Brivais Laveitis, July 1, 1948

              Plr-mo r e i z i par__latvle5u traperi Jani Karklii^u dzirde^-rad"Msir^äTu^
ju maa v51 Ontario zieme^oszeltaralrb^u^ -
Vecais lietuvieSu zeltracis man s t a ^ t l j a:
"Sur, tas b i j a ,latvietis.Difons KärKlinas b i j a vardä
ViE^u pazist no Nipigona l l d z Dievu ezeram.Vienu z i e -
mu mes trap5jam kol)2~p'±e~Bfver~River.p^ons ir- smSrt
ttur aKpoelrusm.bViiJn§u" . p-a Szuirst: " t i k pat labi a r l Jukona . ka Bri-~
Jtis varat iedomäties manu pärsteigumu , kad kada ju -
n i j a pecpusdienä^ sagaidu divus ciemii^us- vecais vien-mer
asprätigais Senbergu K a r l i s , mani iepazIstinSdams
ar slalko kaparkrasäs sejas IpaSnieku, uzvarosi saka:
"Un 5ii;as te 'ir l i e l a i s latvieSu trapersJ Janis Kärk-iins.
Suitu'izemes^^dels'"Bet Kärlis nenocieSas p i e b i l z -
dams:" Suit saskaiti pogas I "
iCärklii^S iebraucis pilsetä pSrdot savu ziemas guvumu.
Te paliksot paris hedeias.Priecajas , ka t i k daudzi -
Jaxinu.latvieSu säbraukuSi.Neesot vairSk kfilO gadu lat^
v i s k i runSjis.
Senbergu,Karlis mani vedina:"Sadaba kfidas giazes, te
i r dSindSers, un tad,lai Janka pastasta par sevi."
Un te,luk, Jär^a Karklir^a stSstljums :
"Mefs un mednieciba mani s a i s t i j a jau no mazäm dienam
Esmu dzimis 1910.gadä Atsunga.Karlis mani medz k a i t i -
nat sauk.dams par suitSnu.Tas nu es esmu. un ar to l e -
^^öjos.Kam tad Latvija blja skaistakie danSi un dzies-mas
, ka ne alungieliemJ
1930.gada 24.marta ierados Kanada-.Tas bija slikts
laiks - depresijas gadi. Darbu atrast bija_neiespSJa-mi.
Man kabatä bija da2i simti dolaru.Ar tiem pietika,
l a i nopirktu b i s i , lamatas , gu^amo maisu, laivu un
proviziju" _ „ „^ , ^
"Vienu mirkli? pärtraucu stastijumu," Zinu , ka dau-di
musu tautieSi -labprät veletos but traperi.Cik I s ti
trapers i^em l l d z proviziju?"
"Lauka parastl paliek no septemb^^a l l d z malja vidum..
Yienam viram vajadzetu: 50 mard- cukura,40 marc.svie*
ta;' taukus un gai^ö navajaga nemt, jo l^<5a gaj.a gar-so
l l d z l g i cukga^ai, jänomercö t i k a l etil^r.Lacim a r l
spel^is i r sevisi^i labs.Milti butu jenem kadas 250. ,
putraimi un r l s l 25 märci^as, iäveti augil 3o, kafIja
un te ja 10 märcii^astNedrikst aizmirst a r l moskitu tik-lu,
naglas un citus sikumus.
Kad viss i r sagädats ,vel jasamaksa 2 doläri par me-dlbu
atlaujit.un tad var doties ära.
Man gädi jies v no beidzamas dzelzce^^a stacl jas lldz
medibu apgabalam.nobraukt pa upem un ezeriem pat pa­r
i par 500 jUdzem.Bie5i vien. jäpärvar .vairSkas. judzes
p l a t i zemes Saurumi, l a i celu turpiriätu pa citu upi. .
Tad visa mantlba japSrnes uz pa^a pleciem.
Parastl l l d z l.hovembrim medibu lauki i r sashiegti uri
upes krasta ziemas btidäir uzGelta.Un tad sakas vien-t
u i i e , bet skaistie ziemas mene^i-Parastl izlieku
100 l l d z 200 lamatas.Tas jäparbauda r e i z i nedelä.Ga- :)tu v i s a i zlemai nodrosina jau pirmais noSautais. me-za
versis.Bet uzturs_nekad nav vienmu|§ - p l l e s , z i v is
un ^ r i e ^ i ^.auj mainit edienu k a r t i"
«Käda tad I S t i i r vienas^u2dlbu sezonas bilance ?"
"Tas atkarajas no gada. Sogad, nupat pirdevu 60 lap-sas,
3 lusus, 6 vilkus, 5 udrus,20 serm\4us, paris
simtu udenszurkiai un vairäk kä 1000 väverltes -NoSavu
a r l 3 läöus> bet t i e neatmaksäjas-' adam nav nekädas
"Un cik viss sis laupljums iznak doläros ?" ^
t^Pedejos gados cenas krituSäs. 15oo doläri ir^ caurm^rS
normäls ieguvums.Par lapsu tagad dabu t i k a i 10,vilku-
7 bet sermuliti 3 dolarus."
traperi nem l l d z aeyi arl: pallgtis*»'
-"Es to nemedzu d a r l t " smejas K§rklii;ife"bet i r jäu t i e -
sa, ka daudzi traperi pirms doSanas liz^ medibu laukleni
saimnieclbas vadlSanai i^em l i d z indianietes .Varbut ,
.ka a r l l a l k a IsinfiSanal.-Parasti trapers ierodas ar
ciema kukulijdiväm degvlna pudelem ple c i l t s vecäkS.
Saplpe miera p i p i un izstSsta savu vajadzlbu. Tad
v i r s a i t i s städa priekää savu kolekciJu.Par 60 dolarlem
un vienu zlda drebju kartu indianiete i r gatava sekot,
un kalpot visu zienu-Kad medibu" laiks beidles, india­niete
atgiezas savfi rezerväta.Na, Jums vajadzetu re-dzet
ka indianiete ar zobiem dira mazos zverii^us»."
" Hemalt ä apet It 11" Senber gil Kar l i s p5 rt rauc musu t ra-pera
st astu.
"Vai garie ziemas mene?i nav päräk garlaicigi? " es
j^autaju
"Tiesa , kadreiz jau ir.Plldejo gadu devii^us meneSus
neredzeju nevienacllveka *Bus jasamekle tagad starp
jaunaJiem tautieSiem käds biedrs, kam ta lietä a r l pa^
t i k t u "
Bet Karlis sl^elmigi p i e b i l s t : " Vai gan tev nebatu l a -
bäkipalukotles_pec kadas latvle]§u zeltenes? Cik 11-
j l ta dzlvosi ka läcis pa me^iem?"
" A r i par to varStu padomat" JSnis Karklins kautrlgi,
p i e k r l t ^ un man liekas , ka vecais traperi i r no-
Alf^egumnieks
PIRMS 100 GADIEM
Pasaules preses slejäs sodien arvien vairäk xin vai-rak
atrodam' rakstus :,kuros iztlTzäts komunlsms
Gandrlz p r i e k i simts gadiem , latvlel&u kulturas dar-binieks
Juris Allun.5ns,budams students Terbätas augst
skola uzrakstlja daius gabalii;ius par tautsaimniecibu,
starp citu, arl. par komunismu un komunistiem.
1855.gadä vii^s rakstlja :
"Visur, kur v i s a i H e l a nabadziba viena pusff iin v i s ai
l i e l a bagätiba otra puse i t tuvu blakam stav , t ur
alla2 domas cejas , kapee äim llelampulkam nabaga
lau^u tä bus vargt un knapiba dzlvot , kamer bagat 1
laudis pilnlbä dzlvo un nezina, kur savas mantas ILkt.
Ka se c i l v e k i varot- but b r i v l u^J cits_ citam_ yienadi,
ja mantas l i e t a s täda nevlenädlba starp v i i ^ t e m i r?
Un vlsiem cilvekiem vajagot but vienadiem un brTviem.
Lal nu v i s l i^audis varetu but vienädi un b r l v i ,tad
vajagot visas mantas lau5u starpa vienädäs da:).äs i z -
dallt> t i ; ka no bagäta valrums esot janoi^em.un naba-gam
jadod. Sadu" maclbu ^ka visas mantas vlsiem kopä
piederot un neviens vairs nevarot sacit ^ s l H e t a
vai manta t l k man vienam pieder un nevieam citam^ ,
sauc par komunismu, un laudis, kas ple slm maclbam
turas par komunistiem.Jeb§u sadas zir^as jau vecos
lalkos Graks Romä sludinäja un Platons Gfieklja ma-"3^
Latviesu trimdinieki Eiropä atkal ce:|.a jutls.
cljay un i r Lutera lalkos Ipa^a ticlbas draudze ,ko
par atkrtistltajiem sauc, gribeja , l a i visas mantas
ka a r l sievas un^berni vlsiem kopa piederot>tad t o -
mer musu lalkos sIs maldl^anas no macltlem viriem
Ipa§äs grämätas tika aizstav§tas.
V§läk c i t i rakstnieki so komunismu lukoja caur grä-matam
i z p l a t l t un vii^i a r l pieJfSrajus ple savas mä-clbas"
pa tukstoSu tukstoSiem aträda, protifädus lau'
dis,kas neko negrib strädät am , kas maizi bez garo- tzas grib est - , »> .
Ja 5o komunismu a r t l r u p r S t u apluko.tad vii^a ierau-
" gams par t l r u aplamlbu. Jo, ja a r l tlesain visas mantas
viönädas da3.as lau^u st«TLpa i z d a l l t u , tad tom^r lau-dlm
atkal 3 , o t i a t r i bGtu nevienada manta,tapec , ka
c i t s pratigs, c l t s aplams , c i t s tauplgs, c i t s i z -
skerrdetäjs,cits i r sStlgs un c i t s i r p l l f S t a j s - T a -
da vlze tautas mantas arvienu butu no jauna lauSu
st<rBpä izdalamas>uh ikkatrs uz clta mantu palalzda-mles
labäk slinkotu nekä strädätu>labak plTfStu ne-kS
tauprtu, kam^r tad p6dtgi nevlenam nekS valrs ne-
.btltu.Visi , kam vesels prats I r , atjegs, ka labaki
i r t i k a i da:).ai no tautas but nabagai, nekS" vlsiem
palikt par ubagiem.Komunlsms grib l i e l u vienSdibu
tautu Starpa! pagut, bet pieved jo l i e l u neviena^lbu.
Käda brlvJba un vienädlba tur var but, kur man ka
v^rgam priek^ citiem jastrfidfi, kas pasl slinkodami
no mana s mantas- var ijemt-, kas tiem patlk ^
Frankllns, liipjs lauiSu draugs^ZiemeJ^-Amerika , relz
Il^audfm, kas maizi ber garozas gribeja ffst sacfja :
"Ja jums kads cilvöks saka , ka jus variet^citSTdi
ple mantäm k}.ut , k l t l k caur darbu vien tad Jus_
vlnu neklausiet—, Jo tas i r slepkaval " ;
- _ I.V.