Bavarijas Latviesu vestnesis, July 4, 1951

              J f i ^ . 1951.
UTVIA
Utfteo N6Wfptper
Vr« W , Jaly 4i W51
'S.fc.r- Vilis Janum». Auguit-
5fb'Detoold, Uger, Genruiiiy.
^ PkOM Aogustdorf 02.
JKckatt, Obb.. Regienmgf
^"^•ugir» G«rmaBy.
PAISSTI. ^" Y.. Phont VI
t l «f 1.50 «ontUT.
W«iUiiim«r DrucUitl,
*SR. Wti»ieio/0^1>" Genniny.
ŽS nrfci we«kly. Clfcul. 11.000.
i . gandrīz n S > ^
1"".^» ilt gadus £ ^'^oi
apcietināti 5
lATVIAN NEWSPAPER
Nr. 51 (195)
TnidteBt 1951. g. 4. ]Qll]i
IiBik tīiSdieait testdltcii
Iid«v€]i: Utvi«Sb Centiill Ko-
•ittift. GeWtntit rtdek^ors; Mak*
•is CaUtit. g«lT. t«d vietn V
UtUļJ. Redtktori: G Gilnberģi.
P. Kli&t. S Mits&iiikt. U ST%TC«
Aftgida ulmnitclbti vftditjitt H
Zigtri. Apgid« » rtdakcljai
•drest: (13b) Grattstttchao. Obb..
Uger. Austrāliju re<ltkc. vtd.:
A. Smjti. 18. Litideņ Avenue.
Weadoure«, j^llērtt. Vjc. Australia
IhVtl IEVĒROJAMAIS AMERIKĀŅU ZURNAlS PLASl SAITĪTI
ATTĒLOJOT BALTIJAS TAUTU IZMaNĀSAW
SPECIALZIŅOJUMS LAIVU AI NO A S V
puia mechaniķi un TmJT
folltisku bēgļu t i e W ^
t j a un padomju k a ŗ i ^ *^
P M ķiniešu DacioDilUtuT
ka, ieradie, ForST
«nkianga$ province JJ!
»tu krievu koloniju, irļJjHJ
p ņ o t o s spēkos pēc DMhSr
fnnājuraiem. Kfidi iS
» tagad paaugstiaits pir kjS
izpelnījies augstāko AtiSE
[aros - - pirmi un otil ninii
ļjSi
Mgrantn niaisl pSrbiōdMfr
Ijas komisijas Vidjfi, kii h
frlsrūē rekrūtē stridnlekni U
pnieclbai, mežsaimnidbil B
p o UP.
Milāles pSrbindl ASV Mts i
ļošo 500 pārbaudāmo vidō Mbl i
1 specifilpilnvarōtais Filipi ^ \
'ā laikā uzbrucis seDitoii U j
ļclbu un aprūpi iOguii I ^
ļo vienības locekļi - itodos
kas pēc sacensib&o) Zilcbsit
^ieradās kfid& IRO nooetalH
aos neatgriezties Tito idM
ļmerikāņu armijS.
īre saiņos sadalīs Brlgusuti
joslas slimnīcām, blriņo M>
I nometnēm, univeriitātts «t
I jaunā veida saiņus, ktir Utrl
ārtikas, saņems ĶIIis, Knso,
itingenas, Ķelnes ua Misitaii
Ik 10 saiņu pietiks benulm
ļtndentiem uz 3 mēneliei.
lartja Bērziņi, ko UP liņs)»
fcieti un bijuSo DP, p i k i l^
Milvokijā, tai paSā ittOl
ļas virs Teodors. Bēni?» it*
ibrikā, un citas strādnieču fi'
ar iespējamu deporlHaou
ļu." Bērziņi no Vācijai
I diviem gadiem.
IS lidmašīna iegādei PIUB^H
ļdio aicinājusi ķInieSo tiat»,
ļrivprātigie Korejā Taiilu W
ļgaligu uzvaru",
ļuz Tibetu devusies komiW«t*
klibas komisija, icurS pi«<ļ;'"
lonomijas, meteoroloiiju, m
) zinātņu u. c. nozapi fP«w*
iclonālo partizānn pMW«ļJJ
' Ķīnas aizsardzības 0»
, kritušas jau 8 piliitM lO"
nas territorijā.
I Bt ^pilnīgu «««rt» . ^ f j
Divgulamā gulta «MMiti«
ugunsgrēka sipnjļ,
lektrisko ierīci krācfji ^
vizijas ekrānu uo - B'«S»
Lēšuia Anglilir JO Iiļŗtļ»
^ā. varbūt vajadzēi atlioas'
iandiu gada WU,P««toJ"
pašreiz sākusies laMbu»^
joprojS» W«^;« IttiK , ibus ASV turboiņrfclrij
ikijS un kopš tā
l«i .ndienci ^Jj
ļr Narimanu patlabai» P*'«
iKaprl salā. «ti
Is virs Teksaja» an^^j.
las lecamo \m
fāii dabūja (laļļ
i š i e s jau iepn«W>
[ j a llBlJu P f % o
Isteblu Andlļj5 P««
ļ l s dienās m
ļ s pulkvedis Ŗo"00"
l ē r pazina ^^iJisneU^
Iiitafliiil M t r t t l ņ n iloitritill hraab Colller», ku lau . . i . . i . i < - .
Idikdii ||W». " M takUm fetgu» r.kflii D« hJ8.vit "ir»"'*
CriH,f. Bŗppii k«f.ip.Btonll V1 I | « B , EIVO*. (A«w«od7 d» Mmū.. r?M*,Z
Hlh M | l " . ka" »»VM i«Bet itltitiitl «ktl «««lo, . . « o i .
HtllMkeiC, inim Intājunu. pSrrjalluSi „ b„vi, .Otaiv.tlki»! ^sJi^T'^^Ar''''^'"'i'C:»
ItfdtitH viņu 3 Ipp. garai» raksts
IMC StaļiOē jātiesā par slepkavoša-iiir
viens no pam*atIgSki8)iem un md-
L tautu visvaifMc sapraftēji^m publl-
4tifti«mr kldi visp&r parādījusies
ļļķjoi littumu sabiedroto tedevuinos.
to blakus maim« zināmaji-em, bet
latiņu demokrātiju cilvēkiem vēl ne
fial labi iiprotamajiem faktiem par
Lļepķa^irSmr deportādjām m garī-
Ujiem īpaidiem, kas žurnāls attēloti
sddfiA^i ^ saistošs etā^tljim^,
ļums ir tas, loa autori prasa, lai UN
If «avfoi palTgorganizācijām šīs no-ifeilbas
izmeklētu un sauktu tiesas
«iekšl par tām atbildīgos padomju
IJIHI vadītājus. Oaii labi rinSm, ka
B i prasība bez kara un uzvaras ir
iiiaspSļama, tomēr šie vārdi tik asa
ifidi no riettimu puse« attiecībā par
ļķļiijas tauitlm skan pirmo reizi.
Ar wiojoSu pretstaittjumiu amerl-ļUņutoāli^
tisak MVU raksta:
,,1948. 9. decembra pēcpusdienā
Mj8 viens no Uem retajiem gadīju-im,
kad likās eaam attaisnoti Ap-iti&
otp njciju solījumi- Parīzē īstas
īieaprātlbas atnaosfairā UN kopsapul-
55 pret 0 ķateīm jiolēma, ka
p o i ^ - sistemātika sociālu, rž-
Kritu' vai nacionālu grupu iznlcina-bui
ir kriminālnoziegums, un mo-tfilski'iio^
ioa saviem locekļiem rīko-
IciŠIs konvencijās gairā. Delegātu
lido, kas nodeva «avas balsis, bija arī
^savienības pārstāvji, ar toreii
tili»» Andreju Višinski'priekšgalā/"
(AUteclbā paT minētās balsošanas re-
«iHtu gan ir nesaskaņa ar citiem
rrotiem; arī Latvju Enciklopēdijas 8.
pliBataj 674. Ipp. raksitā Genosids
feikis, ka, balsojot par universālo cil-t^
lu tie«ibu deklarāciju un konven-djUļPar
genosida noziegumu aizkavē­šanu
un sodīšanu. Krievija ar savām
5 sa/telītu valstīm gan nav balsojuisi
pretim, bet atturējusies. Arv. B.)
..Tijā pašā dienā," turpina Collier's.
..dažais stundas agrāk pirms padomju
pārstāvis pacēla roku svinīgā vien­prātībā
ar civīlizēto pasauli, 1100
(Turpinājums 8. Ipp.)
Krievu traleri ^zvejo'
danu territorijā
Stokholma (vv). — Dāņu laikraksts
Berlinske Aftenavis ziņo, ka pēdējos
mēnešos gaiUdrīz regulāri novērota
krievu vai austrumvāou zvejas trā-lej^
u kustība dāņu terratoriālos ūdeņos,
— caurbna-ucot Lielo vai Mazo Beltu.
Sevišķu vērību krievi veHī Kategafea
jūras šaurumam. Laikraksts tāJālc no­rāda,
ka pašreiz katram civīlam, kii-ģim
Ir atļauts iebraukt dāņu ūdeņos.
Taču padomju intensīvā kustība, kas
sākās pirms apmi! gada m aizvien pie­augusi,
rada iemeslu veltīt šai ne vi-patīkamajai
satiksmei lielāku vē­rību.
Jo vairāk tādēļ, ka biezi dāņu m
zviedru iestādēm nācies konsitalēt, ka
šie padomju ..zvejnieki" atgrtežas ar
jūrā nelietotiem zvejniecības piederu-miiean
un bez loma. Novērots ari, ka
bieži traleru apkalpes līdzinājušās ci­vili
tērptiem juras virsniekiem un ka
tie „zvejo" ūdeņos, kur parasti ne­kad
netiek zvejots.
Laikraksts beidzot atgādina arī fak­tu,
ka padomju traleri nekaunīgi tuvu
novēroja pag. gadā notikušos dāņu-norvēģu-
anglu flotes manevrus
bijās jūrā un Ziemeļjūrā, kā arī rie-taimvalstu
flotes manevrus Lamanša
kanālī.
uminKiiilla evaKoc pierobežu
Hittbarga (al). — Vācu laikraksta
Oii Welt Belgrades speciālkorespon-tetttf
kā pinnajam žujrnāilistam izde-
Tiw apmeklēt Jugoslavijas-Rumāni-ļii
rdbežpihētu Veliko Gŗadištu, lai
iegStu tur tuvākus novērojumus un
iteiSciju par rumāņu pilsētiņu un
^«Bu piespiedu evakuāciju pierobe-inapgiabalā.
' Wl pretī Veliko Gradištas pilsēti-w
atrodas vairāki rumāņu oiemi, ko
toH kbi var novērot ar tālskašiem.
fclobreškas ciemā, kura iedzīvotāju
^'rSkuimi sastāda serbi, pirms dažām
*«iSm agrā rītā iebrauca divas kara­ma
automašīnas, un no tām izkāpa
automātiskiem ieročiem apbruņoti
*^iiitiiiiiiiiiiHiiiiiiiiiiniiuiiniiifiiiiiniiiiiiiiiiiii
* IM KKiāUittt delegātu no 33 nficijl&m
Frankfurtē pie Mainai vienprātīgi
ŗļfiMĶ {Ķmmn par 1»40. g. Izjukušai iociā-iitemacioBālei
atjaunošanu. Vācu
parHJat otrs priekšiēdli GUan.
^ NaiedM UdzSinēJam starptautisko io-
T^ļjko konferenču komitejas (Comiseoj
™JW1« brttu strādnieku partijas ^enerāl-
Morganam Fīlipata sarkanu karogu,
rJVi lelta burtiem uzrakstīts: ..Soclālis-r*
ajattrnacionāle'*. . Pirmo ssoocciiāālliissttiisskkoo _i n-kā
zināms, nodibināja 1864. g.
Oli olri UJuka pasaules kara ietek-
•« l»tt, g.
^ 5 1 cilvēku upurus prasīja amerikāņu īpa-
J2J.^*''«^^nas katastrofa Sokoja kalnos,
J * » ' lidmašīna, kas atradās ce|ā no
5««Jko uz Clkagu, krēslas dē| uzdūrās
^ UlBšii ragam.
8li»i pag. nedēļas nogalē apspiesta
ļJ2 Hcelšttās pret valdība, ko atbalsta
U aviācijas leroCu šķiras. Ministra
WbuU Songgrams, ko flotes vlrs-
H, J?7*l«iaa vakarā apcietināja, sestiilie-
^ 7 j " varēja atkal stāties savā posteni,
tei ^^^^^ augstākie virsnieki ko-feii'*'^'
cer panākt pieņemamu it-
V
Kremļa sensācifa
kļūsit realitāte
ZIlMlĻKOauiESU U N ĶĪNAS IBRIVPRATIGO" K O M A N B I B » GATAVI
SAKT SAEUNAS STARP 10, U N 15. JŪUJU
MASKAVA AR SAVU „MIERA GRIBU" GRIB PARALĪZEI RIETUMU
MILITĀROS SPĒKUS, DOMA RIETUMU PRESE
V a š i n g t o B1 (oe). — Padomju U N delegāu Mtlika mleri pHekl.
likums kopš nedandiām dienām savl|ņo|is visu pasauli un kļuvis par lie*
lako politisko sensādiu. Tokio raidītājā piektdienas vaktri. seitdleii un
Svētdien vairākās valodās nolasi|a UN bruņoto ipēku virspavēlnieki ģea.
Ridžveja vēstījumu komOoistu karaspēka komandierim Korejas frontē, tici-oot
to piedalīties miera sarunās. Par ģen. Rldiveja aidnljnma ziņoji ari
Maskavas radiofons un prese. Un tiešām, 30 stundu vēlāk, svitdients pēc
pusdienā Pekingas radio nolasīja zieme|korejieSu irmijis komindiefi mir-iala
Kimilsunga un ļlnas ,.bnvprātlgo" ģenerāli Pengtē piriksUtu
komanistu paskaidrojumu, kurā izteikti gatavlbi lākt mieri sirunu.
Par sanmu vietu kcmiūnisti izraudzījuši Kaisongu, pie 38. plat. grāda,
bot laoku starp 10. un 15. jūliju, Ģen. Ridžvejs par sarunu vietu bija izvē­lējies
ziemeļkorejiešu ostu Vonzanu, kurā apsfjriežuvajadzībām iebraoiktudāņu
lazaretes kuģis Jūtlandia. UN intereses sarunās pārstāvēs amerikāņu 8.
armijas komandieris ģen. Vanfllts ar augstākiem štāba virsniekiem. Labi
informētas aprindas pāriiecinātas, ka ģen. Ridžvejs vadīsies pēc miera
plāna, ko jau decem^brī izstrādājušas UN. Pēc tā apvienoto nāciju sarunu
vedēju prasības būs: 1) pārtraukt kara darbību visā Korejas pussalā;
2) ierīkot neitrālu joslu gar tagadējo frontes līniiju; 3) neviena līdzēja
puse nedrīkst pievilkt pastiprinājumus} 4) nozīmēt miera līguma pārkā­pumu
konstatēšanai speciālu komiiiiju, kas var brīvi kustēties tiklab
Ziemel- kā Dienvidkorejā; 5) apmainīties ar vienādu^«itu gūstekņiemi
6) izveidot kopīgu neitrālās joslas pārvaldi; 7) apriipēt bēgļus.
Par spīti Maļika dīvainai! „dipl<»nā-rumāņu
kareivji. Pēc divām stundām
karavīri atgriezās un dziina sev pa
priekšu lielāku grupu vīriešu, sieviešu
un bērnu ar sainīšiem rokā. Ļaudis
„iekrāva" smagajos automobiļos, kas
aizbrauca austrumu virzienā. Dažas
stundas vēlāk līdzīgas nodarbības at­kārtojās.
So, kā aiī pāris cfistu ciemu, rūpīgi
novērojot, bijia konstatējams, ka tie
pēc dažām dienām bija tukši un izmi­ruši.
Uz laukfiem un ap mājām nebija
redzams neviens cilvēks, un pa skur­steņiem
vairs nepacēlās dūmi. Pret-staitā
dzīvai rosībai Donavas Jugosla-vijas
krastā, otrā pusē neredzēja ne­viena
zvejnieka. Vienīgais dzīvais cil­vēks,
, kas katru dienu soļoja otrā
upes krastā, bija rumāņu sargposte­nis.
Arī vakaros pierobežas rumāņu
ciemus apņem pilnīga tumsa.
Jugoslavu muitas ierēdņi un robež­sargi
žurnālistiem pastāstījuši, ka ru­māņu
pierobežas piespiedu evakuācija
sākusies 18. jūnijā; tā aptver 50 km
dziiļu joslu gar visu Jugoslavijas pie­robežu,
no Temešvaras līdz Oršovai
un Turnai Severina^. Vissmagāk pie­meklēta
serbu minoritāte Rumānijā.
Daoidzos ciemos, kaut arī tie atrodas
tālāk no pierobežas, palikušas tikai
atsevišķas polīliskii rūpīgi izsijātas un
pārbaudītas rumāņu ģimenes.
Par piespiedu evakuācijas detaļām
zināms, ka pēc parastās kārtības vie-nu
vai vairākus kaimdņu ciemus ie­lenc,
um karavīri vai policija pavel
iedzīvotājiem 1—3 stundu laikā atstāt
savus dzīvokļus, ņemot līdzi tikai to,
ko katrs spēj panest. Pretestības vai
nepaklausības gŗadījumā lieto varu.
Masu mītiņos piespiedu evakuācijas
apgabalos komunisti savu necilvēcis­ko
rīcību mēģina aizbildināt ar ,.mili-tāriem
sagatavošanās darbiem Juģo-slavijā",
apgalvojot, ka tur kaujas ga­tavībā
'«tāvot angļu un amerikāņu
karaspēka vienības, lai uzbruktu
.miermīlīgām tautas demokrātijām".
iiskai komēdijai", kas sekoja viņa pir­majai
deklarācijai, UN aprifndas pa­domju
miera priekšlikumu uzņēma ar
(fandarījumu. Nākamā dienā pēc sa­vas
radio runas, Maļiks, „nopietnas
elrmības kavēts", nevarēja pieņemt
UN pilnsapulces prezidentu Entezamu,
bet pēc divi dienām vispārēju -apmul­sumu
sagādāja padomju delegāta rī­kotā
lepnā dineja, kurā namatēvs Ma­ļiks
spiirgts un vesels sagitidija Dro­šības
padomes locekļus uz kārtējo
padonm prezidentu nom^aņu, kas no­tiek
kdU)a mēneša beigās. Žurnālisti
novērojumi, ka Maļiks, t ē r p i s nevai­no
jamd Sūdimātā uzvalkā, tērzējas ar
amerikāņu, asigļu un franču delegā-tdem
pao* padomju miera priekšlikumu.
Dinejā nebija ielūgts vienīgi nacionā­lās
Ķīnas valdības delegāts un UN
ģenerāldirektors Trigve LI, kura ie­vēlēšanai
savā laikā pretojās Pad.
©avienība.
Amerikāņu aizsardzības viceministrs
Roberts Lovets preses konferencē pa­skaidroja,
ka UN bruņoto spēku virs-ļMvēlmeks
speciālās instrukcijas un
pilnvaras, kuru apmērus neizpauž, sa­ņēmis
TO) ASV nacionālās drošības
padomes, kurā bez prezidenta Trume-na
piedalās ASV viceprezidents, ār­lietu
un aizsardzības ministrs un bru­ņoto
spēku štābu priekšnieki. Arī
turpmāko miera sarunu noteikumi un
panti var stāties spēkā tikai pēc tam.
kad tos būs apstiprinājusi Vašingtona.
Amerikāņu nacionālā drošības pado­me
sanākusi pēc tam, kad 16 UN nā­cijas,
kas sūtījušas karaspēka vienī­bas
uz Koreju, vienprātīgi bija nolē­mušas
nodot iniciatīvu miera sarunu
(Turpinājums 8. Ipp.)
V » • ^ •
Cechu bēglis atklāj komu­nistu
gatavotu atentātu
pret Masariku
^iincbene (fm). — Nesen no Cecho-
Slovākijas izbēgušais Jans Elners in*
tervijā Brīvās Eiropas raidītājam snie*
dzis līdz šim vēl nepublicētu infor­māciju
par plānotu atentātu pret blj.
Cechoslovakijks mmistru prezidentu
Janu Masariku 1947. g. KomŌnlstu
partijas vadība izdevusii slep«iu pa­cēli
Masarika un divu augstāku val­dības
ierēdņu nonāvēšanai. Masiuiku
no drošas nāves pasargājis viņa s^-
retārs. kam licies aizdomīgs kāds pa
pastu atsūtīts sainis. To atverot, at­rasta
bumba ar laika degli. Izdarīta
izmeklēšana», dažas personas apcieti­nātas,
bet visa Heta atkal apklusi­nāta.
Pēc ziņām no avotiem, kurus Elners
arī tagad neatklāja, viņš un vēl četri
pretkomūnistiski čecbi sadzinuši elles
bumbas izgatavotāju. Tas bijis kāds
lauku galdnieks. Tēlodami slepen­policijas
ierēdņus, viņi 1947. g. 23. jū­lijā
pusnaktī pārsteigusi gakkieku
Kobku Krcmanas ciemā un panākuši
viņa atzīšanos. Kobka ar! uzrādījis
komunistiskā parlamenta locekļa Ja-roslava
Juras-Sosnara vēstuli, kurā
Kobkam uzdots izgatavot bumbu.
Galdnieks sākumā atteicies, bet vēlāk
ar draudiem piespiests pakausit. Vi«
ņam stigri piedraudēts arī arestēšanas
gadījumā un nekādos apstākļos neat­klāt
rīkojuma devējus.
ā zviedri pēdējā karā gribēja
nopirkt visu italu floti
ZVIK)RU SLEPENIE ZIŅOJUMI - CAUR OSLO TIESI UZ BERLĪNI
Stokholma (sd). No līdz šim sle-penībā
turētiem kādas spiegošanas
prāvas dokumentiem nule atklājies
fantastisks angļu plāns pēdējā pasau­les
karā ..izspiest" Itāliju no kara ie­rindas,
Anglijai vai ASV uzpērkot vi­su
itaļu kara floti. Zviedru veikal­nieks
J. H. Valters, kas 1943. g. b'ja
apsūdzēts kādā spiegošanas prāvā, sa­skaņā
ar šiem dokumentiem, izteicies
ka Lielbritānija 1941. g. gribējusi par
400 milj. dolāru nopirkt visu Itālijas
kaja floti, pie kam Valteram bijis jā­būt
par starpnieku starp britu vēst-
Apspriedis bētfļa
siiitusa konvepcllo
Minchene (df). — Kā USIS ziņo no
Ņujorkas, 81 valsts valdība uzaicināta
sūtīt speciālpilnvarotos uz UN konfe-renpi,
kurai bija jāsākas 2. jūlijā 2e-nēvā
un kura paredzēts apspriest kon-vencijas
projektu par bēgļu un bezpa-ļ
valstnieku statusu. Līdz jūnija beigu! štābs Oslo spējis iegtit no Zviedrijas
! dienām savus pārstāvjus bija piete-- ioti svarīgus militārus ziuoiuraus. ku-kušas
t!kaM3 valsts. Konferences i!- rus nekavējoties nosūtījis tālāk uz
1 gurns paredzēts v.smaz trīs nedēļas, i Berlīni.
niecību Londonā un itāļu valdību, ievē
rojot Valtera labās attieksmes ar Ita
liju. So plānu tomēr nav izdevie« re
ālizēt.
Tās pašas "prāvas laikā Valters at­klājis,
ka Zviedrija pēc liktenīgās
Minchenes sanāksmes 1938. g. apsvē­rusi
plānu par visa« Cechoslovakijas
artilērijas atpirkšanu par 200 milj.
Zviediijas kronu. Arī šis plāns cietis
neveiksmi. Turpretim Valteram sek­mīgi
izdevies veikt starpnieka uzde­vumus
kādā citā darījumā, ftr Zved-rija
1941. g. kritiskajā periodā iegu­vusi
četrus itāļu iznicinātājus. Pašu
V^alteru apcietināja zviedru drošības
policija, apsūdzot viņu par nelegālas
informācijas apmaiņu ar ārzemēm.
Cits tās pašas spiegošanas prāvas
dokuments atklāj, ka vācieši kara lai­kā
no okupētās Norvēģijas noorgani
zējuši teicamu telefona izspiegošanas
dienestu Zviedrijā. Vācu patruļas
pārgājušas Norvēģijas robežu un pie­vienojušas
īpašus vadus zviedru tāl­ruņu
tiklam. Tāda kārtā Gestapo
Saimnieciska
brivlba
Cilvēks mīl brīvību, un visos laikos
ir atskanējuši apspiesto saucieni pēc
brīvības, tikai cilvēku attieksmes kļu­vušas
tik sarežģītas, ka bieži ir neie­spējami
pateikt, kurš ir brīvais un
kurš nebrīvais. Vārda, preses, poli­tiskā,
ticības un saimnieciskā ķrīviba
ir vistu sabiedrisku cīnītāju ideāli.
Bet vai šie ideāli ir tik cēli 4avā bū­tībā
kā izklausās? Nebūdams kompe­tents
citās disciplīnās, mēģināšu šinī
rakstā tvert saimniecislcās brīvības
ideālu, un parādīt tā ļaunās un labās
puses.
Parasti fiaimniecisko brīvību* iedo­mājas
fiziokrātu un kliisiskā liberā­lisma
mācības izpratnē: ..Sabiedrības
intereses ir atsevišķu individu intere­šu
summa. Tāpēc ļaujiet individam
brīvi rīkoties un līdz ar to tiks ap­mierinātas
visas sabiedrības intere­ses."
Brīvība šādā izpratnē «nedeva
gaidītos rezultātus, Jo cilvēki ne vien­mēr
rīkojas prātīgi dažādu iemeslu
dēļ. Pirmkārt, indivīds ne vienmēr
apzinās savas intereses un neapzinīgi
rikojas pret savām Interfisēm, tā kai­tēdams
arī sabiedrības interesēm. Bez
tam bieži nākotnes intereses Uek aiz­ēnotas
no šodienas interesēm, un indi­vīds
rikojaa momenta patikas varā, tā
bieži ņemdams sev iespēju apmierināt
nākotnes vajadzības. Bet visnopiet­nākais
iemesls šīs mācības sabruku­mam
ir cilvēku sadalīšanžis šķirās gan
valsts garantētu privilēģiju, gan mate­riālā
stāvokļa dēļ. Tā sabrūk 'šīa mā­cības
pamattēze, jo vienas šlf:iras in­terese
bieži ir gluži pretējas citai
šķiras interesēm, un apgalvojumi, ka
sabiedrības intereses ir individu inte­rešu
summa, sabrūk.
Visu šo iemeslu dēļ pilnīga saim­nieciskā
brīvība noved vai nu pie
cbaosa, pie saimnieciskas dzīves pa­grimšanas,
vai arī pie šķiru cīņas.
Tāpēc radās jauna mācība par vienas
šķiras diktatūru. Sis mācības sludinā­tājs
Markss apgalvoja, ka kapitālisti,
Izmantodami brīvību, esot apspieduši
strādniekus un Izmantojot tos par
vergiem kapitāla vairošanai, Bez šau­bām,
šinī apgalvojumā Ir daļa patie­sības,
Jo materiāli bagātākie spēj iz­mantot
brīvību savā labā. Tikai šīs
s!stēma« labošanai ieteiktais ceļš
strādnieku diktatūra — ir pilnīgi ap­lams,
jo tas neved uz visas sabiedrī­bas
brīvību. Brīvības izmantotāji kļū­tu
strādnieki, bet pārējās šķiras kļūtu
viņu vietā apspiestie. Vērojot šīs
mācības iedzīvināšanu, jākonstatē pat
tas, ka arī strādniekiem solītā brīvība
netiek realizēta, jo. nespēdama sevi
uzturēt pie dzīvības uz-ekonomiskas
bāzes, tā ir pārvērtusies par visu
saimniecisko šķiru verdzības sistēmu,
kur kārtība tiek uzspiesta ar ārpus
ekonomiskās dzīves ņemtiem varas
līdzekļiem.
No teiktā redzam, ka, ļaujot indi­vīdam
absolūto brīvību^ brīvība no­kauj
pati sevi, bet uzspiežot saim­niecisko
kārtību no ārpuses ar ne­ekonomiskiem
līdzekļiem, to nokauj
valsts. Nespējot dzīvot brīvībā un
negribot no tās arī atteikties, cilvē­kiem
ir jāmeklē cits ceļš. Kāds ir šis
ceļš? Individaiņ jākļūst par sabied­risku
individu, kas apzinās ka viņa
intereses un sabiedrības Intereses at­rodas
savstarpējā funkcionālā saka­rībā.
Tāpēc vispirms Jāizskauž individu
neapzinātība. Katram ir jābūt skaid­rībā
par ekonomiskām pamatproblē­mām.
Sabiedrības interesēs ir, lai
katrs individs rīkotos prātīgi. Ja tas
būs panākts, tad sabiedrībā nebūs
chaosa. tur valdīs stingra saimniecis­ka
kārtība. Tad nenotiks saimniecisku
vērtību iznīcināšana, lai uzturētu ce-nas.
Lai izskausta šo individu neap-zinātību.
skolu programmās jāparedz
vieta par saimnieciskiem jautājumiem
Tālāk katram individam jāapzinās,
ka viņš pats ir mirstīgs, bet sabied­rība
ir mūžīga. Tāpēc jārada līdz­svars
starp šodienas un nākotnes inte­resēm.
No tā izriet plānošanas ne-pieciešamība.
Beidzot pats brīvības jēdziens ir jā­pakļauj
stingrai analīzei un jāsaprot,
ka absolūtas brīvībaa jēdziens ir ab­surds.
Ja sabiedrībā kāds vēlētos ab­solūtu
brīvību, tad viņš ar to no­spiestu
citus nebrīvībā. Sabicdribā
drīkst runāt tikai par vienlīdzīgu brī­vību.
Tāpēc nevis kādas šķira* dik­tatūru,
bet visu šķiru sadarbību ko­pējā
sociālprodukta vairošanai — tā­dam
jābūt nākotnes lozungam. Sis
tomēr ir loti delikāts jautājums, jo
pilnīgi taisnīga lociālprodukta sadalī­šana
ir gandrīz neiespējama. Pareizā-ļ
(TurpmājumB 8. Ipp )
i
£1 '11
i 1
' f'f' I-t
% \
4 ft'V i Vil i -
bi 41..-
« i ' I» •
* It I r*. ^