Bavarijas Latviesu vestnesis, October 6, 1951

              • i
1^
M BUļU « W3
,.^dlo|i:(^lil^|
lv fMlif liļs ift
ilgriBtt» Ittl.jii l|l
ppSvettinjiml
l i i i pretotiMilnl«K|
ķi ar leknili»» W
il 'Ievadīt l w « ^
Ī IM ASV W2
S P"^" 'f^;
ikumo» w
tvSri
Linu tta«c8t
«Bil»'»'"''
SMfS
LATVIA
latviao Nevspaper
;!fcW(5iOrOctobar0, 1951
' ^ļithesi Vilis Jānum, (21a) Au*
tfcstdorf f>« Detmotd, Uger, Genns*
fffļ Vbone Attgostdorf 02.
-/laitoriaJ «nd BusInesB Offic«;
rtj^ļ GiafenascbaUf Obb., Regie-
L^lagei, Gcnnany.
Priflter: WeiUieimer Drockerd
0.01. b a. (13b) Wellheiin, Obb,.
pDblisbed onee weekly. arctila*
t]^7J00 Sponsor — Kntemational
ftiftigea Organlzation. — Mem-
^fbip; AssociatioD o( the Free
Seatdieii, mu f. i . oktobD
tsdevēift Utvie^a C9nm% R<h
Galv. redtktors: MaUU Cotttla
ApgSda oa redakcijai «df«t9t
(13b) Ctafeaaiehao, Obb.. Reoto*
AostilUJu r«dakd}«9 vsd!t8|9i
A, SoHs, 11. U&deo Arneo. W«a*
STARPTAUTISKA KONFERENCE NEAPOLE APSPRIEŽ IZCEĻOŠANAS
UN BĒGĻU JAUTĀJUMU
Neapdē 2. oktobri «3k3s 10 dienu
starptautiska konference hceļo-
,:ļ8llf p8ri par 30 dažādu zemju p^ā^^
to f*a^
t e ^ ari Rietum-
^ ^ 1 . n^ļuķs ir rast tS-
^^atrkinājuiriū pagaidām tikai da-sļmagajai
pēckara
--r bēgļu ^t^^
„^p;a ļžvietbšanai uz Areiropas ze­llim.
Tās konkrētais uzdevums
^^^^1 ļjēcnScēju brg^
^^^r|Brt tālākveikša^^ protams,
i | | | | t l * p starjM^
TQpēt<>she tikai par pārvieto-
Hl^nsonu; bīŖt visclažādakb zemju
i ^ i i ļm izceļoti
| t d savas dibināšanas citās
8 • liri^i^^^^^ 700.000 izceļotāju.
ITO-r-Starptautiskās darba orga-fr^-
1
iii
|v ruk«*«^g — datiem, Eiropā joprojām
ii
ir pat līdz 5 milj. dažādu tauittbu
ļotgribēfāju, ,no tiem Rietunivāci-p
i p l j , . Ai^trijā - 170.000; Grie-bezdarbnieku;
Itālijā liekā
daudzumu vērtē uz 3,7
IJJM ari p^
ittfi^bas ptt^
|)ieaugtuv No Holandes
:1t vēlētos 65.000 perspnu gadā,
— 1200 utt. *
J^wpoles^;k^
^^8i|Sl^iwtāties par piliļlģ^^^
MMtcij4« dibinSšanUi kaut ari tā
ii'
vadītos no IRO tradīcijām un piere­dzes,
itaļi, kuriem ir tikai izceļotāji,
bet nav bēgļu, baidās no priekšrocību
piešķiršanas bijušajiem DP un vēlē-tosr
lai jaunā organizācija galveno
vērību veltītu regulāriem izceļotā^
Jiem. ILO toties, aMstot, ka dartibas
sašaurināšanas un transportam vaļar
dzigo līdzekļu trūkuma dēļ IRO nav
spējusi pietiekami tālu atrisināt tai
«zticēto bēgļu un DP izvietošanu, ie­stājas
par neapšaubāmām priekšrocī­bu
tiesībām bēgļiem, ja vien kur pa­stāv
ieceļošanas kvotes.
ILp projekts paredz, to
dibināmajai organizlcijai pirmajā dar­bības
gadā būtu. jāizvieto 200.000.
otrajā 300.000, bet trijos nākamajos —
ikgadus 400,000 izceļotāju. Kairai val­stij,
kas organizācijai pievienotos,
būtu jānes prāvi materiāli upuri bu­džeta
sabalansēšanai, kas jau pirmajā
gadā sasniegtu 12 milj. dolāru. Pēc 5
gadiem organizācija darbību izbeigtu,
un izceļošarvas jautājmus tad kārtotu
līdz šim parastajā kārtībā. Kā norā­dīts
konferences atklāšanas dienā
publicētajā plašajā IRO* ziņojumā,
plāns par 5 mdlj. Eiropas lieko iedzī­votā
ju izvietošanu visnotaļ reāls, ja
ASV. Kanāda, Austrālija, Jaunzēlan­de
un Dienvidamerika katru gadu
spētu uzņemt 534.(kK) personu. Taču
šo 5 milj, iedzīvotāju galīgu izvieto­šanu
varētu izbei-gt tikai 10 gados, pie
kam ikvienā izceļotāja ifijvietošana
caiiiii^rl izmaksātu 276,50 dol.
Pārrunas par izgliūbās m aprūpes ļauiaļnmiem ICPV sesŅi AuĢšburgi
Ja pēc dažām agrākēm LCP sesijām bija dzirdēta neapmierinā­tība,
ka svarīgais izglītības; pa daļai arī aprūpes jautāļians bijis at­bīdīts
sesijas beigās, kad delegāti dažkart nonāk laika trūkumi, ne*
spējot šo svarīgo jautājumu iztirzašanļai veltlt^p^^^
jaunievēlētās LCPV pirmajā sesija Augsburgā delegāiti abiem minē­tiem
jautājumiem veltīja diezgan daudz lai^ un pārrunu.
Mi:
m
II
li»
prestvffltsutiešu pār- Baltijas pt8ltr"tes prf^
, rania ne reti izpausts iĶskats, ka, nSia« problēmas uz visiem laikiem,
Kremļa varai krītot, dzimtenē p?- līdzīgi tam, k8 tas jau noUcis ar
likušie latvieši veiks sleidramākos tatāru republiku Krimā un citur,
valsts atjaunošanas darbus un Cik eSpļgi un traģiski tas ari būtu,
trimdiniekiem atliks tikai atgriez- Latvijas glābšanas labā mmM^^
tles mijās. Dzirdēts pat apgalvo- teikti jiielēŠ varbūtība, ka <teim-
Jums, ka tās pa- ' ^ tenē patatušos tau-
$as varas, kās mūs r-:/ '0-
izvietoja emigrāci- J - ^ ^ dilus komOnletuš,
JM zemēs, īstajā ^ varētu iznicināt vē-reizē
mūs atkal aizvedīšot atpakaļ, stūres visasioainākais režīms un
• TSs tomēr bus tikai ilūzijas. Ist'e- pārnSkošie^^^h
nlbSlriindinieku atgriešanās un naidig^^
nostiprināšaihās nacioniltfjā Latvi- ŗ^^^^^^^ izriet vissmagākie se­jā
prasīs no viņiem vissmagākos cinjļumi, ka Latvijas atjaunošanu
upurus un bez pašaizliedzīgas un -ļj^ļj gadijumiā būš jāveic trimdi-sist^
atiskas gatavošanās šiem niekiem, turklāt Izpildot vismaz di-
.flpuŗiem mēs šoreiz nenodibināsim ļ^gļgggŗjjjjg^pŗļgķjnjjļgiķ^j^u^^
vairs pat autonomu Latvijas apga- pirmkārt", visiem trimdiniekiem bO-baļu
pie kādas citas valsts, par su- ,^ jSatgrIežas aptuveni vienā lai-
Verēnu Latviju nemaz nerunājot., kj, jo nevar radīt Latviju bez lat-
Skaidri redzams, ka Kremlis grib ^jgjjgn,. otrkārt, atgriešanās
htviešu tautu kā politisku faktoru ^^^.^ organizēta spēka veidā, jo
iznīcināt. Viss lalviskais mūsu
dzimtenē kā miesīgi, tā garīgi tiek j^^^^-^^ elements,
nežēlīgi un plāmveidigi izskausts, . , , , ^ . .
aizstājot to ar slavisko un' mongo- L«' i^du organizētu «Igriesanos
llsko. Ir ziņas, ka daža: pilsētā vai «Pētu sagatavot, mums jāveic ar-pagastāhtviešu
valodu gandrīz kart.grgruis^^
TaU» nedzird. u« mūsu: koptās
sēW un i;idārus ir aizstājis tikai tad, ja i^t^
skrandainais, slaviskļ mongollskais gud""» un laimi atrast ua izvirzil
koLzI S'o alainas procesu 'ev^^^^^^^^^^
Ukainoparbaud t em, kpmm^^^ ^.^
kas. f f vēl nav nē vēsls. tad varbū, arī
hzejot šojnerķi KrenO^s^u^
1.ac.s to. ka P ^ ^ ^ * ^ ^ ^ dzeklus un radīt pietiekami noor-mu
uzvaras izsķingajasadusmj g ^ „ i , g j „ , ^ , ; , s s p ē k a kodolus,
nolatvijasterritoriļ^ nepacel^^ ^^^^^^
neviena b a l « m , . i e y : e n . ^ ^^
labu nacionālai Latvuai va - ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ Latviju varonīgā ap-r
ā k - - Latviju apdzīvotu t a ^ r i a ^ ^ ^ glābt tēviju, bez kuras
dīgi indivīdi, kas akltv^ pretotos ļ^^^. ^ skaitriski nie-arī
jebkādai citu imcialtvai na-^.g.j^^p.,^.gj^-^^
cionālas Latvijas virziena. ^_ ^^^^^^^ gribas vinlti un latviskās
Sis velnišķīgais plāns gan yf' Laimas svētīti, šie latviešu patrio-nav
pi^ībāJstenoU, bet nevarētu j^^^ ^ļ^^^^^^ evešnieku
šaubīties, M, tuvojoties izšķīrējai pg^ Kremļa varas kri-cīņai
uz dzīvību iļnņavi, zvērisko ^ . ^ ^ ^
akciju censK» paveikt ..trieciena jjjjaunŗadjjana, brīnumu,
tempā". Viss taču liecina, ka pO- ,
'"^="1s' izšķīries radikāli iibeigt v ^ ,(Be>g»« 4. ippi
[ir
; i
i f
J i
.il!
14 •
I *
• i
LCPV PREZIDIJS AUGSBURGAS SESIJA
Vldfl - ICPV prifk$«ŅU A^t?»* SUde. p« kreitt prI«kSt«U vtetaiek» Attom
Abakūki, pa labi iekrelāii VHI» Hlmers. A. Glāinieka ui^emum»
Abi šie jau paši par sevi svarīgie
autājumi pašreizējā latviešu trimdi-iļiieku
situācijā Vācijā gūst vēl īpašu
ozimi. Vācijā atlikušo tautiešu skai-ā
arvien Uelāks kļūst to procents
am vajadzīga palldtlbas^^^^^
0 tieši slimie, invalidi, vecie ļati^s
c, aprūpējamo grupai ii; galvenie
ācijS palicēji, tādēļ aprūpe jautā­jums
prasa pastiprinātu ievērību un
līdzekļu mobiliiāclji^ Tā pa^a tau^
tiešu izceļošanas procesa dēļ strup-
5v;
•I > '••
.5 J
ir,.-
No sesijas referenta izglītībai un
kultūras jautājumā V. Hāznera pār­skata
un sekojošām pārrunām bija
jāsecina, ka latviešu skolu tikls 'Vā­cijā
praktiski iziris un dažādie^^t^
nājumi ar rīcībā esošiem ļldzeiķliem
td saglābt nav devuši jūtamus panā­kumus.
Ar latviešu izceļošanu da­biski
samazinoties skolnieku skaitam,
skolas viena pēc otras nācies un vēl
nāksies likvidēt jau skolnieku Iriiku-ma
deļ vien, neruņljot par līdzekļiem.
Nav vairs viegli ari sagādāt piemēro­tus
^olotājus. Tai pašā laikā turpi^
nās nometņu pārvietošana un likvidē­šana
un bēgļu savrupēja izvietošana.
Ar to, pirmkārt, skolas vecuma bērni
tiek izkliedēti, otrkārt, neskaidrība
par rītdienu vecākus bieži attur n^^^
bērnu sūtīšanas latviešu skolā, jo naV
nekādas drošības, ka nometne uiv
skola kaut pēc pāris mēnešiem vēl
pastāvēs. Rezultātā vācu skolās savus
bērnus sūta ari tādi vecāki, kas lab­prāt
turētos pie latviskās skolas. LCK
apgabala pārstāvis A.Krīpens minēja
Omštedes skolas piemēru, kur gari vēl
pastāv latviešu tautskola; bet turpat
20 omštediešu b^mi tai pasā laikā iet
vku skolā. Vēl viens vecāku iebil­dums
ir tas. ka skolotāji latviešu sko­lās
bieži vien vairs neesot ar piemē­rotu
cenzu un pārāk bieži mainoties.
Lejassaksijā nesen vēl bija 5 taut­skolas
ar 94 bērniem, bet. piemēram^
Lingenā, kut vairs palicis tikai 10
skolēau, darba kārtībā ir skolas lik­vidēšana,
un varbūt līdz Ziemsvētkiem
būs jānolikvidē visas skolas. Ā. Krī-pens
ierosināja latviešu vakara vai
svētdienas skolas padaiil obligātas
visiem latviešu bērniem.^ Kā ieteiku­mu
to kopā ar citiem pieņemtajtem
ierosinājumiem nodeva LCK Izglītības
•nozarei.V;.
Apgabalu pārstāvju un citu dele­gātu
ziņojumi debašu laika liecināja,
ka stāvoklis ialviešū skolu lielās ir
tik nedrošs, ķa mainās no nedēļas uz
nedēļu un sesijai sagatavotais pār­skats
par skolu un skolēnu skaitu bija
.jau ..novecojies, —. -diives; real;tāte
tam bija ai2ste:gus-es garām. Pānu-ceļā
nonācis latviešu skolu jautājuim
Vācijā, un plašās debates, sesijā ap­spriežot
skolu lietas, liecināja ne vien
par vajadzību un ari labu gribu lat­viskās
skolas jautājumu kaut kā at^
risināt, bet ari par ļoti sarežģītu ua
neskaidru stāvbkH un ^žkSrt pat
pārvaramām grūtībām litvIeSu skolas
noturēšanai. Tādēļ jauno LCK iigjf^
tlbas nozares vadītāJuļ^of. R Uci
sagaida smags un atbildīgs darbs.
112 vacīi
nās dzirdēj a ari dažus pārmetumus
vecākiem, kes savu bērnu audzinišō-nai
latviešu skolā nevelti pietiekami
vērības, kaut aŗl to varētu. Dažā
vietā izdevies noorganizēt latviešu
papiidskolaa resp. papildstundas pēc­pusdienā
pie vācu skolām, bet tas
lielā mērā atkarīgs no vācu skolii pār­ziņu
pretimnākšanas, telpu lesjJē-jām'-
uc.-
APDRAUDĒTA ARI VIENĪGĀ
^^^^^^^^^^^
Dažos apgabalos, kā, piOTēram,
i jā, no vācu zemes valdļfbas nav
iespējams gūt nekādu flnancillu at­balstu;
bet, kā ziņoja apgabala pār­stāvis
A^ Avotiņi Bavārijā tomēr vēl
izdevies noturēt visas 4 pastāvošās
tautskolas, izlāpoties ar pašu nometņu
komiteju līdzekļiem un nelielu pa­balstu
no LCK — DM 50 mēnesī. V.
Hāzners aizstāvēja domūļ ka racionāli
noorganizētam un pa Vāciju pareizi
sadalītam latviešu skolu tiklam to­mēr
varētu- nodrošināt kā pietiekamu
skolēnu skaitu, tā skolotājus un ne­pieciešamo
atbalstu. Bez tam V. Hāz^
ners prasīja pēc jaunatnes žurnāls,
tāpat B. Rubess. kas arī mudināja vi­siem
līdzekļiem noturēt vēl atlikušo
ģimnāziju Augustdortā, pie kur^ ie*
kārtots internāts. Vajadzīgo 40 sko­lēnu
vietā ģimnāzijā līdz šim ir tikai
24, tā ka ari tās pastāvēšana apdrau-
Sifii numura
dētdi Jo vicu iestādes^ var atraut at-balstu;
Ŗ; Anclns liņoja, ka Aup*
biirgē akpļa mScIbas gadu eSkusi ar
50 skolēmemt bet nu ir tikai vairs ^ .
jo daudzi vecSki savui blniui pieteic
vācu skolS, H1īkst<^ drpllbai par
Augsburgas nometaes un te
las pastlvēlMiu ļlds nicības g^
beigām, V. Janum ift^cis, ka ar to,
ka bērni jlsilta vicu ilioļia« v i l vlia
nav zaikiēts, ja vien noorganiiē lat*
\iskuma saglabilaiiai ^rtlgas svēt*
dienas skolas. Ari veci paaudzo mi-djusies
krievu skolis,bHtipē€t(^
mēr latvieši nav kļuvuli par krieviem.
Oponējot Ieskatam, ka y^
tieicami clelļ netutas pie latvi^u sko*
las, Slēzvlgaa-Hoišt^aa apgabala pir*
fitivis A, Vanags atcerējis g^
Ubekā. kur, 70 bērniem al^Jotut
vicu «kolu, raudi ja Ir bērni, ir vecikiv
Slēzviga-Holšteina vitpir bija pir­mais
apgabals, kur vicu kulta mini­strija
jau pagājuši gMiatriva at­balstu,
pārtraucot latviešu skolptiju
algošanu*
KO DARrr UTVISKAS ļZGlfrļBA^^
SAGLABĀŠANAI
Pēc pirrūnim LCK izijlltlbas noi«-
rel nodeva varikus ieteikumus, V.
Janums prasīja izstridit vienveidīgas
prpgrā^nas latvlešu^^,^
lām, ķi ari aiidnit izglf^as <kr^
kiis pēc līs progrf^
nu kopīgu micibas grimalii^latvl^^^^
valodai, dzimtenes m i i ^
ļti vēsturd» No j a ^ Sott Ge^
maiase vairik'domita mijī^ micIbļU^
J. Daģļis iēt^qi tur, kur latviešu skolu
ļ^tlVēSana vilm na^ je$i>ijama, of-gani^^
ēt pie i^icu skoiim latviešu pa-pildskol<
m pēcpusidtenās, k i | r l iradļt
šim papildskolim beļojoiu skolotiju
ka<tou,Tp algošanai lldiekļi^^^^^^^^^
rod LCK. Svētdfpnas ^olas būiu
pieļaujamas vienīgi tur, kur nav ie-spējms
noorganizēt ari §idaspapiid«
skolas ar ceļojošiem skolotļjiein.
Ķ'Augstkdlns savi ieteikiimi itbaf-stija
svētdienas skolu organizēšanu
pēc LCK kopīgas programmas, k i c r f
ierosināja skolu pārtraukumu latki
noorganizēt bērnu nometnes, kur tie
varētu uzlurēliifes pilnīgi latviski vi-dē,
V. Hizners prasīja visUeliko vē*
ribu veltīt tieši īstu latviešu skolu sa^
glabāšanai. Latviešu izdevēji jiaici^
ha rūpētie par laba Jaunathei žur­nāla
izdošanu. Tāpat ki A. AbakukSi
V. Hāzners Ieteica latviešu trimdas
skolu uzturēšanai resp. izglītības pa*
balstiett izlietot kultūras^^^^^to^
dzeķļus. A. Silgailis proponēja se-
(Turpinijumt 2 jpp.j
i KAOAS VACUAS ..UTVIISU
PILSĒTAS" ATSPUtCS >- RepofifiU
p^r u^adaio Ellioueflu . 1. 'PP-
8 pmKT VAfi vtsu. sETifTAUPĪT
KEV^tt - Uivi«Sa diīve tflldjS
S!tkfenē2i|«» »alfi Caiasa . . I. Ipp.
@ iSTINtSA PAISPe; fANTAZlii;
— Spjc^ tOkitoli BilUJM V4ti!li
pumi pētlSja kara . V . . . 4 Ipp»
1 LATVIJU mm) ZVAIGZNE uz
PASAirtES KtttANA — Ērika Mmgant
fvcjc Utvjjei laiflijui V . S. Ipp
B USSORISTl VAI KONSEtVATTVlB
— Ko lola Aōgliļai pa.'lasnenū vēlfe-
S Ipp.
Pēc pārbēdzēju ziņām. Prāgas čechl
tādi mēri boikolējuii padomju fil­mas
un ar trokšņošanu traucējuii pa-domju
filmu cbroniku Izrādes, ka
slēgti 18 no visiem ^ Prāgas kino
teātriem. N^aUku par padomju un
salelltvalstu propagandas filmu plū­diem
čechi izpatiduii. boikotējot šo
filmu izrādes, t i ka kino teātri darbo-jušles
ar pustukšām zālēm. Gan ko­munisti
filmu apmeklēšanu padarījuši
obligātu fabriku un iestāžu darblnfe-kieiņ,
bet ari tad izpaudusies pulva
pretestībai zilē iestājoties ttansal un
sākoties propagandlstiskochroniku
izrādei; chronlkas komcntātdra baĪsi
pārskan krēslu ČlkstlnāŠana. klepo-šana,
šķaudīšana, kāju berzēšana tin
papīru iaukstlnišāna. Lai cīnītos pret
to. kinoteātru pārvaldniekiem t»deva
sadalīt zilē starp skatītājiem uztica­mus
novērotājus, pēc kuru norādīju­miem
lielikos trokšņotājus mēdza iz­vest
no zāl^ un apcietināt Lai pa­vairotu
apmeklētāju skaitu/ pazemi­nātas
Prāgas kinoteātru ieejas mak­sas,
šo pazeminājumu plaši jzrekfā-m
| 8 »
m m
mm
'm9V
ilp:
mm
mmm
mm