Bavarijas Latviesu vestnesis, December 6, 1950

              L A T V I J A
Trešdien, 1950. g. 6, decsmbt
MHnK r nini tt
KUĢIS IMĢiBmmī^^
19, tm. naktf 7000 toa lielais S P
triiisp(9rf^^ Ligurla atstāja Brf-monhāfimas
ostu ar apm. 1000 izeiļo-t
l M m m AfistfālfJa Jau b r a u c im
sOumi a4(8ilfjās k l i a m : rīta
posi tfdfl nolīgtā telpā sāka gruz*
dēt matraa; to laikā panumija, tā
i d v i r i d i lielahnl Otrā m
apdcatot kuģi tuvāk, tas izrādījās
d^Bgan ērts un labi iekārtots. Mātes
nlimļm grmis div-klātas
ar maļrmoru, uh pasažieru ti"
t I M pi^dtesefiil uc labieriefbai^ Taču
i l ^ N i t k i n i a i i ka gultas un kuģa
iviM^ krāsoti, a kā aiudzi pa»
•aHeit ilob«||A}a drānas, foz tam
ttftjii i i e M ^ f k ^ ari
fSi^mA^Um^Mim neziniianas
49 d a i ^ passiiertr Jika dzert Jūras
Mmt so^ n»iai[āJi»ifK^ tdpii vadiem.
ap pusdteniMil^^
īeiī ta^anias kanāUm, radāi
Is stores ierldL kā<»l tas le*
Soverar ostā bojājumu no^
v i r i a i i i l Starphiiki apstākļi ug ku*
l i n ^ ļ u ^ ^ atejās
M i i i ^ ^ Jau kārtībā, taiu
valruiM Q<fenstrfikuma dēļ bija nt>^
petc^Jams.^^ gu?
pirmie s U n i M i i - b ^ Tte
ia|iati«i p ļ U M ^ Pret va»
sai#noM sievieiu pOlis usbru*
^ ierldi^m m kādam
' Ar V l r i i m b i r g a s * ^^
mli^ilftlig tlk^isi^
ilbifvo Ksma^^ 1 ^ kur dsl«^
vo amt 10(M) vāea ia»
stwb|ti^4MMo staiipā
arii^milmtt^
IMhtviciitg tin Iģm^ jnilMlzIts da«
P I v ā b t t Omitidi^
U f e i i , Oapiiuieiii un eitii;^
mmm
min*
limkas niK
msfbim.
|i IlinieguH
l e l r i l i^ m!«
i u pridlesta h^ttu ar
M b o M livtfdMa^
paittumtt iiiNiiplanUf I j
f i i f i nosOUti^^^^
MrtUatiimlnistiŠMBoi^
mi augstā k i N ^ ^ nodaļas va*
dlllJaiPtIM 2e-tUles
lilerāetjiis
sniikam* I n e r t u lomir itr} lik-vidK^
Otrā r i t i IRC ierēdnis skaļ­runi
te asi nosodīja, atsaukdams
bimmas, ka miris kāds bērns un lū
kuģis neesot piemērots garākam }ū«
ras braucienam, kāda mašīnista vai­nas
dēļ dzeramā ūdens vadi gan kā­du
laiku b i J u S i f t o l i g t i JOrsis ūdens
tankiem, bet turpmāk tas vairs neat­kārtošoties.
Uztraucošo baumu i z ­platītājus
uzskatīšot par provokāto-riem
un, nonākot AustrāKjā, iKkloiot
tiiļ^ latviejki mOaam ^omN
t i i i i teinba m^m^ti^
giM»l. J a "vēlēiaBtt l a i k i ūn pirms
tam bija dauda skeptiķu un vienal-dadgo.
tad pēdijo mēnešu l a i k i t|u.
tiešos augusi interese par komitejas
vēlamību un iespējami raženu darbu.
1^ daudz Hdkējis fevetdotais sakar-nieku-
pārstāvju tikls, jo tieši šie pār­stāvji
pa lielākai daļai izrādījumi tei-csm
aktivitāti komitejas darbības
atbālstišgnā. Udgt tam pam^icām sāk
policijai.. i1k^u st a d pā-iē j-o ta"u tiešu vienaldzībai
Sarunā ar kuģa komandas locek- ' ^ t ^ ^ - ^fliS^^^
ļiem noskaidrojās, ka kuģis būvēt» «Idjaa vadībā tas Ir visltoākaia—
Si Pirms pirmā pasaules kara. pieder J^opējais valstssvētku atceres sa-kādai
Panamas rēderejai im D P izce»
ļotājus ved P i m o reizi Uelākā daļa cilvēkus pārējo tauUeSu saune.
kmmmdas locekļu un v i r s n i ^ u , afe. l l . nov. Briselē svi^a ko-skaitot
18 vācu kurinātājus un kuģa mitējas sēde, kas norttēja labā s a * a .
gl^jušiem Jautljuntfim d i A t tie-sibu
lauk|i ^ B xj
Jāizveido ^ M a sadarbība ar pārējo
^^2stnmiei»^ trimdinieku centrā­lajām
organizādjām. no kurām dažas
it bieia liek1)eļģu presei par sevi r u ­nāt
un būtu labs piemērs latviešiem.
Ot« komftej» 1 M * d « W ^ ^ ^
cekļi aizņeihti ikdienas darbā, ir
grūti šos piaiākumus ve&t, bet lī­dzīgs
stāvfelisTr^ citās zemēs, kā­dēļ
talks ūh M P i J a Ķ i ^
krUdz a t i n « * » i l l l ? kmiiH^jas mŗ
j t a t v ^ t i Brtieli, kwr projektēts
tovikaji i i l b i^
tējas darbfba ari tais virzienos, Ķur
Udi l im i ^ t r O c i i 1 ^
zēnus, esot itāļi. Pirms brauciena
kuģis bijis kādā Brimerhātenas ddcl
remontā, kas inrasijis ilgāku laūctt
ņā un liecināja par komitejas darba
spējām Svarīgākais lēmums, ko ta­gad
iedzīvinās» Ir tautas kopības
nekā iepriekš paredzēts. Tādēļ darbi; karšu izsniegšana tautiešiem Beļģija,
pārtraukU. lai ieturētu līgumā pare-• neteicot pusgada nodevu itt 50 beļģu
āsm iabrauklanas t m i i n u , bater frankiem. Iegūtie līdzekļi kalpos ko-dzot
vēl m!paveiktos d a r b ^ mlteja«mfeķulsten<te^ N p k o ^^
vadu izlabošanu atejās ue. pabeigt
b r a u c i s l a i k i.
Lai gan bojājumi stūres ierīcē bija
izlaboti, un oetas velkoņi kuģim pie-gādāJuU
lielu daudzumu dzeramā
ūdens, Ugttrla Doveras ostu neatstā»
Ja a i t trešdien kā iepMA bija ai­nots,
liikās^ ka uz kuģa kaut k a i
nav kārtībā. TnMien kuģi ap^atlja
ostas ārsts, bet ceturtdien ieradās a r i
IRO pārstāvis no Lcmdonas. Piegā­dāja
ari 15 saiņus ar medikamentiem.
Piektdien kuģis uzņēma vēl Jaunus
dzeramā ūdens krājumus. Starplai*
kā utī ūdensvadi izlaboti, un darbo*
Jās nevien atejas bet ari dušas' un
^mņnas istabas. Par kuģa kāvēSgnās
iemesliem ofidāla Informācija v «
nav sniegta. PasaUeru prāti nomie-rinljuites,
un gaidām kuģa došanos
tālāka ceļā.
Doverā, 24. novembri
II
i M f l k t l i r i i ^ ^M sar- K o n i DM m « aniiu mirei
l»filjam kleitām. Attiecīga InformI- »«iiyi. is,» Am«r. doitri. Ts4» Kms
nu Ārijas
as fondam
-SS?^.? Arijls intormloljas londsm
DM 1, Neuitates uutte«ri2,ni j . akai-
^ J^iluiabergs l <Soi., A. BSrsiņi s, x
F^vnioi i M. Gulbis 1, G. «msr» s, a.
veiisnlr l i V. VasUevskis s, fL itĀle-
Ijs 1,50, Kraula l, B. mteiUs 1. B.
Grauarti 3r A Plstfirs S. V. Krūmiņš J .
©r. A. imitt 1, prot. 3, Prtitisntt I, K.
Unds S, K. Renki^s 1, M. Broit 1 K
najSij Osv. Klavenieks DM 4,IS, U i *
viešu kopa Ktrkkmdoleiki IMO dol.
irdņss
Kanādas
eUI noiūili ari bal pirstiv-
J i m Itienils^ centrālajām komi-t
i ^ V W l J I , ^
tMP un LCK AriHs ittiormficijtt fonds
isMka slnnlgtt pateicību visiem Hedo-tijlem.
tējas locekļu un pārstāvju ziņoju­miem
iaJI Jautājumi izskanēja pār-l
l M b a , ka lielais vairums tautiešu
būs atsaucīgi nodevas maksātāji Kā
pinnais savu nodevu un 100 fr. ziedo­jumu
komitejai iemaksājis kapucinu Sters Jānis. Datu lo^kļu emigrād-
\ dēļ komitejas sastāvā notikušas
pārmaiņas: par prezidija sekretāru
ievēlēja mag. i u r . L Lapu (Brisele)
un tinanCu daļas vad. B. Gaili (Sape­lēs
latv. centrs).
Aicinājums Artavu Latvijai ari
Beļģijas latviešos guvis dzīvu atsau-clbu
« un komitejas ierosmē pašreiz
notiek r o s l ^ ziedojumu vākšana, k u ­rā
piedalās visas organizācijas. Se
Višķi labi panākumi līdz šim DV
Vateriejas nodaļai. Ziemsvētkos ko-mitēja
nodomājusi sarīkot Beļģijas
latviešu Mrniem kopēju svētku eglīti
Brisdē, bet Jaungadia sagaidīšanu at
zīmēt ar plašāku sarīkojumu visai
tautiešu saimeL
V^ftējot komitejas darbību pirm-
Jā pusgiMOĻ Jāatzīst, ka komitejai iz­devies
Iesaistīt sabiedriskā un aprū­pes
darbā jaunus, ēaklus spēkus, kas
palīdzējuši tautiešos modināt interesi
par kopējo darbu un Idiedēt neuz­ticību*
Nav gāzti kalni, vērotas ari
nepilnības, bet visumā darbs sāk
nostabilizēties un vienota pārstāv­niecības
orgāna ideja gūst arvien
vairāk un vairāk piekritēju. Komir
t ^ a kā latviešu ļArltli»niea)as'^ fir^
g&ns i r reģistrēta beļģu drošības po­licijā.
Ja kbnļitejas darbība sabiedriskā
laukā vjitr uzrādīt panākumus, tad
tieiāka v i r i b a un «ierjtf Ja būtu Jā-vem
c&ģialpoUtiskaJā laukā, nodibi­not
kontaktu ar mums draudzīgajiem
valstsvīriem, jo šidai darbībai Beļ-ģijl
i r visai izdevīgi priekšnoteikumi.
Protams, pastāv parastais aizliegums
irzemniēkiem nenodarboties ar po­litiku,
bet latviešu ciņa šai gadījumā
var tikt kvalificēta vienīgi kā ciņa
par brlvibiL un šādai cīņai spēki aug
ikdienas. Tāpat būtu jācenšas panākt
labvēlīgu atrisinājumu dažādiem sa-
DP ^
J^ttmmmi^ ka slkus^es
akcija 2000 D P zinātnieku pārvieto­šanai
no Ebi)pad bēgļu nometnēm uz
Sav. valstīm, kur tl«»paiwizēts sa­gādāt
piemērotas darba vietas. So
plānu realizēs S t a r i ^ u t l s k l s paUdd-bas
komitejas (International Rescue
Committee) atbalsti un tas izmaksls
1,6 m i l j . dolanī.
Pagājušajā nedēļā Ņujorkā noticis
azaids 100 personām, kur akcijas
faktiskais, vadītājs Dr. K Nlburs
sniedza pārdcatu par inteliģentām
profesijām DP nometnēs. Pēc datiem,
ko viņš saņēmis no IRO, patlaban
vēl pārvietoto personu vidū Vācijā
esot 300 archttektu, 470 mākslinieku,
2000 inženieru, 1500 ārstu. 180 rakst­nieku,
280^ mākslas skolu profesoru,
4000 skolotāju humanitārās nozarēs
un 486 techniskō nozaru skolotāji.
Ar Latvijas ārzemju
pasēm var braukt
uz
Latvijas ārzemju pases Austrijā
dzīvojošie latvieši var izmantot
braukšanai uz Vā^u. Vīza v i e n i ^ -
zējain' braucienam uie 4 mēnešiem
maksā 42 Austrijas šiliņus. Vtai
stundas laikā v a r saņemt Zald)urgā,
Mozartplatz 5, Allied HĪgh Ck>mmis-sion
Permit Office for Qermany. Jā4
piieziņ:iē, > ka šinļfi^tādē par sekretāru
strādā latvieti! 0 . Grudzinskis. ļ
tJsaielniJuņia
latvieitt baptistiem VlelJS
Latviešu baptistu apvienība ASV Iespēju
robelfis vSlas «neilgt ihaterlfilu palldsfbu
Vficijfi paUkuSlem draudzes locekļiem. īo
darbu loti apgrūtina tas, ka Vlcijā dsl-voJoSie
bieti iplesU mainīt dzīves vietās,
un viņu adrisses mums klūst nezināmas.
TSdil Apvienības UidavumS lūdzu visus
VScijS dzīvojošus liitviešu baptistus ne-kavējoUes
paziņot man savas adreses un
to dartt turi katrt diSves vietas maiņas
gadījuma.
MSo. A. MSters»
R. F. D. 9< 9uakertown, Pa;, V. S. A.
Ziemeļzemes
augsl^d^a
150 T E C S U M I E A R PIEDEil.
GAJIEM U Z ZVISDIIJID^
30. nov. no Itālijas uz Zviedrlin
devās otrais IRO speciālvildens »
69 tbc slimajiem DP un viņu ģin^
nēm. Si i r Jau otrā grupa, kas nSe
IRO vi«M>Sanās a r Stokholmu a £
dusi pastāvīgu dzīves vietu Zviedri*
jā. Pavisam ši valsts uzņem 1^ »M
sUmos ar viņu piederīgajiem, Sbe!
clālvUdens sastāvēja no 5 sanittjl
v|g*ni«m, 8 guļamvagoniem, kā art
noliktavas, virtuves, ambulances, I *
bagāžas un 2 parastajiem vagoniem.
Ceļojumā slimos pavadīja 4 ārsti in
11 žēlsirdīgās māsas ar pārējo penZ
nlIu. Zviedru komisija bija livitt.
jusies tādus slimni^us, b m vada»
dziga tikai medidnlska aprCipe \
kuriem ir izvesejoganās iziedzsL
p d z āim Zviedrija ir vienīgā valsii
kas atvērusi vārtus š im cilvēkiem
bes cecribām. Piecās Zviedrijas nh
natorijās t i m atbrīvotas gultes, ka^»
mēr slimnieku piederīgos novietos
sanatoriju apkaimē. Par katra slim-nieka
aprūpi IRO maka Zviedrijai
1000 dolāru, bet par katra piedMri
uzturēianu 150 dolāru. IRO Imm*
direktors Kingslejs izteicis cerlbiL
ka šis Zviedrijas augstiMlgais ieS
pamudinās axt citas tautai sekot tās
piemēram, ~ ~
Jnn iioiiiin Ml Hri
Pēc B ^ t e r a s transit- un pamtt*
nometnes likvidācijas, daļu DP iz*
vietoja dažās tuvākajās nometnCi
bet Uelāko tiesu pārcēla uz Jaun^
bināto Vimbemas nmnetnl (pie Ro-ras
upes). Nometne atrodas kalni
skōis» apkārtnē. Kara laikā bmkai
izbūvētas slinmicas vajadādibām ar
plaāu operācijas zāU un Rentma
kabinetu. Slimnīca vēl tagad dSbo*
jas apkārtnes iedzīvotāju vajadsl*
bfim. Barakas ģUti remontētas un sa«
vienotas ar kopēju g^tenL Katra t i«
mene dzīvo atseviāķā, bet vieniiiiSd
pā 2 istabā. Oandtiz katrā i r kgrsti
un auksts Ūdens, kā ari kopējas van»
naa istabas, v^ļas mazgās ue,
labierīcības. Jau iesatstliiH
Sies d:(elzceļa būvdarbos ar pagaidu
atalgojumu D M 1.30 stundā; pie
akorda darba var IzstribUt pat Uds
OM 25 dienā. Kopkatla ēdiens ļoti
labs. Pavāri vācieJi. bet virtavē
strādā ar! DP. Kantinē un pārtiku
L J ! ^ ^ Pil^Sfes^ <?enas. Darbosies
^i4-r*^-bērniem 80'^^^^ ie-vietott
kopējā blokā. Latviju gtupu
vadītais, i r līdzšinējais Minstetd
transitnometnes pārsi J . Sakne, kās
vada ari grāmatu, un laikrakstu gal-du.
Nometnē patlaban 450 dai. tau­tību
DP, bet nāks klāt v» līdz 750
personu. J. I,
Dārtu ASV lauksaimniecM
P u t n u farmi Mlneiots vakaau vieta
latviefiu precētam pflrim luttrlņlem.
Pieteikumi ar īsu dzīves sprakstu «ngitt
valodS. datitin par ģimenes locekļiem im
ģimetnSm. adresējami Mr. Donald E
AHPKRBON, Rt. I, Lake Crystal, MimL,
iU.S.A.
am
VAINĪGS?
It
A6ATBS KRUTt SOMJlNt
(28. turpinājums)
_ _ra gA)oSo krēslu nedaudz tuvāk mājas tē-pJ|
i^baUļs skanēja draudzīgi; nMesjē KlensiJ, jūs
«^«fJ^^^*» un iedomu spējām. PoUdJa, kas
B P f i M i T i ^ ^ ^ ^ izturējās pret Jums neuztldgi, nelūg-j
i Pldfflma. Turpretim es, Hericuls Puaro, es vēlos
^ L - ŗ - ^ f f f ^ piesaifcā no labsajūtas: ^ tas
leti laipni no Juļ^^^
Ljraa^^ studējuši krimināloW^ turpināja mazais beļ-m
•«iTūsu idijaa būs vērtīgas. Mani ārkārtīgi interese u i -
z l n l t kurā pēc Jūsu domām izdarīja noziegumu.*' .
JBm..vilcinājās Klensijs, meehāniski izstiepa roku pēc
bināna un sāka ēst Tad viņS lēni pašūpoja galvu un sa-
J|mi^ ittuda no viņa sejas, „Redziet, mesjē Puaro, tā ir
Mttska starpība; - j a jūs r a k ^ t . Jūs varat vļsu pēc patl-m
iw«It, bet īstajā dzīvē i r dariSana ar īstu cilvēku. Jums
nŗv n ^ ^ M varas pār notikumiem. Godīgi atzīstoties, es
bļtetos, ka nederu par īstu detektfvu." Vinā skumīgi iemeta
bfmāna mizas kamīnā.
n^tr&inir kam no nozieguma rodas labums — tāds visumā
i r mans lozungs.'*
^JJroSi vien tas i r lielisks lozungs," piebilda rakstnieks.
nTacu ari ieit mūsu gadījumā jāatduras uz grumbām. Kā
esmu dzirdējis, 2izeles īpašumus mantošot viņas meita. Taēu
viņM.nāve varēja sagādāt zināmas priekšrocības ari dažiem
P W i e r i em - par tik, par cik tie no viņas varēja aizņemties
naudu un nespēja to atmaksāt»*
jĻott pirelzi. Ta«u iespējami ari d t i atrisinājumi. Pie-ņgnsim,
piemēram, ka 2izeles kundzei bija kas zināms par
biedriem, manis dēļ - ka kāds reiz izdarījis
sl^itcavlbas mē^ājumu.**
> [,JĶādēl tad slepkavības mēģinājumu?" sacīja misters
KļensiJs izbrinēts. „Cik dīvains pieņēmumsl**
Mūsu gadījumā i r jādomā par visādām ieroējāro.**
[mmUena neko neUdz. Ir Jāzina."
trāpīga piezīme, mister KlensiJ... starp citu — tas
ia rtobriņš, ko jūs nopirkāt..."
vebii parauj šo pūšamo stobriņu! Kaut es to nekad
nepūtu piminējis."
Jūa to tteiiopirkāt Ceringa Krossa iela? Kurā vel-nVarbūt
tas bija Draivera, bet varbūt ari MiUers un
Smits. Ss to vairs nezinu. To jau es pateicu tam uzbāzi-gajam
inspektoram Džapam, un starplaikā viņš to būs jau
pārbaudījis.**
„Es apjautājos cita iemesla deL" paskaidroja Herkuls P u -
a r a JS» labprāt gribētu nopirict tādu lietiņu pats priekš
sevis, lai izdarītu mēģinājumus.**
„Ak tāi Bet vai Jūs to a r i atradīsiet? Galu galā tas jau
nav nekāds masu ražojums.'*
\;Pir spīti tam es gribu pamēģināt laimi. Esiet tik laipna,
miss Ore ja, un piezīmējiet abas firmas.*'
Džēna atvēra piezīmju grāmatiņu un ātri ievilka dažus
kāšus, kas pēc viņas domām izskatījās i t b pieklājīgi, un tad
piezīmēja firmu adreses parastā rakstā dtš lappusē — ga­dījumam,
Ja Puaro norādlfunis būtu bijis nopietni domāts. |
„Esmu jūsu dārgo laiku pārāk ilgi kavējis^ atļaujiet atva­dīties
ar tūkstoškārtīgu paldies par jūsu laipnību," sacīja
detektīvs, pieceldamies no sava knakstošā krēsla.
nVai Jums tomēr vēl nevarētu piedāvāt vienu banānu?"
„Ar savu labsirdību jūs mani gluži apkaunojat, Klensija
kungs."
yNieki... Es šovakar jūtos ļoti laimīgs, un,proti tādēļ,
kā esmu savā darbā pārvarējis kādu šķērsli Kādam no­ziedzniekam
savā stāstā es nevarēju atrasf vārdu, bet nule
es to atklāju, kāda gaļas veikala skatlogā. Pergiters. Tas
skan tik patiesi un patiks publikai." Viņš uzsmaidīja Diļ^
nai* „Jā, miss Greja, tās i r autora vajadzības, no kurām
nevar izbēgt. A k . . . atļaujiet jums kaut ko uzdāviiiāt," viņš
iesaucās un aizšāvās garām meitenei uz savu grāmatu
plauktu. „Seitl Sarlaksarkanais zieds. Es jau Kroidonā
pieminēju, ka tā i r tā grāmata, kurā runa par iedzimto bultu
indi."
„Vai es patiesi to drīkstu pieņemt?"
,J>rotams, miss Greja... Ak. es redzu» ka jūs nelietojat
pie mums parastos Ukmeņa stenografljas sistēmu," viņš spēji
piebilda.
J«iss Greja vienmēr seko laika prasībām," steidzīgi pa­skaidroja
Puaro, ievērojis Džēnas apmulsumu. „Viņa lieto
pašu jaunāko, Cechoslovakijā izgudroto sistēmu."
_wPatiesl? Kas tā par brīnumainu zemi, SI CecKoslovakija!
Šķiet k a it viss nāk no Čechoslovakljas: kurpes, stikls, cim­di,
un beidzot ari stenografljas sistēma. Patiesi pārstei­dzoši!"
Viņš pakratīja abiem roku un apliecināja, cik viņam ār­kārtīgi
žel, ka varējis viesiem tik maz aplīdzēt.
Tafai. kad apmeklētāji bija prom, viņš šķelmīgi nosmējās
aiz viņu mugurām.
XVI
Automobils devās uz Monsiņjora restorānu Blūmsberijā,
kur Normans Gāls viņus jau gaidīja.
„Nu?" viņš jautāja, kad Puaro bija izklāsttjis viesmīlim
savas vēlēšanās.
„Miss Greja izrādījās par pirmšķirigu sekretāri."
„Gluži otrādi," atteica Džēna. „Gaŗām iedams viņš ievē*
roja manus muļķīgos kāšus, kas Uecina par asām novēroša­nas
spējām."
„Vai nē, Jaunkundze? Jā, Jā, labais misters Klensijs ne­maz
nav t ik izklaidīgs, kā varētu domāt"
«Vai juma patiesi vajadzīgas abas adreses, Puaro kungiT"
„Jā."
JBet Ja policija.. .**
Herkuls Puaro nicīgi atmeta ar roku: tjik, policijai Mam
jautājumi būtu pavisam citādi nekā policijas, kaut gan pš«
gaidām man šķiet ka policija vispār neko nav jautāJuiL
Viņai tas laikam liekas nevajadzīgi, Jo lidmašīnā atrasto
pūšamo stobriņu Parīzē nopircis kāds amerikānis.'*
„Kfids amerikānis? Bet Prometejā taču nebija neviena
amerikāņa.**
Puaro tēvišķi pasmaidīja: JPilnIgi pareizi So amerikāni
mums sūta pats liktens, lai lietu padaritu vēl sarežģītāku."
„Vai stobriņu patiesi nopirka vīrietis?" tagad iejaucās
Gāls.
Jā, vīrietis," atkārtoja beļģiš ar noslēpumainu sejas Iz­teiksmi.
„Ta8 katrā ziņā nebija misters Klensijs!" sacīja Diena.
„Viņam jau bija viens pūšamais stobriņš, tā kā cits viņam
vairs nebija jāpērk."
JBravo, Jaunkundze! Tā tiešām jādara: katrs pēc kārtas
Jātura aizdomās un pēc tam jāsvītro no saraksta."
„Cik daudzus jūs līdz šim jau esat svītrojuši?"
„Ne tik daudzus, kā jums laikam šķiet jaunkundze... Bet
tagad labāk runāsim par citām lietam. Piemēram par to,
kā SI drāma iedarbojās uz abu mai^u jauno draugu d^vēnt^
Džēna Greija pastāstīja par apmeklētāju pieplūdumu pi^
Mr. Antuāna un algas paaugstinājumu^ ko viņa no tā gu­vusi.
^
„Tātad jūsu dzīve ir uzlabojusies," sacīja Puaro, „jādomā
gan tikai uz zināmu laiku. Pat deviņu dienu brīnums ne­velkas
ilgāk par deviņām ^enām."
Džēna iesmējās: „Jums taisnība.**
„Manā gadījumā, liekas, tas vilksies ilgāk nekā deviņas
dienas," sacīja Normans Gāls t nastāstīja savu pieredzi.
„Jā, tas noteikti vilksies Ugāk nekā deviņas dienas, devi­ņas
nedēļas vai pat deviņus m ē n ^ , " sacīja Puaro domīgi.
«Sensācija mirst ātri, bailēm toties i r ilgs mūžs."
CVurpinSJama sekos)
^ ^ v % f ^ ' ^^?:•
decembri
\
Kospei
Lfdsas
gada
.i
S b * SIs grupas t'*»™^*" .^rivSa
Vanagu organizādjjL ^
JSrn)ai y elbritān^^^
gS^'pSudzes ^ifŗ^
E u k i e aarblnieU. kas AnJM«
gSTosntros uztur modru latvie-
Ia dņas un Ijultūras garu.
*rur kur vēl dažādu apsttk]^
J^^inātas^
Uelu rosību un sekmea p ā ^ »
S f f l IzcUus piemērs vtott d i r -
^ v M i iporta kluba viena pda daAI-STat^
tLIdsā, ta»<Wvo
enerģiskais svaru . < H ^ F S S n s kopā ar
«Mtt sporta klubu. Un tagad šie wļ W »
?W ar teSumu var atskatttles uf g i t
S i daSibu. kaut ari tie >rtli strttā trlņi.
gnau flilsku darbu fabiMs, ^ M »
jgri rītos un vēlu noguruši pārrodM
mājās. ^
i Šodien klubs jau apvieno valrtt
^kāēO latviešus, ple kam starp b a ­riem
ir ari valrkas sievietes. Nodim-
^ nātas volejbola, basketbola, pdda te­nisa,
šacha un svaru celšanas lekĢ-
Jas, bet organizējas futbola koii^nda
un trmiējas bokseri Gada laikā ro­sīgā
biedrības priekšnieka Audzei
vadībā sarīkotas daudzas sacīkstes, ,
kurās piedalījušies ari LIdsas tuv|- fMfi
kās un tālākās ai^cārtnes sportisti.!
Ziedots ceļojošs sudraba kauss volej­bola
sacīkstēm. Kausa iz(^ņ|i iākāš
11 aļ«witā,un misMm mm
Vldusr un D i e n v l d a n t ^ koma»j
das. Daudz daritS' svaru- tellanat.
sportā. 27. janvāri Līdsā paredzēts! Kād.
rīkot eksternas svaru celšanas sa-ļTātiit
dkstes, lai mēģinātu sastādīt koman- ļ s^uMl
du Anglijas m ^ ā . Visas sdmes UHH^
rāda, ķa Līdsa, kur dzīvo meistars K» ^
Blleskalns, būs šis sporta nogares
centrs Anglijā. Līdsā dariM^as Mf
bokseris A. Baumanis, kas guva Jau
vairākas uzveras. Izcils notUrums
bija K. Blieskalna 2y gadu darbības
atcere, kas izvērtSs par „sporta dik^
nu" dažādās sporta disciplīnās.
uķ
Idā
lU
Viss tas, varbūt dažam Uksies tUcai,
uakalte, bet latviešu trimdinieks
šeit AņgUjā ziņa, ka šie jaunieši vei-kuši
tiešām daudz, sākot no nekā —
btt līdzekļiem, telpām, sakariem
tikai ar slrdsdfedzi. Ar savu ;t)sību
un krietno stāju LIdsas l a t v is
sportisti ieguvuši ari angļu draugus,
«paverot durvis angļu sabiedribā,
tfJi f""^^ dzimtenes
brīvību, lai palīdzētu atmaskot parā­dīt
mūsu un visu brivo tautu nāvī­gāko
ienaidnieku.
Kluba gada dienas atceres sariko-
1 u?,, Ieradusies ari latviešu
S ^ ' ^ i , " " komandai A t -
^ o t sacīkste angļu vieri siranl»»
™wJos jvelca latviešu 8Dortl«tu«
bu Soli *">5 Mu-ari
>iei
latvldil,;
i u
mūsu
apsolīju* arī
smfd^t,
piķētu
dzīvotas
citis
kūti: V
sieVa un
Viņ(i
esot pi:
dzeroti
le(
Jauķl
zudu.'
sievļiet
ndskā]
Sancē
• ^ t l