Bavarijas Latviesu vestnesis, December 20, 1950

              g, 16. decembri
ImlfHieff •«! ^
roja Austrālijai
ft 6t6Slbū prjet
^kffft»ne« brļl
_ Ifŗorker, k
Uliraksts >rl
,4ebiedētV'
javā ievad-tJa.
tur lasfiKi
Berfmena, lot^dia
„ , j , 01; r. DaUek^,
itu rilitumu valīt
koaitaiu'f vārL
IKloJaif dgaiif,
]itii t«tauW
J# atteikul_
iesaukšanu,
iumtm. 1
m ittelkuliei
ia«l'imttsi
Merterl
no nlBlal
. Koskaii
fldēni
kur Vil iļ
lailcrakti
lijttttfli Jaunot 4
I, aluminija, W
eivilim vaj8(
pledi
ilŗdzn
llmil'dbiu*
• r^i>iwl'tā­l
i f]4pj^^^^
il^tidu, ll«sp^-
if^li^l ftui^U
IMe^ no ienīst^
"^^«i Margoi^i
_ ^Mioi mlrUM
Wia aw kāda
„ ^ņiētemolumf
ibif vai Janvāra
patlrltāJiW
Mliiv^atai
m
i r a
iA
iakfivet
turomāk
atbrīvojot
, _ i t l r l em ut«
atentātu
Austrijai
i i ^ t i i l Jautā-
' ^'^^ļMrtMrukuma
,^ vk slimnīcu
«^kammatalno
to^ ismekieSana
trikā
-^svahilu
^līamudinajusi
^j^lilUhistlem,
l^iiitnieku nama
illās ierobežoSa-ķāX9L
rūpniecībā
stundu darba
^^l^as apbm
IJāOa'
im par
ā Oallupa ap-to
bija
^.Māllit! no fiep*
jitlaban apspriež
rgas Rietumeiro*
«istinii^ l ^i
,.»i<
is inltl-tgtem
litttus paredrt^
' ASVkuftu
JGĻU MEI-rbsi
TURPAT
i
^'gfizes bumbām!
3urfi bija jāclnā|'
klāņu pUHt kasi
gribeia atbrīvot
klostera Labais
1 kvartāli^ pep
xa kopā j# savui
Itstājttsi tm lid^
. Bertu Her^
.^ātt IMJa at4
piiajietim» uii
bija iesaukuši i
Ni". vaira ne4
ieSu vecakien|
.^oJuSies sple4
"fitijaiiUfinipirm^
}is tiesā, kura^
Jlktēnlsi
- jiblahtfieSu ģe-f
|U» nostatīt Bertu
paSal izvēlēties,
atgriezties Ma*
iienā malajiešu
|a pastiprināt ar
« MalaileSu def;
ļaitdedzināja uz I
ca'eiropiešu sieŗfi
1^08 bērnus. Der
|lS personas, bet
I. CletuSo vidd
isti un arinijas
m
Iii
•Iii
1
i ;
li
I m
S
¥1
m
I
(•V
r
LkTmA
Latviao Newspapef
Nr/98 (i42) Dec. tBO, im
Pubitsbet and^Bditor: iralde>
mfirs Lamt>erg8, 8cbwāblMh
GmUnd. DP Camp ArttUerle>
Kaseme, Phone Sdiw. Gmitnd
11S9. Prtnter: Remsdruckerei
Sigl. Hārtel & C6, SchwSbiBdl
Gmund. Paradlesstr. 12. PubUs-bed
twice weekty ClrcUlatlon
tt.OOO.Sponfor-lntematl<»ial Be"
(ugee Organization.
I'ATVIAN NEWSPAPER
i N i t e , liāi. g. U te.
tsaai ualauHiai ao «aaioiMa»
fidavils^ UtvIaIttOililfatailO'
Alttļa Oaivmia ftdaktoit- V
gabp. rad. vttta. Cumtt.
aiadiklNn; P. Ktāai, V,
BalsMrsi U Svarca.
AusailUas leM^nas tad A.
tkalli fn,UBaaaAvtaQa.Wio*
«omai lauaial. Via. A«m»
Ual. M.adr4a«a>icii«AbM
Oatted. DP Camp AfUUtrta-
KiMftM. Ifir. M v . Ottttad W
Sākusies saimniedsko
un imlitaro spēku
aASV
IZSLUDINĀTS ĀRKĀRTĒJAS IEROBEŽOŠANAS STAVOKUS ^ PLA­ŠAS
PILNVARAS PREZIDENTAM - .3R1V1BA NAV PĒRKAMA AR
VĀJUMU UN PIEKĀPĪBU,» SAKA TRŪMBNS
VallngtoB» (U).— Prcaidenta TrOmena pldktdlra ^Uamēia ir*
kirtl^aa IerobeioāaBia at&voldl ASV* Sai^ radlomnl, kaa pēc Risvelta
IftIU ievadīts parauga nosaukta par uironii pie kan^bia, preiddenta aici­nāja
ainerikāņu tautu neattelktlea turpmāk no vil Uelāklem upuriem, kaa
flepledeiaml, lai stātos pretī,,draudiem/ ko brīvajā panulē Im^i^
Pad. nviealbaa valditijn Mmena tomir paataMdroia» ka atarp toivo
pasauli austrumu bloka valstīm nepaattv tlādaa domatarplbaa, ko ne­varētu
nokārtot mlermlUgā ce|ā»
,,Mē8 ar! turpmiili neatteiksimies ne no viena godīga l!dzek}a, kas
būs mūsu rlclbā, lai, izvairītos no vispārēja kara, bet nekādā t^ņh mēs
nepievērsisimies vājai piekāpības politikai," sacīja prezidents. „Min-chene
pasaulei pierādījusi, ka brīvība nav pērkama par piekāpības
cenu." Sestdien stājās darbā aizsardzības mobilizācijas pārvalde, ku­ras
priekšnieku, lldzSinļjās lielākās ASV elektrotechniskās sabiedrības
prezidentu Carlsu Vilsonu amerikāņu prese Jau nodēvējusi par stiprāko
vlfu Sav. valstis pēc prezidenta Trūmena. Saimnieciskās mobilizācijas
ietvaros ASV valdība nekavējoties sākusi cenu un aļģu kontroli, pa­ziņoja
Trūmens. ' —
Svētdien Baltais nams ziņoja Jau
par v^elu virkni Jaunu rīkojumu,
kas izdoti nacionālās ierobežošanās
stāvolla ietvaros. Aizsardzības plāk­snē
pmnie soļi veikti armijas skait­liskai
sastāva palielināšanai. Jan­vāri
I ASV iesaucamo skaitu dubul­tos,
itāpat an februāri 60.000 Jaun-karīvju
vietā iesauks vismaz 80.000.
Piei&ta ari jauna liela lidmašīnu
baiis kuģa būve, kas būSot lielākais
p^ulē. Salnmieclskā plāksnē liela
nozīme rīkojumam par autmnobilu
cenu stabilizēšanu. Turpmāk auto-ijlnbiļu
cenas nedrīkst pārsniegt 11*
#ni, kāds bijis š.g.I. decembri. Uāz
# to zaudē spēku trīs lielāko ASV
liīiltomoMu flmu k^ļļl^ i^^tfini^*
tais ctnu paaugstinājums, ko pa
UN rezolūciju par ieroču pamieru
lamatām
Pec Briseles lēmumiem
tomēr vel virds bus
Bonnai
A1XANTIKA PAKTA VALSTIS
SPBIB2 PAR BUtOPAS
AIZSARDZĪBU
Brisele 0IK Pirmdien Brisdē
sākās U AtlantIka pakta aignatār-valatu
iriletn un aiiaardiitaa mini-atm
konference, kufi pie Londooaa
apapriedēa Intriditaa darba kirtibaa
viena no galvmUcm ^ntilmnlam Ir
Vletjag Iftatsttiana |Snqpaa aisaar*
~ «aa alatfiiA un ttbi iliiilflffaii naikBi**
stabiliiēāana
domājams, labvēlīgi ietekmēšot cenu
attīstību ari pārējā pasaulē.
Vēl atzīmējams rīkojums, kas aiz­liedz
iebraulit komunistiskās Ķīnas
ostās ASV teģišti^ētiem kuģiem: Tā­pat
Sav. vaMs apķīlāti visi ķiniešu |
un ziemeļkorejiešu Īpašumi, kam
kāds sakars ar sarkanās Ķīnas vai
Ziemeļkorejas valdības aprindām.
Abus pēdējos rīkojumus atcels, tikko
komunistiskā Ķīna būs atvilkusi sa-
(Turplnājums s. Ipp.)
Maskava piotesie pret
Vadļas apbronosana
Parīze (11). — Parīzē un Londonā
patlaban pārbauda padomju notas^
ko abu rietumvalstu vēstniekiem
Maskavā sestdienas vakarā iesniedza
padomju ārlietu ministrija. TASS
šodienas nakti paziņoja notu satu­ru,
kurās Pad. savienība apvaino
Franciju un Lielbritāniju Potsdamas
Ilguma laušanā un savstarpējo palī­dzības
paktu rupjā pārkāpšanā. Ar
Vācijas iekļaušanu AtlantIka pakta
valstu saimē Lielbritānija un Fran­cija
apdraudot mieru, teikts notās.
Visa atbildība par šādu rlčIbu esot
jānes abām rietumu valstīm.
Francijas politiskās aprindas norā­da,
ka šis padomju solis padarot ne­iespējamu
franču ierosināto Pad. sa­vienības
un Francijas tuvināšanos un
^ot pilnīgi bez kāda pamata. Rie-tumvācijas
apbruņošanā lidz šim vēl
nekas neesot padarīts, turpretim au­strumu
joslā jau kopš ilgāka laika
nodibināta militāra organizācija. Lon-1
dona pārliecināta, ka notas iesniegtas
rietumu valstu iebaidīšanai Briseles
konferences priekšvakarā.
Francijas valdība savi atbildes no­tā
norāda, ka tā kopš kara beigām
savus militāros spēkus demobilliēju-jusi
neprasot tā pašu no Pad. savie­nības.
Pad. savienības un satelītu
spēki esot nesalīdzināmi lielāki nekā
rietumu sabiedrotajiem. Nedrošību
rietumos vairojis Korejas konflikts
un beidzot Pad. savienība abu valstu
draudzības pakta ievaros nebūt nav
uzskatījusi par vajadzīgu sniegt pa­skaidrojumus
par militāra rakstura
tautas policijas izveidošanu austru­mu
joslā. Ari Anglijas ārlietu mi-riistrija
noraida padomju pārmetu­mus,
pasvītrojot, ka Atlantika pakts,
kur pai:ed2ēts iesaistīt Rietumvāciju
nav vērsts ne pret vienu valsti. Tas
domāts tikai aizsardzībai pret agre­siju.
mua. Lai nodrebinātos pret eventuā^
Itt komllnisttt lejaukianoi un demon­strācijām
Be|ģUaa galvaapUsēti Jan
kopā leatdleņaa Jūtami pastiprināta
poUcUaa apaardidba,
Itālijas delegāti ārlietu ministrs
Sforca un aizsardzības ministrs Pa-kiardi
iesniegs konferencē savas val­dības
kompromisa priekšlikumu, pēc
kura Vācijai no vienas puses būtu
jānodrošina vienlīdzība, ietilpinot tās
militārās vienības Atlantika armijā,
bet no otras puses nepieciešama ga­rantija,
lai Rietumvācijā neatdzimtu
militārisms. ASV Baltā nama aprln*.
das izteikušās, ka Briseles konferen­cē
sagaidāmi svarīgi lēmumi, kaut
gan to iedzīvināšanā galvenā nozīme
būšot tālākām sarunām ar Rietum­vāciju.
Neraugoties uz republikāņu
partijas neuzticību, ASV ārlietu mi­nistriju
konferencē pārstāv ECesons;
viņu pavada ari republikāņu padom­devējs.
Prezidents Trūmens svētdien
paskaidroja, ka Briseles konference
pretēji komunistu cerībām pierādīs
brīvo nāciju saderību un kopību
ASV delegācijas vadītājs konferencē
Ečesons baudot viņa pilnīgu uzticibu,
apliecināja Trūmens.
Komentējot konferenci, Times iz­sakās,
ka labvēlīga lēmuma gadīju­mā
par Atlantika armijas izveidoša­nu
tas tomēr izvērtlšotles tikai par
izejas punktu tālejošām sarunām ar
Bonnu. „Sis lēmums vēl nedos ga­rantiju,
ka vācu vienības turpmāk
tiešām ari izveidos. Vācieši ar to
nesteigsies, iekām rietumu sabiedro­tajiem
nebūs radītas stipras pašu ka­raspēka
vienības..." New York Ti­mes
pasvītro, ka labvēlīga iznākuma
gadījumā Bonna saņemšot plašas
iconcesijas, kas galvenokārt izpaudī­šoties
līdzšinējo sabiedroto kontroles
atcelšanā. L*Aurore domā, ka Bonna
prasīs savu aizsardzības un ārlietu
ministriju, kā ari okupācijas statūtos
paredzēto ierobežojumu atcelšanu.
PEKINOAS PEA8IBAS: irVSn tN K A 9 A ^^
AM»IKAŅIEBI AfSTAT FORmZU. R0lff)NI81tBKAI p l A l DOT
VIETU im» BET mmCAS VALDAI - lJIIZlimXlAllll 4fAPX*
NAS MIERUGUMA APSPraOANA
ĶINIEŠU UELUZBRUKUBAS SASPI!3>IS UN SPEĶUS HUNC^IAMAS
mTGALA pozacuA
WaJorka(afK--Pieki»BilnHttHiia Ŗlnaa^M va«tij» ģan.
Vō paakaldrojomlem pre^l, kur viņi noaanda UN pS^^imli Mmlet»
lolficUu par lamatām un d^klaif^ Pekingaa «iliMto pfnAMT*» VIH
pārējais Ieskata p» alivakļa nomkrliAiaiiaa liidlAa pmaln. IMmmiM
Izretea JtŅnl mailnājntta, Jo kamilnliHikia P M MiltfH taHiNi*
nāaradalktorgffitllmkarad^^ UigaB|i«
nlein kariapika Udt lai ned^al v« vtonmir iHilJa pitgilia m plalvM
grādu, ^ i ļ s pvfl Hamiinngaa-HungnaBiaa «Ha gila pmdrtll MvlliE«ii»m
UN apēktem pl^ctdlen sākās IltJli ļ^talelB •fMNm, Ui
UN vienību tālāka eimkuāclja. Pieaugošu akUvItilt aiknirt ari kāmi-nīstu
aviācija, kufi letateOta» nevien Ķtm, bet ari Pad. lAvIenllNia
lidmaiinai, ui pēo laiMicmci kafiap»» panākumiem mNMlIn '
pārsvaru ari gaitā.
UN pilnsapulce ceturtdien pieņēma
13 dzijas un aiabu valstu ptiekāli-kumu
par ieroču pamieru Korejā.
Pilnsapulces prezidentu Entezamu
iecēla par priekšsēdi 3 viru komisi­jai,
kas uzņemsies vidutājlbu kara
darbības pārtraukšanā Korejā. Re­zolūciju
pieņēma ar 52 pret 5 balsīm,
l atturoties. Krms tam noraidīja
ļ austrumbloka atbalstīto Pad savienī­bas
iesniegumu, kas prasīja visu ār­valstu
karaspēka vienību Izvāklanu
no Korejas. Tālāk pilnsapulce uzai­cināja
visas valstis atbrīvot tajās vēl
esošos karik gūstekņus un paziņot vi­ņu
vārdus vēlākais lidz nākc^ā i^da
30. aprīlim. Sis aicinājums domāts
galvenokārt Pad. savienībai, kas ap*
vainota vairāku simtstūkstošu vācuĻ
japāņu un Itaļu kara gūstekņu aiztu*
rēianā. Par ITN bēgļu komisāru ie-
—' mm§^^ 0-1 vaņ Htelv^»
mpaapūka ncdāmt radil
gajlen) Ko^Jl
Pēc tam, kad S. g. UN sesijas die­nas
kārtība bija izsmelta, atskaitot
ĶInas-Kprejas Jautājumu, pilnsapuU
ce piektdien darbību pārtrauca. Jau­nu
sesiju sasauks, tikko Km^Jas ie­roču
pamiera komisija būs sagata­vojusi
savu ziņojumu. Nāk(^ ttsiju
nolēma rīkot Eiropā, paredzamais
rlzē. Politiskā komisija darbu tur­pinās,
lai vajadzības gadījumā varē­tu
uzņemties UN pilnsapulces funk­cijas.
Komunistiskās Ķīnas delegāti Lēk-saksesā
ģen. Vū bija lūdzis UN ģene­rālsekretāru
Li sestdien noorganizēt
preses konferenci. Tajā Vū preses
pārstāvjiem paskaidroja, ka ķiniešu
valdība gatava uzsākt pamiera saru­nas,
tāpat zināmos apstākļos būtu ar
mieru aicināt brīvprātīgos ķiniešus
iespējami ātri izbeigt kara darbību
Korejā. Taču viņš nevarot piekrist
UN pilnsapulces pieņemtajiem 13
valstu priekšlikumiem konflikta no­kārtošanai.
Tās esot lamatas un sai­stot
ķiniešu rokas Korejā, lai tie ne­varētu
kavēt amerikāņu ekspansīvos
nolūkus. Ķīnas tautas republika va­rētu
runāt par pamieru ar šādiem
noteikumiem: 1) UN karaspēkam jā­atstāj
Koreja, 2) amerikāņiem jālzvā-
\ca$ no Formozas, 3) komunistiskā
IĶina jāuzņem UN un 4) Pdclngas
(Turpinājums I. )pp.)
ealveM
BEVINS DOMA, KA MAOTSE»
TUNGS TOltiER IES TITO Ol^U
Londona (U). — Anglijai prem-im
Etliji sestdienai vakari Londo*
nas radiofoni vUr^ nmija par
savām apspriedim ar TrCkimu, 8tt«
voklii Kor«Ji visumā uilabo]la^ —
ialca EtllJi un varitu gakllt ai*
runu ievadīšanu. CUtJa uiivli^ ka
padomju biete fin dauda tm^
stijotiei pret tekiliku nOara mm^
par atonu^umlMi, premjiri nogiullli
ka tās lietošanu leprļsM ķM tūm
pārbaudīšot, bet tas Hanoo^n^lol, ka
no tāi bOtu jāataakii. Tikai alom*
bumbas esanilba un tās Iktošanas
iespēja padara komunistus attariftti.
Dally Mali lai sakarībā sb^ ka
EtUJs privāti sarunā Ctrēilam
galvojis, ka Trūmeņa solījumi atom­bumbas
li^dteni «jot dauda tilik
nekā llda šim publicēta pmi.
Dalaa dienas pirms EtUJa radk>-
runas, Vinatmii CerHIs apnUtnami
debatēs bddlnija rietumu sabiedro*
tot lietot atombumbu tikai tad, lod
to būs Jau darījis pretinieka. Atom*
bumba Joprbjām esot rittumnleku
galvenā truiiB^. Viņi asi nosodīja
ari vilcināšanos Eiropaa abEsardtl*
bas Izveldc^nā, uz ko tas noridljls
jau pirms 9 mēneilem. TUiki da*
basu gaitā Bevins paskaidroja, ka
viņi neticot karam pafer^Jo saspī­lējumu
dēļ. .(Mūsu Hcibi ir tlņas,
ka Ķīna labprit gribētu pirtitukt
militārās operidjai," sadja Btvins,
„bet Pad savienība viļas Korejas
konflikta turpittišanu.** Viņi esot
pārliecināti, ka StaUns ar Ķlnaa ia-jaukianu
gribot pietpiett rietumu
sabiedrotos cīnīties. Runas bdgii
Bevins Izteica cerību, ka komunis­tiskā
Ķīna nākotnē IzO^rsies par
Tito ceļu.
Eki bii inti
mma Mmlia Imi nir niliesl»
hte Im Ir «klikan Mto MriM.
I» M taMir t» kiii im. M «fe»
IteMNMIrlMiIMi.
mMFiria ma atHilala paMariba
knMia Mvm ntņAi par ka Mba
iMaluiRS nāiiiiei
Uzaicinu 6. janvāra dievkalpojumā
pieminēt Ziemsvētku kaujas un šo
kauju varoņus — vecos strēlniekus.
Kur vien iespējams, tur šis svēt­brīdis
rīkojams 6. janvāri vai šim
dattunam tuvākā dievkalpojumā.
Svētbr!<JU ieteicams dziedāt: Dievs
Kungs ir mūsu stiprā pils, ar kādu
dziesmu vecie s^nieki gāja cīņā.
Prot Dr. theoL T, Grinbttrga,
Latvijas ev.-lut baznīcas
archibiskai»
Baltvicu gaišreģis pa-rerro
Baltijas valstu
patstāvības atgulanu
S V. G m i n d e (md). - Redakcija
šlnls dienās saņēma vācu gaišreģa
Emīla Tonlgsa (Tbonlgs) vēstuli, kurā
viņš pareģo Baltijas valstu patstāvī­bas
drīzu atgūšanu. Tonlgs lidz 1939.
gadam dzīvoja Latvijā, bet tagad
apmeties Austrumfrizljā. Kā vēstu­les
autors paskaidro, viņi, saskaņā
ar Zenēvas profesora Roksroja(Rox-roy)
horoskopu, spējot redzēt ,*no-moda
sapņus", pie kam daudzi šādi
viņa nomodsapņi, galvenokārt poli­tiskas
dabas, patiesi piepildījušies.
Tonlgsa nomoda sapņa saturs ir
šāds: „Latvijal. Igaunijai un Lietu­vai
Ir veselas saknes, un tām lemts
drīz atkal atgūt savu i^tstāvibu."*
Vairāki lietpratēji atzinuši, ka To-nlgjiam
piemītot „otrā seja". Ar kādu
no saviem nomoda impņlem gaišreģis
palīdzējis Savienoto bilstu federā­lajam
Izmeklēšanas birojam FBI at­klāt,
kādu noziegumu Ņujorkā un
par to viņš saņēmis biroja direktora
Edgara Huvm f^^dbas rakstu.
iļttjorka (U). - ASV tktllAu
ministri Hovards M^rās paskald-rojii,
ka Sav. valstīm JūtMnik Jā­palīdz
12 milj. Rietumeiropai bu­liem,
ko Pad iavienlbas terrora. me­todes
padzinušas ho dzimtenes. Tlei-lietu
ministrs uzsvēra, ka viņi lēsti
loties par DP imlgrādjai likuma
mīkstināšanu un tā piemērošanu
demokrātisko ideālu gari.
iiia ar iataa^lMļpi lanhMn
fillttairiMnlatakla,ki
m mi IMirieiaa iaivia
dBia, kmr vM ataMMiMrla JiMM
parimMniaa pmilttl m vtial iri»
ftl Gana MteTta VUm Mm
t^fli4ffttf^ aHaiana tikil lia palriiri*
gi nMlaBili kuilim. Vntamirmti
tirplnim rmril par Sm HHim iii H
ki ņ^MNs Ji^^ariMha pailapB aaVf ka
MNn vA aavl JāpirttaslBai ka aaam
ttii krillM ritiMlI, tai tn ipilii
Ir latvMa vifis, aka«a» Iiia « I ia-pa
viM» kaa vriia «a ilriaiilU
akaMineaa allaHmajumi naalairiUa
kal^bn.
iUriuUirilCi Mniaa irivi kaa ar
arihm aablaMta taMiti pinvart
laltfm « I no iaikttaa gaMiaii la»
MHMOi. iil i a « pUirifa II kāli*
SKa prakiimai netai nav Mvijn*
iaa Odrifl Makna nritoi pattlkidhi ri«
naa iaimunlam, un ia pvaMismi ak*
Mlllila nakai nav Baaalli Oia nlr»
mia MCplNļleiimlbii limanhn> Tim
U ki nav Mfla iite illiana llaribn
lātt tettlnmn ^^^mUhmM ^^m daki
BimiliMii — dat par LtlvUti M*
«IK N* gan «HMM» Ub Mm
DUvam» ari Ir MAi ta dal *~ lad
kai arikm kidlifta ripriaenfialla II*
knalaa nai^arialbBia āal ^ii*a IAJ.»
fiļaa Mvita. *» M navjM
tm Ulla navtan kanl aik tliktfin
kiriMtai ta ViriMIn nMIml lar M IM
^^^SS^te^i? MMiin aaidi*
^„ NtataaM*
fniniaiii, lan !• iptaHa knrikif*
kiH fflimiHļ naafralirajii. to na«
iSbfaa na kUMiaap na iHt IMAI
Hti Hilirtrfl laailflii na aaMadrla ummaSm. «ttaiai,ptM-»
iMlailaa pia mian ImMfaa U M
- k t -
cHia
KUR LATVIEŠU
TRIMDINIEKS,
tur ari viņa laikraksti
LATVIJA
8«|» Ir aaMaMU iriv% vdiata
•rtankidlaa» b^ gar» iMMMd ai*
libn la MjM na iriliMnIln, »a M
pain ffamm iali. Ti pattak pU*
pliMM, pailaraamaa lilfaraa. KanI
dk paillivn afam riMa tNPL kuM-laa
ma iagtitibaa ia|a ar vaMiJn
kamp, A. Utam, bel ari ter, rafa*
rilal nnr B lanni tmilnMi irtrsMi
iatka aiit aiAin lldsatrtmnieka va-rija
vkttlgl tinat! «KMraa aattre^
nania tik pialai plmmaa ki InffMr*
aMiaa naaara,** Baa llm H Ir Mi*
la IntettUva, «n misa aaMaMkal
irivel fk paaaales mali vitēattei
stipri IndlvMMIal, ar laika var
allaa atIvaklkĻ to ari arikm kiiliraa
iriva tl tokilbiijaa, Itt |otl terikiaa
pa aiMfvklkim vielim, to laMM*^ '*~*
voi pavamma ar lalvlailem %i
aemēa ta lesUgit prerinciilfcii
Okikķ^ kaa vato Uga iiakan
tam uriajam JIAikmim, kifi PMiia
Ulvlein kīdtiraa virda.
Ofganlrfjal nrtb» aabtodrlato iritt
vtoi pamalē, *» ari mian knKiraa
irivca ffgairtfHana an pacetfaoa Uu
II ItaenL kādi tai biikdd nliiilkai
aikaM Mkaliln Uvērttka par vla*
tt« na akMlika^ «f^tevnn^m. Ja
nagribam mira gara irivi ari tnrp*
mik naimrat saānliamcL teli naM
laiki praaat na tis visa atbildība, ir
Jiraia kiis aplvaraii orgam, ap to
pnkittea itailnleidem, rakfftnHiMin,
ffltJktlHtffkkiB m kaa ^^Hi
mira naeiattilia kulMIrai pi
prittdptti an Mrivtait laa,
laci nitbiiu. talkajamlem t
dia, nprettiNicUn cHlaatta v oa-ia
kmrtakla farveidaiann riarp radlli*
Jn «n paliriliji, dadai nepMiia.
ama Impniini vkttl latvUat doma an
lAn paaaMfcīt
CHiil vl» nHtoi paamlati lipate-nii
ar anralifamlim knlltri ar lai­ka
alka ikanU to JamcUnl,
gan laM MUrta. M pailknsl
Jmnia» l i Mot baUto pa apar
ilaipn ahkfiil vi«L Vai gan UdsU
nēM Irtoda nav bUuil lato pamat­skola,
m vai par iim paUeaMm vfl
bitn mani ^F^t Lai bita to
daam — flvafad Ir, to ntflra
darbtsItlU, pasaulē fskUdnft. n
vien kr bet aavaa prefetianālai
ganitiffilm «a bet tava ktlcnia
reM itottiknma pāiflivmaa.
Pivlia Klina
raM
pattilkaa
0% — ar
iviivala*
«a dē­kai
bet
•pāfn
wra
vil ar-