Bavarijas Latviesu vestnesis, April 5, 1949

              mm
iCMfM filMii MM» mm M9 tam
liņS ifiilillBJlni
lUi m& sapņotam
Ir tflcai vkmme^n, bet ir dtudiz
hmAc% kas Dievam kalpo. Katrā
daitU ir i i m iltpfto tm irājls pif
sa; ti art katr» bazafca savā dar«
bā kaut ko aevfiķi pasvftm un een*
las izkopt» bet tai paiā laikā atkal
ķM» dti paliek novira T^d rodas
Jaunas konTeHJai un baznīcas^ kas
atkal grO^ izcelt m pasvHrot ko ri­tu^
ko pastJMHe lu^virzienl paietu-
Katres semet baznīca ir valsts par
sevi. Un ]a valsts zaudē spēku, tad
spēka nav ari baznīcai Ja valsts
j^lsoi;^ iifciktina pa v i s i ^ vē*
ilm, tad bazntp tur neķt nevar pa-fidzēt
» 10 mietils ir tikai tāds pats
bēglis, kā vitf dtl Ir zemes, kur
baznīca pat nesatver vim valsts
miiogu» Vfid]& ir daudz bīskapu,
bet nav k(«li^ valsts ardiibldtepa,
kas ttii idenoto Amerikā, tāpat Ka*
naU. htterinisms ir saskaldījies
daudz un dalādos novirzienos. Dati
Ao item pūtuši apvienoties. DIev-iMlpoJumi
gan ir katrmn savādi, bet
mazākais baznt» ārējā politikā,
Ubdaifbā uti tie atrod kopīgu c^lu.
Ir tomēr art cits novirzIoiSr ^ g^
palikt tikai pats par sevi un.neie*
tilpst nMdās apvioilbās. Sl virzie­na
prindpe ir» ka m bīskaps, ardii-bfslmpi
vai sinode ir noteicēja, bet
tikai draudze. Drauthe, protams, ne»
nosAa iMkā un, kā m ā d ^ drau*
dzt ieipaldo, tāda ir viņas nostāja.
Atciarēdmiea ari bapUstu baznīcu.
Amerikā tā ir pati lielākā un gal­venā
baznīca ar intemadonālu nk^
stum. Lai kur oeMu baptistu drau*
d i ^ locdOis vai inādtāib, kur tas
atrod i^kiā baptistu, tur tas ir
māJāi. Pte tam baptisti lott noteHc*
ti iMVftfo brālibu ne tikai gadgā
pllksnē. bet ari tlrl materiālā. Kri*
stlgl tidba. pie baptistu ieskatiem,
ir mācOia. kā pardd dzīvot Ub pie
pareizas dzīves pieder, lai tā ari
mitoriilā ^ bfitu sekmīga im ve*
M^L RM^ |He-nākums
tr no tftai paiam sekmīgi
iin v e i ^ bet ari i^pētiss,
lai dti t k ^ brāV varētu dartt tā-pat,
tm iftiivt tiem materlihi pa*
ndbtfbu nedHi^ Uh Ja tagid tei«ii
no bi^ttstu drauMm nāk uz Vād*
ju vidieUBcfl paUdzIba, tā nav
jat^Ubi.
Luterānisms izplatits visā pasaulē,
bet ari loti MkalAts. Pēdējos
dos radīta luterāņu baznīcas panau*
Ies apvienOML Sl sp&u koncentrē*
cija mums nav vienaldzīgā. Taisni
mH vissmagāk i^JUtam, kāda iMdai*
me ir, Ja br sartuddTtL Baznī­cas
apvienotais āpOca grib parādīt
savu pirmo sasniegumu pie mums.
Battdea grib paHdzēt DP tikt pāri
JUfid, visi^rmi datbi spējīgajiem.
Ari tiem, kal darbā nevar iesaista
ttes, visas cerības aizvien vairāk
sveras uz s t m ^ ^ baznīcas syp*
vienIbUL
Mēs tanad esam plalajā pasaulē.
Katr)i mOsu mācītājs tagad, bd*
dams saskarē ar dtu zemju basnl-cflm,
ir diplomāts, no kura atkāri*
js'as pat mOsu dzMbas. Bet mums
nizvien vēl ir tādi ^vectuterāņi**, kas
jauno stāvokli nespēj vai negrib
saprast. Pamīli apvienības pamat
(^oma ir visiem luterāņiem, kur
tie ari atrastoiĻ koncentrēt naudas
ildzek)!», tai iii ar kapitālu, kas
rsstos no maziem deitojundem, velk*
tu lielas lietas. AnMKHkāņi un ang)i
Ir labi rēķinātāji. Viņi dna, ka
\iens penss cilvēka kabatā nav ne-*
kas. Bet pasaulē ir mUjoni luterā*
nu. Neviens no tiem viena pensa
Hnlkumu savā miM nemanis. Ap­vienojot
Sos līdzekļus, rodas miljoni,
ar kurtem va#bruftēt tiltu pāri oke­āniem
un aizvest tur ari ttcibas brā­ļus.
Taču tos nekur nevar aizvest,
tOkstolk m^dtliiu tOkstoš saskal­dītus
draiidzitēs tikai sprediķa Ar
.«'^redlķl tad vlas sākas un ar spie
cliKiarr beidzas.
Kāda latviete, kas kalpo Skotijā,
reiz smejas par skotu skopumu. Vi­ņa
bija ievērojusi, ka uz galdiņa
viemnēr stāv traudoi ar dažiem
trispensu pba]yiem. Skota kundze
paskaidrojuBl. ka tos krāj baznīcai
Tradīcija prasa, lai baznīcā katrs
kaut ko iemestu upura traukā; ne-pietiek^
ja tikai 0menes galva ko
7iedo. Un tradīcija Ir tāda, ka ziedo­jamais
naudai -^^bils nedrīkst būt
mazāks par 3 ^m. Latviete nar
So naudas krāšanu sirsnīgi smējās,
tatvietfs b&tu atvēris maku un ie­metis
pirmo naudas gabalu^ kas ir
pie rokas. nu mtiižt^eks paliks
nabap, ja baznīcā iemetis llllou?
Kā{^ taisni 3 pensus? Latvietis ie­mestu
gan vR«r^k. but tU^ai ip'^
LNP otra delegātu kopsapulce
fftiO^ums nd 1 IMM
un telvUta ,J^tetāvf*, tedM bro-
SufM iltt šstepgfm, esnlas ievietot
rakstu! pte^ tm darbībā ne-pijrprotaml
pierāda, kādai varai viņi
calpo. tsumā K Liepiņā pieskārās
ari Baltijas valstu dnljas domai Vbfi
Izstrāditis ari ns^lOdtu. ko iesniei»
nākoSajā BaUiJas valstu kopīgajā
akdjā ASV, sanākot UN fa^pul-ceL
EmIgrādJas jautājmnu V. tam-bergs
tordz neapskatīja fffaktiBkā
ekārtojuma Iztirzājumā, bet gan
CKitās Mdi LNP nākotnes darbības
impiimt kas de§i saistās ar platumā
e)(rio Izceļošanu. Referēfimiam ti^l
ialā virzienā vajadzēja imlslt visu
IXP ddegātu dcmm tanaiņu, bet at-kārtojās
parastais, braiM vai palikt
EircĶTā, aizmirstot enigrādjas norl-m
īstenību, kas liedz mums Izvēli
oēc LMP vai LCK ieskatiem. Tautle-
Hem izkibttol, INP darbība Vfidjā
apsīks, bet lielie idUcotaea m^kl i»ra*-
sa« Id LNP sāktu rosīgu un sistemā­tisku
darbu tieli ti», kur politiskās
sltuSdfas radītie apstākli mums vis­labvēlīgākie.
LNP darbam jāturt^-
nfis visās valstis, kur mlt latvieSl
Visur Jārada aprdpes cenM un tcm-dl
V. Lanāiergs ievads Informādlu
no vairākām valstīm, un atbildēs iz*
naudies m^ts mēs neredzam
idt LNP darb&u un tādēļ nav tai
ari autoritātes. TOdM preddijā ra­dusies
doma par tUP locekļu
laiclgu emigrēlanu, lai tad tie ap
sevi pulcētu izcelojuāos tautiešus.
Preddiķ lēmis, ka latviešu nārstā-vibas
centram Jāveidojas ASV.
Jautājums ti^ām prasīja pla£^
domu izmaiņu, bet V. Lamberga te-mlb^
rezolūdja ar U i P darblbii
% ļg^ēlē minētlfm divie» varUh
t i e m A S V vai AngUM^ m ^leglk
^ feopm^mloes guva vienīgi atzīmi
— nodot prezld^am tālākai rldbai
IHenbaldgi atdna V. Lamb»ga Uh
niegto rezoIOdJu, ka LNP aldna iri»
SOS kontinentos un valstis tautiešus
apvimoties ap LNP un aktWI atbali^
tit tās darbību. Pieņēma ari rezolCi-ciju,
ka LNP atste, ka latvidhi trim­diniekiem
ir jāatstāj V^dja un Atis-trljB
un jāpārvietojas uz tim EirO-l
»s un Areiropas zemēm, kurās lat­vieši
var sevi s a ^ ā t flzii^ un gi!t«
rigi un turpināt ciņu par LatvitiBis
valsts suverenitātes atgūšanu. Pār*
runu gaitā prof. P. Starcs uzsvēia,
ka asimilfidjtt svešās zemēs var le-
Ttkeitat, ja i«lidc vesdigi taul»s
mentāUtāte. LNP gahrenaii uzde­vums
tādēļ ir radīt un uzturēt dzl^iru
latviskās ideologijastfipēka Pēc ga­rām
dd>atēm V. Lambergs tomēr bi­ja
spiests beigu vārdā konstatēt, Ito
atbildi uz jautājumu, kā turpmikk
vddol LNP darbību ārpus Vādj(is,
viņi nav saņbnis. Ari otrs referents,
LNP pti^ēdis J. Celms, atdna, k
par latviskā gara 8agld>āianv^ pla
sāka domu izmaiņa nav notikusime
konstatējumi LNP ddegātimn nav
glaimojdU. Kā da&āit LCP sesijls,
ari šoreiz UW ddegātu ko^Mapulce,
atito(lt(^ vispārējās trazēt tvēritās
rezdādjas, kmtrukUvas vadlīnijas
Ija turpn^kai darblbsii nede^tm.
baUgI, un ttt iK> jNnmg itorāda, ka
«šanās Ir panākama, tikit —
vi^idzlga abpusēja tedettba, otra
domu respcktēāana un d(M vārda
ATKĶSmm LĒMUMS PAB Ļ!«P
AUOSTilKilM mSlBilM
Garas debates un „star|^frakcijlu''
apspriedes prasīja V. Januma ie­sniegtā
rezoīadja, ka LNP llr augstā­kais
latvi^u politiskais orgāns trim
<yi un pārs^vētām organizādillm
sava darbība jāsaskaņo ar LNP. Ile-idadj-
u beidzot tom^ pieņtea vi«tn-turēšana,
trimdas saimē valdīja igauņu bēgbi ddegādja Igauņu^a^^
pārliecība, ka LNP jau tun>at gadu donālās padomes pnddsēlā A. Be*
r mūsu augstākais iestādījums, ūnija vadībā nodevud Zdedrijas ml*
ja nu tagad nācis atkārtots lēmums, ļnlstru preddentam Brlandmin mt»
tad idenld jāsdca — dubulti «(ktam I nmandu, kurā lūdz Baltijas bēgļi»
jātur vēl labāk ItunKnāk vairs neuzskatīt par ft.
AdOcās debates izraisīja jau agifik|domJtt Savienības i^oņiem. Sd aa-
LCP sesijā bosodltle raksti lumālā Ikarā zviedru laikraksti pēdējās die*
Brīvība*" un daif pēdējā lafl^ā trim*Inās m jauni pieskaru ba^tMu
das presē ievietoti apcerējund. PUn-lemirnrādjas nodomiem,
sapulce iHciptoa rezdOdju, uzdodot ļ Viens no jaun«^ka5lem i»oJddl«n
nrezidlla preses dalduztirētdeSākul esot izmantot dc^a šķenoāsnd
kontaktu ar milsu trimdas pred un nScymadeif* tfna Hdmallnas, Jo^ sa»
kooēlās pārrunās panākt, lai lafk-ļkarfi ar baltiešu oritanizādļu lirli^
rdcsti sastoņiotu mru nostāju mūsulnājumiem, Idvas šun nolOldun vdri
nadonāll noztelrtkajoa Jautājumos ļ ndleto. Bet tam Kanādas v a l ^
un pienākumos pret trimdas kopību, ļ dariJud dnāmu, ka turpmāk stimai
PPRitOAJmEKrTTRĒ UimZIf^fifMBMiTUMMnU i^e robdtBoasl tniņelieegmāl ātsa giaecde ļoesšoatn assa tmaiMi»
INVALIDU NODATOINMANAI I viegli iegūt ofidālas atlaujgs ie^ol
Vērtīgus lerodnājumus Vādjā l«^P^^^^^ .
llkuSo nodrc^lnāšand deva V. Haz* K^g^io J^^^
ners. nolasot angļu Joslas bivalidu Njri
saimes pārsprierto projdctu par pla* ^ j l PWekš <«^J^fj^^^^
sāka uzņēmuma noorganizēšanu. WJ^,?«!^^^
ntoumu Invalidi grib idcārtot w Sw«iL^^
komerdāUem pam|tiem un nevis L^^'^ j!7J^^
dedolmnos aavāiaiem K<heklleip. h«^«^^^ pevalstoiaelbii
Iecerētais orojdcta pirmā mirkli gan Jē^fijumu, ^ ^
SWd n«»āls, Jo vnj^num^^ ATI18TA8 BRILU TAUVU
sākt ar 1 miljonu DM kaiHUSu, sa*| SADARBteA
vācot to ar mazākām ,.akd1ām*V Uz-ņēmums
domāts kokamtrādāSanas Latviju — lietuviešu vienfbis
nozarē. PaitJdzēts nodarbināt ap darbs vēršas plašumā. Td tagad jiu
im personu. Invalidi cer uz darba* I ē nodaļas, bet lietuviešu caitrttā
viru atsaucību Ja 6000 darba un|k<miite]a pidktrud 1000 D*maiktt
sardžu vienībās esdHe atmin&les pabalstu. Vienībai tmmmāk btts art
savus nesea^os lldzgaf^lekus — In* | savs karoga bsH^ sarkani — dzdta^
validus, un katrs gada laikā ^dlās hori»mtāla svītrojuma. Tā ndēmud
ieguldīs DM m un tttcd tOkiHtoš UH izdot Bdtijas valsta ft^^
labāk atalgoto latviešu no visas I karti
trimdas sdmes katrs ari piedalītos
Vai Austrālijas atitobttsos driiksi;
runāt 9
Jrmamm Australian** ievietojis
šādu austrāli^ tumāllsta Ladja
Boja rdcstiņu, kuru pārtulkojam
savian lasītājiem visā pilnībā:
JPirms dalām dienām braucu kā­dā
Kanberaa autobusā. Divas jau­nas
sievietes sēdēja man prljĒMā,
dcatldamās žurnālā un pārrunāda­mas
Jaunākās mod^ Viņas saru­nājās
mātes valodā latviski
Autobuss apstājās, tm klusumā
sMI^ ieriomējās daM latvidiu td^
kurni. Virs, kas sēdējlai slevidēm
priekšā, atliecās, uzsita vienai uz
pleca un tdca: .JKāpēc JQs ierunā­jat
angliddr
Idcām pārstdgtās sievietes pagu­va
atbildēt, kāds cits braucējs ie­saucās:
,JCo jūs jaucaties dtu darī­šanās?
Ja mēā satiktos nevis Kan-beras,
bet Parīzes autobusā, tad ta-
(u mēs ari nesarunātos franciski,
bet gan angliski. Ja kāds francūzis
mūs par to rātu, mēs noteikti būtu
]oti neipmiarināti V d nē?^ .
,Tlesa ganr« «tztnās kritizētājs.
Tas im^eslbā būtu viss mazais
stāstiņi, Ja nebūtu Jāpiebilst vēl se­kojošais
— kamēr latviešu d e v l^
kritizētājs^ drusku sanmlsis» turpi­nāja
lasu savu avīzi, ebas jaunās
sievietes turpināja Iķlrdlt žurnālu,
bet — klusēdamas. lidz tam viņas
bija Mušās viegli un brfvl pārru­nājušas
modes Jaunajā zemē, ko vē­lējās
padarīt par savu. Juzdamās
pilntiedgas un līdzīgas ar dtiem
dlvSdem, ar ko k ( ^ brauca. Ti|-
gad — nevaladziga un ndoģlska
aizrādījuma dēļ ^ viņām radās sa­jūta,
ka tās Joprojām ir pārvietota^
pe^onas — cUvficI, kas n^eder
austrāliešu sabiedrlbd.
Nožēloju, ka man tas Jān<^atfis.
Es' nevarēju nedomāt pair to, ka
droši vien tādas pašas lidias notiek
tūkstošiem autobusos visā Austrālijā.
Un es ari dcmiāju par to, kā gan
mans skaļais tautietis būtu juties,
ja viņš zinātu, ka MB Jaunās sievie­tes
runā perfdcti ne Ukd anghi un
latviešu, bet ari krievu un vācu va­lodā."
DP transporti aprill
Iļs^udināts saraksts, pēc kura apri<
n no B^pas izbrauks 22 kuģi ar
DP transportiem. 6. BvaeUH atlea t^fd*
kmds nBlsrd^ no Brāi^rbafenaa uz
ASV uņ „Etllnge*' u^ Kanādu; 8.
apr. ^,Goya'' no Neapole uz Atislrā-lijuun
„Haan" no Br^erliafenasi uz
ASV; 9. apr. Jduir^ no N)i»pdea ia
Austrāliju un ,Howze" nc^ Brēmer-hafenas
uz ASV; 11. apr. .JJew Hel-
1as" no Neapdeš uz Kanādu; 12.
ai^. ;,Mehameddi'' no Neapoles uz
Austrāliju; 1% apr. JSbmef no
Br^erhafenas uz ASV; lā. apr.
„Jumjp^ no Brtoeriiafaias uz ABV;
2a ai?r. „Woost^ Vlctory** no Nea­poles
uz Austrilliju; 21. apr. ,;Sa!na-ria**
no Kukshafenas uz Ksmaidu;
22. aļpr. »Gen, Sturgls** no Brēmer-hatenas
uz ASV; 2$. ai»r. JBlackf * no
Brēm^rbafenas uz ASV: ai iipr,
HT^IOT no Brēmerbiddias ttz ASV;
2S. apr. Jflblbrook** no Brtaeriuife-naf
uz ASV; ,3l»mgum'* no Nea*
pol^ uz AustriUiju; „Blc Rac* no
Neieies uz BrazlBJu un JPari Slea"*
no Ne^es uz Austrāliju; 29.
„Ca8ld Bianco** no Neig^es uz Aus»
trāliju un ,Jto8afaer" no Neapdes
uz Jaunzēlandi; SO. apr. JStttikge^
no Brēmerhafenas uz ASV.
- d s -
sv^di^a, kad tas abdet baznīcā.
Baznīcā savkārt var ahiet tad. Ja
tur Ir mādtājs. Bet kā tel mācītājs
turp nmiāk, ja viņam nav l!dzek)u?
— Tā ir problēnaa, ar ko latvieši ne-
Udc galā SkoH ar to tidc labāk
i^lā. Skott atliek tramda 3 pen­sus
uz katru ģim^es locdcli nedē)ā,
vai baznīcā iet vd neiet. Un ja tad
aiziet, tad visu to aizna. Tad bio-nlcai
ir mad, bet regulāri Ienākumi,
uņ uz r^āriem lenMcumiem var
bāzēt regulāru darbu.
Latvis ddnāja uz Angliju prā­vestu
Bergu organizēt baznīcas dzf-vL
Tagad jau ir gads, larāvests
Ir Anglijā. Bet latvkA savās drau­dzēs
nav savākuši un nodevuši prā-vesu
ricibfi neviena pensa. Nav sa­vākti
l l d z ^ n e v i ^ mādtāja al­gošanai
Visas d r a u ^ atbild, ka
tām lidzc^lu nav, un, kādi ir, tad
tie vajadzld i ^ em Amerik^^ rē­ķina,
ka draudze ar 1000 dlvatlem
spēj lettjffēt vienu mācitāju. An^-
jā ir 10.000 vai \bm latviešu, tāpēc
tiem vajadzētu varēt iizturēt ne vien
10 vai 15 mācUāiu, bet tie varētu vd
piedalities ari lielajā Udsdclu kon­centrēšanas
akcijā, ko vispasaules
t>aznica riko par labu mūsu cilvē­kiem.
Ir tiiču neloģiski, ka nēģeri
AMcā un Amedks^ šm nolūkam dod
lidzekjus, bet palu dlvēki, kas jau
pāris gadus ir samaksāta darba, los
nedod
ir vēl launāk. Tur latvieēi kitUjo*
āies kādā luterāņu baznīcas novir»
denfi, kas n e p l e d r l l a DP pŗob»
lēmas atrisināšanā. Pasaides ItMkz-nieas
politikas vadMjI Ir i^fdelgtt!
vēl lls darbs par labu latddHem nav
IsU sākts, kad tie, kas nākuāi dnrtA
m maizē, jau p^^^ējuH savlan pa*
Ilgiem pagriezt muguru, fr atrasts
mādtājs, ir norunāts, ka svett Ibaz»
niea tam maksās algu. Latvieēi par
lēēu virumu izpārdod savu pīto-dzimtibu
un par vienu mādtāja algu
acu painirkikināāanaa izdi;^
no baznīcas, no kūpa tūkstot dtu
latvieiu gdda ^Ulbiicm. «Lai miioņi
aprok savus mbruloSb**
Nekas pašlaik latviešiem nav Uk
bīstams, kā baznīcu ddi^ kolitivēt
viensētniedsmu resp. i»i|{asta for»
māta pollUku. Nav nevieida tik iiUp-ra
sprediķa, ar ko varētu ataivērt
postu, ko viens vienīgs mādtfiļs —
s^rātists ar arfām patridisku
draugu pulciņu var ncKiiirit Tāpēc
letdcamii ikvienam, kas tmznicu lie­tās
ko kārto va» CMPgaņiaē, vispirms
atceretieiB, kur dzīvo latviešu airchi-bīskaps
>im prasīt viņa padomu. LIdz
§im ir bijis tā, ka ardiibi^ikapa adre­si
atceras tikai tad, kad nelaim^f jau
klāt, kad no tas v a ^ nav nekādas
izejas un kad neviens pasmulēs eud-
T^is vairs nevar atrisināt sar^g^ju-mus.
« Londonā. 1949. g. martn
1 , ^' ^ n ; a n c e B c r g a
Zviedrijas baltieši
jas par sava ttesiska
stāvokļa aokirtoļmai
«Svenska I^igbladet** tiņo; ka
IzceloJana nav
II
nevienai tautībai
Savā laikā presē imrādljās d ^
jaunaiā pasākumā m* ITddgu summu,
vajadzīgais kapitāls būs savākts un
invalidi darbā nodrošināti
LIDZBKĻV TEŪKUM8 KAVĒ
LNPDAnUtBU
LNP budietu 1049. gadam imdlp-rināja
DM 27JOD apm^ā. PlaSākas
daiblbas izvddoiand Ifdzdclu ir narlit kā dalu taiitlbu DP pbsUvjt to»
maz un tā ,kā rdzē ar pastinrinātu I sniedzot DP komidjai MinchenI ua
izceļošanu drīz oroblēmatidcs var I Franl^rtē savu tautību apedāUstu
k\Qt ari LOC budfeta, iau laikus jā- Isarakstiifi tm saņemot anonīmus ^ «
ā par mAtedāla a&alsta saņem* I vojumus vinu ieceloland ASV. AU
šanu no tautleāiem ārzemēs, kas ne* i bildot uz LCK iesniegumu, 5al saka*
ndiedzami ir daudz labāk situēti naŗrfi DP komlslla aizrāda, ka diļdii
trimdas saimi Vādiā. Jācer, ka tau* I fmr pHekārodbu pleāķirianu diA*
Ueāi atsauctd dedoa ad spedālajam I mām tautību grupām anonīmu gd»
ārēiās informād^as fondam, kas ra«| vojumu saņemSanā esot pllnfd raW
dits, lai aktiviz^u dņu p^ dzimte* ļdlgas. LCK inl &
nes atgūšanu.
Kā Ieteikumu preddlfam i^Insa-pulca
nodevaLatvieāu studentu eent*
rālās savi^ibas ierodnilumu gādāt
par viena laikrdcsta izvddoSanu, kas
vienotu vimi latviešu trimdas sdmi,
un nOlkdd, dnātnd tm literātllrd
vdtita plaiāka perlodidca izdevuma
radltami. JPropagandas un informfi»
djaa tedevunsiem daiādāa valodās,
kas veiktu svarīgu darbu pasaules
sabiedriskās domas nttftaņofiand
Mongoļi Latvija
izbūve piekrastes
nocietinājumus
«.Lat^/ju ^mrdr< Stokholmā snledi
,3ven8ka MtnrgontMet*" Londonas
oavicvu »aiva» Mi/u«q» urmn «»w *'^<*WP«'^*'*^ IntomādJU par JSO»
ma^rid)Tstude^rierod^ ^
vienu kopēju !zdwi!edbu.
RevMlas komidjā ievēlēja BJ5J^*J^^^
un Latvijā im Lietuvā pēdējā laM
arvien vairāk ierodoties mongc^
kurus nodarbina nodetinājumii csik
āani BdUjas jOras pidorastē.
un
BBDAKCIJAI
_ dbifit par LNP Udo noibd
su mērķu fstenoāanfl. Sķlndea kop-sapuloea
daltbnlefti vēma iM)ddedi»
^ Dk^vs, svēti LatvJt}iL
H. M.
Nometņu
d z ī v e
KrOku, P. Grdd un P. BdodI
par revldjaa komidiaa kantUfinem
A. Vatvani un T. SiUcalnu.
Dafidoa Jautājumos Iropsapidoei
dallbniddem nebija ko Jiiittl, tm
tuiiMit M ndnātea, kamēr nodcddro*
Ja pēdijāa balsolanta tesultfituSi pa­gāja
drauddgāa vlsidrējās pārrunās.
Sanākaml bddzot, R. Ods tr gan*
darjjuaai varēja konstatēt, ka kom»
teiķIbM un. ptteatdBttiM IriiiueDM '«^"^«""f- ^
kotauMu vadflNd, traUeHcn, dimttl UK PASI Tttl CITX KULflt
Vienmēr tm visttr nmat m nemmgii krtevu ortoddcdju b^ldUē*
nu itarp Pa&mju Sivtolbat ndoia»
vu Imitām nodarbojas Mastavas pi»
triardiiti midonsi padoma TOIāi
ardilbtski^ Vitālija imdibi. MMo*
nea padomei darbība Bds dm ptitiā
kārtā bija vdtfia Uetiivai un Ukid*
n«r romMu kaU^u MdvotljliiB»
bet tagad paplaālnāta ari uz lulerts;
kkmi latvieliem un Igaui^em. Kā
paskddro Tūļas ardiibldcaps, mido*
nes darbība nākotnē pievērslMtei
tit ti«Krr CSIOS/M?m^ A d^ JK.«u^^^t^ H ^ ^ i ^Grlfu^ž i Ikpāa ācl amrau hIdamkāed afcrjlie mta.g**a d zem
tidK8limttidmi>toto garīdznieku tērpiem saredzama po-tedMptt
» . * ^ tā. ka tagad baznka Padomju
^«ēt^«uf, tidSar^tām^n udto^ ^labSoSt«?)a ^t » K^^ ^ j iS^is^ i r ^Ja^un^s^ p leirzāndidUnuāmt s Btadmtl,j aksa
9 ^ vak)dai kiirM* tautas ir galld un attiecas no tikd
SLEZVIGAS-HO^TEDIAS so»|ui viņu fizidn> ddvibu, bet ari us
n^ea pēdējā Idkā apmeklē MOfi* I garu. Td paļā Idkā Blaskavas pe*
dfiU afteoti, kas vervē tatdeēua kā« triardiāts glu2i alzmirds tos ^pladļ
dam ārmnnidni ktionam, solot la*ļddmtenes^ novadus, kur vēl t a ^
bus dieimta un ddves apstiittus. I mit pagānu tautas. Un kā tad yr ar
Tautied ddnātl atturēUes no Jeb-1 romiešu katoļiem, hiierāoiem tm
kādām saidibtoi. i mubamedāpiem lai ^pasaules visbH*
HĀNENKLE bērnu nama madeļvākā demokrātijā" — vd dniem Ir
iemītnieki, aizbraucot tiz ASV, iz* I atļauts rQpēties par savas tidbas iz»
saka sirsnīgu pddies vidēm tiesn/| plātīšanu starp pardztidgajlm
kas viņus atcerējās gan ar grama-ļ krieviem? Ticamāk liekas, ka drfe
tām. gan dr^ltēm, it Ipaāi amedkā-i v i ^ lasīsim par ,^brivprātleām ma­ņu
Joslas latviešim un td ftim^ei, I sim. kas lielā <iajQamā*' i^rgājuias
kas mazi^ i^idenoja eglītes vakarā I no nepareizās ticības arciiiblskapa
un bagātīgi apdāvināja ar rotallie- i Vitālija un poli^iroja „i^reizajā
tām. Bērni i z s i ^ pateidbu ari ang-ļ tidbā".
lu pārstāvjiem, kuri viņus *zvadfja. ļ Piezīme: vārds „p8reizticfba*
EBENVEILERA, franēu joslā, kur ļ ir cara laikos ar varu uzspiesta krie-bija
ielas grōtibas skdu turimīākā I vu apdmējiama burtisks tiilkofums,
u7*-^rĢjan§. beitoes macnDu gads, I tai vieta jāsaka — krievu ortodoksā
Ģimnāziju beigumi 10 ^alčuM I ticība.
^^^^^
m0i kar* ^
Sivkdbss mi
i ^
iN^lvo. ka noor
.-J^ļiP^ i^^OH^āro v^
MM dirlMJotl«s:»
M • m kar» mded)
• J H % komltej»
{iļiiaiiaite V8dļw Bt