Bavarijas Latviesu vestnesis, April 5, 1949

              wj. pirmajam
iMlFpSrtjīgs.: ., -r.,u,u,
, 'VāCtt : futbottsti :'%vyS U
I
p p i g i noslēpttļļļi*
es modeļi; to viii
irlscetttrtdi^ii
klT PRIEKU W
ffittV māksliniekā i:yalollw^
P ^ k l s : kaitis,..
Latvian N^iiiaper
Pobliflbtt noder EUOOM Ovil
Aftfiirt Division AnthoHsation
Knfflber UNDP 196. Publislur
nod EdHor: KSrIis Rabfics*
DP Camp iUeinlc9iz near
Gflnzbarg/D. Printer: „Schwfib.
VolksbU^. Odnzborg/D., Bsm.*
Lafldiņ.*Pt Circtilatioii: 4000.
PttUishcd <bm timts we»kly.
fiditorial ofiice: Ofinzburģ/D.,
Doodidkiis • Zimffltmaiiiistr. 2.
L A T V I A N NEWSPJUm:
••9t
liesu;
dOtaii M.^IB3I.
f«4ik^, Rabict .(S«btl4
daiti a<fttr«dač|; jatf. iMk*
im vltlB. 9L OBati». Jtt*
dakMs B. Ŗlstiit. A. U«a,
H. MiadM^bthia. ItadakcOiui
adrese: Ofinbarg/D^ Donnoi*
kna Zirnmemiaofittr. 2 <tilr«*
LNP prezidijā baznīcas pārstāvis
nomaina presi
20 BEZOLŪCUU LATVIEŠU NACI0NĀL?[S PADOMES OTRĀ DELE­GĀTU
KOPSAFULCE E8L1NGEWĀ
Prieks gadļa sāktais visu Istedas orga sadarbības ceļš» laba
sa|»raSaiias gribS soli pa solim ejot» lēnam kļūst platāks, 9o pārliecību
110 Jauna stiprināja LNP otra delegātu kopsapulce un 3. aprīH Eslin-
, genā. Gan a i i Šoreiz vēl uzskatu prel^ķibu izlīdiinSŠana prasīja daudzas
stimdas» atraujot ražīgam darbam, tomēr tautieši no Vadjas tālāka$
sf^nlecības gaitās var doties ar apziņu, ka L N P i r dzSlvot spējīgs aifģ-stākats
latvieSu politiskais orgāns trimdā un iecerēto mēi^u tālākā īste-noSana
tagad ir atkarīga no uzticības un aktī^kas sekoSanas LNP aici.
nājumieiņ un norādījumiem, ^
' LNP prezidijā ievSlēļja J . Celmu un V. Jan\wnu no „Daugajvas Vana­giem".
J . Lavenieku un V,' Lamber&u no LCP, A. K l i v l un V. Bastjānl no
Latvijas Centīgās Padomes, R. Liepiņu no LSK, J . ĶuUitl ka baznīcu
pārstāvi un A. Endziņu kā pretestības kustības pārstāvi Līdzšinējā pre­se
» pārstāvja L. Bēndņa vietā prezidijā nāk baznīcu pārstāvis, jo .mūsu
: turpmākās gaitās un emigrācijā tie5i baznīcas uii reiliģisko organizāciju
I atlbfi^fltem būs izšlptrēja nozft^ prezidija, levēlēSana gandrīz
turpmāifcajiem dlivi gadiem gandrīz līdzšinējā sastāvā -reizē i r atzinība
aizvadītajam-I4NP darba posmam un uzticības apliecinājums nākotnei.
Sanāksme pieņēma noteikumus prezidija, kopsapulces -un mandātu ko­misijas,
darbībai 20 rezolūcijas un Ieteikumus, kas dos vadlīnijas pre-adija
tālākai darbībai. ^
1)91^ kopsaipuices deie-gStt-
pulcējās, dievkalpojumā. Sdr-mids
archlbīskapa tēvs tieši sesijas
jaftMSStinias dienā pārkāpa 79. gada
Aietoi, saņeftiot turpat īsimtu ap-fiveic^
u un visu L N P locekju sirsnī­gākos
laimes vaējumus. lieleļgStu
Saļpidces prezidija priekšsēdis K
Os^ a ^ l j o t darba, ^ēdi, dedzīgos
vārdos aicināja visus LNP locekļus
trimdā pļacelto nacionālo karogu,
vtenprStljbā strādājot, nonest tēvu-temi
Icd t&Si tūs^ jpHīvoliu i^audžu
psufļidzēs. LNP noorganizēšana ir
Ka
ienevā izšķirts pozitīvi
LNP delegātu kopsapulces laikā
EsUngenā R. Liepiņš saņēma sūtņa
A ļp^dmaņa vēstuli ar paziņojumi^,
ka IRO galvenā štābā 2enēvā lat- SeSu karavīru skrīnlngu un Izceļo-m
jautājums iizš^jdrts po^dtivi.
Ļatvi^ leģionārus/ kas mobilizēti
piesļpiedu kārtā, IRO atzīs par bona
fide bēgļiem. Sīkākas, oficiālas i n ­strukcijas
gaidāmas tuvākās dienās^
So pļdņofjumu LNP delegāti uzņē­ma
aplausiem un sūtnim J . P^dma-nim,
kas Zenēvā nenogurdams dar­bojies,
lai'panāktu mūsu bijušo ks^-
Fayīrū tiesību atzīšanu, nosūtīja at­zinības
apliecinājumu un apsveiku-mti
īpakarā ar viņa iecelšanu par
sūtniecības vadītāju Vašingtonā.;
lielākais trimdā veiktais darbs, kas
tagad pulcē visus ^ēkus Latvijas
atgūšanai. Arājs, kas pavasarī kaisa
ģrafilus, ražu ievāc tikai rudenī, tti
tā m LNP darba nozīme fsiti būs re­dzama
tikai liatvijā. Tādēļ maldās
tie, kas, cenšas pārmest L N P bezdar­bību.
„Sodien mums vaijadzīgl cīnī­tāji
un nevis varas gribētāji," azru-nu
beidza R. Osis, aicinot visus nākt
un strādāt, nevis agrākas varas Pā-rSkuma
apziņā nostāties malā. ,,Cī-
^ par brīvību mums jāmeklē im
JSatipd ceļi, tād^ izlūgsimdesV lai
Dievs svētī Latviju.**
STUDENTU PSaSTSVJU SKAITS
TRISRĀRSOTS
^ Mandātu komisijas darbs un man­dātu
apstiprināšana kopsapulcē pra-
Jija vairākas stamdas, tā ka īstā dar­ba
sēde varēja sākties tikai pl. 15.
Ar nelielām pārmaiņām organizrici-jas
uz LNP kopsapulci bija sūtiju-sas
agrākos pārstāvjus. LatvieSu
studc^ltu centrālai savienībai Iidzši-
J§jā viena pārstāvja vietā I^NP
^rpmāk piešķīra trīs balsis. Lat-
Jješu veco strēlnieku pārstāvi J .
Goldmani pielaida sesijā bez bisISfS-uesībām
» nododot jautājuma galīgo
i^ķiršanu Cīnītāju apvienībai. Lat­vieši^
mākslinieku apvienitoas \m vel
organizāciju lūgumu uzņemt tās
LNP kopsapulce noraidīja. Par no­vērotāju
pielaida Austrijas latviešu
pārstāvi O. Siktaru. Sesijā no 60
Puntiesīgiem locekļiem piedalījās 56.
P^egātu kopsapulces vadībā ievēlē­ja
līdzšinējos — par priekšsēdi K
bet par vicepriekSsēdi J . Ķul-un
J . Niedru, bet sanāksmes bei-
^ PoaaS, kad Kullītl ievilS]-
LNP prezidijā, viņa vietā vienbalsīgi
izraudzīja R. Kociņu.
ftaSu pārskatu,par LNP prezidija
vispārējo darbību uh kultūras jautā­jumiem
sniedza. priĢkšs;ēdis J . Galms,
prezidijs vadījies ņo pirmās kopsa­pulces
norādījumiem un rezolūcijām.
Darbojusies ārēja, āŗetjās informā­cijas,
emigrācijas,, finanču un saim-ni^
ibas, kuItūrcS, ņodarbināšan3is,
preses un propagandas un sabiedris­ko
lietu daļa, Visu šo;nozaru.dar­bība,
dažlĒKiie lēmumi, i^sņiegtimi un
praktiskie veik\pii piresē jau* VJiirāK-kart
apgaismoti, pa daļai L C K dvt»
bības atreferējumos. Plrak^t^.ŗjlda
ka t3SP" prezidijs centies' afri "rea*^'
ūz tafiau trfadaš dzīves'^^^^
bet.dļpirbība tomēr nevar noliegt žži-
ASV ierosināts
Republikāņu partijas kandidāts
prezidenta amatam Harolds S t a s^
Mesačusetas tedini^ajā augstailcolā
teiktajā runā ierosinājai M^artūra
plānu Āzijai, lai apkarotu turl(?nes
komunismu. Stasens domā, ka pēc
Maršala plāna realizēšanas Savieno­tajām
Valstīm vienu daļu savu 3rūp-niecības
ražojumu un naudas vaja­dzētu
ieguldīt Āzijā. L a i ' stātos pre­tim
komunismam, katru gadu vaja­dzētu
izdot vismaz vienu mftjardu
dolāru, pie kam palīdadba būtu
izsniedzama .individuāli un to ne-vajacfeētu
pakļaut kādai centi^lai
iestādei". Kā piemēru Stasens mi­nēja
propagandu ar skrejlapām,! ko
varētu izkaisīt no lidmašīnām un
baloniem, pastāvot izdevīgam vē­jam.
Runas beigās ameriicāņU piolī-tiķis
izteica domu, ka varētu, var­būt,
npdibināt arī īpašu Atlantfea
banku, kuras uzdevums būtu stjibl-
Hžēt atsevišķo Āzijas valstu va­lūtas.
Protesta notas
S 0
nfiihu parallSišnm. LCP ūh L C K
funkcijās. Nākotnē jāvēlas, lai abas
prgaņizācijas dalŗbibu vairāk centrē­tu
kaitra sava īpatnējā virzienā. J .
Celma pārskatam sekoja R. Liepiņa
uņ y . LanibergĢ sīkāki iztirzājumi
par starptautisko politisko stāvokli
\m'emigrāciju un laitviešu organizē­šanos
citās zemes., ,
BRĪVĪBAS STUNDA TUVOJAS
Starptautiskā politisikā stāvokļa
vērtējumā LNP ārējās daļas vadītājs
R. Ldepiņš iesummēja uzskatu, ka
Baltijas valstu centieni par brīvības
atg^anu lēii, bet soli pa solim t u ­vojas
īstenoSatnai. Būtu tomēr pār­agri
zīlēt drīzu atgriešanos dzimtenē.
Aktīvāku iestāšanos par mūsu tiesī­bām
kavē līdzekļu trūkums. Ar no­žēlošanu
nācies atteikt lietuviešu
aiiiūinājumu sūtīt līdzi latviešu pār­stāvjus
lietuviešu delegācijfid, kas
devusies uz. A SV ar iipašu propagan­dasmisiju.
Trūcīgie līdzekļi art ka­vējuši
mūsu pārstāvju ilgāku uzka­vēšanos
UN sesijas laikā.
Baltijas valstu trimdas pārstāvju
cieša sadarbība un aktivitāte brīvī­bas
atgūšanai izraisījusi austrumu
varas, pretakcijas. Svedcē kāds Gab-ris
un Balodis uzjstājas kā lietuviešu
(Beigas 2 Ipp.)
150.000 dievludziju
pavesta jubilejas
mesi
Pāvests Pijs^ XII svētdien atzī­mēja
.50 gadu priestera jubileju.
Svinības sākās jau sestdien, kad
Svētais Tēvs teica īsu uzrunu 50.000
skolniekiem BelvedtH^s pagalma
Vatikānā. Svētdien Sv. Pētera ba­zilikā
pāvests nolasīja divi meses —
tā saucamo zelta mesi, veltītu savai
jubaejai^ m otru, kufā aizlūdza
notiesāto kardināli Mincenti. Pētera
baznīcā bija ieradušies apmēram
50.000 dievlūdzēju, jo vairāk ieejas
karšu nebija iespējams izdalīt. Vai­rāk
nekā 100.000 cilvēku dievkalpo­jumam
sekoja Sv. Pētefa laukumā.
Kad pēc mesēiii pāvests parādījās
uz dievnama balkona, lai izdalītu
svētību „urbi et orbi". atskanēja
skalas gaviles. Kaut kur laukuma
malā daži sāka dziedāt katoļu him­nu
„Te Deum laudamus". Drīzi vien
dziesma at^anēja no 100.000 krū­tīm,
un varenas skaņas plūda pāri
visai Romai. Diplomātiskā korpusa
vārdā pāvestu apsveica Kolumbijas
vēstnieks Karloss Velecs.
ariļaip
un Bulgārijai
Savienotās Valstis un' Lielbrlia-nija
vienlaicīgi iesniedza vienāda
satura ļoti asā formā ieturētas no­tas
Bulgārijai, Rumānijai uh Ungā­rijai.
Vašingtona m Londona pār­met
tautas demokrātijām, ka tās
iznīcinājušas savā zeme visas cilvē­ka
tiesības, .aipspiež preces ņii rieli-ģljas
brīvību, likvidējušas demokrā­tiskās
{partijas un pakļāvušas tās
komunistu diktātam BSC spikSs d -
riām, ka ASV un Ii<5lbritanija
,3caut ko pasāks", ja Ungārija, Biul-gš^
ja un Bumāiiija notas noraidīs,
Ti^ības\ iejan^es Ms^ - 1^
valstu idcšējās lietās Vašingtonai
un Xondonai dcKi miera llg^^i^, ķo
Iļdzl parakstljušas^ arr ^bās . lildn
valstis.
' i liirAiiiiiui
masu apeie-tināšanas
Bulgārijā un
Ungāriļā
N O BELGRADl^ PAZUD S A T E U T V A L S T U DIPLOMĀTI, BET
AUStiRUMVACUA pBGANIZE JLBZEMNIEKU LEĢIONU*"
Skoj^ dņais, kas Sad tad Idanias cauri dselzs pri^kfikarmn, lie­cina,
ka Pa4«HiiJu Saviimlbas satelltvatotta »VIB8 nav tik hM kārtībā",
kā tQ apgalvo Kr^ola propaganda. Par tirttanām PoliA 4m Cedioslova*
kijā Jau drirdēts. Vtenn laiku pal runāja» ka dies yi4 ll|^ neturēsies
valsts preddents Gotvalds, Masu f^ciettiOUSanas tagad tSktŌ^ Bulgā­rijā
un Ungārijā, bet no Bdgrades ..pazuduSI gandrU vtai satelltvalstu
dl^omātl".
Par apdetināšanām Bulgārijā
pirmā pasauli informēja dienvidslā­vu
oficiālā ziņu aģentūra „Tanjug**.
Vairāk nekā i^imtģ bulgāru, kas ie­ņēma
svarīgus posteņus pārvaldes
aparātā im partijā, pagājušās nedē­ļas
beigās sleip^ā policija apdeitl-liājusi
Sofijā/ ajpvaihojot viņUs par
spieg(^anu ,4mperiāliatL^ām nāci­jām".
liTežēifiļstīblā esot kritis arī
Bulgārijas ministru prezidenta viet­nieks
\m bulģāni komunistu parti­jas
pdītl^jfi^ loceklis Trajco Ko-stovs,.
kam uzlikta mājas arests.
Kostovs esot arī atcelts no visiem
amatiem. „Tanjug** apgalvo, Ica
gandriz visi.apcietinātie bijuši n e ^ -
mierin^mi Tfto iensddnieki.
Labi ļ informētā amer^cāņu ziņu
aģentūi:a UP sakās zinām, ka Bul­gārijā
pēdējās nedēļās risinoties sle^
pena cīņa par ministru prezidenta
un bulgāru ķomjlnistu vadoņa D l -
mitrovā eventuMu pēcnieku. ,Lai
gan tautai pagaidām stingri slēpj,
Sofijā tomēr nav vali^ nekāds
noslēpums, ka IMn^trovs jau kopš
vairākiem mēheSlem ncopietni s b ^ t
uh tikai ar lielām pūlēm un fHesple-
Sānos viat izpildi^ savus ani|h|t pie*
itfikumuš. Bulgāru japnā$ ^ u a z te
komunisti hpdibinājuši triiiinvirātu,
kas uzsācis c ī ^ pģrcft KO^tidf^hi^ UA^
t ^ nevarētu ieņemt Pimltrova
vietu.' Sai trimnvirātft ic^lpst iekS-VIDĒJOS
AUSTRUMOS „KAUT KAS"
KAIftO IZSLUDINĀ-rS tnAUKSMES STĀVOKLIS. BET SlEIJĀ VEL
VIENMEE NAV VAI4»te
Informācija no Kaiiiro, Beim^» Jeruzalemes un Ankaras Uedna, ka
Vidējos auistrumos ^kaut. kaa ai>tfek", Pēe valsts apvērsuma SiriJi ār
zemju laikrakstu korespondenti .rfņo^ ka daudzās arābu valstis. stkuSIes
priekšdarbi kādiem notikumioDĻ kas var radīt ievērojamas pārmaiņas
spēku samēros šai stratēģiski s i ^ g a j ā apgabalā, Pi» pašreizējo noiikii
mu attīstību visvairāk Šķiet nbliažiJusies Ēģipte.
ļ Pēc neveiksmes Palestiņā karalis
Faruks kļuvis divtik piesardzīgs kā
agrāk. Liekas, viņš. beidzot sapraltis,
ka austrumnieku daudzvārdība un
20. gadsimteņa realitātes ir divi
nesavienojamas lietas. Ne velti
Ēģipte bija gandrīz Vienīgā ^.valsts,
kas visvairāk cieta Palestīnas kon­fliktā.
Seno' faraonu pēcnieks ar
kaimu bija spiests ne vien kapltuJiēt
skaitliski mazās Izraēlas ^ valsēts
priekšā, bet arī parakstīt padošanās
Ilgumu Radošas salā, lai ēģiptiešu
le^ons, pametis visus smagos iero­čus,
varētu ,4iiilitāri neapkaunots"
atvilkties no Negebas tuksneša. Tā­pēc
tagad Faruks vairs neveļas ne
ar ko riskēt Ievērojot pēdējos no­tikumus
Sīrijā, Kairo izsludināts
trauksmes stāvoklis. Visas valdības
i^tādes, pastu, telegrāfu un svarī­gākos
satiksmes centrus okupējusi
policija un karaspēka vienības/Pil­sētas
Ielās patrulē tanki un bruņotie
a^omobiļi. Oficiālajā paskaidroju­mā
teikts, ka šie piesardzībtis
līdzekļi ievesti ,;dnāmu notikumu
dēļ Vidējos austrumos".
' „Zināmos notikumus" vismaz pfli-gaidām
var attiecināt vienīgi uz Sit-riju.
Kopš pagājušās nedēļas, kad
pulkvedis Caims izdarīja valsts api-vērsumu,
stāvoklim Sirljfi vēl jicn
projām ir visai neskaidrs. Ll^ajB,
ka pulkvedim daudz vieglāk bija
padzīt valdību, arestēt kabineta lo^
cekļus im atlaist parlamentu hekā
par jaunu ievest kārtību. Piektdie­nas
vakarā Caims lika nolasft Da­maskas
radiofonā proklamācljii, ka
jfcunā valdība jau nodibināta. Bet
svētdienas ritā šo informāciju vaja­dzēja
atsaukt. Izrādījās, ka dau­dziem
vecajiem sīriešu politiķiem
mugurkauls ir daudz stingrāks nekiS
Caims to varēja iedomāties. Valdī*
bas galvas pienākumus atteicās uz­ņemties
līdzšinējais parlamenta
priekšs^is, un atteikšanās rakst\i
neparakstīja valsts prezidents.
Pulkvedim Caimam zinānms grū«-
tības sagādā arī pārējās arābu
valstis.! A P P ztiļp, ka Šaudi Arabi-jas
karalis Ibn Sauds piesūtījis Sī-rijas
apvērsuma organizētājam
īpa$u rakstu, kurā viņš darits atbil­dīga
par agrākā valsts prezidenta
dzīvību, S}m iesniegumam esot pie-vle|
i9jušās arī pārējās arābu valstis.
Škal(fr3, ka arābu pasaules vlenpi^-
tīgā nostāšanās pret Calmu lielā
mērā sasaista viņam rokas paša ze­mē.
Vēl pUnīgl neskaidrs cits sva­rīgs
faktors, kas vār likt notiku­miem.
attīstīties pavisam citā vir­zienā.
Tās ir ASV un Lielbritānijas
intereses. Ja Vaškigtonai vai Lon­donai
Caima-ricība liksies aizdomī­ga,
notikumi Sīrijā var pēkšņi ieiet
atical vecā gultnē. Tad laikam nelī­dzēs
arī Transjordānas karaļa Ab-dullas
speciālā pilnvarotā pulkveža
Atalas misija, kas cieši saistās ar
senajiem Uelsīrljas saiņiem. In­formētas
aprindas sakās zinām, ka
Atāla apeclālā lidmašīnā ieradās
Damaskā piektdien un gandrīz ve­selu
diennakti apspriedās ar Calmu.
Sestdienas priel^pusdi^ā viņš at­kal
aizlidoja uz Amanu.
lietu ministrs Antons Jugovs, parit*
jas sekretārs un kuMrasUetu mi­nistrs
Vi^lko C e i b ^ o v s un valsts
ķ<mtroles kQxņisiJa9 priekšsēdis Ge-orgljs
Cemkovs, i o s t a vm viņi pie­dēvē
nacionfilas teņd^ces, kas Bul­gārijā
nozīmē ari ņosliešanos Tito
pusē. Informētas, aprindas izsakās,
ka jau vistuvāicajfi nākotnē sagaidā­ma
visa partijas im pārvaldes apa­rāta
rūpīga tīrīšana. No Svdces z i ­ņo,
ka tīrīšana pašreiz sālcusies un­gāru
armijā un aizsardzftas mi­nistrijā.
Vairāki simti augstu virs*
nidcu apdetlnātl, citi turpretim no
armijeņ izslēgti.
Lai * gan ārzemju kiķrsA:atu pār­stāvji,
k ^ ilgālou latim uzturējušies
Bel^radē, Vņo. ka Dienvid$lavljā
dzīve rit mieriģi un nav samanāms
nekāds uztraukums' vai saspUējutins,
cita informādja tomēr liecina, ka
Icominforms gataV(^a8 ,^aut ko pa­sākt"
pret Tīto. So pf<^ēmuiņy se­višķi
apstiprina tas S^ŖS^ ka
Ungārija un Bņlifiiiiiļa bermēti^i
noslēgusi savas inrt^ežas^. a^ Dien­vidslāviju,
ai2dled9X)it.']^kldu sa«
tOcami. Var. protams, bt|t, šī ŗt*
^ izsliedm^
dabas spa*^^ kon^ln-*
forma pasāds pretv Tato,^^b^ ttm
001
Otrs interesants 9P9tļidi$ vērojami
paši Belgradē^ ko i^jmft;^
ta*^ atstājis Padomju V Savicinibas
v^tDieks un visu aatdltviOstu sūtņi.
UP pārstāvis šo infotmSi^ju pārbau­dījis
personai, apjautājoties Cedio-slovakijaa,
Pdijcūs, Butgfirijps, Ru­mānijas,
Ungārijas, Aflbinijas im
Padomju Savien&ad sūtniecībās pēc
misiju šefiem, krādljies, k a tie jau
priekš vairākām . ņedSļSm. Dien-vid^
aviju atstājuši. P^dosAju vēst­nieks
Anatolijs Lļavrent^evs uz Prā­gu
IsHidojis. pat janvāra beigās.
Austrumu Moka diplimātu pazuša­nu
no Bdgiades, kā Re^ten3 ziņo,
„ar interesi" konstatējusi arī rie-tumvai)$
tu sūtņi, neveltlļot tai toihēr
nekādu M u ievērtoi.
Liekas, ka arī pašu Tito kādrei­zējo
sabiedroto pazuSatia neuz­trauc
ne mazākā mērt.' Viņš jau
kopš kāda laBta pavada atvaļināju­mu
^Bri joni salā AdriJ^s jfiŗā, kur
sestdien pl^ēma lielāku Slovēņu un
kroātu delegāciju. Uzrunā Tito ka-tēgor^
d atsauca ziņas, it kā viņš
būtu ievadījis sarunas ar rietu­miem,
nosaucot šādas valodas par
«melīgām baumām", ko par Dien­vidslāviju
izplata kā kapitāisti, tā
sociālisti. Uzrunas beigās Tito
pasvītroja, ka Dienvidslāvija pastā­vēs
un veiks arī savu piecgades plā­nu,
neraugoties uz visiem apakiiem
no ārienes. Dienvidslāvu komunistu
partijas ofldozs ar virsrakstiem pāri
visām sešām slejām vairākas die­nas-
no vietas turpina iespiest ļoti
asā valodā ieturētus rakstus, kas
vērsti pret kominformu. Informētas.
aprindas domā. ka Tito devis rīkoju­mu
sākt pretpropagandu, lai sagata­votu
dienvidslāvus tā saucamās
„tautas frontes" koiiptsam, kas
(Beigas 3. lapp.)
pirāti Baltijas jtirā
„Newslett^ fdņo no Stokholmas,
ka Baltijas Jūras ^envidu fid^
un ap Bomholmas salu pēdējos tiis
gados pazuduāi bez vēsts 1 mazāki
zviedru kuģi ar 26 Jūmleklenu Pa­stāv
dibinātas alzdcmias, ka krievu
kontrolētajos ūdeņos sadēs Jauns
pirātisma vdds. Pirms otra pasaules
kara Baltijas Jūrā bez vēsts nav pa­zudusi
pat neviena lldāka zvejas
laiva, no kuras nebūtu atrastas kā-ļtaa
pēdas.
Aģentūra ziņo, ka uz klīstošām
mīnām arī šie kuģi nevar būt bojā
gājuši, jo Baltijas jūra ļoti rūpīgi
trallēta un manītas tikai d a ^ atse­višķas
minas pēc ļoti spēcīgām
vētrām, kas dažu d i ^ u laikā visas
iznīcinātas. DaJi pazudušie zviedru
kuģi turpretim gājuši bojā neiz­skaidrojamos
apfctiacļos pilnīgi mie-rigā
laikā no niwl^uma1nām
dcspflozijām.
1947. gadā ūdeņos ap Bomholmas
salu pazuda zviedru kuģis „Sten
Stūre" ar 18 komandas locekļiem
1948. g. februāri kuģi „Ivan" un
,JCinnekulle" reizē atstāja Usttcas
ostu PoUjā, lai dotos uz Zviedriju.
Abi pazuda. Vēlāk Zviedrijas krastā
jūra. izskaloja dažas „Ivan" bojas,
bet ,JCinneki:dle" atrada peldam
jūrā bez komandas. Tas bija pazu-
(Belgas I. lapp.)
r
mm