Bavarijas Latviesu vestnesis, January 27, 1951

              , oTV'^ '•45'- ^ ^ļ\a^''''>.^^'^'^
Trešdien, 1951.
«Iroto^*
ļlUetmnvāclJā i2āps~vāS^
[40x01 parņēmufii BM^^m^
l ^ ^ b M ^nlUtistts īSSļ^^
iMmtue pavr,a j1a00d0z īmbāamj. Snā^kSi* gS^f
apvaino iranču īSS?
ytaiļl, ku^ jiovletott «rtSSn:
«tol iodbW>a pnt k
romāņu kottOniitu
oamficIUet iirievu
plrVim mScOanoa par masu'
ItiuaeMaa fabrika pažeņiē iL.
girUā.. Tā atrodas Tbrmasberii?
'm Taktuvju apgabau un MiL
tilļim imdaiu kiuUb^s ipSSTi
'«-,>t«W»u lafltratat» n (jioffii.
I J U » ! » ! » ; tiikttialdltāia.
ilgāka laika pOlasamftt
ik .pārdienas no pL II
Viļņu _garums 40 m.
^Aiiļia Fankere pamonil mi .w
Klitt kopi ilgāka laika R u ^ « !
ļtt^Milre nav pārlējusies aui3y
^ t o par Viņas likvidēSanv SSSli
: M JMitaps Smombi, betkdnti
^^^^ ante; gadā. •
lu llong0mort)a.Dif L
'bfumām, sakarā ar W
; tomir iecels par AtlanStt!
iļHplrļtf^
i^iinos dāvana
Iii», kuru ta mjaicicS
i laiki. KāļSri
un
boaiiii
tiigiā esot visUibikti
aoienkfiņu; bumbved^
iu iģaiša spāku vadibt
i J i r c t t i ^ , modernākiem.
karu japāņu divriteņi
oo ITllo
LATVUA
Latviao New8paper
»r. 8 (452) Jau, 27, 1951
Publl8ber: JānlsNledra, Au^sJ-dorf
b. Detmold, Lager. Bl. S--7.
Sonc Augustdorf 02. Prlnter:
BSnSruckerel Sigg, Hartel & Co,
^w«btecb GmOnd, Paradi^»-
^Ŗs. PubUshed twlce weekly.
Clrculation 11.000.
teonsor-International Refugee
Organlzation.
LAIYIAN NEWSPAPER
Nr. 8 (452)
SefUUen, 1951. g. 27. Janv.
Isnāk Mdienai un sestdiisiiās.
Udevijs: UtUmi Omtm Ko-mitaja.
Oalved redaktora v; l
Maksis Culltis. Redaktori: P.
Klans, V. Usiņi, & Raiftefa«
L. Svarcs. Apglda saimniedbu
vadīta^ Āboliņi AustiļlUas
redakcijas vadīSli A. šmita
(11, Unito Avenue, Wendourea,
Ballarat, Vic, Aiutralia). Itt-dakdjas
adr.: a4a) 8eliwāblseh
OmOnd, DP Camp ArtUlerla*
Kaseme. tair. Schw. CMnOnd lUI
inajums s^ķelt brivo pasauli
gatavo ziņojumu
JSŪJ^ PSICHOLOĢISKS PROG-j
^ g ^ AR «ANDARUUMU KON-STATE
BONNA
fsBiigioiia (ip). — Pēc īsas apstā-eto^
ā Islandē un Kanādā ^en.
jķenhauers šodien atkal ierodas Va-
[i^ttmāt lai sagatavotu ziņoinmu
ii^igi«8am par iiispekcijas apmeklē-toleih
Efi^as vaķtu galvasDilsētās.
1 itb ft ziņojuma lielā mērā atka-ļlSft^
tālākā ASV palīdzība Eiropai
Pekinga nāk ar jauniem miera
priekšlikumiem
ASV NOSTĀJA KATEGORISKI NORAIDOŠA - BRITI VEL CER
L ē k s a k 8 e 8 a (gg). — IJN pilnsapulces politiskai komisijai jau vai-ifi^
f apspriežot komfinistiskfig Ķīnas iejaukšanos Korejas kon­fliktā,
Pekingas valdība nikns! klajā ar Jauniem priekšUknmiem. 11 »
5? Eiropas zemes vēl nav atmetušas cerību miera
nodibināšanai Tālajos austrumos, bet ASV nostāja pret tālākām saru­nām
^ar sarkano ĶInu kļuvusi vēl nepiekāpīgāka, Jaunais Pekingas solis
draud vēl palielināt preteSķIbas ial Jautājumā statp ASV un pārēfim nc-komunistiskajām
valstīm.
Jauno Pekingas miera piedāvāju-{27 pret 23 balsīm komliUa tomēr no-
teamaterifilu sagādlē, kā ari Jaunu ,TPTi^ T ^p^o,lritxi.s. k. ,a„ j. ā» komisijā ienesa lēma debates pārtraukt
M^kāņu p^^^^^ nosūtiša- J^^ijas delegāts sērs Benegals Rau,
\u m turieni. Kongress bija atlicis Pj^s kopā ar Indijas min. prezidentu
l i visu citu lautālumu kārtošanu, Nerū visu laiku uzturējuši ar komū-kss
stāv tiešā vai netiešā sakarībā ar piftiskas Ķīnas valdību ciešu kon-
^ooas paireizējo un tuvākalā nā- bndinot pēdējo no sekām, kas
aFiespējā^^^^ militāro gatavību varēUi rasties, ja ciņu izbeigšanu
teBizenhauera ziņojumam. F^^^^L^^^^ ^^^^ «tridīgo jautāju-
^mm prese, iztināļot ģen. Eižen- " " i atrlsmāšanu miera ceļā daritu
ra viesošanos Vācijā, ar īpašu P^ļ^spe^^^^^^ . ^ .
^ ^ l u m i ī uzsver Frankfurtes lld- Revidētie ķīniešu miera noteikumi
& nodoto deklarāciju par vācu P^^^z ^^ŗa darbības izbeigšanu rei-ze
ar sarunu uzsākšanu Korejas un
kfianerālis bija starp citu aizrādījis, Poŗmozas jautājuma atrisināšanai,
i i i k » karavīrs nav pazaudējis sa- J^^^^^J Yaldība ir gatava uzaicināt
ipdtt un^ k^ pastāv tiešām atški- ^^^^^u bnvprātīgos atgriezties dzim-
BĪtam vācu karavīru un virsnle- J®"^» ja principā realizē visu ārzemju
, un Hitlera ar viņa ļaudīm. karaspēka vienību atvilkšanu.
Kā kāds oficiāls Bonnas valdības L.Septp?^ konferencei kon-ivls
paskaidrojis, Eizenliauera f^^^l» izbeigšanai Tālajos austrumos,
1aunviņa daudzie draudzi-P^HF^ Pad savienība, ko-
"munistlskā Ķīna, ASV, Anglija,
Francija, Indija un Ēģipte, būtu jā­sastāv
no dlvam fāzēm, no kurām
pirmajā izlemtu kara darbības pār­traukšanu
uz noteiktu laiku.
vārdi ttpzimējot milzīgu psīcholo-itni
progresu un daudzu vācu ka-vēlēSanos
piepildījumu.
KI3NIBKI SKARBA TVERTNES , „ . , ^
fk^bu.^. tr.^\ rrntrsvs «sirMns ^^9»» b®*» pārtrftuktas, kon
W;n';;Jf'^"^«^^ apspriestu solus visa «.^^«•SS^^^ ^f^^f^^ atvllkSinal no
ņomwt izpletņlēcējus vesd^ prfcMMt«i»tti koHļmi
v l r i^
konku» ar
tjĶvm dolāru vērōbl.
1iōba kazai auiktit«^
Ugava soraja vēl «tnktoi.
> mireiņiļi alsdevams 8plBi|ij
pii^ ĀMrikM. Pērn Amirtku)
>io stuhmu piespriedi, H
JlpltīļTēja izmaļc^^ Ttad
sais^ ar poUtlikiiD j
m VIZ SpānijM ttiimu* 1
ilibruņdanu ' pagaidim m
0 ļi^ 80 divīzijas, bet tii
«tviem ieroCiem. Sptoli
k ikzskata kā ciiviku mtter)^
» t iniUtāru spēku. H * ^
Spāniju; Jāsamazina
]*tancijai.
iiidiļi.^ Pim^
fiiioļju^ 600 mUj. māre. tējai. U
Vēl arvien ir Uiflikali t«j
uz AngļUu importiti af
atsaue ģlmeņn ovzto**]
^,/jttņu ^eiitūra
te 1^ B«ekloj8 licis pri«"Mf
ēnim ļio Biropas
,,?rtiei Amerikā. Meklo^ŗ
fid«»ia,-ka ttm soli aelttdj
Izdalītā)! boUwi<
, amerikāņu komflnistri
itu. laikrakstu iwii(5«l?,
_ ^ilņismts lēmuma, ka Dr
pazadulo amerikāņa
•pIS dienām meklē«
poucija. V. bija apmeti^»
« a i ^ d ^ viesnīcā. N»^,J^i*
lOi mantas, viņš M^^^
^^^ml^ vēstnieka konlewnejf^
janvāri. Tajā piedaH^.
mi^^ Londonā. V g i n i ^
ļltfigii'pie UN,.kā a ? ^ ^ .
li
DZĪVĀ TEIKA
Pagātni revidējot, mēs dairelitveooslaikottekabmii--«Būri*
esam netaisni Kidn laikmetu vil iilekii eiert» kai taA Mdl ikrij» pa
persbolbu noltegt gribēdami, mēa giiatem, iliiiji almi&ētii aavtt virdi
kratāmies viOl no vlia, kat ar to mi nolaldia ilirp lēmiMn paial"
saistās, vai vismaz aizmiedzam aels, niem nnjilavim un paliki aiH BO»
Ja kāds bijušo laiku Icfuvnmit pi- lemtill vieti H no laaiai
riik spoit eauri gadu ril«kuua staro- lemaiHE^^ vid nu pats laiks» vit
dams, ne|anj sevi ne likvidēt, no oo- gudri divēki» lanoot īsta virdā laļi
klu8ēt, ne nonielnli Kritika gin Ir mītošos dzīvības Impulsuz, atbrtvt
laba lieta. Bei Ja neobjektīvā, skau- ua paeeļ tos līdz apzinīgai iMlaL
digā, dzēlīgi elernrata laji ir piriUt Uiks tālāk daim savu - tzvdldolaa
daudz, tad ti ir ki sirskibe, kat parašas, īpaši tikumi, taata lēfirt
saēd dzīvās radības audus. ko iepojaz ikviena veea fAeUa
Mvi r^Iba ir m ^ ^ i m 9» ItnJ^iSf i i ^ ^
^i^JS^J'niSLk^^ Wki draud « l i a ^ JSSsl^^^ ^^^^ gņHIdUiilia iMwt
Debašu starplaikā Pekinga nSca S « »te wahi tridleUiiii, pie palu
klaja ar pāpttdlnfijumlem saviem Tlein. kaa vada >ri«S ļi' "ShiiSC'TZffriiMS
miera priekšlikumiem, kas. kā In- U^JUM^ ii»tolk«« bUaal Jāveic 'IS^ S^SS^tfJ^
(Turpināiuma 8. ipp.) min ile Impulsi BIan burtnieks — U n laM ir vi«ia lieili no«
menti, ko idmiuani ik gata
Dranddgi aidnijuma diemu Tie» kag
gribētu iemērkt kritiķis sērskābi Bi
dienia lutm vlrdu, kaa grtbila
kval^eēt par feSMm ikvieim, kaa
posittvi piemin Kir|a Ulma# vtrdOt
lai nesagandē vismu paši sava lati-lekta
slavu, Ja aadoaili aaUmMIHa
tiem neko vairs nenozīmē; etoņu vai
nedeņu pret kidu vēsturizku. pma-nu
nevajāta sajauki ar to darbu
notlmes novērtējumu, ko t i pava­kari.
Seit atminēti un virdi saukti, BO
semaprioas izcelti, He radošie, «iM*
Kāpēc pārtraukta karavīru
izceļošana
Sūtnis J. Feldmanis 17. Janv. no tumvādjā. Polijā un Cechoslovakijā,
jaupa Ieradās ASV ārlietu ministrijā, uzturētu Amerika. Pēc 5 gadu nokal-lai
mēģinātu panākt noteikumu at- pc^as, leģionāriem tiesības ieceļot
celšanu, ar kuriem mūsu bij. kāravi- Amerikā un iegūt Amerikas ptnmlst-rlem
atkal kavēta izceļošana uz ASV. niecību.
Sūtnim paskaidrots^ ka pēc imlgrāci- —
šlu vil, »!^rpXn«^^^ J«M* meklē aevli wHediiiJ«mļi,
likumu, pēc kura ieceļošana «dz ap- 5,^»» ^«"«JM^^^I^^ fiZ^£S^J^JSSSi£
stāklu noskaid^šanal pārtraukta ne J^'^ H P^^^?» 5 ^ ^ ^ E!I-1I5^S^^
vien baltiešu biJ. karavīriem, bet ari **i^!"'2^?^J*i£.!MHSS?^^^S^^^ ^
vairāku citu valstu daž. orgi;nlzādJu f^A^'^J^S^i^
w žlemt ai no ,lljMi«>
V^tēs uzņemt SOODkrsma- Poisdamas llmu-
Srili ^1« ^^T''^^ ^ W ari galīgā Ķīnas tautas re-
M^^.maJ^^^^ P^*»"*'** pilntiesīgu m pps izmantoy karavīriem kā | īoceklL
Tūlīt pēc priekšlikuma ieiiešatias
Indijas delegāts ierosināja debates
uz 48 stundām pārtraukt, lai dotu
iespējas delegātiem sazināties ar sa-l.
vām valdībām. Anglijas, Francijas,
Kanādas, kā ari Skandināvijas un
arābu valstis priekšlikumu atbalstī­ja.
Britu delegāts sērs Gledvins
Džebs pie tam uzsvēra, ka uz pirmo
acu uzmetienu ķīniešu jaunie priekš­likumi
liekoties ļoti Interesanti un
ļoti nozīmīgi."
Amerikāņu galvenais delegāts Vo-rens
Ostlns turpretī pārtraukumam
pretojās un plepraslla pasteidzināt
debates par amerikāņu rezolūciju
Ķīnas Izsludināšanai par agresoru.
Ostlns uzsvēra, ka Jaunie Pekingas
priekšlikumi nav nekas cits, kā
acīmredzams mēģinājums sašķelt
brīvās pasaules vienoto nostāju. Ar
a — Kremļa
iļspeiiBis tramplīns
f ASAULES IEKAROŠANAI
Jo Isbāvlt paUdz ari deportSUe
BalUJaf valstu iedzīvotāji
i^ailftamaii amerikāņu žurnāla
Look publicējis sava VaSingtonas
JMtoJa vadītāja Riearda VUsona
ļSaitt nkittt ar pārsteidzošiem f ak-iteoi
par Padoniju savienības mil-tfiļ
rfipniecisktt gatavošanos un
gHņfa koncentrēšanu Sibīrijas me-
Hašumos. Tā Uek do-
Vļiisijā. Konferencē vēsw
[atinas direkUvas, kā an
ISMSU.
I Ottoiftrōptl Ķ M lerpslnājis aM
ārušajos pi
ttil, jfa piMriJas noslēgtā telpa iz-lattStita
par slepenu izejas bazi
Ķramla' pasaules iekarošanas plā-aiinu
Vispimā kārtā tā nozīmētu
madas Aļaskai, Japānai un visai
^ ) l i * fioi intorinācijas un faktu
itMeriālas Look redakcijas uzde-
Wiā sarcis Kalifornijas univer-ntltei
Uetpratējs Stevens P. Na-iela.
Viņi piedalījies pčdējā karā
kļ oiiliUrās izlūkošanas darbinieks,
^1 reizes ievainots un piedalījies
vācu kara gūstekņu noprati-
Jlanā, Viņa atklājumi dibinās uz
^IļZ gadu ilgām padomju publlkā-gjMl,
kā ari angļu, amerikāņu un
tnmvi izlfikoSanas dienesta publl-wtu
materiālu studijām. Bez tam
WSels sadarbojies ar amerikāņu
jnatpersonām, kas pašas studē
PMomja savienības problēmas.
KiGarda VUsona raksts satur ari
foijaijumus, ka šīs Sibīrijas bāzes
»bav« nddarblnStl ar! apmēram
1 miljons deportēto no Baltijas
JļTOtim. Raksta izvilkumus lasiet
£SO»ttra 4. lappusē, kā ari nāko-
UlāUtvijas numurā.
Wm im tk faSistlite, nedz kothil- \ ^ Utotrātoidd^iii ^nnjfot vfc
a. AtbUde sūtnim tespējfs^un y^«-HtoMuf. lai
ēnām, ^^^^ tautiešus pārvietotu uz jaunim
^""^"^ ' drošākām mājvietām.
nlstlska organlzācl;
solīta pēc dažām d
Jaunas iļdatti
lln}ari|a im
Sumana plāns kavējas
Sarunas par Sumana plānu turpi­nās
5 mēnešus, bet vēl arvien nevar
pateikt, kad tās noslēgsies. Vācu
laikraksts Die Zelt tuvāk pakavējas
pie Iemesliem, kādēļ sarunās par Su­mana
plānu nevirzās uz priekšu,
resp. kādi Iebildumi vācu saimnie­ciskām
aprindām pret franču ārliet-m^'
nistra projektu. Vispirms Sumana
plāns paredz, ka Belģvias ogļrūpnle-
_ čībai, kurai dārga pašizmaksa, plr-
[ienlttapa -domām, ijelā ī jH
ļipiH^ kl^pēka' stāvokU Koicj**
liiaalis un Oereke pret V l ^
Ta.dēv$tfi8 Nauheiinas P
prof. Noaks un ^'J^
lmiaumks aiimnnole vclabladslb "afs^^p^ar^ 8^a^dwSwkj
aUjltn)WoBlu, PuWi<gJu^
eipi*b8iiļ(f^f ov^is iemJ o«P tfā^ ^nJoJ^rimJ^gOMttt 15 j
^ U t t ^ em un r i e t « » l ^ ^ a^
mkiētijlem. uzsaukumu P«jp
10. JtoFsacelS^ ^<*^®^lftiS
«IrneA, kā ari vācu Jaun»'
listuiļdeologs fon Ostavs.
t ī e ^ n cigaretes, kas ^
iekisemSi tabaku, lai«f
J^tartka Lētai ci««i«J^ml«»jS
sirmais izlaidi;f(is
kltitte^lb^rljOo nluJui ksnt® a«lv?o*t^a s-ktiārrdc»a *^
Ižim.
toffl'f"
Korejas frontē klusums
Tore^ sieva s t a r p ^ ^ ^ gr
^ ļ i a e i liarise. kur JP^PJ*^^
' **^"*tOre«af vietnieku Dlklo un ^
koāātfiUi^ vadbņiem.
« ^ ^ igg). - Vienlaiciri ar Jau-
Jekingas miera priekšlikumu UN
fronte komunistu pusē, pēc
iKlfikvienibu darbības un līdz
™nttās gaisa kaujas iepriek-
«jnu laikā, valdīja klusums,
ņu vienības, nesastapdamas
ienaidnieka pretestību^ pa-
^rontes vidussektorā da-
«ds as km - uz priekšu,
eķšējā dienā UN spēkiem bija
Mzdevies ieņemt Vondžulidlau-
Jwide1§dl nostiprinot no jauna
^ |ār šo stratēģiski nozīmīgo
Tāpat, virzoties uz priekšu
galveno Talgu-Seulas ceļu, UN
ļpraktiski bez Vauias ieņēma at­ēšanas
pilsētu 35 km dienvidos
oeiuas, kā ari Kunjangjangu un
austrumos no Ošanas.
Joprojām turpinājās ziemeļkore-jlešu
un ķīniešu klusā lelavišanās
UN spēku aizmugurē, savienojoties
ar tur operējošiem partizāniem. Tā­pat
Ir ziņas par komunistu spēku
koncentrēšanu vairāku 10 km aizmu­gurē
frontes vidussektorā. Tas lau)
secināt par Iespējamu lielofensivu,
ja UN nepieņemtu jaunos Pekihgas
miera priekšlikumus.
Pirms pāreiošā klusuma frontē vljs
Sinuiu pie Jalas upes risināiās līdz
šim smagākā gaisa kauja Korejas
kara vēsturē, kurā piedalījās 34 iz­nīcinātāji
no amerikāņu un 28 no
komunistu puses. Seši Ienaidnieka Iz-nīclnātāii
t^ka no^āTti un vairāki citi
smagi bolāti, kamēr UN l^^apar^f
atgriezās savās bāzēs bez zaudēju-zniem.
ASV IEROSINĀTA BP VIENIBU
ORGANIZĒŠANA
Ņujorkas štata leģlslatūrā repub­likāņu
deputāts J. Flcpatriks Iesnie­dzis
rezolūciju, kurā Ierosina orga­nizēt
pretkomūnistlsku armiju no E l - , . V ^.
ropas DP, ko varētu Ietilpināt Elzen- i^.Trf^SĪT '"^ ^S? ^^T..^'
hauera bruņotajos spēkos. Flcpatriks ^«^""^^^^
horādīils, ka DP nometnēs vēl ir h»» vairākas līdz «Im politiskajā dzl-liels
skaits vīriešu, kas ari vēlas ^ ievērojamas un par Maskavai ab-saistīties
armijas rir/lās. Sāda akcija P^^^^ paklausīgām uzskatītas perso-pēc
Flcpatrika domām atbrivotu ie-hj»'«^«^^ JT.^?*,.*?^*??'*
vērojamu skaitu amerikāņu jau- ®8e^t"ras radiofona ārlietu daļas
neklu citiem uzdevumiem. vadītais Kaldors, komunistiski die-
Ari Kolorado senators Džonsons P«« ^«i'^^sta „Szabadsag" galvenais
pirmajā publiskā runā kongresā lika redaktors un pazīstamais marksisma-priekšā
dibināt 1 mllj. vīru lielu ār- leņinisma ideoloftilas paudēls Hataš-zemnleku
leģionu Rietumeiropas aiz- ^ Izglītības ministrijas pro-sargāšanal.
So leģionu, kas sastāvētu P^^^*^*^®^ vadītājs publicists
no politiski riipīgl pārbaudītiem un K^J.^' , , .
trenētiem karavīriem, kurus kom- ^^P^* apcietināti pazlātamaii dip-plektētu
Austrijā, Austrum- un Rle-1 ^^^^^ Siks, pašreizējā ārlie­tu
ministra Kallai«tuvs dratigs un vēl
nesen Ungārijas vēstnieks Vašingto­nā,
kā ari agrākais komlnforma
aģents un vēstniecības padomnieks
Parīzē Havass.
Visām SIm personām pārmet sa­mā
līguma gadā jāpiemaksā 177 mllj.MarboSanos ar ārzemēm un tltoistis-vācu
marku kā cenu Izlīdzinājums, tendences,
no šīs summas puse jāsedz Rūras Varšavas savukārt Ienāk ziņas,
oglraktuvēm. Vispār 5 gadu laikā saimnieciskā sabotfiža, ar ko «ek
Beļģijas kalnrūpniecībai paredzēts izrādīta opozīcija pret pašreizējo re-plemaksāt
685 milj. vācu marku ce- *i"^Wi pieņēmusi Jau masveidīgus ap-nu
Izlīdzināšanai. Tālāk vācu Rūras mērus. Sevišķi spēcl^^a Sāda sabotiža
rūpniecībai būtu jāpiedalās Ik gadus nadonāllzētalās fabrikās, kā ari sov-ar
75 milj. DM, lai segtu jaunās pār- i^^os ii* Lejassllēzljā, kur pēdējo
valdes iestādes uzturēšanas Izdevu- <*^enu laikā no vietām atlaistas pāri
mus. Tomēr vislielākais šķērslis, pēc P^J* 300 personu. Daudziem no apde-vācu
laikraksta domām. Ir tas, ka tinātallem būs Jāstājas tiesas priekšā.
Vācijā ari nākotnē top aizliegta jeb- Nesen notlkušalā procesā pret des-kāda
rūpniecības uzņēmumu apvle- h^i* vadošiem darbiniekiem lauk-nošana,
kamēr franēu rūpniecība pa- saimniecības dzīvē piespriests ari
liek saliedēta trestos un karteļos. Pēc viens nāves sods. Lai atturētu aem-amerikāņu
trestu saskaldīšanas pro- niekus no «iestāšanās kolhozos, apsū-jekta,
Vācijā nedrīkstētu pastāvēt M^ētle bija norunājuši izdot kolho-salstības
starp kalnrūpniecību, dzelz-1 z^^m sliktākas kvalitātes sēklu.
rūpniecību un mašīnrūpnlecību. Sis
projekts savā laikā Ierosināts tādē},
lai aizturētu Vācijas atkal apbruņo-
Sanos. Pagaidām, kamēr šie rūpnie­cību
traucētāji aizliegumi nav at­saukti,
grūti runāt par vienlīdzību
līgumu slēdzēju starpā. Tālāk vācu
rūpniecība, ja Sumana plānu pie­ņemtu,
tiktu pakļauta divām kontro­lētājām
iestādēm: sabiedroto augstai
saimnieciskai komisijai un Sumana
plāna pārvaldei, kas radītu saimnie­ciski
lielu parallēllsmu un neērtības
Kamēr pastāv šie politiskie un saim­nieciskie
aizspriedumi, vācu aprindas
necer, ka sarunas par Sumana plānu
varētu sekmēties.
Sākusi darboties
ASV branosanas
rapnieciba
Detrolta (s). — Pazīstamās Krels-lera
autofabrlkas Detroltā saņēmu­šas
pirmo bruņošanās rūpniecības
pasūtlnājumu 99 mllj. dolāru vērtībā.
Runa Ir par smago tanku būvi, kādai
vajadzībai fabrika cel jaunas dari)-
nīcas Ņudžersijā. Kreislera autofab-rikas
saņēmušas ari kādu citu pasū­tlnājumu,
kas paredz pussmago tan­ku
būvi 250 mflj. dolāru vertibi
fiMoiiitt d ^ virda 1W
b i l j ^ «n nekai vaN
liia Idl^ p^lfa^
mnmt varftu rMt^ UUb Jamia^ tl^
ifem koplia iradleUa ar vUiem ko-
^ norimi; Vai tad nav labL Ja
varam laukt par tavu kidu Jau no-dibliiiln
misu nadontlis dflves ap-
IMnltiJtt, - UMu, kaif^er ta­gadnei
un nikotnei?
lida tradtdja Ir t8. Janidira drau-dslfib
alelnijums. Nekas tafli nav
miksllgt Jirakont^ē, nekas nav A-atgidina,
neAi paši trimdinieki Ji-piriieelna
par Hs dienai noplod. I«-
laslet misu Hsdlenas aumurii mariU
Anitai Kukajaa vēstuli no Zviedri­jas:
Burtnlelm ētera atminētie ftde-ņi
dridri vhnļo ari maio lalvIeSa
dvēselēs, kam gadi vēl neva­rēja
bttt neUdai Jēgas par drauM-ai
alelnijnnsa noadtaili un ari tagad
tit via pOnlbi to tK^izprt^t. Bet tas
Jau nav svarigL Svarīgs Ir tas, ka
tautt dzīvo paši datumi: kids lat­vietis
BraritUi šinīs dienis viens
pats pasfltioija sev U grtmatas; ua
spēji, MaaaJai UtvUal iijttkol, ra-duries
nerediēta latmie ar! paf
misu laatas driesnra notīm» par mi­su
komponistu ori^nildarbtem, kas
ttgl gnlija plauktos.
Sle datumi, šis atmlnētia un virdi
saukOs kvaiftites glābi sevi misu
nadonilii ekslstenoes kontinialtitt
UB šai aspekti tS. Janviris ir pel­nījis,
lai Ūiin par misu nadonilii,
radošis pašapiinaa apllednitiju val-rik
ne ki Hds šim, par misu kulti-ras
manifestieijss dienu šais sajuk­tajos
Isllmi, kad trimdas saimes li­risko
ķermeni un tis garigp konstl-tfleUn
svešums pamaiim draud pSir-vērst
putekļos.
Ja ari mums vairs nav misu skolu,
kuffs augim, tad taēn dsam paliku-n
pdR ^ tu, viņš un es, kaa šais
skolis faaugim, savu valsti un seml
mBēdamL Un 1a bija junleši, kas,
savu nadonilo piederību aplledni-daml,
vecos laikos demonstrēja Bri­tu
kapos un pie Brivlbas tdemlnek|a,
samaksidami nar to ar savu brivibu
un pat dzīvībām, tad novēlēsim ari
mēs šai dieni vismaz kidu pašu le-kriltu
vērdiņu misu nadonilal paš-apriņai.
Pirksim un divlnirim gri-matas
un sitisfm viens otram. Ne
Jau vērdiņi bis dāvinājuma Jēca.
Bet paši fesa, ar kuru pārjaunosim
un nostiprināsim savas vienlgis, ai-likuOs
knltiras tradldjas, un taff
pUi laiki izaudīsim sMtes lOlri Ji-rilm.
k^s ar drivi Iespiesti virda pa-
IfdHbu saturēs mis valrik kopi,
oeki to Iespēj cOvēeIgi ilaošmiia
vien. PivIlsKliaa
, 1
'( 1