Bavarijas Latviesu vestnesis, March 31, 1951

              l A T V I J A
VMMir
AMERIKĀŅU MINEJUM! PAR Nft-
KAMA PREZIDENTA KAM0IMTO
Kos notiek sarkanajā četrstūri
Nōdjō^kas staigā virs bezdibeņa pa virvi" ^ Britu iumalista vcrojumt Somija
„Ķtir ņeinfim vadoni?** — Jau
popttllraif Life saviem lasltflju mlīj»*
oietn, jakstldams par kara ietekmi m tolltlkn, kad Koreji draudēja Danker^
as katastrofas atkSrtoianis. Aingllem
toreif bijis Cerčils, bet kur Uūn 'fīm
lai atrod amerikiņi?
Koreji pašlaik par Denkcrku nav
Jlbaidls« Bet ICikolanis pic Jauna
itOmiaoa valsts Ikoģim nav beip&ieii
visu laiktt kopi kara ieilglanas, Ha**
HjaTrmena pupoliritite bija imi«»
guii kalngalu kara sikumi, par^^s^lk.
kad viņi pavēlēja stāties pristi aļ^rif-sijai.
Uds ir neveiksmēm kara lauki
sikls viņa slavas norieti, nn/ liķiel.
tigad tas sasniedzis bīstami zem^t (fil*
voUl Ti domi Sibiedriski iioikaņo^
iuģš^ pētītāji* PresidMti gan v i r i t ii
WŠ piMmtidlt, Jo viņi nxv«irēj<i v|»
lēfonii, kad viii pareģoja pretintiakiii
ilivam. Ticu šoreiz Ir citādi — vīlīti^
iiei Jfilis strādnieki, kas saviis halii«
detŗa demokrim kandidātims iriia»
nerņuMriltes knm par kāpjošām cieinam,
v i s t i i j l l t nodoklo pieaugumu. Vllcnl*
gi fiŗmem plašais ilānis varētu \m
ipmIerinātSi to raiojmftiim cenaii v i l
nav ferc^btiotis. Bet t l teot parastu
parāiRba, ka labajos gados farimeril
balsojot par rapublikāņu kantalu-lldz
pr^identa vēlēšanu kandidiltu
IzirandElšanai vēl laika diezgan. Tci
darīs tikai nākamā gada vasarā. Bet «ItIJnmf Jau notiek. Minējumi tliptt,.
ēl pirme daiiem mēneiieia
skaidrs, ka republikāņu kandidāts bils
sinitoii Tafts, ko ohaijii»ši Ievlililja
atpaka} senātā ar lielu batsu vairllku*
mu, neraugoties uz arodbiedrIll)u ktm«
sikvento opozīciju un Taftam pitr^k-itfto
izolācionisma politiku. Sis Mt.
Ripttblican"rkā viņu titulē daži avjl-n
i i ^ l , no iivas popularitātes tomēr
Jau paguvii labu dafu pazaudiiit. Vlņt
nostāja oret ģenerālu pieprasīto ciiv!^
siju ifltlianu uz Eiropu tacēlii kiljls
dtus republikāņu partijas dižvīrus
Slavenā republikāņu partijas vadliba
bija sašķēlusies. Nesenāki partijas
».iiads un cerlba'\ divreizējaifli preirl-denta
kandidāts Djuijs ieteica vēl l ! f
lāku atbalstu Eiropas aizsardzn)ai, ne­kā
prasīja apvienota'štāba kungli par*
ti|as liberālā epāma pāmtāvis Sta-seni
«āja vēl tālāk viņš, k i nUka*
me vēlēšanu kandidātu alzitāvēja
ģen. E!zenbauery, labi zinā(iamsr ka
Tafta vēlas kandidēt.
Ģenerāla kandidatūra sOnila jau
agrāk. „Tas tā neparasti, ka pir pre*
sidentu vēlētu ģenerāli," runāja cii*
v l k i no tautas. Tomēr alzlieifti tiii
nav, un „Ike" neapšaubāmi bdtu ipo*
pulārākais kandidāti, kaa iegOlu bal*
sls no abu partiju piekritējiem, vltt^
tnaz pašlaik ir tāds noskaņojumi. īh
| ē c abās partijās ir iespaidīgas gni«
|iai, kas clnltoe par ģen. Eizenliauorb
kandidātdru-
Sai aakaribā politiķi un iurnālisii
jau mēģinājuši izdibināt paša ģenerā­la
domas. Vienu bridi pazibēja ziņa,
k i ģenerālis kandidētu, ja viņu nt*
balstītu abas partijas. Tas ļikl»
neiespijamit jo gala rezultātā v^rētvi
sajaukt visu divpartiju eištēmu. Piir*
runae par šādu varbdtibu apkluiia,
bet kāds senators iemiiiējās par jau«
nai partijas izveidošanu no labā
spārna demokrātiem un kreisā spārna
republikāņiemi abas partijai tur batu
apvienotas...
Dali lumālisti bija mēģinājuši ir.- pētu paša prezidenta domas par Ei*
zenhauera kandidātōru. .,Ja ģeneršlis
v ē l ē s i e s kandidēt, es viņu atbai*
itišu/* diplomātiski eiot atbildējis
prezidents Trumons-
Sešdesmit gadu vecais ZiemelatlaKi-tfl^
Vilstu bruņoto spēku virspavēl-niiki
p i i l i i k Eiropā cenšas ridlt ku­rinu,
kas varētu stāties priti ko*
mOnIstu uzbrukumam. . . M ^ varam
apvienot brīvo pasauli, kas savukārt
mume dos drošību, ja vien mēs visi
pie tā strādāsim/' teicis ģenerālis se­natoriem
un piebildis: „Ja jums ir
uzticība manam plānam man šādu
> uztidba ir tad esmu gatavs sava»
d z ī v e s a t l i k u š o dalu ziedo!
tā realizācijai.*'
Vārdus par atlikušo dzīves gadvii
ziedošanu Rietumeiropai aizsardzibait
izveidošanai daži iztulkoja tā, ka ģe­nerālis
nekandidēs. Gti atkal izrēķi­nāja,
ka aiuardzibae spēku sakom*
plektēšana bds nobeigta llds IdSl g.
vasaras vidum — tieši lldz tam lai*
kam, kad partijas izrauga kandidātus
prezidenta vēlēšanām. Ģenerālis Ei-lenbauers
tad varēs atgriezties Sav.
vaktis, jaunu panākumu vainagots»
uņ pieņemt kandidātdru. no kuras
partijai vēlēsies, vai no abām kopi
Tomēr vēl nav teikts, ka Tafts un
viņa domu biedri savu ciņu Jau būtu
uzdevuši. Pašreizējie minējimii ir ti*
kai tidi izliUcu gājieni. Tā parasti
Iztausta pretinieka epēkus un nodo­mus.
Situācijas gada laikā var mai­nīties
vairākkārt. Un Taftam var iz­rādīties
vēl taisnība, ka dažas ame­rikāņu
divīzijas vairāk vai mazāk ko-mūn^
tus no ufbrukuma neatturēs. Ja
Stilins tiešfim sāk uzbrukumu šai va­sarā,
«kur Eizenhaueri tad paliks ar
visu tavu štābu un amerikāņu divlsi-lo8do9i
^md). Dally Herald līdz- tam apstājas, vagopu logus aizdedz,
strādnieki Piters Hok, kas nesen at- ^ durvis aizplombē un pasažierus bridi-griez%
s no Somijas apmeklējuma \ na neatstāt savas vietas. Pēc 50 mi-laikrakstā
atstāsta savus pieredzēju- nūšu brauciena noslēpumu josla šķēr
mus un vērojumus zemē, kas vienigfi
no Maskavae ietekmes joslā esošām
pratusi tomēr palikt šaipus dzelzs aiz­karam.
Korespondents piemin somu zem­nieku
Jāko,, kas jau divas re'zes, ne­gribēdams
klāt padomju pilsonis, da-biljis
pamest savas mājas Austrum-
Somijā un pārcelties uz rietumiem.
Pirmā reize bija pēc 1939/40. g. k^a.
Pēc tam Jāko, 1941.-44. g. karā se­kodams
somu arm^ai pa pēdām, gan
atgriezās mājās, lai dabūtu tās no
jauna atstāt Tafiid viņš ar valdības
atbalstu nometinlts 120 jOdžu rietu­mos
no dzelzs priekškara, bet jopro­jām
atrodiUi Pad Hvienibas durvju
priekšā. U»<iams sava mežu, Jāko var
sadzirdēt dobjus (sprādzienus no Por-kalas
puses. Tas ir 150 kvadrātjūdžu
lieiaii apgabals, ko Somija kara bei­gās
bija spii)Sta uii: 50 gadiem iznomāt
Pad. savienībai.
Porkala atrodas tikai 20 jiSdžu no
galvaspilsētas Helsinkiem, bet tomēr
neviens soms nezina, kas šai aizlieg­tajā
Joslā notiek, atskaitot tikai mū­žīgās
baumas, tai pa taisnāko ceļu
liktu no Helsinkiem uz lielo Turku
ostu, jālieto dseljicelš, kas iet cauii
Porkalai Joilai. Bet vilciens pirms
eota, bet pasažieri nav re<teējuši ne­kā
vairāk kā tika^ eavu līdzbraucēju
domīgos ģīmjus. Sādu pasažieru ar!
Jies gribam but
draugi ka Bieruts un
Pib*
Berlīne (rs). — Sakarā ar marta iz­sludināšanu
nar vācu-polu draudzības
mēnesi, ne tikai Austrumvācijas poli­tiskas
partijas un arodbiedrības, bet
ari skolas iesaistītas SED organizētā
„Oderas-Neises miera robežas" pro­pagandas
akcijā. Tautas izglītības mi­nistrija
izsludinājusi visu skolu au­dzēkņiem,
pat viszemākās pamatsko­las
klasēs, obligātu domrakstu eacen-sTbu
par tematu „Abpus Oderai un
Neisei draugi cīnās par mieru" un
.,Mēs gribam būt draugi kā Bieruts
un Pīks". Bez tMn katrā skolā obli­gāti
jārīko skolēnu vecāku sanāks­mes,
kurās cildināmi Bieruta un Pīka
valdību slēgtie vācu-polu līgumi.
„Miera robežas" akciju skolās kon­trolē
Austrumvācijas skolotāju un au­dzinātāju
arodbiedrība un FDJ.
Sdtraukums ap La Prensu nerimstas
PeroiiA a]ddiiifik«tai opozidfat balts iidcvefs
spiests begt uz Uragvafu
LAIKRAKSTS AR SAVU SLIMNĪCU, BUILIOTĒKU UN PASTU LASĪTA­JIEM
- LIELAKĀ AVĪZE DIENVIDAKTCRIKA MAKSAJA LiDZ U D OL
PAR VARDU
Ņujorka (el)— Perona valdības
uzdevumā „$almu vīri" pārņēmuši
Argentīnas lielāko un neatkarīgāko
laikrakstu La Prensa. Laikraksta iz­devējs
Dr. Alberto Pāžs, ko Pecpns
bija licis apcrietināt, aizbēdzis uz Un g-vaju
un apmeties ttur pie lav^m ra­diem.
Pasaules presē nn politiskās
aprindās šis neitiieredzētais brīvā
verda apspielanaii piemērs radījis
milzīgu sašiitumu. Vairākas valstis
runā pat par draudzīgo attieksmju
pārtraukšanu ar Argentīnas diktatū­ras
režīmu. Lai Nsvadītu organizētu
kara gājienu pret preses brīvības ap-fpifšanu,
ameriķāņi|i laikraksta Fhila-delphia
InqiHrer šelredaktors piesūtī­jis
Dr. Pazam rakstu, kurā aicina to
par redaktoru«vies^ savā laikrakstā uz
3 mēnešiem, vai at'I ilgāku laiku« at­karīgi
no tā, cik ilgs laiks būtu ne­pieciešams
ki^paņiiti par preses brī­vību.
Lielāki angļu liiberili laikraksta
Mancbeiter Guardiiiin izdevējs, runā­dams
par šo problēmu raidītājā,
teica: „Ķad Perona vārds būs pasau­les
vēsturē noslīdējis līdz nožēlojami
niecīga* zemivītras piezlmltel, La
Frensas gars atkal kļūs liels."
Lielais Diei^vidamiinikas laikraksts,
ko nodibināja pirms 80 gadiem, pēc
iivai noili^tt nebiji) ne fidt^kili, ne
liberāli. La Prensa bija neatkarīgs
un konservatīvs. Tas bija Argentī­nas
dzīves saiMāvdaJa. Neviens laik­raksts,
pat New Vork Times nepubli­cēja
tik daudz politiskas informācijas,
kā to darīja La Pren«a. Katru dienu
Š% laikraksts deva ;BO--40 sleju ār­zemju
liņu. atturoties no visāda vei­da
sensācijām. Slepkavības un va­ras
darbi nekad netika aprakstīti šī
laikraksta slejās^ Toties tajā iespieda
svarīgus valstu Ilgumus un dokumen­tus
ar pilnu tekstu, un par svarīgiem
tekstiem apļgāds maksāja līdz 1,5 dol.
par vārdu. Tāpat ar Vislielāko rūpību
aprakstīja lielos šadha turnīrus un
kulturālos paeākumus dažādie pasau­les
vilstfs. La Prenta konsekventi
atturējās no politisku sludinājumu
pieņemšanas, kā ari no partiju un
valdības politisko paziņojumu publi­cēšanas.
Prensas sPmnkā, kur strādāja 22
ārsti, visus lasītlijus ārstēja bez mak­sai.
6 juristi deva padomus tieslietās.
Laikraksts bija noorganizējis arī mii-
Elgu bibliotēku un laittītavu, mūzikas
skolu, savu pasta nodalu, kas viss
bija lasītāju rīcībā.
Pit Perona režīma laikā laikraksta
Mrllla auga ar katru gadu. 1948. g.
darbdienas izdevumam metiens bija
mOOO, bet svētiiienās laikrakstu ie­spieda
504.000 eksemplāros. Gadu
vēlāk šī skaitļu attieksme bija 439.000
im 541.000. Pirms Perona La Prensu
uz īsāku vai ilgāku laiku bija ap-jām?
Tieēām var pietikt Jau ar vienu
flttombumbu, lai nti^iiias osta nebū­tu
lietojama.
Kas viss šai gada lailkS var notikt,
to aeviens ncuz'ijemsies pareģot. Šau­bas
un nedrošība ir šo^ltienas līdzgait­nieki
pat paiaute varenākas republi­kas
pilsoņiem- Tldēl ittpzinigako cil-skatiem
viii jo vairāk meklē
spieduši arī cHi autokratiski noska­ņoti
prezidenti — Irigojens, Uriburu
un pulkv. Fareli. Bet pre:&identa Pe­rona
neatlaidīgā bezkompromisa cīņa
ir līdz Šim nepieredzēta. Kādā pub­liskā
sanāksmē Perons paskaidrojis,
ka viņam esot četri ienaidnieki —
oligarchija, komunisms, opozīcijas po­litiķi
un La Prensa. Argentīnas poli­tisko
apstākļu pazinēji apgalvo, ka
patiesā cīņas lerotinātāja pret La
Prensu esot prezidenta dzīves biedre
Evita, kurai bijušas dažādas sabied­riskas
nesaskaņas ar Prensas izdevē­ja
sievas māt*.
nav daudz, jo vairums somu labāk
izvēlas garo apkārtceļu ar autobusu.
Porkalas rajons kartēs apzīmēts ar
sarkanu četrstūri, bez mazākā norā­dījuma
uz šī apgabala okupāciju.
Somijas austrumu robeža ap 1300
km garumā virzās gar dzelzs priekš­karu.
Somu armijā ir tika» 30.000 vī­ru.
Ja krievi sāktu solot, palīdzību
dabūt no rietumiem būtu loti grūti.
Tādēļ, raksta Hols, somi atgādina nā­ciju,
kas staigā pa v»rvi, nostieptu
virs bezdibeņa. Tie nav nobaidījušies,
bet tomēr loti uzmanīgi. Divas reizes
kopš 1939. g. boļševiki pievīlās, cerē­dami
Somijā atrast priekšā savu piek­to
kolonnu. Somi šobrīd dara visu, lai
nodrošinātos pret dzelzs aizkara pa-virjīšanu
uz rietumiem nodevības dēļ.
Somu komunistiem visdrosmīgāk pre­tim
stājas sociāldemokrātL Cīņa par
brīvības un demokrātijas saglabāša­nu
Somijā nenotiek tikai poUt'sko
partiju starpā parlamenta vēlēšanās,
bet arī arodbiedrībās, patērētāju koo­perācijā
un pat strādnieku sporta or­ganizācijās.
Korespondenti vērojis Helsinkos
namamātes nobeidzam rīta iepirkša­nās
gājienu pilsētas transporta namā
lai nodotu savu balsi par — sporta
vadību. Tas gan ir tikai oficiālais vē­lēšanu
„temats". īstais jautājums ir
nevis, kas vadīs sporta dzīvi, bet gan
— vai izdosies stabilizēt preču cenas
un noturēt algas līdzsvarā ar cenām
Veikali gan preču pilni, bet uz cenu
zīmītēm vecās cenas izsvītrotas, ie
rakstot vietā jaunās — augstākās.
Vēl pirms dažiem mēnešiem dzīves
dārdzība bija tālu aizsteipsles priek
šā strādnieku ienākumiem, un komū
nistiem ar viņu solījumiem šk^a ce­ļamies
akcijas. Janvāri sociāldemo
krati atkal iegāja valdībā kā vienādi
partneri ar zemnieku partiju,* panāca
algu paaugstinājumu un sāka cīņu par
cenu stabilizēšanu.
Patlaban caurmēra soma labklājl
bas līmenis ir apmēram tāds pats kā
pirms gada. Paredzēts palielināt ģi
menes piemaksas. Aprīlī plānoto īres
maksu pacēlumu varbūt izdosies ai
celt. Liekas, ka komunistu iegūtās po«
zicijas iekšējā cīņas laukā atkal zau­dētas.
Bet virs somu tautas pastāvīgi
karājas lielais Jautājums, vai Pag.
savienība neuzsāks agresiju no ārie
nes. Pagaidām somi zina, ka atrodas
šaipus dzelzs prieklkaram un, cik
vien tas ir viņu spēkos, darīs visu, lai
te arī paliktu.
Koreja loks noslēdzies
(TtirpiaSJoms SM> 1. Ipp.)
Saskaņā ar vienošanos Maskavā,
komunistiskā Kina no tur dtīvojošiftm
Ufi Mao armijā Jsu ugunskristības iz-baudtljušiem
korejiešiem izveidoja 5.
un 6. „zieme|koi«ji^u" armiju, kam
bija jāiznes trie<;iena smagums, ka­mēr
Pad. savienīl!)a — par korejiešu
naudu —- apsolījis piegādāt ieročus,
ieskaitot tankus im lidmašīnas. Citas
sarkano ķīniešu armijas stāvēja re­zervē
Mandžūriji, lat iejauktos, Ja
sākotnējali plini nereilizētoi
Maskava par to, gadījumi, Ja sāktos
uzbrukumi pret palu Ķīnu, apsolīja
aktīvi iejaukties ar Sibīrijas gaisa
floti. Plāns ne'zdevfis, un Mao ie­jaucās.
Bet ir nenoliedzami fakts, ka
kopš Ķīnas .^brīvprātīgo" oficiālas
intervencijas konfliktā .pēdējiem Jā-cīnēs
gandrīz kailām rokām — pa­domju
ieroči pēdējā laikā Dienvid­korejā
nav atrasti nekur. Var sa­prast,
ka Pad. saviienība baidās nodot
sarkanās Ķīnas rīcībā lielāku dau­dzumu
lidmašīnu vai smago ieroču,
kas lautu tai kļūt par spēcīgāko mili-tiro
faktoru Az^jā. Bet pie šādiem
apstākļiem Maotsetungam neveiksmī­gā
«Maskavas paīākimia glābšanas
mēģiniijums, par ko ik dienas ar asi­ņainiem
zaudējumiem jāsamaksā vi­ņam,
nevar sagfidāt ilgstošu prieku.
Protams, pēdējo nedēlu laikā ameri­kāņu
gaisa spēku izdarītā ,.Operādja
Nāvētājs" nav iznīcinājusi visas sar­kanās
Ķīnas rezerves. Vēl Maotse­tungam
savās mājāii ir simti tūkstošu
labi apmācītu un cīņas spējīgu vīru.
Bet sūtīt par M^kavas lietu nāvē arī
pēdējie izlases divīzijas, nozīmētu
sūtīt nāvē pašam sevi un savu režī­mu.
Komunistu reHms, pamatīgi iz­baudīts
uz pašu muguras, plašās ķī­niešu
masās jau sen zaudējis savu
sākotnējo pievilkšanas spēku un labi
'zdomāls un sagatavots trieciens spē­tu
tam izraut zem kijām pamatus, ko
vēlāk nespētu atjaunot pat Maskavas
palīdzība.
Runas par Ķīnas nacionālistu gata­vošanos
invāzijai no Formozas, ameri­kāņu
flotes un gaita spēku atbalsti
kļuvušas pavisam sltalas. un Mekar-turam
šķietami paviisam tuvu stāvošā
žurnālista Ellena raltsts Tok'o ameri­kāņu
laikrakstā jau konkrēti ziņo par
..ūdens tilta" būvi Cangkaišeka mooo
labi bruņotajiem un apmācītajiem vī-riem.
kam admirālB Hillenkotera —
pec valsts dzīves vadītāja, pēc HeJas \ bijušā Centrālā izlūkošanas dienesta
personības, kam varētu uzticēties. Isefa — vadībā formē iespējami plašus
Mr. Aa l„Forffl028s jūrai šiiuruma spēkus".
Tai pašā laikā organizē un pastiprina
nacionālistu partizānu darbību p a š |
Ķīnā, piegādājot ieročus un muni-cijtt,
un par galveno uzdevumu paš
laik uzskatot izlūkošanas un sabotā
žas darbu, īpaši Mandžūrijā, kas ir
komunistu bāze cīņām Korejā.
Sie Mdcartura šacba draudi Maot
setunga bandinieku aizmugurē Ķīnas
sarkanajam diktatoram nevar būt pa
likuši apslēpti. UN,.atsakoties uzņem,
komunistisko Ķīnu savā saimē un
vēlāk izsludinot to par agresoru
Mao ir smag^ aizkārusi, un par tās
trīsvīru komisijai miera piedāvāju
miem vairākas nedēļas nelikties ne
zinis, Mao ir prestiža jautājums. Jau
nais solis tieši no „baltā karaļa" pu­ses
pie starplaikā stipri pasliktināju-šamies
komunistu pozīcijām tādē| var­būt
tiešām atradis Pekingā dzirdīgā
kas aus's, - it īpaši, ja UN nolems,
vismaz pagaidām, atteikties no visas
Korejas apvienošanas ar militāru
varu. Mao vienībām ar to būs sagā­dāta
Iespēja atkāpties bez pārliecīga
prestiža zaudējuma, bet UN — «zdevi
ba turpināt mēģinājumu nokārtot Ko
reias jautājumu bez riska še iestlg
līdz ar visu uzvarošo karaspēku. G. a
RIRDANA PADOMJU ANEKDOTI
131)
Saitditn. 1951. g. 31. xt^'
DAŽOS VĀRDOS
asflv ktrtvfrl alibē^ui) u A u n n M ^ j
lūguSi padomju iestādēs MiU ļ H ? !
Pravda nn citi Maskavai laikiaktU la^HM
BU iicēla militgiem virtrakstii ļ5^ļ
rot. ka angļu karavīri nav apaSiJ?'^
savai valdības politiku. ^|
AaerlUņa stmOdeBet jau pēc gad.
braukt ar 100 km stundas Itniau STiu?}
jo tad tos dils atomenerģija. teieT-S^^
Magnuiont.
Kņada un ASV vleaoJiUs p» pM*» J |
vīlās aiuardilbas saskaņošanu un^^M&l
Sanu. T
Par plišu avttdtu «Piidet batei Uvi
toro tuvumā. Frandji, vienojoSis AS!S
franču valdības. SI baze. kas atfadSI *
km dienvidrietumos no Parisu, a p a i ļ?
rikāņu gaisa spēku vienības Biri5l
Far GrtilaBdM sirmai», kas starp «
un ASV militāriem lietpratējiem riiis|SL^
rikas dienas Kopenhāgenā. altsa^i3C
nistrs Mar&als deklarēja, ka to
nevien Hs ialtt aittardilbat iautiinaa.^
ari tās izmantoSana ASV atbalsta mSJJ
kā tas bija otra pasauln kara laiSdn^
laban amerikāņiem esot Grenlandl tiks?
vas meteoroloģiskās stacijas. *
VlUssklt ttk aoptetal tatUais. ka VIBIIJ
varēSōt piedalīties 4 valstu ārlietu
konferencē, liņo beļģu ItikraksU. vSī^
stāiot Molotovs.
ItQi«wi ttlvoUls Irānai naftu
1os iisludināts sakarā «r streiku, kas
anglu-iraniešu naftas labiedrlbu rifoiJĻ'
dien un treSdien bija pārtraukta In tdi
satiksme starp Teberānu un naftu
1iem.
Jiiaas dņts bdoķlU inaisljuiāi
fran6i vienībām un Vietminu keaSļ
Sarkanās upes deltā. DelarU Deti^tBL
nesen atgriezies no Tālajiem «ttitnmit«^
rīzes preses pārstāvjiem pukaidroja, k|
karaspēki vienībai sekmīgi vaHHbt i
pretī Ugi gaidītai komunistu pavasari
sīvai.
VācIlM ..tilolitl" nodibinājuši \n
nistu partiju, noiaucot to pat
itrādnieku partiju (UAP). Partiju
posteņos ir augstāki komUnistu paiUJaīi
cionāri. kas izstājuiiet paši vai kā „l||
izslēgti ne partijas. Jaunajai^, piitll||
lOniņas jau 80 Rietumvlcljas pilsētai,
legālas grupas darbojoUcf padoajs
Preildeita Perona pieteiktos
atklājumus atompētnieclbā pauulu peii^
ņēmusi lott skepUski. New York TS|1
nāUīiskaii lldutrādnieki aorida, ka
nas pieteUitie atklājumi esot pildi
jami. Ja «tomu ķēžu reakciju Tir
termiskā ceļā, tad. pirmkārt. bOts
vairāku miljonu grādu liela temperā
kārt. i l temperātOra jāsaglabā ilgāks
un, treškārt. bUtu Jāatklāj vielu, k i
lādes temperatūras neiztvaikoto.
..Shitte« ]aimek|ii n vlii plmlli^
manis, lai mēģnātu ieklUt Atisatfti
valstu karaspēkā." ziņo kāds Aa
nei pagrīdes darbinieku tirntte
io pretstatu ar Rietumvādjas ftodl
dlgo nostāju pret apbruņoitnu. ..dili
tiklu pāri. ja tik vien mani •ajadii^'' ^
des kāds brlvprāagais.
ABerlkāņn «iUUrāi •prtedu
ka angli tikai tagad var sākt r*
bumbu. Pārējā rietumu pauule
ņēmusi atsaucīgi, komentējot to kā |
nodrošinājumu pasauļu mieram. Zi^i
mais bije sniedzis kāds mazāks IMMI
rīta laikraksts, bet vēl Joprojām viUs^
skaidrība par tās pirmavotiem un Uudlii
UeUiko Izpletņu Iecēlu desuti
Uelajā piektdienā Izdarīja amerikiņl
los, up ziemeļrietumos no SeuUs.
bija tpvienota ar diviem vienlaidd ...
liem Unku ķīļiem, lai pOnlgl Mdiliiķ^
lin! sektorā atlikulās pretinieka
Akdju vadīja un tajā perscolgl
brigādes ģenerālis Franki Buvlni.
M namsABU pārmeklēta ekeati
no Īrijai, lai atrastu pazuduio i
Globemaster msilnu. Tajā atradās SI
riklAu aviādju ipeciāliiU ar ģes. Ml]
Mēklēlaiiift akdjl piedall}āi ari Udil
kuģu. Pisņsm. ka lidmašīna gājusi beji
700 jUdtu no Īrijai kraiUem.
IS komOnlitu delegātu no Sveicu.
Holandu. Prendjas un Lnksembinsii
valsts drošībai bīstamus, apdetiniji '
policija, kad tie bija ieradušiu US
komunistu kongresu Briselē.
J i t R U aivadāmāi rakiammaBītf. l i
ipēj rakstīt 100 vārdus minUtē. tftf ttN
un Ir viegU transportējamas, ieguvultt Šlti
rikāņu vienības. Bez tam vēl upiļ#i
elektronu spuldzes, kas loli ātrā UB J f ^
kāršā veida reproducē ziņojumus rolmli
jauna veida raidītāji un uztvērēji, k l ill#^
rlce. kas atļauj saskatīt personu, ar ka
nājas pa tālruni.
Atteldes atgriezties dslateal CedMl#
kijas militārais atašejs Ankarā pulkf. (km
Turcija viņam devusi patvēruma tiuAil.'
Amerikāņu armijas «pbruņoluml
atomgranātas. ASV akuiUs aff
raķeibumbvežu sērijveida ralošans.
ĪSS tevtai poHclitt februāri pārbigsil W
tumberllnē.
I mUJon! eutomobllu raZots pag. gidl ASV'
DP vervēšanai ASV laukiaimaiedbat jg;
bam uz Vāciju izbraukusi grupa iBifMI*
lauksaimniecības speciālistu.
M1SS2. g. Btropa blli mfisu," atklāti Im
kotifs krievu komūniBti Baltijai vilifli, ļļ
Daily Graphic. Notiekot ari līdzekļu vlkMiļ
par labu ..franču un italu proletirlltitjg
mums palīdzēs, kad mums «ibruki",
tinas esot iegūtas no trim igauņu ivip^
kiem. kas izbēguši uz Zviedriju.
Par Izpletņu lēcēju pret lavt frfkf Hjļ
amerikāņu preses virsnieks UR folofl«M5ļ
sels Brauns. Viņš bija Izlidojis ļm
Iransporu lidmašīnai, lai fotografēta Hg^
ņu lēcējus. Pārpratuma dēļ atvfrāi klIliPj
Brauna tuvumā, un viņš Izkrita kopi « •^
tiem izpletņu lēcējiem. Tā k l uī i«ļg^
bija apgādāts ar izpletni, viņi umiadiiii»;
neievainois un kļuva par frontu fotogn»»
vislabāk ģērbtā sieviete ASV \9Slf^
aizsarddbas vlceministre Anna Roiesbiril''
konstatējusi Ņujorkas modes akadl«ij«Jf
elegantāko namamāti akadēmija iJtt«g-
JusI Ņujorkas pilsētas lielveelkijj
peliteri kundzi. Filmu un ikituvai
akadēmijas zelta medaļu izpelnījošai CW
Svansone un Džēna TIrniJa.
Amoka skrējienā pa Epliafu I ^ M
ringijl 40 marokāņu karavīru apšaodfti IPŗ
gljējus. Priekšspēle risinājis kšdš dijMj
kālā. kur kāds marokāņu sertanti
kāja meiteni, kas atteicās ar to dfjotg
izsauktā policija veda seriantu ni i t ^ J
40 mareUņu karavīru gāja IMri unj"^
t l atbrīvošanu. Tā kā tas nenotika.
grieas kazarmās, ielauzās arsenāli ift "v
bruņojušies šautenēm, amoka «krējitf*^
Epinalas ielām Šaudīdami devās uz
komiarlātu.
VAKAIS
Čekists levētom, ka krtru rfta as j . r i«
•lot. viņš satiek MtnS^iiZ ļ ^ J ^
i«T0 svekUia: «Ubvakazr H-ivd'S,
1,V.W;£S;t^^^--''««n>rlt^
•«•«tu tnušir^^^ ««^^
UetumelropB ui Vādju leipijtf» -^g^
tliurfāt, paskaidroja otrdien 7. ••JS
armijas virspavēlnieks ģen. Ediji ^Sgfļ;
Kritiski esot vienīgi nākamie « ^bm»^
paUaban Eropā vēl peesot pietieki«i ^
divīziju. ^
.Usakta sērijveida T 41 tipa ^ j ļ t
šaaa ASV. Amerikāņu armija» mlnWj^
PtiM paskaidroja, ka šis lanV*. ku
apbruņots ar 7.6 cm lielgabalu
Miegt 64 km stundas ātrumu, plfW ^
dtus U V U kltiu ttnkuf.
i ļ J*;^|iofo«d.nd«DM
' M '
9ļļ - Dīļ izceļotāju Zviedriju un Itr
jžiflil bijis 1 zmSkai^ DP izvietošanu.
pi>BSoeiisDi - tikai 13.970. i r ! bija pavisaa^
rIMto aiAustrlIijai malu gorijul]^. Savai
projrapnas izbeigšanos. 43 mēnešos IĶO
ilittaaļļooiim ^ ASV jaannvviMrī 1.534.181 bēgli, D_
4 pie 15 menešicļm rekordu toti, bet 71.881 r
|WOMs. īRO ierēdņi sa-
MBANāis ikdta jutļffiu pieau-
1 WegliāliMii&; A ^ ^
4ii rtsp, iftceļo^anai liku-
4ttO všrtijima, Sav. val&tis
f ļ j * Not ap 15.000 tldu
j P w to Irfja noraidīti vai
!r PIEDAdSIBS P
B^l«iogrup? februāra CHU UN VĀOJ
S*»«ļiuiiAiiitrijJ vēl bija jAs
P P a t l a b a n nobeigi.
«nmai ar - Norvēģiju, Stokhohni (mi)
ijojām, eprlll A
- plaša mērogir t"
' dalotiei padomj iinniA ^P^^m, marša!
^miH araijai, Austrum^^ IfeS^^^^"^^ Newsletter
^^'^^'^ iaformēci
HyjwtiHm|rMui DP 11. speķi operēi ko"
ti*ftiaŽ"i/*'*^*?" P^^^^^s vācu vien
Wv^mm^^^ 5ijas formācijas
liŠSN iAii w^M^^ Februārī pa
^h?^^ J^mus daudzumu
Rf^^ Krievu ier liiliSļ?^^ t'^ti apmācīt Ja-
H padomju iS
i H * «0 ""'"es pat v e -