1951-03-31-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Seetdidn, 1951. Ministru prezidfents Elin, ļkficiā Londonas slimnīcā i;,- ttiilia. pārbaudītu! savu' ; ^<^hS-ļļUfilbritānijas valdības aiiW hllnu kaiti. 1, ^"'^^ sirg,^ J TE 351 mUj. iedzIVqtāJu fodiis , aSjā tautas skaitīšanā aV*^' ^01 balfabēti. ' Proc. k-Breice» laikraksti atkal n [im, pamatojot s^vu rīcibu ^'^^iļL. ļptra cenas pieaugumu. * ļ P a d . savienība kadā nota AC, to, ka tā nav saņēmusi 13 v3 ļkuģus, kas viņai apsolīti lol?^ , 19, karaļu dlmimts atr^ ' iTriltfi Oranjes upds g r ^ ļ ' ^ l C , ir 3.5 cin garš, 1,9 cm auai^'^'*^ t«iimetrur maksā vairāk nekS^^Tļļļ Pad. savienība nevar sākt t ^^'Si Iegalvo amerikāņu nedēļas i T Hates New8 ānd World R^nil'^^^i evar paļauties uz saviem s a i ^ Italins neriskēs ar karu Žf^"^ re8kārt,..Pa(}. savienībai vārīgu izejvielu. Raksta Wn8tatē, ka 1951. gadā r^^»l^ Uib! fliiiēr ievirzījušies ļoU b i f t ^ ^ P,,M«a iznicināsim W d . a ^ f n ?^ roŠināsies Eiropai sākt £3 N] ^ens no izcHākajiem ametiSn' "''^^ ekiem Vennevars Bušs. »l :Td|aU aicina Degļasneri n* . . . »tinU partija atteiktos no Irat'valdību, apgalvo Tolati « ."^ no Atlantika pakta i; 'm$āvu ārpolitiku. ^ ^ ' ' ^ ^ W . JUell^rltāniJa pievlenojuslei ASV pM Japānas mierlīgumu, Spārkmens paska^ro^Tfe v|kā$ dienās varēs, iesnieļt vL ^ irējo ieinteresēto n ā ^ vj3dl£" 'Streiku vllnif Jra^djā vēl ««H ' •Ifež^eļiiiekiem un pārējiem saSS^ iklmn pirmdienas i vakarā l)as:un gāzes fabriku darffi&l nlstru padome pilnvarojusi diS.^ ļmiedbas nunistŗui lietot visus anņotu darbu elektrības un gfc^ toN kaŗītfpēks vairākās vi«tli\. rleiufflu vlceminlstn Parli? ākt ai padomju; delegātu GrS joSanos par 4 yalstu konfereiT Pu. Pēc 15. apipriežu dienas^' fevisDēviss izteicās, ka j S & ^ [vienība; vispār vēlas 4 valstu liijļļ Mji vācu ģenerālis Rarake notieaii Hltfirajā tiesā uz 5 gadiem cietumi ģenerāļa vecumu, cietuma sodi jas-arestāV Tā kā viņš jau lua .pavadījis izmeklēšanas arestj'iJ. lim mēnešiem Ramke būs sodu 3 13 skolnieces nogalinātas Milm) bfieri^; fl»Qrim sabrūkot, aiz kuri tfa lii'ipiaitvērumu no vētras. It nnitJ «nagi ievainotai, ļlldoīnlu aģents Beļģijas augstui» '•1|a orgānā valsis padomi - Its no amata ar hugstākās tiesjiiļ lams savā atbildīgajā amatā, vil ttti/bija (darbojies; par lektoru kei ^pagandistu kursos i Briselē un citor. opai draud InilSciJa pastipilBito 11 -spļu dēļ, ja vien tuvākajā l i i kjBiks starptautisku; sadarbību izejtii!» 'Tlailai, — deklarēja Eiropas la; itejas prlekšsēdisļ anglis RoUs. ļTaidināUm MlndciqnU)am kitrS li^ ro — šādu norādfjumu, pēc ValiUn "^Jaa*: esot dei^usi UngSrijif .,Yecā. kardinālai cietumsargleE ivildlbt baidoties no sabiedilbas plrljlaft primasa nļāves gadījumi iiļutia» alomrOpnleas Dienvidkvotiiil ierīkot ASV valdība, - ikomisijas priekšsēdis Dlni. It ttesai sodīti «t nāvi 40 katoļu tu Albānijā. Vi^i Albānijas ,,pazucluši" vai atcelti no amata, n dzīvie priesteri \ atrodas cietunoi. Indi Arābi Ja nesekos Irānas pleatņ,' fonālizējusi naftas rūpniecību, - i kldS), valdības pārstāvis, ^liāekiplotiias Klusā okeāna iteldi lieldtenām, jaunos mēģinSjDmi ibumbas iedatbibu uz dzlvfa" LViem priekSmigtiem. 1000 blj. itāļu partizānn, pametot Toļati, vienoti ipāi'gājuŠi pref iā partizānu federācijā. vīlu "liastiprināJumu Indol ģen. Delalrs \ Detasinji, kai Viņš paskaidrojis, ka aprīli «rt ap 60.000 Vietminiešu . 1 . , amerikāņu un 8 angļu kara IBP' •'Rivjērā pēc kopīgiem v^r .000 kg bifeļu konserva MjWB i Anglija, lai uzlabotu normčttt' i», stāvokli. 1 ktt visā Neapole radīja 10.000 1 Montalegro eksiHozija ostfi, evainbjot 59 personas. mašīnpistolēm Ibruņott bandīti . beļģu ogļraktuves p5r'«Wffju uvumā un nolaupīja 3,8 nul). ««^ t pārtikas Kašmirai pieSķlnai , Tālākas 40.000 t sekos, lavu bagāžu I no imn»"»^* , sportisti, kas atgriezās no Aai» aundēlijā, jo netālu no T e » viens no lidmašīnas V i O » svarīgām sarunām is naftas sabiedrībā ieradies m Irvaldes direktors. _ .^j ^dēmiju islama studijān Kril«n poļa valdība, kas arī paredz m I uz .Vidējiem austrumiem. ti darba spēka trūku"» S iē.vkur brīvas 40.000 darbaj^ .lions negrozīšot 3evina poD^ ļSpāniju no Atlantika pakt» [m, raksta daži «^1^» tmesliem esot, ka gadlju«ar .tu paktā, Francijai v^^^Z , U Eiropas aizsardzibar P^J a :atkāpšanās lld? Vim^f'^ ģen.. Eizenhauera nostāja u 8 I«EI attieksmē! ar S]^A Irlietu ministrijas pSfstavi'^j •nālistu jautājumu g'^jfc^ Sānos Eiropas aizsardzļW, j iroja.ka ASV vSstniek^^ ^ iriinas ar spāņu valdību M ..informatīvas J^bas . . , rensas aizstāvēšanai nodio'^ komiteja, Pa'^^J'LiSbai Brazilijas preses apvieo» gķsplodSj»; u n 5 aI: lozess. I» granāta, kas — r^. iB^gdadē (Irākā), nogalmaj» .aparātu echografu. '^ļ ^ ē uz alumīnija ^«^f ^Aiec^' ^ķas zivs formu, bet a" jra dibena profilu. o#j katoļu garld^ņiekieio ^ , fi asi vēršas ari Ķīnas ; . [.Valstij naidīgas ņostaja» Lieki apcietināti. ^iS 1 fspiedu ^^^^^ J^'^fm^^ līs bezpartejiska Ul^ ^ : pieņēma UN saiinmeci^^|,. )me Cīlē. Pret to nāves sodi CechoslovalrfjJ^ ienaidniekiem'. t»^ .pieci apsūdzētiem ^a^^j c^^^ Ivakijā) Piepriestiļ^ 9 divisi ki uz 25 gadie"! darbos, bet helaks »tumā« lATVIA Utvian New»ijaper Hf. 25 (469), Mairdi 31, 1951 Publisher: Jānis NUidm, August-doii b. Detmold, Isiger, Germany, Pbone Augufltdorf 02. Editorial and Business Oflic«t Orafaiascbau, Obbt; Regitrusg»- lager, Genii«nf. USA Office: 10'2-15. lJ5th Drivt, Rlcbmond Hill 18„ hf, V.. Pbone VI 9.7778. SubscriptJton rātes USAi I 2,— or 1.50 n!onthly. Printer: Weilheimet Druckerei, 5.m.b.H.. Weilbeim/Ohib., Germany. publ. tvice weekly. Circul. 11.000. Sponsor ~" IRO. lATVIAN NEVVSPAPER Nr. 25 (469) Sestdien, 1951. g. 31. martā Imāk trešdienās un testdienfts. Isdeviji: Latviešu CenUāifi Komiteja. Galvenais redaktors: Maksis Culltis. galv. red. vietn V. U s i ņ l Redaktori: G. Grlnbergt, P. Klins, S. Miesnieks, L Svarcs. Apgāda saimniecības vadītājs P. Balodis. Apgfida un redakcijas adrese: (13b) Grafenascbau. Obb., Lager. ASV redakc. vad.: A. Kliv-sons. 319 N. 22nd Ave W, Dulutb, Minn., USA. Austrālijas redakc. vad.: A. Smits, 21. Linden Ave-nue, Wendouree, Ballarat, Vic, Australia. Koreiā loks nosiēdiics MBBRA PIEDĀVĀJUMS AR DRAUDIEM ^ FORMOZAS .ŪDENS TILTS' — LKELAIS NEZlNĀMAISt — PBKINGA KlUSl Miliika ap Mekarkrn Ueldienu rītā, tieiH deviņij mēnešus p5c komunistu agresijas tfikuma Korejā, par kuru Sij^^^ Maotsetungu bija vienojies jau 1949. g. de-cembri Maskavā, UN ^s^^^^^ ^en. Mekartura vadībā platā frontē bija mmfm^ ^ platuma grādu, un UN gaisa, flotes un sauszemes spēku uc|Bnīs vel dzīvi palikušie agresori bija atsviesti atnakal tur, kur tie atradis liV.tenIgajā 25. jdndja rltā^ Pie ditaaSkS p a f fi zieniem bagātā iizbmcuma un atvaires cīņām un vairākām cilpām ,šķēr- Ilm i«r cauri Korejai no Pusan^s tUta gala pozicijām līdz pat Man^ū- Tijai robežām loks bijei noslēdzies. Pirmajā cīņu fazē līdz un pāri Zie-mehs un Dienvidu Korejas robežām UN spēki pierādīja, ka briv&s nācijas gr^b un var pretoitiei» komiinistu pēkšņai agresijai jebkuri pasaules malā. kaut arī katra tonna iemču», munīcijas un pārtikas būtu jāpiegādā apkārt pusei zemeslodes. Otrā fāze, pēc ko-mūnistiekās Ķīnas mlSku masveida iejaukšanās, savukārt parādījusi ka brīvās tautas, ciešā apiņēmlbā aizstāvēt savus ideālus, ar savu technisko pārākumu un lielo ptirsvaŗu gaisā un uz jQra6 spēj sekmīgi pretotie« šķietami neierobežotām ieM^dnieka kājnieku rezervēm — teui ir reizē brīdinājums Kremlim un iedrošinājums Atlantika valstu saimei ar! Eiropas gadījumā. Brīvāii pasaules cīnltllj*, kam, par spīti viņu virspavēlnieka «olījumam, JM^iJa Izdevies Ziemsvētkus sagaidīt jau mājās, tagad vismaz Lieldienās varēja noslaudīt sviedrus un brīvāk uzelpot — v*ņi cerēja uz robeža? vai nedaudz aiz tās, atkatībā no militāriem apsvērumiem, 1«ir<iktles izdevībās pozicijās un tur e^igaidft asiņainā brīvības kara Wgas. Tliļa pārliecība tagad valdīja tie tikaiļ lijŗitu, bet ati aiņerikāņu uh dtu (rillbu karavīros, «tipogulojot ņ(ļ)sķ^3i3iojHBau, kas vai- Tikai ģenerālis M^karturs nevis vairs deva cīnttājiem e^OlTjumu btit, pietnēram, Vasarevētko» mājās, bet nāca klajā ar t^šu pi#āvājmnu, uz sākt sarunas par mieru Korejā ar jebkuru kompetentu Ķīnas komdnistu sarunvedi. UN spēku virspavēlnieka d^arācija paliā Lieldienu priekš vakarā atstāja Vašingtonā un citās rietumvalstu galvaspilisētās bumbas sprādziena iespaidu. Daiiādajās reakcijās mijās prieks un maiga Izbrīna ar skepsi un pat sašutumu, taču pāri vi-wm klājās neizprotama mistika par ģenerāla rīcības iemesliem. Kas gan līdz S*m pret visām UN miera sarunām kategoriski noraidīgo pārlepno Japānas ..balto Tenno" bija pamudi-nājis nākt klajā pašam ar miera piedāvājumu? Vienīgā kompetentā atbilde pieder nākotnei. Taču jau šodien var m^nēt, ka Mekartura rīcības motīvs nebija n»e vājums vai bailes, ne arī pārspīlēta pārākuma apziņa, bet gan uz reāliem apsvērumiem un pārbaudītiem datiem dibināta militārista atziņa par tālāku cīņu bezjēdzigumu, ja no tā labumu negūst ne viena, ne otra puse, — varbūt tikai kāds trešais, kura ēnas visu laiku rēgojas pār Korejas karalauku, — Stejins. (Turpinājums 8. Ipp.) ^Apvainojols, nekaunīgs, smieklīgs., o'' Tokio (el). — Ģenerāla Mekartura piedāviijums ievadīt miera sarunas ar komunistu . bruņoto spēku virspavēlnieku. Korejā esot „apvi^ņojo$s, ne-, kaunini un iimekļļ^s", paskaidroja ceturtdien Ķīnas komitejt miera sat* $ļ»b«i P^%ig^ tmk slķatdrpļlumā teikts: „Ķīna tutpinis ciņu piļir savas zemes aizstSvBanu, kamēr uzbrucējs būs padzīts no Kor^* jas." Jau kopš ienaidnieka agresijas »ākuma Ķīna bijusi pāriiecināta, ka īstais uzbrucēju mērķis esot viņu zeme. Mekartura piedāvājums palīdzēja to tikai skaidrāk izcelt. Federācija, kuras vārdā nolasīja Ķīnas atbildi ir ķīniešu grupa komunistiskajā pasaules miera konferencē, ko vada ministru prezidenta vietnieks Kuomojo. Sil|iiXies ipekipapadina-fiinii ieceJo)(aiias likuma Vailngtona (te). — Prezidents Tru-mens trešdien parakstīja kongresa aboi namos pieņemtās papildklauzu-lw pie ASV ieceļošanas liktmia. Likuma jaunā versija atļauj ieceļot Sav. valstīs fašistisko nacionālsociālistisko un komunistisko organizāciju piederīgian, ja tie ietilpst šādās trīs kategorijās: l) ja tie piederējuši minētām organizācijām līdz savam 16. dzīvības gadam» 2) ja piederība šīm organizācijām tikusi uzspiesta ar likumu vai pavēli, un 3) ja tiem bijis jāiestājas šādās organizācijās, lai iegūtu pārtikas kartītes vai citus ikdienas dzīvē nepieciešamos piešķīrumus Trimdas politiķi pulcēsies Londonā LondoBē (le). — Pēc BBC informācijas, septembrī Londonā sanāks Austrum- un Vidusetro-pas trimdas politiķu konfer«i« ce. Tajā piedalīsies Polijas, Ce« dioslovakijas, Igaunijas, I^tvi-jas, Lietuvas, Rumānijas, Bulgārijas, Ungārijas un Albānijas politiķi. Konferenci organizē Eiropas ūnijas Austrumu un V i - duseiropas sekcija, bet galvenie sanāksmes ierosinātāji ir ūnijas vadošie polītiķt Cerčils, Spēks un Degasperi. Koordinēs rietumu puslodes aizsardzL bu un atbalstīs UN militāras akcijas SĀKUSIES AMEKUAS KONTINENTA ĀKLIBTU MINISTRU KONFEKENCE Franču tauta apņēmusies aizsargāties pret katru agresiju^ apliecina Oriols ASV Vašingtona (al). —• PSc svinīgas sagaidīšanas Vašingtonā, kurā bez prezidenta Trumena un ēriietu ministra Bčesona piedalījās vēl vairāki kabi-ļneta locekli, mii, tarās goda rotas un •orķestris, Francijas valistsgalva Vincents Oriols ar saviemi pavadoņiem ceturtdien ieradās Ņujorkā. Ceļā uz turieni Francijas viesis lielajam žurnālistu baram paskaidroja, ka ar savu apciemojumu viņš grib nevien apliecināt, bet arī atjaunot Francijas un Mi svariitaKais teuma Angļu admlrāUlāte ipiUļprlnfila tiņas. u trīs ktra kuģi iebriukuli Absdsnas ostā pie F«nl|as. — TaharaoS atklāta Jauna sa-tvir& ieku grupa, kuras mčrķlt MJlt nogaltn&t Iecelto minlstni prestdsntu Huselnu [Allu. • saivgrnlekl apcIeUnāU. — Pttmdlan [fŗtetl«ā|a 4 muhamedāņa faulttķut, kas grl-kējt BogaUnāt Jaonlecelto mUliSro fabernā ton Abdulu Huseteu He|azt. Tiklab lle» kā 3 ieprtekSēJo atentātu rlkotāfl pieder Falda liaii saktel. — Kāds angļu ārliotu minlstrtjas pārstāvis paskaidroja, ka Irāoas nintstru prtsldtntt apUecInāJls Ilelbrllāialjai vēntnle-km Teheranā, ka persiešu kar^^P^kt aiistā- •es Uelbrltānljas IpaSumus un tiesības aal tM laukos. ii Parisēs konference Pad. savienība treS dien nāca klajā ar Interesantu kompromisa PrleMUkumu, atsakoUes no Vācijas atbruņo-sanss Jautājuma uzņemSanas par atsevišķu darba kārtības punktu 4 valsta sanāksmē. Gromlko pievienojās priekšlikumam, kura P« galveno darba kārtības punktu paredzēta celru lielvalstu bruņoto spēku »amazlnāšanu n. ^^^P^* starptautiskā saspīlēļuma cēloņu «UrtāSanu. Padomju prlekšUkumā bija vēl yesela virkne citu rietumu leroiilnālo Jautā-i *„.'^®"lw kara upuru skaitti pfirsnledi ļ nlljonu, teikts onclālā ameril:Sņa alisar- JfVS* «ini»trljas pārskatā, kiis publicēts Komunistu laudējumi novērtēti no 5W.W-700.00« vīriem. Dlenvi<ik«)TeJiešl lau- JJlttl 100.000 karavīru, bet ameriltāņi 50.000. w«los saudējumus cietuši clvliliedulvotājl. H 4 '."'S* 'P^^» uibrukumos «evlšķl smagi ctetuii Ziemeļkoreja. ASV savstarpējo draudzību, kas ir t^k veca, k i abu valstu kopīgā vēsture. Franču tauta — nevis tā, kas sēž Parīzes nakts lokālos, bet tā, ar kupi var iepazītiies uz laukiem un fabrikās - cieši apņēmusies aizsargāties pret katru agresiju, apliecināja Oriols. Francija uiņēmusies četrus grūtus uzdevumus: jaunuzbūvi, karu Indoķīnā, lai aizsargātu Dienvidaustrumāzljas brīvību, rūpniecības modernizēšanu un apbruņošanos. „Tie 'r loti grūti uzdevumi valstij, kas karā izpostīta," sacīja Oriols. Bez oficiālām valsts pieņemšanām, Francijas valdības galva runās ASV kongresā un rietumu puslodes ārlietu ministru konferencē. Oreola pavado nim.āriietu ministram Sumanam pa redzētae apspriedes ar Dinu Ečesonu. ASV ārlietu ministrija otrdien pa ziņoja, ka nedēļas nogalē 10 d^enu ilgā informatīvas dabas apciemojumā Vašingtonā ieradīsies Beļģijas ministru prezidents Josefs Fpliens. Gatavos raidījumus Latvijai Mūsu sūtnis Vašingtonā J. Feldma-nis apmeklējis National Commitlee for Free Europe prezidentu Džeksionu. Sarunā noskaidrojies, ka latviešu grupa pie Eiropas brīvības komUejas varēs sākt darbību jau vistuvākajā laikā. Vispirms noorganizēs latviešu po-lltisko un sabiedrisko darbinieku kopu, pēc kiim sāks iekārtot arī radio raidījumus Latvijai. Sūtnis apmeklējis arī Amerikas balss vadību Ņujorkā, kur sarunāts noskaidrojies, ka latviešu raidījumu nodaļai budžets jau atvēlēts, bet raidījumus uz Latviju uzsāks tika» tad, kad būs pārbaudīti šim darbam pieteikušies kandidāti. V a l i n g t o s a (el). ^ Pēc 9 gadu pErtrankuma, pirmdien Vaiingtonl pulcējās 21 Amerikas koattaenta valsts ārlietu aiinistri, lai apspriestu rietumu puslodes aizsardzības ]autl- Jumus. PrezldenU Trumens, atklliot sanāksmi, uzsvēra, ka rietumu puslodes valstis uekad nedrīkst piekaut Eiropas pārvēiianos par padomļu agresifai politikas upuri. Ārtietu ministrs Eēesons starp dtu norādlla, ka pienācis Idks rīkoties pret komanis-tlsko inņerillismu. Kremļa pilni satur draikins, tdca Ečesons, ko neviens nedrīkst novirtēl par senu. No i! viedokļa brivis panules saslē^tonSs garfgfi savienlbi bOs tautu brīvības ķlla. Tādēļ katrai valsti] Jidara viss lespejaniiii bilvlbas aliBWiifliii|ii. Konleriu^ iŠgi 14dienas, untsļl bez Ai^ifrikas k'6nt%enta valstu sav-staipējām attieksmēm šiki iztirzās visas teālis saimnieciskās, polttiskls un militārās iespējas cī^t pret komū-n% mu. J ā kā ASV vienat pašas nespēj nest kontinenta aizsardzības sma gurnu, tad Amerikas valstīm jāvienojas par kopīgu aizsardzības program mu. Tās realizēšanai jāizveido rietumu puslodes valstu aizsardzības pār valde iespējami drizat aktīvai rīcībai. Līdztekus šai kopējai aizsardzības programmai jāatrod celi un līdzekļi katras atsevišķas valsts aizsardzības spēku stiprināšanai. Tāpat jāpanāk racionāla visas Amerikas izejvielu saskaņota izvērtēšana. Runājot par konferences uzdevumiem, Hčesons par galveno problēmu atzīmēja produkcijas kāpināšanu bru ņošanās rūpniecībā, tādā veidā, lai tas nenovestu pie saimnieciska sabrukuma, inflācijas un dzīves stan darta noslīdēšanas, Vašingtonas po lītiakās aprindas pārliecinātas, ka ap spriedēs pārrunās arī ASV ieroču un apbruņojuma piešķiršanu Dienvidamerikas valstīm. Tn»šdien konferences milUārās un politiskās sadarbības komisija pieņēma, rezolūciju, kas paredz visu Amerikas valstu reālu līdzdalību rietumu puslodes aizsardzībā un UN militāru pasākumu atbalstīlanu c^tos kontinentos ar īpašām karaspēka valbām. Sādu speciālu vi»ilbu izveidošanu visās rietumu puslodes valstīs ierosināja Brazīlijas, Kubas, Kolumbtjas, Paragvajas, Unigvajas un ASV ārlietu ministri ar kopīgu rezolūciju. 2500 arzcmiiieku Icgiom amerikāņu amiijai Anuklurte (Ig)* Ar ASV aizsar dzībat ttlnittra rlkoiuam. pamatalp-ties uz ii^^len piiņemto senitora 16- dža likumprojektu par 2506 irzittmie ku iesaistīšanu ASV armijā, ttivākajā laikā amerikāņti armijas vadība VI-d}! sāks uz^mt brīvļ)rātīg6s dienestam ASV bruņotajos spēkos. Savervējamo 2500 skaitā, ko attiecīgās aprindas populāri apzīmē par uDP leģionu", uzņems tikai IB--^ g. v. neprecējušos vīriešus nevāciešus no valstīm, kas nav ne Maršala plāna ne Atlantika pakta dalībnieces. Vis kandidāti būs pakļauti rūpīgam skri ningam, lai izsijātu personas ar „ne skaidru pagātni". Aizdomās par sim patijām pret komunismu turētos Iz slēgs automātiski. Līgums jāparaksta uz 5 gadiem, pie kam jāapņemas pirmo 13 mēnešu —pamatmācību laikā neprecēties. Vajadzīgas pietiekamas angļu valodas a^lnāšainas, lai varētu pilnīgi sekot apmācībām un dienestam. Pēc pārbaužu izturēšanas un citu formalitāšu nokārtošanas pieņemtos nosūtīs uz ASV apmācībās. Tie saņems parasto amerikāņu karavīra atalgojumu, piemaksas uc. Kā raksta New York Herald Tribu-ne un Daily Mail, amerikāņi cerot uz lielu atsaucību šai akcijai. Oficiālajā ziņojumā norādīts, ka ārzemnieku vienību locekli pēc atvaļināšanas no dienesta ar labām atsauksmēm varēs lūgt piešķirt ASV pilsoņu tiesības. Ko darisim? Latvijas republikas demokrātiski ekārta vēl nebija sasniegusi divdesmit gadu vecumu, kad 1934. g. tā sabruka un bez mazākās pretestības deva vietu dUi iekiriai, kas soU]a bdt labika un kas ari izrādījis elek-tlvika. Mēs visi ceram un gaidām ui gaismas pils — Latvijas neatkāri-bas augilmcelianos un ticam tai. Bet pēc ats^eianli mljis, kļūstot atkal par kungiem savi brivaJI sraē, mums pašiem atkal būs JIķeŗu pie valsts stūres un Jlveido tis iekIrU* Par agriko neveiksmi demokrātijas pllk-snē neskumsim, Jo neesam Jau mēs, latvieil, vienīgie pasaules vēsturē, kam il skaistt nasta izridijusies par smagu. No vēstures slnlm, kl deģe« nerējlg un sabruka sUprlkl un skals-tikl demokrātiski iekirta pasaulē — vecaji GrieķiJI* atsildama tldus demokrātiju miltus, kl Kreonu, Sokrātu, Platonu, Herodotu uc. Šodien zem ils nutas streipuļo franSu iauta« un redzam ari, kldas griitibu pattaban Jlpirvar AustriUJaL TeorētUkI demokrātiski lekIrU ir loģUklkl un tldei ari labikl. Ja vien pati Uuta tai pietiekami nobriedusi un nes sevi ne» piedeiamis garigls vērtības. Vadīt valsti un tautu saimniecību ir rūpju pilns un smags darbs, un» kl katrs cits darbs, tu būs vainagots sekmēm tikai Ud, Ja, pirmklrt, būs laba griba io darbu darit un, otriilrt, mika io dart>u veikt Demokrātiski iekirti valsts suverēni vara pieder ptiai tautai un tikai tai Tauta caur saviem pirstivjiem iidod likumus un caur saviem ministrtem refiliiē visu valdifianas funkdju uz iekiu un Iru. Tiuas savus spriedumus pasludina suverēnās tautu virdi* Amerikas balss invāzija Pad. savienība (Rx). — Pie ASV senāta dents Trumens, pieprasot kongresam un tautas vietnieku nama nodibinātā sevišķā komisija Amerikas balss panākumu pētīšanai Pad. savienībā, nesen nākusi klajā ar pirmajiem rezultātiem. Kā ārlietu ministra vietnieks Berettt izteicies, stāvokli^ visai nelabvēlīgs bijis pirms apmēram pusotra gada, kad krieviem izdevās ar sistemātiskie traucējumieim pilnīgi izolēt Pad. savienību no šiem propagandas raidījumiem: stāvoklis krasi mainījies pēdējā laikā, ievērojami pastiprinot Amerikas balss raidītāju jaudu un skaitu. Visspēcīgākā esot Mincbenes tuvumā uzceltā jaunā raidstacija; ieskaitot arī Tālo austrumu zemes, pret padomiju katru dienu raida propagandu krievu valodā B5 raidītāji. Kā Berets tālāk paskaidroja, Maskavā klausoties apm- 20 proc. no visiem raidījumiem, bet pārējās valsts daļās pat līdz 80 proc Sīs ziņas iegūtas no drošiem avotiem, balstoties uz ilgākiem amerikāņu slepenā dienesta novērojumiem un pētījumiem. Pad. savienība, kopā ar savām satelītu valstīm noraidot vismaz piecas reizes vairāk propagandas nekā rietumu zemes. Amerikas balss svarīgumu un nozī mi nesen no jauna uzsvēris arī prezi-piešķirt raidījumiem papildus 97,5 milj. dolāru. Pēdējā laikā Amerikas balss pasākusi plašāku akciju radioaparātu kontrabandai Pad. savienībā un tās kontrolētajās zemēs- Katrs apa rāts maksā 25 dolārus. Gādāsim latvisko vardu latviešu clnFtajiem Koreja Arējās informācijas fonds lūdz tos vecākus, kuru dēli mobilizēti un nosūtīti uz Koreju, uzdot viņu adreses, lai varētu tiem piesūtīt latviešu grāmatas un laikrakstus. Par vieniniekiem, kam vecāku nav. ziņas lūdz sūtīt citus piederīgos, draugus vai paziņu, kuriem zināma latviešu — Korejas cīnītāju adrese. Arējās infonaldju fonds, (2la) Augustdorf b. Detmold Lager, Bl. 9, Germany. Tātad katram no mums ir tiulbas satversmi paredzēti kIrUbI saimnīe* kot Ildzi mūsu valsts sadmnieclbl. Bet il tiesība nusraņjaml saisUta ari u piiiiikumu to im:% ar pielikumu ikilti neit io nastu. Ja reiz esam no-limuii iet demokrātiskus ceļus. Ai* rauianlk ie nav iespējama, un katram pUsonim derētu iegaumēt, ka demokrātiski iekirti tis permanentais, nepirtrauktais tiesību un varu subjekts ir tikai pati tauta, bet ne katr-reizēJI valdība* Ministrs še ir tikai kalps uz laiku, ku, uzsikot savu darbu. Jau saņem vecu mantojumu un veido to tāllk, uzklausot tautas norādījumus. Sidl iekiril tautu saimni^iana relUnēJu caur politiskām partijim, un tldē} gluži dabiska ir prulba, lai ikviens pilsonis un pilsone, kas sasnieguši zinimu vecumu, būtu savu izraudzltls partijas aktīvi dalībnieki ParttJIm doU iupēja izvinlt autas plrsUvJu posteņos labikos un gudrākos cilvēkus. Kā Ud bija ar šo fribu līdzdarboties pie mums pirms 1934. gad^l Uela tauUs da|a bija pilnīgi pasīva un atzina pat par lieku dzstaiglt līdz vēlēšanu urnām- Dau- Izi, Jo daudzi kalpošanu demokrāts-tai iekiriai uzskaUJa par „nodarbo-ianos ar politiku" un turēja to zem sava goda. Citi iebilda, ka politika saboJIJot raksturu. Uz pēdējo kāds labs Vakareiropu demokrāts atteids, ka ne politika sabojā raksturu, bet Ja kldg politikā zaudē raksturu, tad tam tlda nemu ndv bijis. Otra prasība ir — mika kiriot valsts lietas. Lai tl būtu nodroiināU, nepiedeiamas trīs lietas: godīgums, pilsoniska drosme un zināšanas. Kam vairlk dots, no tā ari vairāk Jlprasa. Nevieu traips, neviens aizdomu puteklis nedrīkstētu apgrūtināt tautu vēlēta deputāta reputlciju, un mums iķiet, ka še neviena prulba pēc morāliskas Uribas un nesavUguma nevarētu būt par augstu. Sl ir viena no mums vissvarigākajām prasībām, lai sasniegtu nepledešamo mentiUitfi-ies pagriezienu visā mūsu tautā par tās plrstlvju godīgumu; reizē ar to radīsies ari vēlēšanās piedaUties valsts darbā* Pilsonisko drosmi iekšēji valsts dzīvē M V l laiki Jau augsti ievēriējis Bismarks, norādot, ka par vadītājiem var būt tikai viri, kam ir pienācīga drosme, Jo i l d i dlvēki zina, ko viņi grib, ko viņi dara un kl tas darām». Gļēvuļiem ie nevar būt vietas, Jo katru va|its kuģis pakļauts ari vētrām. Biilu ir negltlva rakstura īpašība, un, šķiet, nebūs nevietā ie norādīt, ka iodien visvairāk dUkutēU filozofija — eksistenciUisms pēc sava satura un motīviem ir bai|n filozofija. Treikirt, lai vadītu vai vismaz lldz-runātu valsts saimniecībā, nepiedeiamas plašas zināšanas par valsts vajadzībām un līdzekļiem SaJI pUk- (Turpinājums 2. Ipp.)
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 31, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-03-31 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510331 |
Description
Title | 1951-03-31-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Seetdidn, 1951.
Ministru prezidfents Elin,
ļkficiā Londonas slimnīcā i;,-
ttiilia. pārbaudītu! savu' ; ^<^hS-ļļUfilbritānijas
valdības aiiW
hllnu kaiti. 1, ^"'^^ sirg,^ J
TE 351 mUj. iedzIVqtāJu fodiis ,
aSjā tautas skaitīšanā aV*^' ^01
balfabēti. ' Proc.
k-Breice» laikraksti atkal n
[im, pamatojot s^vu rīcibu ^'^^iļL.
ļptra cenas pieaugumu. *
ļ P a d . savienība kadā nota AC,
to, ka tā nav saņēmusi 13 v3
ļkuģus, kas viņai apsolīti lol?^
, 19, karaļu dlmimts atr^ '
iTriltfi Oranjes upds g r ^ ļ ' ^ l C ,
ir 3.5 cin garš, 1,9 cm auai^'^'*^
t«iimetrur maksā vairāk nekS^^Tļļļ
Pad. savienība nevar sākt t ^^'Si
Iegalvo amerikāņu nedēļas i T
Hates New8 ānd World R^nil'^^^i
evar paļauties uz saviem s a i ^
Italins neriskēs ar karu Žf^"^
re8kārt,..Pa(}. savienībai
vārīgu izejvielu. Raksta
Wn8tatē, ka 1951. gadā r^^»l^ Uib!
fliiiēr ievirzījušies ļoU b i f t ^ ^
P,,M«a iznicināsim W d . a ^ f n ?^
roŠināsies Eiropai sākt £3 N]
^ens no izcHākajiem ametiSn' "''^^
ekiem Vennevars Bušs. »l
:Td|aU aicina Degļasneri n* . . .
»tinU partija atteiktos no
Irat'valdību, apgalvo Tolati « ."^
no Atlantika pakta i;
'm$āvu ārpolitiku. ^ ^ ' ' ^ ^ W .
JUell^rltāniJa pievlenojuslei ASV
pM Japānas mierlīgumu,
Spārkmens paska^ro^Tfe
v|kā$ dienās varēs, iesnieļt vL ^
irējo ieinteresēto n ā ^ vj3dl£"
'Streiku vllnif Jra^djā vēl ««H '
•Ifež^eļiiiekiem un pārējiem saSS^
iklmn pirmdienas i vakarā
l)as:un gāzes fabriku darffi&l
nlstru padome pilnvarojusi diS.^
ļmiedbas nunistŗui lietot visus
anņotu darbu elektrības un gfc^
toN kaŗītfpēks vairākās vi«tli\.
rleiufflu vlceminlstn Parli?
ākt ai padomju; delegātu GrS
joSanos par 4 yalstu konfereiT
Pu. Pēc 15. apipriežu dienas^'
fevisDēviss izteicās, ka j S & ^
[vienība; vispār vēlas 4 valstu liijļļ
Mji vācu ģenerālis Rarake notieaii
Hltfirajā tiesā uz 5 gadiem cietumi
ģenerāļa vecumu, cietuma sodi
jas-arestāV Tā kā viņš jau
lua .pavadījis izmeklēšanas arestj'iJ.
lim mēnešiem Ramke būs sodu 3
13 skolnieces nogalinātas Milm)
bfieri^; fl»Qrim sabrūkot, aiz kuri tfa
lii'ipiaitvērumu no vētras. It nnitJ
«nagi ievainotai,
ļlldoīnlu aģents Beļģijas augstui»
'•1|a orgānā valsis padomi -
Its no amata ar hugstākās tiesjiiļ
lams savā atbildīgajā amatā, vil
ttti/bija (darbojies; par lektoru kei
^pagandistu kursos i Briselē un citor.
opai draud InilSciJa pastipilBito
11 -spļu dēļ, ja vien tuvākajā l i i
kjBiks starptautisku; sadarbību izejtii!»
'Tlailai, — deklarēja Eiropas la;
itejas prlekšsēdisļ anglis RoUs.
ļTaidināUm MlndciqnU)am kitrS li^
ro — šādu norādfjumu, pēc ValiUn
"^Jaa*: esot dei^usi UngSrijif
.,Yecā. kardinālai cietumsargleE
ivildlbt baidoties no sabiedilbas
plrljlaft primasa nļāves gadījumi
iiļutia» alomrOpnleas Dienvidkvotiiil
ierīkot ASV valdība, -
ikomisijas priekšsēdis Dlni.
It ttesai sodīti «t nāvi 40 katoļu
tu Albānijā. Vi^i Albānijas
,,pazucluši" vai atcelti no amata, n
dzīvie priesteri \ atrodas cietunoi.
Indi Arābi Ja nesekos Irānas pleatņ,'
fonālizējusi naftas rūpniecību, - i
kldS), valdības pārstāvis,
^liāekiplotiias Klusā okeāna iteldi
lieldtenām, jaunos mēģinSjDmi
ibumbas iedatbibu uz dzlvfa"
LViem priekSmigtiem.
1000 blj. itāļu partizānn, pametot
Toļati, vienoti ipāi'gājuŠi pref
iā partizānu federācijā.
vīlu "liastiprināJumu Indol
ģen. Delalrs \ Detasinji, kai
Viņš paskaidrojis, ka aprīli «rt
ap 60.000 Vietminiešu
. 1 . ,
amerikāņu un 8 angļu kara IBP'
•'Rivjērā pēc kopīgiem v^r
.000 kg bifeļu konserva MjWB
i Anglija, lai uzlabotu normčttt'
i», stāvokli. 1
ktt visā Neapole radīja 10.000 1
Montalegro eksiHozija ostfi,
evainbjot 59 personas.
mašīnpistolēm Ibruņott bandīti
. beļģu ogļraktuves p5r'«Wffju
uvumā un nolaupīja 3,8 nul). ««^
t pārtikas Kašmirai pieSķlnai
, Tālākas 40.000 t sekos,
lavu bagāžu I no imn»"»^* ,
sportisti, kas atgriezās no Aai»
aundēlijā, jo netālu no T e »
viens no lidmašīnas V i O »
svarīgām sarunām
is naftas sabiedrībā ieradies m
Irvaldes direktors. _ .^j
^dēmiju islama studijān Kril«n
poļa valdība, kas arī paredz m
I uz .Vidējiem austrumiem.
ti darba spēka trūku"» S
iē.vkur brīvas 40.000 darbaj^
.lions negrozīšot 3evina poD^
ļSpāniju no Atlantika pakt»
[m, raksta daži «^1^»
tmesliem esot, ka gadlju«ar
.tu paktā, Francijai v^^^Z
, U Eiropas aizsardzibar P^J
a :atkāpšanās lld? Vim^f'^
ģen.. Eizenhauera nostāja u 8
I«EI attieksmē! ar S]^A
Irlietu ministrijas pSfstavi'^j
•nālistu jautājumu g'^jfc^
Sānos Eiropas aizsardzļW, j
iroja.ka ASV vSstniek^^ ^
iriinas ar spāņu valdību M
..informatīvas J^bas . . ,
rensas aizstāvēšanai nodio'^
komiteja, Pa'^^J'LiSbai
Brazilijas preses apvieo»
gķsplodSj»;
u n 5 aI:
lozess.
I» granāta, kas — r^.
iB^gdadē (Irākā), nogalmaj»
.aparātu echografu. '^ļ ^
ē uz alumīnija ^«^f ^Aiec^'
^ķas zivs formu, bet a"
jra dibena profilu. o#j
katoļu garld^ņiekieio ^ ,
fi asi vēršas ari Ķīnas ; .
[.Valstij naidīgas ņostaja»
Lieki apcietināti. ^iS 1
fspiedu ^^^^^ J^'^fm^^
līs bezpartejiska Ul^ ^
: pieņēma UN saiinmeci^^|,.
)me Cīlē. Pret to
nāves sodi CechoslovalrfjJ^
ienaidniekiem'. t»^
.pieci apsūdzētiem ^a^^j c^^^
Ivakijā) Piepriestiļ^ 9 divisi
ki uz 25 gadie"!
darbos, bet helaks
»tumā«
lATVIA
Utvian New»ijaper
Hf. 25 (469), Mairdi 31, 1951
Publisher: Jānis NUidm, August-doii
b. Detmold, Isiger, Germany,
Pbone Augufltdorf 02.
Editorial and Business Oflic«t
Orafaiascbau, Obbt; Regitrusg»-
lager, Genii«nf.
USA Office: 10'2-15. lJ5th Drivt,
Rlcbmond Hill 18„ hf, V.. Pbone VI
9.7778. SubscriptJton rātes USAi
I 2,— or 1.50 n!onthly.
Printer: Weilheimet Druckerei,
5.m.b.H.. Weilbeim/Ohib., Germany.
publ. tvice weekly. Circul. 11.000.
Sponsor ~" IRO. lATVIAN NEVVSPAPER
Nr. 25 (469)
Sestdien, 1951. g. 31. martā
Imāk trešdienās un testdienfts.
Isdeviji: Latviešu CenUāifi Komiteja.
Galvenais redaktors: Maksis
Culltis. galv. red. vietn V.
U s i ņ l Redaktori: G. Grlnbergt,
P. Klins, S. Miesnieks, L Svarcs.
Apgāda saimniecības vadītājs P.
Balodis. Apgfida un redakcijas
adrese: (13b) Grafenascbau. Obb.,
Lager. ASV redakc. vad.: A. Kliv-sons.
319 N. 22nd Ave W, Dulutb,
Minn., USA. Austrālijas redakc.
vad.: A. Smits, 21. Linden Ave-nue,
Wendouree, Ballarat, Vic,
Australia.
Koreiā loks nosiēdiics
MBBRA PIEDĀVĀJUMS AR DRAUDIEM ^ FORMOZAS .ŪDENS TILTS'
— LKELAIS NEZlNĀMAISt — PBKINGA KlUSl
Miliika ap Mekarkrn
Ueldienu rītā, tieiH deviņij mēnešus p5c komunistu agresijas tfikuma
Korejā, par kuru Sij^^^ Maotsetungu bija vienojies jau 1949. g. de-cembri
Maskavā, UN ^s^^^^^ ^en. Mekartura vadībā
platā frontē bija mmfm^ ^ platuma grādu, un UN gaisa, flotes un
sauszemes spēku uc|Bnīs vel dzīvi palikušie agresori bija atsviesti atnakal
tur, kur tie atradis liV.tenIgajā 25. jdndja rltā^ Pie ditaaSkS p a f fi
zieniem bagātā iizbmcuma un atvaires cīņām un vairākām cilpām ,šķēr-
Ilm i«r cauri Korejai no Pusan^s tUta gala pozicijām līdz pat Man^ū-
Tijai robežām loks bijei noslēdzies.
Pirmajā cīņu fazē līdz un pāri Zie-mehs
un Dienvidu Korejas robežām
UN spēki pierādīja, ka briv&s nācijas
gr^b un var pretoitiei» komiinistu pēkšņai
agresijai jebkuri pasaules malā.
kaut arī katra tonna iemču», munīcijas
un pārtikas būtu jāpiegādā apkārt
pusei zemeslodes. Otrā fāze, pēc ko-mūnistiekās
Ķīnas mlSku masveida
iejaukšanās, savukārt parādījusi ka
brīvās tautas, ciešā apiņēmlbā aizstāvēt
savus ideālus, ar savu technisko
pārākumu un lielo ptirsvaŗu gaisā un
uz jQra6 spēj sekmīgi pretotie« šķietami
neierobežotām ieM^dnieka kājnieku
rezervēm — teui ir reizē brīdinājums
Kremlim un iedrošinājums Atlantika
valstu saimei ar! Eiropas gadījumā.
Brīvāii pasaules cīnltllj*, kam, par
spīti viņu virspavēlnieka «olījumam,
JM^iJa Izdevies Ziemsvētkus sagaidīt
jau mājās, tagad vismaz Lieldienās
varēja noslaudīt sviedrus un brīvāk
uzelpot — v*ņi cerēja uz robeža? vai
nedaudz aiz tās, atkatībā no militāriem
apsvērumiem, 1«ir |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-03-31-01