Bavarijas Latviesu vestnesis, March 31, 1951

              Sestdien, 1951
— partija uzejot
t gaitu par 200iSo3
a manufaktūru DSrf.ft'^!!
automātiem
t pallelinSšot' rSSf^
pajas rūpnīca Sarkana'
t?!?Jf pakutināji?.
Kuibiševas spfek«CjJ^
(tikpat dauS ver?^
^^Ig^omju ,.m.dS^^
N O 39 TIKAHUTVIBJI
Rīgas .,pinnrin.^
^ aicmājušiiRigar^
i«lc«, kalpotājus un iM.
kM darbinieka orga^
skās sacensībai har-Z
^kalms), partijas orgaj^
bet komitejas p n lj
ien«, jiin tas pats J u T ļ
liec^a Latvijas razojSf
ir radio vēstītājs fakte
trērts mēbeļu lun muSi
mu». Mēbeles iiJkot no ļļod
ai, Komūnara un i īSā
ita; Utvijā rižotii
guļamistabu iekirtailj
i ^ aM guvuši lielu levlrlb«3
nevijas pHs^^^^ gj
;Latvaja« bena. T i p a t iJ
Iļtimus. (Tilab jau pailgā
•en to trūksti) ļ
AIS l A l K S ^ SAKANim
STOMll
vieotbōā jūras transporta J
as kongresam Rīgas ostai j
par delegātu ļevel6ju§ili!i]
-viļdu Leitendorfu, bet M
%mcas —atslidzniekiiH
līmētajā rūpnīcā uzbavS
^ ī t n e 1^5 jauniem striS
Otrā' stāvā sarkanai! i i i
nieSi^ pavada l|rIvolaih|
a« arestā). Isteibas navli
gultām: vienā Igul biedriļ
itovs, otrā — techniķisPjri
'latvietim klSi jargi). ļ ļ
mpa (I), pa^r^bS dusasiel
'iiiatava (tātad v«la jSpj
:aa^:.J?^9elna Gavselelekļroķ
izpētījuši Latvijas, Igamiļi
t m Ka]ii;iingtada8 ōdeniļ
starpkolhozu 1 :hidrQelek{i
celšanai. Šogad pabeigšot^
'ņi liello celtņu projektus, ļtii
ilgi nāksies dzīvot pa td
JAUNAS KULTŪRAS
ieku un biškopju mW
prof. Sudrābfi, zinātniskie
ce Balode, dārzkopības m
žapuķe un Dindons, kas d
klausītājus ar sojas, m
itūru audzēšanu. (No vecii
pa nekas vairs iiesanakl|i
[eiti izstādīti vinogulajili
^ar. epīti stingrajam salam, ļ
pārziemojuši. JanfionspifUj
pirmos desmit arbiizi8,ļ
rajona kplhozs N8kotļig
lories. (Laba i«(eja: i»'
larasto uzturvielu - «i
W vīnogas, arbūzus un
Jdtoi Staļinu!)
iliijaivaU^
a oktobri ari Igauni)'
jrSkos apriņķus un ļ«!
- desmit agrākie apn»
. rajonos, bet 225 agtaif
ijva par 641 ciemu. «i.
tieši motivēja arto,»"
kirokratiskās atlieksffl»»
ftejām un kolhoaM.
ļcies pretējais. Lai PJ»'
\zvi zemnieku uzriu»
IMS iestādes. Katli
)ru stacijā darbojas li
iaiļa ar daudziem le
trē kolhozā il- lieH* ,
u produkU-vajS dar *
imUkolhozu pri«!cž««ļ
[, noliktavu pā"'"**,!
ķlnvedis. brigadieP
partijas orgaffl««J'J
itnes sekretāri un
idisti, kam ari nav dan»
it uz lauka. vj.
atsevišķi un pl« J
rāts ir pati komun L
i nozarēm un f"""" J
[omūnistu par"J"..'r ā
'ien aizņem « . r a J J
Tallinā, tikpat P JJ
I komitejas k««\ļi
il piem. parW«
ir 200-300 unk % , i
ķstāžu un
fien tur polit^lļiS^
fiēku un kolhozn^^' 1^
I saimniecisica ņaf»
īdomju piIsoņi«» •
Sestdien, 1951. g. 31. martā
L A T V I J A
PA JAUNĪBAS TEKAM
VAlENTlNS PELĒCIS
MARTS Ma^e latvieh svešās skolās
(NO KRĀJUMA MANAS DZIMTENES
DIVPADSMIT MENE:S][)
Nekas vaire nespēj apturēt saules
kume|ul Tas ir sarāvis garajās naktīs
Ziemeļa vītos sarmas grožus, iemetis
nejauko veci kupenā un, sidraba pa­kaviem
skaldīdams ledus gāli, 'ivieg-dams
auļo debesu kalnā. Maza bēda,
ja naktīs vēl sals, aiz skopuma un
bailēm čokurodamies, sarauc sniegu
cietā sērsnī, ja dažā logā vēl iesviež
pa ēnnotai ledus puķei, Taču — pat
zvirbulis viņam vairs netici
On ir tik brīnumviegli, kii nemaz
.netik roku rūpēm pieskart, bel ik-
Tītus gribas skrieties ar pirmajiem
sārtajiem saulstariem — taisni pāri
pļavām! Un tur ir arī ko r<»dzēt un
azirdēt: alkšņiem spurdzes jau iz-stiepuiās
kā tumšbrilni dzīparu gali,
kārkliem no tumšām pumpuru zvīņām
izbāzuši purniņus iieticami maigi un
sudrabpelēki pūpoli. Kā tas noticis, •o
nespēj uzminēt ne vecais rubeņu tē­viņš,
kas, purva krenainās egles ce-cerē
ietupies un piepūties muld baltu
ūdeņu muldēšanu. Dievs zina, vai viņš
jel pats saprot savu apskurbušo va­lodu?
Bet ilgi pie vienas lietas uzkavēties
nevar — sirds pa ziemu ir tā aizcie-tusiesl
Paklausies tik, tu sadzirdi taisni
virs galvas spodri zvārgulainu vīlero-šanu.
Tā vēl ir pavisam īsa un arī
pats mazais nieks, nejuzdamies drošs
par savu prieku, kā pelēku dūņu sau­jiņa
iekrīt pirmajā cinī, kas izbāzis
izpuriišu un apkūlajušu galvu no
sēršņa. Un tomēr, saki ko gribi —
cīrulis ir klāti Bet uzmanieiil Saule
asiem zobiem kožas graudairīajā snie­gā,
un drīz vien tas top čagans, Pe­dedzē
zem ledus vāka sadzirdama no­slēpumaina
murdoņa, un straumēs,
kur ledu» izdilis pavisam plāns, atve­ras
plaisas, pa kurām arvien stiprāk
sāk burzgulot duļķains ūdens. Sniega
kamara atsakās nest cilvēka augumu,
kājai brūk cauri, un arī tur, apakšā,
ir dzīvs ūdens.. Labāk meklē, laikiM
cieti iebrauktu ceļu, ja neesi ne koks,
ne akmens.
Kādu nakti ap mēneša vidu arī no
tllās Trakij'as, pāri polu zemei un Lat­galei
atskrien siltais dienvidu vējš,
un visas debesis aizrūgst mīkstiem
mSkoņu vāliem, kas biezā un smalkā
lietū aizmiglojas līdz pašai zemei. Da-žSs
dienās sniegi izčākst palsā putrā,
un ūdeņi, pa urdziņSm burbuļus šķiez-dami,
skrien pie savām mātēm —
upēm, un tēviem — ezerie^m, lai drī­zāk
uzlauztu ledus vākus, un lai visi
zivju, rāpuļu un ūdens kukaijju pulki
atkal Ieraudzītu sauli un debesis.
Pirmās pāri krastiem izkāpj mazās
lauku upītes, kuru celi izlocīti starp
vējiem un saules pārstaigSjeimiem tī­rumiem
un pļavām. Ziema vēl slēpjas
mežu pakrē^os, un tikai kad lietus
ntt talkā, tā pa nakts melnumu, ne­viena
neredzēta, aizbēg kaut kur uz
Ziemelsomijas tundrām un visi ūde­ņi
ir brīvi! Jau šinī nakti tu sajūti,
ka no viņu priecīgās rūkšanas dreb
mSjas pamati, un tavas asinis nojauž
kldu pašam nezināmu aizmiūžu rad­niecību
ar palu ūdeņiem un, rauda-ales
līdzi to ašajām straumēm, vairs
neļauj tev mierīgi sagaidīt rītu.
Ar milzīgu un traku prieku vairāk
pēdas biezie ledus gabali tiek Izgāsti
no ziemas gulavām, malti atvaru vēr­petēs
un, nemeklējot upes līkumus,
rauti pāri pļavām pa vistaisnāko ceļu
lejup. Pie viņu biezajiem|3āniera aiz­peld
līdzi no krasta izplēJta« velēnas,
veseli skalbju, niedru un ūdenszāļu
klēpji, kuros tie bija sirdīgi iekodu-iies,
gribēdami noturēties. Dažreiz tā-
<iā neslavā apžilbis, kūņojas melns
vēzis, cilādams savas robainās dzirk­les.
Dažam labam krastā ieaugušam
alksnim vai gobai zilganais un cietais
ledus snuķis noplēš platas mizas
sloksnes, sizdamies pret koku ar tik
negantu niknumu, ka pat pelēkajam
purva strazdam, kas iemeties galotnē,
pSrtrūkst dziesma, un viņS iebrēkda­mies
apmet gaisā kūleni!
Bet lokanie kārklu krūmi tur nav
nekas, tie vienkārši pazūd Jsem ledus
plostu platajiem vēderiem, lai pēc —
nošļaupti un neattapušies — vēl ilgi
purinātu straumē savus nobrāztos un
«lapjos zarus. Turpat aizpe'id iznestu
^iltu koki, malkas kluči un visi gru­ži,
ko pērnējais rudens bija aizmirsis
un ziema paslēpusi. Vairs neredzi ne
vj^u, ne pauguru, un visam, kas vien
saradis ar upi — jānomazgājas palu
pirtī.
Kad ūdeņi pēdējc^ >nžņ;u!i aiznesu
si, tad arī siltls dienvidvakaru vēju
straumes nogremdē mākoņus tālajā
ziemeļrītu apvārsnī, un saule ieripo
aebesls, kas ir tik tīras un neticami
.nPir^'i i*^^^^^ '««^tenes
sp esti dzīvot vientuli no pārējiem
tautiešiem. Tāpēc var rastie bažas,
si jaunatne, mācīdamās svešāk sko­las,
sak piemirst mūsu tēvu valodu,
sevišķi rakstus. Sniedzam šeit kādas
sacensības dažus dafbus par tematu
Manas skolas gaitas. Tie liecina, ka
mazie latvieši tomēr cītīgi mācīju-sies
savu valodu. Sacensībā piedalī-jusies
zeni un meitenes 10—12 gadu
vecumā un tādi, kas latviešu skolā
mācījusies pirms M gadiem taut-skolas
pirmajās klasēs.
MANAS SKOLAS GAITAS
Tā kā apmeklēju ir latviešu, ir
zviedru skolu, tad nezinu, par kuru
lai rakstu. Mēģināšu pastāstīt par
abām. Latviešu iskola ir vienreiz
nedēlā diva^ mācību stundas. Esam
divi grupas: lielo un mazo grupa. Es
mācos lielā grupā. Mēs esam septiņi
skolēni: četri zēni un trīs meitenes.
Mēs mācāmies latviešu valodu, Lat-
Ar parakstu - LatvttSa bēras Ierodas Ņujorkā.
Cblcago Snnday Tribune iniedi So 9 g. v.
Ausmas Oiolas attēlu, kas pa kuģa lodilņu
pirmo reisi ierauga Jauno pasauU.
vijas vēsturi un dzimtenes mācību.
Mūsai klase atrodas draudzes mājās
pagraba telpās». Klasē n.av skolas
soli, bet parastie. Galvenā ciņa ir
valodas dēl, jo citādi nedrīkstam ru­nāt
kā tikai latviski. Sevišķi pa­tīkamas
ir dzimtenes mācības stun­das.
Tad neskaidrās atmiņas par
dzimteni atgūst krāsu un tuvumu.
Tā laiks paiet nemanot, un mēs šķi­ramies
atkal uz veselu nedēlu.
Turpretim zviedru skola ir moder­na
četru stāvu ēka. Noteikti nezinu,
bet tur mācās apmēram 180 skolēnu.
Es mācos ceturtajā klasē, kurā esam
33 meitenes. Zēni mācās citā klasē.
Bērni uz skolu pa lielākai daļai brauc
ar divriteņiem. Sevišķi skaista ir bo­tāniskā
zāle un vingrošanas telpas.
So Erikskndas skolu apmeklē arī
pieci latviešu bērni.
Anita K u k a j a, Zviedrijā.
FRANČU SKOLA
Es eju franču zēnu skolā. Meite­nēm
ir atsevišķa skola, kas atrodas
mūsu skolai blakus. Stundas sākas
S T A B U E A G S
mēnešraksts mazskautiem un gun
tinām,
Iznācis marta mēneša numurs.
Paraugeksemplāri pieprasāmi: Frl.
Inta A d a m 0 V i č a, (21a) Det-mold.
Benekenstr. 16.
pusdeviņos. Pusdesmitos mums Ir
desmit minūtes brīvlaiks. Pusdivpad­smitos
ejam visi mājās pusdienās, jo
mums ir divas stundas pusdienas
laiks. Mēs ar brāli nevaram iet mā­jās,
jo dzīvojam par tālu no skolas.
Mēs ejam ēst pusdienas pie tētes uz
fabriku, kas ir netālu no skolas.
Pēc pusdienām mācāmies atkal no
pusdiviem līdz pusčetriem. Tad atkal
ir dessnii minūšu brīvlaiks. Stundas
beidzas puspiecos. Skolā esam da­žādu
tautību skolēni, vairļimā franči,
tad ^āņi, itālieši un mēs ar brāli
divi latvieši. Savā klase mācībās es­mu
pirmais, lai gan stipri jācīnās ar
diviem spāņiem, kas arī grib iegūt pir­mo
vietu. Katru mēnesi, kad tas vi­ņiem
neizdodas, viņi ir uz mani dus­mīgi.
Mums visās mācībās ir viens
skolotāja, Viņš mani ir loti iemīļo­jis
un sauc mani par Latvijas „ķeiza
ALŪKSNE
Alūksne atrodas ZA Vidzemē, Val­kas
apriņķī, Austrumvidzemes aug­stienē,
un ir apmēram 19} m virs jū­ras
līmeņa. Tā ir lielākā pilsēta visā
apriņķi, lielāka arī par apriņķa pil­sētu
Valku.
Kā Alūksne dabūjusi savu nosau­kumu,
nav skaidri zināms- Viena va­riācija
ir, ka Alūksnes nosaukums ir
cēliee no vārda „alūksna", ar ko ap­zīmē
dūksnainu vietu mežā, kāda ir
Alūksnes apkārtne. Otra variācija ir,
ka šis nosaukums varējis rasties no
igauņu vārda „Aluist'e", jo tā chro-nikā
apzīmēts novads, kurā ietilpst
Alūksne. Par Alūksnes izcelšanos nav
nekādu noteiktu ziņu. Tā kā Alūksne
atrodas veeu, lielu tirdzniecības ceļu
krustojumā, tad domā, ka tā jau sen
bijusi apdzīvota vieta.
Pirmās vēsturiskās ziņas par Alūks
Jaunatnei savs
ru", jo es esot visgudrākais. Nesen ir tās, ka to VI g. s. apdzīvojušas
pie mumu bija skolu inspektors. Viņš, homu-ugru tauUs A^ VII g s-Jajā
dabūdams zināt, ka ^mu latvietis. ?P9»b^ļ* sāk paiād ties latvju dltls.
teica, ka ari viņš esot Latvijā bijis, Daugavas'pu^^^
Viņam loti patīkot Latvija un l a t v i e - ^ ^ no ikusl lēni, jo pierobežas ap-šu
bērni, jo tie esot gudri. f^}^^^ daudrujebrudju igauņu,
Edgars M ā r k a , Francijā. ^^jf^u. polu > | i u u. c. ^pdjraudēts.
^ ' Vēl v ē s t u m i ^ min, ka Alūksne ar
plašāku apkārtni (Gaujitou, Gulbnii.
Balviem un Vijaku) VII! g. s. un X
g- s. ir ietUpusi Pliskavas pagasti un
V «.| II I Imaksājusi meslus krievu kņaziem. žurnāls — LfCfUflSAlirS Gallgl tagadējo Alūksni un tis ap­kārtni
latvji iekarojuši Xn g. un
Gaitai atlauBoJis pailstanais skautu minei- pār tO valdīja līdz X l i l g. 8., kad Še
raksti Ugunskurs, kas «-^rļl» "^^^ vācieši it kā „lai sniegtu pa-traukU
no 1920. g. llds boļSevlku okupācijai, „ u,L,rU«, ?,•» ili
sniedfot daudx vispārēja rakstura lasāmvielai IIOZIDU Ciņas pret krieviem un lei-nn
ieroslDāJumus Jaunatnes paSdarbIbai, U šiem", Viņi nostiprinās un sagrābj
gUdams ievērību ari neorganiiētajā Jaunatnē, varu savās rokās. 1225. g. Alūksne
Vācijā, cīnoties ar daiādiem kivēkļJtm. Ljāk vācu ordeņa varā- Redzēdami, ka
Udt šim iidoU tikai divi Ugunskura »i»ttrt.U,«-,uxi «JIJ^^ «.K«« U.,«T» K^T
vi.amā turpinot uivijas laika tradīcijas, bet vāciešl grib viņiem galīgi laupīt brī-ievērojot
ari trimdas Jaunatnei IptUii neole- VĪbu, latvieši sparīgi CĪnās, reizēm
cie$amlbas. Ugunskura iināklanas iespējas, pat sakaujot ordeni. 1238. g. ordenis
tājiea un vadītājām ASV on Kanādā. to brīvības ciņas atslābst. 1242. g.
Sinii dienai lototecbnikā iināk Ugunskura Alūksne pieder atkal krieviem, jo
3./177. numurs. Tā galvenais redaktors — tai- krievu kņazs Aleksandrs sakauj orde-nieks,
bet redakcijas koUēUJā — prot. Dr. galL
Edg. Dunsdorfs, A. lūks. K. Stunda u. c. 1285. g- 2. janvārī vācu ordenls ie
UgMskura iidod latviešu skaut^^^^^ Alūksnē, nokaujot 40 krievu.
ganisācija. Redaktori uji lldistrādnlekl P«n ..^ ;««,»sfL ^i^J i i i i - «s^.
darbu ne algu. ne honorārus nesaņem. Uguns- Pec tam lestajas mlers. 1341. g. vacu
kurs nesaņem ar| nekādus pabalstus, tādēļ ordeņa mestrs Bernhards fon Dreile-ū
turpmākā jĶnāklana «'P»»» «"jJ^Ķ '*^«!: vons ar 53 komturiem dodas uz Prū­si
Iemesla dēl lomfils sākumā taiāks i,i ui ^{i»..i*KtJL «Ue^ik.»»»
guUlri. bet redakcijii mērķis ir padarīt lo ļ «U^»» 1*1 piedalītos virsmestra vēlē
aus. mrēendeaSkrcaikjast up. arT itkol īdpza iaub omnaenktsuu pskaaliietsli naāts
iappuSu skaitu un pāries us iespieduma tech
nīku.
Redakcija lūds latviešu sabiedrības morālo
atbalstu un pieņem ari siedoļnmus, kā ari
Ifids bērnu vecākus un Jaunatnes draugus
Ugunskuru abonēt un ieteikt
Visi abonementa pieteikumi un maksājumi
sūtāmi savas lemes Ugunskuri pllnvaraiekam
Skaitļi aiz adreses noilmē: 1) maksa par 3
numuru abonementu: 2) par atsevišķu numu
ru; 3) par veco numuru. Abonentam izceļojot,
abonements paUek spēkā .Adreses maiņa Jā
paziņo. .
Ugunskura abonements piesakāms: ASV:
Mr. R. Caks. MS. S. 13th Street. Salem. Ore.;
1.00; 0,35; 0.20 dol.; A n g l i j ā : Mr. J.
1485. un 1501. g. Pēc tam apmēram
50 gadu ir miers.
1559. g- sākas cara Jāņa Briesmīgā
uzl)rukumi Alūksnei, un 1560. g.
Alūksne nāk krievu rokās. No 1582.
līdz 1587, g. Alūksne pakļauta Poli­jai-
Polu laikos Alūksnē jezuīti uz­spiež
katoļticību un prasa lielas no­devas.
Kad Alūksne nonāk Zviedri­jas
rokās, stāvoklis strauji uzlabojas.
1683. g. Alūksnē ierodas mācītājs Er­nests
Gliks. Alūksnē viņš tulko lat­viski
bībeli. Jauno derību Gliks beidz
tulkot 1685. g. Veco derību 1689. g.
Katram tulkojumam par godu viņš
māoltāja mājas priekšā iestāda ozolu.
Tiē zaļo arī vēl tagad mācītāja parkā
Alūksnē. Viens bībeles pirmizdevums
glabājas Alūksnes ev. lut. baznīcā.
1702. g- 26. decembrī krievu cara Pē­tera
Lielā karanulki ieņem Alūksni un
zviedri uzspridzina Marijas pilL
(Turpinājums sekos)
sanās. Alūksnē un Latgalē iebrūk
krievu karapulki. Krievi nokauj daudz
iedzīvotāju, izlaupa apkārtni, bet
Treimanls, c/0 Mr. wiu^^^^ pi,i ^evar ieņemt un tā
ferton nr. Dritfield. B. Torke.*, 4 sh: t sb 8 d; , , .3. T ! , . , , . : , , ^ . « « ^ I * \XA', A^^^A',
9 d; A u s t r ā l i j ā : Mr. A. Neboiss, 17, a«l a*«tāj Latviju, paņemot lidz daudz
Heyiogton Place. St. Calherlnest School. Too- gūstekņu. Tad Dreilevons uzcel jaunu
rak. Vic: « »J; j «JJ * P^ll Alūksnē, jo atzīst, ka Gaujienas
i. Deksnis, 327, Carlton Street, Toronto, Ont.; j;., *\ u. «^^s
1.00; 0.35; 0.20 dol.; v ā c 1 j ā: Mr. v. Hāz- P^s ir par talu no robežas, lai varē-ners,
iRo Reiiab. Centrē. (23) Osnabrfick- tu labi nosargāt pret iebrucējiem pie-
Eversburg; DM 1.50; 0.80; 0.58; z • i • O ļ i I«. robežas novadus. Pilij pamatakmeni
D ā n i j ā un N o r v ē ģ i j ā : Fr. Ženija 1, . - « « . m*r» i «n ro\
Holma, Braanningsvāgen 7-n, Johanneshov- Piek 1342 g. 24. martā, unto cel
stockholra; nauda iemaksājama — Postgiro Alūksnes ezera salas. Tā kā Šis no-
351022, uttiika scouter. Box 451, stockholm I; tikums ir Marijas pasludināšanas die-uo-^'
so^'^*' ^' ^ ^* nā, tad pili nosauc par Marijas pili
'usltājl! ka. neatrodas augšminēUs zemēs. N^^ Mariepburg. Domā. ka no tā arī
sdta savus maksājumus, resp. starpt. pasta sala dabujusi savu nosaukumu Mari-kuponue
tieii ekspedīcijai; Mr. J. Deksnis, ja^ gala. Arī tagad vēl AlŪksnes pil­ini
«* 0 M Y' «St^ vScieši dēvē par Marienburgu.
Pils vaļņu atliekas redzamas arī vel
zilas, kā nevienā citā mēnesī. Un tad
patiesībā ir divas saules un divas de­besis,
un tev ir grūti izšķirties, kuram
tu pats piederi, vai tām, kas atvēru­šās
zemes ūdeņos, vai tām tur, augšā?
Bet neprāto, šis ir tikai lielās un
nesātīgās redzēšanās laiks! Redzi —
pēkšķēdams aizskrien meža pilu bars
un, šļakatas šķiezdams, iekrīt tērcē.
Turpat zaļganā vara krāsā zalgodama,
liela kā malkas šķila, izlec nārstā ap­dullusi
līdaka un ar smagu blīkšķi at­kal
pazūd savā valstībā. Paša^ strau­mes
ir it kā aprimušas, bet visi pie­lietie
sokli un bedres murd un kustas
ar ūdeņu dzīvībām. Pat vecā nevīža
varde, ko pēkšņais pliksals rudenī
bija iedzinis kurmja alā. vīra soli ga­riem
lēcieniem steidzas uz atkusušo
mārku, kaut arī pie viņas kuprainās
muguras vēl pielipušas pērnās lapas
un zāļu stiebri.
Saulē aiztvīkušu, pagalmā pie kūts
ieraugi jauno saimnieci. Viņa ir pa­ņēmusi
klēpī un piespiedusi savām
nemierīgu asiņu sakarsētajām krūtīm
baltu, sprogainu jēriņu. Ja tu vēl ne­esi
svētulīgi norūdīts blēdis, tad at­zīsties
droši — te ir atkal divas debe­sis
un saules: sievas rāsmīgais vaigs
un jēriņa rožainā nevainībā apsārtu-šais
purniņš! Bet nekavējies!
Melno strazdu svilpes vītola galot­nē
kutina ausis, un pie malkciršņa
svaigu bērza skaidu saldenajā smaržā
noreibuši d, ej. o pirmie pieci odAii . TT.. uh ^^g ^ d - Par *p^i ls celšanu teika stāsta:
arī neesi nekas vairāki Pa roku galam Vācu ordeņa laikos baroni nolēmu-iecērt
cirvi klucī un, pārlēcis sētu. ši kādā Alūksnes ezera salā celt pili,
aizsteidzies uz gāršu. Tā dari katru jo tad tā būtu labāk pasargāta no ie-pavasari
neskaitāmas reizes. naidniekiem. Cēluši, cēluši, bet ko pa
No gāršas izlokās maza mežu upīte, dienu uzcēluši, tas pa nakti ticis no-kuŗai
neviens nezina vārda. Zina jaukts. Sargi novērojuši, ka naktīs
gan, ka viņa pamostas brangu nedēju atlaižas 11 kraukļu un, spalgi ķērk-vēlāk
nekā lauku čurkstes, un ka tās dami, izjauc dienā uzceltos mūrus,
ūdeņi, pāri dūkšņām un koku saknēm Sargi nevarējuši arī nekā pili no
murdēdami, dabū brūnganu melnalkš- kraukļiem nosargāt- Zintnieki tei-ņu
sulas krāsu. Bet upītes saules kra- kuši, ka pils mūros vajagot iemūrēt
stā ir kāds neliels paugurs. Tanī stāv kādu šķīstu jaunavu, tad pili vairs
nezināmus mūžus vecas apses un eg- nevarēšot nojaukt. Ezera apkaimē dzī
Ies, zem kurām vēl ilgi glabājas sķu- vojusi kāda latviešu ģimene, kurā bl
jām apbiruši sniega un ledus ielāpi, juši 11 dēlu un 1 meita. Brāli bijuši
bet turpat malā ir sakrūmojusi lazdu saniknoti, ka ezera salā sveša« varas
saime. Starp šīm lazdām atroda* sau- cel pili» naktīs pārvērtušies par krauk-les
azote, kur atveras pirmās vizbuli- liem un jaukuši mūrus. Brāli savu
tes. Tās pēkšņi izšāvušās cauri veco māsu Mariju loti mīļojuši un sargā-lapu
lēveņiem, un to vientiesīgi naī- juši. Bet ordeņa brāli tomēr notvēruši
vais zilums ir tik pārliecīgi sUprs, ka Mariju un likuši iemūrēt pils sienā,
brīdi noreibst acis un sirds. ļ Daudzas dienas un naktis Marija rau-
Bet tad atkal meklē tālāk un prie-Nājusi pils mūrL bet brāli neko vairs
cājies par pavisam sīciņo un sarka-ļn*v varējuši darīt. Tā arī pils no-no
lazdas ziedu un zaros pakarinātās saukta par Marijas pili (Marienburg)
dzeltenās spurdzes, vēja sašūpotas, hm sala par Marijas salu.
piebirdina tavas acis ar zeltainu, pēc Reizē ar pils uzcelšanu Alūksne
bišu maizes smaržojošu putekļu mig- kļūst par centru plašai apkārtnei, un
lu. Turpat, kur bijis, stāv arī lielais ezera krastā Izveidojas ciems. SinI lai-skudru
pūznis. Saulgoža siltums ir iz- kā attīstās maiņas tirdzniecība un uz«
vilinājis mazo kukaiņu tūkstošus no cel arī pirmo koka baznīcu- Alūksnē
tumš^ pazemes, lai tie atkal kustē- vācu komturi valdījuši ap 218 gadu.
tos kopējā dzīvības rakstā ar sauli, Sinī laikā Alūksne piedzīvo daudzus
ūdeņiOT un smaržām^ | krievu ua^nikumus — 1481., 1482.,
Pavasaris
grāmafu plaukta
LITERĀRA VESTUIB NO ŅUJORKAS
, Isrtfuidi I • § • ! § « Nobela prēmiju laure­āts,
kur* | m i grāmata Nepopulārai esejai
AmeriU jklivuil par „beitftllert". Ui ir —
vienu no popnUrākām, šinīs dienai Itteidei
par popnlāritāU lādi:
,.Uekti. ki vtflgUkaii ce|l ievērībai iegū*
ianal ir kādo noiiepkiTot, un gabtloa taclr-
•tāa atliekai noslēpt ce|a somā. Metode, kai
man Pf8un sagādājusi popularitāti, ir daudi
sareSfltāka, un es to nevienam nevaru Ie­teikt.
Sava mdla pirmos 42 gadus sledoju ma»
tēmaUskaJaI loģikai — priekAnetam, ko reU
piemin aviiēs. Tad piesavinājos Jaunu tecb-niku
on sāku usbrukt britu valdībai. Bet tā
par to tikai augstprātīgi pasmaidīja. Tad de­vos
tti Ameriku. Te man bija lieliski pa­nākumi.
Mani apsfldsēja nekrietnībā, iilai-dlbā
un. ticat vai nē, afrodisiasmā. Zināms,
pēc tam biju pjrmās Šķiras Maveniba. un
ko^ tā laika amerikāņi ar mam ir draugos."
Viljams Fokners, kas pafilaik atrodas
HoUvodā, pabeldtis Jaunu romānu Rekvlēms
kādai mūķenei. Bex tam rakstnieks nemijlgi
strādā pie Mela romāna, kas rakstīts lldilbās,
oar mdzigo tematu ^ mieru. Foknera stāstu
lilase nesen ieguva Amerikas Nacionālās grā­matas
godalgu^ Pārējie apbalvotie Sals gads-kāriēlos
svētkof: Nutons Ervins par biogrā­fiju
Hermani hfelviis, UoHess Stivenss par
diejolu klājumu Rudens ausmas: atsinibu par
savu pirmo rominu lipelnljās Brendens Džils
ar grāmatu Kādas mājas likstas.
DXons S t e i n b e k s patlaban raksta lielu
ģimenes romānu par trīs paaudtēm no 1900.
līdz iOSO. gadam, ko sauks Saliņas ieleja.
Latviski lldi: 8im tulkoti viņa romāni Dusmu
augli un Mēness norietējis.
Aprīli beldiot lināks sen gaidītie Vindzo-ras
bercoga memuāri Kara)a stāsts. Autors
ar savu roku parakstīs 350 IpaSl iesietus ek­semplārus,
kas maksās 100 dolāru gabaUl.
Vislielāko ievērību amerikāņu grāmatnieku
un lasītāju aprindās radījis Džēmss D ž 0 n f s
ar savu pirmo romānu No šejienes lldi md-
Ubai. Daudzi kritiķi Dionsu apsvelkuSi par /
amerikāņu Jauno Dreizeru, Luisu. Vultu, un
āēf.9 min arU ģēnija vārdu. Romāns ir mil­zīga
apjoma un apcer obligātā kara dienesta
karavīru dzīvi, asi nostājoties pret vlrsnie*
kiem, un ari otrā pasaules kara posmu.
Aprīli iznāks Pērles Bakas Jaunais ro­māns
Dieva cilvēki.
Lielu atsaucību radījis ungāru rakstnieka
AriCra K e s t l e r a nule sarakstītais romāns
Ilgu laikmeti, kurā attēlota Parīze komunistu
okopācijai priekšvakarā. Kestlera romāna
Tomia dienvidil dramatizējums pašlaik gūst
Uehis panākumus Brodvejas Alvīna teātri.
Visus atlikumus no iira izrādēm rakstnieks
ziedojis bēgļu Vakstnleku atbalstam — īpaši
no Padomijas zemēm, — ko veic Starptau-
Uskais brīvības fonds.
Slavenā amerikāņu žurnāliste Margaretn
H i d f i n s e sarakstllusl grāmatu Kari Ko­rejā,
kas iznāks šinīs dienās. Pazīstamais
Džons G a n t e r s pabeldzii darbu — Mek-ariura
mikla: Japāna, Koreja un Tālie aus­trumi.
Populārāko grāmatu vidil Amerikā patlaban
ir Desmonda J 0 n g a Rommets — tuksneša
lapsa, un 2ana Pola Sartra romānu sēriju
treSā da|a Trauksmains miegs. R. L
1. Utvlešu rakstnieki
a) Cik Bērziņu Tu pazIsU latviešu litera­tūrā?
b) Cik Liepu Tu pazīsti latviešu literatūrā?
2. Ku kopējs Bm rakstniecēm»
a) Cuibe. Timma, Bendrupe.
b) Grebzde, Kalva, Liepsala.
3. No agrākiem laikiem
1) Kuri latviieSu students Tērbatā pirmais
ieraksaja savā vlrltkarl* ..latvietis"? a) Kriš­jānis
Barons, b) Juris AUunāns, cļ Krišjānis
Valdemārs.
2) Kas vadīja Ziemejlatvijas armiju Atbrī­vošanas
dņās? a) Kapteinis Zolts. b) pulk­vedis
Zemitfins. c) pulkvedi» Bolšteins.
3) Kad notika Saules kauja? a) 1251. g..
b) 1249. g.. c) 1236. g.
4. Utnjas kalni
Izdarot zemāk norādītā» aritmētiskā» dar-bibas,
iznākumā dabO skaitli, kas apzīmē
kāda Latvija» kalna augstumu metro», un iz­lietojams
nākošās rinda» uzdevumS Pa»akiet
pēc Iegūtajiem augstumiem katra kalna no­saukumu.
9 X 3 X 10 = a
a -I- 3 X 3 = b
b - 40 4-2X2- l - 5 = c
(c 4- 4) : 2 = d
(d + 10 X 10) : 2 = e
e X 2 27 = f
f + (8 X 8 - 5) = g
Šarādes lieldienu. oumurāl atrifinājums:
Skola, ola, pūpoli, šūpoles