Bavarijas Latviesu vestnesis, August 10, 1949

              • I [ •:
NEBRĪVĀ
,3RiviBA**
Mm ZvkMih isnicis fumllti
JBriviba'' otrain numurs. Izlasot sa­tura
rādītāju» rodas iespaids, ka tas
Ir Kalniņu ģimenes izdevums, jo no
Mooiem ar parakstu ie8]i)ie8tiem
raiuttiem divi nftk to Bruno Kalniņa
pa vienam no Klāras un
TreSdien, 1949. g. lo. augusti
I:
Kalniņa kundzēm, lH)t divos
dtos Ir apskatffs Br. Kalniņa kunga
d^vii iSjums aizvadītos &ļ gados
Ul Viņa sarakstīti pretbo}ilaviku
bifdiflra* Blakus, otrā lapai pusē,
tQii|Sr Jrtlv rakstīts, ka „Brfv!ba'' ir
Latvijai soclSdamokratiskfis strād»
ttffaBii.partljas ārzemju kon^t^jas iz^
damos politikai un kritikai. Ja mi«
nftati Žurnāls ir tiešām socittldemo^
klitu^ partijas ttdavums» tad tā sa^
turi ir nepārprotama liecībai tam,
etlšļiaurii vienas personas lokā, no»
nltnMii loaifildemokratu partija.
.MtMfidti^ satu*
ŗiOMirnofilu jākonstatē, ka tas no
pirmā Udz pēdējam rakstam Ir poli-timi
iiati^atibas paraugs prM visu,
kas kaut kādi pēo Izdevēju domām
neļztur viņu uzstādītās* demokrātis­k
u iiarmaf»
fliAttuģt raksta ^firtvlbaun vlanhba"
tMttd Kalniņa kungs visai skaidri
pilato Mda asot sociāldemokrātu
ui^Mfitma trimda. Ir lamesls fio vietu
AtMIiHbt burtl^^ . i ^ .JLatvijas so*
dlUMnokratu liademimi emigrācija
ii^iiMī^ļ^^^ va-lillMil
Uli ī M ^ par
Utlttlii tautas plrstlvjlem brīvajā
pilittl^ bat tiali otrldtr atsegt viņu
psipn^kratiikoi centim tm
paiH skaidru demokrātisku domu,
kaut ari ia irtanat mtiiu bēgļu daļai
WlM|itlktu^ A r lādu lāvu nostāju i M t f iodBIdembkrati pildīs emlg-rle^
l Ilva pte^ pret Latviju
u0aivlaiu darbi tautu'*;
.ICai tad ir tla, m ko raksta
nitorl itttaetna austrumu politiskā ' M l tik biaai Uatoto apd*
iU tēakoionārs? Vai tla batu
vai laukstrādnieki Anglijā,
iittēll vai fabriku strādnieki
I, aaltraēi Kan&dē vai postā
l i ķimdlnlaki Vēcljas bēgļu
II «--taiab, ka viņu poUtlskI
aotba pagStna gājusi citus oaļus,
lilksta autoram?'Un kur un k&
t i ^ lipiuias tas bīstamais ,ireakclo«
nptaina^t^^t ko lociāldemokra»
ttag ar ^ visu sparu nu jlmetas
|fo raksta satura var izlobīt, ka
t9l!autor| to sajāta divos virzienos;
fimS^r-H^Pf^ Mrtft Kārla III-miļa
un viņa darba pte^
mlnUanli un tagadnē nepieņemot
s0CiBidamokratu Viedokli par noteic-c6Sib
un vadoSo,
I>lrma|a gadījumā ir netaisni Kār­ļ
i Vlniiaņl lielo personību un viņa
'datbu Ierobežot us pēdējiem Latvi­jai
neattMribai saliem gadiem, kaut
ari no tiem nedz Ulmanim, nedz
dtiem, kas Slnl. laiki Udzl darbo ju­ties^
nav jākaunas. Visu savu ra­ženo
valstsvīra mūžu Kārlim Ulma-^
nbri niv btjls dta mērļ^ia un dzīves
uasdivuma kā cīnīties par latviešu
tiiitas labklijtbu un Latvijas valsts
neitkaribu* Ja nu kāds cilvēks vi-
SOI savui spēkus un zināšanas tik
batttigt mērā atdevis savai tautai,
k l ' t o darījis Klriis Ulmanis, vis-
. baidaat dalotiea ar latviešu tautu tas
r ^ a j l likteni, tad viņi ir pelnījis
litVldltt tautas pateicību tm deņui
Ari Ulmaņa politiskiem pretinie*
klem> objektīvi vērtējot Ulmaņa
darbu visos Latvijas posmos, tas
biltU j l l t i l s i Bet tiem, kas KātU
Ulmani un viņa darbu ar bijību un
patnclbu piemin ari trimdā, tiem
vhiv prātiļ atgriezt vēsturi atpakaļ,
bet gan atdot pelnīto cieņu latviešu
lielam patriotam un valstsvīram. Un
tādlf kam K&rUs Ulmanis ir un pa«
Uks visos apstākļos liela cienījama
personība, ir lielā vairākumā. Velti tnib Unt virzienā uzbrukumi un
pārmetumi,
Pdimskāi dņas parasti saistītas
ai^ mainīgam sekmēm un reizēņ ari
ar tinamu skarbumu, pat vienpusl*
bu« Bet tas tomēr netraucē būt tais«
nlgam un objektīvam pret pretējo
puil tad, kad cīņas, tr palikušas aiz
muguras. Cik daudz rūgtuma, neva*
jadziga asuma un sevis izģērbšanas
svešu cilvēku priekšā būtu izpialicib,
}l mēs to spētu, un dk daudz velti
izšķiestas enerģijas mēs varētu tad
ziedot kopējam mērķim.
Vn ka tad izskatās, kad pārejam
no pagātnes uz tagadni? Vai tad tie-
SSm tik grūti izskaidrot un izjprast,
kD^b latviešu trimdinieku vairi*
ktUma atturas no līdzdalības diažādo
agrāko un no Jauna trimdā klātnā-kett>
poUtisko parUju ķīviņos? Vien-kartl
tālab, ka tas diferencēšanos ta«
gidijos apstākļos dibināti izjūt kā
llunumu, tālab, ka trimdiniekiem
nav prāta šķiru vai partiju mērķi,
bet gan Vēlēšanās cīnīties par zaudē-tla
tēvzemes atgūšanu. Daudz lielā-
. ktt paļāvību, uzticību un atbalstu
/ iemantotu politisko partiju darbinie­ki,
ja «šķiru ciņa" vai kādi vēl šau^
rUd mērM no tiem neaizbaiditu pla­šas
trimdinieku aprindasJ
Pats vērtēju Bruno I Kalniņa
kungu kā apdāvinātu un' pieredzes
baģStu politisku darbinieku, kas
labi varētu zināt kā izvēlēties Hdzek-laviem
tautiešiem šoka īidu centraii(omitejas prielcssedi
Sj(ni|šains, tikko iebraukts ceļš,
patieibi dažas grambas viršos, ie­vilcis
| krūmājā, kur klajākās vietās
$mmļ^ Kāles starpās violeti sarkani*
liptās dīvainās garās puķes, kas
tik bieži redzamas visur tur,
pirms gadiem dedzis un bruku-nilljas.
iiims, kas nav ne īsti pļava, ne
|]ņs, ne ari jaunaudze, Izple-klļometriem
tālu uz abām pu-iim,
ja nezinātu, kas tā par
^4q^t|yi, liktos dīvāni, ka tālumā aiz
ptiftatPiiem paceļas piemineklim U*
cļ^S oļb^iiska smaile un tam bia-
I i i llēls netēstu koku krusts.
Vllbļcām sasniegti šie pieminekļi,
gar lolBm ceļa pusēm starp krūmā-*
-ļimi i p t redzami asi stūraini, sau­ļu
p i l npauguši mākslīgi pauguri,
meii|uj pusotra augsti, dažus metrus
plaiiillļdi piecdesmit mettu gari—*
to I t i t t l t u t vienkāršu dlļu pMk-inēi!
» ļiiiilni uzrakstīs ^l*e imrakti
hMm mm... Ve aprakti 8.000 cll-vēl44
« t e šipraktl 18.000 d l ^ ^
Udgl04ig.li^fIUmatra-dnāta
BergenfBelzenes
ļiitradjas nometne, kļir pfci a^
brii/oiiiM 10:000 iMapraktu
liķiii l l t pēc tam vēl tīfi un bada
^loīrMItl mira SLODO dU^lku.
ļ ifļiNļ tam koncttitrldjas nometnes
baritkiiinodi^natās, vui noiidsi-tm.
itl* iemes virsu; Bet dažus kllo-in^
tm atpakaļ uz Bergenas pilsētl-ņm
''w^f kazarmās, kur kādreiz mi­ta
3^1 t^nku grenadieru pulki, tagad
d:^!Vo dlvēkl, kas vteniglii rūpējas
pāH masu kapu kopšanu un Belze-tiei
viirda saglabāšanu par biedu
v i s i ;})asaulel.
Bflitisnes kazarmas, kas laikam gan
ir mias no vislieiakām visā Vlcl-
}ā Ielas, kas ved caur io milzīgo
ēkU ilcopumu, ir desmitiem jūdžu
gaŗis—* tagad atrodas lleīāklhžldu
IDF .nbrnetne Vācijas rietumu joslās.
„(!!ik jūsu nometni tagad Iemīt-
DIiŗACS komandieristas angļu
loalil ir apmēram tas pats, k y ame-riktlņii
joslā IRO direktors vis-piriiltii
barausta plecus un tad saka*.
„0ljcill pie IRO reģlstrlii pašlaik
ap \0t Mēs vērtējam, ka faktiski
jlr^lp ROOO."
to skaitu tomēr neesot iespējams
^ jo faktiski pārvalde ir pa-itdU
IbP rokās, kas ari sagādā
liellki) daļu no aprūpes un paši ail
orgsintzē Uellko daļu np Ieceļošanas
akdppi vismaz par tik, par cik
UceļoSana uz Izraēlu, kas
piic oficiālajiem IKO skaitļiem
vairāk DF nekti jebkura
Cita) vMi^ts pasaulē. Jau aprīļa beigās
UZ U\M\x izceļojušo DP skaits pēc
IRO siņām pārsniedza UO«0OO.
Bfiiitu joslas atbrīvoto Sildu cen-trSUiotnttejas
priekšsēdis Jbsefs Ro"
sensiīdti,! kas tanī pašā laikā ir ari
BelMs nometnes komitejas priekš­sēdis
w rezidē elegantā Sl9 virsnie­ku
kluba kabmetā, kur agrāk pa
laikiem ekot apmeties Hlmiers, pa­skaidro,
ka 4 gadu pastāvēšanas lai­kā
no Belzenes nomietnes Vien ofi­ciāli
izceļojuši 14.000 Židu bēgļi, no
kuj^iim 1^»000 devušies uz Izraēlu.
Bez lem desmiti tūkstoši Žīdu bēg­ļu
no auitrumiem savā laikā Izman­tojuši
Belzenes nometni par pagii^
du piestātni ceļā uz amerUcāņu oku«
pācijas ioslu, un visbddzot Belze-ne
bijusi ari tā vieta, kur koncen^
trējuli^s tā sauktās v,BxodUB" akcl^
jas žīdi, kuru skaiti pēo runātija
vērtējumi esot bijis ap 44.(^00.
Roaei^iSJiilts sniedz paskaidrojumus
Žumilidtiem kopā ar American
Joint Distribution Committee britu
joslas direktoru Haimanu Vachteli,
kas pats cēlies no Bruklinas Iifujor-kā,
« bet bijis rados ar kldrdz RIgā
pazīstamo Vachteļu ģimeni. Un ša­jos
paskaidrojumos klausoties, kļūst
skaidrs, ka vislielākā starpība starp
žīdu wA citu tautību DP i r tā, ka
vieni tikāljūdz, bet otri Ueliski no­organizētu,
visu pasauli aptverošu
sakaru dēļ visos tajos gadījumos,
kur tas vajadzīgs, var pateilKt: „Mē8
paši to isidarlsiml'^
arī
Spilgtālcais piemērs tam ir izceļo­šana
uz Izraēlu, ko žīdi noorganizēja
vieni paši un ilgu laiku ari veica
vieni paši, tikai ar saviem^ līdzek-iem
vien, iekām IkO piekrita tam,
;a segs daļu no šīs pagaidāma vis­lielākās
DP izvietoS|nas akcijas iz­devumiem.
Nav tāpēc brīnums, ka
viņu centrālkomitejas priekšsēdis uz
jautājumu, vai tiešām ir cerības, ka
jau līdz šī gada beigām visi žīdi no
Vādjas būs Izceļojuši, drusku atmet
galvu un apmlerinijfcs ar viena tei­kuma
atbildi: „Vlņiem jāķiit proml*'
Pie tā paša temata pieder daži
skaitļi: 1939. gadā pēc pašu žīdu zi-ņām^
Vācijā vēl dzivdjuši 240.000 t s.
Vācijas žīdu, 1946. g. no tiem dzī­vojuši
vēl tikai 20.0(H). 1940. g. no
šiem bijušiem Vādjas žīdiem VI-cijā
vēl atradušies 18.000. Toties
Starplaika no dtām zemēm kā bēgļi
Vādia Ienākuši ap 170.000, bet pa­gājuša
gada beigās no šiem pēdē­jiem
VBdja vēl atradušies 07.000. -
Ueia daļa no pldljiem Izceļojuši jau
ŠI gada plrmB pusē. Pārējie Ir tie,
uz kuriem attiecas teikumsr „Viņlem
jabūt promi"
Ka tas bfli leipijams, to, protams,
sīkumos nav lespljams pasacīt
galu gali pat DIPAC8 komandieris
samlerlnljies ar to, ka viņš nezin,
dk Īsti viņa pBrvaldttaja non^tnē
Ir iemītnieku, bet skaidrs tikli tas,
ka tas Iespējams ar organizābiju un
ar naudu, A. J. D. C. direktors Vach-tels
sarunā ieminas, ka ASV vien
žīdi Savu tautas brāļu atbalstam vis­dažādākā
veidā savākuši vairāk
neki 175 miljonus dolāru.! Pie tam
jlpatur prati, ka šo naudu saziedo­juši
mazilk nekā 0 mllj. ASV dzīvo­joši
žīdi.
No vienas puses Ir vlegU atmest
ar roku un teikt: ,',Kas tiem nekatS-*
viņu vidū jau ir bagātniekll", bet
no oU'as puses tomir Jāatzīst, ka tas
Ir apbrīnojams piemirs, ko var pa­veikt,
ja turas kopi baltBs un ne­baltās
dienās. Ari DIPACS koman­dieris
šajā lielākajā žīdu nometnS
Rletumvlclja, teica: ,JTav tiesa, ka
viņi visi būtu bagāti vii ka visi
nodarbotos ar melntrdznleclbu. žīdu
bēgļu vidū ir daudzi tik nabagi, ka
to pat grūti) iedomāties, bet višos
grūtumu gadījumos i^ņu pašu ko­miteja
sagādā līdzekļus, lai tiem pa­līdzētu
vismaz ar nepiedeSamo, bie­ži
pai ar tik sIkSm neptedešamtbām,
kā piemēram bagāžas kastu sataisī­šanu
tiem izceļotājiem, kas paši ne­spēj
Šis kastes iegādāt, lai saliktu
tur savu trūcīgo Ipakmiļ'' A. L
R I T A L I E P A —
„Zalš ir cerība," pirmdienas rītos
teica Jūla, siedama Daces matos
lentu. Dace stāvēja Iemiegta starp
Jūlag tuklajiem ceļiem un pacietīgi
zināja: tā tas bija un vienmēr būs —
nedēļa jāsāk ar cerību.
„2Us ir uzUcIba," Jūla mācīja dtu
ritu, un Dacei galvvidū sēdēja vārīgs
zīda tauriņš. f
.,Dzeltens ir vatus," Jūla vēstīja
ap nedēļas vidu, līdzīga resnai, sa-šutušal
vārnai, kas velti mēģina pa­celties
spārnos. Bet Dace staigāja kā
gundega, pasauld par biedu.
nBalts ir nevainība," Jūla nopūtās
piektdien, l i kā laimīgi izglābu/des
no visām gaidītajām likstām. Un
kad Dace augu nedēļu bija iznēsā­jusi
uz savas sprogainās galvas ce­rību,
uzticību, viltu un .levainibu,
tad dabūja to, ko kāroja vairāk par
visu. Mīlestību Jūla taupīja svētdie­nām,
kad pati gāja brīvdienā, ieber­zusi
vaigus ar sārta zīdpapīra viš-ķiti.
Svētdienas ritē viņa Iemiedza
Daces \sIko augumu starp saviem
varenajiem ceļiem mīlīgāk, un dun­goja
it kā dziesmiņu:
«Sarkans Ir mīlestība!
Sarkans ir mīlestībai"
Tāpēc Dace zināja, ka tas bija mī­lestības
Guķurs, ko Visvaldis viņai
iespieda saujā,
Turzā bija pulka saldeno graudu:
tur bija šķīsti baltais nevainības,
maigi zaļais cerību, bālgani dzelte­nais
viltus cukurs. Visi šie graudi
sabira meiteņu saujis, kas kSrl stie­pās
pret Visvaldi pagalmā zem kas­taņa.
Dace vienīgā stāvēja nomaļus
un turēja Visvaldi abām acīm dēt
kā dlpām. Tā bija savāda diena:
jumtiem bija nobrukušas sniega ce­pures,
debesis bija maigas un noslī­dējušas
zemu. It kā tūlīt lejup Utu
krējums, pagalma vlņ& stūri pava-
Arī Franclļai sagatavots
radio raldijums par D P
Plašāku raidījumu par dažādu
tautību DP Prandjas raidītāju va-jadUbam,
sadarbība ar IRO radio
reportieriem uzņēmuši vairāki fran­ču
žumllistl, ar Figaro šefredakto-ru
Pjeru Sēžu un Parīzes radiofona
pārstāvi Klāru Kandlanl priekšgala.
Raidījums, kas uzņemts franēu
un amerikāņu joslās dažādās DPno-metaēs
un sastādās no intervijām ar
l^ārvieftotajam personām, kā ari da­žādu
tautību kora dziesmflmi šinīs
dlenBs i^Igā veida nobeigts un no­sūtīts
uz Frandju. Franēu radio
klausītāji dzirdēs ari EsUngenas lat­viešu
bērnu kora un Dzlesmuvaras
Valkā iedziedātas dziesmas.
Ko saka IRO misija Beļģijā
Oglroci citi dorbo vor porlīt vienīgi or voldlbos atļauju
Pārpratumu novēršanai IRO misi­ja
Beļģijā ziņo, ka Jau agri Šlnl pa­vasari
tā izsūtījusi visiem Beļģijā
darbā izvietotiem DP garBku rak­stu,
kura norādīts uz 4o, ka sākot
ar 1949. g. aprīli notecēs divgadīgie
darba llgtimi ar Beļģijas ogļraktuv-ju
organizādjām, un doti ari padomi
kā izturēties turpmāk.
Par vislabāko atrisinājumu DP
turpmākās dzīves izkārtošanai IRO
Beļģijas misija savā rlkstā ietdku-si
darba turpināšanu bgļraktuvēs,
kur darbs vienmēr gandrīz pilnīgi
nodrošināts, algas augstākas, vie^
atrast apmešanās Iespējas utt. Pēc
divgadīgā kontrakta notecēšanas DP
ogļrail varot vai nu atjaunot to pašu
kontraktu, vai ari, pēc kontrakta uz­teikšanas
ar spedālu vēšttkll, atsau­coties
uz siļ)eciālām tiesībām, kas at­zītas
pag. gada decembri notikušā
Beļģijas ogļraktuvju un ogļraču or-ganizādju
apspriedē ar IRO pār­stāvjiem,
var turpināt darbu oglrak-tuvls
bez kontrakta, pakļaujoties
parastajiem noteikumiem par darba
uzteikšanu-
Tālāk IRO misijas rak$tā, kas iz­dalīts
visiem DP, uzsvērts, ka Beļ­ģijas
valdība atzīst visu to DP tie­sības
sākt dtu darbu, kas kārtīgi
us m\ laiku. Pavisam mulsinoši tā-ab
isiklausSs viņa izteiktie uzskati,
ka apkarojot savu politisko uzskatu
pretiniekus, sociāldemokrāti trimdā
pildītu mnx pienākumu pret Latviju
un latvtek darba tautu. Ar to pārāk
skaidri ir pateikts, ka ne Latvija, bet
partija ir galvenais sociāldemokrātu
mērķis ail trimdas apstākļos. Slm
slSdzleutam apstiprinājumu dod tanī
pat žurnālā iespiestais Latvijas so­ciāldemokrātu
ārzemju koporganiza-cijās
itiltūtu ceturtais pants, kurā kā
komit(3jas uzdevums minēta starp
citu partijas darbinieku sagatavoša­na
dzimtenei, bet, ka sodāldemokra^
tu paifIjas ārzemju komisija vēlētos
piedsīitiee ari dņā par Latvijas ne^
atkarības atgūšanu, nav ne vārda.
Vai tieSām Kalniņa kungs un viņa
uzskatu biedri domā, ka labi sagata­votus
partijas darbiniekus zem lie­linieku
terrora smacēja latviešu tau­ta
gaida vairāk par atbrīvošanu?
Trimdas latviešu lielais vairākums
labprāt grib redzēt sociāldemokrātu
politiskos darbiniekus, to Marpā airi
Bruno Kalniņa kungu kopējā cīnī­tāju
frontē cīņā par Latvijas neat­karības
atgūšanu, atstājot pagātnes
rēķinus un nākotnes kalkulādjas līdz
tam laikam, kad jutisim zem kajām
latviešu Zemi.
Ka šāda sadarbība ir iespējama,
liecina Latviešu nacionālās padomes
pirmais darba gads. Savus uzskatus
iecietīgi saskaņojot, atskaitot pavi­sam
nenozīmīgu grupiņu, vairākums
vienmēr ir atradis atrisinājumu pat
šķietami grūtos jautājumos.
Būtu liels ieguvums, ja žurnāls
,3rtvlba**, atbrīvots no partijas šau­rā
loka, varētu būt draudzīgs lldz-cinītājs
— un reizē arļ ŠI žurnāla
vadītāji — grūtajā cīņā par mOsu
visu augstālio mērķi — Latvijas brī­vību,
Alfrēds l^rdņš.
veikuši kontraktā paredzētās saistī­bas.
TaCu piebilsts, ka šo tiesību iz­mantošana
pakļauta vispārējiem no-tdkumiem
par ārzemnieku nodarbi­nāšanu
BeļģiļL Katram ārzemnie­kam,
kas vēlas dabUt darbu, vis­pirms
ar sava nēkoSa darba devēja
paltdzn)tt jaiegflst strādāšanas atļau­ja,
pie kam IRO aizrāda, ka pašlaik
Beļģijas valdība stingri raugās uz
to, lai strādāšanas atļaujas izsniegtu
tUcal tādos arodos, kur trūkst pašu
beļģu darba spēka. Norādīts ari, ka
atstājot darbu raktuvēs, DP zaudē
dzīvokli, ko tam sagādājusi raktuv­ju
organizācija.
Ja kBds DP tomēr grib meklēt
darbu dta nozarē, tad viņam ka\rfl
ziņā vispirms Jāuzteic kontrakts l i ­kumīga
veidā ar rakstu, pašam Jā­atrod
jaunais darba devējs un jārū­pējas
par to, lai tas laikus izgā­dātu
vajadzīgo strādāšanas atļauju,
bet pašam jāturpina darbs raktuvē
līdz tam brīdim, kāmer šl atļauja
saņemta.
Tiem DP, kas paveikuši kontrak­tā
paredzēto darbu raktuvēs, ir tie­sības
izceļot art uz citām zemēm,
bet tas tiem Jādara pašiem par sa­vu
maksu, jo IRO varēs rūpēties ti­kai
nedaudzos izņēmuma gadIjUr
mos, kur DP ogļraci nonākuši Ipasi
grūtā stāvokli.
Visumā tomēr IRO neieteic ne­vienam
attdkties no droša darba
ogļraktuvēs \m mekUt ^pledzlvoju-mus,''
kas IRO uztveri ir Šķietami
labāku dzīves apstaigu meklēšana
dtās zemēs.
Ari tiem, kas vēlas emlgrat» lai­kus
un Ukumlgā kBrtā Jāuztdc
kontrakts. Tiem letdcams turpināt
darbu nevien līdz tam brīdim, kad
iekrāta nauda emlgrēšanai, bet ari
kamēr nokārtotas formalitātes.
Atsevišķos gadījumos Ir Iespējams
atpiezties no Beļģijas uz Vādju ar
IRO atbalstu. Ja turpretim kāds DP
atgriežas Vādjā pats uz savu roku,
viņam nav izredžu uz IRO aprUpes
atjatmošanu«
Vēstulē visiem DP vēl aizrādīts
aH, ka tie, kas brīvprātīgi atsakās
no darba raktuvēs, līdz aŗ to zaudē
ari tiesības uz bezdarbnieku pabal­stu,
kāds pienākas ogļračiem.
saris bija iespraudis pirmo vizhuH.
un gaisā nerimās smaržas, it kB n^
mitīgi garām šalkotu mātes bruSi
Tāds, kāds Visvaldis tur s t ā^
meiteņu barā, šķiezdams zaļu, 1^
t^u tm baltu cukuru vlzdegualtt
un klaigātājām, viņš bija kā
dēls, nometis krupja ādu. T e t «^
bumiem nosētais deguns slējās Ims
un taisns starp plānajiem valMi
ne bridi viņam bija jāpagāŽjuSS
un jāatmet dētie, sprogainie imi
no pieres. Sl bija liela diena. Ri»
pietika ar to, ka Visvaldis ik
nas vingrinājās uz klavierēm
Turku mariu, nu^ viņš bija
ari garas bikses — pirmais
šlsmBjas puikām, kas varēja s
tot stilbus kā matrozis un uisvi
„ffl, Dace, vai nenāksi šurp?»'
Meitenes apdrtās pret viņu t
nlgas, viņu vaigi bija piebāzU ar
kuru, mutes kari kustēja. Visvi
acis nāca viņu galvām pāri smējtj
un asas. Kā ņipri akmentiņi šie
sprēgāja pret Daces pieri.
Viņa aizvēra acis zinādama:
tiks brīnumi vēl un vēl, Viņa
miedza ads tik deSl, ka pasatdi
griezās raibās šūpolēs. Pasaule
rima tikai pēc tam, kad Vli
bija paņēmis Daces roku, kaut
ieuds sauja un tad rOļplit
jis pirkstu pēc pirksta, it kB
dūre būtu pildīts pīrāgs, kas j
krāsni
Viņa atvēra adS, un viņš sti
vēl tepat, rokas gaj*o bikšu ka^
sabāzis. Visvaldis, kas prata n
lēt Turku maršu uz klavierēm.
Viņa atplēta roku, un tur
sarkanais grauds. Abi PkatlJBs
ces sauja un abi zināja, ka tai
mīlestības cukurs.
Tad Dace apsviedās on 0
matiem plīvojot. Visvaldis nott
un pacēla zemē nokritušo
lentu.
Mīlestības cukuru Dace ietina
Ies fiis un tas it nekas ai
kos, k u UJa rožaina zfda, un
glabāja zem spUvena. Viņa tfi
vēja gultas pnekšB, acīm tm
ma to, kps bija zem spUvm,
istaba lenBca māte.
„a/ i b l nBkt lldd pie P
kundzes?**
Dace aizspurdza pBe mēteļa
kā vēja draudzene. Uzmeta 0
matiem un apauļoja mātei .
trīs reizes, lai ar Jokiem pi
mlļo^ daiļo. Mfitd ilk d^uds
bija sajaucams: tērpa mkas,
vura kritums, frizūra, cepure.
„Ak Dievs, rimsties!** mBte
pūtas.
Tad Dace leķērBs mBtd rokB, im
abas cēli gfija, Dace pa laikam
mezdama no lejas lepnu skatu
visu šo samta acu, baltas Bdas,
žīgu matu un čaukstošu drānu
nlbu, kas bija viņas mBte.
Nebija tālu līdz kapara nl
kas vēstīja: .Eiženija Pamiljens,
mu Šuvēja."
Pamiljena kundze bija plflna
grāmatā saspiesta. Bija jabddBI,
viņa nesabirst.putekļos. Kur mā^
augumam rēgojās Izciļņi, tur ^
jena kundze bija ledubusi. Kfl
viņa plaka ap mātes tērpa Vīlēm,
gluži tā, kā dtl cilvēki runāja sl
zobiem, tā Pamiljena kundze runfiļ
starp kniepadatām, kuru td bt]
piesprausta pUna mute.
' „Kā jums piestāv Šis dekoltJI
viņa, piemēram, nosīca.
„Vai tik izgriezums nav psr
dziļu?" Daces māte bažījās, ar b<(^
roku aizsegdama kaklu.
„Nē, nē, kur nu! Kundzd
ir figūra, ar tādu figūru var vlsul'
skanēja Pamiljena kundzes ada
mute.
Aplūkojušas Istabā Izkarln
tērpus, kam trūka vienīgi galvu
kāju, lai būtu dāmas, Daces ads
mušas nolaidās un palika uz sl
virs Pamiljena kundzes dīvāna,
bija kumpains kā Izbradāts. Pie sle«
nas karājās mdna samta strēmd^
kur divi batta zīda gulbji turiji
zaļganos knābjos sarkanus vārdtfl*
«Sievietes liktenis — mīlēt un dest**.
Dace jau zināja saistīt šos sarka»;
nos vārdus ar prāvo ģīmetni, ksi
sudraba logatā stāvēja PamllJ^
kundzes spoguļa malā, rādīdama tik
lielu viru, kam viena bilde šķita ptf
mazu. Bārda vien jau īdzņēmā
krietnu tiesu.
,JKas tas tāds?" Dace bija jaut^
jusl.
' «Pamiljens pats," caur kniepada^
tām bija skanējusi cienīga atbild^
Tad Pamiljena kundze bija saņēmu»
ģīmetni aiz statņa tā, it kā viņd din
pirksti vien būtu labi diezgan šādsl
izdarībai un ielikusi Daces rokto*
„Se, apskaties īstu vīru," viņa Wjs
smaidījusi, un viņas acis tad UkSi
vēl dziļāk iedubuSaS.
Tad bija kļuvis zināms, ka PaflW-jens
aizbraucis tālās jūrās un nebi s
vairs atradis ceļa atpakaļ uz We
ostu — kur tie gadi Jau. Bet Pa­miljena
kundze mīlēja un cieta.
Šai dienā, kad krējums soBJāl «t
no debesīm un pasaulē sKiaricja
mātes drānu skapī, sarkanie vardi
sakrokoja Daces pieri.
(Turpmāk beigas.)
10:
8
00-
no
A
I;
Latvle«u
nlgalB SpMi
p8c patlkM]
:um8, to er
tas sacerej
Dieva, Ugu!
mum« urtU
to nodotu
mums- Ja
teolotilas
S l 2rtl bija
ievadījumi. I!<^^s
fka norm§los^W-
«n» V Jl Jo valt ik ne-
-'•^S^ināt viņus,
;tt iftonu ticību un pa-
Bgars UPPuķe ta^
vadīt dlevkdpoju-
Parlzes lutertņu drau-
^odlitt linft dienēs āb-li
t « l Jan«wie — vle-itirp
sēldeimlt virie-ļlplpmd^
bs -.^tem'-
Iduf lEiiādIti Mfikslas
d», spilgti ātlļdrēB
„ darbiem ar sevu dros-projekdju.
Tajā
^ - veselās mltes
m no dfudžalnajBm
iitibii orl^tētas uz
psrku, un tajis pa-kitrt
divas mBtes.
iU)|m atrodas telpa
lisittair stikla sienām,
jli - SddItUai dzīvo
i i i visstdci, kur nekas
Uz klīnikas
rīda mazu kapellu
Autore sava pro-l&
uii interesantu
llī^imiui atsevišķu ele-ķmk
harmonisku pro«
iiiteou izvīli.
}fl0im septiņiem ^ga*
Latvijas universi-
Bl^ultāti. Viņa
Vicljā traģiskā nāvē
16)itmlbu ipedāllsta prot
ladta.
u augstāko māciba'
nav saņāmuSi no-iu>
bēgļu palīdzības
bet velku»! studijas
ipBdem. j. L.
ioias latviešu
dzīve
raiiiā
ifif^»' Austrālija s8k
«Mtt raksturīgajās trimdas
" " S f e i^^d apzināta
Mullela daļa» kad i i -
»)W savi latviešu centri,
m sastesmear turle- Jfe ipail kultūras laSs.^
» l a t v l e « a sabiedrisks
0. ōiir'™
. 1»• t*
tsiBtr*,.4i F, A- Ķantu.
?™"Mm piedalīsies ar
SBenia Vtk\
ui 80 d{
kamēr rod
jam mant
80 morālo
nometām
aagllglem
rīcība kv
\m vulgftra,
kBjam ne
Es skatoi
tautas asar
tlgB. Iztur:
mums va
vūilgl botu
ma» nebfltu*
. Kāvittia
mūsu. žīdu
un neapraks
vlsmaa tiek
kauliņi par
raksta un s
brīno som'
paSrelz verd'
lltiski esam
ianoniml, Mi
paSi sev n
dtu nebal
Trimdinieka
tai, svešinie
apmelotai»
glabāt, sevi
visa pagātn
upuri liekai
apziņa var
pati šai oJ
guru. Bet t
kas mani i
va. Vēstule
du un to
saimnieka
kiem 1941.
mājām —
Ģimene no
aiz polār
drb aizgāji!
vfirguļo; gul
runā» ne ēdi
i^tāsta savā
aprautiem v
vēstuli nakt
flftrga. Visv
mātes apatlj
tikai tad atn
Bst, ja meita
dzlļBsmas.
Dziesma
teikumu es
kal un atka
aprautajiem
plūst liela ,
Sibīrijas m'
saglabāt, va:
Tas nav mtt
Jaušiba, ka
purvā, nakti
Saglabāt m
Iespējams J
mistiski sal
t9s, dzīvoja
yam saglabā,
lai strādātu,"
starn^lu labi
gangā daiļu
R^iz bērn
skatu; vana
paspēja to
u^ vēl dzīvai
saplosīja tp
tu bi u alzi
tas sak mani
ŗ^^B Bapņos:
^^Inl lielas
lam. Nav
vienas cilts ,
saistīti, sāk
^^t pastarā