Bavarijas Latviesu vestnesis, February 10, 1949

              li darbības
Dievmātes tēls
trALUilI VAJIADZBTC IK OADO «BKSPOBTer* 400.000 CILVĒKU
vadītajiem v a i f t
,ytet|tn. „Church Wo S
Ir:^ J^^^ .Lendstrita Z
^P«Utu inspektoram 5
((^«vfņtm patiktu, ja rS
« . k a m ir jaūifi g
«ecības, izpUdot veidi,
ētu ziņas par savu daT
«laukā. Tās ieraks«*
pusSr «odalijumā
• relatve to your "2
0
-*oyal kada no tagadg*
Tbetkm lormSlitaJu
iM^k|(te'a%avēša.
pieteikties saviem skautu
' m , smledzot sīkas zma,
«jo^jtfttlgračijas llrtuS
f tad
|etu,^^trij^§tu virzisaij,!.
ļ t e l latvieSu skiutu
I tagad galīgi izstrs.
iSJuJtei apekft, ,Tie paredz
^ngtem darbam ari tad ļa
iMitbas atrastos dažMos
Augstākais ISmēJin^^
i pilnvarnieku padome
Sbw ; gadļjļana darbu
Ida leifīisanu jan bal.
āliz 8 cītīga darbi
em atskatījās 76. gaidu
;irtiī 1^^^ Starp dau-
.\itu viesiem UngfirijM
»im nodeva to preiU
«j^aUjs^ Selkijs, Pieminot
ļilloJĀajunia dienu, gaidu
irianlb^ ziedoja 3"gQda
i ^ e i tautskolas skolnie*
Ukbiktom dat1)iem latvie&ti
ļO/m Ountera savfi grāmatā
fopa no tekipuses tagad", ķuŗas vis-pftrtjos
alldzienua #treferdjām le»
prltkiSāJi nufliurft, valti pladu noda­lu
itaUJal*
Viņi stalta, ka epmeklēdia kādu
pavisam naitvāi-ojasnu un patiesībā
Mtn^Itu b«mlcu komunista cita­deles
A$īz^ tuvtpia. Sis baznīcas
apkārtne pārvāriusii» par kaut ko
imm.pfi\ «rgUttL .kur aaceļtaa
teltis, pardoo ailtas deilņaa uņ kliņ-teŗus
un riko viisfid^a ižļpriecaa lai-,
ka kavacUm* UļJas jakavā tāpāc, ka
laužu tūkstoši, kas pulcājaa ap baz-kār&
iTea IļMinuma»^^^^ Jau vairākkārt,
it ievtfķi ff*^^»as dienafl, esot no-virota,
ka aato^adimit pedu aug**
«tais DievmSlt^ tds baznīcas Jumta
kori si^^^tājles, U kā vlei^ pakla-oidamiea.
,
Ountera nav VjBfflJia aagaldlt, kad
Itla nākaņirote klanisiea, bet viņi
oiMŗftdia, ka ilda galdliaha uz brīnu­mu
ir tlpilka Itālijai, kur vlenkār*
ilais cilvēks Jq(pn>ji^ stipri prlmitl*
vā veidi tic baamtcaa brīnumiem.
tam esot Interesanti konstatāt,
ki^ pirmoreiz a^ai piar Dievmātes
tSļa klanlianM pakllduiaa tieši pa-gBdutt
gadā viaanu kamīpaņas
htikā. Komta^ ka» blJa cerljuli
^ veevm^ vi^^ Aalzes apkārtnā,
0got pcļT Jo brīnumu ārkārtīgi no-dcaltuiSiM
W apgalvojusi^ ka valdība
lerīkpjuii
IĶM. ItaJijā gandHs neviens, pa-
Sus komunistus ieskaitot, īsti neap-aļinotiea,
ko kt^nūnisms praksē no-zlmltu.
Viņi gan runājot par komu­nisma
solījumiem» l>et negribot pa­domāt
par to, kāda varētu būt solt-
]\miu realizācija, āal ziņā lielā mē­rā
esot vainojama komunistu lielākā
pretiniece — katoļu batnica, kas jo-nrojām
savās ^ § a stingri tur visu
Itālijas izpŗlitibas sistēmu un visumā
auddna dlv^cua nedomāt, bet ticēt.
Viena no raksturīgākām parādībām
šai ainā ^ot tā, ka Italtlā vel ar­vien
loti daudzi komunisti, pat no
vadītāju vidus, esot katoli un turpi­not
uzturēt labas attieksmes ar baz­nīcu,
kas ari no savas puses gan
apkaro komunistu idejas, bet. tai
pašā laikā neizturas nelaioni pret
augstiem komonistu vadītājiem, ja
vlep tie turpina nākt baznīcā. P@c
atentāta pret Tolati augstie Vatikā
na priesteri bijuSi starp plpialiem,
kas steigušies izteikt viņam lldzjū
tlbu, un esot zīmīgi, ka neviens vie­nīgs
italu komunistu vadītājs nav nb
katoļu baznīcas izslēgts.
Guntars, apskatīdams dažādo par­tiju
ietekmi Itālijas vakts dzīvē,
konstatē, ka monarchisti našl sevi iz
nicinājuši ar nepārdomātiem apgal
vojumiem un bridināiumiem, kas
nav piepildījušies. Ofici^ā fašistu
partila, saprotams, aizliegta» lai gan
, . i izturēšanās pret bijušiem fašisidem
lu elektilslm aparātu^ saudzīgāka ndcā, piemē­ztu
osteles
0$ DPAOCSa koman-
C Y. Bax*s, kas līdz Slm
liatvleSu nometni ,,Ceriba**
SUMB dienesta paauģstl»
jitoiielt^ par FaUngboste^
rtiļciri^thes kōmandantīt^
|lt?vadftā itttvieSu tiomet*
izi/tidojuflies par paraugu
^oslā. Wtn. V. Bmm
S^aUnģbofftelē ienesusi ]au*
Itdz Slm paSplŪsmeļ
p!k«n^ liabl pazīstot
i*p)a spējas, jaunais- ko-
'par $avu tiešo palīgu un
leeKfe mūsu tautieti Vol-
Vlnku. Pēc vadības mal*
„^zu dienu laikā, nometng'
ittfta un stingra disdplina
rātlvajā perspnālā. Pava­ļa
kv^tah plašajā nomet-ārtllē
4^1» krēšņiuna kokus,
Iekārti)* p u ^ dobes, p§r-jļSaiikf
tiņ dubj&ino plati-ttkaintf<
«tpmas^^^
Komandanta enerģiska
rldba rada pārllectbu,Ka
teles transltnometne iz-
^ paraugu viltām pare*
E. KiiS*
tHa Iekšienē, 1#1 taa klanlt<w raip^ Vācijā pret bijušiem nacistiem,
kad plēspiel kotitakta poju. Un «I pagaiušā gadā Itālijā vēl blluSl in-pc^
a..pēc tortū^ ap 2000 bijušo fašistu, visi
atwd6tt«a Vašnjrtc^l^ , ^ . citi jau amnestēti. Jaanfašistu par-
Oimtera tālāk ķaa|tftt«o.kā »ifl,to- tija, kas cīnās „pret komunistiem
nAr neesot vlanigais g a d t ^ un pret amerikāņiem", vīlēšanās ie-komļlnlsta:
c?rfjw vai nu teļmjinu Igavml tikai 1,9 oroc. visu balsu,
vai dtu lemeshi dēl nav pltplMIJu- KJ^^ g^tltl atbildēt uz Jautājumu,
m. ItaUli. pēļT^a domām, tagad itali domā par tMusdini. Liel-siot
poatlikl vlial gta^^^^ Pw rūpnieki pēc viņa neilgojoties, Jo
UiļļĶm kppūnlamg briesmām vālra U^gadējā ^^1^51^ iejaucoties viņu
neesot iemeala^bMltt^ «P^tl h^etās mazāk, nekā to darījis Muso-tam,
ka artid^^a viasd Tāpat pēc Musolini neilgojoties
mūniittt wrtlla ; J<ffrpjfi^ attpra. arbtokratlja, baznīcas aprindas un
Pati ivarlgļ&ali;!^^^^ Vienīgie, kas ar ll«?ām
«IM piiļBŪēti U^^^ Tāa atceroties «bijušos labos laikus^
dēl Italljw iedzīvotāju skaits k^^^ pilsonība, kam patika
gadu pieaugot Jjar ā p f l ^ ^ tin fanfaras, kas toreiz bijd
galvām, TMaf l^^jal eaot 45 mUJ^ paMusl un nolrollnata oret
iadzlv^ājftla^ m^^^^^ pec visu gtrelklom. NYHT
H^^tējtt vienbalsīga atzinuma,
varot kaut cik pietiekami uzturēt
ittgitākats 3ā ^onua,
Bei i^iu)^!^ asi taģiaid vēl ītaUJā ir
siuitopļ^ ari )>afeatl c^vIkL Iebrau­cot
R(»nā, pirmais iespaids e$ot tieši
tas, ka šai pilsētā skumji kontrastē
Ērģelnieka 60 gadi
Ut 60 mūža
gadiem 27. jan­vāri
atskatijāa
Sloka» ērjM'"
nieks un skolo­tājs
Fēliksa
Hāzners, kas
Idusi savas
trimdas gaitas
vada Icehoes
nomelni. Sir­mo
ēr^lnieku
savā laUcā pa­zina
vai katrs
Jūrmalnieks no
Slokas Hdz Bl'
gm.
Trumens dāvina
Ausirifas piezidentam
6 kartonus cigarešu
T
Austrijas valsts prezidenta Leo­polda
Figla kundze esot gauU ener-itfaka
un stingra dāma, ar ko ari
prezidents, ko viņa tautieSĻ Iedēvē­juši
par Poldiju, nekādi netikt ga­i
l Vislielāko postu viņš esot |^e-dzīvojis,
kad*vieglprātīgi saderējis
ar savu kundzi par to, kas> kļūs Jau­nais
ASV prezidents. ,J^ldlJs" pa-stāvējis,
uz to. ka vēiasanlls \xemēi
Djuljs, un paziņojis, ka pretējā ga­dījumā
viņš ar mieru atdot sievai
visu nekošā mēneša cigarešu devu.
Kundze, kā tagad ziņo austriešu
laikraksti. „turējusl viru pie vārda",
un tā kā decembra devu viņš bi­ja
izņ^ŗnis jau iepriekš konfis­cējusi
Janvāra devu, par apiti vl
siem vira protestiem un apgalvoju
miem, ka viņam, grūto fiimatu pU
dot, esot nepieciešamas dgaretea.
Pie tam pusi no cigaretēm v^a ar
pavadvēstuli nosfltUusl pr^dentam Sarljam Trumenam, kam ari ,3ai
!tā bijuši zināmi nopelni**. Liela
bijis prezidenta Leopolda Figla
priekš, kad atklājies, ka Trumens
pats nepīpētājs būdams, tomēr sa­pratis
plpotāja bēdas, un šinīs die­nēs
Austrijas valsts prezidenta kan­celejā'
pienācis sūtījums ar sešiem
kartoniem amerikāņu cigarešu līdz
ar mazu vēstullti, kurtf teikts, ka
maldīties esot cilvēcīgi, pat tad, ja
maldoties valstu galvas.
Austrālijā latvieši bēg no
Alt CBMtBV i MĒNBSOS TtBK R B 8MA6X8 AUTOMAŠĪNAS -
m/ptiimn SXK tanmmmss SAVOS AiiODos - KOBBSPON.
DBNOES KUKSOS VAB BBTOT UinVIM
BaltieSl bija pirmie DP, kaa plrma
gada Ieradās Austrālija. Ar pēdē­jiem
transportiem tagad atbraukuši
daudzi pofl, ukraiņi, dienvidslāvi un
čethL Austrāliju uztverē v i^ at­braucēji
tomēr it nTh^ Balts" un
un grūti nākas viņiem iz^taidrot, ka
baltieši Ir tikai ktvlešL igauni, un
lietuvieši, tautas, kas wvoJuša$ ap
Baltijas JOru, m ka mums nav nekā
kopēja ar slāviem. Ar laiku tomēr
austrālieši Starpību redtēa.
Pirmie atbraucēji centās niatltlei
darbā lielajās pUsētaa. Tagad, pēc
pirmā gada, vērojams, ka latviešiem
UelpUsētu gaisa nav bijia lati pie­mērota.
Lielpilsētnieki nav daudz
vairāk ieguvuši par Jaunu \utvatku,
kurpēm un citiem sflcumienu Liel­pilsētas
prasa savu dalu, un kurš
ex-DP pēc Biropā pavadītājām pos­ta
un bada dienām būtu apējtgg pre­toties
daudzajiem vUinājmnlem. D i ­žam
labam sūri darbā iegūtās mār­ciņas
aizgājušas par izpriecām, kino
biļetēm, stiprāku malku un ari ik­dienas
dzīvei, kas maksā daudz vai­rāk
nekā laukos vai. mazalās pilsē­tās.
Tā nu šeit sākas pretēja parā­dība
nekā Kanādā. Vairnrii latvieši
Jau uzteikuši darbu pilsētās un aie-gālušl
strādāt la\dtos, kur izpeļņa
labāka, kārdinājumu mazāk unfle-spēlama
vairāk ietaupīt. Varbūt
vēlāk, kad pēc obligātā līguma gada
varēsUn vieglāk un brivāk izvēlē­ties
un mainīt darba nozares, pUsē-tās
pavērsies plašākas iespējaa,
Būtu nepareizi apgalvot, ka Aus-
Mlljā pirtnā līguma gadā nav ie­spējams
tikt aavā apedāUtātē. No
10 latviešiem, kaa pbms gada sāka
strādāt Viktorijaa valsta elektrības
komisijas spēkstaciju būvē per
vienkāršiem strīdniekiem, tagad
visi jiu izvietoti savos arodos. 4 ir
namdari, 1 elektromontieris. 1 dī­zeļu
mediiniķis, ļ traktorista un i
būvstrādnieks. Divi saistījās darbB
citur. Ar Virsstundām parastā iz­pēra
ir 18-lS mārc nedēļā. Visi
GAĻA UN LERCOA PAR MARKSISMU
nolēmuši pilikt vismaz vēl g^u ve«
(JāJā darbāT^
No pirmā transporta latvi^iem
visvairāk sasnledsta Andreja Preisia.
Pusgada laikā viņš ir neatiaidigu
darbu, bieti aMdādams pat vairāk
par 10 stundām dienā, Iticrfijis 600
mārc SH summas pietikai lai uz
nomaksu iegādātos Jaunu 0 t smago
maštnuv Atlikušās lOOO mārciņas
mmiaksājamas 8 gados. Orūtumua
tas Preialm nesagādās, jo, pašam
braucot par šoferi, viņš viegU izpel­na
vismaz āS mārc. nedēļā.
Laba Vispārējā izglītība tm angļu
valodas prašana vairīgiem latvie-
Simn palīdzējusi tikt leriMņu vietās.
Bonegillas imigrācijas nometnē par
darba departamenta ierēdņiem Jau
vairāk nekā gadu strādā sūtņa Sē­jas
dēli Juris un Andris. Ģirts Bro^
dus pēc 9 U9 Dienvidaustrālijas
dzelzceļiem nostrādātiem mēnešiem
1;
V4
1>
MAZS OLVfiKA RŪPBg VS PBIBKI BELGRADS
^^^r^^^l^ž^ I plnrtkart ir
^«'2jS"?^ if2lh^JSil ±SS-^dLin''^o*^^S^u^h fi" «pUaepiiivldldinslaa vsv.i enSsi eo vtrisui, atpazsIm nS-q.
IV
\
CM
ļ 1
REDAKCVM
* ^ to darīju^, l8i
itautefl nak<tol. waros;»^
. „ ari ,p8c viastipraklem ļ
to vfctwe devusi. Be^^J^
r»Kvair5k un kiq?lScM ^'J
i v 4 ^ tautai nSkJļ
uta»? 'Grūti ,weš8toe j;
SMI apBtālaoa nlif»
paši aēdem M , f
IfiMka, ka io«»»»,
j. bet Soreii to n«va|»7.
«vieta. Vallafrtdļi
fltv tikusi tāpat i^*^»
lielo Krieviju un
nekad viņi neai^P,
Mi
'ka liela daļa no It»
jitu tagad, «veSatņē, ^ ^
-88, kad paJiba-im ved^
..iena,ka8 par muiM^
to sapratīsim visi- JJ» ^.
bamdzivot tikai k a i « ļ ,
jaakazta tikai gadi, ^
«leSl būs zemes virsa.
m& «livokll m^Jf
al varam to pidaist^
mis. voDza
papi oii
2!S''dS£S'.Ž?r ^''"^ E ra''SiS^«aSij^Bei:
«;«rirfimt. De «n»dl toi gatavs čtaltles par savu
oS"«?ŽJS3ri.*flk^^ Jfo visiem
S^-rtiJ^^S^teHZMfiSto^ dienvidslāviem, vienalga, vai tie bO- Jto5iSht?ftn^Sl h» «««'bi, kroāti vai melrtkalnleši,
2Sn.r«SKf^fert£M^iS?n5llS^ oatriotlsms. Tipēc Mldlgrads
ISSl^n^^S^ialf JS? ISVtoStl. Petrovičs vienu laiku rezignēti rau- K^JjSS'2l!S?^^L?^tS?^ i^akotne. Tas bija toreiz, kad SJ??JS? *^ii«SSu da tol Tito draudzējās ar krieviem. Bet S?iiffi?SteS?^di^iJ^ ^'^'^^^^ ar komlnformu viņš, ffiS5ff.f2S?,Sri»£lBm dienvidslāvi jūtami at-
S«iw.,Sn2»'ri«l^ffi Petrovičam tagad kjuvis 2ftS25''d2ffi^l2«.»f JS^JB.^ PaS" vienīgi viņi S'Sfi!?^ S l ' ^ ^ 9 L kaut gan vēl visur dau- Si«^2tav?l,§S^SL^SSi£ Jaukta Maibu un Ļeņinu uniad tad tWaga d Int]āil?ijSa?i ?^Irf" tiM SOM. 0N0S0^ ^b eadarp- , . i ļ ^^, , _P' « kapitālistiem un
S^mnt^Ki.,«f^h«^^ nav Viegla.
tSM^ Viss maksā d8rgi, nopelnīt var maz
ssnsms Itāliju 1* ^Jf^'^tl^ un, galvenais, nevar zināt, kad kļūs
kkoSmJūSņils^tis*ka^ *tā^ t^eik^t v^ienSasL i ^«aSktSs ļj^Uj ^no^z vana m^^o^d^i^n^ā tājs. T^a^s^ ^v^ē^l Pet-mēr
viss paliek klusu. Nevienam
netik līst ārā no gultas, Jo ārā ir
auksts un nemīlīgs. Sešos Petro-viēu
sieva tomēr stingri sapurina,
Idcām dodas uz virtuvi gatavot bro­kastis.
Tikai ceturksni vēlāk viņš
Āo pagājību 1 pltifitdie^ im I drebinādamies izlec no gultas un
sestdienās smagajith vētrām Kuks- dodas uz pagrabu, lai uznestu ogles
hēfeņas bākāa sārgs rīta ausmā ie- un malku. _
^raudzīja neparastu skatu *^ uz rā- Ceturksni priekš seotiņiem istabā
nAJlem v{thtliem, ko vējš dzina iedrāžas Petrovifia dēls ar lepirku-kss
grīvā, peldēja miljoniem apel- miem: somā katram ģimenes locek-slKiu;
Lidž pat apvārsnim Jūrā bija Um atrodas pa 400 g graudu maizes
ledzatoi dzelteni plankumi — vese- par e dināriem un viens litrs piena,
las Joslas sēn. neredzēto dienvidu kas maksā 12 dināru. Pupiņu kafMa
augļu^ kas Rietumvactja dabūjami ietaupījusies vēl no labaļiem UNR^
tikai par nesamērīgi augstām ce- RAS laikiem, ko visa ģimene ilgi
nam uh uz ķartitēnt atcerēsies. DrU istabu piepilda kai-
Pasauds sievu un bērnus palīga, rinātāja smarža. PetroviBs steigā ie-bākas
sargs vioni stundā Izzvejoja dzer mazu tasi labās dziras im aiz-
12 centneros apeUImi. Pa to laiku steidzas uz savu kooperatīvu, lai sa-jūrā
parādījās veselas, nesalauztas ņemtu 850 g cukura, ko izsniedz ve-k&
stes. Kaut kur no kuģži bija no- selam mēnesim. .
skalota apelsīnu krava, kas, viegla Dodamies pēc brdkastim uz aarou
rietumu vēja dzīta, pēcpusdienā sa- Petroviēa bridi apstājas pie aviži
sniedza piekrasti starp Hamburgu kioska: tur redzams komunistu par-wi
BrēmēnL tijas centrālorgan^ „Borba*\ naclo-
Ziņa par atrisinu plūdiem abās nSlās frontes laikraksts ..Oloi" un
pilsētas un piekrastes ciemos izpla- vecā Belgrades lapa ^Politika". Tā kā
tijās zibens ātrumā. Veikalu un politiskās ziņas un komentāri v i ^
iestāžu (ferbinieki p?imeta darbu un laikrakstos vienādi, Pftrovj.^ l^ški-
<1^v8s zv^fiot jūras dāvanu. Oāudzu- ras par „Politiku". Viņš ātri^ pār-mi,
ko «ttvāca, bi^a tik lieli, ka ie- laiž acis slejai, kur parast iesoiel
jaucām ar! muHas ierēdņi un pi-pra- informāciju par pārtikas pied^ām
sija tniiltv* tāO hM par centneru, gorete nekā! Pa ceļam Petrovičs i^.
VakaM H*nburgas melnajā tirgū gāku laiku nosl^^v pie kSda iepūti
^^^ISvaia Ajelsinus par 90 feniņiem nāta ti^mvaja, ko grezno milzu uz-
•'-rama-ī^uz pusi lētāk nekā ofi- raksts ,4^ivl faSlsmam. Brīvību tau-iicalo
» • —s "tair Twner vie:Qu minūti priekš
Himburgieil gribi
no turas
astoņiem viņš ieiet savās dari>a tel­pās,
Jo „tautds demokrātijā^' bīsta­mi
nokavēt ari pusminūti-
Kamēr Petroviēa Jaimākle koUē-
^as pārrunā piecgades l^lānu, Mas­kavas
un pārējo Austrumeiropas
valstu saimniecisku boikotu un
spriež, kad varēs izmantot «pirmos
autas sasniegumus", viņi pats ne­kaujas
ar domām, kā saoalansēt sst-vu
budžetu. No 3700 dināru lielās
mēnešalgas un 178 dināru piemak­sas
par katru bērnu 500 atvelk valsts
dažādu nodevu veidā. 800 dināru
Jāmitoā mēnesi par dzīvokli, ap­gaismošanu
un ūdeni. Ģimenes va­jadzībām
tātad paliek tikai 2800 di­nāru.
Midi — tā Midigradu Petro-vifiu
sauc darisa biedri — klusībā
cer, ka kādā valsts iestidē darbu
dabūs ari sieva, tad dzive kļūtu
daudz Vieglāka. Pārdomas pārtrauc
cadru nodalās ierēdnis, kas pazb^o,
ka šodien pēc darba visiem jāiero-
' uz marksisma priekšlasījumu.
Obligātu Visi rāda laipni&s sejas, lai
gan iekšā katram vārās. velns
parauj visus Marksusl" pie sevis
nderrojas Midi. Tieši šodien viņš
vēlējās aizvest sievu uz kino
Darba diena paiet vienmuļi un
garlaicīgi. Vēl garlaicīgāka Ir lek
cija. Petroviēs nevar saprast, ko Ti
to vēl krāmējas ar tiem Marksiem
un Ļeņiniem. Ja Jau kaŗš ar kom
Intormu, tad kari ari ar visiem
komunisma praviešiem Pie kāda
laika Petroviftcma tomtr laimējas
izšmaukt no l^cijas, un viņš prie-ctp
dodas uz mājām. Ja pasteigsies
ar eSanu, uz otru seansu vēl varēs
tikt Sieva galdu Jau uzklājusi. Mi-^
di steigā izēd šķM zirņu viras un
noēd labu škēU zirga gaļas. Jā, ka­ra
laikā viņš iemācījies to denlt Jo
vienīgi zirga gaļu vēl var nopMct
ms^ ierēdnis Belgradē,
Tā kā ir tflcai mēneša sākums un
Midi vienmēr UJia džentimeni^.pret
dāmām, viņš nc^tk divas bietes
ložā. Lielākā d i l i kino apmeklētāju
ir ierēdni un k^iivirt, kis vienmēr
skaļi aplaudē, tiklīdz uz ekrāna pa­rādās
Tito vai kāds dta ministra.
Krieviem vaira neaplaudē, un tie re­dzami
aizvien retāk. Pēc kino aean»
sa PetroviSs būtu labprāt iegājis ka­fejnīcā,
bet plānais maka to neat­ļauj.
Vakarā viņu apdemo divi
draugi, un tid visi četratā dzied
skumjās un gari stieptās dienvidslā­vu
dziesmas. Priekš kara tādās rei­zēs
mēdza Iedzert ari pa glāzītei sli-vovica,
bet tagad Jāiztiek bez t l
Vakara noskaņu uz bridi izjauc
biedrs sētnieks, kas paziņo, ka rit
Midi Jāiet palīgā tīrīt sniegu. Mazā
sabiedrība paliek kopā vēl labu bri­di
pēc pusnakts, pārrunājot dažādas
lietas, atskaitot pdltiku. Jo par to
Dienvidslāvijā tagad nerunā ari la
bākie draugi * . . •^t-«^
dabflla dart>u iestādē Kanberā, bet
pagājušā mēnesi \iau paaugstināts
par strftdniektt hoeteļa asistentu
vadītāju. PazIMimaia Rīgas auto
tirgotājs Daniels dzīvo Melburnā
Jau kopš 1948. ga<ku īsā laikā viņš
ticis pie aavas mājas un vada iene­sīgu
daporta-imporia firmu.
No maniem paziņām, kaa iebrauca
ar pirmo transportu, un, ar maz iz­ņēmumiem,
tika izvietoti tiziskoa
darbos, 4 iegādājušies iavus moto­ciklus,
viena i^rotojis mazu media-nisku
darbnīcu, bet tautietis R pat
tida i^e Jaunaa vieglās mašīnas. Jo,
būdams pulksteņtalsitāja un toto^^
srafft, blakua lertdltijani darbam
labi imrējift piepelnīt savos arodos.
Daudzi latvieši izmanto šeit ļoti
populāroa korespondence kursus,
kas dod iespēju par niedgu maksu
studēt tuipat vis<%> iespējamos
priekšmetos, alakaitot medicīnu.
Lekdjas un mācību materiālus pie­sūta
mājās. Pēc izturētiem gala
pārbaudījumiem ir tādas pašas tie­sības
kfi universitāti beigušiem. Ko­respondences
sk61aa pēc inlasu belg-šanaa
apgādā pit vēl piemērotu'
diTbu. Viens 110 pirmajlmn nupat
Janvāri MetbUmaa dīzeļu iftotoru
koUedlu i r aekmēm beidza Hugo
Koks.
AuitraŪJā dzīvo art agrttc ieceļo­juši
latvieši. Sidnejā aastapoa ar A.
Meļķi, kaa Austrālijā nodzīvojis Jau
42 gadus. Atklīdis viņš šeit pēc
1908. gada revolūcijas, precējies ar
austrālieti un izaudzinājis 8 meitas,
kas nesaprot ne vārda latviski, ^ats
viņš tomtr paUds latvietis, Jo, U-ģos
gadua sveSatiiē dzīvodams, sa­vāds
latviešu bibliotēku ar vairāk
neki 600 grāmatām.
Pārsteigto biju, kad stalts kara­vīrs
Austrālijas gaisa spēku formā
mani uzrunāja latviski. Izrādījās
tomēr, ka taa ari bija viss, ko V.
KrfljBe mācēja pateikt latviski. Viņa
leraduSlea AustirUljā vairāk
nekā priekš 20 gadiem, tMad tiem
nie(|er farma Kvtnslendā, bet dēls,
kas Jau dzimis šett, mātes valodu
vairs nav iemidjies. Jauniebrau-cēju
un Veco Austrālijas latviešu
starpā vēl nav nodibināta īsta sa-prašinās.
Daļa veco latviešu ir „n)-
lainl" noskaņoti, atceroties Utviju,
kāda tā bija cara laikos. Bet kas ti-kuU
pie turības, baidās, ka Jaunie-briucējl
varētu griezties pie tiem
pēc materiāla atbilsta. Selt dzimu­šie
tautieši galīgi atiatrāllzējuSies,
un retais vairs runā latviski. Var
tomēr cerēt, ka i r lilku Jauniebrau-cēji
izveidos savas organizādjas, un
būs vietas, kur latvieši varla pvdcē-tiea
un būt tautiešu aaimē.
Bogongā, 28. Janvāri
J. A. M u š k e
,.TĪRiy ORtJSRO lAPUMPBt^
8iaf „New ITork Times*" karikatūrā saka prezidenta Tnunemi ASV kong-mm,
km tātad ilpiepildi prezidenta vēlēšana kiingaeiBe daudaie ao*
BJumii apiinl&
^ Britu pasta direkdja ^da. sā­kumā
publicējusi to priekšmetu sa-^
rakstu, kufu pieņemšana un nosū­tīšana
vairākās zemēs noliegta. Ar­gentīnas
pasts nepieņemot sūtīšanai
nēsātas drēbes. Ja tās niv dezinfi­cētas,
burmieši nepārsūtot bērnu ro­taļu
pistoles, Ķipra negribot neka
dzirdēt par na^em, bet Baleāru un
Kanāriju salās ' aizliegti kartupeļu
saiņu pieņemšana Spēļu kārtis ne­drīkstot
sūtit uz Madagaskaru,
Jaunhebridu salām un Peru, sāli uz
Peru un šķiltavas uz Vatikāna val­sti
ASV pasta ierēdņi nepieņemot
suņus, kaķus, čūskas un trušus, bet
pret krokodiļiem, ja tie nav garāki
par 60 em, neesot iebildunp.
• 14 ASV štati pieņēmuši likumu,
ka šķirtajām sievām, vienalga, vai
Šķiršanās notikiji viņu vainas dēl,
vai nē, saviem atstātajiem vtriem
jāmaksā alimenti
* Katmubadias lidlauka amerikā-*
ņu karavīri uzaidnāja titr nodarbi^
tiātoa vāčii strādniekus piedalīties
dejošanas aacensibā. Pirmo godal*
gu - DM 100 ieguvi 71 g. v. v«j-tmisis
Jozefs Keilkrancs, kas irturi-bā
un kautrībā pārspēja visus kon*
kurenti^