Bavarijas Latviesu vestnesis, February 10, 1949

              ii m
iii
m
ip i ii
iii
li-ii
i 11
i ' YĶ
ii ;i
m
LATVIJA.imf.lO.;<
zpcļņa un cenas Brazīlijā
Kr. 16 19^. g. 10. Hebruār!
Ar m n (einkiti toidmm ptr«fe-1 !ebrauc<fjiem no Eiropas, bet it
•iliilM n^BiM UtefkOii m»9 iiiv latriUevišķi mums, ziemeļniekiem, vis-
VĒSTUl^ LATVIJMI NO SAO PAULO ncteikumi
m^nm^lu «mv
KO DARĪS
PAUCĒļl
piemērotaltie Matt BrazUlja kfi dar­ba,
tā klimata zbļā ir Šādi: Seo
Paulo, St. Catharina. Patana un
Rio Grande do Sul. Sājos Statos ir
visvairāk eiropiešu. seviSķl ' vācie­šu,
un te visvairāk attistita rūpnie­cība,
celtniecība, lauksaimniecība
un loirico]>ība, k9dē} darba ^ iespējas
^ lir visdažādākās un darba rolcu pie-
^ ^ f ^ ' ^ J * ^ . prasījums ļoti Uels visās nozarēs.
,akft aOpotoā tevtetoamSa l a pte- vienkāiSs, nekvalificēts fabrikas
iumL rato WdiB, kad Vā- g^ŗg^jojeta, nopelna i - 7 'kruzeiru
dja^pidiks ttrotolcku Saimes ma- (Q.J) ^^^^ Oficiālais kurss: 18,5
a M drfa. WdriHneja emigrācijas j^ŗ^^. - f dolārs. Kvalificēti «trād-
Bortee^ rtdtjto, par apitl «tou- ^jg^^ meistari, dažādi technlķi un
dzajlemleauegumiem, pasaules siros-ļgpg^gjjgtj fabrikās pelna 10—15 kr.
aiĶdņa nostās no{ei<»^ stundā un pēc dažiem mēnešiem
fektota l n ^ - . tH tS;|p ioprojajg^k cerēt m avansu. Sākumā, t. s.
^^^'''&'?jJ^,^t^^4^.\''l^^^^" laikā, alga parasti ir ^ ^JS^J^^E^^^^""]^^ loti zema. jk stfādiriSs ceri-mia
«g? « „ J ^ ^ attaisno - alga pieaug, feofe-mo"
M » ^ l « « pw&t Vādjfi. Pre- Uļej„ un lidotajiem, kas iebraukusi
iSlJS^»*?!! SSf'.-Sf •»<> cl«m zemēm, te nedod tiesības
D?» kuriem lldi»in8jfis «Ug- omnibusus vai satiksmes Ud-r
W ^ Irtmo» Wttt ««už&a^9 mašīnas; cita Ueta, ]a kfids tās le-bSod
i9?» ^IHfl]mM v?M\fnl «bf^ls faSr'i^ latt"- p g ^ ^ j gp rmivāatiīipnaašuam vua, dltSaadn asl avIeagsū t
. , „« stla'iJi» Mmārā viegli. Šoferi un 11-
Ko darlfl paUcēji? Kā kārto8l« LjJtgjj j^U vie^ ati^ dartou
«ttba nespējīgo un veco aprāpe? Kā technlķlem un mechanlķlem, ar
b««^0fgļU^8J«^^ ^U>u 7-12 shmdā.
! ! ! ? ^ " J 2 ! J ' J " 4 * ^ 1 . 1 , ^ iotl Mels trilkipB.
kMistruktlva piana Vadjā PaUcSltt kgŗjog b^t^j^ darbos nopelna
tavtMu aiitotnea karixtfanal nav. ?^!^oQft"^^_g-^
S^iSf, ™«ttSf SMSS «^SSSS^ «fik at^r^lzpelpu
ZJT*^ f ^ ^ n ^ ^ ^ . W 2000 kr. bet samēra IsB laikā
S1..7m^tu!. m,,^i^^^l^s darbiniekiem izredzes Jou
S i^«aw*w imitSŽ: ^""Srstu tie-dnitopp
VSelJfi var paJikt «rl bez vtenožētojamakā stāvokli Ir lauk- «S!^-. .aa. !«. r^uM strādnieki - to pelņa Ir ap 600f-«00 ™iwlitt22u ^ ISSvTrf..^ lo"- "toesl, pie loti sradKa un pri-
^tf^*L^JStJ^L^^^W^ te mums pllnigt sveSl un ne- S«^;iJS^t^12L.^SS5J^^ mechanlzaaja vēl
U Misfttt tikti JMmīsa BM^MA ^
imS*, nododot prieksHikumus, Vislabākās izredzes uz peļou ir
Ibl latviešu g^m Vēlētos Jautājumu tirdzniecība un rūpniecībā, sakuma
««cļMg, J. vlM - t l soUluml n e - \ ^ ^ ^ ^ K ^ u S ā ^ ' S ^S
Ite^kald», «n Jāsasta-I°« «^'^
di vftnliskl surakatl par tiem, kas SaTriTriSS^'&.S: I Darbu atjaunos starp
^ «Sd jānoskaidro paUcIiJtt darba
sfēķā, apeeiili prasme, vai ir iespē-
^ atlikuM laiki vH pānikoloties
amrēs, kuŗfls, organizēti raManu
kIrtoK Vldja Mttt ieapOJama gūt
teut dalUus lenfikumua iztikai.
nims personu ģit ir ap
2000 kt. mēnesi.
Vissāpīgākā problēma Ir dzlVok-is,
t l,e$ domāju par ddvi^di mQ*-
su eitopiskā uz1;verē: i - ^ labas
istabas, virtuvi, vannu, elelctrisKo
apgaismošanu, Ukohu ūdeni Tos
grūti sameklēt Lielākā dzīvokļu
dala te ir savrupmājiņas. īres maksa
atkarīga no rajona. Pilsētas centrā
lieli, moderni, javini dzīvokļi maksā
pat līdz 5000 kr. mēnesi, bet nomalē
mums pieņenami dzīvokļi maksā
800—1500 kr. Mflzās provinces pil­sētiņās
vai uz laimēm (bez elek­triskās
apgaismošanas un tekoša
ūdens) šādu dzīvokļu* tre ir ap
200—500 kr. mēn<isL Mūsu emigran^
ti parasti izlīdzas tā, ka pa 2 ^ e *
nēm kopā īrē mžljk?u. ^
Mēbeles samērā dārgas: virtuves
baltais galdiņš ar 4 krēsliem 300 kr.;
koka gulta ar atsperēm un vienkār­šu
matraci 200HB(H) kr.; guļamista­bas
skapiģ, 3 dui^Ju, 1200 kr.; visa
guļamistabas iekārta, 12 priekš­meti,
lietota, 5—8O9O kr. {ļ^vm —
35.000 kr.).
Produkti: baltmaize 5—8 kr. kg;
sviests 30 kr. kg; liellopu gsls^i^lO
kr. kg; cūkgaļa 12—18 kr. kg; dū­mu
desa i8—80 kr. kg.; dzīvas vistas
18—^ kr.' gab; olas 8--10 kr« duct;
svui^ pieitf 2—4 kr. litri; risi 8—7
kr. kg.; cigaretes l,5--« kr. paciņa;
tīrs spirts 4-8 kr. Utrā
Dārzeņi: tomaiti 2-8 kr. kg.; gu]>*
ķi 0,5—2 kr. gab.; burkini (saišķi
tautiska universitāte
Minchene
20. februāri darbību atjaunos
UMikui Jftpētt ^gvte iegiJaa «ri Mindienes starptautiskā universitā-
^ H ^ ' I>P ^ o^tu irzemnfeku immat-tijaa.
Saaaitlbl ar l^Jaa^^mat-kjjg^^gg ptetefcraA 9s persoaāli-aMni
itvlOARm un IRO pārkološa- h ^ r ^ 'T
S^JE^ " ? ! ! i ^ » n ! ^ . ^ ; ; Mttnchen 28, AlnmUleMtr. 7/n. SLJ^M^ ^ffiSSi «SS m'pāifjos
profesorus un docentus Si ^.^i^^f «SSS^^ «<i« »«• februārim lūdz lesnleigt savu
M o ^ j^MttaoBl 1^1 «W wne-kn,„ gtudentu sagatavošanai darbam
nr-lSiiT^^ael-lSbra"s" ''*pi*rHie1k1S5m^i.^^ *™«t^t. i ^ lemis, uz^ kurie^n3i ^viņ^i ^e voair-
SlSSSSi'T.^'SSS" 5.^^ Wa*pl«vienotu adresētu apktonl stt-
£StLri.S?^S*ifS J5 « «"toēlo adresi, atzl-
^^•1 hm.. i B . «tudeotus un mBeSias ap*-
•.tJSSf^^SJfvaS« "^^^ tautsaim- ^feSL 5aSilS? iaografiju un saiiņnleclsko
tVļ^namOiii^iņ^^amml^ vēlējumos rakstiski piesūtīt
CfSffi* ^SlStaT^SS^ »The i S i ^ U n l T S t B c c L ī i c al
jMTteiad no vBcu Iestādēm o^ograpUers, Panama, Prot Dr. F
J«SprStpSesf ^BbSef^ful^tB^s 't*eellīlwP ^nnebOSs K ^ ^ : ^ ^ KAtStHmdesl tpi^evsieen oj6am8a.
statu Vādja, lai tad. kkartoJuSias • ™««»««
iitBs mnia, aidnātu pie sevis. Daudz
Vil var pieteikt beriHS
atptttai Bej|i|a
UX aaimniadiMis imum vadl«*
tejs J. N i e d r i , s&ļļ»:
Ar pāvesta nadonāll del^a
prol Dr. R Lauiinovita gfidibu raa-ta
iespēja novietot Beļjļjl 8 mēnešu
ilgai atpūtai vēl 180 latviešu bērnu.
Kam ir 6e}|ijē i*adi, var bērnus no»
vietot pie tiem. mlgrldjaa gadi
jumā, vecāki bērnus uz rakstisku vai
telegrāfisku pies»rasl]umti Vfidja, 8
dienu laika, norē^fti vieM var aa
ņemt atpakaļ. ^
Lai nepalaistu gartm šo izdevību»
angļu joslā usaBkta jauna bērnu re*
ģi^āelja. Laika letaupljunAa de
lūdzu visus an({ļtt joslas nometņu
vadītājus tūliņ apzināt savās nomāt*
n^, vai būtu šai akcijai reflektanti,
un nekavējoties l^ēmu vārdus un ad­reses
paziņot man uz adresi: (21a
Augustdorf b. Detmold, Latvian DP
Camp. .Tuvāku inloņfiļ^ju par Šo
akciju, ja kāds to vēlas, sniedz ad
vietējie latvidlu katoļu prāvesti 2:1-
ņas par šim bērniem pteiūtimas
steidzami, jo ar militārām iestād&na
panākta vienošanās, ka nākamās
bērnu grupas uz Beļģiju varēs
braukt nekavējoties. Spriežot pēc
līdzšinējās pieredze šo Izdevību
būtu ieteicams izmantot
8«*l0burk.) 1.5-3 *iJfŅ»>^|1^i • i , 1
i,*--8 kt. kg.; kāpostu latviešu skautiem
AUl^t banāni 1-4 k^. dUčt; aHelštnir^'''' ^^"^^ ^«.«UU^m
1^. dxioi; ananāsr2^1kr. g8l).;| • •
fli^iki 0,5-1 kr. gab.; zemenes tnUlCla
8*^15 kr. kg,; āboli, bumbieri (ie- ***AA4vt«
vesti) 1—3 kr. gab.; vīnogas 8-20 ASV skauttjf organizācija piedāvi*
kr. kg.; melones un arbūzi 3—8 kr. jusies Izsaukt un dot alg<^ darbu
kg.rBez tam ļoti daudz dažādu op skautu vadītājiem vairākās M
dienvidu augļu, kas stipri lēti I amerikāņu skautu lOOO pastāvlsim
Drēbes un apavi: nešūtas drānas Uo^etņu vietām. „Church World
dāmām un kimgiem ļoti lielā izvēlē servlce« ^ļr. lUropā Lendstrits noT
un cenu dažādībā: Vsōr dabūt dāmuUādijis DP Aautu Inspektoram
kleitas, drānu, sākot jau no 10 ^kr. ^onnē, ka viņam patiktu, ja DP
metrā, kungu — 30-50 kr. Labākas skautu vadītāji, kam Ir jaunās W
angļu drānas šeit maksa 250-400 kr. skautu apliecības, izpildot veldla»
m. Dārieaflf Ir Unu drānas — 35—90 ļ pas^ atzīmētu ziņas par savu dsN
kr. m, Sūts dāmu tērps, labs mode* ļ bibu skautisma laukā. Tās ierakstā.
11s, maksā 350-8000 kr.; kungu uz- U M B „C2iurdi World Service" tUm
valki, atkarībā no drenas, 90(^1800 lapas otra pusē, nodalījumā .jS*
kr. Vienkāršas darba kurpes aievle- tlnent taots relaUve to your emi*
tēm un vīriešiem jau no 85 kr.; la- ļ gr^ion".
bākie, elegantākie modeļi 300-1 skautu inspektors 2. Moimt
400 kr. ^ ' indrāda:,,Vadītājus, kas jau laeM^
Pārējas lietas: Šveices lokas hŗu^ies emigrācijai kādā no tagadķ
pulksteņi dāmām un kungiem jau schēmām, bet kam foimllltāJu
no 350 kr.; Šveices zelta daono- kārtošanā radusies kāda alzkavāfe*
metri 3000 kr.; zelts 25-30 tor. gra- ngg, pieteikties saviem skautu
mā; fotoaparāts — ,JLelka 3" vai ļ priekšni^Jem, ailedzot sūcas zkiai
„Oontax«« ar obj. U — 8-7000 ^kr;» pg, līdzšinējo migrācijas lietu kŠN
.Retina** H 8000 to.; ttt^att tošanu. DP akautu inspdctoia tīd
100(^000 kr.; radioaparāti, sākot U^gģinās panākt pldcritlgaji orgs»
no 950 kf.; labi akordeoaii, sSkot no Uļ2jcij| jļetu paātrinātu virzīšanu.*
JM5000 kr; mikroskojrf, sākot no ja^ni noteikumi latviešu skautu
8000 kr. Dārgi ir visi medikamenti darbībai trirodi tagad galīgi iistri.
un aevišķl irstu un zobārstu instru- un stājušies apScI. Tie paieb
m«itl Automašīnas: jaunākais 1949. h^pgju vienotam darbam ari twl, ja
g. , Jord** — 70.000 kr. (uz no-ļ gkautu vienības atrastos dažidoi
maksu); „Flar mazauto 15.000 k^ kontinentos. Augstākais lēmējlnstt^
(uz nomaksu); lietotas automašīnas, tūts ir Skautu pilnvamldcu padome,
apra. 1940. g. modeļi. Jau no 15.000 kas vajadzības gadlflraa du^
kr: un ari uz nmaksu. Vispār šai vieHcs ar rakstveida Imšanu un bit
zes^ nav Uetuvd priekšmetu, ko I š^^liņiu^ *
nevarētu pirkt uz nomaksu. Pati Heg«iduu«B uz 8 eTtlgā darbipi«
kurpes var dabūt uz vairāku inē- vadītiem gadiem mskatljās 78. gaidu
libšu nonateu. Ir veikali, kur ar un 79. skautu vienības. Starp dstt*
mazu iemaksu var Izvēlitles visdap ļ dwijiem cittautu viesiem Ungārim
žldikia lietas, pēc tam makatjeitgkautu avddemiS nodeva to prei^^^
m&iesi ap 80 kr. ^ Identa ģenerālis Selkijs. Pieminol
Zeme: apbūves gdNdlļSao Paulo D^udzlga aidnājuma di«u, faldr
tmoMā, kur jau ir satiksme tm ūn skautu vienfeas ziedoja 8 *|odi
ddctriba a0X40 m^, sjtot ar 20.^ nometnes tautskolas ^ I n i f
ter. (uz nomaksu). Ir firmas un būv- kton par labikiam daAiem l a t^
uzņēmēji, kas ar 10.000 kr. iemaksu | valodl
uzceļ māju pēc vSiētanāš, dodot kUt
pešil apbūves gabalu. Pēc tam
maksājama īre ap ļOI
kamēr visa māja izmaksāta (mijas
vērtība ap 180:000 kr.). Provinces
pilsētas un uz laukiem tidtti pašas
af).f00i0 kir^. tm^ a'r^ L^JI^ 1I^?^^J- I M<Wlnējaiys 98 DPAC^XS a komiih
\m pārtikas produktu zi>>*Bet pā- U ^ ^ ^ ^ saņēmis dienesta pasugt»^
1 £ L ^ ? ^ U 4 ^ ^ transithometnes komandante^
tēs ir ļoti liela. Vairilkkan Pfir- S^r
sMiests jautājums par Jaunas l a t - ™ ^ " ? ' ! ^ ^ ^^
v i S T k S » ^ jwi ierašanas PaUngb^^
rpmkott M ā S SrSball pie. "Ji J?"^ SSi ^^l^^^lJSi
K o f a1nrtd« «Iroato Ublpazlg^
Kr. mēnesi. Izdaiļo Falinģbosteles
transi^nomctni
nu bēgļu nometināšanai
Sao Paulo, 22. janvāri.
Dr. Fēlikss Orants
Uz ko cer latvieši viņpus dzelzs
aizkaram
Berlīne franiu sdcteta laikraksts
,J>er Kurier^ snleds sava Hdastrād-nieka
rakstu par dzīvi Latvijā, kur
autors pavadījis llgiku Mcu dai^
nometnēs. A%lrlbi ne dtiam at­laisto
gūstekņu setiem, šis biju­šais
Jelgavas eulcurfabri^ un Rigas
un Liepājas ostļis stridnidcs uzsv^*
gluži irlJo stariplbu, kas vU J(H>ro-jām
spilgti daroties ada, iiirejot
1940. gada Latviijas — Padomju Sa­vienības
robežUL Daugavpils esot
viens vienīgs neatkarigās Latvijas
laiki dēstīts un kopts puķu dins,
salīdzinot ar padomju nolaistajim
pilsētām. DiemK% tagad viss pa­mests
novārtl Latviešu zenmiektt
sētas tagad līdzinoties Holandes
un Dānijas koptajām lauku saimnie­cībām,
bet visur — gan pUsētis, gan
lauk(^, ie<teIvotlljl sūdzoties par
brivibu, ko atnesis boļševisms.
®^ ^ ™ pie- zik Udzekļiem, neki vēiak viņi
derīgo Vādji na^. Raut vai briv- s p ž ^
nritigu daite klaušu kirU mēs sa- jg p^cljus puldnās pēc iespējas
^«n smag&adaA^ vienkopus un būs plflnvekilgi o i ^ -
S^f:^**ViL^Ii^,^^ dažādas ražošanas nozares,
ugnometn^ SMet, ka IRO pret ļ var^ runāt ari par tirgus meklēšanu
cdt Urpus Vidjas. Kād^ gan niūsu nā-
Ja««J«n^jll kāmis organkādjas Kanādā, ASV,
ftB VicUi bOa viena no smagikim Ungliji vai Austrālijā pāris rdzes
gadi nevarētu rīkot no Vādjas sa-
Ri iekārtot ntftnes palicēji^ kasIņemto adījumu, pinumu, izšuvumu
Ms tieši tie, kuru iedzīve jau ta- un dtu izstrādājumu pārdošanu,
kdd ir vistrūdgākiT Jau tagad no- saistot to ar plašākiem i^ropagandas
metnis novērojams, ka aizbraucēji, sarīkojumiem, k<mcertiem uti Mek^
DksU vioi lielā steigā saiņojot līdzi lejot paielzos ceļus, noteikti būs
^ttsiamo, dāvā iecerētai dzivd par iespējama ari Vādjā trūkstošo izej-ļnevajadtfgu
atzīto pa Id^ un kreisi, materiālu piesūtīšana. Dažās noza- afiri par nedaudzām markām pār-J rēs ražošanu eksportam izredzes no-videšiem.
Vai nebūtu lietderigiļ orgsufiizēt pat plašāki mērogi. Sa-lalri
nometnē iekārtot dažādu jā virzienā priekšdarbus jau veic
laMGšmetu un mantu fondu. PaH- Eslingenas kolonijas padomei pridtS-Miilem
daudz kas noderēs no tā, kas sēdis K. Kalniņš, sadarbībā ar
tead tidc nelletderigi izsvaidīts, at- vispasaules luterāņu apvienības pār-
4ivinits vai pārdots. Ari tādā vel- stāvi Vādjā Dr. R Hongu.
A . vēst vidon kopā esot. palicēju Par Vādjā ražotu priekšmetu pār-
OTias w ^ ielsārto& 0^ daudz mft-1 doiani Mātiem i^'^ī^^ tetv-pritlgiem
siedojumimn dauddbn
valstīm uz Vidju varēs nākt pa­balsti
gan naudā, gan graudi Da­ļēju
ī d z ī b a sola ari valrikas
starptautislms labdarības organlzi-djas,
m tidēļ iķiet, ka palicēju lik­tenis
nedr&stētu 1 ^ tik drūms, k i
tas sākumi šķiet Kad Uellki lat­viešu
daļa būs izvietota rafigi dar­bā,
daudz vieglāk k&todes ari pa­licēju
izsaukšana. Oala rezuHiti
Vādji nedrīkstētu palikt neviens
latvietis, kas to pats nevēlas. Lai
pārejas pc^mi, kas var būt ari daži
gadi, palicēji nebūtu sUktik nodro-šināU
ndcā paftrdz, ^vējoties Jā­sāk
rīkoties, un aizbraucējkan Jā­pierāda,
ka vārtfi par tautas koolbu
nav bijuši tikai tukšas iram. Kaut
ari katrs c^ts būs sūrā darbā jā­nopelna
un Jaunās pagaidu dtfves
iekārtošana prssls daudz, neviens
nedrīkst aizmirst, ka viņš tom^ dzī­ve
» labākie apstākļos Vidjā
mandants par savu tiešo palīgu uft
referentu iecēlis mūsu tautieti Volr^^
demāru Vlnku, Pēc vadības mal«
ņas nedaudzu dienu laiki nometni
panākta tīrība un stingra disdolini
administratīvajā personālā. Pavi^
sari vidraku kv. km plašajā nomet*
nes aiftārtnē dēa^ krBšņiuna kokuii
eglītes un idcārtos puķu dobes, pS^
vēršot smilšaino un dubļaino p l i^
bu i w tikanm atpūtas vietu a^
braucējiem. Komandanta eneritiskl
Vairāk PBT visu latvieši tomēr sa-1 un noteikta ridba rada pārliecību, ka
Jūtot garigo badu. Inteliģence de-1 Falingbosteles transltnometne ie*
portēta, galvaspilsēta Rīga, kas vēl veidosies par paraugu visām P&ri»
līdz 1944. gadam bijusi „Austrumu | Jām. L KslŠl
Parize^ zaudējusi visu savu kultū­ras
dzTves spraigumu un īpatnību,
pat Ziemsvētki bijuši izsludināti
par iiMvināmām darba dienām —
akolis, gan fabrikās. Visa mmt
esot pārblīvēta ar krievu karaspēku.
Rīgas, Ventspils un Ltepijas osti
dienu un nakti drudžaini eejot nocie­tini
j\m:ius kara fiotd, dax4>i noritot
dz ļoti plašiem dzdioņstiepļu no»
VES1ULĒi
KBDAKCVAI
A, Ziemelis, Antfijft
SO ESAM AiaSMIBSUlI
, Esam daudz ko darījuši, lai lagla*
žogojumifo, kō iqpsai«a patruļas ar bitu mūsu tautas nikotni, esam
polidjas suņiem. Jlgi celties ari pēc viMUprikiem il«
Raksta autors uzsver, ka latviešu tloilem, ko vēsture devusi Bet vis*
tauti valdot tiriba rietumu demo-1 nu esam alzm< susi: j^eni ar Mr*
kratijim, īpaši Anglljd, no kuras t i niem. Jo vairik un kuplikas bflf
gaida savu atbrivošanu. Kidas ang- mūsu jļm«nes. Jo mums labākai ^
ļu strādnieku partijas del^ādjas lo- redzes imstivēt k i tautai nfikdni
kas viesojušies Lat^i, pa- Ko mums reiz līdzēs zeme, Ja
klausot Padomju Savienības ielūgu- vairs Jtautas? Grūti svešatnē ua
mam, pie ^ l a i ļ^ namatēvu ierod- i^apskaužaroos apstik^ veidot tl*
nijuma snieguši dažus publiskus menl, kad paši sēoam k i putni zsrt
prieMBasIJīBmis, kuros norādījuši, pdi un nadnim, ko nasta rftdiei»»
ka karš bdddes un ndcidas poli- Tomēr Jisdca, ka mūsu devidei
tlskas pirmaiņas vairs nav gddi- mmdas apstikļos stipri pirvšrtušiii
masi Kkusīajos tas izraldjls ir- Ir gan irti dzīvot bez rūpēm un pie*
kirtigl dd)u vilšanos. Pēc smap- nākumiem, bet Sordz to nevajadzš^
jiem pird^ojimiiem vicu bkio^ād- likt iHrmi vieta. Vd latvieši dfli*
Jas un krievu terrora laiki latviešu kirt Jau nav tikuši tipat izsvaidīti
visidii v a r esot — *bfff—vtba . ' . . . - ^
No aetņu
dzīve
pa visu lielo Krieviju un plašo pa*
aauli? Bet nekad viņi neaizmiri
ptaiikumu ŗm aavu tautu. Nedf
mirsldm, ka liela daļa no mums
sirmos Jau tagad, svešatnē, un sa
tas nodmēs, kad paši būsim ved
nebūs neviena, kas par mums rūpš*
, ^ , , JM, — to sapratīsim visi Js ta»
I^TVUAS SARKANA KRUSTA tagad gribam ddvot tikd katrs sar^j
medkiniskā ac»rūpe {tagadējā adre- rūp, tad Jā8ka:ta tikai gadi, cik iV
« : Uttlsches Rotēs Krm, IRO vēl latvieši būs zemes virsū.
c m & n ^ ^ * ? * ^ ^ Pašrdzējā divokll mēs lēni dfl- a2gSrāwki *sJa2ra2ks1ta, ko vēl var pisgnPra»-c rtaiTvd varam to piddst?
sit
LATVIJU palīdzības komitejas MlLULfr, Ll}DZC RASSTIf
Frandjā jaunā adrese: 16, R^ (90) Papaela
<3^a»di8t Paris IKa
I
I
i l