Bavarijas Latviesu vestnesis, January 21, 1950

              Sefitdien, 1950> g. ,21. janvfcl.
Sestdien, 1950. g. 21. janvāri. 1 • - * L A T V I J A
un pagasli.
l
BIĢS LEC AR IZPLETŅIE]^
dziļas saites air tautas mūziku,
ziķa vissvarigākais Ivanova i
siinfdmja. 7
Kal^ņS, Jēk. Mediņš, J . Ozoliņa ^
. Literatūras kritikas jautājumui
apspriedusi Pad. Latvijas rakstni^
ia^ritiaiba partijas sanāksmēs, ftpj
ferēja a^b. sekr. J . Muižnieks:
ldiatreirļ>āut,d rkaas s saastznīimegēutum u- lsa. tviNešua v^^
ttiirlgu ratotu par soc. reālismu jģ
HterStūras partejibu- A. '
un K. KraujiņS min piemēruij,^
Rietumeiropas un krievu k l a ^
HterātOras, bet padomju l i t ^
p t o g i neievēro. N e v i e n « kritk
līdz Mm nav ^āris tādu sāpini
p r o b l ē m u kā sociāH^tiskā
un nacionāls formas vienību, Ķ
terāturas krit&a vienmēr necfnlļ
ar buržuā;sijas nacionālistiem m
kosmopolītiem, ne reti slavē vija
(P, l^a^ V : Bērces, J : Vtoiga,
IludzISā) ^matas. Drāmattoi,.
latvleSu literātos Mti^^^ ^3
«lāla kaktfiiiS.^ A^^ noliecoties pŗj
A. Caka talanta, kritiķi nav itob
stējušl atklāti paradīt dekādes»
tišma un formālisma atlidcas Caki
dzejā. ^
; A. V. Lācis, J. Sudrabkali*
A. Saķse^ E. Pakule, E, SmiiSuI
Krriņa, A. Grlgulis, A. Brieditii
A. iPpsons, L. Erika^ K. Klētni^
V* LUne, P. Cerežničenko un IM
iau dabūjuši Staļina prēmiju,
I^Siļp^ 1948. g. dabūji sS*
par A. Grigu/a m
Mt)qircdānA kuru izrādot $fi Mas*
kam SevJ^opolē un BulgSrili
l^toai^ t ^ piešķitte AkadS*
' nosaiikums.
bija viena no dele*'!
gSlJem» iwur>kompartija sūtīji
ujf Maskavu apsveikt Staļinu drinw
ļaUas ^e»ā^Iebraukusi Higas v§i«
dā nosauktajai Maskavas stacijl. Ar
lepnu limuzīnu aizvesta uz labSt^
VieSidcu~ Hotel.National LBā*.
ziņa stā«tta: „Ar Staļinu hiķ jsfi
agriasdaudz^t tikusies m'mi»
uz; kur jūto$ li^i!^
manas
ar Staļina acīm, kuru
teicat ;^jMana meitene^
droša un saM to, ko domā" (!) S\8f
II>laiīdēja,^ kad es biju savu %
Iģūsi. Pēc manis runāļi
ādas krāsas ļaudis. Vis»
iaČ^ŽMan patika vienkāršais Ma^
ToļaU pats pārtulkoja
|: m u runu tdcamā krievu valodi
©trd; reizi redzēju Staļinu 22. dec; ^
vildības pieņemšanā pilī, kur pa*
vadīju 5 stundas Georgija zālē. Ui
skatuves bija arī mūsu solists Ati»
Trimbergs."
Skolu pārvaldes priekšnieks
bietis: Pēdējā laikā izdod daļfll
grāmatu krievu valodā — tās
sa. Latviešu skolās iznākuSi
vairāki' sienasavīžu - numuri
valodi
Augstākās tiesas priekšsēdis
teovskis: 1918. g. tika safabrļcl»
ae a t ķ a r i g ā Latvija (tā W^
burtiski), kuŗas vadības orgāni»
piedalījās arī menševiki: Mendw^
Cielēns, Pauls un Bruno Kali*
Petrevics, Skujenieks uc. nodev^}
18. un 10. novembrī latviešu revolu­cionārie
sociāldehiokrati sarīkoja
konferenci ar 15 delegātiem, kaste*
jpirežentēja 900 partijas biedru. ^
sprieda . bruņotas sacelšanās. jaut?^
Jumu. Nolēma modināt plašas mft-sas
uz cīņu (neuzmodināja vis!) w
censties noturēt vadību partijas to*
kās. CK kopā ar Latvijas sociālde­mokrātu
CK 3; un 4. decembrī no­organizēja
pagaidu pad. valduļļj
Uzbruka bads un baltgvardi, l^ij'
g. 22. maijā padomju karaspēks a^'
kāpās.
Atjaunotas Valmieras un P]avii?ļ
Vai pavasarī sāksies
»(iasaules iekarošanas
ļjiecgdde«?
Briselē iznākošais krievu emigran-tu
laikraksts „Ca80voj" (pag. g. 289.
n-rfi) ievietojis inforrtlāciju, ka 1949.
^ g. jūlijā Kremlī notikusi virkne sle­penu
apspriežu, kurās bez politbi­roja
locekļiem piedalījušies arī mi­litārie
un zinātņu eksperti. Apsprie­dēs
pieņemti svarīgi lēmumi un i z -
^ strādātas sīkas instrukcijas.
Lēmumi esot šāc^: 1) Nobeigt Ķī-nas
iekarošanu vēl 1949. g., bet katrā
ziņā ne vēlāk par 1950. g, pavasari.
2) Pielietot visus nepieciešamos lī­dzekļus,
lai 1950. gtfIrānā Izdarītu
Ģipvērsumu, izprovocētu pilsoņkaru
Indijā un Pakistānā, kā arī radītu
sadursmes starp pēdējo un Afganis­tānu
strīdīgo fobežjautājumu dēļ.
Vairāki Afganistānas valdības lo­cekļi
jau uzpirkti -un tiem apsolīts
nevien diplomātisks, bet arī militāra
atbalsts. 3) PasUprināt gatavošanos
IndoV^nag iekarošanai 1950. g, un
citu Dienvidaustrumāzijas zemju
ieņemšanai 1951. g. 4)Paātrināt flo­tes
un aviācijas bažu izbūvi Tālajos
austrumos ar. tādu aplēsi, lai visi
darbi būtu nobeigti 1950,. g vasarā,
kad tās varētu sākt izmantot militā­rām
operācijām pret ASV un K a ­nādu.
5) Organizēt 11 sevišķas gaisa
desanta armijas līdz ,500.000 vīru
kopskaitā, pastiprinātās apmācībās
sagatavojot tās aktīvām operācijām
Uz 1950. g. vidu. 6) Pasteidzinātā
gaitā un palielinātos vairumos ražot
ar radaru vadāmās raķeštorpēdas
V-5 tm V-6 ar darbības rādiju līdz
3000 km. 7) Pasteidzināt šo torpēdu
\ irfaušanas ierīču uzstādīšanu Cukot-
' skas pussalā, uz Somijas ziemeļro-bežas,
Austrumprūsijā un Pomerā-
-nljā, lai darbi būtu nobeigti 1950. g.
.pavasarī. 8) Uz 1950. g. vidu pabeigt
Austrumvācijas sovjētjzēšanu. 9) P a ­stiprināt
„auksto karu" demokrātis­kās
zemēs, provocējot tur sadursmes,
nekārtības un nemierus. —
tai pašā n-rā „Casovoj" ziņo arī,
•ka stipri sarkanarmijas spēki ar
tankiem, aviāciju un gaisa desanta
vienībām jau koncentrēti Alzkau-kāzā
un Turkestānas dienvidapga-balos.
Minētais laikraksts apgalvo,
ka šīs ziņas nākušas no^ labi infor­mēta
avota. To varētu arī neapšau­bīt,
jo tas, ķa Kremlis kaldina visas
pasaules proletārizēšanas plānus, ir
atklāts noslēpums. Tāpat ļoti iespē­jams,
ka nupat notikušās komunistu ]
^Vadoņtii^ ai^spi^iedeš^ļ^ ei^ā ļ
'^sakarā ar iepriekš uzskaitītiem lē-
"iriumiem. Tikai jāšaubās, vai šī „pa-saules
iekarošanas piecgade'* nepie­dzīvos
tādu pašu neveiksmi kā visas
•iepriekšējās. —č.-
Kā darboļušas DP komiajas sena­tora
Mekkerana apgaismojuma
m
Latvijas pag. numurā publicējām
informāciju par senatora Mekkera­na
ziņojumu kongresam attiecībā uz
DP likuma paplašināšanu. Kā se­nāta
juridiskās komisijaa priekšsē­dis
viņš ļoti noteikti nostājies pret
ierosināto likumprojektu, paskaid­rodams,
ka īstie DP Savienotajās
valstīs jau ieceļojuši. Sai rakstā
sniedzam senatora Mekkerana ziņo­jumu
par tagadējo DP komisiju
darbu.. Sos pieredzējumus senators
ieguvis, pag. gadā apceļodams Vā­ciju
un Austriju.
Vissmagāko apsūdzību pret DP
komisijas līdzšinējo darbību Mekke-rans
pamatojis ar liecībām, ko v i ­ņam
oficiāli devis viens no pašas
DP komisijas darbiniekiem. Sis
liecinieks ir Džons V. KeUers ju­niors,
ko senators izprašņājis Min-chenē.
Pirms tam Ketlers darbo­jies
DP komisijā Bucbachā un
Frankfurtē. ^ViņS stāstījis senato­ram,
ka dažos gadījumos pēc aug­stākās
priekšniecības rīkojuma ze­mākie
komisijas darbinieki bijuši
spiesti „laist cauri" arī personas,
par kuŗātn CIC ziņojusi, ka tās ir
komunisti vai vismaz pastāv aizdo­mas,
ka viņi varētu būt komunisti.
Bucbachā strādādams, Ketlers do­mājis,
ka tā Ir tikai turienes DP
komisijas šefa Basheima politika,
bet vēlāk pāHiecmājie?, ka šādi rī­kojumi,
nāk ar galvenās Frankfurtes
komisijas, ziņu. Savti liecībā viņš
paskaidrojis senatoram, ka, „acīm
redzot, komisijai vienalga, kādā
veidā paredzēto 205.000 personu
kvotu piepilda".
Bet pēc tam pats Ketlers, kā re­dzams
no Mekkerana ziņojuma se­nāta
komisijā, izteicies, ka „ja kāds
saka, ka viņam ir žīdu asinis, tad
tādu uzreiz laiž uz Ameriku". Viņš
minējis arī gadījumus, kad zemākie
komisijas ierēdņi cēluši iebildumus
pret tādu personu pieņemšanu, kam
pierādīta darbošanās melnajā tlr-^
gū, bet no augšas saņēmuši norādī­jumu,
ka šīs personas ^morāli uz­skatāmas
par nevainojamām".
Beigās Ketlers ziņojis Mekkera-nam
par kādu sarunu ar to pašu
Bucbachas DP komisijas priekšnie­ku,
kas viņiem licis parakstīt dažu
kandidātu pieņemšanas dokumen­tus
un esot teicis: „Es, saprotams,
nevaru ,piespie|st jūs šos papīr\is
;,paraks^,.b?tr'ja jūs ;to -nedamit,!
man vajadzēs ziņot par jumĻS uz,
Frankfurti, jo, acīm redzot, jūs rie-gribat
veicināt komisijas darbību."
Sādi un līdzīgi gadījumi ir tie, kuru
dēļ senators Mekkeransapgalvo, ka
(Beigas)
„tagadējā likuma realizēšana nav
izdevusies pilnīga pārvaldes sabru­kuma
dēļ".
Informētas aprindas sakās zinām^r
ka Mekkerans eventuāli izbrauks
,^ujas laukā .ar vēl smagākiem
pierādījumu lielgabaliem", jo īste­nībā
viņš neesot vis pret DP liku­ma
paplašināšanu vispār, t. i pret
vairāk DP ielaišanu ASV, bet gan
pret tagadējo DP komisiju un tās
politiku. Šīs aprindas apgalvo," ka
Mekkerans eventuāli būtu ar mieru
pievienoties ielaižamo DP skaita
palielināšanai ar priekšnoteikumu,
ka nomaina tagadējo DP kon^sijas
vadību.
No otras jpuses, gan ari būtu
vieglprātīgi uzņemt SIs ziņas Jau
par pierādījumu tam, ka taimi tādā
veidā ar! DP problēmas izkfirtošana
atrisināsies, un, diemžēl» j f i r ^ ās
ar iespēju» ka, intea^sēm krustojos
ties, var ne tikai rasties pavisam
negaidīta rakstura kompromisi, bet
arī ja notiek ļaunl^i, viss 11-
kumei paplldlnSjums var nogrimt
nebūtībā.
Ari presē jau Izteiktas ba&tf, ka
senators Mekkerans gribot vēlreiz,
arī šai sesijā, „8ēdēt likumam vir­sū".
Sl8 bažas pastiprina apstfiklls,
ka senators liedzies atbildēt žurnS*
līstiem uz jautājumu, vai viņu va­dītā
komisija Ievēros senāta plenār­sēdes
uzdevumu, revidēt P P likuma
papildinājumu projektu ildp; 25. jan­vārim
un tad at^al celt jto priekšā
plenārsēdē. Mekkerans - vispirms
izteicies, ka par i|du plenārsēdes
lēmumu viņam neluts neesot zināms,
bet pēc tam izvairīgi sacījis, ķa ,,ir
grūti tos puišus (domāti komisijas
locekļi) sasaukt kopā".
No vienas puses, laikam gan nav
nejaušība, ka visasākie Mekkerana
pārmetumi DP komisijai, t. i.^viņa
ziņojums par Ketlēra liecību, liela-josļ
laikrakstos tikpat kā neņiaz nav
atspoguļojies. No otras puses, tas
tūlīt Izraisījis jo spēcīgus protestus
it sevišķi no katoļu orgah&ādjas
NCWĢ.
Bet par visām lietām, ari tas jau
lasāms amerikāņu presē, un šķiet,
ka latviešu DP varēs tam pilnīgi
pievienoties, i r skaidrs, ka pašreizē­jos
apstākļos Mekkeranfi rīcība, lai
kādi motīvi tai būtu, visvairāk kai­tē
luterāņu ticības DP — jo tie vis-vairāk,
ir^*^tie,ikam-vienl^''- <?dpība
tikt uz ASV būtu likuma paprldlnš-juma
pieņemšana.
Geņ. Haulij$ nogriež Sokolovskim gāzi } 9 V
Es gulu ar pistoli zem spilvena. Berllniesi
nopleš sarkanos karogus
Kad notika tas, kas tagad jau pie­der
vēsturei, Berlīnē bija tikai nie­cīgas
pārtikas rezerves 34 dienām.
īSā vai tā, bet pirmā» 200 t konden­sēta
piena, ko biju savācis jau mar­tā,
izglāba vismaz 6000 vācu bēr­niem
dzīvības blokādes pirmajās
dienās. Gaisa tilts sāka darboties 26.
jūnijā. Par to es uzzināju tikai 25.
jūnijā, dienu iepriekš, kad ģen. Kleijs
man vaicāja: „Frank, es pavēlēju
lidot uz Berlīni dažām transporta
lidmašīnām. To nebū§ daudz, bet
dBdd desmiti ir mūsu rīcībā. Cik ātri
jūs varat pārņemt lidmašīnu kravas
un ko jūs vēlētos, lāi Berlīne sa­ņem
vispirms?"
Man tagad jāatzīstas, ka es pats
par gaisa tilta panākumiem toreiz
biju ļoti šaubīgs. Es nevarēju lāga
iedomāties, ka ar lidmašīnām vien
gan krieviem bija rokā visas lielās
kārtis, arī man šad tad gadījās pa
mazam trumpitim Ar lielu sajūsmu
es kādā dienā, piemēram* atklāju, ka
deggāze maršala Sokolovska namam
kontrolējama pa* vadiem, kas iet
cauri amerikāņu sektoramv Protams,
es tūlīt pavēlēju gāzi nogriezt So­kolovskim
bija jāizceļas citur, bet
automobiļiem ar viņa mēbelēm bija
jābrauc gar mūsu posteflem, unmēs,
protams, ar kaut kādu ieganstu an*
tīkas kollekcijas apķUājām.
Kā visi krievi, arī pats ģenerālis
Kotikovs bija pārliecināts, ka Berlī­nes
blokāde dos Padomju savienībai
panākumus. Kad arī viņš jauta, ka
visas pūles veltas, viņš pazaudēja
pat savu humoru. Kādu dienu Koti­kovs
ēda pie manis pusdienu un iā*
lojās, pats būdams māgas slimniek^
Vašingtonā, janvāra vidū.
S. K.
V4
.4'
dzelzceļa stacijas. Atjaimos ari'
Kokneses, Siguldas, Jumpravai
Skriveru, Juglas, Lielvārdes un BJ*
ķītes stacijas. Elektrovilcieni sa»'
t
princeses Hermīnes Holandē dzimu-
^ šais dēls. Savādi, ka par to nav mi-o
« . . x j a o . ^ . c ; x v . x u v . . . . . ^ . . , ^ ^ Hcrmīnes 1927. gadā izdotajā
šot ripot pad. Latvijas 10. g. ^^^^^ grāmatā, ne arī Gotas alma-o
- -u 1. 1 - - ^- ^imstrtīrfr ^^chā. Bez tam visi pnnča doku-
Brivibas bulvāri pretim mm^ menti esot gājuši bojā.
padomes namam, kur atradās m fe. ^ ^ - ' . - TUO
ļais kiosks, šogad pacelšoties P^e«^ f / ^ l , ^ ^ ^ . ^ ^ l ^ jau bija gūta f^lieciba,
neklis Ļeņinam Tēls būšot bronz^Mf ^ patiesībā ir pret drošības
12 m augsts, pamati no dzelzs be-l^-^ n . n H i , wh.c,...,-. T . , - W T o n V n c -
tona, apšūti ar sarkanu granītu.
Rīgā simtiem cilvēku nododas J^ļ]
šanai ar izpletņiem. Daudzi \ŗ'
nieši nēsā nozīmi „parašutist". j ,
sarā izdarīti 600 lēcienu, ari SKO'
niece Gaļa Gorskaja lēkusi, i *
mara Aki4enko lēkusi 84 reizes.
No Cīņas ievada: Komunistu P»
tija varā nedalās un n e v a r oļ
l ī t i e s ar citām partijām, unj^
nēc nav neviena, kas mums var^
trūkumus aizrādīt. (Lūk, kur »d«^
kratida^'l)
Princis, kas atgrieztos Sav. valstis
likai padomju aizsardzībā
Karaliskas galvassāpes Meksikas ierēdņiem
„Vienīgā vieta pasaulē, kur es jus­tos
drošs, būtu padomju aizsardzībā,
un es ātrāk neatgrieztos Sav. val­stīs
kamēr mani nepavadītu pa­domju
virsnieki un man nebūtu ap­solītas
karaliskās tiesības," izteicās
HohencoUemu princis, kas Meksikas
cietumā gaida 23. februāri, kad iz­šķirsies,
vai tam kā nelegāli ieceļo­jušam
princim jāatgriežas uz Vāciju
vai arī uz Sav. valstim, kur Vašing­tonas
policija gatava derēt, ka viņš
Ir tas pats gleznu zaglis, kas pazuda
pagājuša gada jūnijā.
Šķietamais princis Oto Vilhelms
Hohencollerns parādījās atklātībā
kādā Ņuorllnsaslatīņukvartālahakts-klubā
septembrī, kur viņš drīz iepazi­nās
ar kādubagātu amerikāņu atraitni
un pktobrī nosvinēja kāzas. Kāda
Ņtiotlīnsas avīze ievietoja sensacio­nālo
ziņu pirmajā lappusē, par ko
sāka interesēties sāncenšu laikraksti.
Drīz vien bija sameklēts* ķeizara ve­cākais
dēls, agrākais kroņprincis
Frldrichs. Vilhelms un viņa meita
princese Cecīlija, kas apšaubīja šāda
prinča Oto eksistenci.
Pēc paša prinča Oto izteicieniem,
viņš ir ķeizara un tā otrās sievas
naudu izbēgušais Riko Tankus
Polijā uzaudzis un vācu koncentrā­cijas
nometnēs cietis žīdu jauneklis,
kad pierādījās, ka viņš pirms gada
i:)^tiesi b i ' ^ aDin':!v:ēMs kro-^'irinci
Hcch"::'^' -^".3 nilī, kas to bija UTSkatī-jis
visnīr'i par „galvā neskaidru
amerikāni."
F'^h-TLC'^'lcrnu ģiir^^i^s bildēm
r'^!v.t'''~s v ' ^ r ^ ' ^ a s i^'^^ās av^ni
rc,-)9r'i^ŗi '-''^iv'ā'a princi Oto un
viņa visr.??". 10 gadu vecāko sievu,
Princis izteicās, ka došoties -uz Vā­ciju,
kad tur būšot nodibināta mo-narchija.
Viņa ļaudis jau strādājot,
lai viņš tiktu tronī.
Savādākais notikums gadījās tad,
kad pēc šī trača princis Oto kādu
dienu pēkšņi sakravāja savas man­tas
un. aizbēga uz Meksiku. Tur par
viņu neviens nebūtu interesējies,
bet princim nelaimējās, un viņu ap­cietināja,
lai izraidītu par nelegālu
ieceļošanu. Viņa sieva tam drīz se­koja
un solās nežēlot naudu, lai savu
karalisko vīru dabūtu brīvībā. Oto
laiku cietumā pavada lietderīgi un
raksta savus memuārus, ar kuriem
noskaidrošoties visas nesaprašanās.
Ari meksikāņi, kas redzēļuSi daudz
un dažādu^ karalisku slavenību, tic
ka Oto patiesi ir princis. Visi pārē­jie,
ieskaitot Rumānijas ekskarali
Karolu, esot likušies kā parasti cil­vēki,
bet ap Oto ,,esot cits gaiss".
(hn) '
Bcjģu organ zaciia
palīdzēs neizvietoja­miem
latviešiem
Austriid
Beļģu organizācija «Ģimeņu^ sav­starpējā
palīdzība" paziņojusi Lat­vijas
Sarkanajam Krustam Beļģijā,
ka tā vispirms sniegs palfdzību un
meklēs aizgādņus Austrijā dzīvojo­šiem
neizvietojamiem latviešu un
citu tautību bēgļiem. Sajā sakara
L S K B nodevis minētajai organizā­cijai
visus no Austrijas tautiešiem
saņemtos lūgumus. Drīzumā gaidā­ma
arī organizācijas palīdzības fk-cija
Vācijā esošajiem bēgUem.LSKB
uzsver, ka palīdzība domāta -nen'j^i
veciem un slimiem bēn^iem, un ar
ŠD akciju ncv^r cerēt ķk^' t
personas, kas t 3 vō'ētos r '
ņas darbā var ?.n apmaslies dz dzī­vi
pie piederīgajiem.
Kanādas J;enera]a
atklāta valoda par
komuDisma briesinan)
Pēc Toronto laikraksta The Globe
and Mail atstāstījuma, ģeri. H. D. G.
Kreners, kas bija Kanādas 1. armi­jas
komandieris pēdējā karā Eiro­pas
frontēs, Otavā aizsardzības sa­vienības
konferencē devis atklātu un
drosmīgu pasaules' stāvokļa analizi.
„Sīs konferences iemesls," teica ģe­nerālis,
„nav ne vairāk, ne mazāk
kā javma pasaules kara draudi, kurā
mūsu zemi ieraus pilnos apmēros."
Pirmkārt, pēc ģen. domām, demo­krātiskām
tautām nevajag pieļaut,
ka atmiņas par pagājušiem kariem
padara tās aklas pret vēl lielākām
katastrofām nākotnē. .Otrkārt, jau­na
kara dīgļi izsēti jau otra pasau­les
kara beigās ar Jaltas un Pots-damas
līgumu, ielaižot Krieviju ar
viņas fundamentālo antagonismu"
pret demokrātijām lidz pus Eiropai.
Treškārt — attiecībā uz kara po­tenciālu
globālā mērogā demokrā­tijas
ir palikušas iepakaļ Āzijas no­tikumu
dēļ.
Daudzu savu agrāko augstāko
virsnieku klātbūtnē runātājs aplie­cināja,
ka nekad nav ticējis sapra­šanās
un sadarbības iespējai Padom­ju
savienības un demokrātiju star­pā.
Pēdējos 4 gados Pad. savienība
ieguvusi 6 Eiropas valstis ar 100
milj. iedzīvotāju. — Atlantika pakts
gan stiprinājis Eiropas stāvokli, bet
Ķīna zudusi. Indoķīna, Burma,
Siāma nopietni apdraudētas. Noti­kumiem
risinoties, lielas briesmas
draud arī. Holandes Indijai un Indo­nēzijas
republikai. Pat Indija un
Pakistāna tiks skartas.
Vislielākās briesmas tomēr draud
Japānai, ko komunisti apdraud no
Peldngas. Tādēļ pirmais solis stā­vokļa
glābšanai i r miera līgums ar
Japānu. Tas pats ir Eiropā ar Vā­ciju,
kuŗas iedzīvotāju skaits, apņē­mība
un saimnieciskais snēks ir go­dīgi
jāiekļauj demokrātiju rindās
vispasaules cīņā pret di!:tāturu. Ja
Pad. savienības plāni tikpat strauji
turpināsies picDi'dities austrumu
un dienvidu Āzijā, vairāk nekā
īū\\\ iedzīvotāju nīks komūT'stu
vrrā, p?!ie':not vīnu bloku uz 930
milj. cilvēku- kas ir gattdriž'puse nb
visiem šīs planētas apdzīvotājiem
TA VIŅI SPRIEDA UN CiNiJAS
Berlīnes komandanta iēdē no labās: krievu politiskais iiadomnieķi
sarovi, ģen, Kotikovi im ften. Haulijs ar sava dvUpadomniako.
varātu apkādāt 920.000 ģimenes. Es
tomēr Kleijam atbildēju: „Kravas
mēs izvietosim, cik ātri tās plen.āk$.
Vispirms lūdzu sūtiet miltus." iylil-tus
es izvēlējos tfid?ļ, ka tā ļr t i -
^piska.>ā4i|lālKa::Ķāl'ī^^
dalāma un ar lielu barības vērtību.
Pirmās lidmašīnas, kas gāzelēda­mās
iemanevrēja Tempelhofas lid­laukā,
bija mūsu vecu vecie armijas
„gāju putni" C-47 un mazliet lie­lākie
C-54. Uelākai daļai vēl bija
kara laika zaļā krāsa un neremon-tētl
motori. Bet gaisa tilta kvalitāte
auga dienu no dienas. Arvien lielā­kas
lidmašīnas, arvien vairāk tās
dūca virs Berlīnes drupām. Krem­lis
to vienkārši nebija iedomājies,
neticēdams šādām techniskām ie­spējām,
un arī mēs bijām visu saga­tavojuši,
lai gaisa tiltu paplašinātu
līdz kapacitātei, kas pieļautu pilnī­gu
pilsētas apgādi arī 1950. gadā un
.vēl ilgāk.
Berlīnes iblokāde tomēr bija
drūms laiks. Pat bērnu slimnīcās -ne­bija
pietiekami segu. Elektrisko strā­vu
atsevišķiem kvartāliem pievadīja
tikai divi stundas dienā, un nama­mātēm
bija jāceļas bieži vien divos
naktī, lai sagatavotu četras maltītes
visai dienai. Berlīne cieta, bet tā cie­ta
varonīgi. Pirmoreiz es pats sevi
notvēru, ka apbrīnoju vāciešus.
Visu blokādes laiku mums nebija
nekādu garantiju, ka krievi savā ap­jukumā
par blokādes neizdošanos
neķeras pie varas. Visvairāk es biju
nobažījies par savu sievu un mūsu
četriem bērniem. Bija nepieciešams,
lai viņi paliktu pie manis Berlīnē,
jo tas bija kā simbols amerikāņu
apņēmībai neļaut sevi padzīt. īpaši
vācieši butu sākuši nervozēt, ja aug­stāko
amerikāņu virsnieku ģimenes
atstātu Berlīni. ^Tāpēc krievi laiku pa
laikam presē apgalvoja, ka manu
sievu pārņēmusi panika un viņa Ber­līni
atstās. Savas sievas patiesās do­mas
es uzzināju tikai kādā dienā,
kad viņa man pie pusdienām bez kā­das
sakarības pēkšņi teica: „Ja kaut
kas notiek, Frank, krievi mani izdos
veselam pulkam.J* „Es to zinu," es
pēc iespējas sausi atbildēju. Tanī lai­kā
es gulēju ar pistoli zem spilvena.
Redzēdami, ka nevar no Berlīnes
mūs padzīt, krievi sāka terrorizēt vā­ciešus.
Tās bija dramatiskās 1948.
gada septembra dienas, kad Soko­lovska
aģentu uzpirktais pūlis un
austrum^oslas policiia pa^Ti'na Berlī­nes
pilsētas valdi un notika iie.ls
demonstrācijas pie reichstāga. Berll­niesi
parādīja savu īsto noskaņoju­mu,
noraudami sarkanos kf^r «?us no
Br?.rdenburc?as vārtiem un piekau­dami
krievu kareivius, kas mē^inā^a
karcn?. rāvējus aizvilkt uz savu sek­toru.
9. sentem^Ti 300.000 b^^-^'-^-^u
ppŗ-.j;^^ c^ypg ī^t^s s'm'^'^ti^as, un
'ut?, ka p5r:!9^'-"^^''!':es.
Pat blokādes visgrūfaka.iās die­nās
es bieži satikos ar Kotikovu. Lai
ka cālītis esot sīksts. „Ko ]Qt dotnl^
jat?" es viņam prasīju, nCitfidl tai
nevar bīit, tam bija Jālido noPranfc-furtes
līdz šejienei pa gaisu.*" Koti-
SQys skābi nosmaidīji un Sii Jdķt
Blokādi atcēla 1949. g. ,12. g|d|L
Mēs Berlīnē to uzzinājām no £Be-tu
ministrijas biļetena p r ^ . Vilf
bija atkal kārtībā un veci drauda*
ba ar krieviem varēja tapt atjuutto*
ta. Acīm redzot, mūsu vadītājas gal­vas
^rieda — kas bijis, bijis.
Un bija ar. Jau nedēlu pēc blokft^
des atcelšanas sākās Berlīnes ds^ls»
ceļnieku streiks un iSaudīŠan&s« Ne«
viens nevarēja pateikt, vai krievi
blokādi atcēluši vai n^. Kad es at­stāju
Berlīni septembrī, krievi u»«
vedās uz mata tāpat, kā viņi to bija
hrijuši visus iepriekšējos gadus.
Padomju radio un prese sajūsmā rl*
bināja visas bungas, ka „rupj«ii
Teksasas 'kovbojs Haulils" beldeot
atcelts par nedraudzīgu izturēSanot
pret amerikāņu labākajiem dtaugiem
un paziņoja, ka nu beidzot arī ko­mandantūrā
tikšot izslaucīti visi tie
intrigu tīkli, ko eš tur esot sapinif.
Liekas, ka mans draugs Kotikovi
mūsu pēdējo tikšanos ilgi atcerēsies.
Tā bija pēdējā komandantūras sēde,
.un man kā kārtējam prlekSsSdim
vajadzēja gādāt par neiztrOkštdšo;
mielastu. Kotikovs visu sēdi bija žē­lojies
par ņianu «neiespējamo drau­dzības
trūkumu un labas sadarbība»
gribas imitēšanu", bet pēc sēdes pie­nāca
ar glāzi rokā pie manis. Kris-talla
kauss bija tukšs. „Vai šampa­nieti?"
es vaicāju. „Tas man tikai
uzpūš vēderu," teica Kotikovs, «do­diet
man ko citu." Es zināju, ka Ko-tikovam
ir māgas jēlumi un viltīgi
piemiedzu aci: „Varb0t vienu Mar­tin!...?"
„Kas tas ir?" prasīja KoU-kovs.
Es parādīju uz kokteiļa glāzi
ar zaļu oli vi iekšā. Tā bija piparota
un ilgi gulējusi etiķī. Mēs saskandi­nājām,
Kotikovs piepūta vaigus un
izmeta glāzi kā ogu, fi'^rīdams cieto
olivi un visu pārējo. „Vēl vienu?" es
prasīju. „Lai iet," noprii/-^^, Kotikovs,
aizdoiplgi manī raudzīdamies.
Mēs sadzērām uz manu sekmīgo
nokļūšanu ASV, un Kotikovs pa v i ­du
norija vēl dažas olīves. Ar ne­viltotu
ziņkārību es ^^-^'Ms, ko da­rīs
slimais kur?.'';is. Pier^āca pnVa'no-tāļs
ar jaunam Mārtiņi glāzēm. Es
p?m'"^u^ ' - ' ' ' - ' - r-m. ,.Ņet."v':->š t-^^^a,
apgriezās un aizf(aja.' Viņa baltie,
KaUj^ie va^^i bija savilkti ķ-ruba
smaļdā un varē'a redzēt, c'^- ^-^M oH-ve
«;_mocIia viņa ^'^lumus. Es r-^n'e-rinā^
s nc^r'-^r^ucu ar rc^-\ nā^ r r a -
tiem un notvēru neļausi pats šo
skatu spnf?u1I. Mana g^lva M ' a b r i ­ta.
B'^t Kotikovrm bi^a m^'^^s .jē-luTi<;.
S^Va, ka tie rnri'><-^<r f'-'--
m'^m, rgirem un nf;r)rr' '^nnfm. Fs
varēiu mierīpi doties uz ASV.. Sajā
spēlē mēs bijām līdzīgi.