Bavarijas Latviesu vestnesis, February 27, 1946

              Latvieša Vēstnesis
mĒmmmaiBBaBsmaaamm
g. 27. febrolif
mm'
•
' ."1 " - i ~fi • .-i «• c
• i i i '
} I <
m i
^ 1
apli:
i i
Bļiil
« i
p i l i
| | | | :
i i m
m l
Latviešu ikdiena
Stokholma
Kāds tautietis no Zviedrijas ,,Lat-
^ viešu Vēstnesim" raksta:
,,MQ8U dzīve Zviedrija pašreiz rit
bez sevišķiem notikumiem. Ārzemnie­ku
gaitas nav vieglas. Esmu atradis
nodarboSianos kādā Stokliolmas resto­rānā.
Mans uzdevums ir pārdot vie­siem
alu, kafiju un dažādas sulas. Se
strādā vel ap 20 latviešu -—mūsu in*
teligenees pārstāvju Nav vinu vidfl
tādu, kas nebūtu beidzis vismaz ģim­nāziju,
bet vairāki ir ar augstskolas
izglītību. Te pastāvīgi strādā arī
rīdziniekiem pazīstamā Vintera trio
dalībnieki; Savā mazajā saimītē visi
dzīvojam loti saticīgi, kaut arī lat­vieši
Zviedrijā tagad ne vienmēr var
iztikt bez ķildām. Mūsu restorāna
dzīvē zināma „īpiitniba*' ir tā, ka ne­redz
iereibumu viesu. Ja tādi gadās,
tad viņiem bez Žēlastības un iecietī­bas
parādk durvis.
'Esmiu ieguvis tiesības studēt Stok­holmas
universitāte.' Studijas g,an
loti grūti apvienot ar darbu, bet pa
reizei tomēr ir izdevība lekcijas ap­meklēt.
Bez tam mazliet rakstu arī
zviedrtt-presē, piepelnot nelielu hono­rāru.
Visi raksti jātulko, kas rada lie­las
ncfērtlbas.
Pelnu ap 200 zviedru kronu mēnesī,
pie kam par uzturu darba vietā —
restorānā nav jāmaksā. Dzīvoju 14
km ārpus Stokholmas, un uz darbu
katru dienu jābrauc ar elektrisko vil­cienu.
Paŗ dzīvokli un braukšanu mčH
nesī izdodu 72 kronas Pārējā nauda
atliek. Tās tomēr vienmēr ir par maz,
jo veikalu skatlogi kārdina dažādām
jaukām mantām. Samērā labs uzvalks
še maksā' 200 kronu, virskrekls 16,
pavasara mētelis 150, 20 gab. vietēju
cigarešu 1.70 un ārzemju — 2.40,
' puslitrs degvīna 6, bet viens gājiens
pie friziera — 2 kronas. Frizētavās
cenas iiesām loti augstas. Vilinoši
Zviedrijā ir dienvidu angli. Bumbieri
maksā 2-—3 kr. kilogramā, bananas 3,
vīnogas flļri 3, āpelsrnil kronu par
kg. Lētuma dēl apelsīni bagātīgi piee­jami
arī latviešiem, bērniem un pie­augušajiem.
Stokholma, kas kafu nav redzējusi,
Joprojām ir tā pati greznā lielpilsēta,
kāda tā bija senāk. Lieliskās gaismas
reklāmas naktis cenSas pārspēt viena
otru. Tikai tad īsti redzam, cik mūsu
emigrahtu dzīve šajā greznībā ir pe­lēka
un skumja..
Austrijā vel šodien dzīvo 2000 —
3000 latviieāu emigrantu. Agrāk
Austrijā uzturējās piāri par 5000 tau­tiešu^
bet pēc Austrijas patstāvības
atjaunošan^iS daudzi pārcēlušies uz
Vāciju, kur bēgļu apgāde un ari tie­siskais
stāvoklis ir daudz labāki Lie­lākā
dala latviešu emigrantu Austrijā
dzīvo privātos dzīvokļos, saņemot
austriešu ujRtura pārtikas k a r t ī t e s un
papildām, kaut airī neregulāri, franču
vai amerikāņu Sarkiinā krusta pārti­kas
sainīšus, V vai 2 mēnesī. Dažos
novados, piemēram, Karintijā (Kām-ten),
Sarkanā krusta sainīši tautie­šiem
vēl nav izsniegti. Neliela tau­tiešu
dala dizlvo UNRRA's nometnēs,
no kurām lielākā ir Glāzenbachā pie
Zalcburgas, kut vienkopus novietoti
ap 500 tautiešu.;
Latviešu bēģU Austrijā labi orga­nizēti.
Katrā apgabalā pastāv sava
bēgļu nacionālā komiteja un bez tam
vēl Austrijsis Latviešu nacionālā ko­miteja
ar sēdekli Glāzeiibachā pie
Zalcburgas, Bēgļu palīdzības darbu
vada komiteju prieki>sēžiresp. apga­balu
pārstāvji: Forarlbergā Latvijas
ārlietu miniistrijas bij. darbinieks Pē­teris
Priedītis,Tirolē zvēr. adv. Kār­lis
Dzelzītis, Zalcburgas apgabalā
Liepājas stacijas bij. priekšnieks Rū­dolfs
Kalniņš, Karintijā zemkopības
ministrijas departamenta bij. direk­tors
inž. A. Kuze un Augšaustrijas
apgabalā Vilhelms Baltgals.
Par Ausltrijas Latviešu nacionālās
komitejas priekšsēdi pēdējā delegātu
sanāksmē 20. janv. ievēlēja redaktoru
Fr, Andersonu un par Latviešu bēghi
Vācijas un Austrijas Centrālās pado­mes
locekli P. Priedīti, vienbalsīgi no­lemjot
anullēt Centrālās padomes lo­cekļa
mandātu inž. A. Kalpinām.
Austrijas Latviešu apgabala komi­tejas
adrese Forarlbergā ir: Bahnhbf-str.
10, Bregenz, Osterreich; Tirolē:
Salurner Str. 5, Innsbruck, Osterreich;
Karintijā: Gasthaus „Moser", Paten-dorf,
Kamten, Osterreich; Zalcburgā
(arī Austrijas Latviešu nacionālās ko­mitejas
adrese): DP Camp, Bar. 7,
Glasenbach bei Salzburg, Osterreich;
Augžaustrijā: Goethestr. 63, Linz,
Osteneich.
Vīnē palikuši vēl ap 30 latviešu.
Pārējie esot aiztransportēti uz Pa­domju
Savienību. Austrijā dzīvo un
bēgļu aprūpē līdzdarbojas vairāki lat-viesū
sabiedrības pazīstami darbinie­ki
un mākslinieki: operdziedonis
Ādolfs KaktiAš Karintijā, mākslinieki
Jānis Cielavs un Alfrēds Svedrevics
Innsbrukā, mācītājs Romāns Reinfelds
un režisors Hermanis Zalcburgā. Lat­vijas
Sarkanā krusta pārstāvis Karin­tijā
ir prof. Dr. med. R. Sniķers un
Bregencāj Forarlbergā, mag. iur. V.
Švūksts. Svētīgu bēgļu aprūpes darbu
veic Glāzenbachas nometnē iznāko­šais
laikraksts „Latviešu Balss Austri­ja'
redaktora Ēvalda Freivalda liet­pratīgā
vadībā. Vīnē esot palicis zvēr.
adv. Nikolajs Valters, kas darbojoties
pie Vīnes universitātes. Innsbrukas
universitātē studē 18 latviešu. Daži
latviešu studenti esot imraatrikulēti
arī Vīnes universitātē.
Latviešu apgāde un tiesiskais stā­voklis
patstāvīgajā Austrijā, kā jau
minēju, nesalīdzināmi sliktāki kā
Vācijā un citās zemēs. Austrieši pēc
patstāvības atgūšanas izturas pret ār-zemittiekiem
vispārīgi un arī pret sa­viem
tautas brāļiem valsts vāciešiem
loti naidīgi Ārzemniekus austrieši
mēģina ierobežot kur vien iespējams,
sevišķi dzīvokļu un pārtikas apgādes
zinā, aizmirstot, ka miera laikos M t i i
lielā mērā pārtikuši no ārzemniekiem
— tūristiem. Pēdējā laikā atlaisti no
darba arī visi latvieši, kas vēl bija
nodarbināti valsts vai privātos uzņē­mumos.
Austriešu laikrakstos, it sevišķi ko­munistu
presē, pēdējos mēnešos siste­mātiski
parādās pārvietoto personu
~r ari Baltijas bēgļu apmelošanas
raksti, kuros mūs nostāda par hitlerie­šiem
un pat par kriminālnoziedznie­kiem,
kaut arī Baltijas bcglu vidū
tādu nemaz nav. Apmēram tai pašā
laikā līdzīga satura raksti sākuši pa­rādieties
arī Vācijā iznākošās vācu avī­zēs
un pat dažos amerikāņu izdevu-raios,
kādel jānāk pie slēdziena, ka
tie acīm redzot inspirēti no viena
centra.
Austrijā vēli palikušajos tautiešos
aizvien vairāk nostiprinās domas, ka
līdz ar pavasara iestāšanos jāpārceļas
uz Vāciju vai citām zemēm. Te savu
piigaidu dzīvi dzīvojošo latviešu gars
tomār možs un visi cer reiz atgrtez-t!
4>s mūsu mīļajā dzimtenē.
Kārlis Dzelzītis
dmas m m i s
Kāiļlis Dselzītis
Ciešanu vilciens
Caur šalcošiem md^iem, pa ziedošām
pļavām.
Pār mirdzošo upi
Aizgāja ciešanu vilciens,—
Vagonu rinda ar sarkaniem krustiem,
Tas aizveda zēnus.
Kādreiz tik drastīgos zēnuSi
Ar sāpēs savilktām sejām,
Ar kājām, iesietām Šinās,
Ar kruķiem,
Ar lāstiem uz lūpām...
No plaukstošās zemes
Augšup, alugšup uz sauli
Cīrulis cēlā« un slavēja brīvi.
Bet lejā
Pa ziedošiem laukiem (
Aizgāja ciešanu vilciens, ~
Tik daudziem i
Pēdējais vilciens caur dzīvi;
Andrejs Johansons
Pamestās mājas
Zūd rati pēdējie aiz kalna
I Un skumji ziedu lapas krīt,
Jo barga, nesaudzīga salna ^
Šo vietu pārstaigās jau r ī t (v
Aiz meža tāla blāzma ceļas,
Un ^ūmi klejo pagalmos.
Dun 4boli un zālē veļas,
I Bet laužu nav, kas ņemtu tos,
Pret sienām rudens vēji dzenas.
Un logus kapā lietus ass,
Bet Pestītājs no gleznas senas
, iStiepj rokas, lūgsnā saliktas.
Tirzā, 1944. g. 15. septembrī
€liroiiikii
Mannheimas nometnes Latviešu
komiteja iekārto klubu, kas būs
centrs visiem tautiešu kulturāliem un
sabiedriskiem pasākumiem. Klubā
būs arī bibliotēka ar lasītavu, radior
aparāts un dažādas spēles. Ar UN­RRA's
gādību nometnes iemītnieki
tagad bez maksas var noskatīties
amerikārtu filmas. Kaut ari nometnē
ir 6000 dažādu tautību DP, te līdz
šim darbojās tikai 1 zobārstniecības
kabinets. Mūsu jaunā komiteja ar
UNRRA's atbalstu tagad noorganizē­jusi
vēl vienu zobārstniecības kabi­netu
latviešu kopas . vajadzībām.
Iekārtu un vajadzīgos medikamentus
palīdzēja ap« iiit LSK pārstāvis Hei-delbergā
A. Gār.sa. Bērnu veselības
stāvokļa nopietnākai kontrolei un uz­labošanai
darbā saistīta bērnu ārste
Gārša. Darba klaušām nometnē ta­gad
pakļauti visi vīrieši no 17 —-60
g. V. un sievietes no 17-^55 g. v. No
tām atbrīvo sievietes ar bērniem līdz
6 g. vecumam, slimos, citos darbos
nodarbinātos, kas darba atvietotāju
fondā iemaksā zināmu nodevu, un
personas, kas bez atlīdzības jau strā­dā
visas kopas labā. Par latviešu ko­pas
sabiedriskās tiesas locekļiem ievē­lēti
jurists J. Lecis, zv. adv. R. Frl-denbergs,
atv. virsn. E. Mitenbergs,
māc. Aberis un bankas darbin.
J. Dzelzkalns (A. Tīrmežs). No
Bambergas latviešu tautskolas uz ci­tām
nometnēm aizgājuši skolotāji
Kārlis Kalngars un Marta Brēmane.
Viiin vietā par skolotājiem saistīti
mag. phil. Jānis Zaube, tauts. stud.
Arturs AbolinŠ un Auguste Beijera.
r- Stumbru Jēkaba latviešu deju ko­pas
,„Diždancis" pr-ks Brīvnieku Jē­kabs
no Vīrcburgas ieradies B'ambcr-gā,
kur latviešu nometnē 2 nedēļas
mācīs latviešu novadu dejas. 17. febr.,
atklājot UNRRA's 307. vienības DP
vajadzībām piešķirto sporta zāli,
Bambergas latvieši jau varēja sa­censties
ar lietuviešu, igauAu, ukraiņu
un polu dejotājiem,: demonstrējot
mūsu Gafa danci, Gatves deju un
Sīko danci. 23., 25. un 26. febr. lat­vieši
pārējiem DP spēja rādīt vēl
Dvieļu deju, vMaģo danci, Līkumu
deju, Jautro pāri, Trīspāfu deju, Jan-dālu,
Deviiidanci,'Rucavieti, Ritenīti,
Brālītis māsas dancināja, Alsungas
četru pāfu deju, Sešdanci, Zvejnieku
danci; Ķekatnieku "(budelu) deju,
Jautravi^u un Nabaga deju (Rītinu
Jļinis). — Ar sebošanos Haunštetenā
pie Augsbui^gas iznācis ilustrētā žu;*
nāla „ l l u 8 t r ē t a i s Vārds" 1./2. nr. lat­viešu
un angļu valodā. 32 lappusēs
desmiti interesantu fotoattēlu, no ku-fiem
uzmanību saista plašā fotorepor­tāža
v,Ar fotokameru Haunštetenā un
Hoch-felaā.V Saturā prof. E. Zicāna,
Jālia Stengrevica, prof. A. Delviga u.
c. raksti. Jonass Miesnieks ddvis no­veli
l„shpra kā nāve." Redakcijas kol-lē^
ija Alberts Priedītis, Andrej^Ķu-dzis,;
Knuts LesinŠ. Atbildīgais re­daktors
Ŗduards Raudupe. Redakci­jas,
adrese: Finkstr. 6^1, Augsburg-
Haunstetten, Bayern (13b). Numurs
maksā i.50 markas (V. B,),
Latviešu zinātnieki un studenti Eiropas visjaunākajā
augstskolā - UNRRAsuniversitātē Minchenē
Bavārijas galvaspilsētas — Minche-neš
pašā sirdi,^,kurTpāri zaļajai Izarai
pārmesti Ludviķa un daudzu citu tiltu
loki, aizjvieh vēl paceļas diža celtne
„Deutsches Museum.** Kara iznīcības
spēki tai nodarījuši daudz posta, bet
dižā ēka tomēr vēl stāv. Pagājušā
gada' vasarā dažs labs Eiropas bāfa-bērns
— latviešu emijļrants te īsam
laikam atrada pajumti un iztiku, jo
milzu ēkas veselākās dalās UNRRA
bija pārvērtusi par pārvietotf) personu
transitnometiii, kufā paēdināja un iz­mitināja
neskaitāmus tūkstošus savu
zemi un pilnvērtīgu dzīvi zaudējušo
eiropiešu. Sl varenā celtne nupat pie­dzīvojusi
brīnišķu pārvērtību, — tā
kļuvusi par Eiropas visjaunāko augst­skolu,
par UNRRA's pirmo universi­tāti
pārvietotām personām.
„Loti godājamais kungs ģenerāli
Traskot," vēršoties pie 3. amerikāiiu
armijas komandiera, 16. februārī aiz­kustināts
un priecīgs sacīja UNRRA's
direktors amerikāņu okupācijas joslā
Džeks Uaitings, „fakultašu locekli,
studenti uA draugi! Sī universitāte
radīta personām, kas būtu studenti,
ja nebūtu bijis kara. Tā veltīta per­sonām,
kas še studēs un zināšanām
brufiojušāsl ieņems savu vietu pa­saulē.'*
Šos vārdus dzirdēja universi­tātes
atklāšanas svinīgā akta dalīb­nieki,
kas pelēkajā februāra dienā pa­cilāti
un, likumi satraukti bija sapulcē-juŠieSfMinchencs
„Biirgerbfau Keller"
telpās Rozenhcimas ielā. ViAu vidū
bija amerikāfiu armijas un amerikā­ņu
okupācijas joslas Militārās valdī­bas,
un UNRRA's augstāki pārstāvji,
lūgti \nesi, jaunās universitātes mācī-ba^
s spēki ar piederīgiem un studenti.
Un to visu vidū ne pēdējā vieta bija
mūsu tautiešiem — latviešu zinātnie­kiem
UT^ latviešu jaunatnei, kas savu
trimdas laiku apņēmušies veltīt zinību
došanai uņ gūšanai Ja jaunās uni­versitātes
pašreizējo 2975 studentu
vidu latviešu ir v ē l tikai 202, tad vis­jaunākā
Eiropas augstskola var lepo­ties
ar to, ka tās mācības spēku v i dū
jo izcila vieta ir Latvijas universitā­tes
līdzšinējiem akadēmiskiem spē­kiem,
kas tagad m ā c ī s un visas cil-vēctBs
zināšanu kopējos kalngalos ve­d
ī s tūkstošus jauno eiropiešu lietu­viešus,
ukraiņus, polus, dienvidslā­vus,
ungārus, žīdus, rumāiius, turkus,
italus un pat citu kontinentu pārstāv­jus
no tālāsr Irānas un Peru valsts.
Līdz ar citiem Eiropas zinātniekiem
šis lielais uzdevums uzticēts jaunās
universitātes senāta ievēlētiem kārtē­jiem
profesoriem Paulam Dermanim
un Miķelim Rollēm, āirkārtējiem pro­fesoriem
Ādolfam Alksnim, Pēterim
Krūmiriam, Rūdolfam Maikurn un A l -
freda m Ta uri nam, d ocen t iem G,usta­vam
Grinbeirgam, Kādim Kaneparh,'
Jānim Rutmanim, Dagmārai Talcei,
Stanīislavam Vasilevskim, Jānim Vas-diķim
un Arturam Vītumam un
virsusistentiem Bernhardam Eperma-nim
un Vilirn Porietlm. Sagaidāms,
ka par universitātes mācības spēkiem
tuvākā laikā kiūs v^čl citi latviešu aka^
dēmiķi un zinātnieki.
Universitātes turpmākā darba lielā
nozīme izprotama jo sevi^^ķi labi; ja
zinām, ka fas satversme nosaka: .,Pēc
studiju pabeigšanas un pārbaudījumu
sekmīgas veikšanas, universitātei ab­solventiem
var piešķirt diplomēta
inženiera, Dr. ing., Dr. rer. nat., Dr.
phiU mag. jūra un Dr. jur, grādus."
Kā tas viss kļuvis iespējams? Par
to svinīgā akta atklāšanas runā teica
UNRRA's dir. Dž. Uaitings: „Priekš
trim mēnešiem mēs uzzinājām,, ka 13
dažādu tautību vīrieši un sievietes
UNRRA's ārzemnieku nometnēs ap­vienojušies
ārzemju studentu organi­zācijā.
Šie studenti līdz ar profeso­riem,
kas agrāk darbojušies dažādu
Eiropas universitāšu fakultātēs, vēlē­jās
nodibināt universitātif lai dotu
studentiem iespēju studiju turpinā­šanai.
Līdz pat šim laikam UNRRA
sazinājās ar darbību uzsākošām vācu
universitātēm un gādāja par to, lai
vācu studentu rindās- uzņemtu zināmu
skaitu pārvietoto personu. Ārzem­nieku
uzņemšana vācu universitātēs
tomēr nebija iespējama pietiekami
lielā skaitā. Pārliecinājusies par ār­zemju
profesoru un studentu labo
gribu, UNRRA uzdeva saviem pār­stāvjiem
sadarboties ar ārzemju stu­dentu
organizāciju un Šīs sadarbības
rezultātā ir radusies UNRRA's pir­mā
universitāte. Par tās direktoru
izraudzīja Halinu Gašinsku, bet UN­RRA's
108. vienībai uzdeva pārvērst
,Deutsches Museum' iransitnometnes
telpas par klausītavām. Ar amerikā­ņu
armijas un jo īpaši ar pulkveža
Nelsona- palīdzību tas nu ir paveikts.
Studentu un profesoru uzņemšanas
lūgumi pārbaudīti un jau sākušās pir­mās
lekcijas." Amerikāfiu armijas
plkv. Nelsons savā akta runā pas­vītroja,
ka viņš jo labi izpratis to,
ka pārvietotās personas profesori
un studenti trimdas dzīve vēlējušiem
vairāk nekā pārtiku un apģērbu, vini
vēlējušies kalpot izglītībai, vini ap-iīēmās
ziedot sevi - darbam un jo
daudzi no vinu vidus bija ar miern
palikt neēduši, bet l^sīt un klausīties
lekcijas. Vii^š izteica cerību, ka jau­najā
universitātē vēl vairāk studentu
varēs turpināt savas pārtrauktās stu­dijas,
lai būtu labāk sagatavoti tam
brīdim, kad vini reiz atgriezīsies nor­mālā
dzīvē.
Universitātes direktrise Halina Ga-šinska,
kas agrāk bijusi „Deutsches
Museum" UNRRA's transitnometnes
aprūpes virsnieks, atcerējās universi­tātes
darba pirmsākumus: „Lekcijas
notika zālds« kufām nebija durvju un
logu. Transitnometn^ jaunpienācēr
jiem nebija gultu un nevarēja dot
ēdiienu. Universitātes abiturientu kur­sos
divi mēnešus no vietas katru dienu
ieradīts 30 studentu nb Dachavas.
Vinu studiju biedri atsacījās no sa­vām
devām, lai ari tiem būtu vismaz
viena maltīte dienā. Studenti brīv­prātīgi
savāca 74.000 marku, lai būtu
ar ko samaksāt par rakstāmpiederu­miem
un kaut daļēji atlīdzināt trūcī­gākiem
profesoriem un darbiniekiem.'*
Vi6a minēja virkni amerikāņu un
pārvietoto personu, k^s palīdzējuši
universitātes darba grūtajā sākumā.
Sajā virknē ir nometnes komandants
Valters Hnaupeks, UNRRA's 108. vie­nības
bij. direktors Del Marmols,
plkv. Nelsons, Rodžerss un citi UN­RRA's
izglītības daļas virsnieki, virs-inspektors
Freds Anniss, Zismanis,
Beirgmanis, 108. vienības jaunais di­rektors
Vilkinsons, kas tagad paēdina
visus studentus un dod tiem pajumti
līdz ar pārvietoto personu personālu
„Deutsches Museum" ēkā. „Un tomēr
visu vi6u kopējās pūles nedotu vēla­mos
panākumus^ ja ar savu autoritāti
palīgā nebūtu nācis UNRRA's direk­tors
amerikāņu okupācijas joslā
Džbks Uaitings un 3. amerikāņu ar­mijas
komandieris gen. Traskots, kas
deva atļauju augstskolas pārvēršanai
par pilntiesīgu universitāti."
Pēc gen. Traskota apsveikuma vār­diem,
3. amerikāfiu armijas koman­dieris
un UNRRA's direktors ameri­kāņu
okupācijas joslā Vācijā parak­stīja
„UNRRA University Munich"
dibināšanas aktu un nodeva to uni-versitiites
rektoram prof. Pirkmaje-ram.
Rektors universitātes senāta
vārdā pieņēma parakstīto dibināša­nas
dokumen tu un savā svētku runā
pateicās amerikāņu armijas un tautas
pārstāvjiem, kas sekmējuši universi­tātes
tapšanu. ,,Pārvietoto personu
jaunatnei nolaupīts visdārgākais —
vinu dzimtene," teica rektors prof.
Pirkmajers. „Sai jaunatnei palikusi
tikai kaila dzīvība. ViAas zaudējumus
var kcmpensēt vienīgi ar ideālām vēr­tībām.
Tās pārvietoto personu jau­natnei
dos jaundibinātā )miver$itāief
UNRRA' s u n i v e r s i t ā t ē JAjnchenē
j a u 'darbojas mechaniKās; būvinže-
DP studenti universitāti atstās ne ti­kai
kā spjeciā listi atsevišķās zinātnes
nozarēs, bet arī kā personības ar iz­pratni,
plašu skatu un interesēm pa­saules
kultūrā un politikā, jo univer­sitāte
rūpēsies, lai DP studenti dzīvē
kļūtu par patiesākiem cilvēku tiesību
un buinānitātes aizstāvjiem.''
Simboliskajā visu studentu immktri-kulācijas
aktā rektors prof. Pirt
majers ^7 dažādu tautību studentiem
pasniedzi^ vinu studiju grāmatiņas un
pieņēma jauno studentu akadēmisko
zvērestu. Studentu pārstāvja runai
un garīdznieka aizlūgumam sekoja
akta dalībnieku nodziedātais „Gau-deamus
igitur."
Pašā universitātes eeltnē,„Aula ma-xima'ŗ
telpās dabas zināthu fakultā­tes
dekāns prof. Noviķovs 16. febr.
teica akadēmisko svē^u runu par
tematu „DzIvības izcelšanās."
niKāsi
nieru, tautsaimniecības un dabas zi­nātņu
fakultāte ar ķīmijas nodalu.
Tuv^ākā laikā sāks darboties arī lauk­saimniecības
un mežkopības, tiesību
zinātliu, medicīnas—- veterinārmedi^
cīņai un filozofijas fakultāte. No laft-viešiem
būvinženiefu fakultātē pit
mācības spēku saistīts doc. Ŗutmanis,-
tautsaimniecības fakultātē ddcr Vas-diķis,
virsasistenti Epermanis nn Po-rietis,
dabas zinātņu fakultātē prof.
Tauriņš lin doc.Vasilevskis, ķīmijas
nodaiā proL KrOmi68, lauksaimniecī­bas
un mežkopības 'fakultātē prof.
Deipanis, prof Markus un doc.
Talce, tiesību zināttiu fakultātē doc.
Gfīnbergs, veterinārmedicīnas fakul-t'itē
prof. Rolle, prof. Alksnis, doc.
Kaneps un doc. Vītums. No Baltijas
tautu studentiem pašreiz vis vairāk vlie-
Tuviešii >~ 696. Universitātes priekSv
semestrī ģeogrāfiju lasīja tagadējais
virsasistents Vilis Porietis un latviešu
valodfl^s un literatūras katedru vadīja
cand. jur. Olga Scnakoba. Studentiem^
jāniaksā vienīgi 15 maŗfei registrāci^
jas' nodeva. Ikviens immatrikulētaiJ
students pa visu savu -studiju laiki
saAem UNRRA's atbalsta.
Affk. proi Pēteris KŗBmlii