Bavarijas Latviesu vestnesis, April 30, 1949

              1 A'^
teli
|«SS gada fiS'™;?**
F 1000 m - 1 A n»^
la gnīpā 1200 /
, Valkas VMCAs 4
its uyvarētfijiem i«nl«to
hi veltes, -
sketbolā Valkas vidk
Volejbola Valhi
JddtoS, Ķazlovskli U
>« Krautmaiiis. bet hi^^
:azlwskis (10), Klc».(«|,
tin BeniSteiņ^^
— rekordiim Sttn^
savienlbk atzln'isl jī*
liegumu 1000 m sW
^es Baumas šķēpa
va kfievietes DtiMt
m.
Its l^žordSii Brattoi )asi!6
m tāltidiu. Ar 3o KdlUi
irtais, cilvēks vl5p5f,{c
un ceturtais aeģerii Iii
letru Ifnijii. /
bistarsacikstei latiļolB jiji
idJAS sacensības Mt)
m Brazilijl T M
bguvusi uzvarētSja W
Anglija; kfi ziofiiA),:,)&
nslbam paš^es Mi^
ktartēt vienīgi Italilai;»
listu sttreiks Ar£eoiiQ&.w
Inešus, jļ)aredžams, dm>
|)u aigas piaatiMtinatajJ'
mēnesi, ncsKaltot |f«i'
bmaksad.
r MukoSanā ar- zobtnij;
ļlii Izcīnījusi Itālija, Hfliļl
ibā, kaa ir viena nj,,-
Iparbaudēm pasfltiie,^,f;
veicot 1553 km
[mēra Ātrums 131,i» «i
, Relnzemes-PlalcM »
starp tiem dalIbniOl»)
acensibām-būs pareii!»
ļu iznākumus.
)tais un gadīgais
?uldas 'Vācu s U n i i ^ '
sērās (!2lvesbie<ir«
ija Mellepbtļrgs .
Kanādā
īsta, P» «V-j-^
I kollektivi
a— mēnesi a— mēnesi vP«53j|ļ
Nenest ^'Sfp^^^^^^
Lā^ 00 «estdiww.
lv
V
te
It*
i
r
1/
M 1
I
120.'
lijā Beļgiļa
20,-
20,-
. 230.^
150,-
45,-
. 55,-
23,-
ATVIJAS" ^
ti
i
200."
LĀT¥U
L&tvisD Newf|»per
Pflblishtd tmdtr EUCOM Ovil
Affairs DivUion Autlioritatitm
Number UNDP; 196. PobUshfr
and Editor: Kfirlia i U b ^
DP Camp KlainkStz oear
Gfiozbnrg/D, Printer: „Sehwib*
Volksbl,". Gfinibnrg/D., Bgm.-
Undoif-Pl. 7. CirpoUrtion: IŽMO
Poblisiud three Ūmn w«^y. IJOmit MEVVSPAEEB.
Nr. 47 (1S71)
Ittik tila nim BtdiUL It4*>
LātvlcSi pretM darbini*» ^
Isi tadarblbM ktpt; Upts •*>
dbOs IL Csllfia. Gahrnia
rtdiklort K. Rubifia (darbi ^
tt€«tr*dat); rtdaktsra *
vieta. M. Cfdllit. R«dakt«ri:
B. Ķlseiit, X. Uepu, H. Mb-da^
iargt» Radakdias tdrts»:
Giulvg/Do^ Pettiaeli 79,
(tUroala 8^.
^,Uz durkļiem ilgi sēdēt
nevar..
Sūtnis K« Zariņš pēc ilgiem gadiem
atkal Baltijas ļūra^ piekrastē
Mūsu spedSlkorespondenta ziņojums pa tālruni
no Ubekas
Trešdien, sūtņa K. Zariņa apmdcl^uma brauciena 6. di^ā no Bal­tijas
jūras nāca skarbs 2demeļu vējš, un Neištates bērnudārza mazajiem
a^arau^em un ģimnāzijas audzēkņiem bija appūsti jau gluži sarkani vai­gi,
kad sūtnis, smaidīdams un ar roku mādams, izkāpa no apputējušās
mašīnas. Viņš nevarēja paiet garām mazai meitenei, nenoglāstijis tās
ziemeļa appūsto sejiņu. Sūtni sagaidīja 18. DPAGSa apgabala pri^š-nieļcs
pl. Spendiovs, LIbekas rajona militārās pārvaldes priekšnieks pl.
Se4vels im latviešu pārstāvji, un viņš vispirms devās uz neredzīgajiem
baltiešiem kopīgi noorganizēto darbnīcu.
Ervins Pormanis, viens no neļaimi-gsOiem,
kam liktenis ņēmis acu
gaisiTHU. pasniedza retajam viesim
paša gatavotu suku. Liels bija darb­nīcas
neredzīgo igauņu mācekļu pār-fitelgums,
kad sūtnis, iegriezdamies
pie Viņiem, uzrunāja tos igauniski
— kaimiņu tautas neredzīgie notu-
1^8 mūsu pārstāvi par savu sūtni.
,;Kā bilbeles jaunavām bija jātur
gatavībā eļļa savām spuldzēm, tā
mums jātur gatavībā «ļļa mūsu nā­kotnes
gaismai — mūsu vienprātī­ba,"
ieradies viet^ās ģimnāzijas
krāšņi uzpostajās telpās, sacīja sūt­nis.
Viņa uzrunai sekoja Lietuvas
IZCILA DĀVANA
SŪTNIM K. ZARIŅAM
GBIEiZNE», KAS PAV^UVSAS
mmt&KSKLl ULMANI, ATRA-BVSAS
CEĻU UZ VĀCm '
Sijtnim K. Zatiņam viesojoties
Oldenbuigā, latvietis R Rapa pei-sniedza
viņam izcili retu un nozīmī­gu
dāvanu. Tās bija grieznes, ārēji
gluži ikdienišķs priekšmets, ja Vien
ičajas nebūtu iegravēts teksts:
,,Krustfj!.is Jēkabi^lls tilta atklā­šana
1938. g. 16.11;"
Kā izdevies noskaidrot, Kārlis U l ­manis,
pēc boļževikia iebrukuma
Latvijā būdains spiests doties trim­dā
uz Padomju Savienību, bija pa­ņēmis
šis grieznes līdzi kā atgādi­nājumu
par Latvijas jaunuzbūves
darbu. Kara laikā, vācu armijas
vienībām ielaužoties Vdrošilovskā,
kāds vācu virsnieks tās atradis tu­rienes
cietumā un nojauzdams, ka
darīšana ar retu piemiņas lietu, np-
«ūtyis tās saviem piederīgajiem, kas
tanī) laikā dzīvG^juši. Oldenburgas ap­kārtnē.
Sirdsa,j«dnigi ļaudis būdami,
tie reto priekšmetu nodevuši Oldeh-burgas
latviešiem, no kuru rokām
tagad vēsturiskām grieznes nonakur,
šas sūtņa K. Zariņa glabāšanā.
un Igaimijas sūtņu apsveikumi un
trīs nacionālās himnas. Atstājot
ģimnāzijas zāli, sūtnis pēkšņi ftpstā-jās.
tu tas esi!" viņš izsaucās,
pagriezies pret kādu tikpat „dlpis-ka"
izskata vīru, kādi esam visi. Iz­rādījās,
ka tas ir Ailfreds Tilts no
Ipiķiem — sūtņa dzimtā pagasta, un
ka garie sveSnlecIl^as gadi nav spē­juši
sūtņa atmiņā izdzēst tuvo ļaijžu,
tēlus. Ģimnāzijas koris diriģenta
Sturma vadībā noskandināja dažas
dziesmas, un sūtnis sirsnīgiem vār­diem
uzrunāja jaunatni
Apskatījis nometni, sūtnis Zariņš
devās tālāk uz LfbĢku, kur viņu sa­gaidīja
DPACSa kcrmandierls pl.
Skpts un. latviešu pārstāvji, bet vis-uziiclgāk
u n sirsnīgāk viesi apsveica
sķdu jaunatne triju Baltijas valstu
karogu J)avēm, trīs gadu vecajai
Martai Cakstiņai pasniedzot sūtnim
ziedus. Patiesi aizkustināts, sirmais
diplomāts noliecās uh noskūpstīja
mazās latvietes gaišo pierīti.
Nometnes apskatē sūtni pavadilja
komandants Blvlgs hn komitejas
priekšniece Leja, Nonācis aktu zā­lē,
sūtnis Zaeriņš varēja -pasacīt klāt­esošajiem
tō, ko viņām nācies dzir­dēt
apciemojuma la&ā: ,J)audzi sa­ka,
ka es esot optimists. Jā, vCš pa­tiesi
tāds esmu tm palikšu. Vēl jo
vairāk tādēļ, ka pašreiz svaru kau­sos
ir ne tikai vairs Baltijas valstu,
bet visas civilizētās pasaules likte-niļSļ.
ticu, ka tas pašķirs mūsu ce­ļus,
alpaķaļ uz mājām!"; •
Apmeklējot r pēc talm pafnatsk^ui
si||ŗii:a)psvei(ia bimu runaskofis, no-
Latvijas gaidības ārkartējab t^lliivarotais. sōtnis K. Zariņ$ (vidu) ar
Lietuvas sūtni Baluti (pa kreisi) im Igaunijas sūtni T<Hinu savā ap­meklējuma
braucienā pa Vāciju ieradās Baltijas universitātē Pindierga
skaņdijot Kārļa Uliftaņa Vārdus:
i,Sai^anbaltsairkanais karogs". Pēc
bērnudārza apskates, iegriežoties i n ­validu
darbnīcā un uzrunājot tās
mācekļus, sūtnis atcerējās kādu epi-zodu
no savas dzīves: reiz maza
meitiņa lūgusi viņam kādu nielm
naudas — konfektēm, domājis sūtnis.
Bet nē, meitiņa nopirkusi un uzdāvā-jusi
-viņam aproču pogas, kas laika
gaitā gan pazudušas. „Tagad man
tādas atkal ir!'* sacīja sūtnis, ar prie­ku
aplūkojot invalidu dāvanu —
skaisti izstrādātas sudraba aproču
pogas.
Iegriežoties YMCAs organizētajā
daiļamatniecības darbu skatē, sūtnis
aprunājās ar gleznotāju Jūliju Jēge-rU,
pieskardamies^ arī latviešu glez­notāju
izstādei Londonā, kuras sarī­košana
paredzēta šī gada Ziemsvēt­kos.
Pēc tam sūtnis devās uz skau­tu
mītni, kur vi^j Vācijā esošo lat­viešu
skautu vārdā skautu priekš­nieks
A. Raiskums deva sūtnim solī­jumu
vienmēr stāvēt modriem par
Latviju, neatkarīgi no tā, kur jatmie
latvieši arī atrastos. Gaidu priekš­niece
Laufere latviešu gaidu vārdā
pasniedza sūtnim tautisku pūra lā­dīti.
Tad prominentais viesis devās
uz baznīcu, kurā notiek igauņu diev­kalpojumi,
bet altāri rotā Jūlija Jē-gera
glezna, it kā apliecinādama abu
kaimiņtautu likteņu saistību. Sūt­nis
nometās ceļos un brīdi kavējās
Dieva priekšā; pavadoņi noliektām
galvām pievienojās viņa lūgšanai.
Turpinot Lībekas apciemojumu,
sūtnis no mazās Birutas Apines sa­ņēma
skaistu pašas plūktu pureņu
pušķi, bet tautskolas priekšnieks
Seps nodeva skolnieku sveicienus.
(Beigas 3. lapp.)
•1 < > \
f •
Daudzu tautiešu skati vēroja sirmo latviešu valstsvīru sūtni K. Zariņu
(pie galda pirmais iio kreisās) noklausoties Baltijas universitātes pre-
«Identa prof. Stonkas uarimii > Vpīša uzņēmumi
lllillillilillliliillllliiillllliilllilllliilllllillillillio^
Maskavas ārzemju diplomāti
PAREDZ DRĪZU STAĻINA NĀVI
MOLOTOVS, VISINSKIS U N BERUA N S K S O T S T A Ļ I N A V I E TA
Staļina nāve Iespējama Jau itīākamos mēnešos. Katrā ziņā vina ve­selības
stāvoklis tiktāl pasliktitiiājtes, ka viņš nespēj strādāt VW8 te­košo
valsts darbu un nodevis to saviem uzticamākajiem palīgiem. Tie
ir Molotovs, Višinskls un Berļija. Molotovam uzticēta visa Iekšējo lie­tu
kārtošana lielā mērogā, raugoties, lai tiktu saturēta kopā sociālistisko
valstu ūnija un saskaņota valsts aizsardzība ar saimniecības uzbūvi
un iedsiivbtāju minimālajām dzīves prasībām. Ārpolitikas veddošanft
nodota Višinsklm, kas rīkojoties pēc paša Sta]ina noteiktā Jaunā kursa
— aia^ taktiskiem mērķiem meklēt saprašanos ar rietumiem. BerlJa
paliekot līdzšinējo MVD kompcjītenču robežās, bet Staļins tam pieteicis
„rīkoties ar sa^irātu". Kremlī kopš mēn^iem Jau valdot nospiests ga^
raštāvoklls, Staļins gandrīz pan^vīgi atrodoties Sočos» Viņu sarīkoju-moSu
aizstājot zināmie dubultiilekl. Polītbirojā nendtoties valodas, kas
notiks» Ja Staļins ndrs un viņa vieta nālis jpiminētais triumvinits.
IRO darbību tomēr
paredzēts pagarināt
Pēdējā nesen notikušajā IRO kc^-
sapulcē ģenerāldirektors Taks iz­teicās,
ka, acīm redzot, nebūs ie­spējams
izbeigt IRO darbfou līdz
paredzētajam termiņam — 1950. g.
30. jūnijam. Viņš tāp^ griezās pie
16 vs^stu pārstāvju padomes ar ie­rosinājumu
pagarināt IRO darbību,
īpaši ieilgstošās izceļošanas akcijas
dēļ, vēl par vienu gadu. Tikai ne*
daudz ^degātu tūliņ varēja dot sa­vas
atsaidcsmes, kamēr viss Mais
vairums paziņoja, ka vispirms no /
savām valdībām uzzinās to viedok­li.
Kopsapulce vienojās par pagai­du
pridcSlikumu — sasaukt jaunu
ārkārtējo sesiju ap 22. jūniju^ kuj:»
Šo jautājumu izlems galīgi.
Ģenerāldirektors Taks ? kopsapulcē
vēl ziņoja, ka DP izceļotāju skaits
tuvākajos mēnešos sasniegs 30.000
personu mēnesī, bet nometnēs vēl
joprojām atrodas 528.859 pārvieto­tās
personas. IŖO katru mēnesi
pieSķū* caurmērā 20.000 personām
DP statusu un 8000 no šī skaita uz­ņem
nometnēs, bet pārējie 12.000
saņoin vienīgi izceļošanas tiesibaa
Kopsapulce pieņēn^a ari IRO budže­tu
nākamajam darbības gadam, kas
ir par 9.643.652 dolāriem mazāks ne­kā
iepriekšējā gadā; tā kopsumma
ir 145.432.116 dolāru. Bez tam 1 mil­jons
dolāru paredzēts eventuāliem
sagatavošanas darbiem, kas veicami,
lai kaut cik nodrošinātu to DP stā­vokli,
kas dimības, vecuma vai ci­tu
iemeslu dēl nekur nevarēs izce­ļot.
Kopsapulce uzMaustja ari ziņoju-n^
u par pārsūielbu komisijas darbī­bu,
šl iautlnomā iestāde lld?
šim izšķlņisiipavisam 6840 gadīju­mu,
bet vēl fiiikušas 5108 neizšķir-
'tas pārsūdzības.
Maskava pārgrupē
Sādu sensacionālu informāciju
sniedz Kanādas CBG raidstaciju U i l
pārstāvis no Ņujorkas. Viņš vairā­kas
nedēļas mēģinājis pa visiem ie­spējamiem
ceļiem Izsekot Džesupa
un Maļlka sarunām, lai Izzinātu,
kādi iemesli spieduši krievus tik
strauji mainīt kursu un piekāpties
Berlīnes blokādes jautājumā. CBC
korespondents nevien intervējis Va­šingtonas
ASV ārlietu ministrijas
Padomju Savienības speciālistus, bet
ļoti sīki iztaļijājls visus žurnālistus,
kas lielā skaitā no visas pasaules
sapulcējušies UN sesijā. Ari pa­zīstamā
amerikāņu žurnāliste Ōo-potija
(Tompsone, kurai pieejami labi
avoti. Izteikusies, ka viņa galda drī­zu
Staļina nāvi un ir cieši pārliiDci-nāta,
ka kara nebūs.
CBC korespondents tuvāk ap­raksta
Padomju Savienības ārpoli­tikas
mainu. Tā iezīmējusies jau
pirms 1948. g. Ziemsvētkiem, kad
Staļinam uznākusi smaga sirds­lēkme.
Viņu bez gluži fiziskām
ciešanām drūmu padarījusi apziņa,
ka viņam vairs nepietiek spēka un
izturībsļs, lai ļoti bīstamajos ūde­ņos
Iebraukušo Padomju Savienības
kuģi izvadītu tā, ka viņš. to bijis
iecerējis Telieranas un Jaltas konfe­renču
laikā, i Toreiz Ruzvelta mfkstā
izturēšanās' v\n ASV prezidenta illu-zijas
devušas Josifam Visarionovi-čam
pārliecību, ka viņa mērķiis —
komunisma uzvara visā pa.<?aulē-r^ ir
vairs tikai dažu gadu jautājums.
Viņš bijsi pārliecināts, ka asa, ātra
un noteikta rīcība tam palīdzēs at­spiest
ASV no Eiropas im pēc tam
divi gadu laikā iekarot visu Asdju.
Tāpēc notlk'usl Cechoslovakljas I3ku-pēšana,
ofensīva Ķīnā un sākušies
Beriīnes blokāde. Lai gan pagājušā
pavasarī lielākā daļa politbiroja lo­cekļu
prasījuši sabiedroto okupāci­jas
karaspēka padzīšanu no Vādjas
Atkāpjas ģen- Klejs
Trešdien Vašingtonā oficiāli pazi­ņots,
ka mēneša laikā savu līdzši­nējo
amatu atstāj amerikāņu mili­tārais
gubernators Vācijā ģenelrālis
Klejs. Vitia pēcnieka vārdu pazi­ņos
jau v i s t u v ā k a j ā nākotnē. Ģe­nerālis
Klejs atstāj savu amatu pēc
paša vēlēšanas. Viņš vēlējies de­misionēt
jau agrāk, bet pēc prezi­denta
Trumena lūguma turpināja
pildīt svarīgo pienākumu Vāciiā.
Informētas aprindas izsakās, ka K l e -
ja pēcnieks varētu būt viņa viet­nieks
ģenerālis Heijs vai vācu
nodaļas yaditājs A S V ārlietu m i ­nistrijā
vēstnieks Merfijs. kas gan
amatā varētu stāties ne ātrāk kā
pēc Rietumvācijas valdības nodibi­nāšanas.
Tādā gadījumā viņš būtu
amerikāņu augstais komisārs.
ar varu un revolūcijas Itālijā un
Francijā, Staļins šīm prasībām \iz
Višlnska brīdinājuma pamata ne­esot
piekritis. Ždanovs, kas atradies
kara piekritēju priekšgalā, ar da­žādiem
manevriem novedis Beriīnes
krizi bez Staļina piekrišanas tiktālu,
ka, tfl^ai pateicoties amerikāņu
aukstasiņn^al, pag. gada vasaras sā­kumā
nav izcēlies kaŗš. Pēc šīs sle­penās
kara kūdīšanas plāna atklā­šanas,
ko veids Berija, Zdanovs no­indēts.
Sācies nogaidīšanas periods,
lai redzētu, dk tālu rietumnieki ga­tavi
nepanesamajā aukstajā karā
slēgt kompromisus un pamest Eiro­pu.
Tāpēc vēl Parīzes UN sesijas
laikā pagājušā rudenī Višinsklm pa­vēlēts
būt nepiekāpīgam. Tad zie­mas
pirmie, mēneši nesuši Staļinam
vienu nepatlkanm pārsteigumu pēc
otra. Berlīnes gaisa tilts izrādījies
negaidīti iedarbīgs, Rietumeiropas
ūnijas izveidošana gājusi veiksmīgi
uz priekšu, streiki Francijā im Itā­lijā
sabrukuši, Tito atšķēlies no
kominforma. Sacelšanās un sa­zvērestības
visās satelītvalstls pa­darījušas
Kremli nervozu. Bijis
skaidri jaušams, ka rietumi nežēlo
nedz naudu, nedz pūles, lai radītu
viņpus dzelzs airfcara nemierus uri
bīstamu npskaņojumu. Visvairāk
Staļinu uztraukušas augstu padomju
virsnieku dezertēšanas, starp citu,
par Tokājeva aizbēgšanu vesela no­daļa
Austrumvācijas okupācijas štā­bos
notiesāta uz 35 gadiem spaidu
darbos. Berija devies Vairākos in-
(Belgas 3. Ipp.)
valstis
Varšavas radio ziņo, ka Padomju
Savienības „rietumu speciālo vienī­bu'*
komandieris maršals Konstan­tīns
Rolfl^ovskis savu galveno mītni
no Karalaučiem pārcēlis uz Lignicu.
Tas noticis tāpēc, ka „pēdējā laikā
pārgrupētas sarkanarmijas vienības
Padomju Savienības pierobežā un
ieņemtajos apgabalos". Varšavas
radio tālāk norāda, ka ari Vādjā
•staclonētais padomju karaspēks ta­gad
pakļauts mai^alam Rokosov-
Skim. Sokolovska laikā šīs vienības
bija padotas tieši kara ministrijai
Maskavā. Poļu radio komentātors
Kovaļskis, kas publicējis jūsm^u
rakstu sakarā ar maršala R[okosov-ska
ierašanos Polijā, norāda, ka po­ļu
tauta viņam parādā pateicību ne
vien par atbrīvošanu no vācu jūga,
bet saskata padomju maršala arī
savu aizstāvi pret ,^atru iebrucēju
no rietiumiem". '
Ārzemju miliitārle lietpratēji no­rāda,
ka pēdējā laika pārmaiņas iz­skaidrojamas
ar vispārējo sarkan­armijas
pārgrupēšanu rietumos, kas
sākās jau martā, kad Rokosovskls
savu galveno mītni pārcēla no
Mlnskas uz Karalaučiem. Pēc pa­domju
informācijas, pašreiz notiek
sarkanarmijas pārgrupēšana arī Lat­vijā.
Lietuvā un Igaunijā. Ļeņln-gradas
radio ziņo, ka 1. maijā Kron-štates
līcī un pie Pillavas sāksies
kon^inētl armijas, flotes un aviā­cijas
manevri.
ASV nedomā par jauniem reģio­nāliem
paktiem
Lai gan Ņujorkā notiek sarunas
Padomju Savienības un ASV star­pā,
amerikāņu valdība mērķtiecīgi
turpina agrāk pasākto darbu un ne­domā
atteikties no savas līdzšinējās
politikas. Senāta ārlietu komisijā
jau sākušās debates par ieroču sū­tījumiem
Atlantika pakta signatār-valstīm,
kas prasīs apmēram 1,4
miljardus dolāru. Ārlietu ministrs
Ečesons paskaidroja, ka. Eiropā jo­projām
valda nedrošība, ko rada
Padomju Savienības izturēšanās.
Demokrātijas jau vairākkārt pie­dzīvojušas,
ka UN principus ciniski
pārkāpj Maskava un tās satelīti.
Ečesons tālāk Borādīja, ka Savieno­tās
Valstis nedomā parakstīt tālā­kus
reģionālus paktus. Vāciju pa­gaidām
nepieaicinās Atlantika pak­tā,
jo tas jau tagad sarga šo svarīgo
Eiropas territoriju. Bet tas neno­zīmē,
ka Vācijai nākotnē nebūtu ce­rību
iestāties šai drošības sistēmā;
Amerikāņu laikrakstu izdevējiem
Dins Ečesons norādīja, ka Savieno­tās
Valstis neatteiksies no sava no­doma
dibināt Rletmnvādjas valdī­bu.
Gadījumā, Ja notiks četru ār­lietu
ministru konference, ASV da­rīs
visu, lai atrisinātu sarežģītās
starptautiskās problēmas. Vašing­tona
J9projām nav atmetusi cerības
par vienotu Vāciju.
Atru Atlantika pakta ratificēšanu
senāta ārlietu komisijā prasīja ASV
aizsardzības ministrs Džonsens, ta^
pašā laikā uzsverot, ka steidzami j^^
izšķiras arī par Ieroču sūtījumiorr
Rietumeiropas ģenerālštāba prieks
nieks feldrnaršals Montgomerijs kā
dā runā Londonā norādīja, ka vif?
dņzākā laikā nepieciešami pilnī\
saskaņot aizsardzības plānus. Ipaš^
vērība, pēc feldmaršala domām, jā­veltī
mobilizādjai, jo neviena Eiro­pas
valsts miera laikā nevar irstoši
uzturēt lielas armijas.