Bavarijas Latviesu vestnesis, April 30, 1949

              LATVUA. 1M8.
E£3ŅA BIBZGAĻA UN VOLF-KONSTANtiNAM
RAUDIVEM S0. A P R i L l 10 GADU
Konstantīna Raudives vārda ieie- ļ bu un vaļsirdību te cilvScs mē^ts
lana rakstos ir savdabīga — savu ļ un rādīts visos viņa dziļumos. Miisu
pirmo javmekla jūsmu par pasauies, ļ trimdiniekam, kas atradies nepiar-dzīvības,
skaistuma un mīlestības ļ traukta satraukuma un baiļu stāvok-brinumu
viņš nepārvērš pantos uz I i i , pjišreiz šis lielais darbs vēl sllāv
burtnīcas lapas, kā to parasti dara!par augstu, lai viņu aizsniegtu p i l -
jaunekļi 15 vai 18 gadu vecumā.ļnīgi. i'
Sastapšanās ar nojēgumu par pasau- Silvestra Pērkona memuārus vā­l
i un Dievu, par-cilvēka priekiem un U u valodā Dr. Zentas MaUriņas tul-sāpēm
vijju padara pazemīgu un h^oj^n^ j^^od pja^i pazīstamais Dit-klusu
un pamodina viņā alkas —ļridia apgāds. Pirmie divi sējumi
atrast kādu pavedienu, kādu vietu (Der Sudiende. Lidīt) jau iznākviši.
domās., kur apstājies varētu saktUtzimīgus vārdus autoram uņ reizē
s a p r a s t kādu daļu no visa i^A^tl viņa dzimtenei teikuši vācu iz­kas
visapkārt viļņo, top un atkal iet devumi Welt und Wort,| Bonni^jrs
Iznīcībā. Sis alkas Latgales jaunekli Literarisches Magazin. Schwaben-aizdzcn
meklētļja ceļos. ' Edio uc. Esam daudz runājuši par ļ
1930. gadā, kļūdams par kuģa ļ vajadzību, bet reizē ari par nidisu ļ
atrādniekUi viņš ar dažiem simtiem prozas nespēju ieiet lielo Eiroj»s
latu kabatā dodas uz Franciju un tautu saimē. K^)ēc gan klusējam,
Parīzē studē literatūru un filozof Iju | ja kādam no mūsu rakstniekiem Itas
līdz 1932. g.. kad dodas uz Spāniju ļ jau izdevies? Jāpiezīmē, ka pašreiz
un Madridē turpina studijas. Ar gatavo Silvestra Pērkona memaiiru
īsāku starj^lku — izbraucot uz tulkojumus ari angļu un spāņ^ va-
AngUju kā spāņu žurnāla Oorrespon- lodas„
dencla Dlplomatica līdzstrādnieks —, pēc trimdas pajumtes pārcelšamas
KansUntIns Raudlve paliek Madrl- uz Zviedriju. Konstantīns Raudive ir
dē lidz 1936. g. Sis laiks ir ļoti aug- devis vēl vienu plaša apmēra rbraā-ifgs
domātāja im rakstnieka perso-J nu Nolādētās dvēseles, kas iznācis
nlbas aušanai, ko sevišķi veicina vācijā divās grāmatās.' Uz Eiropas
iepazīšanās un vēlākā draudzība ar drupu un vakardienas pelnu fona
apāņu lielo dzejnieku un filozofu viņš liek latvieša iecerēm, sapņiem
Unamuno. ļun izsnisumam satikties ar citu t^utu
Konstantīns Raudive ir pirmais, I elsām šajā laikā un izstaigāt dzlvī-kas
paver iespēju plašākai latviešu bas un nāves baigos un skaistos d d -
lasltāju saimei iepazīties ar spāņu ļumuj!, meklējot atbildes; kāpēc
krāšņo literatūru un bagāto domu I mēs te vispāri zem Dieva saules
pasauli. 1935. g. viņš pārtulko NUge- esam? i
la de Unamuno romānu Migla un Konstantīns Raudlve i r ipersonīlm,
«soju krājumu Dzīves traģiskās jū- kas sevī apvieno šķietami neiespē­tas,
kā ari Vaļļa de Inklāna stāstu jamo — Uelu dinamiku un lielu
Pavasara sonāta. 1937. gadā dzīvo-1 vientulībti. Sīs divas īpašības tais-dams
Itālijā, Raudlve pabeidz tul- ni trimdas gados viņa plašā vēriena
kot Mlgela de ServantesaDon-Ki-ļ talantam i r atvērušas plaukuma sā-chotu,
kas 1937. un 1943. g. iznāk Rī- kumu. Jau viņš strādā gar jauniem
Zemnieka Domu apgādā divos darbiem Konstantīna Raudives dar-lielos
sējumos. Sis darbs Irfieatsve- ba īsto nozīmi mēs pilnīgi pamanl-ŗams
ieguvums augošajai latviešu ļ sim vēl tikai nākotnes gados.
J . K l l d z ē js
GANGA D^JIZC^A ^PICTOQUIZ**
Nr. 1
Trimdas kullt&ras ddvē, sevišķi pē­dēji
gadik Ķm recmidiis, gmii ap­skatos,
gaa ari pilrvāts^ ssminās Jo
bieii ir cilāta jMitiJoms par l a t -
v i s k a m o tlEiiksli.
Oandrls visi s^ilētijles ir vienis
pritis, ka glessna, kas tēlo taotn mei­ta
BIfeas brimSos» ņieburi, saktās tm
v^safi • . •
P ā v i l s K l l DS
BAD-KISINGENA
Dziesmu Vairogs
vienkopus izceļos
uz ASV '
Tas bija 19^. g. Jūnija Groshii-gara
kultūrai un to pienācīgi novēr­tajā
ar! Kultūras fonds.
Visi Sle gadi Kmistantlnam Rau-divem
ir bljuil mddēSanas, augša­nas
un aizrautiga darba pilnL Ir
iopaiātas tautas un kultūrts un Šū­poti
«apņl, i r m^ēts pasaulē un
sevi. Tika! tagad viņS Iedrīkstas
sākt pats Izteikties. Ar gada starp­laiku
vitna pēc otras iznSk trīs
Konstantīna Raudives apceru grā-1 " ' J V * ^ " * ^ i ' " J " ^ l 5*™^^^^
mātas: Dan-Kldwt8 un niOsdlenu ^ " ^ f . » ^ ^^^^^^^
cUvēks (1938.). Dzīves kultūrai f^»»<^KfJ?^
(1940i) un Personīgais un pfirepeiso- ff^* bristus latvieSu dziesmai. K l u -
nlgais (1942.). ATtāro ItonstkSins h»J<»
Raudlv? ienāk latvieSu gara pasaiflē ?f".^« P'™^f dziedāta^. Lidzdcļu
kfidomStfijs. Viņa lilozSfiskairSca- "'.^e " ^ ^ " ^ .f"^i? "^J""
tljums saista ar to. ka ar visu spē-Pj^^^ akordeons, zila debess viifs
ku saslleniM) pret tfidu pasaules uz- m zālains paugifflņS zem
flkatu. kasTvVnnāclgl kārto dzivij^^j^m ^J'f'^L^'M- Izejot nevis no paSaTdzives, bet no Svangl bija ttķai divi faktori - lait-teortjas
H»»» u « y « , vienotājs dziesmu gars un
1939. g. Raudive atgriežas dzlm-1 . ^ . . ,
tenē un pflrdzlvo tautas un valsts .Ta.PaSa gada JOUja kāM Oroa-traHēdUas
un Iznīcības gadus. Ari ^i™*"*^»
viņu paJu tikai laimīga nejaušība N^P^roelas « z Flrtt^ kur nonāea art
pasarga> nāves ceļa uz Slbiriju. f,,Kaļ?^f J»'» i " " " »
1943. g-ionstantlns Raudlve pSrtul- ffit Prid^note^^^^ sekmīgai kora
ko Mlgela de Servantesa Parauga H " ^ ^ ' ^ - ^ b ā l d . Darbs ^tuipl-noveles
un rediģē Gētes r«dcstu 1 da- Lf^S^:, ?^rS!^*t^^"P ™ .«^«^t īu Itāju. Jiielu j a i ^ kori. 1946. g. 0.
^ Sos Latvijas un visas Eln>pas tra- ' mT^t"^ "STO"
& VM^i^'i^''?!^]^.T Minchenes radiofonā. Koris ar savu JSS^? V i i f f f i a ^ ^ i ^ ^ ^ ^ kultūrvēsturisku
darbu, būdams pirmo dziesmu die-i
^ t u v l ^ ^ " h ^ ierosinātājs 1946. g. frlnku iio-
SSfkl^i»^^?* ^ ^ r^^S piedalīdamies vēl^k dzies-rastu
KO jaunu? ^j^^^^gg Fišbadiā, Baireltā, feidi-
Sal nemierā dzimis. 1943. g. vēl Stetē. Augsburgā un 4knsbadiā. Tā-dzlmtenē
sākts un trimdas ceļos zem pat koris iedzīvinājis prof. l A . Abe-bumbu
dārdiem turpināts un 1946. ies jubUejas sarīkojumu, izdevis,no­gādā
pabeigts, top Konstantīna Rau- tis un plrmatskaiiiojumā sniedzis
divas plafiākats darbs — romāns S i l - jaunas dziesmas. Pēc 32 pajāvi-vcstra
Pērkona nemufirl. kas latvle- glem koncertiem Dziesmu Vairogs
vakKiS iznācis Zviedrijā trīs da- 30. aprīlī līdzšinējā sastāvā dziedāi
m MftklJtŅs. Gaisma un MOžī- pēdējo reizi Vācijā. Koristi un di
gals ceļinieki. A r izmisumu, milestī-ļ riģents vienkopus izcel© uz ASV.
• i r latviska.
trSla resp. vaiirs . . .
IB
(4. turpinājums) . ļ pretim, ir meksikāņu sudrabhli
Kad SteUa nokļuva pie vārtim,N^^s> iece^jis Eir(H)a I B ? ^
viņa ieraudzīja uz akmens sakņupu- sii^eņa sakuma/;
šu stāvu, kurā pēc |decu asajām Kadu bridi vua mēmi kavējisj^
kontūrām un pvpes silueta tūliņ |>a-Urezm pieztam jūrnieku lād^ ^
zina Ciku, ff ^""^^J^ <ia^m smalki 4 f c
Tu viens?" \XBX(I sudraba karafēm smaiHeml^
JCā redzi> C&s nezin kādēļ no-M^fm uz kamīna dzegas, pie
piitās I vlst<*los satītām grīdsegām mm.
^•K jau domāja," Stella piebilda tējo sienu pie gleznām greznoi ļņ,
un apklusa. Viņa imāca vārtu ār- Na^os no kuŗim lūkojās nezliāSiaa
nusē un apsēdās Clkam blakus. .,Kā.ļ^entlmeņu un pirātu nobrūaljiai,
dēl tu esi tāds noskumis?" h^i\s. ^
.JĒs kaut ko paMudēju, Pirmit. •«Ārkārtīgi nepatīkami;» Stella^^
Tui^ā" drebinājās kā nosalusi. Ja nu l i v
vienmēr pazaudē kādu mantu, mūs kMs ^Pārsteidz .|. .»« ^
Un vienmēr paliec sēdot pie vaļējām! ..Vai atkāpsimies?" jautāja ^
! durvīm,* Cik.*' Melnais paSupoja galvu. Dariet,
„Bet vai pazaudēt cilvēku nav wnāV\ viņš ^arbl sacīja, ti^
daudz ^oimjāk, un sēdēt pie a i z - ^ s m ^ J ^ a ^ ^ n ^ ^ ,
slēgtām durvīm — vēl nejaukāk?" KiliņS pēkšņi bija iemantojis
SteUa nodrebēja Ilgu laiku viņa nīgu mieru. „Sis tips man p a i^
lūkojās klusēdama ielejā, kur pilsē- yu?S pamala pr^ kādu glemu,
tas ugunis pamazām dzisa un nu t i - M ^ r a s blenza bārdams mavtfup«^
kal varēja redzēt, cik zUa un patie- zel » bruņas kaltu krūti.
sibā augsta bUa vasaras nakte rāmā ^ledrojos Mdna^am-dariet, k l | ^
debess. Viņa ndcā nejautāja, un p a t . es prieku šeit Vismaz
Ciks nekā vairs nepiebUda. Tikai Mjeesmu bij^ Uk lielisku m ^ n ^
pēc krietna brīža viņa vārgi noteica: w b u sabiedrībā.'
.3et tevi es taču nepazaudēšu?" T^^ļ» ^a^v^su sarunu alku ibrto»
„Nē. nekad. Bet es esmu ļoU ne- i®^™^^^^ drudķlnl t u i ^ ^
gUts. maza auguma un vājS. Un p l - taustīties4<^ā. Tikai t^ld^
p^u pīpi. Un tādām sievietēm, kā a ^ ļ f J^f» ka Melnais patiptt
tev, es nepiestāvu." vienreizīga talanta Iptdtatate-,
Stella pOtSņi abām rokām saņēma bija tā paU t ^ a , no^kuraiigv
viņa galvu un noskūpstīja CBm uz ļ^^asl galS&s ozola durvti,
deniņiem „Un bez tam," sacīja i^^^»^ atsli^^ Ķ j i^
Ciks viņai pa roku starpu, aizelsda- a zslegs bi a atgriezts imjā, bet dl**!
mies viņas tērpa smaržā un tikko vis saturēja masīva tērauda bīdti,
Bet gandriz visi ir a r i vlMiis prā-ļsavu dreboSo balsi valdīdams, «es H^erojot "ļautas,
tts. ka flesm^, kas tēlo aktu Jeb zinu, ka Flodāas tavās acis stāv zfk Jābrīnās par slUcto logu nodnh
plikni re^p. kias tēlo to paša tautu mums visiem pāri. Un visi tačuM^aJumu n ^ 6 par f o ^maslvo ļ^ta
meita bes brunēlem, ņiebura, sak- mēs nevaram vest tevi pie altāra." T M ^ l s rīkoJfis^pUnl^ k l ^ t r iM
tām on vainaita, i r vairs tikai nei- „Nē. tas gan laikam nebūs lespē- f^^^r Stella uz brl^^
Jams," Stella pScšņi pasihaldlja. ^ajiu ^
.,Cik labi, ka neesi sentimentāls." 2?^» '^^^^^^ «aŗunj* izWdl|i^^^
Viņi piecēlās un klusēdami devās un Ciks J M J ^
pie iebrucējiem hf
t Iviņš mūķēji^ gar nākamajām d#
„Paklau, Melnais," sacīja Kiliņš, vim,^kas ne|^fiii)rotaml ga^eo^ļ^^
nāc^us roku xt)kfi ieraudzījis, ,,viņi '"anh^
viens otru apcletinfiJuSi. Man fiķlet, telpām Dažās minūtēs t ^ ^
mēs savti dait)u varam pārtraukt, , ^ ^ 5 5 ^ ^ , ^ ^ ^ ^ ^ ^
Stella izšķīrusies por Ciku." pletri&fis kājās. Gan Kflib^i
,JIav tiesa," atsaucās Stdla no- Clka, gan īpaši
pletm. „Vēl savs vārds sakāms arlH™™» «a viņu tēlotā vioulMl
Florianam. Un b^dzot — es Jūs l 2-P^«^/^av Ista.^ .^^^
misīgi lūdzu, nebūdama šeit ieradu- « J a ir «alveriā ieela Pt^Mm
sies savas ierosmes d ^ gādājiet Pa^^<^Ja J M ^ dui^ fk^^^^
par to, l a i mēs drīzāk tiekmn pie f^rvērdarM
miera" ir katut kas priekš tevis: šte^v^^^^^
Ūks iebāza roku pa izsistā stikla ^ ^ ^
caurumu tdpas ifikS|wsē/ atrada P j . «^J^»/^^
kāsi, ar ko logs bya nostiprināts, rSmbuto^
un tas tūliņ atsprāga vaļā. „Lieai^," iesaucās kDioporiMr
„Kaut izdotos apkauslnāt to lofm." if»»»a l » ^ ^ ^ ? » ^ ] ^ ^ ^^
ieminējās Killņš, ,4ievar taēu k f i p t M ^ ^ a A i ^^
telpā, kurā ik bridi var tikt saplosi- J««^ ^al pārtlednātos kur M j M
tas bļķses" iekļij^rušl, es pa 1» laiku s a i ) M^
„HrdomāJu, ka esi muzikāls cO- |«> St^ varēhi pafa»|
vēks," Melnais klusi iesvilpās. „Vai guļas vieītfim; Taēu « t t f
tad neesi vēl ievēn^ls, ka suns r e j P ^ ^ ^ nosacījums — lekftm «ififtt
augšstāvā?" Viņš atbraucīja no pie- ^xfcfi,^«ribu būt ^x<ikjm
res matus un izsmiedams paraud2i-t®»*»*^^«wu pārsteigts, ^t^
Jās Kiliņā. mugurpuse Es Jautāju tagad
. „Tad tas i r gluži Jauns apstSdis. ™ viņš vai» a t tg
SeeinUams Ir skaidrs: latvisko Bet vienalga. Kas kāps pirmais?" Mana šovakar apsmietā inllsilcill
latvieša glesiecibS, acim redzot, ,,Mē8 vēl arvien nezinām, kas šai M ^ ^ e reģistrēja viņa giiittBt
imaka kādi spedfiski ā r ē j i atri-hnonā dzīvo" iejaucās Ciks s l ē p -1^ ^ ^ ^ ' ^ ^ ^ l ^ ^ " ^ dažus mirktai
bitt, — M gadilomā brunēi, ņie- dams tumsā dīvainu smaidu, \ l r ie- ielaušanās Spānijas kan*«l
bors. sīktas nii vainags. spējan^, ka telpā atrodas kāds ^ apklusa tai brīdī, kad l i Um
JaotUions: Ja šis Ueias nosaka Umagi slims cUvācs vai līdz neroā- P ^ ^ * mēlēs."
mākslas teMskomo» vai tāda gadi- trnn pārit)ledēts bērns Mēs nedrSc- . ,.^^leņem, ka tas lops Ir ar ffloto-
Jomi glesna, kas tēlo nēģerieti NI- U a m pastrādāt nodegumu, kaut a r l l & ^ ' ^ ^ ^ ^ ^^^^^ ^
ma bnmēoa, ņSebori, saktās on vai- aiz nejaiiSības." ztaiēda. ^
ft? iM^*.s^al »Nekavēsim lalkui" mudināja Mei^
a i f f i ^ S a i ^ M ^ ^
lika rokas ple^mites, ^Uecās d a r v a sh^it^ S h ^ ^ nO^Mm
K^'^ v £ " ? i i r ^ ^ Vhii P^iezās. un Cflcs ar Steffli
fbfail.s' i: „MMē^s^ nnJeeSscanml nne^kā?d^i z^a^gļi^ n e L ^ ' viņam pa koka kāpnēm., to
iebrucēji, mēs nevienam nedarīsim «ugRava.
ļauna, mēs meklējam savu draugu."] (Turpināhmtf sekos.)
Sos vārdus viņš atkārtoja angļu,
franču im vācu valodā, un Klliņš to, ^ s t
pašu piebilda pmii^l un krieviski,! snrfiniltM
un Ciks, kas reiz bija brauds ga-l V ^ f l l UtUfia
rām Portugālei, ari izdvesa dažas
• 0 • mv latviska»
METS METUMS PlENVmU PUSLODE (8)
SolSkkmm m mm
Tā rititd^i vien, ritmiski vien -
kUpata, klapata - tajā rītā sita
mana sirds. Svētdienas rītsl Cilvēks
var izrauties Ao putekļiem vn dū­miem,
pastaigāties. Klusi ēab koku
lapiņas, zālīte mīksta kā zīda ze­ķīte.
Un es — viens pats . . . Stai­gāju.
Domas laižas kā tie divi pa-pagaillši
— augšup, lejup. augSiĶ>,
lejup»
Apstājies, sirds! Cst! J a ! Tā ir
viņa. Viņa, kurai varēšu izteikt
visu. kas sablīvējies uz manas
daudz cietušās un mScstās sirdk.
Lūk, \nņa ir pa\isam tivu. Laikam
vēl mani neredz. Kājiņas graciozi
kustas kā Toskaiiinl takts 2i.:hs. di­riģējot
simfoniju ,ļ^jā oie upjtes
zied zilas puķītes
stāv pāri visam, kā debesskriplii
VecauDBS pirtiņai vai biedra Bez-»
vozdudiova vārdā nosauktam kol«
chmam.
Kā viņu uzrunāt? Viņa tuvojas
Austrālijā ar viņām nevar iā tā.
Nevar uzbāzties. Viens viņas klie­dziens,
viens policists un piecasi
mārciņsis soda. Tāpēc es tuvojos tik­pat
uzrnanī0 kā viņa. Jo satika
mies pirmo reizi. Lūk, viņa noplūci
pāris puķītes l a i Cik tas saldi un
sērīgi. Manas jūtas bango, laužas
uz šru. Runāt angliski? Daudz tui
nekas nesanāks. Tāpēc lai iet ar zī­mēm
Kustību valodu saprot ļ katrs,
Un viņia mani ierauga. Divas acis,
. Es gaidu ii^u piilni dvēseles sp. og„u ļ,i m,i rkli
viņu- Es esmu atjauties. ?asl*i^os I ^^^^^ P^^^ " ^ ^ u aceņu stikliem.
KS Kravēcnko to dariia, ttcis bri- ^ ^'"'^^^^ acu dzelmēs, izstiepu
vibā. novēroju vīnu Utt^ n munir r o k u un v i n n r\«Acļ'«^ 1.-s;,, T % O _
atmostas filozofa gars: kas gan ir
kosmētika. ka,<? ilgvHņi. nagu lakas,
pūderi un smiiiķi. Dabīgais skai­stums
— lūk zieds pie līgavas krūts
— šķists, sn^^īgs, nesaburzīts. Tas
roku. un viņa . . . piesita kāju, pa­cēla
ļipu un pateica bē — ē! Vina
pazudti. Aita paliek aita. K r ^ t a l l -
tira atziņa — derīga arī šajā
puslodē.
M e t s M e t u i ps
naga
nesaprotamas skaņas,, apgalvodams, L Nedēļas Apakata atblMIgaJ
ka tā esot spāņu valoda. Pēc tam J^P ^^^HfJ^
tumšajā tdpā ieliecās Stella un sa-nft;!» ^'^^
cīja kādus vārdus dānlski. Tad Mel- Maŗbu. Rfdakeljas ^cUba pagaW^
nais uzrāpās uz palodās, idēca «^.^J^^^ redaktora vWalf
tumsā. Kad ar viņu nekas ļauns ne- p®"* Ralsterartt
notika, sekoja Ciks. tad Stella, unļ Edītes Feiferes un Bruno OMiļi
beidzot ari Killņš pārcēla savas ga-1 baleta vakars paredzēts Stolchotml
rās kājas palodai ļl. naaljā. 10 -^roc. no atlikuma r&O-
„Tā," viņš sacīja Jau iek^usē,h,^J^ novēlējuši IAtviešu nack»«l*,
,.peles nu ir slazdā." ļ loidam
Viņi pievēra logu un slēģi. un « - J ^ ^ ^ J ^ ^ , ^estens
kal tad Mednais iededza sēricoclņu ^tdcholmā salaulājies ar d ^
un atrada sienas kontaktu. Viņus P^^^^^^^^^u CHiibi-Cedriņu,
apžHbināja ārkārtīgi spoža, pienalnl J ^ a Ezerkja noveles Dzleanta»^
balta gaisma. Id)rucēji atradās tel- un velns ar Jura Soikāna v &a
pā, kas. pēc visām pazīmēm sprle-| niējumu izdevis Gaujas apgāds fr»*
iot, nebija mēnešiem Hgi lietota, ļ tu joslā.
Tajā nebija ne smagi slima cilvēka, Izdevēju Helmāru Rudzītl, W
ne pāri)iedēta bērna. Gaiss bija pie- kopā ar ģimeni izce)o uz Ņujorku,
viens m^mwmm nomierina, nmāiot I friltu'i,.!?, tTt I^^K^^"^ pu- Grottas nometnē intervējusi a m ^
trodcmo mākslu: utm nevar bdt uk ļauims, *^arta, bet kaktos šūpojās zir- kāņu žurnāliste Betija Gaiskile
ka viņas gicino. n^u tīkli, Visi Četri vērīgl aplū- tam kad uzzinājusi par viņa lado*
JA. Vo.ters Džekson» koja savu jauno atrašanās vletu. un tajiem angju un'anjerikāņu IcmUfl»
Vislielākā vēl ncanistiiā lerritorija pasaulē ^^^^"^ vienīgi polāro zemju pētnieki autoru darbiem latviei^i valodā to-atrodas
sem jOsu ceļ^ares. ļ tik rūpīgi aplūkotu ziemeļpolu pēc tervija sasniegs Longailendas 3a**
tā atrašanas. Bija skaidrs, ka Flo- rakstus vēl iekam izdevējs Wlf
N'cJciama cilvēks i r tāds, kas nolaupa ļums I panām ar ŠO telpu nav nekāda sa- nokļuvis jaunajp mSivietl
cnruU^ nesagādājis sabie^r^^ kara. ^
Djans Vin^enco Gmvma i „Tās ir spāņu mēbeles no 17. gadu spēlēja italu filmās, Ugad plrm*
simteņa" sacīja Melnais garšotajā reizi redzēta Londonā pašu anSl*
balsi. „Sis gobelēns, piemēram, nāk ražotā filrhā .Pār visu pilsētu''. Kn*
no Valensijas. Bet šie trauki, tur-1 tika viņai veltī labas atsauksmes.
. . . Ir lal^Ttska, vai nav?
Mīlēt nenozīmē .ūkoties vienam otra acis,
fctt kopīgi lūkoties vlienS vinienā.
AiamāAs de Seo Eksiperi