Bavarijas Latviesu vestnesis, February 21, 1951

              ^būdiņas
l i ^ e : vScieliem. Izeju tomēr v.,
iSt vien*^. Ja tikai ir lab,
* ' ^ ^ N e t ā l u > o Lidotājd skola, j f? ,
Ite eslinģeniešiem labi
Tur nevelk vējš un nelist H'J^*^
M., TTāa iirr ileeliuu dzekcel,
i l t i ^ t biMlņa, iepreU Tilta aU^-
Vaiatam iestājoties, no NeliW
iS*lilvi^burgas ieradās vafc
SPileltļl un abu organizāciju vadia«*i
isft 2agariļi?š un A. Galindon» «:
īin^na t^A ari radās kS -
^ ^ t a i L ā i p l S š a dienis,'*"?'*
^fiņbra uc. sarīkojumu idejas '
iitīrfailļgfit jaunas telpaļŗ vicai,'!
Jitnes namā, skaistā Milbergaj u
•Ŗj '«rtrapmājāŗ no kuras acīm pavj?ļ
m Iptr uz ļplffšo ābeļdārzu un J
itfbjbu Rēc. ilgāka pārtraukiBaj 5
g l i ;«rltkuti«ko audumu auCI
liftsiein A-ļSampiņas vadiba.
|S»St¥»fi-•••• • • : 1
HP nķšu" Grona
pirkstus un vien5
_ III
^li^jaitt^^ kā 2vlņa« no adii
pipriltu, ka tā nav ne labdarība, u
p i A i norikpjums. Neko darīt,
^|iilku(;m^ un jautāju; „Cikr\
Ipei jMarl^l" Nopriecājos, ka to*
' U esiAU ticis cauri un stiepju lonļļ,
; iitabu.
noļskaidrojas, ka m^i
*' %is ca,url Normētā takse liei^
^ ^ ļ i j i e m esot DM 1,50 par kalia
.iipis «dzv^ša^^ Sie vīri gan tatj
igtlrpi vieĢpjuSies un neņem vaiij
|ļ«f Iļ Bet man bija pieci m
' Pw^ lētāk iznāk alattsi
unUļsžam labam atbra\ic5ļa'
" • iiMUfku vifipāT nemaz vairs nav. Et
visi netiel
^iroja valdītājs V. Kaļiļlļ
}0 paskaidro:
M| | p . . kādļa. laika laikrakstos paiJ
ļ l p Ķ : ; ; » ^ ka UZ Kaniaidu varot l«w
iemaksā ceļa naudai ļ
l||pĻ;f 'Tkģad Kanadias, imigildļji'
m | t d ļM Eiropā saņēmušas tuvāku I
^ l ā c i j u , ikas norāda, ka Kanai
ļlļļĪHic^a naufdiu aizdod Hkal
lll^Ep^ ko attiecīgā koMsiji!
iBpieciešamām K M
J^i^lpiC^^ Kādām person&mMŖ
^pfeži^^k' un tio kurām valstīm U
^''"'^'"'^''^lism ļietvaros atjaus ieceļot, ii
_j^itts^s imi^rādjas tesiMJ
^ i t M ' i t t i e c ī g ā s valstīs. Turd
, ^ ^ t « ^ ļ i ^ jālūdz tuvāki paskaiiļ
llļit Kaiiadlas imigrācijas iestlili
iļ paskaidro, ka šie notedkumi M
i§i|ŗo]aībļi personām, kuras \īm
" "vat ptoasr bet viņu ieceļo
" izbirs Imigrācijas
ivīriem un
>usi*
sniedzās līdz zoda augstw
Pvibas cSņām un to garu Vjir
uzVarais di^nā vai noti«i
viņļa tēvs ļoti agri pie
tērpu un pēc visas svlnwa$
jSldes. Ar pukstošu sirdi zem
iieš izņēinļa mazu kāibiņu un ar
"priekšā. Pēteris zināja, ka tas Di,
^ Irt^ krusts, tik skaists, ka
-iPfgjrot Arjto nevarēja sacenstie^
iiila^gdda «me. jo tas bija pW
velkuml^n, kas atmesa tautai» lilaa, kad tēvs tur tā st&vgja,^
^Mlrfei zvejnieku, bet sazim
i^ami cieiilgs nostāties tam m
«oļoja uz dema pusi, zeme P
ilJarl bija jādimd, jo taga^i tijj aiileks! Pēteris .bija neapri*^ vaja tēvs, viņš pieskrēja pi^
lakaļ. Un tad viņš ievēro^. ^
JākplKs uz to pašu pusi, bfetp^
« ^ i t o ^ ^ kāViņa būtu ier^
^ p ā m ā k i š u uz māju « J .
mm
|p|dfi$ ap to, un aiu» --rjg.
iiaļa dieva doto miestiņu.
«#rtisiatoi!i, vasarā pa^^ti
.iiemS eglītēm un brūkl^ļ^^^
p|kami,.kā bnajā ZiemsvēttJJ
p t iteianal^ uz soliem, jo W
i f i vteu dizirdētu. ....
irnai^ja, ši^ viri. viņiem W
[«ikfirSIbas. tie nenovērtēja P«
lQ viens pateica teikmmņu V^ļg
ttļtl no atsevišķām skaitofl^V««
Trešdien, 1951. g. 21. februāri
Francijas latvieši
nav nokaltis zars
VESTUIE LATVIJAI NO FRANCIJAS
L A T V I J A
nav dienu, ne nakti
Latvijas 7. h-rā ievietots E. Ziedri
raksts Jāmeklē kopējs ceļš, ko izlasot,
var rasties maldīgi ieskati. Pirmkārt:
nevaj runāt par savstarpēju apkaro-šanos,
ja visu mūsu trimdas organi­zāciju
darbības galvenās vadlīnijas
ir cīņa par Latvijas atgūšanu, mūsu
kultūras un dzīvā spēka saglabāšanu,
kā ari palīdzības darbs trūkumā no­nākušiem
tautiešiem. Katrā Valsti ir
vairākas šādas organizācijas un bied­rības,
kufu skaits dažksirt ir īsti liels;
un }a Anglijā, ne ASV, nedz ari kur
citur nav runas, nedz domu par sav­starpēju
apkaŗošanos, tad arī Fran­cijā
gan varētu runāt tikai par sa­darbību.
Protanls, sadarboties var
organizācijas un biedrības, kas nepa­stāv
tikai vārda pēc, bet arī aktīvi
darbojas un strādā, jo kopējā vezu­mā
var jūgUes tikai vilcēji.
Mēs dzīvojam demokrātiskā pa­saulē,
kur katrs bauda biedrošanās
un organizēšanās tiesības. Un paš­reizējo
» apstākļos latviešiem citās ze­mēs
organizācija» ir nepieciešamas.
Katri zemes stūri, kur dzīvo latvieši,
apsveicama latviešu biedrības, kopas
vai pulciņa nodibināšanās, un par
ikvienu varam tikai priecāties, it se­višķi,
Ja tie krietni kalpo mūsu ko-pējtei
mērķiem, jo nr,vecākums, ne
nosaukušus, bet darba rosme un pa­nākumi
ir tie, kas nosaka katras or­ganizācijas
nozīmi, svaru un vietu
pārējo ridCl.
Otrkārt: Francijā nevar saskaiti't
četras biedrības. Latvi-ešu palīdzības
komiteja Francijā, formāli ņemot, nav
biedrība, tomēr, pārzinot viņas dar­bību
un ci-enot nopelnus pirmajā pēc­kara
laikā, tā ar pilnām tiesībām va­rētu
sauktias par biedrību. Ja izdarītu
dažus papildinājumus statūtos. Lat­viešu
ev. lut draudze Francijā, bū­das^
reliģiska apvienība, nekādā ga­dījumā
nav saucama par biedrību šī
vārda parastajā nozīmē. Tāpat Fran­cijai
kristīgo strādājošo latviešu sek­cija
It arodorganizācija ar speciālu
konstrukciju.
Francijas (bij. Forbachas) latviešu
biedribai Zieds piedēvē vislielāko
propagandu, bet šīs biedrības biedri
un cilti Ieinteresētie tautieši pārmet
FLB vadībai pārāk mazu savas darbi
bas propagan:du. Un Sie pārmetumi ir
pamatoti. ^^FLB nav dibināta propa­gandai,
bjK gan darbam, kas bieži Ir
klust un^ nemanāms. RB vadība ari
nav izrakstījusi neviena nesegta čeka,
tSdēl ari nevarētu teikt, ka kāds soi
lījums būtu palicis nepildīts. Nav tl
cams, vai Ziedam būtu zināmi FLB
nākotnes nodomi, tomēr šādi nodomi
ir uii tos ari īstenos. Vai FLB kļūs
par vadošo organizāciju Francijā, tas
atkarīgs no b-bas tālākās darbības un
tautiešu atsaucības. Līdz šim FLB Ir
pārvarējusi visus ģeogrāfiskos ap-stSkļus,
jo mēs vairs nedzīvojam zir­gu
pasta laikmetā. FLB biedru tīkls
aptver visu Frandju ar spēcīgām no-dāļfim
Parīzē un Strasburgā. Bez tam
FLB statūtos paredzēts, ka b-bas
centrs ir Forbachas pilsēta tikai tik
ilgi, kamēr b-bas darbība nediktēs tā
pārcelšanu.
Nevietā ari runāt par parallēlismu.
Ja FLB pag. g. 18. nov. veica inior-mScljas
izplatīšanu ciešā sadarbībā
ar Laviešu palīdzības komitejas pr-ju
H. Pestmali, tad tas pats taču iespē-
. jams kā veco laužu aprūpē, tā ari
I visos pārējos pasākumos, kas atkal
ir tikai sadarbošanās un nevis apka­rošanas
jautājums.
Nevietā ir ari atkārtot pirms pāris
gadiem laikrakstos lasītos vārdus, ka
Francijas latvieši esot nokaltis zars.
Reiz tiešām bija laiks, kad par Fran­cijas
latviešiem, viņu kulturālo un
sabiedrisko dzivl nedzirdēja gandrīz
nekā. Bet nu šis mūsu tautas zars ir
atkal sācis zaļot, jo tūkstotis latvie­šu,
kuriem četras organizācijas, ir
spēcīga kopība, kas pie draudzīgas
sadarbības, var gūt ievērojamus pa­nākumus.
A. Apse.
F r a n c i j ā , janvāri.
jumu, kur gājis bojā latvietis A. Sa­kars,
atstājot sievu ar bērniem. Citā­di
mūsu zēni tikuši cauri ar nobrā-zumiem
uii vieglākiem vai nopietnā­kiem
kaulu lūzumiem.
Protams, kā viņi paši saka. nelai­me
jau nekad nenāk brēkdama. Bet
daudz ko var darīt pret katastrofām,
ja stingri ievēro visus darba un dro­šības
noteikumus. Tāpat arī pašam
jāuzmanās un vēlreiz jāuzmanās, —•
ir brašā Donkasleras latviešu ogļ-
Angl«asmiiii$traprcEidcnteEt^^^ ojlracicm
iKriofffxlLS'tlf M^ ~~ ^O^G^Ļ^R^A GKATURŠVĪGISĀ KPASR PA 8R AMlAUH -a ŅPiAMR SP^E -
KOSANOS AR KOMUNISTIEM 5 M A R C . SODS - LATVISKA DZffiSMA
PAZEME
Mūsu lidzstrādnieka speciālraksts
no Donkasteras
Jorkas grāfistes v^tures chronikās
lasāms, ka kopš 12. gadu simteņa
angļi še sākuši mizot savu zemi —
rakt, lai piekļūtu oglēm. Kādā zemes
nomāšanas līgumā 1260. g. minēts,
ka nomniekam bez nomas maksas jā­dod
arī ogles — trīs smago darba
ratu tilpumā. Tajos laikos ogles dzī-vokļu
apsildīšanai vēl daudz nelieto­ja,
bet vairāk tās izmantoja kalējL
Kietumjorkšairas rūpniecības attīstībā
daudz darījuši mūki, kurus kāds vē­sturnieks
nosaucis par pirmajiem spē­jīgiem
kapitālistiem. Jau toreiz viņu
zemes īpašumos raktas ogles, un tiem
piederējušas ogļraktuves arī citur. Tā
Pontefraktas mūki 1491. gadā Bams-lejas
tuvumā nopirkuši ogļu raktuvi
par 8 mārc. Sajā laikā mājsaimnie­cībā
jau lietota tiklab malka kā og-
Ies, sevišķi raktuvju tuvumā. 15. g. s.
beigās ogles jau pārvadā uz lielā­kiem
attālumiem un nākošajos divi
gad^mtos prasība pēc ogles kā ap­kures
līdzekļa pieaug.
Simts gadi sl^rp 1750. g. un 1850. g.
padarīja Angliju par stiprāko saim­niecisko,
nāciju starp 'citām tautām.
Mašīnu un izgudrojumu laikā Rie-tumjorkšaira
un tās kaimiņiene —
Lenkešairas grāfiste pārvērtās par
vaditājieni pasaules rūpniecības cen­triem.
Fabrikas un pilsētas aucfa lielā
ātrumā. Parādījās jauna sabiedrības
šķira —- ogļraktuvju un fabriku īpaš­nieki,
. Ogle bija jaunās bagātības
Aladina spuldze, un ogļu josta, kas
sniedzas no Sefildas līdz Slplejai, da­rīja
brīnumus.
Pirms gadsimtiem sāktie strīdi ^tarp
zemkopi un ogļu vīriem turpinājās un
nav beigušies vēl šodien. Kur zināt­nieki
atrod jaunus ogļu slāņus vai
atrastajos grib iekārtot produkciju,
zemkopim, lai cik skaista un vērtīga
būtu viņa māja, lauki un tīrumi, ir
jāaiziet. Protams, tas nenotiek bez cī­ņas.
Zemnieks gan saņem valsts no­teikto
atlīdzību un valsts ierēdņi pū­las
viņam palīdzēt Iekārtoties jauna­jos
apstākļos un eksistencē. Bet kas
gan var samaksāt zemkopim f>ar vi­ņa
mājām un zemi, kur dzīvojušas
un strādājušas paaudžu paaudzes!
Radio un prese bieži vēstī par ka­tastrofām
apakšzemē, kur nereti iet
bojā daudz ogļraču. Ari pag. gadā
Ziemeļanglijā nolika liela katastrofa,
kas prasīja milzu upurus. Latviešu
ogļrači līdz šim gan bijuši pasargāti
no lielākām nelaimēm. Donkasteras
rajonā zina stāstīt tikai vienu gadi
tomēr — pārvarēju krizi un paliku."
„Vecajiem ogļračiem piemīt tāda
briesmu jausma un dzirde kā pelēm,"
saka kāds mutīgs Latgales virs, kad
vēl kavējamies pārrunās par nelaimes
gadījiuniem un to novēršanu apakš
zemē. Protams, kaAbriesmu brīžos jā
sava)l(Ms, ātri ļSdoiiiā un pareizi jā-rļkojas.
Tam piemērs ir ari bij. ogļ
raču kopas priekšnieks J. Ķemers,
kas, viens apakšzemē būdams, tomēr
pratis i^ēgt no nāves, tiekot cauri
ar ievainojumu kājā. Ari slimo pro«
cents nav augsts. Protams, ari latvie­ši
dažkārt, saaukstējas un piedzīvo
arī citas kaites, bet Donkasteras ārsti
savus vīrus pazīst un prot ātri pada­rīt
veselus. Kā kuriozu var atzīmēt
nupat angļu presē aprakstīto gadīju­mu,
kur kāds Donkasteras firsts pa
rakstījis slimniekam — konjaku.
Diemžēl, attiecīgas iestādes atteiku­šās
maksāt par šīm „zālēm". un tā
ārstam par slimnieka nodzerto kon­jaku
bijis jāmaksā pašam no savas
kabatas...
Pazemē nav miera dienu, ne nak.ti,
jo ogļrači strādā trīs maiņās. Rita
maiņa ceļas pl. 4. Pēc mazgāšanās un
brokasta, pl. 5 autobuss aizved uz
raktuvēm, kas ap 5 min. braucienā
no nometnes. Modernās raktuvēs ie
kārtotas labas kantīnesi tur var pirkt
bezalkoholiskus dzērienus un sviest
maizes, ko ņemt līdzi pazemē. Drēbju
un tīras veļas glabāšanai katram savs
skapītis. P rms došanās 900 m dzi
lajā pazemē, pārbauda, vai ogļračiem
līdzi nav cigaretes, sērkociņi va
sprāgstvielas. Dažās minūtēs ogļrač
ir jau pazemē, kur sapulcēšanās vietā
darbu vadītājs dod norādījumus un
rīkojumus. Vīri sadalās divi daļās
viena strādā pie ogļu slāņa, bet otra
— dažādos trans^rta darbos, mašīnu
lAtviirti vļļ^Jļaļļļt
Būvinž. J. Radziņš Detroitā no­dibinājis
savu būvfirmu. Darbi pa-edzēti
Ņujorkā, Bostonā, Cikagā,
Beisitijā un Grand-Rapidā. Uzņēmums
nodarbinās latviešu namdarus, mūr­niekus,
krāsotājus un ūdensvadu l i ­cējus.
Latviešu-lietuviešu vienība, kas bija
attīstījusi plašu darbību kā Latvijā,
tā Vācijas trimdā, tagad sākusi dar­boties
ari ASV, Pirmā nodaļa nodi­binājusies
Kllvlendā, kur ari pare­dzēts
organizācijas centrs. Nodaļas
paredzētas arī Cikaģā, Bostonā, Ņu^
jorkā, Losandželosā uc. Tāpat būs
ari territorialā nodaļa, kurā skaitīsies
visi izklaidus dzīvojošie biedri. Or­ganizēšanos
vada Amerikas delegāci­jas
locekļi — ASV sektora vadītājs
rakstnieks E. Skujenieks un Dr. ing.
A. Nasvitis. .
Kolombusa pilsētā jau ap 30 lat­viešu,
kas strādā gan tbūvniecibli
gan fabrikās, jau izveidojies kon­takts
ar amerikāņu sabiedrību, un
par Latviju un tās likteņiem nolasīti
22 referāti. Gaidāma latviešu drau­dzes
nodibināšanās Indianopolisfi.
Indianopolisas latviešu palīdzības
fonds pārorganizējies par biedrību.
Par valdes priekšsēdi ievēlēts mag.
iur. 2. Zālmanis. bet par valdes lo­cekļiem:
Auziņš, Sventeckls, Dzenii,
Blanks, Grlnbaums un Kleinhofs. Re­vīzijas
komisijā — Sprancmanis, Va­nags
un Nesaule. ASV latviešu ap­vienības
dibināšanas kongresam par
delegātu izraudziu 2. Zālmanis. Sākti
priekšdarbi svētdienas skolas noorga­nizēšanai.
M'neapollsā par pallgmficitāju Trīs-vienības
luterāņu baznīcā ievests
māc. Ed. Putniņš, kas līdz šim strā­dājis
slimnīcā. Līdztekus saviem ga­rīdznieka
pienākumiem, māc. E. Put­niņš
sagatavosies pilntiesīga mācītāja
tiesību iegūšanai. Māc, E. Putniņš
ordinēts par mācītāju Latvijā 1933. g.,
un ASV ieradies pag. g. jūnijā.
P
M
Mūsu laikrakstā ar atzinību
minēti jau daudzi DP atbalstī­tāji.
Se tiem cienīgi pievieno­jas
vēl d^ži no Ņujorkas, k38
ievērojami veicinājuši latviešu
ieceļošanu ASV.
Aleksandrs O z o l i ņ š ar kundzi
Juliānu, paši būdami DP, īsā laikā
jau paspējuši sagādāt galvojumus ap
60 ģimenēm, pāri par 120 personām.
Luterāņu un kalo
cijas tās akceptē
u baznīcu organlzā-uši,
lai gail galvo-l
i : ti) nikni, ļ Arī sarunas, pe^
loi
iļ
p a i a ^ viņu
iiahias, Viiļi bija sma
jffUKBS un riesitavaa, ' " ' - . . « .n
b--MzOstrovd uiiPf2",j
un Rīgas vārtos un Dau^^,
ļjrlvajiem ieioču brāļiem ^1' j?
'lUets daudz: savu dārgu a»?
- viri ap galdu viņu izte^^ļstt
iien. tie bija vairāk vert? f
Nodarbojās ai vetai«m, jļ
li^iCltādi nemaz nespētu sa^> ^,
iigieJHiojušl Ar skanīgo pa»»" ļ
: iaklvuSl liejo Krieviju un F,,
tas taču bija kautka^,-
'kad viņi bija lepnajos iojŗ
Barba dienā, kad atradās
ivoi lietus mēteļos un '*J',j,|uiļ
' ī Ž i - n ē , tad viņi nemaz
vienkārši! Jāņi, P^t^F'LjtJi.'
neapmiertnāmo sievu
DV krusu nozime
ģenerālkonsulam
Braisonam
Kanādas pārstāvji — Centr. valdes
Pr-dis K. Punnalis, sekr. un prop. noz.
vad. I. Jankovskis, saimn. nod. vad.
V. Mukts Un Toronto nod, pr-dis E.
Smiltnieks šinīs dienās apmeklēja
Latvijas ģenerālkonsulu R. N. Braiso-priekšā
stādīšanās vizītē. Ģene­rālkonsuls
iepazinās ar DV mērķiem,
sīkāk pakavējoties pie organizācijas
uzbūves Kanādā un pieskaroties jau
veiktajam darbam un nākotnes nodo-laiem.
Ģenerālkonsuls pasvītroja, ka
^ arī viņš un viens no viņa dēliem, ir
I Itaŗa veterāni, kādēļ DV organizācija
tiem būs tuva un viņš atbalstīs to,
cik spēdams. K. Purmalis pasniedza
ģenerālkonsulam" DV krūšu nozīmi,
I pec kam laipnais namatēvs uzņēma
viesus brokastīs.
jumi izsniegti arī pilnīgi svešiem cil­vēkiem,
kas caur paziņām lūguši O.
palīdzību. Pie tam — atbildību par
visiem nesusi šī pašaizliedzīgā lat­viešu
ģimene. Katru izsaukto Ozoliņu
pāris, kavēdams savas darba stundas,
sagaida pie kuģa vai vilciena ar savu
auto un pieved pie noīrētā dzīvokļa,
izpalīdzot arī ar padomiem un vaja­dzīgiem
naudas līdzekļiem, neskato­ties
uz to, ka DP parādu summa aug
un atdošana velkas garumā. Bijuši
pat gadījumi, ka O., vēlu saņemda­mi
paziņojumu par sava izsauktā ie­rašanos,
nakts laikā devies dzīvokļa
„medībā6", kas Ņujorkā ir ļoti grūta
lieta, Kādreiz šo pašu apstākļu dēļ
Ozoliņi pārnakšņojuši dārzā, guļam-krēslos,
savu dzīvokli nododot ie­braucēju
rīcībā. Tāpat nevarēdams
dažreiz personīgi tikt uz iebraucēju
sagaidīšanu, O. algojis sagaidītāju
par saviem personīgiem līdzekļiem.
Pēc vietēiā amerikāņu mācītāja in­spekcijas,
kas apstaigājis Izsauktos
mājās, baznīcu organizācijas bijušas
pārsteigtas, ka visi DP apmierināti,
apgādāti un pateicīgi ASV valdībai,
organizācijām lin nesavtīgajam gal­votājam.
Izsaukto vidū ir kā vien­kārši
strādnieki un leģionāri, kuriem
agrāk palaimējies „izspraukties caur
adatas aci", tā arī daudz pazīstamu
Anglijas ministru prezidenta EllijaK^f^^.ļSJjidf^^^
Vēstule latvleJu og|ra«,e« Donkas.elā J a ^ n " ^ 5 ml Z'oJ^nlZ .^^^J'llt^l^^^^^^^^^
A. Baloža uzņēmums ^^2£v6sf^^^^^^^^^ S ^ l ^ . l ^rŽr?^^^^^^^^^^^
ra6u kopas prlekSn'eka A. Frelmaņa ^"JiiK ^ ml P. Starci.
domas šajā ogļračiem tik «vārīgajā "jf„,'"'^'7';,/°"^^^ Kanāda» metropolīta pa-
Jautājumā. Plecīgu augumu, «nagā f/J» ^J' ļ ^ ^ ^ ^ aSuvi l5 "3» ™»«J«
svara celSanas rekordists, rāmu un f^^^^
noteiktu valodu, viņi nāk no dzim- f ^ i . ''f'. kārtošanu. Metropolīta Leontlji
izl.i.kNāesb ijva^ /Jf au" t-nkeamf"a»z" »t;i»k. briesKmrī.g. ,i ^ sk-ā. I "ņ""> ^w vIufssZtun^aam itzV— lioV. trir^ann»r- | P*r^i„"„^H»,!s* ' nn/tmus» »«^" katedrālei
no Vā
pierod, tikai citam tas padodas ātrāk.r»'»"'""^:-"'^""'"^^^ ..ļlespējas.pavētsies ari citos ASV cēn-
?ldfemS uLln/'tr n a S *P P V i ^ glrS^^en^b^ P«««^ P""^«<=^90 "««tcM- SSoL^T^n h^»L^^^^^^^^ "«ina. k« «P»kSzemē daudz Čikāgas latviešu skolā. kuT«s pro-pārdzīvojis
baigus bnžus. redzot, ka jj / jj„gt grammu izstrādājuši E. Aisfert. H.
PaH^r.'hS."liZ' i o " « h»SP" *«kalo kaklu no pu- « ' « ' " r s un P. Sviška, skolēni .ada-
S t S l V i t «^^^^ Un giužl • dabiski, ka puld- "> 3 gf"PfiV'^cijus vietu ierādot
laimīgais mms uz vietas. ..Tad gan | ^gj^, ^^a^jļ ^^^j. utviešu valodai, vēsturei un ģeogra-
™fct«vi „„ T,»n5k. v»ir. ».n»i,.i B. H Viņu vidū gadas ari pa komunistam ('J»'- Domāts ari par ^ o l ē n u kori un
""^^"^^ unnenakt^vairs atpakaļ. Bet . «ngj„ļj,ot^n, politiskam '^'^B» deju mācišaņu. Iecerēts skolas
vientiesim. Viņu parasta dziesma .,JūJ " ' ļ ' ^ ' ' j " " " ' «/ Jaunatnes rakstnieka
esat SS" apnikusi katram latvietim, ' ' • « ' " " a ņ a piedalīšanos,
tā kā Jāsavaldās, lai tos nepārmāci- , Čikāgas latviešu klubs sācU vikt
tu. Bet spēkošanās apakšzemē katrai 'W«>Mu« nama iegādei. Janvāra kop-pusel
maksā 5 mārc. soda naudas, "pulcē ievēlēta Jauna valde: priekš-
Reizi gan kāds latviešu zēns sagrābis «^Is S. Marcinkāji», loc. K. Dzlrka-
...u,j„ ..„v...« y^ . » H c j « , ™ "P"'i"Sjis naivo komūnislu: Man ļj». A. f / ^ ' " " ' ļ ' H^
vienkopus Ņujorkas Jriekšpilsētā °av žel 0 5 m6rc.. bet es zinu ka tu J^l'-A. C h r i ^ ^ J Dakar P.
Bruklinā. kur patlaban ir viens no lie- f ' S l " ' * ' " ; ^ " / l noska drosim JP'^'^^ " f "'«g iL~J, f^^'^l'
lākajiem Ņujorkas latviešu kolonijas ^^ļJ^^^^JS^f,^^ fegS" AŠ"V
Ļoti kpalidzigs latvieSiem Ir ari 7 ^jf^p» P«« "'J; kafavlŗa dfl-h;2^7A\X"'°
Amerikas latvietis Niks B u lk 0 v s [ • ^fuJadl gadījumi ir samērā ret. "Jf. ^..f. f.
ar kundzi, maiznīcas īpašnieks Brūk- U n / ^ ^ ^ r t pazemē pat atskan lat- Pl adeUiJas lat^^^^^^
linā. kas 25 gadu laikā ar savu ki-r^!! ^ , . , s UMlasS^lf^KH^ «iclnajujja
meni nalicis uzticios latviešu valo- ^ādu sestdienas vakaru latvleSu atzīmēšanai bija rikojis rakstnieku
dai k t t r 1 un flbleSbli. vi^ f^nl atraduši uz savām ^"'«^«".''«l-hļSiJ^^^^^^ lāvu izlietot savu un savas famash^* aploksnes no Londonas, kur krei- Rakstniecība — tienotāja, un savus
maiznīcl, kai latviešiem atvērta līdz «P»"«f; Mmtster. Katra aplok-1J. Miesnieks,
vēlai nakts stundai, bieži vien lrh?« MJus adresēta Individuāli un ta-
Bruklijias tautiešu satikšanās vieta, ff Aņg'Jas ministru prezidenta Et-un
garžīgā saldskābā un rupjā maize. "I" l^". «Skūsies ar paša
ko Ņujorkā citur nekur nevir dabūt, P'f'nJ"? uzrakstīto .Dear Friend .
atgādina latviešiem viņu tālo un ne-P^J'°«a)ā iespiestajā tekstS mlmstru
aizsniedzamo dzimteni... prezidents pale:cas par strādāšanu
DP, sevišķi YMCAs biedriem, lielu "stdienas pirms Ziemsvētkiem. EtI j ,
pretimnākšanu izrāda VMCAs Voca- ""^«'^«•..''a P " Panaku»"«™-jo-tional
Service Centrē (40 East 40th ""P"»"» ^ ļ " . , , ^ vv.^* n t
Slr.) ar savu Darba sagāde, biroju, h'""»'««^Sf^jl"" H?'^^ «"""^ ^ ^MCA, Daina, ko-ko
va(& enerfciskais laaunu mācītais r''*""**' ''a rūpniecībai process var ils. Kanādas lalv. stud. apv. uc. Na-
H e n d r i l s o n t % a l T p bfi^^^^^ lO.?'»' . " « ^ ^ ' ^ ^ i
un pārvaldīdams 6 svešvalodas, viņ^i"^»^* ^f"""" strādnieku | dolāru.
Tie^ kas dauda^ darījusi DP labā
VĒSTULE LATVIJAI NO ŅUJORKAS
Toronto latvleftu or-g>
anizācijas vienoju­šās
par nama Iegādi,
r ā juridiskās ieguvē­jas
būs Toronto lat­viešu
biedrība un
Daugavas Vanagi, bet
pirkšanā un izmanto­šanā
piedalīsies arī abas luterāņu un
labi^aprorTo Iktenrun ir iz: «evam un ģimenēm Tādēļ Etll). per-
• ^ a l T ^ ^ ī j ; e **arļ^ m i « m n^t^ A»r «oulgi alciua katru vēstules eaņēmē-
!;vie^'o'tf tuvu pie 1^ dZu pro'-^ f^^^ l^f^^f valsts vārdā viņš
fesiju baltiešu, no vienkārša strād-P^^ f^^^lV'^* ^ f^^'^V t
nieka līdz profesora asistentam, '"^^^'ffl
U i šīs konspektīvās ziņas par ^t- h,»^^"^^^ «Jv^^^^»'/«J %l;*y"s\i^
saucigajiem lin pašaizliedzīgajiem M'^^^V^'^"* ^"^^^^^^^^
baltiešiem un organizācijām noderētu uz vēstules saņēmēju un
par ierosmi ari citiem Amerikas tau-hj"f ^ \ P j f ^^^«'ļ^.^f
tVieāšciiejmā palikbuišeodsr.ī bām A~lis e nDezalirzkmaiier str?'.^»*, "^.^
Ņ u j o r k ā , f^ruārL
cijā. Vēstule beidzās ar Jaungada lai
mes vēlējumiem un Etlija parakstu.
Jāpiezīmē, ka šādas vēstules saņēma
arī angļu un citu taļiUbu ogļrači.
..RiKlzot zīmogu un Prime Minlster
V i d ] i vēl 211.000 DP ļ uzrakstu, domājam, ka nupat īstā
Decembri no Vādjas rietumu Jos- «lunda klāt, kad jāsāk maršēt," pus-lām
Izceļojuši 10.225 DP, no tiem uz nopietni, pa pusei smaidot saka jau-
ASV 8333, Austrāliju 829, Kanādu neklis, rādot šo vēstuli. „Bet gan Jau,
772 uji mazākas grupas uz Bnazillju. varbūt, drīzi," viņš nosaka un raugās
Izraēlu uc valstīm. Vācijā vēl atro- barakas logu kā par brīnumu zi-d
^ 211.632 bēgli, no kuriem 50.439P«i§8 ^^^^^^^ 'PO^o «auli...
sSiedrisiču,' kultūras un mākslas dar- ļ dzīvo IRO nometnēs, 60.445 vācu JAMJ» Vaivairs
binieku, 6. pūlējiet visus @avusjbēgļu mītnēs, bet 100.745 privāti. | D o n k a s t i r ā , februāri
Filadelfijas ev. lut. Sv. Jāņa baz­nīcā
māc. J. Šiliņš svinīgā dievkalpo-jumā
ieveda amatā jaunievēlētos
draudzes padomes locekļus. Padomes
goda priekšsēdis ir 91 g. v, Krūzes
tēvs, kas ir ari šīa baznīcas dlbinā-tājsi
priekšsēdis B. NātriņS, biedrs A.
Lazdiņš, sekr. Dž. Majors, 2. sekr. A.
Grava, kas. G. Erbe, nama pārzinis
H, Primanis, grāmatv. K. Ziņģis, re­videnti
J. Zāmurs un R. Ķlrkums.
Obaijo licenzūras pārbaudījumus
sekmīgi veicis Dr. P. Purviņš, iegū­dams
ārsta prakses tiesības. Viņš bei­dzis
LU med. fak. 1939. g., pēc kam
bijis asistents ķirurģiskā klīnikā, kur
ieguvis ķirurga-speciālista grādu.
Trimdaa laiku Vācijā pavadījis Es-hngenā,
kur bijis nometnes galvenais
ārsts. Sav. valstīs Dr. Purviņš iece­ļojis
1949. g. un Ohaijo strādājis par
intemistu, sagatavodamies pārbaudī­jumiem.
Viņš Ir pirmais LU absol­vents
Ohaijo, kas sekmīgi stājies ek­saminācijas
komisijas priekšā.