1951-02-21-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
^•'f L A T V I JA TteSdien,' 1951. g. 21. fcbndil )af uz KaiMida,Vc« necačhi an ASV Tā ki tkO 4āxbVcm tuvojēi h^ķļkn, iivtotdkiim vil ^pkla Htlikt •kftltt DF« mO InforaiicfļM nozare Mfnditsi oorida «z itkojdte lz< €etolafi^« iifpijfi»* Kanāda sikami» 9 mēntiot uz-tm^ \$m ddidtt afOfļtt jfmitlltt tS<-50 |f. vfctimā. 7500 mti pare» ihitas Ikiniailnti m auto rtipol^ai •ptclf IMini «tt SMti^ Uft tokap» itfMIJam mflms v«dftl}lioi, 1500 Mit ftiidBlM^liai, 3S0 ZMilallrak-titiitt ftfēdftiMdiaBU :ms laukiUKI-i M l i » un 3000 vliiiiiii«kim mii-itlnnlidlNi » dailNM* tzcalot vil va* fli 000 pMitii litzbistiu pāru «ii-lalMftdbai čtmm kā ari 250 ģl- M9« im tos viibillidU 4arbm cu» koittpBiidML tfeUiric lanmif, lt( firisi I» tļtm^ apgidoMim ICaiui-iM valim i«a4ot iif vlņ» pf«diilpi«. KaRi4a§ vaMba atvlagtojuai laciļa-ianas soMkiusiii tad slņi. ka tagad Mtmt m Vid]aa vaiif ajl tidat pmonaa» kiaa oav aldoitilftai aiUlf-fidliMIt la viao Kmidi bOa uņh m «fokUa I» 4aibo ii(q^]a. Vaoac««i laa^otiJiaBi daiba la* ipiļaa giiMlrls vlaoi aiodoa, ta^ot JttrMiiĻ iittiHi un ikolotijai. VACO* «la fobaia no ll~-4$ oa<tlaai» izņimi» m jadlfmi pieņem ar! 50 9. vecus. l^leMri^ tarmim |iiiie»im az 1 vai Ki )«i laO^ila fapri^li ira-muti zlņojim* izceļolaiiai iespijai paplaHaiflea ar! ui ASV, Jo tadalel •aņemtl liOOO otlvojanm. Piektais latviešu katoļu studentu kongress Nepieinais laiks praia rtdzamiii darbus Austrijā vēl 35.000 bēgļu m mo tiņia, no 10I7.V !. ]«t]a pa(^ f. bal^m no Auitrllaa Iz* caloJttSi 164*500 DPt no Uem 61.000 uz PatesUdtt, ^500 m ASV, 16200 m AuftrIUju, tSJOO uz Kanādu» laTOO m ABSUK 0400 uz Artauti-m, &4S0 Iii VmAi% 6*400 uz Brāzi* IIļu, ilOO m Vaoea^lu. Pag. gadi lAO izdtviai izvētot art privu ikaitu veco uft alimo: f^rauciļa uzņēmofti Bf]tt)a 84 m Holandi tOt uz ZvIadHJtt isciloluli 1^ U>c alimo ar ģlMfiiflk & e jasvM AuitiIJi mO aprūpi fil &m Vķ% No tiem prlvitl Mvo at^MH^» AmtfilMk pirvaM #tti aoi|itBla 0137, bet vaco ķfdn, bilmu im JauBieēu «ainia m alimiil* cia \m Hc tatoUMoi Auiirlli pa* Ukollf W Mtfalte: 7854 Jugotlavl* 7213 il<^ 1316 «HM. 3400 ukraiņu, »5i poli. oanaaoteU m ap 6000 balMui 10 iMa 350 latviaia. A. f . No 1^14. februirira Mincbeaē no-. tika latvtelu katoļu īSudentu g^^- kirtijait kongress. Tanī te^šs ari bbkapa l RanclDi un lat?ielu ka* to}u garīgās aprūpes vadltšis dek. Mumifks, kas stiKlējolai jaimatnei veiaja dedzīga» virdue. ti kipinot Jauniešos tara možumu un padz4inot pirlledbii, ka nikotnea darbs ir ji* veic 8a tik imāt palu. ki m(isu trimdas kopības un eietē]as dzimte-nea 0Ļ SevUķā pateicība kongresa noorgianizilani ari latvlelu un citu tautu biglu studentu labvi!lm Kirch-neim Pidilala kosgraia trimdi bOtu pa* mats svUilbim un cUdenim runto< taftu io kongresu ti dalībnieki at* zfmija ^kai savās drdls« Jo palreSzē* Latvijas skati informā-cijas no2ares izdevumā tCK Infbrmidjas nozare izgatavojusi un pie pieprasījuma iasūts: Latvijas skatu 1. komplektu ar 34 uz^toumlemi Li^vIJas skatu 2. komplektu ar 34 toņimun^em un Baigi gada attilus — komplekti 32 uzņēmumi. Attēli uzņmtl uz teikas filmām un dabtOJaml divējādi ligatavo- Jumi — diapozitīvi attēlu projecēla* nai uz ekrina un negitfvi uzņēmumu izgatavošanai. Pēc velēšanās infor* micijas nozare piHOta ar! Jau izga» tavotus minito uzņēmumu komplektus 6^9 cm vai pastkartes lielumā. Filmu dlapoidUvi vai negatīvi maksā DM 6 kompl. 6^9 cm uzņēmumi DM tt kmpt.. pastkartes ]#hmia uzņēmumi 15 kompl Cenās ie- Maltīti ari pārsdtilanas izdevumi. Filmas ārzemēs miksā attiecīgi pasta izdevimaiem dārgāk. Filmu un ut-ņēmumiu pieprasījušu adresējami ICK inionnādjas nozarei* (21a) Augusi* dorf b. Detmokl, Lager, Germany. Maksājumi kirtojamil tieši vai caur kaikzaksta Latvija pāratāvjiem. LATVIBlU ACatONOMS VKCUAS ADGSTSKOLK HolMmSielmaa lauksaimniec. augstskolas tacb^lolijas Institati par asistentu pieia4cināts miku tautietis 01^. agr. & C i b I i s. Viņš beidzis min. augsIrtLOlo un iHima neilga laika tur« pat loti sakml0 aizstāvējis doktora (^sartidja. Udb iecelšanai asistenta amati Dblis stridija institūta pien-saimniecfbas laboratorijā par labo ranttt. Dr* E D. ļais laiks prasa mazāk skaistu vārdu, bet vairāk redzamu darbu. Pagājušais trimdas laiks nav pārāk garš. bet nemitīgi ciņa ar grūlibām pra^- jusi loti daudz garīgo un fizisko spēku. Latviešu katoļu studentu ap* vienība ki nacionālā, tā internacionālā plāksnē, bet jo sevišķi studentu mat«iālā atbalstišani» daudz pūlējusies un daudz vrikusi audzināšanas un materiālā ziņā. Pēc sakaru nodibināšanas ar Paz Romāna studentu federācijām, darbs kluvki vēl sekmīgāks. Kongresa darba kārtības pamatā bija aktivitāte» doma — rast līdzekļus slimo kommilltoņu atbalstīšanai, palīdzēt Vādjā paUkušaJIem nobeigt augstskolas* radīt interesi studijas pārtraiAušaJiem tās atjaunot, veici* nāt viņu darbu un ar garīgu un materiālu atbalstu» nepagurt cīnīties par zaudētās brīvības atgūšanu, paust na-donilfls ^vtaotlbas domu un gādāt par latviešu tiesību atjaunošanu starptautiski lauki. Pēdējam nolūkam izmantojami ki starptautiskie kongresi, sanāksmes, tā personīgs kontakte. Prese šini ziņā Ir neaizstājams palīgs, tāpēc kongress apsveica domu par rakstu ievietošanu ārzemju presē. Ari šai nolūkā uzņemti sa* kaH ar Paz Romāna studentu federācijām. Latviešu kātotu studenti cer jaunajā darba gadi sakliegt sprausto mērķi Ievērojot Hetderlbas principu, apvienības sēdeklk ar vadītāju mag. tur. B. Maikovski pagaidām paliks Vācijā, bet pēc šl mācības gada to pārcels uz Beļģiju, kur ar bīskapa B. Sloskana gādību studentu «kalts pie« audzis. ArI dzīves apstākli samērā labi. J.T. DARBA P!EDXVXJUMS ANGUJX Lielā lauksaimniecībā ^glijā, 90 Jūdlu no Londonas, vajadzīgs precēts bezbērnu pāris, vēlams ap 40 g. v. Sievai Jāgatavo ēdiens aaimnieclbaa īpašniekiem, diviem vecākiem cilvēkiem, un Jāpalīdz saimniecei mājas darbos. Vīram Jāstridi kuksažm niecībā un mājas darbos. Atalgo Jums fitval £ 2^3/1, virām £ 3/5/1 nedēļi pla brīva dzīvokļa saimnieka mājā un uztura. Virtuve ērti un mo« derni iekl^ota. Darba laika vliam 47 stundas iMēļa, slavai 42 stimdas. Sakni^aclbā dažādos darbos Jau strā dā trīs latviešu ģimanea. Interesentiem tuvIHci paskaidrojami pie l Kažociņa* Sacrewell. Tbom haugh, Peterborougb, England, piesūtot Īsu dzīves aprakstu. Iespējami angļu valodā, un fotogrāfijas. No iehi dzehceļā būdiņas ffdz sāvri^mājūi Idtlausās amerikinlrid, tomēr pie-di^ vots tepat Eiropi. Sādu .lēcienu* taisījusi latviešu VMCA YWCA kādreiz slavenajā Bs- Ungenā. — Kad pag. gada septembri saņēma rīkojumu atbrīvot Lidotāju «kolu. Y/Y un pārējās latviešu organizācijas, kam tur bija pajumte, savāca savas mantiņas un bija lai* migas, ka varēja tās novietot bēniņu paspēlēs vai pagrabā. Sēdēm, pārrunu vakariem un sanāksmēm telpu vairs n^ija. Ko darīt? Sapulcēties kādā mazi viesnīciņā būtu mājīgi, bet - VMCAs aktīvo darbinieku vidū ir Dora SvTkule, kas no kroddņa bēg kā no bubuļa, kufā mājojot kaitīgie flutdi un daimoni Viesnīcā viņu nevarēja iedabūt, bet bez viņas līdzdalības sēdes un sarīkojumi nebija iedomājami. Ari privātdzīvokļi nebija pieejami, jo biedrenes dzīvoja vai nu bunkuros, vai tālu ārpilsētā pie vādešiem. Izeju tomēr var st* rast vienmēr. Ja tikai Ir laba griba. Netālu no Lidotāju skolas ir vieta, kas eslingeniešlem labi pazīstama. Tur nevelk vējš un nelīst lietus uz galvas. Tā ir ielu dzelzceļa pie* stfitnes būdiņa, iepretī Tilta apUekai, Vakaram iestājoties, no Nelingenas un Ludvigsburgas Ieradās valdes lo« cekļi un abu organizāciju vadītāji M. Žagariņš un A. Galindoms. Sal būdiņā tad ari radās k i prlekUasI* Jumu. t i LiēpIMa dienas, 18. vembŗa uc sarīkojumu idejas. Tagad visim bēdām gaU, Jo VY izdevi« Iegūt Jaunas telpai vicu Jau* natnes namā. skaistā Kfllbergas ielas savrupmājā, no kuras adm paveras skats uz pla§o ābeļdārzu un sporta ierīcēm pagalmi. YMCAnrwCA savu darbību pēc ilgāka pārtraukuma Q^ sāka ar tautisko audumu aušaaaa; kursiem A. Sampiņas vadībā. Piedzīvojums ar „DP rikšu" Grona Izceļotijtt uzņemšana Groni pir* steidz ar savu organizētību un ķirtl* bu. Pašam nekur roka nav Jipfeliek: sākot ar izkipšanu no vlldena un Udz attiecīgi bloka sasniegšanai. Kad reģistrādja. ..atutošana" un bagUas kontff»!© veikta, irpus šķūņa Jau gaida laipns diviks ar rokas ratiņiem un lūdz tajos novietot rokas bagižu. Atteikties nav iemesla, un kamēr ,.DP rikša" naski dodas vajadzīgi virzienā, mēs k i kungi tukšim rokām sekojam. Nometne ir plaša, un nezinātājs var viegli apmaldīties. Un kad pēc laba brīža sasniedzam savu bloku, vedējs veikli novieto mūsu koferus uz bloka kāpnēm. Ki Jau laipnam un izpalīdzīgam dlvēkam piediviju paciņu dga* rešu. Bet lalpnaia pailgs pirsteigts raugis mani un saka: „Niz, nii, so kann I netr* Aizridu, lai ņem vien tas par viņa labo sirdL un dga-retes ieslīd viņam kabata. Jūtos savu plenikisnu izpildījis un ķēros pie somām, lai nestu tās lakiā .Ta rikša saņem mani aiz rokas un atkal saka: ,.Nix, niz. so kann I netl" Kad izbrīnījies nopratu, kftdas formalitātes tad vēl kārtojamas, rikša izstiepj ro- MBKLE KALPONI DAABAM KANĀDA Kalpones darbam pie ASV koneu* lārā darbinieka Kanādā var pietelk* ties 20^--^ g. veca sieviete. Darba devēja ģimenē 2 birnL Vasarā dip» lomāta ģimene Jipavada Izbraukumos Alga 40 dolāru mēnesi pie visa brīva, atsevišķa istaba ar radio. Intere» sentes lūdz rakstīt LNAK biroja vadītājam V. Kaliņam, Latvian National Federation in Canada, P. O. Boz 285, Termlnal „A'*, Torontt, Ont. ku, paberzē pirkstus un vieni virdij saka: „Zahlenr* Man nokrīt ki zvīņas no atte,] Sapratu, ka t i nav ne labdarība* na darba norīkojums. Neko darīt, iiiļ velku maku un Jautāju: ^OkV „Zwel Marki" Nopriecājos, ka toair lēti esmu ticis cauri un stiepju somaaļ uz istabu. Vēlāk noskaidrojas, ka enu lēti tids caurL Normētā takaa i pelnītājiem esot DM 1.50 par kal somas aizvešanu. Sie viri gan w starpā viesojušies un neņem vaii par DM 1. Bet man bija pied mie. Protams, vēl lētik iznik idi pašam, un dažam labam atbraudji marku vispār nemaz vairs nav. E Uz Kanādu visi neti( LNAK biroja vadītājs V. Kaļi mums paskaidro: Pirmā kāda laika laikrakstos dljās ziņa, ka uz Kanādu varot ļot visi, kas Iemāka ceļa nandai dolāru. Tagad Kanadsa Imigridji iestides Eiropā saņēmušas tuvāku formādju. kas norāda, ka Kana< valdība ceļa naudu aizdod Ukal dām personām, ko attiecīgi komlsl] atzinusi par imledašamim Kani' saimniedbaL Kidim personim amatniekiem un no kurim valstīm noteikumu ietvaros atļaus ieceļot, izšķir Kanādas Imigridjaa lesr uz vietas attiedgis valstis. Tur Jiļ>ietelcas un Jilfldz tuviki paskai rojuml Kanadaa imigridjaa iesP' vil paskaidro, ka šie noteikumi piemērojami personim, kuras iitai radi vai paziņas, bet viņu nu Kanadi Iz^j^irs Imigridjas torl AmsiaCanHa PĒTERA RODUSA LIKTENIS PRACMENTS m ROMĀNA PĀRI BANGAINUM ODm^EM Pēteris Roduis, sakaultls kāravi», āaji bridi gan vi«nazik domija par Ingi un mīlestību. Nācis no sabrūkošis frontes, viņi ntsa dviNeli tik pirl plūstošu zaudējuma rūgtumu, ka citam nastUka na iniereaes, ot gribas. DIenim un naktīm atrazdamies skriešana un ugunis, tur neatlika laika Izmlsumm un stiv(4i|a vērtiianaL Tikai šeit, iauri un bezgaisa laivā, pārdalvotia notikumi no Jauna nostājis priekii, it ki dzīva tam nagiMtu palikt parādā nevienu ai^aunojošāka un rūgtinu pirdzlvoļumu. Viņam bija Jidomi par visu to no Japa, un par zaudijumiem un postu Jiizjūt atpakaļ ejošM sSpee^ Gruvešos sabrukušis plbiētas un demi, staigājošā tauta* karavīru llķl « lielceļiem un dubļos samidltajos kūkos — tāda bija palikusi viņa acu pri^št pamestā dzimtene. Bet pāri visam — sāplfā un arvien pieaugošā sakauti karavīra vainas apziņa, kas, nāvi nicinādama, bija gan darljia savu labāko, bet toaMb uttdējis un psmetls savu tautu nelaist. Bet tauta nekad nepiedod savam karavīram zaudējumu. Tm sāpīgi nogulstas tautas dvēseli ui gadu simteņiem un pāriet no paaudtaa uz paaudzi kā trūdu badlis. Katru uzvaru tā lepni ieraksta savi vlbtures grāmatā kā brieduma, krietnuma un spika pierādījumu, ti ce| saviem varoņiem pieminekļus un pasludina uzvam dienas par nacionāliem svētkiem, tajās dienās t i grib dziadit, gavilēt un justies garā vienota ar saviem varonīgajiem senčiem. Utvara spārno tās darbu un uzņēmību un Iedveš ticību savai vērtībai Pat vārgulis smejas še spēku, un skeptiķis neatrod vajadilgus arg^nnentus. lai to apstrīdētu. Tauta atsakās Izprast, ka ne katrs karš Ir uzvarams, un ka pastāv bez tam ari tādi apisākļi, kur zaudējums jau iepriekš zināms, bet tomēr jātver ierocis un droši ļāstāļas prot! Ienaidniekam. Jo smagāks par zaudējumu ir padošanās h(n dņas ^ ti p i r v ^ Uulu nespēcīgā barā un atņem tai pastāvības Jēgu. Pēteris Rodoss redzēja, kā zemnieks ara un sēja ari vēl l^d. kad bolšev^cs bija jau ielauzies pāri robežai, kaut gan viņš zinija, ka par viņa darbu un pūlēm priecāsies vienigt viņa niknākais un Ienīstākai Ienaidnieks, Viņš redzēja pie Tērbatas. ki atel^ novāca rudzus, ņemot palīgā pat naktis, un tad, kad dart» bija padarīts un labība glābta no nobiršanas. tikko atittui laika, lai dņu jūkli puskaili un tukšām rokām no savām mūivecim senēu mājto bēgtu uz pi^rasies pusi. Kad uguns jau bija sagrābusi mā|u ēkas un pagalms ložu krusas pāmēts, vil Joprojām skrēja ar ļi^dējo z^lu k'ēpi pie lopiem, kaut qm bridi vēl^ Ittpi krita par gardu cepeti ief^aidniekam. KMeļ lad tauta t i rikojii, vai tā nenojauta sava darba beijedslbu, pal kaltlgnmn? Gan Jau tauta zināja, ka tāpat \ivm&, kā ari lopi bija tās gidlbi nzticiti it k i no paša Kunga, un tai bija kauns un sāpes noraudzīties nenovāktos tīrumos un izsaUīušos lopostās «irdij un rokām bija jāpaliek vainas neaptraipītām. Jo tagad tā bija no savas puses darījusi vislabāko un varēja pēc tam kaut vai iet bojā. Tā bija plldlļušl viņai uzticēto ladevum» lidz pēdijam mirklim — un Ja K u i ^ nesūtīja brīnumu, tad t i varija aiziet no sava d^ba tikai ar Izmisumu un vilšanos. Kā gan varēja karavīrs un Jatmatne nejūtīgi vlenald^tlbā pa- Ukt mājās, kad tauta un zeme bija nepiere<k^ētis briesmās? Kad visiem bija skaidri, ka tas, kas t a ^ nik no amtrumlem. Ir ne tikai zaudējums vien, bet visas tautas Iznīcība? Vai ari viņam nebija Jāpilda savs pienākums ari tai gadījumā, ja zaudējmns būtu zināms Jau iepriekš? Vai ari viņa sirdij m rokām nebija jāpaliek nevainīgām un V4i tam nevajadzēja rīkoties tā, lai vēstures grteatā nerastos apkaunojoša nodaļa par Igauņu karavīru un jaunatni, kas tajā un tajā gadā bija tik zemu noslīdējusi un samaitāta, ka visā zemē neatradās neviena zēna, kas būtu gribējis un iedrošinājies aizstāvēt savu tautu un zemi pret niknāko lenai<h)ii^u. Dīvaina lieta: tas nemaz nevarēja notikt, jo ški bija tāds nebijk un tumšs Uikmels Uutas dzivē, kur viru dņas sparu «zskallļa par lielāku noziegumu, nekā .piedalīties boļševiku asins pirtis, brēkt Ildzi viņu nodilušajām platēm un radīt kopēju fronti mežos ar Ienaidnieka Iz-pletņu lēcējiem. Ciņu frontē uzskatīja par noziegumu pret dzimteni — tieši tā ēukstēja neatlaidīgā siketumā šajā prāta aptumslbas laikmetā. Savas dzimtenes aiutāvēšana esot naidīgi vādeē* atbabtišana, It kā mūsu Igaunija būtu vactelu valsts un dzimtenei Pēterim Rodusam Ienāca prātā sena patiesība. Ja auni gājuSi bojā vētrā, katra alta un Jēriņš domi, ka bara vadīšanas miksla nav vairāk nekas, kā nemitīga blēlana. Tautas vadītāji bija aizvesti un noslepkavoti, un taqad .«atk blējēļu bija pilni v^l stūri, tos varēja sastapt dema skrodera priekiiti^lpi. katrā Iestādē, ēdnīcā un «rgus laukumā — lo pēkiiņi bija tāds 6m* dztans un viņiem visiem bija mutē viens un tas pats boļS^tku Viltīgi lzp!atiS*!ts sauklk: pasīvā pretestība vac e?l3cm« Pētera Roduss nesaprats: ko IstI gribēja panākt ar pasīvo prel€»tlbu. }a daudz ļaunāks lenaMnieb jau bija pie Narvas un Pleskavas m ik bīuU varēļ! saqa*dit vādetii atkātiisnoi lit!? Daugavas līnijai. Jau krita ari Tērbata. un tomēr vēl izplatīja ar rakstām-ĪMM^ M pavauotas skrf jlapas, kurās tautu aicināja fzrādU pre-t<! Stibu vāciešiem, izvairit^es no mobihzicijas, bēgot mežos, un ar neglaužamu apņēmību gaidil trešos glābējus. Kāds ēukētē-tāls virņŠ, savas mitrās acis lepni zibsnīdams, apstājās, au-turēj^ Rodisfiu aii svārku pogas, ar nidnālanu vēroja v.ņa fofm.>s tčrpu m sacija: Skaf. 5.kat;. ak tad vicu kara a!gSd?is an ieradies pilsitā! Vai jauns Eiropa drīz būs izveidota? Pēteris Roduss r^nāļa. ka Ifs a6>les tādčl lepra zibsnīja, ka runātāja kabatā biļa fauni* valdības vārdiskais saraksts, kur v;ņ| pats. protatns, atradās pēc nozimlguma pinnaiā v ī c t l Un ftādus sarakstus fabricēta ta<5sd kstrā nami un nama prsckla, ar to bi:a stingri nodarbināts katrs maģistrs, reportieris, frizieris un sētolc-ks, jo ta bija augstākā mērā patriot ska darbība un gan-ļ āīh bei jebkādām briesmām. Un kādēļ g^n jāiet MI fronti, kur ; uz katra giūnēja nāve. ļa ari k ; t a? p;'nu krūt: varēja : stis^avēt tev,;^, ar aagstpratlgu mim vērtējot katru frontes i cinitiju m tos. kas r ^ ē ar savu dzīvību. Bet neviens nedomāja par saviem karavīriem un Jaunatni* valsts bija nodevusi un pl^ipusL Jau tad, kad Pēteris tik Ukko sniedzās Udz zoda augitt viņš bija sajūsmināts par brīvības cīņām un to garu. Vai neatkarīgās valsis gada dienā, uzvaras dienā vai noUekt svinīgākai aizsargu sanāksmei, viņa tēvs ļoti agri pledi noskttvis, uzi^lka Jauno formas tērpu un pēc visas svinkis gatavošanās piegija pie kumodes. Ar pukstošu sirdi ma skatījās, kā tēvs no turienes izņēma mazu kārbiņu un ar svētsvinīgi nostājās spopila priekšā. Pēteris zināja, ka tas IHļ mazs melns dzelzs krusti^ Brl^^s krusts, tik skais^ kt varēja vienīgi (kebinotles vērot. Ar to nevarēja sacenttie vlents ordenis vai spoža zelta goda zīme, jo tas bija piešķli vīriem par ļoti nozīmīgiem veikumion, kas atnesa tautai bi vibu un ni>atkarlbu. Un patiesi, kad tēvs tur t i siivēja, ne ar ko neatgādināja vienkāršu zvejnieku, bet sazini nu, vi pat kā<b karalis būtu pietiekami cienīgs nostāties tam bkkt Bet kad viņš atvēra durvis un so}oJa uz dema pusi, zeme dēja zem viņa so]iem -* tai ari bija jādimd, jo tagftd tur gij pats tmm kungs un valdnieksl Pēteris bija neapn lepns, ka tas tur bija tieši viņa tēv«. viņš pieskrēja pie dui un ilgi noraudzījās tēvam paka}. Un tad viņš ievēroja, ka māte bija Iznākusi ārā un lūkojās uz to pašu pusi, bet pāri sejai pārslīdēja tftds laimip smaids, U kā viņa būtu tērauds" tēvu atkal pēc ilgiem gadiem pārnākušu uz māju sliekšņa. Un pēcpusdienā, pēc parādes un svinībām, sapulcējās vai pie tēva, vai kāda cita kaimiņa mājās, galdu izvilka Istabi vidū, tēva cienīgi viri apsēdās ap to. un alus kannas ^J apkārt: zemes kungi iebaudīja dieva doto miestiņa Māte mjtq šādiem gadījumiem Izpušķojusi istabu, vasarā parasti ar bt(' tl(?ām puķēm un bērziem, ziemā eglītēm un brūklenāju vaiRi giem-bija tik svinīgi un tīkami, kā mlla jā Ziemsvētku vskiri| Stevēs un bērni sēdēja gar i^enmalēm uz soliem. Jo taged v i | Jadzēja labi uzmanīties, lai visu dzirdētu. Viņi nelepojās un nepārspīlēja, šie viri. viņiem bija dēudfļ humora un oilvēdgas vienkāršības. Ue nenovērtēja par ienaidnieku un nebija uz to niknJ. Ari sarunas, pēc bēnu! domām, bija atturīgas, jo viens pateica teikumiņu par šo «I otrs par to, bet gadu gaitā no aUevišķām skaidām IzveidoJ" aizrautīgas dņu un kauju ainas. Viņi bija smagi karojuši pit] Tērbatas. Paju muižas, Valkas un Pleskavas, viņu fronte bijl| iest^epusies dzill Krievijā. -~ līdz Ostrovai un Porchovai, biļa stāvējuši Petrogradas un Rīgas vārtos un Daugavpili bija sadevušies rokās ar brivaļicra ieroču brāļiem poļiem, bija Ciesu zaudējami un izUeU daudz savu dārgu asiņu! Bēni klausīja vaļā mutēm, un viri ap gaidu viņu iztēlē Izauga ptfļ īstiem milžiem — droši vien, tie bija vairāk vērts nekā teiktj varoni, kas galvenokārt nodarbojās ar velniem, raganām un m sevilķiem spēkoņiem, un citādi nemaz nespētu saistīt fii'' ja cfeejnteki tos nebūtu izgreznojuši ar skanīgo pantu miri m«. Bet šie te viri bija sakāvuši lielo Krieviju un pie Rij sadragājuši dzelzs divīzija» — tas taēu bija kaut kas. to vai' ta ist; iztēloties Iskai tad, kad viņi bija lepnajos formas un ir<fekorcli kriBtiem, Darba dienā, kad atradās uz Jūi krastmalā vai mājās, savos lietus mēteļos un vēja cepm bārdām apaugui;; un salikuši ~ nē. tad viņi nemaz neizskatīji pēc varoņ'cm. tad tie bija vienkārSi Jāņi. Pētepi un MiMt jūras vergi un pazemīgi pret neapmierināmo sievu rlkojiffliieaļ 1^ •JL A iS '^^'^ ^ ^ w ^ l»jai tovM .a^fc^P^ Simti 1 ^TSA, kaltu or- .jd^ijj I ftaliclji, MiedzM " rija brtņiļ IIP»»^""* leokopl » Utvteiaiek- _ b«iau jjl at ipedaitt njeki itro atrastajot zemkopim; U ļttttrt Tiillellko būtu vir-iMiik piimet zei «•ft BBļi w4i tjļļ^to a Ihļiiplļfflatual ir ^ ur «InRa Bioba- j^, ^ gan raf «»H^ka kāds «oi 03^^ . ;0S Sp-fii^ finpRļuvojam zlr-iMUll nebiedru tikls •ftfidjs f no. ISInliteat Bez tam ka b^te tikai tik 'M« ilaffl)a nediktēs tā ,v«ica liifor- """Tŗkoši ktt atkal j j j ^ I"» aevia apkals! «sitot pinnijSri. T ^ * " "' wto nn.] izpallihot «biglem t5«8 uz tt «J atdošj, pat gadijļ ražanos, i B«4 i^^PHJ^ Ē. braucēju. « B i . . "^«leo Pēc vi«t-blniskuT 2 H>
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 21, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-02-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510221 |
Description
Title | 1951-02-21-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
^•'f
L A T V I JA TteSdien,' 1951. g. 21. fcbndil
)af uz KaiMida,Vc«
necačhi an ASV
Tā ki tkO 4āxbVcm tuvojēi h^ķļkn,
iivtotdkiim vil ^pkla Htlikt
•kftltt DF« mO InforaiicfļM nozare
Mfnditsi oorida «z itkojdte lz<
€etolafi^« iifpijfi»*
Kanāda sikami» 9 mēntiot uz-tm^
\$m ddidtt afOfļtt jfmitlltt
tS<-50 |f. vfctimā. 7500 mti pare»
ihitas Ikiniailnti m auto rtipol^ai
•ptclf IMini «tt SMti^ Uft tokap»
itfMIJam mflms v«dftl}lioi, 1500
Mit ftiidBlM^liai, 3S0 ZMilallrak-titiitt
ftfēdftiMdiaBU :ms laukiUKI-i
M l i » un 3000 vliiiiiii«kim mii-itlnnlidlNi
» dailNM* tzcalot vil va*
fli 000 pMitii litzbistiu pāru «ii-lalMftdbai
čtmm kā ari 250 ģl-
M9« im tos viibillidU 4arbm cu»
koittpBiidML tfeUiric lanmif, lt(
firisi I» tļtm^ apgidoMim ICaiui-iM
valim i«a4ot iif vlņ» pf«diilpi«.
KaRi4a§ vaMba atvlagtojuai laciļa-ianas
soMkiusiii tad slņi. ka tagad
Mtmt m Vid]aa vaiif ajl tidat
pmonaa» kiaa oav aldoitilftai aiUlf-fidliMIt
la viao Kmidi bOa uņh
m «fokUa I» 4aibo ii(q^]a.
Vaoac««i laa^otiJiaBi daiba la*
ipiļaa giiMlrls vlaoi aiodoa, ta^ot
JttrMiiĻ iittiHi un ikolotijai. VACO*
«la fobaia no ll~-4$ oa |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-02-21-02