1951-03-21-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Tr^dien, īgsj imdlp Ķlra#gbitual avnesce§lī bpaie, In,.r.,?, ^l. Bieisto^ ari tad neb^ •M vai mūzai, pārsteigdam?^W livāp jaukiem portretiem Hl itm jW matirņaad īrsioie sd arariu gJai euSn Jj^af - . s i e n a m i - ponrel?"S>< (pa. kundze Minjona, dzejnSfJ lltr- : M^^^^ drauni « I pneadsiniteng Fridrichs MnL "jH ttS. dalu savu trimdā radit 1^1 ^ 6US kopā izstādītu piašā^J^ ii !t lifta afimaka. Pulciņa kundze Ji [iet —. bet Kmi'dze to ne redzēja, ne 5rUs un patīkamas mājas. BēgljJ un kāds mazāks kambaris, km Elga Pļava ar saviem bērniem. ,ija pārdalīta divi dalās, un viena lOmdzi, otrā Taivēns, Harijs tm mis. Pašā pēdējā brīdī, kad smagi mmeš ārā no Kalnāju pagw «uzrausies m platformas.» 1 pbrtfeliB, toties aizvien žultaini .neaicināts aizvilkās pārējiem ti^ināia, kā no viņa atki^ij» i|i uz pieres, viņš dienās ^ams^ bet vakaros, tāpat tfēamies citu mēļošanā. Zan» ieta kādu vārdu, tas bija ass i» Ijis, ko darījis agrāk, no kun^ kuSas mājas, bet pārējiei^^a^^ kidas portfelī, no kura 2anis nŗ ļadžētu būt lielākai bagātībai Be« fietti kopā. . p tas turējās no Biržarāju M Irairāk saplaka, tā ka bijaR iiHai būtu ko likt kopka^M fieepēja, kā uz brīdi izniuktoo li-gaisa, un Dagnija labprāt^ bklejotu pa apkārtnes ce]^. Set, tā kā vācieši visu mežaino V Rūpei ļpar mūsu te&trl liadifem gņn mainījies, un paSlaiv« tējai tikai ^0 teātra mākslMiJi^J t e» as vadītājs mSsulļ^n kisi labi apSivis gSt^^ ļJīteresējak ari par S ā t t o ^ ^ mmm\ vadīt režijas d « A mU tavu 9. iestudfeS/ i^ drjttiitlskā kopa sniedi^ZiS, mtd, panUkot itin spēcīgu vi M Jārunā, M par izr4 4 f t pUms Imppi^ēja dekoratīvai» ,^ei4ot8, a^s^akoties no t r a d l S^ bet iiman oiot nelielo 5katw J2kS m lespaļdi^gai stilizācijai ^aurojot ŗaiotājus, radās parlieclkw, iUtttves pīākslal tiešām ā t i A u r' ^letķlra'!$tu spriegumu. Ari nfinr tjūka kri^tļii iedzIvojušoTs^*, .piemēram, i Konrāds B6rtu8« m Jt rSiP'^^l'Ul'^^^* lomā. StratmSi ļiŗfides ddlbnlekl bija iBkZiS midzinātu,; viengabalainu mm piemēram, ļl^ltnanta lomā būtu vl dtēt kaut>J»l Stokholmā dzIvoloSoji mi, bet i i t jau taču laikam kM } ^ at^dlbu par latviefaj turpmāko t)a^stāvēgauu atstāj to roSi «ļat&k piedijlvojumu, vairāk gribu, jūimasv n ; PAredzams.ļka Stokholmai drāmatliU ar Partizānei izrādi viesosies ar! cJ 1 rijas latviesti centros, un tas tidh Nadzīgs, i i Trešdien, !9'>1. g. 21. martā Laikraksf u krize Eiropa Bazele (la). Daudzās Eiropas valstīs papīra tiiikuniis sagādā lielas bažas laikrakstu izdevējiem. Basler Nachrichten kedā rakstā norāda, ka nemitīga papīra cenu celšanās pasaules tirgu radījusi nopietnu laikrakstu krizi. Rotācijas papīra cenu paaugsti-nājumii Šveices larikraksts pamato ar lielajiem amerikāņu iepirkumiem visas Eiropas papīra ražotājās zemēs. Skandināvijas rotācijas papīra karteļi nolēmuši no jaima paaugstināt cenas. Dānijā, kur pēckara papīra cenas pieckāršojušās, tas var nopietni apdraudēt laikrakstu ;iznl5kšanu vispār. Ja 1939. g. izdevumi par papīru sastādīja 12—15 proc. no laikraksta cenas, tad patlaban šis procents pieaudzis lidz 40 un pat 50, Papīra cenu fantastiskais kāpSnājuims spiež laikrakstus ierobežot redakcionālos un tech-niskos izdevumus, kas atsaucas uz kvalitāti. Vācijā apstākļi papīra tirgu nav labāki Gandrīz visi laikraksti paaugstinājuši cenas, samazinājuši apmērus tia vairāki pat pārtraukuši iznākšanu. L A T V I J A PERSUAS i5ACTS APPRECĒJIS „PUS(IJALTIETI" loreadaBi. (ag) V&cti presē pavīdējuSļ inoiSdlJuml, ka Pērsijas šacha jaunlaulātā [princese Soraja cēlušie» no Baltijas vācie- Isieo* 6at sakarā bail vācu izdevums BalU-iicba Kundschau raksta: ^ Karaliene Sorajd Esf&ndiari dzimusi 1933. g. fViņas tēvs Ir pērsie3u princis Kalils Esfan-ļdiari no bachtiaru cilts, kamēr māte ir 1924. 0. Berlīnē muhamedāņu rituālā laulātā bal-i (ieti resp. KriovIjAs baltiete Eva dzimusi Kārla. Eva Kārla dzim. 1906. g. IG^Farben ipilrstftvja un Igaunijas baltvācietes ^ļimenē. [ivBt vectēvs no tēva puses pagājušā gad< ļfinta vidū izceļoja no Vācijas uz Krieviju, ikur strādāja par inženieri. 1918. g. Evas ve-ļcikl ar trm bērniem «migrēja no Igaunijas ļui Vāciju, kur apmātās Hallenzē pie BerlI ļnei. Tagadējās Persijas karalienes māte Sar- IIotiAbmgā apmeklēja Klokova liceju, kuru ļabsolvēja 1^4. g. tai pašā gadā viņa ap- 8' racējās aV princi Eiilandiari, kas toreiz Ber- [nē studēja. 1923. viņa ar viru devās uz [Tebarānu, taču ik nadus vairākus mēnešus Ip&vadija Berlīnē. Evas māsa Barbara 1938. g ^apprecējusi vācu inženiiiri un emigrējusi uz • CTli. Viņai brālis, kas apprecējies ar krievieti, vēl Šodien dzīvo Hallenzē. Persijas lacba laidibu gadījumā ar ..pusbaltieti" So raju Esfandiari-Karlu izlaista^ īpašas pastmarkai ar valdnieku paps ģīmetni. lobojuml un papUdlnaļumi p ie pub/lcefajam vieglatlētikas statistikam statistikas un novērtējumus ka^ā ar J??""?* f ^ " " ' ^ ^ «««^^^ lāizIldTin..^^ ieceļošanu uz AuslrāUJu, bija dliKiT"'-'\**'«^^^^^« staUstlkas Irrā-frī £?^w ufīf^^^' ^» atklājas, ka ? ? n „ l ^ ^oUek«vais darbs visai nepilnīgs. k^?^«..l!Žn'''*^' itatisUķis Gundars Grislllls. v u l i n-^l* jaunatnes vieglatlētu !f«fim?*^»^l" P^"*'**" sasniegumu, no ASV n! . *. *:j,^fŗoJamus labojumus, norādot pai nz iespledkļudām sportistu vārdu rakšana. Diemžēl, ari Grīslitlm nav Iespējams dot k U l ^ ! labojumus. Jo viņa rokās nav no-kluvuSl statistikas pirmie 2 turpinājumi, jniedzam GrisUša konstatētās statistikas klū-das. — Red. 100 m skrējienā .,anglis" O. Feldmanis ar vienādu 11.5 sek. laika atzīmi dala l. vietu ar O. Stradalovu (Zviedrija). Pēdējais šo rezultātu, kas reizē nozīmē arī jaunu Zviedrijas latviešu rekordu, sasniedzis Upsalā. Divi ir.^.^Ti ^^'odaml ari 100 jardu skrējienā. Statistika jābūt: l . M. Pētersons (ASV) 10.4: • . f l ^ ^ ^ ^ ^ i ' ' ^^"9^') ^0.6; 3. J. Jēkab-sons (ASV) 10.7 un 4.-6. O. Feldmanis Angl.) V. Sališs (Angl.) un P. Riemeris (Austrai.) - visi 10,8 sek. Sarakstā izlaistais Kiemeris startējis kopā ar austrālieSu sprinteriem Melburnā, kamēr Jeckalējs savu laiku sasniedzis angļu kluba sacīkstēs. 4X100 m maiņas skrējienā 1950. g. caurmērs ir 49.76, nevis 49,74 sek. 110 m barjerskrējienā trūkst V. Frclvalda (Zv.), kuŗS ar sasniegto laiku 19,0 sek. ierindojas 3. vietā, tūlīt aiz Graudiņa un Tetera. Ari caurmērs lidz ar to krietni uzlabojas: no 19,79 uz 19,52 sek. — krietni vien labāks nekā pērn (19.63 sek.). 400 m barjerskrējienā trešais aiz Graudiņa un Tetera ierindojams V. Freivalds (Zv.), kura laiks ir 65.9 sek. Caurmērs ar to gan noslīd no 61,3 uz 62,83 sek., vēl vairāk attālinādamies no 1949. g. iespētā. Tāllēkšanā 8. vieta pienākas J. Krūmiņam (Anglija) ar sasniegtajiem 6,13 m. Mežaraups ar Strālu Idz ar to dala 9./10. vietu. Vēl jāpiebilst, ka 1949. g. labākais sasniegums gan pieder J. Pllsim, bet ar 6,52 m rezultātu, ne 6.32 m, kā minēts iespiedklūdas dēj. Lodes grū- Sanā „mūžlgā trešā" K. Ruduļa (Vāc.) sezonas labākais sasniegums ir 13,79 m, nevis 13,75 m, kā nepareizi minēts. Reizē ar to nedaudz uzlabojas ari caurmērs ~ 13,161 m Šķēpa metēju sarakstā izlaists Runcis (Angl.) kam ar sasniegtajiem 49,20 m pienākas 7. v Piecciņu bez jau pieminētajiem 4 ..angļiem' 1950. g. absolvējuši vēl 3 sportisti: 5. 2. Gertners 2172 p., 6. A. Mackars 2097 p. un 7. A. Voskāns (visi Angl.) 2021 p. Ari caurmērs ^r to mainās — diemžēl, uz negatīvo pusi — 2194,42 p. Pie- 10.000 m soļošanas jā piezīmē, ka V. SkujiņS dzīvo un startē Au strālijā, ne Anglijā. Liekas, derēja ari pie minēt 1 jūdzes soļošanu, kas atbilst 1600 ra distancei. SkujiņS to veicis 7:12,8 min. Jā piemin ari t jūdzes skrējiens, kas visai populāra vidusdistance angļu zemēs. Tajā savukārt: 1. E. Salnājs (Angl.) 4:43.0 min., 2. A. Bebris (Austrai.) 4:59.2 min. Vēl lielāki papildinājumi ir sieviešu sacensībās. 60 m skrējienā 8.—10. vietu dala J. Ozoliņa, H. RudzUe (abas Vāc.) un V. Olech-noviča (Zv.) — visas ar vienādu 9.9 sek. laiku. Jāpiebilst, ka ir ari sportistes, kas sasniegušas apaļas lO.O sek.: I. KirSteine. M. Brigzna (abas Vāc.) un E. Tilmane (Zv.). Tā-dēļ tiešām jābrīnās par Lācites un Barbānes uzņemšanu statistikā. Bez viņām distanci 10.1 sek. absolvējusi ail L. Ziemele (Vāc). Šoreiz tomēr 10 labāko uzskaitīšanai pieliek ar 9.9 sek. Tāllēkšanā 6. vietā ierindojama St. Graudiņa (Zv.) ar 3,99 m varējumu. 9. v. aiz Smites un Brantes nāk B. Bencone (Angl.) ar 3,88 m. kamēr 10. vietā ar 3.86 m paliek H. Rudzite (Vāc). Lai parādītu, ka līdz publicētās statistikas pēdējai — KupSei vēl visai tāls ceļš. uzskaitīšu vēl rezultātus: U. L. Ziemele (Vāc.) 3,85 m, 12. I. Eķe (Angl.) 3,74 m, 13. V. Paujuka (Vāc) 3,71 m. un tikai tad kā 14. seko KupSe. Vēl jāpiebilst, ka Austruma nedzīvo Vācijā, bet gan Anglijā. Caurmērs līdz ar 8iem papildinājumiem uzkāpj līdz 4,174 m. Augstlēkfianā ari St. Graudiņa veikusi 1.20 m, tā kopā ar Ki-merali dalot lO./ll. vietu. Ievērojami labojumi arī lodes grūšanā. Z. Ringenbergas (Jaunzēl.) šis sezonas labākais sasniegums nav 11,13 m, bet gan 11,48 m. Tālāk — 7. vietā ierindojama A. Kurzemniece (Vāc) ar 7,81 m. Viņai seko N. Grantē (Angl.) 7.53 m un tikai tad M. Migle un M. Krastiņa. Līdz Vernerei, kurai statistikā 10. vieta, vēl pavisam tāl^ ceļš: 11. V. Brigzna 7.20 m. 12. A. Markēvica (abas Vāc) 6.85 m. 13. L. Bār. diņa 6.80 m, 14. V. Olcchnoviēa ,,(abas Zv.) 6.77 m, 15. L. Ziemele (Vāc) 6,68 m. Tikai tad kā 16. seko Vernere. Pēc papildinājumiem 10 labāko caurmērs — 8,534 m. Iespējams, ka ārpus šl pārskata nepārla bota palikusi vēl kāda kļūda, bet nevaru atsauktiem, diemžēl, uz pirmajiem 2 statistikas turpinājumiem. Daži nupat uzzināti papildinājumi dodami ari manai jaunatnes sasniegumu statistikai Zēnu sacensībās 7.257 kg lodes grūšanā 1. ie rindojams J. Tauriņš (Austrai.) ar 11,15 m Caurmērs ar to uzlabojas uz 6,226 m. Kā pUnIgi jauna disciplīna ieskaitāma 1 kg diska mešana, kurā J. Tauriņš veicis 31.47 m. Pieminams, ka 1949. g, caurmēra biia 24.557 m. Meiteņu sacensībās kā Jauna diicipllna ierindojama diska mešana, kurā I. Knēgere (ASV) spējusi 20,88 m. Atzīmējams 1949. g caurmērs — 20,391 m. Gunāri GrliUtis Bedakcljas piezīme: Drtz jau sāksies jau nā vieglatlētikas sezona, tādēļ .,norēķināSa nās" ar aiztecējušo beidzama. Turpmākus la bojumus, ari telpu trūkuma dēļ, nevarēsim vairs' ievietot. Visi itatlstiķl tomēr lūgti la bojumus. ja tādi rodas, paziņot redakcijai ~ trimdas sporta vēstures materiālu papildina Sanai. Pasaules sporta faukvmos Goftava Vuas taceislbl — garākajā ali-pošanas disciplīnā pasaulē, kura pieder ari )ie grūtākajām — zviedru slēpošanas kārais Nīls Karlsons, kupi pazīst ari kā Moru Nisi, guva jaunu triumfu. Viņš jau 8 reizes uzvarējis šajā smagajā slēpotāju pārbaudē. Šoreiz Karlsons gandrii 85 km garo ceļa gabalu veica 5:27:20.0 st., par 7 min. pārspējot 2. V . ieguvēju Peku Kuvaju (Somija), kurš sasniedza 5:34:03,0 st. 3. v. Anderss Tornkvlsts (Zviedrija) — 5:34:34.0 at.. pirms sava tautieša Folkes Vendina ^ 5:35:02.0 st. Labākais norvēģis Haralds MIrtmans spēja ierindoties tikai 10. v. Vienību vērtējumā uzvarēja slēpošanas klubs Mora (Karlsons, Tornkvists, Lenarti un Bergi) ar 16:47:42,0 it. koplaiku. Joufilt posaulas mēhtarl goldo tenisa Šīgada meistarsaclkstēi galda teniti risinājās Vīnē. piedaloties apm. 300 dalībniekiem no 30 valstīm. Intriģētajās lacensl-bās nācās piedzīvot ari viena otin pārsteigumu. Pirmo reizi pēc kara pasaulei meistarsacīkstēs atkal piedalījās Vācijas galda tenisisti, gūstot labākās sekmes jauktajā div-spēlē. kur tie tika līdz ceturtdaļfinālam. Vīriešu vienspēlē, nestartējot vtlrākkārtlgtjam meistaram Bergmanam, pasaules meistaru godu izcīnīja Dionijs Llēs (Anglija) finālā pār-spējot Andreadisu (Cechosl.) 16—21, 21—18. 21-18, 21-12. Sieviešu vienspēlē gaidīto ux. varu panāca 'Angelika Rotaann (Rumānija), kas izšķīrēji ipēlē it viegli pieveica Far kašu (Ungārija) 21-10. 21->I5, 2t-t3. Vīriešu divspēlē Čechu pāris Vana-Andreadisi finālā uzvarēja ungārui Koftēiānu-Sido ar 31—13, 21-12. 21-19, bet sievleiu dubultspēlē 17 g. V. dvīņu māsas Rosallnda un Diana Rovt (Anglija) izrādijāi pārākai par Rozeanu Casu (Rumānija), uzvarot ar 22—20, 21—19, 19-21, 22-20. Jauktajā divīpēlē Rozeanu Vana (Rumānija Cechoslovakija) pāi spēja Vertlu-Harangoio (Austrija+Dlenvid8lav i ja) ar 21-19, 21-19. 21-14. Spraigai cīņai rliinljāi ari vienību laren* sibās. Vīriešu cīņās SveiUinga kausu izcīni ja Cecboslovakljas pārstāvji, finālā pievel cot Ungāriju 5—4. Pirmi tam ēechl bija gu vuŽi visai negaidītu 5—1 uzvaru pret spēcīgo Dienvidslāvijas Izlasi. Dāmu sacensībās ļoti labi cīnījās austrietei, bet tieSl fināla spēlē viņas, liekas, pārliecīgi nervozēja. Tā Koibi lona kausu ieguva rumānietai. uzvarot Au striju ar 3—1. Par lielisku talantu lietpratēj atzina tikai 16 g. v. austrieti Lindu Vertiu kurai nākotnē pareģo pasaules meistarei godu. Viņa zaudēja vairākkārtējai pasaules meistarei Rozeanu tikai ar 17—21. 1I---21. Pa visam nesekmīgi cīnījās kādreizējā pasaules meistare Trūda Prld (Austrija), kai zaudēja nevien Casai, bet pret Rozeanu piedzīvoja pa katastrofālu 2—21, 2—21 nevelksmll Vienīgo punktu austrietei ieguva ar 3 ietu uzvaru divīpēlē. K r u s t v ā r d u mikla Uzdevis Alfr. Vinčels UmeBlikl; 1. Norma, 3. Parazīti. 7. Perlona Veinlanda stāstā Rulamans. 10. Guļvieta, 11. Darba rīks. 12. „TemperamentIgs", 15. Zīmēja. 18. Uzstūma, 21. Darba rfti, 22. Humorists un sportisti — vārda brāļi, 23. Ģērbās. 24. Aktivitāte. Stateniski: l. Naudai vienība, 2. Osta Eiropā. 4. Satiksmes līdzeklis, 5. Bībelei persona, 8. Dzīvnieka balsi ..runāt", 8. Para-iIU, 9. Ceļ, 13. Nedzerams ūdens, 14. Nabaga pazīšanas zīme. 15, Sievietes vārdi, 18. Rakstiueka darbs. 17. Orgāns, 19. Latviešu žurnālists, 20. ..Vēdeklis". leprieklējas krastvārda mlklia «trisinBJomf LlBienlskl OB itateniiM: 1. Kamīni. 2. Abonēt, 3. Moiilta, 4. Inesis, 5. Netikt, 8. Stiiti, 7. Rīga, 8. Idas, 9. Gāze. 10. Aiēt, 11. Sft- •ta, 12. Ipatis. 13. Kavara, 14. Stāvēt, 15. Tirāna, 16. Asakas, 17. Java. 18. Aroen, 19. V^rd, 20. Andi, |iiiiitiiiniiiiiiiiiiittnitiiiiutHiiiiiiniiiiiiinitiiiiiiiiiiini B Paziņojam saviem godātiem abonto-s tiem un pārstāvjiem ASV. ka, lākot ar i . g. martu, mttsu laikraksta galvenaii pir* sUvii un gaisa pasta abonentu karotēkas vadītājs ASV ir: I ALEKSANDRS ĀBOUŅS I 102 -IS, ISth Drīve. Richmond HiU II. I lONG ISIAND, N. Y. g Ar viņu lūdzam kārtot viiui paiūtl* s nājumus gaisa abonementiem, mak* s sējumus un saraksti. I LCK apgādi L A T V I JA iiiiiiiiiiiiiiiiiniiiuittiiiiiiiiiiiiiuiittHiuiHiiiimniti s I s s iznākt LABDm{ Vanagi bijetm l A B Daugavas Vanagi RletunTldļa ^^Ifil) valdļei apgādā lāds Izntti i filiķSdJaa n^ēneša biļeteni. TS (jāt aamti ievada dedzīgs alcinlļuns, lti{ii citu lāiāmi}! „Vttit kas redzgJttSliim |i» biedrus kiltam, slavai un faelina, d v i vai brāļi, atdevuši dzīvību, Iiietlii "f^U savas j dzīvei labākos gidv, iiaspls lamiarināties, lldt šie klttviiil par Jaunas brīvībai ptrlnai Bitetfiia satbrā raksU; Kafavīnu libl l a l l ; DV protesta vēstuļu akcija (tt parāa^lem); Cēd^Ighemas gars; Kult t u vanagi; Daugavas vanagu or(i Idajiskie pamati nn darbība iveSud ka« dzīvo (piezīmes par DV roilbu Itzvilēs centrālo valdi visā paiaull; pār DV darbību visā pasaulfii M ilEalpakifserIJā Latvijas dižSide € i a t preses apskats. So saturā oa labi sagatavoto biļetenu rediģS V. ^uii'iBr. Rubessk Redakcijas adresei pti| jlitastdorf b. Detmold, Lager, Bl. H many. Biļetens iznāk reizi mSned n t ^ m a redakcijā vai DV nodaļSi. LAB DV biļetena redakcija «Iciaiŗtf Pēc M m un grūtām ciešanām Dieva mierā aizsaukts mūsu Ernests Kēninš ^ r dzim. 1926. g. 14. aug. Alojā, inlrls 1951. g. 25. febr. Volverhamptonl. Gribēju tālajoit litukon vēl iet..« Viņu piemiņā paturēs Volverhamptonas latviešu etimo Olija Trauciņa lūgta steidzami paziņot savu pašreizējo adresi varbūtējai i-^c^oilanas ' lietas kārto-lanai uz Ameriku: M. V i l c i ņ š, 9776, H. I. Ava, Box 70, Galcubum, Mich., U.S.A. «12) sauīē Izkaisītos Daugavas vanaps ^^1" ^ nēt un līdzdarboties šai lavS Meklēju Studentu Pauli FEDOSEJEVU ! £ « 5 i \ n ^ ' i h l n ^ m Vācijā. lOdzu rakstīt Alek-nometnēs nodibinātas ciešās saitei, m .^ndr^ K u ē i n s k l m , V, Merton St., Albert Park, Melbouriae, Vit.. Australla. (114) JSīii Rumbu, pid. ziņai no Erlanļj(?nas, un Edžu URBĀNU, pēd. ziņas no BOCIIDUIIB, meklē V. B i r kā n s: P, M. G. Lirie Section, Dttniliquin. N.S.W., Australia. (115) Jāzepu Kvieiiti nr ģimeni 80 Dvietes pag,, vai pursonas, kas zinātu vi- 9a adresi, lūdzu p^iziņot lo Jurim K r i S ķ - janim, 43&, N. Mmn St., Manchester, Conn., " U.S.A. (96) Nr. 23 (467), 1951. g. 21. martā Neizlietoto?» manuskriptus uzglabā un •ūu atpakaļ vituitgi, ja tiem pievienota apm.aksāta un autoram adresētu aplbksue. Redakcija palur tiesības manuskriptus vajad'iibciji, gadījumā īsināt. Ar autora vārdu vai, iniciāļiem parak- «tltos rakstos lxteikt§s domas nav katrā 2iņā arī redakcij^is domas. Mežirbēm bija izslu<^\"/Jf bier »tu, pārāk mi i^^^^^^S bultas bandas diezgan }^^' ievācot sev pāttiku un dreb ' « i^Mežirbee. Saimnieks gan «^J^ n vairījās par to runāt, ties, tas šķita pārāk dekaim Jlm nopietnāk padomātu. ^ lajiem ceļiem, Dagnija pi^^ fes, stūri, un tas viņai SIP'» sen pazletamie novadi.^ Vācijā, llldz 3 eks. u» a ar piesūtīšanu mēnesī, pasūtinot 3 eks.). DM 3,50 DM 4.80 mēn., at- DM 0.50; uz ASV .1 pastu DM 8.50 m Jaunzēlandi pa [mās ar biezām, sveķainam l un klusos novakaros, i--^ [sadzirdēt jūras bangamo » Ih smilšaina un prasīja ļārtais māls, un ari ciive^ ^jj bā. Lūgšanu Skaitot, tie ri ^ Ikajām Sijām kvēpināja jf, »m svētajiem. Te bija ^^,^d lāja stāstīt, ka vēl vai) Abonements pasūtlnot indlvidurili vienu adresi), maks DM 4,- par eki?. kollekllvl (vairāk pai nēn., uz ārzemiim •evism numura cfcia on Kanādu pa giUs nēn., uz Austrāliļu gsisu pastu DM 11.-% Sludinājumi Vācijā maksā DM 0,90 pat vienslej. nonpareille lespiedumrindas aijiņemarao telpu; vienreizīgs 10 iespiedumiindu slud. DM 5,—j vienreiz. 5 iespied<i;mr. alud. DM 3.—. Grāmatu apgādu m tirgotāju sludinājumiem, piesūtot tcis tieši apgādam, aprēķinām 50»/» atlaidi. Abonementu piuteikiimiis, sludiiļāju- Bius un iemaksas V ā c i j ā pieņem «uūsu pārstāvji notntitnēs, kā ari apgāds tieši. Aboneinenta un sludinājumu maksu ā r z e m ē s un, turienes pārstāvju sarakstu izziņojam vairžikas; reizes mēnesi īpašā sludinājumā. LCK A1»GA!1)5; L A T V I J A (13b) Gralfeiaaschau/Obb., Lager US-Zone, Geitnanf. A R I J U JĀIZLASA SI GRĀMATA Prof. Dr. med. H. BUDULS VESELĪGA DZiV . . . Grāmatā īsumā apvienots viss, kas var interesēt katru latvleU par higiēnas pamatjautājumiem. Tajā Jūs atradīsit modernās medicīnas pēdējo vārdu, ko vienkārSi, skaidri, viegli saprotami pastāsta gudrs, piedzīvojis latviešu ārsts. . . . Tāpēc mans vēlējums var būt tikai viens: kaut visi latvieši un sevišķi jaunatne lasItu un pārlasītu šo grāmatu par veselīgu dzivl. T ā ir to v ē r t s. Doc. J. Āboliņš (tZ) Broš.: Zv. Kr. 7.80. Sil. 11/6, A. šil 14/6, Dol. 1.65, K. dol. 1.70, DM 6.90. Ies.; Zv. kr. 10.-. Sil. 14/6. A. šil. 18/6, Dol. 2.10, K. dol. 2.15, DM 8.80. Pasūtiniet pie sava grāmatnieka vai apgādā — Garvargatan 11, Slockholra, Sweden. (100) Viens no vislielākajiem 19. g. s. rakstniekiem B A L Z A K S tagad pieejams «rl latvipSu publikai latviešu valodā BIZENUA GRANDi Broš.: Zv. kr. 7/-, DM 6.25, Sil. 10/6, A. šil. 13/3, Dol. 1.50, K. dol. 1.60. Garvargatan 11, Stockholm, Sweden PARNASS (101) I l A I f hāUM SLUDINĀJUMU MAKSA OlttClUeS Abonēāanai makia minēta par eksemplāru mēnesi, bet sludinājumu makia par vienslejlgai nonpareille lespiedumrindas aizņemamo telpu, par vienreizīgu 10 iespla* dumr. un par vienreizīgu 5 iespledumr. iludinājumu. IZLIETOJIET IESPĒJAS pasūtināt sev un saviem tuviniekiem laikrakstu LATVIJA PA GAISA PASTU uz sekojošām zemēm: uz Amerikas Savienotām Valstīm un Kana^ du — DM 8.50 mēnesi, saņemot avīzi 4—5 resp. 5-7 dienu laikā no iznākšanas dienas Vācijā; uz Austrāliju un Jaunzēlandi — — DM 11.— mēnesi. LATVIJAS ātrais abonements pa gaisa pastu darīs prieku saņēmējiem un palīdzēs vienot izkiīisltos latviešus trimdā. Gaisa pasta abonements pasūtināms pie visiem mūsu pārstāvjiem Vācijā un tieši ap- LCK APGĀDS L A T V I J A (13bl Grafenaschau/Obb. RegierungsUger US Zone, Gcrmany. Meklēju sekojošas personas: Liliju Benediktlni UTHANI, dz. 1925. g. 21. 3., pēd. dziv. V . Rīgā. Vilandes ielā 3—2; Karinu BEKMANI, apm. 25 g. v., pēd. dziv. v, Rīgā, Pleskavas ielā 60, Laumu KUNDZII^U, apm. 25 g. v., pēd. dziv. v. Rīgā, Pleskavas ielā 60 (tēvs bija Tukuma pils. galva). Ziņas par minētām personām lūdzu adresēt: Ing. Wilhelm Kari Geiss, Mūnchen 22, Obermaier-str. 1/IV. (116) Meklē balvas meistaru braukšanai uz Skandināviju uz pastāvīgu dzīvi vai īsāku laiku. Firma sedz visus ar biau-cienu saistītos izdevumus. Alga sākumā ap DM 6000 (D. kr. 10.000) gadā. Turpat vajadzīgs: krējumu konfekšu ražošanas speciālists uz līdzīgiem noteikumiem. Tuvākas ziņas I. av. kantori ar of. 104. (104) ANGLIJĀ; galvenaii plritlvli un Ang* lijas abonentu kartotēkai vadītāji A. Vainbergi, 41, Carvifott Rd., London H 16. S. Andriņa, 37, Earli Court Rd., London W. 8. E. Rirdani, 10, Winchester Rd.. London N. W. 3. Abonam. £ —/6/—i slud. —/l/l» -/6/3i -/3/9. ARGENTĪNĀ: Asocladon Letona en Argentīna. Buenoi Airei, Boedo 737. AŠV; galvenais pārstāvis un gaiia pasta abonentu kartotēkai vadītāji A. Ābo» liņS, 102 -15. 85tb Drive, Rlchmond HIU 18, Long Island, N. Y. A. Bllvanls, 207, Cbannlng Str., N. B. Washtnqton, D. C. M. Bluķis, c/o Mr. KnoepHe, 624, Boeblka Str., Saginavf, Mlch. Ed. Dobells, 503, 2nd Streat, N. W. Wa-verly, Iowa. P. Dobovici, Ouaker Lane, Hyde Park. New York. J. KāJlņS. 600, Tremont Str., Boston, Mass. R. Krūknui. LatvleSu grāmatnīca, 1201, E. Grand River Ave. East-Lansing. Mich. ROd. Krafti, Zion Lutheran Churcb, Dalton, Minn. A. Ozoliņa, 1635, N. Orcbard Str., Chl-cago. 111. V. Pūriņi, 1028, Fulton E., Grand Ra-pids, Mich. T. Tēraudi, c/o Mr. H. Hamilton, 7151, Enclid Rd., Cinclnnatl 27, Ohio. J. Upesleja, 5322, W. Wisconsin Ave, Mllwaukee 13. Wi8. A b 0 n e m. | 1.—*, pa gaisa pastu 2.— un 1.50; slud. 0.19i 1.04; 0.62. AUSTRĀLIJĀ: galvenais pārstāvis un Austrālijas redakcijas un abonentu kartotēkas vadītājs A. Smlts, 21, Linden Avenue, Wendauree, Ballarat. Vic. A. Strazdiņi, 45, Clara St., South Varra, Vic. E. Llepiņfi, Migrant Worker8 Hostel Wallgrove, Rooty HlU |Sydney), Hut F 12.' N. S. W. A. Prledltls, .32, St. Marv Str., Camper-down (Sydney), N. S. W. O. Strauts, P. 0. Box 1560, G. P. 0. Adelaide, S. A. A. Medenis, Migrants Centra, Staff. Bl, B. Bathurst, N. S. W. L. Kukura, 24, GrenfeU Str., Kent Town, S. A. E. Meija, Boz G. 440. G. P. O. Pertii. W. A. A. ZariņS, Hoding Camp Greta, N.S.W Dž. SaudziņS, Accomm. Centra Holding. V i a Northam, W. A. VMls Eglīte, Migrant Holding Centra, C. J. C. Somers, Vic. V. Buks, McUlvraith Str., Everton Park, Brisbane. Q. G. Steinbergs, 620. St. Ķilda Rd., Mel-bourne, S. C. 8., Vic. J. Strautiņi, 12, Seventb Ave, Alber-ton, S. A, A b 0 n e m. £ —/8/—, pa gaisa pastu £ 1/5/-, alud. -/1/4. -V7/3, -/4;5. lEĻĢIJĀ: galvenais pārstāvis un Baļģiju abonentu kartotēkas vadītājs K. ErktUi 127, rue du Fleurui. Chatelet. Laiv. Strk. K. Beļtijā, 25, rua JacguH Jordaens, Bruzellos. A b 0 n e m. B. fr. 35} 11 u d. 7{ 36} 22. BRAZĪLIJĀ: pārītfivis un Braiilijai abonentu kartotēkas vadītāji 2. Loiaiaali, Sao-Josē dos Ģampos, L. C. B., Eit. da Sao-Paulo, ^ Abonem. $ 1.—i i l u d . 0.19) 1.04| 0.62. DĀNIJĀ: A. Upīte, Prāga Boulevard 71, Kobenhōvn. V. Briedis, Poitbox 212, Kobanbavn V. Abonem. D. kr. 5.—ļ ilud. 0.94| 5.20; 3.12. DIENVIDAFRIKĀ: E. Danclgeri. ..HappT Acres". off Gordon Rd.. Somerset Weit, C. P., South Africa, Abonem. % 1.—i i l u d . 0.19, 1.04i 0.62. FRANCIJĀ; E. Baumane, 56, rua Mcbal Foch, Lorient. K. Blrznlece, 31, rue da Salna. Parli 6-eme. Abonem. Fr. fr. 260, i l u d . 48, 270, 162. HOLANDE: A. E. Partii, Haricbalitraat 50, dcn Haag. Abonem. H. fl. 3.—, i l u d . 0.56, 3.10; 1.86. JAUNZĒLANDE: VI. Auziņi, 43, AvertU Street, Shirley, Christchurch. Abonem. £ —/8/—, pa gaisa paitu pasūtinot pie mŪsu galvenā pārstāvja Austrālijā A. Smita £ 1/5/-, alnd. -/1/4! -/7/3, -/4/5. KANĀDĀ: I. Batraki, P. 0. Box 1006. Sta. C, Toronto 3, Ont. Brīvā Balss, Canadlan Latvlan New|. paper, 1534, King Str., W. Toronto, Ont. H. Drupals, 10155, Wavarley Str., Mon-treal, P. Q. A. Kalniņi. 240, Grace Str., Toronto, Ont. Artūri ĶIvIUi, Hurdman'i Bridge, Boi 164, Otlavva, Ont. V. Ziediņi, Latviefiu grāmatu., 92, Mor-se Str., Toronto 8, Ont. Abonem. $ 1.—, pa gaiia paitu 2.—i Ilud. 0.19; 1.04, 0.62. NORVĒĢIJĀ; H. DzeUkalns, Jerpefaret 7, Volksenlia, Oslo. Abonem. N. kr. 5.50, ilud. 1,03, 5,75; 3.45. SPĀNIJĀ: Dž. RimkelU, Gran vla 15, Bilbao. Abonem. $ 1.—, slud, 0.19, I.04| 0.62. VENECUĒLĀ; J. Henkuzens. Urb. Micbe-lena „S" Nr, 14, Valencia. 10.05; slud, 0.64; 3.48, 2.08. ZVIEDRIJĀ: Utvju Vārdi, Poitglro 156582. Prenumerationkonto fdr Latvija. Box 15079. Stockholm 15. Abonem. Zv. kr. 5.—, i l u d . 0.85, 4.70, 2.80. e LCK apgādi LATVIJA . . A L E K S A N D R S C A KS MUZIBAS SKARTIE V Ē L NEDAUDZ EKSEMPLĀRU K R A J U MA Zv. kr. 10.50. ies. 13.50. PASTEIOZIETIESI (103) GRĀMATAS piodfivfl J. KĻAVIŅA GRĀMATNĪCA Zviedrijā Vdstcras, Spantgatan lO-B Pieprasiet katalogu. m tājums sekos)
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 21, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-03-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510321 |
Description
Title | 1951-03-21-07 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | Tr^dien, īgsj imdlp Ķlra#gbitual avnesce§lī bpaie, In,.r.,?, ^l. Bieisto^ ari tad neb^ •M vai mūzai, pārsteigdam?^W livāp jaukiem portretiem Hl itm jW matirņaad īrsioie sd arariu gJai euSn Jj^af - . s i e n a m i - ponrel?"S>< (pa. kundze Minjona, dzejnSfJ lltr- : M^^^^ drauni « I pneadsiniteng Fridrichs MnL "jH ttS. dalu savu trimdā radit 1^1 ^ 6US kopā izstādītu piašā^J^ ii !t lifta afimaka. Pulciņa kundze Ji [iet —. bet Kmi'dze to ne redzēja, ne 5rUs un patīkamas mājas. BēgljJ un kāds mazāks kambaris, km Elga Pļava ar saviem bērniem. ,ija pārdalīta divi dalās, un viena lOmdzi, otrā Taivēns, Harijs tm mis. Pašā pēdējā brīdī, kad smagi mmeš ārā no Kalnāju pagw «uzrausies m platformas.» 1 pbrtfeliB, toties aizvien žultaini .neaicināts aizvilkās pārējiem ti^ināia, kā no viņa atki^ij» i|i uz pieres, viņš dienās ^ams^ bet vakaros, tāpat tfēamies citu mēļošanā. Zan» ieta kādu vārdu, tas bija ass i» Ijis, ko darījis agrāk, no kun^ kuSas mājas, bet pārējiei^^a^^ kidas portfelī, no kura 2anis nŗ ļadžētu būt lielākai bagātībai Be« fietti kopā. . p tas turējās no Biržarāju M Irairāk saplaka, tā ka bijaR iiHai būtu ko likt kopka^M fieepēja, kā uz brīdi izniuktoo li-gaisa, un Dagnija labprāt^ bklejotu pa apkārtnes ce]^. Set, tā kā vācieši visu mežaino V Rūpei ļpar mūsu te&trl liadifem gņn mainījies, un paSlaiv« tējai tikai ^0 teātra mākslMiJi^J t e» as vadītājs mSsulļ^n kisi labi apSivis gSt^^ ļJīteresējak ari par S ā t t o ^ ^ mmm\ vadīt režijas d « A mU tavu 9. iestudfeS/ i^ drjttiitlskā kopa sniedi^ZiS, mtd, panUkot itin spēcīgu vi M Jārunā, M par izr4 4 f t pUms Imppi^ēja dekoratīvai» ,^ei4ot8, a^s^akoties no t r a d l S^ bet iiman oiot nelielo 5katw J2kS m lespaļdi^gai stilizācijai ^aurojot ŗaiotājus, radās parlieclkw, iUtttves pīākslal tiešām ā t i A u r' ^letķlra'!$tu spriegumu. Ari nfinr tjūka kri^tļii iedzIvojušoTs^*, .piemēram, i Konrāds B6rtu8« m Jt rSiP'^^l'Ul'^^^* lomā. StratmSi ļiŗfides ddlbnlekl bija iBkZiS midzinātu,; viengabalainu mm piemēram, ļl^ltnanta lomā būtu vl dtēt kaut>J»l Stokholmā dzIvoloSoji mi, bet i i t jau taču laikam kM } ^ at^dlbu par latviefaj turpmāko t)a^stāvēgauu atstāj to roSi «ļat&k piedijlvojumu, vairāk gribu, jūimasv n ; PAredzams.ļka Stokholmai drāmatliU ar Partizānei izrādi viesosies ar! cJ 1 rijas latviesti centros, un tas tidh Nadzīgs, i i Trešdien, !9'>1. g. 21. martā Laikraksf u krize Eiropa Bazele (la). Daudzās Eiropas valstīs papīra tiiikuniis sagādā lielas bažas laikrakstu izdevējiem. Basler Nachrichten kedā rakstā norāda, ka nemitīga papīra cenu celšanās pasaules tirgu radījusi nopietnu laikrakstu krizi. Rotācijas papīra cenu paaugsti-nājumii Šveices larikraksts pamato ar lielajiem amerikāņu iepirkumiem visas Eiropas papīra ražotājās zemēs. Skandināvijas rotācijas papīra karteļi nolēmuši no jaima paaugstināt cenas. Dānijā, kur pēckara papīra cenas pieckāršojušās, tas var nopietni apdraudēt laikrakstu ;iznl5kšanu vispār. Ja 1939. g. izdevumi par papīru sastādīja 12—15 proc. no laikraksta cenas, tad patlaban šis procents pieaudzis lidz 40 un pat 50, Papīra cenu fantastiskais kāpSnājuims spiež laikrakstus ierobežot redakcionālos un tech-niskos izdevumus, kas atsaucas uz kvalitāti. Vācijā apstākļi papīra tirgu nav labāki Gandrīz visi laikraksti paaugstinājuši cenas, samazinājuši apmērus tia vairāki pat pārtraukuši iznākšanu. L A T V I J A PERSUAS i5ACTS APPRECĒJIS „PUS(IJALTIETI" loreadaBi. (ag) V&cti presē pavīdējuSļ inoiSdlJuml, ka Pērsijas šacha jaunlaulātā [princese Soraja cēlušie» no Baltijas vācie- Isieo* 6at sakarā bail vācu izdevums BalU-iicba Kundschau raksta: ^ Karaliene Sorajd Esf&ndiari dzimusi 1933. g. fViņas tēvs Ir pērsie3u princis Kalils Esfan-ļdiari no bachtiaru cilts, kamēr māte ir 1924. 0. Berlīnē muhamedāņu rituālā laulātā bal-i (ieti resp. KriovIjAs baltiete Eva dzimusi Kārla. Eva Kārla dzim. 1906. g. IG^Farben ipilrstftvja un Igaunijas baltvācietes ^ļimenē. [ivBt vectēvs no tēva puses pagājušā gad< ļfinta vidū izceļoja no Vācijas uz Krieviju, ikur strādāja par inženieri. 1918. g. Evas ve-ļcikl ar trm bērniem «migrēja no Igaunijas ļui Vāciju, kur apmātās Hallenzē pie BerlI ļnei. Tagadējās Persijas karalienes māte Sar- IIotiAbmgā apmeklēja Klokova liceju, kuru ļabsolvēja 1^4. g. tai pašā gadā viņa ap- 8' racējās aV princi Eiilandiari, kas toreiz Ber- [nē studēja. 1923. viņa ar viru devās uz [Tebarānu, taču ik nadus vairākus mēnešus Ip&vadija Berlīnē. Evas māsa Barbara 1938. g ^apprecējusi vācu inženiiiri un emigrējusi uz • CTli. Viņai brālis, kas apprecējies ar krievieti, vēl Šodien dzīvo Hallenzē. Persijas lacba laidibu gadījumā ar ..pusbaltieti" So raju Esfandiari-Karlu izlaista^ īpašas pastmarkai ar valdnieku paps ģīmetni. lobojuml un papUdlnaļumi p ie pub/lcefajam vieglatlētikas statistikam statistikas un novērtējumus ka^ā ar J??""?* f ^ " " ' ^ ^ «««^^^ lāizIldTin..^^ ieceļošanu uz AuslrāUJu, bija dliKiT"'-'\**'«^^^^^« staUstlkas Irrā-frī £?^w ufīf^^^' ^» atklājas, ka ? ? n „ l ^ ^oUek«vais darbs visai nepilnīgs. k^?^«..l!Žn'''*^' itatisUķis Gundars Grislllls. v u l i n-^l* jaunatnes vieglatlētu !f«fim?*^»^l" P^"*'**" sasniegumu, no ASV n! . *. *:j,^fŗoJamus labojumus, norādot pai nz iespledkļudām sportistu vārdu rakšana. Diemžēl, ari Grīslitlm nav Iespējams dot k U l ^ ! labojumus. Jo viņa rokās nav no-kluvuSl statistikas pirmie 2 turpinājumi, jniedzam GrisUša konstatētās statistikas klū-das. — Red. 100 m skrējienā .,anglis" O. Feldmanis ar vienādu 11.5 sek. laika atzīmi dala l. vietu ar O. Stradalovu (Zviedrija). Pēdējais šo rezultātu, kas reizē nozīmē arī jaunu Zviedrijas latviešu rekordu, sasniedzis Upsalā. Divi ir.^.^Ti ^^'odaml ari 100 jardu skrējienā. Statistika jābūt: l . M. Pētersons (ASV) 10.4: • . f l ^ ^ ^ ^ ^ i ' ' ^^"9^') ^0.6; 3. J. Jēkab-sons (ASV) 10.7 un 4.-6. O. Feldmanis Angl.) V. Sališs (Angl.) un P. Riemeris (Austrai.) - visi 10,8 sek. Sarakstā izlaistais Kiemeris startējis kopā ar austrālieSu sprinteriem Melburnā, kamēr Jeckalējs savu laiku sasniedzis angļu kluba sacīkstēs. 4X100 m maiņas skrējienā 1950. g. caurmērs ir 49.76, nevis 49,74 sek. 110 m barjerskrējienā trūkst V. Frclvalda (Zv.), kuŗS ar sasniegto laiku 19,0 sek. ierindojas 3. vietā, tūlīt aiz Graudiņa un Tetera. Ari caurmērs lidz ar to krietni uzlabojas: no 19,79 uz 19,52 sek. — krietni vien labāks nekā pērn (19.63 sek.). 400 m barjerskrējienā trešais aiz Graudiņa un Tetera ierindojams V. Freivalds (Zv.), kura laiks ir 65.9 sek. Caurmērs ar to gan noslīd no 61,3 uz 62,83 sek., vēl vairāk attālinādamies no 1949. g. iespētā. Tāllēkšanā 8. vieta pienākas J. Krūmiņam (Anglija) ar sasniegtajiem 6,13 m. Mežaraups ar Strālu Idz ar to dala 9./10. vietu. Vēl jāpiebilst, ka 1949. g. labākais sasniegums gan pieder J. Pllsim, bet ar 6,52 m rezultātu, ne 6.32 m, kā minēts iespiedklūdas dēj. Lodes grū- Sanā „mūžlgā trešā" K. Ruduļa (Vāc.) sezonas labākais sasniegums ir 13,79 m, nevis 13,75 m, kā nepareizi minēts. Reizē ar to nedaudz uzlabojas ari caurmērs ~ 13,161 m Šķēpa metēju sarakstā izlaists Runcis (Angl.) kam ar sasniegtajiem 49,20 m pienākas 7. v Piecciņu bez jau pieminētajiem 4 ..angļiem' 1950. g. absolvējuši vēl 3 sportisti: 5. 2. Gertners 2172 p., 6. A. Mackars 2097 p. un 7. A. Voskāns (visi Angl.) 2021 p. Ari caurmērs ^r to mainās — diemžēl, uz negatīvo pusi — 2194,42 p. Pie- 10.000 m soļošanas jā piezīmē, ka V. SkujiņS dzīvo un startē Au strālijā, ne Anglijā. Liekas, derēja ari pie minēt 1 jūdzes soļošanu, kas atbilst 1600 ra distancei. SkujiņS to veicis 7:12,8 min. Jā piemin ari t jūdzes skrējiens, kas visai populāra vidusdistance angļu zemēs. Tajā savukārt: 1. E. Salnājs (Angl.) 4:43.0 min., 2. A. Bebris (Austrai.) 4:59.2 min. Vēl lielāki papildinājumi ir sieviešu sacensībās. 60 m skrējienā 8.—10. vietu dala J. Ozoliņa, H. RudzUe (abas Vāc.) un V. Olech-noviča (Zv.) — visas ar vienādu 9.9 sek. laiku. Jāpiebilst, ka ir ari sportistes, kas sasniegušas apaļas lO.O sek.: I. KirSteine. M. Brigzna (abas Vāc.) un E. Tilmane (Zv.). Tā-dēļ tiešām jābrīnās par Lācites un Barbānes uzņemšanu statistikā. Bez viņām distanci 10.1 sek. absolvējusi ail L. Ziemele (Vāc). Šoreiz tomēr 10 labāko uzskaitīšanai pieliek ar 9.9 sek. Tāllēkšanā 6. vietā ierindojama St. Graudiņa (Zv.) ar 3,99 m varējumu. 9. v. aiz Smites un Brantes nāk B. Bencone (Angl.) ar 3,88 m. kamēr 10. vietā ar 3.86 m paliek H. Rudzite (Vāc). Lai parādītu, ka līdz publicētās statistikas pēdējai — KupSei vēl visai tāls ceļš. uzskaitīšu vēl rezultātus: U. L. Ziemele (Vāc.) 3,85 m, 12. I. Eķe (Angl.) 3,74 m, 13. V. Paujuka (Vāc) 3,71 m. un tikai tad kā 14. seko KupSe. Vēl jāpiebilst, ka Austruma nedzīvo Vācijā, bet gan Anglijā. Caurmērs līdz ar 8iem papildinājumiem uzkāpj līdz 4,174 m. Augstlēkfianā ari St. Graudiņa veikusi 1.20 m, tā kopā ar Ki-merali dalot lO./ll. vietu. Ievērojami labojumi arī lodes grūšanā. Z. Ringenbergas (Jaunzēl.) šis sezonas labākais sasniegums nav 11,13 m, bet gan 11,48 m. Tālāk — 7. vietā ierindojama A. Kurzemniece (Vāc) ar 7,81 m. Viņai seko N. Grantē (Angl.) 7.53 m un tikai tad M. Migle un M. Krastiņa. Līdz Vernerei, kurai statistikā 10. vieta, vēl pavisam tāl^ ceļš: 11. V. Brigzna 7.20 m. 12. A. Markēvica (abas Vāc) 6.85 m. 13. L. Bār. diņa 6.80 m, 14. V. Olcchnoviēa ,,(abas Zv.) 6.77 m, 15. L. Ziemele (Vāc) 6,68 m. Tikai tad kā 16. seko Vernere. Pēc papildinājumiem 10 labāko caurmērs — 8,534 m. Iespējams, ka ārpus šl pārskata nepārla bota palikusi vēl kāda kļūda, bet nevaru atsauktiem, diemžēl, uz pirmajiem 2 statistikas turpinājumiem. Daži nupat uzzināti papildinājumi dodami ari manai jaunatnes sasniegumu statistikai Zēnu sacensībās 7.257 kg lodes grūšanā 1. ie rindojams J. Tauriņš (Austrai.) ar 11,15 m Caurmērs ar to uzlabojas uz 6,226 m. Kā pUnIgi jauna disciplīna ieskaitāma 1 kg diska mešana, kurā J. Tauriņš veicis 31.47 m. Pieminams, ka 1949. g, caurmēra biia 24.557 m. Meiteņu sacensībās kā Jauna diicipllna ierindojama diska mešana, kurā I. Knēgere (ASV) spējusi 20,88 m. Atzīmējams 1949. g caurmērs — 20,391 m. Gunāri GrliUtis Bedakcljas piezīme: Drtz jau sāksies jau nā vieglatlētikas sezona, tādēļ .,norēķināSa nās" ar aiztecējušo beidzama. Turpmākus la bojumus, ari telpu trūkuma dēļ, nevarēsim vairs' ievietot. Visi itatlstiķl tomēr lūgti la bojumus. ja tādi rodas, paziņot redakcijai ~ trimdas sporta vēstures materiālu papildina Sanai. Pasaules sporta faukvmos Goftava Vuas taceislbl — garākajā ali-pošanas disciplīnā pasaulē, kura pieder ari )ie grūtākajām — zviedru slēpošanas kārais Nīls Karlsons, kupi pazīst ari kā Moru Nisi, guva jaunu triumfu. Viņš jau 8 reizes uzvarējis šajā smagajā slēpotāju pārbaudē. Šoreiz Karlsons gandrii 85 km garo ceļa gabalu veica 5:27:20.0 st., par 7 min. pārspējot 2. V . ieguvēju Peku Kuvaju (Somija), kurš sasniedza 5:34:03,0 st. 3. v. Anderss Tornkvlsts (Zviedrija) — 5:34:34.0 at.. pirms sava tautieša Folkes Vendina ^ 5:35:02.0 st. Labākais norvēģis Haralds MIrtmans spēja ierindoties tikai 10. v. Vienību vērtējumā uzvarēja slēpošanas klubs Mora (Karlsons, Tornkvists, Lenarti un Bergi) ar 16:47:42,0 it. koplaiku. Joufilt posaulas mēhtarl goldo tenisa Šīgada meistarsaclkstēi galda teniti risinājās Vīnē. piedaloties apm. 300 dalībniekiem no 30 valstīm. Intriģētajās lacensl-bās nācās piedzīvot ari viena otin pārsteigumu. Pirmo reizi pēc kara pasaulei meistarsacīkstēs atkal piedalījās Vācijas galda tenisisti, gūstot labākās sekmes jauktajā div-spēlē. kur tie tika līdz ceturtdaļfinālam. Vīriešu vienspēlē, nestartējot vtlrākkārtlgtjam meistaram Bergmanam, pasaules meistaru godu izcīnīja Dionijs Llēs (Anglija) finālā pār-spējot Andreadisu (Cechosl.) 16—21, 21—18. 21-18, 21-12. Sieviešu vienspēlē gaidīto ux. varu panāca 'Angelika Rotaann (Rumānija), kas izšķīrēji ipēlē it viegli pieveica Far kašu (Ungārija) 21-10. 21->I5, 2t-t3. Vīriešu divspēlē Čechu pāris Vana-Andreadisi finālā uzvarēja ungārui Koftēiānu-Sido ar 31—13, 21-12. 21-19, bet sievleiu dubultspēlē 17 g. V. dvīņu māsas Rosallnda un Diana Rovt (Anglija) izrādijāi pārākai par Rozeanu Casu (Rumānija), uzvarot ar 22—20, 21—19, 19-21, 22-20. Jauktajā divīpēlē Rozeanu Vana (Rumānija Cechoslovakija) pāi spēja Vertlu-Harangoio (Austrija+Dlenvid8lav i ja) ar 21-19, 21-19. 21-14. Spraigai cīņai rliinljāi ari vienību laren* sibās. Vīriešu cīņās SveiUinga kausu izcīni ja Cecboslovakljas pārstāvji, finālā pievel cot Ungāriju 5—4. Pirmi tam ēechl bija gu vuŽi visai negaidītu 5—1 uzvaru pret spēcīgo Dienvidslāvijas Izlasi. Dāmu sacensībās ļoti labi cīnījās austrietei, bet tieSl fināla spēlē viņas, liekas, pārliecīgi nervozēja. Tā Koibi lona kausu ieguva rumānietai. uzvarot Au striju ar 3—1. Par lielisku talantu lietpratēj atzina tikai 16 g. v. austrieti Lindu Vertiu kurai nākotnē pareģo pasaules meistarei godu. Viņa zaudēja vairākkārtējai pasaules meistarei Rozeanu tikai ar 17—21. 1I---21. Pa visam nesekmīgi cīnījās kādreizējā pasaules meistare Trūda Prld (Austrija), kai zaudēja nevien Casai, bet pret Rozeanu piedzīvoja pa katastrofālu 2—21, 2—21 nevelksmll Vienīgo punktu austrietei ieguva ar 3 ietu uzvaru divīpēlē. K r u s t v ā r d u mikla Uzdevis Alfr. Vinčels UmeBlikl; 1. Norma, 3. Parazīti. 7. Perlona Veinlanda stāstā Rulamans. 10. Guļvieta, 11. Darba rīks. 12. „TemperamentIgs", 15. Zīmēja. 18. Uzstūma, 21. Darba rfti, 22. Humorists un sportisti — vārda brāļi, 23. Ģērbās. 24. Aktivitāte. Stateniski: l. Naudai vienība, 2. Osta Eiropā. 4. Satiksmes līdzeklis, 5. Bībelei persona, 8. Dzīvnieka balsi ..runāt", 8. Para-iIU, 9. Ceļ, 13. Nedzerams ūdens, 14. Nabaga pazīšanas zīme. 15, Sievietes vārdi, 18. Rakstiueka darbs. 17. Orgāns, 19. Latviešu žurnālists, 20. ..Vēdeklis". leprieklējas krastvārda mlklia «trisinBJomf LlBienlskl OB itateniiM: 1. Kamīni. 2. Abonēt, 3. Moiilta, 4. Inesis, 5. Netikt, 8. Stiiti, 7. Rīga, 8. Idas, 9. Gāze. 10. Aiēt, 11. Sft- •ta, 12. Ipatis. 13. Kavara, 14. Stāvēt, 15. Tirāna, 16. Asakas, 17. Java. 18. Aroen, 19. V^rd, 20. Andi, |iiiiitiiiniiiiiiiiiiittnitiiiiutHiiiiiiniiiiiiinitiiiiiiiiiiini B Paziņojam saviem godātiem abonto-s tiem un pārstāvjiem ASV. ka, lākot ar i . g. martu, mttsu laikraksta galvenaii pir* sUvii un gaisa pasta abonentu karotēkas vadītājs ASV ir: I ALEKSANDRS ĀBOUŅS I 102 -IS, ISth Drīve. Richmond HiU II. I lONG ISIAND, N. Y. g Ar viņu lūdzam kārtot viiui paiūtl* s nājumus gaisa abonementiem, mak* s sējumus un saraksti. I LCK apgādi L A T V I JA iiiiiiiiiiiiiiiiiniiiuittiiiiiiiiiiiiiuiittHiuiHiiiimniti s I s s iznākt LABDm{ Vanagi bijetm l A B Daugavas Vanagi RletunTldļa ^^Ifil) valdļei apgādā lāds Izntti i filiķSdJaa n^ēneša biļeteni. TS (jāt aamti ievada dedzīgs alcinlļuns, lti{ii citu lāiāmi}! „Vttit kas redzgJttSliim |i» biedrus kiltam, slavai un faelina, d v i vai brāļi, atdevuši dzīvību, Iiietlii "f^U savas j dzīvei labākos gidv, iiaspls lamiarināties, lldt šie klttviiil par Jaunas brīvībai ptrlnai Bitetfiia satbrā raksU; Kafavīnu libl l a l l ; DV protesta vēstuļu akcija (tt parāa^lem); Cēd^Ighemas gars; Kult t u vanagi; Daugavas vanagu or(i Idajiskie pamati nn darbība iveSud ka« dzīvo (piezīmes par DV roilbu Itzvilēs centrālo valdi visā paiaull; pār DV darbību visā pasaulfii M ilEalpakifserIJā Latvijas dižSide € i a t preses apskats. So saturā oa labi sagatavoto biļetenu rediģS V. ^uii'iBr. Rubessk Redakcijas adresei pti| jlitastdorf b. Detmold, Lager, Bl. H many. Biļetens iznāk reizi mSned n t ^ m a redakcijā vai DV nodaļSi. LAB DV biļetena redakcija «Iciaiŗtf Pēc M m un grūtām ciešanām Dieva mierā aizsaukts mūsu Ernests Kēninš ^ r dzim. 1926. g. 14. aug. Alojā, inlrls 1951. g. 25. febr. Volverhamptonl. Gribēju tālajoit litukon vēl iet..« Viņu piemiņā paturēs Volverhamptonas latviešu etimo Olija Trauciņa lūgta steidzami paziņot savu pašreizējo adresi varbūtējai i-^c^oilanas ' lietas kārto-lanai uz Ameriku: M. V i l c i ņ š, 9776, H. I. Ava, Box 70, Galcubum, Mich., U.S.A. «12) sauīē Izkaisītos Daugavas vanaps ^^1" ^ nēt un līdzdarboties šai lavS Meklēju Studentu Pauli FEDOSEJEVU ! £ « 5 i \ n ^ ' i h l n ^ m Vācijā. lOdzu rakstīt Alek-nometnēs nodibinātas ciešās saitei, m .^ndr^ K u ē i n s k l m , V, Merton St., Albert Park, Melbouriae, Vit.. Australla. (114) JSīii Rumbu, pid. ziņai no Erlanļj(?nas, un Edžu URBĀNU, pēd. ziņas no BOCIIDUIIB, meklē V. B i r kā n s: P, M. G. Lirie Section, Dttniliquin. N.S.W., Australia. (115) Jāzepu Kvieiiti nr ģimeni 80 Dvietes pag,, vai pursonas, kas zinātu vi- 9a adresi, lūdzu p^iziņot lo Jurim K r i S ķ - janim, 43&, N. Mmn St., Manchester, Conn., " U.S.A. (96) Nr. 23 (467), 1951. g. 21. martā Neizlietoto?» manuskriptus uzglabā un •ūu atpakaļ vituitgi, ja tiem pievienota apm.aksāta un autoram adresētu aplbksue. Redakcija palur tiesības manuskriptus vajad'iibciji, gadījumā īsināt. Ar autora vārdu vai, iniciāļiem parak- «tltos rakstos lxteikt§s domas nav katrā 2iņā arī redakcij^is domas. Mežirbēm bija izslu<^\"/Jf bier »tu, pārāk mi i^^^^^^S bultas bandas diezgan }^^' ievācot sev pāttiku un dreb ' « i^Mežirbee. Saimnieks gan «^J^ n vairījās par to runāt, ties, tas šķita pārāk dekaim Jlm nopietnāk padomātu. ^ lajiem ceļiem, Dagnija pi^^ fes, stūri, un tas viņai SIP'» sen pazletamie novadi.^ Vācijā, llldz 3 eks. u» a ar piesūtīšanu mēnesī, pasūtinot 3 eks.). DM 3,50 DM 4.80 mēn., at- DM 0.50; uz ASV .1 pastu DM 8.50 m Jaunzēlandi pa [mās ar biezām, sveķainam l un klusos novakaros, i--^ [sadzirdēt jūras bangamo » Ih smilšaina un prasīja ļārtais māls, un ari ciive^ ^jj bā. Lūgšanu Skaitot, tie ri ^ Ikajām Sijām kvēpināja jf, »m svētajiem. Te bija ^^,^d lāja stāstīt, ka vēl vai) Abonements pasūtlnot indlvidurili vienu adresi), maks DM 4,- par eki?. kollekllvl (vairāk pai nēn., uz ārzemiim •evism numura cfcia on Kanādu pa giUs nēn., uz Austrāliļu gsisu pastu DM 11.-% Sludinājumi Vācijā maksā DM 0,90 pat vienslej. nonpareille lespiedumrindas aijiņemarao telpu; vienreizīgs 10 iespiedumiindu slud. DM 5,—j vienreiz. 5 iespied |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-03-21-07