1951-03-21-05 |
Previous | 5 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Tre8dien..i9a„ j , TrrfdieiJ, 1951, g. 21 i «arti «ienibas valdes gahen, ^ - s t i n g r a s kontrole, tri?!"»! ķmu izpildīšattu. Paa^S, aektem jākļūst; par 3 « būnlstiškās ld«olo6iia,^ Ij8«da Staļina u&J^^ rl>k (Bēdīgs laikmeu!!^,T, Ik^il) . ^ OSA ka maksliniekui SL* itvumi -~ iznīpinat b^Z' Jloģijas paliekas un DSIS ies uz sociālistiski xm^^ v^cai6 Sārspgt. > i<aibu sniegusi ļpartija^ Kivi asistējot NKVD) Q W k notikušai 15 atklātas MzštSdes (visu jku nevan^ Lķur tzs^^^^ ai) 5000 daJJ' •^im Lapiņš eaņgmic StauT;: ^Vairāki runātāii asi k f i jiwjjc»i8ma.l6ņini8ma teoriiM. ķSianis radīt mākslas darbus i ^«na. (Die^* kĶ gan varijusi i jttlei māksla?) i Savienības Slēja 0. Skulml, Lapiņu v likumu, Ozoliņu, KruglivJl ' Muķulēnu, zviedri, Veilal; Gleznotāji ļMeteāTS' jMe<fai«. gatavo kollektiTBi ļ ^ i n a pieminekļa atkl l a s Jau apskatīta nn i p ī s ^speciālistu" svētību. StlDZNIBKS TBLO OŅHJJļļ imas teātri beidis ja Barbarus ar Katlapūi. iekunn Zommeru. Dailes«, a Sova Pigmallonu Margaiļ •ežijā ar Fabriku, Zvlgulj, Operā uzved Si^areva« tis ziediņš J. Candras reiill ' A. Priede, Vilciņa, P ivs un Porjāgins. Dai,. drāmas teātra amatieļl I it. Jevgeņiju Oņeginu} tilt inieks^ Georgijs Makējevs, •instruktore Chlebnikovs, a — Regina Dudina, BPUSIGI ^APSTAROTAS-GRĀMATAS Latvijas valsts izdevu! i?4ošot.Raiņa kopotos r 8Ša|. Lāča un Birznieka -Bērces NdyātoTUs| Wes nakti, Granta kaja iz 'miums. lylasķava, Jansoīil» (Sķa, Plauža Jaiinā dzīve t fk^ŗa dalibniieku atmiņas. I ar! Lāča, Rokpeļņa unGn un.Raiņa Uguns un nakķllļ lorkija, Gončārova, Turge: idomju rakstnieku darbu Poligrāfiskās rūpniecības i'priekšiiieka vietnieks Pi ļļ ka trešā tipogrāfija speci grāmatu iespiešanā: vienai laikā Iespiežot 40 grāmatu viļ žāvējot air inlrasarkaniea it» ļ(ūn piepilda ar Maskavai i " ultrasarkanu saturu), PINAS SAVAS PRETRUNAI lintājs kādā taksta vaļsii s: šķirstot buržuju Latvij>| un lasot grāmatas par Lal# , drūmo vakardienu, padoj^^ šiem pat grūti! iedomatiei, f dzīve varēja būt tik bezcenf (Patiešām • grūti iedomitiji ļ bijis!) 1930. i. Rīgā70w' ez darba klīdtiši paielto -darbniekil): Lai atbrīvota iku, sprieduši^ par obligatMj s samazināšanu no 6 uz*^ [(Bet tad jau būtu bijis vel^ Marbniekļil) Kapitālistu ētni saņēmuši pirmās ^ ias apliecības. (Tad nu p pirmās šķiras apliecību« ceļš uz Sibīriju valal) icibām vidusskolās jāpf eciga daļa (kapaēr briv« ;ikā ikviens trūcige be apdāvināts vidusskolnieu icities bez maksas). laskava slavcj^iuf'"^ ias nav kartība..» laviias komunistu pa#»J Lba par Pad. savienib^^ M laikā iesniegto now .Pad. valdība atkarto^J^. tīstāmās frazesipar „i«»» ŗjugoslavijā. Kā gan P ļstādītāji iedomājušas ; rērtēt apstākļus ci^s g., J .par .^aļina para^^^ tfēmu pārkāpusi Knej^J J n pasaule ir informēt concentrācijas nc^etn tautību masu ^ ^i^^^bā. par Poļ^S^ti! bez tiesas spriedumi, ām, un citiem Maskav^ izpaudumiem, ^^.-jjrf [ijas valdība nav spejisi; la sniegt-lekcijas P»^,^« ra Maskava mus s!»v zinātu, ka Jugo«l»^«' | :āļtlbā." L A T V I J A TĒVZEMEI BRĪVIDAI U N Bruno Skultes orilorij« Dievi, Tava zeme deg ptrinatskanojuiiis Ņujorka MOSU ASV LĪDZSTRĀ1>NIEKU SPEaALRMSTi: Latviešu skaitu Ņujorkā vērtē ap 6000, un 2320 sajūsiņingtu apmeklētāju, kopā ar iebraucējiem no Bosto-nas, Filadelfijas un citām vietām, 10. martā noklausljāi^ Bruno Skultes orātorijas Dievs, Tavai zeme deg pirmatskaņojumu Ņujorkā, Bruklinas mūzikas akadēmijas zālē. Tikko atbraukušajam DP šai vakarā Ijlujorkas sarežģītais apakšzemes dzelzceļš ar dautizajām pārsēšanās stacijām vairs nelikāB tik baigs — bija tikai kā ceļvedim jāseko latviešu valodas skaņām, un viņš nekļūdīgi Donica galā. No ārienes; necilads [nams riēpj sevi zāli, plajaku nekā Rīgas Baltajā namā, ar ērtu skatuvi, taču akustiski ne tik ideālu. Priekštelpā apmeklētāju sagaida ļaužu masa, viņš satiek paziņas, neredzētus kopš Vācijas un pat Plgais laikiem, un dažbrīd jūtas gandrīz kā Operas I kafejnīcā. Klausītāju iddū redsiams bij. ministru prezidents A. Bļodniieks, kura neseno ierašanos ASV atzīmēja ari New York Herald Tribune, bij. ministrs A. Bērziņš, mākslinieki, literāti, sabiedriski darbinieki. Viņiem neklājas slikti, to rāda tērpi, un tikai rets pēdējā laika atbraucējs vēl savu augumu paslēpis DP modes modeļos. Koncertu rīkoja Ņujorkas latviešu laikraksts Laiks. Uzvedumu, sekojot izdevēja H. Rudziša lūgumam, ievadīja sūtnis Jūlijs Feldmanis, izteikdams prieku par to, ka vie^nam ievērojamam notikumam latviešu dzīvē — nesenajam kongresam Vašingtonā — īsā laikā seko otrs zīmīgs notikums «- kultūras laukā. KopkorI bija redzamas daudzas pazīstamas sejas blakus DV vīriem, režisoram J. Zaķim, komponista brālim Ferdinandam ir dziedātāji un dziedātājas ari no veco latviešu saimes, bet orķestri latviešu komponista mūziku spēlēja amerikāņiit Jauaekļi. No tIM daži ar tumšu āda» krāsu. Autors B. Skulte, saņēma iziedu kalnus, tāpat izpildītāji. Pēc sarīkojuma Gra-nadas hotelī, iepretim koncerta vie-taii, kopējās vakariņās pulcējās mākslinieki un klausītāji. Orātoriju skaņu lentai uzņēma Amerikas Balss raidītājs, un peir uzvedumu un tā tapšanu rakstīja ari New York Times. Kā zināms, Andrejs Eglītis Dievs, Tava zeme deg sarakstījis dienās, kad otra pasaules kara kaujas tuvojās Utvijas austrumu robežām, uzvarēdams Kuldīgas draudzes rīkotā konkursa, kura piedalījās arī dzejas vecmeistari Ludis Bērziņš, Kārlis Jēkab-sons uc. Bruno Skulte lūgšanas mūziku komponējis jau Vācijā. Olden-burgas mākslinieku namā, kur tapa ari viņa opera Vilkaču mantiniece pec Ilonas Leimanes romāna. Kārlis Videnieks a * Sal svētdienā pamostoties likās, ka aiz loga jābūt Pēterbaznīcas torņa gaihm. Vēl vakar taču bijām Rīgā. opera, vienreizīga svētku uzveduma liecinieki. Tomēr tūkstoši šī notiku- Jna dalībnieku šorīt pamostas Ņujorkā un Ņudžerzijā, Konetiketā un Pensilvēnijā, un dažu nepacietīgas mašīnas aizvedušas vēl tālāk atpakaļ trimdinieka ikdienā. Ak jā, mēs esam Amerikā. ^ 1951. g. 10. marts Amerikas latviešiem kļūs par atminamu dienu, kad arī Bruklinas mūzikas akadēmija pirmo reizi savā pastāvēšnas laikā devusi mājvietu latviešu mākslai Ar uzvedumu Dievs, Tava zeme deg latvieši ir nostājušies līdzās visām šejienes lielākajām tautu grupām kā nozīmīga vienība ar savām īpatām kultūras vērtībām. Kā jau Amerikā, visa sākumā bija privāta iniciatīva, materiāli upuri un ziedots darbs. Varētu saskaitīt Laika izdevēju ieguldītos dolārus, bet nevar sasummēt 160 cilvēku 5 mēnešu laikā veiktās darba stundas, mērītos attālumus un ziedoto laiku uzveduma tapšanai, nedz komponista Bruno Skultes negulētās naktis un izdzertās melnās kafijas tases. Un kaut kur tālu Zviedrijā Andrejs Eglītis rakstījis prologu savam izcilajam darbam, kas tagad pārstaigā pasauli, uzrunādama ļaudis citās zemēs viņu pašu valodā. Priekškaram paceļoties, Andreja KULTŪRAS CHRONIKA Tenoram ErnestiiB MarSaaaiii Aust^lljas nacionāli operS Sidnejft asUcēta Sodamesa Koma Alda. Izrāde notiek 17. martā un tajā Iļiledalfts ari latviešu vira koris Kokle. Aktrlie lOcija Kalniņa principiālu dom iitarplbu dSļ izstājusies no Melburnas latviešu teātra ansambļa, nn uzņēmusies pie Melburnas latvleSu biedrības nodibinātās dramatiskās sekcijas vadību. Melburnā iznācis mSneSraksta Spīdola plr mals numurs. > Eglīša poēmu varēj&n klausīties Jaunā tulkojumā — Bruno Skultes mūzi-cas nepretenciozajā, melodiskajā valodā. Liekas, tekstam konģeniāla varētu būt vienīgi kantāte, ko radītu skaņradis ar Jāzepa Vītola meistarību, Ādolfa Ābeles garīgumu, Jāņa Zālīša smalko gaumi un, varbūt, Jāņa Mediņa latviskumu. Taču šāda pilnība būtu olimpiska, un mēs, izkliedētie zemes virsū, varam priecāties par katru mūsu mākslinieka cildenu meklējumu, kās palīdz pacelties augstāk, just dziļāk. Un to iespēj Bruno Skultes vērienīgais darbs, it īpaši šais dienās, kad mūsu pārējo komponistu balsis tik reti saklausāmas. Prof. L. Liberta iekārtotajā skatuvē, pret Latvijas karogu krokojumu, starp milzu gladiolu sārtajām un bal ANDREJS IKSENS Diženie latviešu karaviri FRIDRICHS BRIEDIS / 1 I par to esot pasmaidījis, Jo augstākie Frontes pavēlnieks toreiz bija ģene- h«^viešu virsnieki Auzāns un Bangers-rālis Radko-Dmitrijevs, bulgāru tau- kis pareizi un objektīvi notēloja kau-tlbas. Kā mazākas tautas piederīgais, norisi un bez pārspīlējumiem doku-viņš latviešiem ticēja vairā nekā citi hn^ntēja īsto strēlnieku lomu, balsti-augsUe komandieri, krievu „bariņi". damies uz faktiem, datiem un kar- Sie pēdējie laikam nekad nebija ti- tēm. Trikovska triks neizdevās, cējuši, ka latvieši šo iebrukumu veiks. Vācu frontes pārraušana Ziemsvēt- Laikam tāpēc izšķirīgā brīdī izšķirīgā ku kaujās 1916./1917. g. ziemā balsti-vietā nebija izšķirīgo rezervju! Ivana jās uz Brieža jauno taktiku, un ja mentalitāte attaisnojās pilnīgi: līdz krievu pulki būtu šo akciju laikā un Urāliem vācietis netiks. Un tās sibi- pareizi atbalstījuši, tad visa pirmā riešu pirmās rezerves, kas sekoja mū- pasaule» kara norise un sekas būtu su strēlniekiem pa izlauzto ceļu, pir- katrā ziņā citādākas. Brfeža idejām mās ari atrada vācu bunkuros uz nebija lemts īstenoties, svētkiem atsūtītos konjakus, piedzē- Ziemsvētku kaujās Briedi smagi ie-rās un veseliem bataljoniem padevās vainoja. Viņš ārstējās atkal PēterpllI gūstā, kad attapušies vācieši bija sā- 1917. g. martam, kad atgriezās kusi pretuzbrukumu. pj^ g^viem strēlniekiem, paaugstināts Nav tā ne Brieža, ne viņa apmācīto pulkvežleitnanta pakāpē un iecelt» un vadīto strēlnieku vaina, ja vienā par l . Daugavgrivas pulka koman-rāvienā nesasniedza Jelgavu, kā tas Nieri, tajām liesmām deviņas patriotiskas bija iecerēts. Bet latvju strēlnieku Bet krievu armija sāka Izirt. Ari dziesmas skandēja vīru dubultkvar- slava un varonība pārdimdēja visai latvju strēlniekus saindēja vilinoši tets Tēvija. Aplausu nesti, tautudēli pasaulei, to apbrīnoja Francija, tā «aukli, sākās runāšana, apspriedes, atgriezās ar piedevām- vēl un vēl. pārsteidza Lielbritāniju. Beļģu dzej-j «tridi, skaļi mītiņi, radās komitejas, Pianists doc. Hugo Strauss atskaņoja nieks Emils Verharns apdzejoja lat- aģitatori, vispārīgs sajukums iekārtā četras dzidras Mediņa dainas. viešu ozolus, kas neprot liekties, bet ^n ikdienā. \ Pēc starpbrīža — kas nebija starp- lūzt. Pasaule it kā aizturēja elpu. Vēlreiz uzliesmoja strēlnieku varo-brīdis vien, bet satikšanās sen nere- Vēlāk pat vācu virspavēlnieks ģene- nlba un spīts: 1917. g. augusta kaujās dzētiem smaidiem, pazudušu draugu rālfeldmaršals Hindenburgs izteicās, ap Juglu, kad krievi bija atdevuši Neatrašana starp tūkstošiem pārpildi- ka viņš Rīgu sen jau būtu ieņēmis, ja ves salu un pārlaiduši vāciešus pāri tajā operas namā, iepazīšanās ar jau- to nesargātu latviešu strēlnieku astoņi Daugavai oie Ikšķiles. Tur tad latvie-nām sejām — pacilātā, gaidpilnā pulki, kas cara armijā mirdzot kā šu strēlnieki vēlreiz smagi asiņoja,— klusumā Milda Zīlava cildeni teica astoņas spožas zvaigznes. Lielāka at- ne tik daudz tādēļ, lai segtu no Rīgas Andreja Eglīša skaisto prologu. Di- ziniba grūti iedomājama. ļ bēgošo krievu armiju, bet gan lai vēl-riģents Bruno Skulte pacēla zizli, un urinS/i*^ fant uiirih'eiz rādītu vāciešiem latviešu varu vairāk nekā 2000 latviešu klātienē L..^*^^^^^^ spītu, lai nelaistu tos savā zemē. notika kantātes Dievs, Tava zeme deg 3»JrHr; t « d h i ^ TH Atkāpušies, tie ari paši vēl kādu lai- S u "t^^Z^^^ kr^ r , , bK ^-^i» ^ - ^ ^ pie W N I t a u r e s . viesu apvienoto koru (ev. lut. drau-| ^^j^^.^^ ^^bjej^^^j centās latviešu Tad slavenie zvaigžņu pulki Izira. nopelnus mazināt, ziņodams pat aug- Lielākais vairums aizgāja uz Krievi-stākajam štābam, ka vācu fronU esot ju. kā toreiz likās — no divām nelai. dzes, Daugavas Vanagu un ļ^apild spēki), Džuliarda mūzikas augstsko 1as audzēkņu stofoniskā orķestra g^^g^^^^. ^(^^j^.^.. j^^^.^g^ gtrēl-Uēm izvēloties mazāko. Boļševiki mā- (koncertmeistare Norma Auziņa) un ^^^^^ ^^^,^^3^^^ ^ ^ Dimitrijevs cēja kādu daļu iejūgt savos vezumos, četru sohstu — Hertas Luses, Helēnas I Ijika tiem Maskavā satriekt soclālre- Vlašekas, prof. Viktora Stota un asis-tentprofesora Artura Priednieka-Ka-varas priekšzīmīgi saliedētajā atskaņojumā. Un kaut kādi šis pirmatskaņojums līdzinājās svētkiem, kaut ar skumju noskaņu. . Ziedi, suminājumi, asaras, vēl vairāk ziedu. Gandarīti bija mākslinieki un koncerta rīkotāji, pateicīgi klausi imniiiiiniiiiiiiHiiituiimiiniiiHiiimuiiiiiiiiiiiiHUiiiiH | volūcionāru sacelšanos, tāpat ieņemt Perekopu šaurumu un iedzīt Vrangell Piezīmes par Ceļa zimem iiutMmnimīnmmiiiNiiiiiiiiHiiiiiitiiiiiitiiiiiu PROF. H. BLESE Melnā jūrā. Sl traģēdija jau pietie* kami aprakstīta un noskaidrota, tāpat skaidra arī tās jēga: visas kaujas izkarotas tikai un vienīgi par brīvo Latviju, brīvas Latvijas vārdā, Latvijas Sal skarbaJI tagadnes pasaulfi bieti saņē* I saules zīmē. • i s seja lietu un vēju, cilvēks atvelkas savā Sabrukuma laikā no uzticamiem SL"".!^^^^^^^^^ VZ' n ? V'Itr u « / : k . r i iM strēlniekiem Briedis saforniēja dzelzs gausi izklīda tuvus un tālus ceļus na- ^l^^^^ „ojēau H ī«ta« vērtībā» - tās rotu. Boļševiku varas laikā, dabīgi kušie latvieši. Par kaut ko bija neatmiekšķē BekSdi laikmeta nokrilņi. Grā- nīzdams šo varu. Briedis bija spiests prieks, par kaut ko bija g r ū t i . . . Vai JJ»^»*^» jM^^^^^ tēvzemi un aizbrauca uz Mas-par to, ka šobrīd esam nespēcīgi? ,io,umu, ka protestēts vekselis v l i M U I I - kavu, kur organizēja domu biedrus un Vai par to, ka rīt atkal jāpamostas dna tiesības. I darbojās pretboļševiku organizācijās, svešumā? Rita Liepa g| j ^ j ^ ^ , parailēies; Cela zīmes no- Ja šī darbība arī sabruka, tad tur vai-Ņ u j o r k ā , martā. »P™"* ptaturas gaitām, kas miizlflā, telpā nojama kāda vēl nepierādīta nodevl- * 1*^1^ IzvērsUl apU, ved atpakaļ uz var- u . u^.. «VAtHH i A i i ^ A m A «frfilnio. mācībā BosUcināttt lemi. Bet varmācība Jau ^J^^ 9?» skaiOri jauzama streinte-neiznīcina brīvību, tāpat kā aniikrisms ne- ku leva Jāņa Goldmaņa un citu strēl. Dzimtenes vēsma m I. Endzelīns. Baltu valodas skaņas un formas. Latvijas valsis izdevniecība. BIgā, ld4l. g., 200 Ipp. Atzīmējamas dažas interes'antas parādības autora valodā. Vispārīgi jāsaka, ka valoda ar visu tis spēcīgo koncentrējumu un lakon;;smiu nav pārmērīgi smaga, garu teikumu ir maz, uņ izteiksme lasītājam grūtības nerada. Daudzo vārdu cir „5me" vairs nesastopam. Agrākā cēluma (izcelšanās) vietā tagad visur lietots arī tiešām vairāk šim nolūkam ieteicamais .fCilrne". — Konsekventi lieltots vecais nosaukums leiši, leišu, un ne lietuvieši, kā mēs tagad gandrīz jau obll- ^ t i lietojam trimdā. Joprojām auļotam stipra tendence uz scilikteņiem: zudmnpakāpe (gan arī zuduma pakāpe 185.), darītājvārds u. c. ir tomēr stipri pasmagi. Es nevarētu ieteikt arī savienojumus Dažlietuva (piem. 215. un citur) un Mazlietu-va, kur līdz šim nerunājām par Lielo (te varētu arī teikt Dižo) un Mazo Lietuvu. Var jau tos attaisnot pēc Lielkrievijas un MazkriiBvijas parauga, runājām jau arī mēs kādreiz par Lielvāciju. Bet šādiem vārdiem i i tomēr speciāls raksturs; Lielkrievija, Mazkrievija ir burtiski tulkojumi no svešām valodām. Ir ari taisnība, ka Ziemeļkurzemes zvejnieki Lielo jūru sauca par Dižjūru. Bet savādi skanēju, ja mēs mūsu trimdas Mazo Latviju saktu saukt par Mazlatviju: runājām taču arī Latvijā par Lielo un Mazo Juglu (ne Lieljugla u. t t.), un neskaitāmie Lielie, Mazie, Baltie u.t.t krogi.taču nebija Lielkrogi, Mazkro gi. Baltkrogi u. t. t Tēipat mūsu dzim tenes Melnie, Tumšie un Lielie sil nebija Melnsili, Tumšsili, Lielsili u.t.t Tādēļ tur, kur nosaukmms jau stabilizējies kā divvārdu nosaukums, nebūtu ieteicams to bez; vajadzības savilkt kopā, un es iet«jiktu arī turp māk runāt par Mazo un Lielo jeb ra ilffo pētījumu kopsavilkumu. Bet, h ^ ^ n a krisUgo ticību. Un )a ari abi Šie niekil atmiņu rakstos (Latvija Nr. 41 sakal, .šī grāmata „evar.neradll ari |«!SJS ;Cttr;j.,r"'\"''" '"^ " J^^O g. 1.6.). Ļoti šaubīgi tur skan . "V ese.lu vi.r kVn i. i.e bildumu." Tajos recenI rv» r V i «kāda latviešu virsnieka Erdmaņa zents ticīgu Dižo Lietuvu (nosaukums Dižā varbūt tiešām labāks: tas saskan ar liet. Di-dživji, un arī mums ar dižs saistās caut kas ne tikai konkiēti liels, bet ari zināma ētiska kvalifikācija, zināms cildinājums). Jāaizrāda, ka grāmatas teksts līdz ar dažām autoram īpatnējām rakstības savādībām i'^piests līdzšinējā arī rimdā lietojamā pareizrakstībā ai mīkstināto r, kā arī ar garumu apzīmējumiem un dubultniekiem svešvārdos. Turpretī teksts titula lapas otrā pusē un Larina pēcvārdi rakstīti tagadējā oficiālajā pareizrakstībā: bez mīkstinātā r un svešvārdi bez du bultniekiem un garumu apzīmējumiem. Maza piezīme par Larina pēcvārdiem. E. grāmata iespiesta tad, kad Krievijā valdīja t. s. „marrism6", kas līdzšinējo tradicionālo Rietumeiropas salīdzināmo metodi valodu pētīšanā neatzina (tagad tas šķiet atkal citādi esam). Bet tā kā E. vārds ir par daudz liels visā zinātniskā pasaulē, lai pašu šī vārda nesēju vienkārši nobīdītu pie malas (viņš jau arī iecelts par akadēmiķi) un tā kā piespiest E-u sekot marrismam nebija nekādu izredžu, tad, acīmredzot, gribēdams atvieglot grāmatas iznākšanu, Larins uzrakstījis dažas piezīmes it kā grāmatai par ļaunu, lai' tad, vērtībā un nozīmē drusku pamazinātai, tomēr pavērtu ceļu. Tomēr Larins (pazinu to kā nopietnu zinātnieku un krietnu cilvēku kādreiz arī personīgi) ir par daudz gudrs un godprātīgs, lai E. tieši nopeltu. Tāpēc viņa it kā grāmatas pelšanai domātie vārdi vairāk iznākuši pēc grāmatas un it īpaši pēc E. personas uzslavas. Viņš īsumā, bet visai atzinīgi raksturo E. zinātnisko darbību, nosauc viņa ievērojamākos darbus, uzsver arī šīs grāmatas dziļi zinātnisko raksturu, autora plašo erudīciju, un kvalificē darbu kā visu auto-pārmet autoram par daudz uz-LeļJ i f f T i l Vz^mr^fl^skāC- ^V^^^^l^. ''^ sekošanu «klasiskās" Ide. va- ,i«.. Nekas nav pārtraukts, atiķeits, ziu- M-a.vijas karavīru aprindās 1920./25. g., lodniecības likumiem: to vietā autors Mets. ir vienīgi mainijuSies aspekti, ir no- kad šl mistiskā persona bija it kā re-būtu varējis izvirzu vesehi virknd «i;JŗVlf.r*^^.« svarīgu faktu veco uzskatu revidesa-Uaiitās ar brīvas tautas brīvu dzīvi, a? tāsi Goldmanis raksta: „...Nevaru ap-nai. Sis uzdevums tagad būšot jau «Mtojumtem, ar vakardim u^^^^^ ka viņš (Erdmanis), būtu bijis jāveic „jaunajiem Latvijas valodnie- S s T r t K ņ a ? ra?J^^^^^^^ bet šl vira izturēšanās tajā kiem, kas uzsāk sociālistiskās ēras īpagi nepieminot. laikā bija tāda, ka nešaubos: ja vi- (sic) zinātnisko celtniecību." ieskatieties e. un 7. burtnīcā. Ari acis ne. ņam slepenā noruna būtu kļuvusi zi- Konkrēti L. pārmet, ka Endzelīns pievērali un reminiscences nenogremdējulies, Ug^na, viņš varētu būt bijis Jūdass atturoties izteikties daudzajām {.Vr'^^Ji/M^^^^^^ 'ietā..." pretrunām dazadu baltu valodu ak- p,» «etis runā spraigu, slialdru un dzīvu lat- ^^.^ «frai«{^v. A I , « « . I. ceratoloģijas nozarē. L domā, ka Vielu valodu, kādu tis runātu, 8ajā pašā I }^ J 0/1 n o 1 jautājur^s būtu skaidrojams, atsako-h»'«« P«»ta nepiemeklētā Bigā. Grauss (Latvija Nr. 2/1951. g. 6.1.) at-ties no teorētiski konstruētām kon- Te neko negroza tas. ka Pauls Kalva at- ^eras to pašu Erdmanl, kas nez no rpnriiām hpt nieariežoties vairāk ne Kurzemi, ka pulkv. Plensners apcer kurienes ieradies 7. pulKā taisni uz-cepcijam, oet P»^9"^fļ;^^^^ niQ«u i^iionu. kas vairs nepieder tagadnei, brukuma naktī un devis dīvainas paar kādam teonjam neaptumšotai tiešo U i Dr. Biezais raksta par Virzu. Tā nav r e - L g i ^ " vs " "^^^^^^ Lmvi faktu apcerei L. arī konstatē, ka zignēta atskatīšanās uz zaudētu paradīzi, uz 71^5, 11 Ka provoKaiorisKa nomīta, piem, piedēkļu apcerē E. par daudz f«fl|l«»«-'lY«.Tā ir lOkoSan^^^^ jaunieceltais komandieris bija c U n . ^ n L i,T fnrmsuc cirnia* u kā mēs stāvētu psSi savā dzivē, pali ssvā Erdmanls, kas va nojums ari pu kv. sliecoties uz formālas skolas pusi. ^g^anē - pali savā zemē. Nekas mib ne- RH^i, « s ' g . . i , ^ p;,„^^ ^ Neattaisnojams esot arī viņa pārmēri- nostāda distancē pret zemi aiz dzelzs prieki- P " ^ ^ urauss. gais loģiskais princips piedēkļu klasi-h«f Ja sastopamies ar i. siiiņa. Vēstures migla klāj pulkveža Brle- Sis tas L-a pārmetumos objektīvam kam nav sakara ar mflsu zemes okupāciju, nams tikai peaejas eKseJcūcljas da-pētniekam nebūs gluži pieņemams, l<»« vispusīgais Ceļa zlajju saturs, paldies tums. Bet varonīgā Latvijas armija Bet jāpievienojas L, ka lielāka vērība fr lTJ%fcio?ā^^^^^^^^^ ?enr^t5f/^^^^^^^^^^^ f'^'^i' viņa neatsveramo pārā-pret valodas psīchi, dziļāka orien- lokan. kas Ipali trimdas presei un pertodi- kuma apziņu, ticību sev, pašaizlledzl-i tēšanās pēc runātāju gara valodas U«« nodarījis daudz Jauna, sodīdams to ar So- bu un vienprātību. Minēsim šeit tikai . parādību izpratnes meklēšanā ir tie- nr^V^^JS Z.t^Z ^f'^^'P 5«Igo» mantiniekus: V . L šām visai svarīga lieta. Tad arī viena dba. ka cīnīties par zaudējumu aigOSanu, par demāru Oeorgu Dzeguzi, kas vispirms otra fonētiska un it īpaši morfolo- P»"*'"*» vērtnm saglabāšanu var ari citādi, ļ bija latviešu strēlnieks, tad Kalpaka ģiska parādība kļūst daudz ^k^i^rāka. ~JV,:eiļJ'j^^^^^^^^^^^ vi»- tad kļūst saprotama arī starpība starp piekārt ari dzēUgus epitetus. Jo Ceļa zīmes Bermoņta laika bruņota auto valodas likumu prasāmo valodas pa- i«a " P*"»© burtnīcu ir kā tāds nacionālā ļ Kurzemnieks vadītājs, kad ari krita radību veidu un konkrētiem valodas Jf^'^-V'vld"^^^^^^^ faktiem Bet šos pārmetumus būtu r».^\,'r.M7Hr"p^^^^^^^^^ JSl vecais «trēlniek* un Kalpaka Neatka-varējis izteikt arī viens otrs Rietum- apziņu un reizē ir kā ults, knŗa loks sale- ļ rības rotas karavīrs, apbalvots ar Lāč-eiropas valodnieks, tā kā galu galā j ! " »» P«š« plēsa ordeni, otrā pasaules karā lat-pat nekā s p e d f i s k i r * " ^ ' ~ . . | viešu leģiona pulka komandieris un marriska nav 1 ...^l!J?J"?J^*i!JļJJT* ^ krusta bruņinieks starp reU pat L-a pārmetumos Bel^ mēOntelliģentie trimdas lat-ļ va/ni^fr. kli'TV^iJLtīēTJr g'^^^^^ Ari viņu sasniedza karavīra lik-vieši, kam rūp mūsu valoda un kasļnātSs kultūras manifestācijai latvieiu trlm-ļtenis. interesējas ari par tās pētīšanu, pa- ļ[i"'Ž|.'t,'l?^?,lS.ri.irS?..,il'^^^ Pulkveža Brieža personīgo teiksimies autoram, ka viņs ar visu pinu uek atslābt interesei, otrkārt — aug-1 drosmi un varonību, viņa neatsvēra-savu diezgan lielo gadu nastu (š. g. «tais fumāia iimenu nosaka izmeklētu lasi- ļ mos nopelnus strēlnieku apmācībā, 22. II viņam palika 78 gadi), un at- «ļj»,^";»^^^^^^^ vadībā un dzīvā spēka razdamies diezgan grūtos vispārējos darba darītājiem neuktos isti piedienīgs vtids. sargāšanā, pieminot viņa mocekļa nā-dzīves apstākļos, atradis sevī vēl pie- ^^^^ vienīgais lāda veida Iz- ^«^5, Latvijas Satversmes Sapulce tiekami daudz enerģijas, lai nodotos devums trimdā. Un ir jābdt un Jāsameklē 1921. g. piešķīra viņam pēc nāves mūsu valodas pētīšanai un apveltītu t5di spēki, kas to tāpat pienes pie mūsu nam-ļ Lāčplēša kara ordeņa visas trīs šķl-pasaules zinātni ar jauniem visai vēr- J^ļ^^^Jf,»,^^^^^^ p^u prlfll'V|MIJ*^^^ «^«^^olā godinot slaveno tīgiem ieguldījumiem. ļ dus. ED. latviešu karavīru.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 21, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-03-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510321 |
Description
Title | 1951-03-21-05 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Tre8dien..i9a„ j ,
TrrfdieiJ, 1951, g. 21 i «arti
«ienibas valdes gahen, ^
- s t i n g r a s kontrole, tri?!"»!
ķmu izpildīšattu. Paa^S,
aektem jākļūst; par 3 «
būnlstiškās ld«olo6iia,^
Ij8«da Staļina u&J^^
rl>k (Bēdīgs laikmeu!!^,T,
Ik^il) . ^
OSA ka maksliniekui SL*
itvumi -~ iznīpinat b^Z'
Jloģijas paliekas un DSIS
ies uz sociālistiski xm^^
v^cai6 Sārspgt. >
i |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-03-21-05