Bavarijas Latviesu vestnesis, August 27, 1949

              8 LATVIJA
nacionilo
komiteja bez Baltijas
valstīm
Christian Science Monitor, kas iz­nāk
Bostonā, ziņo par Amerikā no­dibinātās
Brīvās Eiropas nacionālās
komitejas (National Comnutee for
Pree Europe, Inc. — New York l ,
N,Y^ USA) mērķiem. Komitejas pir­mais
uzdevums „palidzēt nekpmu-nistu,
nefašistu politiskiem, intelek­tuāliem
un zinātniekiem bēgļiem*',
teicis blj. ASV ārlietu ministra viet­nieks
Grū, kas tagad ir komitejas
priekšsēdis.
Pēc Cristian gcience Monitor zi­ņām,
komiteja vispirms paredzējusi!
sadarboties v i e n ī g i ar Bulgāri­jas,
Cechoslovakijas, Ungārija», Po­lijas,
Rumānijas un Jugoslavijas
bēgļiem, jo šim valstīm 1945. gadā
Jaltā apsolītas brīvas vēlēšanas un
pamatbrīvības, kas neesot īstenots.
Vēlāk komiteja cerot Izmantot šo
valstu vadošās personas informāci­jas
kampaņā ar radio un iespiestā
vārda paldzību. Komitejas apjomu
paredzēts paplašināt un tajā ieslēg­šot
vēl citas valstis, kā piem., Ķīnu
tih Spāniju.
Komitejas steidzamākais uzde-
•vums esot sagādāt 300 Austrum­eiropas
polītlskiem un intelektuā­liem
bēgļiem, kas atrodas ASV, dar­bu
un iztiku. Grū uzsvēris, ka Ame­rikai
jāpalīdzot uzturēt pie dzīvības
tos politiskos vadītājus, kam ir
„mtlsu dzīves uzskati, vadītājus, kas
atteicās kapitulēt m kas nevilcinā­jās
riskēt savas dzīvības, lai nostā­tos
par savu demokrātisko pārlie­cību."
Kad šīs fiešas no fašistu jilga at­brīvotās
valstis būšot arī brīvas no
komunistu jūga, tad tur valdīšot
•ichaoss m politisks vākums, jo to­tālo
iekārtu pirmais solis esot kon-strtiktīvo
elementu iznīcināšana. Tad
nu šie demokrātiskie vadītāji, kas
Selt būšot saglabāti, varēšot piedalī­ties
aktīvi valsts demokrātiskā jaun-uzbūvē,
Baltijas valstis un to liktenis,
šķiet, nav vēl komitejas darba kār­tībā.
I, R.
izsmeļ
piediva konferenci .^par visie:
VIRSNIEKI UN INSTRUKTORI SOLA CiNiTIES «PRET JEBKURU
IENAIDNIEKU"
Belgrside — Vardu karš Tito un Staļina starpā turpiips.
Novērotāji kninflikiiti ar kominfoīrmu apzīmē par „kaŗu starp komunismu
un nacionāliumu". Serbu patriotisms, liekas, ņēmis virsroku pār komu­nistu
partijas disciplīnu un, kamēr pats Tito ar atdstamu savaldību pie­klājīgā
tonī piedāvājisiStaļinam „tiešas sarunas par visiem abas valstis
interesējošiem jautlMumlem", serbu prese, kā ziņo BBC, pārgājusi uz
personīgiem uzbrukumiem Staļinam. Padomju savienības un visas pasau­les
komunisiiu lielais vadonis attēlots neglaimojošās karikatūrās. Jugo­slavijas
armijas un gaisa spēku virsnieki, kā an instruktori piesūtījuši
Tito apliecinijumus, ka tie gatavi cīnīties „preft Jebkuru ienaidnieku*'.
Sestdien, 1949. g. 27.
Tru
Kaut gan neviens neuzdrošināsies
apgalvot, ka Tito savii smagāko krizi
būtu jau laimīgi pārdzīvojis, liekas,
ka saspīlējums, kāds izraisījās pag.
nedēļā Belgradē, staiplaikā pārspēts,
un jugoslavu tautas reakcija izrādī­jusies
Tito labvēlīgāka, nekā to va­rēja
cerēt. Kad pēc otrās Maskavas
notas Belgrades ielāai atklāti runāja
par tūlītēju karu ar kominforma
valstīm vai pat pašu Padomju sa­vienību,
ļaudis pulcējās un skaļi
žestikulēdama izrādīja gatavību iet
kaut vai tūlīt uz mobilizācijas punk­tiem.
Tā ziņo NEC speciālkorespon­dents
no Belgrades.
Par notikumiem Jugosla vi jā jo­projām
dzīvi interesējas Londonas
ASV vairs neticot
tuksieni solījumiem
Vašingtona (D). — ASV valdības
pārstāvju, signatārvalstu diplomātu
un kongresa locekļu Idātbūtnē prezi­dents
Trūmens trešdien Baltajā na­mā
svinīgi paziņoja, ka Atlantijas
pakts stājies spēkā. Priekšpusdienā
Francijas vēstiiieks Bonē iesniedza
svarīgā līguma ratificēšanas doku­mentus,
līdz ar ko bija iegūts vaja­dzīgais
septiņu valstu skaits. Pēc
proklamācijas akta svinīgas parak­stīšanas
prezidents Trūmens teica
īsu uzrunu, ko pārraidīja visi ameri-
. kāņu radio. „Sis brīdis ir svinīgs ne
vien Atlantijas pakta signatārval-stīm,"
sacīja prezidents, „bet arī
tiem, kas kopā ar mums cīnās par
mieru un drošību pasaulē. Ar paktu
mēs nodrošinām mieru ne tikai At­lantijas
telpā, bet visā pasaulē." Uz­runas
beigās prezidents vēlreiz de­klarēja,
ka jaunā aizi!;ardzības sistē­ma
nevienu nĢapdraud im vēršas ti­kai
pret agresoriem.
Tai pašā dienā ASV delegāts Ap­vienotajās
nācijās Dr. Džesups kara
veterāniem teiktajā uzrunā brīdinā­ja
Padomju savienību atmest pasau­les
iekarošanas plānus;, citādi tā var
piedzīvot tādu pašu likteni, kādu
piedzīvojušas pārējās diktatūras.
„Mums ir zināms," teica Džesups, „ka
padomju valstsvīri respektē tikai
stipras valstis, bet ar vājajām rīko­jas
pēc savām vēlmēm." Runas bei­gās
viņš aizrādīja, ka ASV vēlas
dzīvot mierā ar visām, nācijām, bet
netic vairs tukšiem solījumiemu
Durvis m ASVo o.
(Turpinājums no 1. Ipp.).
ņemti praktiski visās profesiju gru­pās,
un norādīja, ka DP jāreģistrē­jas
caur saviem pārstāvjiem nomet­nēs
pie tuvākā Church World Ser­vice
sakarnieka. Direktors Land-
Romiiaišti plāno
invāzijas operācijas
Formozas salā
V S i n g i 0 n a (E). — Sivlenota-
Hl^^flļlstis nerimstas kritiskas balsis
amerikāņu politikai Tālajos aust­rumos.
Dabīgi, ka turienes pārmai­nās
visvairāk satrauo riipniekus un
ilrgotijus, kas zaudēJuSi plašus tir-fbs.
Kāds senators savā laikā pat
ironiski Izteicās: ,JM[ēs pazaudējšļm
Ķinu, bet ieguvām Luksemburgu.''
Tagad vairāki senatori pieprasijuši,
M ASV atbalsta nacionālo ĶIhu.
Pēc ārlietu ministrijas Baltās grā­matas
publicēšanas, kurā nepārpro­tami
pateikts, ka Cangkaišekam nau­du
vairs nedos, kārtējā preses kon­ferencē
trešdien Ečesons atkal pie­skārās
Ķīnas jautājumam. «Tuvākā
laikā Savienotās valstis paziņos sa­vu
jauno politiku Ķīnā," teica mi­nistrs,
„kas bQs saskaņota ar repub­likāņu
un demokrātu ieskatiem. Sī
politika balstīsies uz abu valstu
draudzīgajām attieksmēm." Ministrs
liedzās sniegt tuvākus paskaidroju­mus,
kaut arī žurnālisti lūdza viņu
noteiktāk precizēt teikto.
Dienu Iepriekš ASV plānošanas da-as
šefs Kenans radio runā pateica,
ca komunistu panākumi Ķīnā ir ka­tastrofa,
kas apdraud patieso mieru
Tālajos austrumos. Savienotajām vai- ļ strlts gan uzsvēra, ka reģistrēšanās
Stīm tur jāaizstāv ne vien savas i n - ' jāveic ātri, jo neaizrunāti viņa biro-tereses,
bet jāmēģina arī nodrošināt | Jā Frankfurtē vēl ir apmēram 8.000
pasaules mieru tik labi, cik vien ie­spējams.
Tagad arī vienkāršais ame­rikānis
sāk saprast, ka notikumi
Ķīnā apdraud Savienoto valstu
saimnieciskās intereses vairāk nekā
Jebkad agrāk. ^
Notikumi Ķīnā pa to laiku turpina
attīstīties komunistiem par labu.
Pēc Times korespondenta informā­cijas,
Maotsetunga armijas atrodas
vairs tikai 220 km no Kantonas.
Otrdien tur negaidot Ieradās mar­šals
Cangkalšeks. Jau pusstundu pēc
tam, kad viņš atstāja lidlauku, sā-
.kās vesela rinda svarīgu apspriežu,
kurās piedalījās valdības locekļi un
armijas pārstāvji. Reutera aģentūra
ziņo, ka šajās apspriedēs izstrādāti
plāni nacionālā karaspēka pretofen-sīvai
Vldusķīnā. Cangkaišekam esot
bijuši divi priekšlikumi — aizstāvēt
Kantonu, bet, ja tas neizdotos, visu
uzmanību pievērst Sečuanas un
Kvangsi provincei.
Ziņas no Hongkongas turpretim
vēstī, ka komunisti lecerājuši „iz-kvēplnāt"
nacionālistus arī no For­mozas
salas — tie plānojot tur iz­celt
karaspēku. Jau tagad komunistu
rokās ir ap 200 km gara piekraste,
kas atrodas tieši Jīs salas priekšā.
Jļļaotsetungs esot uzdevis diviem
ķiniešu admirāļiem Izstrādāt Invāzi­jas
operācijas plānu; abi šie admi­rāļi
savā laikā atradušies angļu flo­tes
dienestā.,
galvojumu.
No DP komisijas galvenā koordi­natora
A. Skvadrilli kabineta redak­cijai
telefoniski paskaidroja, ka 25.
augustā galveno koordinatoru ap­meklējis
bīskaps monsinjors Ran-cāns,
Latvijas Sarkanā Krusta di­rektors
R. Liepiņā un Eslingenas ko­lonijas
padomes priekšsēdis K. Kal­niņš.
Sai delegācijai ar A, Skvadrilli
bijusi garāka saruna, kurā pēdējais
iztirzājis visus DP interesējošos jau­tājumus,
uzsverot, ka IRO akcija
emigrācijas jautiSjumā ir pašas or­ganizācijas
ierosināta un tai nav
nelcāda sakara ar DP komisijas dar­bu
Selt. No savas puses A„ Skvadrilli
apliecinājis, ka DP komisijai Frank­furtē
vēl joprojām ir apm. 40.000
galvojumu.
„Nav šaubu, ka, tuvojoties likvi­dācijas
termiņam» IRO nevēlas pie­dzīvot,
ka daudzi, kas labā ticībā
gaida galvojumu no A.SV, pēdējā
brīdī dokumentus nokārtot nevar un
tie paliek šeit, dažkārt neatrisināmā
situācijā. Mēs saprotam IRO rīcību
kā noteikti pozitīvu vēlēšanos uz­svērt
un padarīt katram DP sapro­tamu
pašreizējo stāvokli, kurā tam
ar visu enerģiju jārūpējas par emig­rācijas
jautājuma izkārtošanu, ja
viņš repatriāciju noraidījis," pa­skaidroja
galvenā koordinatora kan­celeja.
"
un Vašingtonas ārlietu ministrijas.
Lielbritānijas vēstnieks Belgradē
sērs Čārlzs Pīks un ASV vēstnieks
Kevendišs Kenons pēdējo desmit
dienu laikā nosūtījuši uz ASV un
Angliju, pēc Newsweek ziņām, vis­maz
divi šifrētas telegrammas die­nā.
Arī Tito rūpējas par to, lai rie­tumu
diplomātiem būtu pietiekami
precīza un sīka informācija. Sakaru
uzturētājs bijis ārlietu viceministrs
Beblers, par kuru apgalvo, ka viņš
savas anglo saldu audzināšanas un
nevainojamās angļu valodas dēļ esot
labprāt redzēts viesis ASV un Liel­britānijas
vēstniecībās»
Pēc Daily Mail autoritatīvas in­formācijas,
kas šķiet nākam no sēra
Pīka, tieša uzbrukuma iespējamības
Jugoslavijai pēdējās trīs dienās vairs
netiekot uzskatītas par akūtām. To­ties
jārēķinoties ar kominforma In­spirēta
puča sarīkošanu.
Paša Tito izturēšanās zināmā
mērā nāk Maskavai pretī un grib dot
tai iespējas majdnāt konflikta asumu
un atstāt vismaz „visu pa vecam".
24. augustā Belgradē nosūtījusi notu
Maskavai, kurā piedāvā „sarunas
par visiem abjis valstis interesējo­šiem
jautājumiem", piezīmējot, ka
Jugoslavija no savas puses grib pa­rādīt
labu gribu un kā pirmā ar
mieru atlaist no apcietinājuma visus
31 apcietinātos „padomju pilsoņus",
ko iekšlietu ministrs Rankovičs gan
klasificē par «baltkrievu bēgļiem, ko
uzpirkuši kominforma aģenti". Sajā
miera piedāvājuipā Tito tomēr pa­tur
izteikti stingru stāju im prasa,
lai gadījumā, ja Padomju savienība
vēlas ņemt pie sevis 31 apcietinātos
spiegus, tos apmainītu pret 63 jugo­slavu
skolniekiem, kurus Maskava
aizturējusi Padomju savienības ter-ritorijā
kopš*»konflikta sākuma ar
komlnformu, tl. 1948. gada jūnija,
INS aģentūras korespondents no
Belgrades apgalvo, ka maršals Tito
būtu pat ar mieru satikties tieši ar
maršalu Staļinu, bet nemin kurā
vietā im kura diktatora policijas ap­sardzībā
šī satikšanās varētu notikt.
Kamēr oficiālā jugoslavu valdības
nostāja pret Padomju savienību at­stāj
durvis vaļā Maskavas labās gri­bas
parādīšanai (ko sevišķi apsveic
Londonā), asās Kremļa valodas dēļ
sabangotais jugoslavu patriotisms
laužas uz āru. Ārzemju korespon­denti
ceturtdien ziņoja, ka Belgra­des
ielās atklāti skandē joku dzies­miņas
par Staļinu un humoristiskie
žurnāli ievieto Kremļa diktatora ka­rikatūras.
UN aprindās ar interesi gaida, vai
Jugoslavija Iesniegs sūdzību Drošī­bas
padomei par miera apdraudēju­mu
no Padomju savienības puses.
Ņujorkā aizrāda, ka Padomju savie­nības
oficiālā nota aicina Jugoslavi­jas
kaimiņus uz bruņotu vardarbību
un šādu atklātu deklarāciju nepār­protami
varētu i2'.tulkot kā pasaules
miera un drošības apdraudējumu.
Maskavas radio nepārtraukti kam­paņu
pret Tito turpina. Trešdien
nolasīja paziņojumu, ka Tito esot
sabiedrojies ar monarchistisko Grie­ķiju
cīņai pret komiōnistu partizā­niem.
KadVitsi ofensīvas laikā ne­miernieki
atkāpušies pāri Jugoslavi­jas
robežai, tiem esot uzbrukuši Tito
karavīri, tos atbruņojuši un ievieto­juši
apcietinājumā. Uz Jugoslavijas
territorijas esot notikusi asiņaina
kauja pret „grieķu brīvības cīnītā­jiem".
Uz šiem apvainojumiem nā­kamā
dienā atbildēja Belgrades rai­dītājs,
noraidot skaņu plates, ko ie­runājuši
pēc Vitsi ofensīvas sagūstī­tie
grieķu partizāni. Tie vienbalsīgi
Maskavas apgalvojumus noliedz un
saka, ka viņus pēc visiem starptau­tiskiem
likumiem, robežu pārejot,
atbruņojuši un aizturējuši jugoslavu
robežsargi.
Padomju preses tonis un komin­forma
zemēs lietotā dialektika kjūst
arvien rupjāka un nesaudzīgāka.
Tito vairs citādi nesauc kā par „fa-šistu
suni, kas savu tautu pārdod
amerikāņu baņķieriem", «izvirtuli re-negātu,
kas nodevis visas i pasaules
komunistu taisnīgo lietu", „Jūdasu"
un „karatavu maitu". Newsweek,
kas šo izlasi sniedz, paskaidro, ka
Maskavas propagandas raidījumiem
acīn\ redzot kopš kāda laika iecelts
jauns spējīgs redaktors, jo tas pat
ģenerāli Omāru Bredliju,, ASV ģe­nerālštābu
priekšnieku, nupat nego­dinājis
vis par „wairmonger" — kara
kūdītāju, bet gan ^that cannibal in
unifprm" — kanibālu uniformā.
pirmā vieta
Strasburga (I). —Visu pagājušo ne­dēļu
Eiropas padome debatēja par
saimnieciskām problēmām, kas, pēc
vispārēja atzinuma, nokārtojama%
vēl pirms saslēgšanās ciešākā poli­tiskā
vienībā. Pirmo reizi kopš dar­bības
sākuma sanāksmes plēnuma
varēja konstatēt runātāju grupēša-nos
pēc viedokļiem, kas faktiski at­bilst
viņu valstu interesēm. Padomes
statūtos turpretim noteikti uzsvērts,
ka deputāti šoreiz nereprezentē kādu
valsti vai partiju, bet izsaka vienīgi
savas personīgās domas.
Lielākas domstarpības izcēlās starp
franču delegātu Polu Reino un demi­sionējušo
angļu finanču ministru,
strādnieku partijas pārstāvi J. Dal-tonu,
kas abi ir kapacitātes saimnie­ciskos
jautājumos. Reinp brīdināja
no saimnieciskās katastrofas, kurai
jānāk pēc Maršala plāna nobeigša­nas,
ja Eiropa līdz tam laikam pati
neiemācīsies kārtot savas lietas. Viņš
ieteica paplašināt intereiropējisko
preču apgrozību, nostabilizējot valū­tas,
un dibināt jaunu Rietumeiropas
saimniecisko ūniju, jo amerikāņu
vadītā organizācija viņu palīdzības
summu sadalīšanai absolūti neatbil­stot
Eiropas patiesajām vajadzībām.
Atbalstot Reino Maršala plāna kriti­zēšanā,
anglis Daltons tomēr kate­goriski
izteicās pret jaunas saimnie­ciskas
ūnijas dibināšanu. Debatēs
bez tam izpaudās Helā uzskatu da­žādība,
kas tieši saimnieciskos jau­tājumos
pastāv angļu valdības un
konservatīvo opozīcijas starpa.
Neraugoties uz šīm domstarpībām,
parlamenta vairākums tomēr pievie­nojās
rezolūdlas tekstam, kurā pra­sīta
lielāka aktivitāte un patstāvīga
rīcība Eiropas saimniecisko lietu
kārtošanā. Sīs darbības koordinēša­nai
nodibināma jauna starptautiska
organizācija, kurai bez tam jārūpē­jas
arī par pretsoļiem draudošās krī­zes
novēršanai.
Debates par šīm problēmām ievil­kās
ilgāk nekā paredzēts, jo izrādī­jās,
ka to atrisināšanā ieinteresētas
ne tikai lielvalstis, bet itin visas pa­domes
galībnieces. Itālijas pārstāvis
Lamalfa pat ierosināja sasaukt ipaSu
ārkārtēju padomes sesiju tūliņ pēc
Jaungada, kas koncentrētos vienīgi
uz saimnieciskiem jautājumiem. Tad
būšot arī zināmi ne tikai Vašingto­nas
konferences lēmumi, bet varēšot
varbūt ar! jau spriest, kā tie iedar­bojas.
Par padomes svarīgākās, vispusīgo
lietu komisijas priekšsēdi ievēlēja
Francijas bij. ārlietu toiiiiStru Zōjpžu
Bido.
umans sola vadešiem
piedošanu, ja tie
apņemas
ngodīgi sadarboties^'
Parīze (M). — Francijas ārlietu
ministrs R. Sumans šonedēļ četras
dienas pavadīja franču okupācijas
joslā, lai tiešās sarunās ar vācu paš­valdības
augstākiem darbiniekiem
un franču uzraudzības iestādēm no­skaidrotu
aktuālākos jautājumus.
Braucienā, kas skāra lielākos cent­rus,
ministru pavadīja jaunieceltais
franču augstākais komisārs Vācijā,
vēstnieks A. Fransuā-Ponsē. Ap­spriedēs
galvenokārt skārtas problē­mas
sakarā ar militārās valdības
pārveidošanu civilā pārvaldē un vā­cu
kompetenču paplašināšanu. Vai­rākās
uzrunās Sumans deklarēja
franču viedokli par Rietumeiropas
turpmāko sadarbību, kurā pieaicinā­ma
arī Vācija.
„Vācijas jautājums ir arī pašlaik
vēl ļoti aktuāla problēma," teica Su­mans,
„kaut gan šodien vairs neva­ram
runāt par šī kompleksa atrisi­nāšanu
ar varas līdzekļiem. No vā­ciešiem
mums visos laikmetos ir bi­jis
smagi jācieš, bet mēs labprāt vi­ņiem
visu piedosim, ja tie apņemtos
nākotnē godīgi sadarboties ar visām
pārējām tautām ilgstoša miera no­drošināšanai."
Franču valdības uzskatus par Vā­cijas
lietām Sumans plašāki formu­lējis
intervijā, ko viņš Eiropas pa­domes
sesijas sākumā deva Le Mon­de
diplomātiskajam korespondentam:
„S var īga lieta ir jaunas vācu valsts
nodibināšana, bet vēl svarīgāka
problēma ir vāciešu mentalitātes
pārveidošana. Un par šo mentāHtāti
mums arī tagad nav vēl īstas skaid­rības.
Es domāju, ka mēs nevarēsim
sekmīgi atrisināt vienotas Eiropas
problēmu, ja pakāpeniski nemēģinā­sim
kopējā darbā iesaistīt arī Vāciju
Neviens franču valdības loceklis nav
ņemis nopietni vācu vēlēšanu kam­paņas
^ laikā dzirdētos pārmetumus
Francijai, it īpaši par Sāras apgaba­la
ciešāku piesaistīšanu Rietumeiro­pas
saimniecībai. Sāra Eiropas sa-darbība
tagad faktiski jau soli priek­ša
Vacijai un tīri dabiski, ka tai bū-tu
jāieņem sava vieta Strasburga arī
pirms Vācijas. Par šiem saviem no­domiem
un par mūsu viedokli vis­pār
mes esam informējuši arī Ang­liju
un Beneluksa valstis."
lens pārliecināts
par labiem
rezultātiem
Vašingtona (E).-Kamēr
sē dzirdamas diezgaTL^.?^
par britu strādniekVvS»^^
niecisko politiku, J r ^ U ^
mens kartēja preses konferteraS*
dien izteicās, ka attleC^^^
noto valstu un LielbritāmTas rt^^S^
nav mamījušās un nav arī nl
kā saspīlējuma. Pēc p r e z l d ^ ^'
mam, nesaskaņas izpaužas !^J£;
preses rakstos, bet ne īstenība S?
žurnālists Trūmenam jaSfvJj
saimmeciskas konferences viiifi
gaida arī kādus rezultātus 1 J«
tos negaidītu," atbildēja pi^L?
„es vispār nebūtu akceptējis S
rences sasaukšanu."
Tikpat optimistiski izteicās art Krf
tu lietpratēju delegācijas vadlSl
sērs Vilsons, kas Vašingtonā
ceturtdien. Citādi domā ASV firiSS
ministrijai tuvu stāvošas pers^
Kāds augsts amerikāņu valdibaTJ
rēdnis paskaidroja, ka ārlietiTiS
nistrija baidās no sēra Kripsa ^
matikas". Konferences iznākunST
karāšoties no tā, cik tālu aevlas vil
rēs ietekmēt finanču ministru.
Ārzemnieki ASV armijā
Diplomātes kgaza
Havrā (SS). — Ceļā no ASV m)
jauno dienesta vietu LuksemburtP
Havrā ieradusies Sav. valstu jaiS^
sūtne Mrs. Pērle Mesta. Viņas IMiķl
atvestā bagāža sastāv no jaunSU]
tipa automašīnas, 15 ceļa sondoLl
gramofona ar 100 jaunākām a ^ l
kāņu platēm un vairākām kaitiftl
ar kokakolu. Sūtni pavada sekretliii
un preses atašejs, kas arī ir sievietiJ
Mrs P. Mesta ir tuva Trūmeaa ļļiļ
menes draudzene un daudz
demokrātu partijas vēlēšanu looļt]
savākšanai. Eiropā viņa tagad ierisi
dusies jau divdesmittrešo relzL
ASV un Anglijas..,
(Turpinājums no 1. Ipp.),
metaUa krājums Noksas fortfi pieniņi
dzis uz 24 miljardiem 608 mili(mifli|
dolāru. Tas nozīmē vairāk w
miljonu dolāru pieaugumu kopi t]
augusta. Informētas aprindas Vm
šingtonā pēc Newsweek koreqK)||
denta ziņām izteikušās, ka mim
daudzuma 246 miljoni zelta l^kim
hSkuSi h6 ti^Ibrlt&nijas ilmībi
par nepieciešamajiem dolāriem»
himnas Vašingtonā ASV,
un Kanādas finančumlnlstru aMpI
būs ļoti sarežģītas vēl viena iesm
dē}. ASV un Lielbritānijas rCtoft
čības samērā lielā savstarpējā
porta un Importa dēļ tik cieši silil
stītas, ka vairāk vai mazāk ablil
valdībām jāturas pie viena kursa, ii]
izbēgtu no lieliem traucējurolei
rūpniecības produkcijā un maksfiltt^
mu klīringos. Pēc British Īvm0
pēdējā ziņojuma, bezdarba pieauf^j
šana ASV par 3,, proc, piemēram, J»4
zīmētu 400 mllj. dolāru zaudējuoi
eksportam no sterliņa bloka zemlBķ
Kanādas finanču eksperti savukbi^
publicējuši kādu citu anaUzi, kit
rāda, ka algu paaugstināšana UMi
tānijā par 1 proc. automātiski pa«IN
minātu angļu mārciņas vērtību pBfļ
apm. 10 centiem, ja tai pašā Uikll
arī ASV netiek paaugstinātas strād­nieku
algas.
Taisni šai plāksnē abās zemēs vl*
rojami pilnīgi pretēji kursi. Kanft
ASV strauji krīt ražojumu cenas, itt
arī algas uzrāda gan lēnu, bet no*
teiktu tendenci slīdēt, angļu strM-nieku
valdība joprojām pūlas apmte»
rināt strādnieku prasības par alW
paaugstināšanu un darba laika sami»
zināšanu. Tā kā šaurā Strefordl
Kripsa budžeta rārņjos bez dabfp»
zelta vai izejmateriālu rezervēm II*'
da ražošanas sadārdzināšana, algto
augot, nav realizējama, strādnidd
streiko, vai pāriet uz t. s. go stot
taktiku, lai ar gausu izrīcību pie*
spiestu izpildīt viņu prasības. W
savukārt pazemina un smagi, ietek­mē
Lielbritānijas ražošanas spēju i»
izredzes uz eksportu, bez kura,J»
to pats Stefords Kripss jau Idii
gadā konstatēja, Anglijai ir jSkar
zobi vadzī.
JsTolbuchins
ļja armijaB pret
THo
Padomju s^"
•1 »rf *JL^l. raiststloSābjtu. siKeos pvše speala-f^
lS Tito pozIclJaB
i"^irt«&s8abotāžas,un
PrrASa ^m gada drāma-m^°!
S.^«M robežas.
" - pieņēmusi
941. gada
Momslda VHUitalse r robMaji igff i ministrs Hek-ffi
gvStdlen teica runu.
Ž l i B «aflenSbas roē^ina-ļg
iālteti^ko Tito
nopietni apdrau-nieru.
fī^Mm avotiem ziņo, ka sa-
»t5rma partizānu leplu-
S i a s territori a. Sest-
«tara^nērijā^^^^^^^^^^^^^^^^
'fZnsgreld. Sī i r Uelaka
JJļ^dāšanas fabrika kas
j £ piektdaļas no visam Ju-j
patgretājām degvielām,
jjentūra Astra ziņoja, ka
to pus&tundā pārņēmis vi-
S) rūpnīcu un ugunsdzēsēju
>8& Ierobežot bijušas vel-
(ļļjglfi jugoslavu telegrāfa
il Tanjug tui^reti svētdien
I I Somsa fabrikā aizdedzies
jfllffizeleHas tanks u n uguns-m
īsa laika apdzēsts. AP
ļļHivSstiJa, ka F i ū m ē jugo-
Mft ajpdetinājusi vairākus
^ ' " | ! | u personu, kas
mbk izvešanai esot
14} AlbSnljas uz Jugosla v i -
naftas raflnēriju. / A r -
tldūfakfiti savos komentāros
iia Fiōtnes ugunsgrēks esot
% kominforma izstrādātā
i o režīma iznīcināšanai".
iM par sprādzieniem uz jugo-īlecības
kuģiem un kara
radio pirmdienas rītā
ka no 25.—27.
',-iMJ&' notikusi sa-tafā
piedalījušies A l b ā n i -
IttMlovaklias, PoHjas, R u m ā -
Jōprijas un Padomju savie-
JfatSvji. Šajā kominforma
ļtttsmē esot „pieņemta ve-ļMlgmumu".
Reutera ko-zli^
o, ka šajā kominfor-e
sot apspriests T i to l i k -
lutajums un par galīgo
kuram Jugoslavijas
ioslcais diktators ^izolē-g
«mtgš. g.2. oktobris. So-daudz
tiešāka
JteJŗSto^^^ kas a ri
"J»nepH5d2ivotāā K r e m ļ a ak-
' . f t lielākajā hoteli
B j ^ , , ^ ^ sapulcējās kom-
• N u i e n e r ā ļ i . Kā NBC
reprez^^^
atrodas, privātai sa-t
' , ^ " f s s t ā v m i l i t ā r -
«St Virs-r/^
oežam vienkārši no-
Latv]
sainis
nadonj
1ās koi
meni M
cijas aļ
sūtnis
lā. Muļ
gurnu
sama? inat savu
ienednu skaitu
Londona (E). - Finanču mlnlfittj
sērs Stefords Kripss īsā apspnw
ceturtdien paziņoja pārējiem kabi­neta
locekļiem, ka nākamajā budže­ta
gadā Lielbritānijai jāietaupa vis­maz
150 mllj. mārc. sterliņu. Tas no­zīmē,
ka valsts pārvaldes ap^»
jāsamazina par 5 proc. So Knp^
paziņojumu, kas nācis Vašingtonas
saimnieciskās konferences P^^*^^
karā, informētas aprindas ^^^^a
ar britu vēlēšanos «sagatavot
ASV,
i S & u s . Kaut an
^ Padomi, ! ^ ^^^^as,
^.arsa^niS^^^ kas
•obežas
>nizēta
.»W»da\"^'!'i'V diplomā':
LalvUai
lieci
Ilambuļ
ziedznieki
ir bij. fel
šteina pri
kĶB kādā
burgā. 621
pio atbildļ
bas puni
galvenokāļ
pavStradāji
vācu' SS
vidliriovijļ
mā bijuši
ka viņš
tiem par
.šteinu ti<
angļu adi
Atšķii
pedejā laiļ
vām iManl
ja mi daži
sūdzēta aiļ
rasli enerl
tās vispāi
tiesas koi
šanā. Kadļ
raidīja, briļ
džinalds
sācionalu
lūdza pietļ
Marišteina
no liesas
reizejie K]
Pagets noi
speciāli di
sonām un
riem, kas
Ar viņu Iļ
i^eradil, ki
gurnus, paiļ
nu, sava la
mp«i,7-rf»s stacionē-stundu
iNodi
AI bāl
Parizti (C
politiķi, kal
sestdien pj
i^i'ivas Albļ
l^alvenais u]
^^nvotu Hiv
jūga. Kon
tas sedeļ
jorku. ivnl
tam ja,
P^M^aiKias n
ļ^<-M, orgiinizļ
'^<ii)iern un
Partizaniļ
Kā ziiHuuļ
^^^^^^a nodibi
^^^ulgarijas
^Heja. Ail
^^^m apsv(
ministru pļ
norāda, ka ,
^^ii'botii^s ar
"^^^^os pr(^t k
J^^'tos par
Cuehoi
^^enkl;