Bavarijas Latviesu vestnesis, August 27, 1949

              reSdien..i949.g
pavada S;»^
. VēstūlS GubrinS??.***'
«a«v7u amatu, jō ^6
^. pāvesta d^a*•*
ftg Jau 20 ģarSS;
b > u otrs gadi urt^ £ ISt,
Francijas
X8 Ramadjg p S r t r a SZ
Peni Līdz 8im,83fikU
lUesmāg vai dūmos^ii
«darbos iegalrtita «52
• epeclālvllclenos un 2
bļlM ierodas pat no R
ParīMB. Kādu lalkTS
itikta^ satiķime ari «»afi
».,—Madride. Ir aiidonaik
8gr8W i r komunistu roku teS
Iņo, ka ari citos Ftanci)Z
•DaSanas darbus loti'ajiS
dcns trūkuas.'
>n^f.8??» ha liels meis
> ari ASV ~ Aidahoui)%
!M, Itatā. Pavisam Savienība
[It plosās ap 80 mežu tigt»
il^rtld sadarbībai ižpaududeili'
^fa augsti kvalillcitu vaUķ
laņulcē.
7Vi«aigo kaut i^k llelUni |k>
ias akmeni līdz iim izridlp
lums par Vācijas pleaidsUn
ļļtļ un angļu sodilistl tsot»
pSi izjaukt Cerillanodotnitp
tējas sesija» sasaukJanu *•
tiSI Jautājuma izlemSamĻ»
i domājot, ka IUetumvi(*i
.lajal valdībai-vlspinņsJltt
darbos, vai viņa pati*»
latlska. Amerikāņu lalltn»
teue Zeitung Ievietoji»"«
JkArespondenta PStera m
,,toraatzimĶs.kaStnJiJ
«mi ari visu t. s. «tautoj
\m" un no tadomjtt
i4t6to Baltijas vabtaF
•kas.cenšas vlrstd<J«»J
llistu uzmanību uz SoUutaJ
Maskavas jūgā I*Jg
rievietoJlB ziņu, ^K^ŗZ
l§s personas J0P"5*"ļ«r
IM valsus kā līdzīgas dtto
LATVIA
Latvlan Nempaper
pabUdied onder EUCOU Ctvll
Aļļļļn DtTislon Autttorlsatioii
ugnber UNDP U9. Publlaber
god BdttOR ValdemBn Lam-ļfļo,
DP camp Eriangoi.
OMntPnuinlcIc-Str. L Prtnten
flļgur UDgeheuer. Ludwtg>.
K8n>ewtr. M Publlahed
twiceweelcly. Clmil»tlonU.000
Nr. 86 (310)
Sesid., 1949. g. 27. augustā.
Imfik treSdlenas un sestdienas.
UdevSJs: LatvleSu Centrālā Ko-mitēja.
Galvenais redaktors: V.
Lambergs; galv. red. vietnieki:
M. CuUtls un A. Kiavsons. Re-daktorl:
A. BolStelna. Fr. Igala
J. Jēkabsons. B. Ķīselis. H.
Mlndenbergs, A. Ozols. E.
Raistere. L. Svarcs. Redakcijas
adrese: Essllngen/N.. Uhland-
8tr. 8, teL 17S39.
ASVun as saimnieci \ AUKSTĀ KARA
-i sarunu
Voi šoreiz seram Kripsam bus jāpazemina mārciņas kurss?
Nelabvēlīgs noskaņojums angļu strādnieku valdībai
ir
Va§ingtoi!ta (11), AS¥ nnanču ministra Džona Snaidera vadībā
l^geptembrl VaSlngtoui sāksies saim niecisliias sarunas par Anglijas saim-
S^ko stāvokli, dolāru kredītiem un ^g|u mārciņas kursu. Informētas
apritidas paredz» ka Ms sarunas turpināsies līdz 13. septembrim, kad
Igŗpat sanāks gadjskiirtējais starptautiskais valūtu fonda kongress.
Sis Lielbritānijai lirkārtigi sva-llgSs
apspriedes priekšvakarā Va-
Kngtonā valda «aapllēts noska­ņojums.
Angļu finanču ministram
Stefordam Kripsam ir nesaska­ņas
nevien ar ASV flnanču
vadītāju Snajderu, \M arī ar ār-lietu
ministru BevinUi kas reizē ar
Kripsu ieradīsies Vašingtonā. New
york Times apgalvo, ka no Vašing­tonas
konierencesi iznlikiima atkarī­ga
AngUjas strādnieku valdības
turpmākā politika m ar! vēlēšanu
tenniņu noteikšana Lielbritānijas
parlamenta vēliSanām Sajā rudeni
vai nākamā gada pavaiiiri
80 000 somu strādnieku izslēgti
no orodliiedrilju inpvienlbas
BtliinU (D). — Somu arodbied-jibu
apvienības izpildkomiteja izslē­gusi
no sava vidus četras arodbied­rības,
kas apvieno 80.000 strdnleku.
Ta It transportstrSdnieku, kokrūp­niecības,
būvstrādnieku un pārtikas
rtpnleclbas strādnieku arodbiedrība.
Ministru prezidents Fagerholms pa-lltaldrojis,
ka arodbiedrības izslēgtas
nellsclpUnētibas dēļ un tāļilc, ka
tr savu iztur^ano» grāvuša^ auto-mt
ItplldkonUtejas lēmums jfiap-iti|
»iļta vei arodbltitlirlVU delegātu
lapulčS.
Ki dnims, arodbiedrību apvienī­ba
uzaicināja streikotājus atgriez-
Hej darbā līdz pag. ceturtdienai, ne­paklausīgos
draudot Izslēgt. Tagad
tas Ir noticis fakts, kiis lieku reizi
iplieclna somu tautas nelokāmo rak-ituru
un drosmi pārvilkt svītru ko-mOnlstu
nodomiem.
:E9BGES
»inājums no !• IPP-'v.
mllltsm l«l>»*'i
Ibānijā. bet «impaļļjl
Ibāņu robežas J«f "H»
J saimiUedskSm
ficibas veids pMedzčts at
b nāciju statūtā.
' :u tieSs iebrukums f3
, Sot iemeslu Padoml.u'SI
hntervencijal J'
idsaommāie, rkinaā si«esrairj^'tiu^ t l i *!'
Arī-viņiem nebOsF» «,
^Albānijas, <JWŗ.
stāvoklis jau
S^airākos ŗ aŗ
.nemieri, u n a l b s ŗ ^ ^
0 partizānu skaits P»' ^
labUpbruņotuV'ni
iJu koWas Borf , ^
attīsta a r v ' ^ S ' B 'f
27. augustā Vašingtonā sākās ASV,
Lielbritānijas un Kanādas finanču
speciālistu priekškonference, kuras
uzdevums sagatavot 6. septembra iz­šķirīgās
apspriedes. Galvenais jau­tājums,
ko ASV finanču ministrs
Snaiders ar sēru Stefordu Kripsu
mēģinās saskaņot, būs jautājums par
angļu mārciņas līdzšinējā kursa uz­turēšanu
vai pazemināšanu.
Kā ziņo labi informētais Le Monde
saimni^eciskais korespondents. Londo­nā
Snaidera iecelšanu par Vašing­tonas
konferences vadītāju uzskata
par sliktu zīmi Lielbritānijai. To vēl
pastiprina ASV preses atkārtoti asā
kritika angļu strādnieku valdības
sainmieclskai politikai. It īpaši
Kripsa - Hovarda. koncerna laikrak­sti
prasa, lai ASV nodokļu maksātā­ju
dolārus pārtrauktu iepludlBāt
„strādnieķu valdības saimnieciskās
politikas mucā bez dibena".
ASV preses kampaņa dabīgi izrai­sījusi
ari atbildi Londonā, Angļu
kara ministrs Sinvels kādā runā šo­nedēļ
sacīja: «Kritiķi ārzemēs aiz­mirst,
ka Lielbritānija arvien bijusi'
un.joprojām vēl Ir viņu svarīgākais
tirgus. Mēs pērkam no ASV vairāk
nekā uz turieni pārdodam. Sešos
kara gados Lielbritānija nesusi sma­gus
upujrus, kas vainojami mūsu ta­gadējā
spaidīgajā finanču situācijā.
Mūsu nopelnus pagātnē daudzi aiz­mirst,
Es tomēr domāju, ka nav labi
Lielbritānijas lauvu raustīt aiz astes.
Tā ir bīstama spēle, kam var būt ne­patīkamas
sekas."
Daudzu novērotāju domas ir, ka
ASV finanču ministra Snaidera re­prezentētā
nelabvēlīgā nostāja pret
Steforda Kripsa saimniecisko poli­tiku,
ir patiesībā ASV privātkapitāla
tiešs uzbrukums Lielbritānijas strād­nieku
valdībai. Nav grūti iedo­māties,
ka nelokāmā Snaidera no­stāja,
liedzot Lielbritānijai ļoti ne­pieciešamos
tālākos dolāru kredītus.
Etlija valdību novedis vēl grūtākā
stāvokli un tā ievērojami stiprinās
konservatīvo izredzes nākamajās vē­lēšanās
uzvarēt.
Kamēr sērs Str^fords Kripss un
ārlietu ministrs Bevins saiņo kofe­rus
un, kā dzird,, joprojām neesot
saskaņojuši savus viedokļus, angju
mārciņas kurss un tās zelta segums
strauji turpina slīdēt uz leju. Lai
gan kopš 1. jūlija Lielbritānijas fi­nanču
ministrs nav publicējis jau­nākus
pārskatus par sadilušajām
zelta un valūtu rezervēm, kļuvis zi­nāms,
ka pēdējās divi nedēļās strauji
audzis ASV zelta krājums. ASV fe­derālās
zelta rezerves birojs pagā­jušā
nedēļā paziņoja, ka dzeltenā
(Turpinājums 8. Ipp.).
DP MĀKSLAS UN DAIĻAMATNIECĪBAS IZSTĀDE NELLIEGENA
Pirmdien Nellingenā pie Stutgartes atklāja deviņu tautību DP mikslas
un daiļamatniecības izstādi, ko noorganizējis IRO otrs apgabals. Tā Ilgs
vienu nedēļu. Izstādes noliiks dot uzskatāmu pārskatu par pārvietoto per­sonu
sasniegumiem un ļaut IRO iepirkšanas komisijai iegādāties māk­slas
un daiļamatniecības priekSmetus vispārējai ceļoJoSai izstādei ārze­mēs.
Mūsu uzņēmumā pie latvieSu novietnes redzams Stutgartes Mili-tary
Post komandieris ģenerālis Funks ar savu palīgu maJ. Geforosu.
Aprakstu par izstādi sniepim nāk. numuri.
r tiesības nekavējoties
no nometnēm DP,
kas atsakās klausīt padomdosanas
komisiju norādījumiem
OFICIĀLS mO AMERIKSŅU JOSLAS GALVENĀ STĀBA
PASKAIDROJUMS
. likvidēšana no .
jau pavisam tuva
raksturīga ^notikujieg
ikābljafaņuPg^V»»
bruņc'""
fre*sE^ *n'v^v^ieņ ru,?a tHeordržiatj"_n,o^er_tnni)»58d t-,»^>
I
^ «Vārošs l ^ ^ S a ^^
aticlātl atbļj^« ^Mt
.ododot pedf ^ sati^
[staciju, of*^^ ^
ANGĻU MĀRCIŅAS SARGS
Jļļ^britānijas finanču ministram sē-
^Stefordam Kripsam tiešām iie-
^ viegu. Pec dažu nedēļu vesie-g^
as atvaļinājumā Svisices kalnos
^ atkal atgriezies t^aTl parastajā JJ«tļn un diagrammu piisaulē. Mc- Jgjt glābt iedragāto impērijas salm- 3ŗ««ko sistēmu. Kripss pašlaik pil-
*• Ijorifeii ar priekšlikumu, lūgumu
*Mautajmnu kaudJd. lai dotos ar
ariiumā pie sava amerikāņu
Snaidera prasīt do-
«Jļ injekciju" brittt imlrclņai. De-
^I?^*^ya?^Sādtt Iespēju sērs Ste-
I nesen deklareja par nedls-
8 Jfc ^ no tās lielā mēra
•*wi|8 visas valdilias Uktenis.
IHP galvenais štābs amerikāņu
Joslā ziņo, ka organizācija patur sev
tiesības nekavējoties izraidīt no no­metnēm
katru PP, kas, nevēlēdamies
atgriezties savā dzimtenē, tai pašā
laikā noraida izceļošanas iespējas,
kas atzītas par viņam pieņemamām.
Kā zināms, pašlaik nometnēs ap­taujas
sāk speciālas padomdosanas
komisijas, kas sastādās no apgabalu
labklājības, repatriācijas un izvieto­šanas
ierēdņiem. Tās intervē katru
no apm. 45.000 ģimeņu galvām, kas
vēl nav pieteikušās ne repatriācijai,
ne kādai noteiktai izceļošanas prog­rammai.
IRO štābs Bad Kislngenā norāda,
ka ŠIS akcijas mērķis ir pirmām
kārtām dot padomus DP, bet otrām
kārtām arī iegūt noteiktas ziņas par
to, cik daudzus DP nākotnē vēl va­rētu
izvietot un kas būtu darāms ar
pārējiem.
Par iespējamību nekavējoties izrai­dīt
no nometnēm personas, kas atsa­kās
izmantot par pieņemamām atzī­tas
izceļošanas iespējamības, oficiālā
štāba ziņojumā piebilsts, ka labklā­jības
ierēdņiem vai citiem' komisiju
locekļiem nav tiesību darīt to pa-
.^iem uz savu iniciatīvu, bet par kat­ru
gadījumu jāziņo attiecīgam IRO
kontrolcentram, kur tad pirms lēmu­ma
pieņemšanas gadījums vēlreiz
rūpīgi pārbaudāms un apsverams.
[Tālāk štāba ziņojumā par padom­dosanas
programmas gaitu, norādīts,
e
e e e 9
AR CHURCH WORLD SERVICE STARPNIECĪBU UZ AMERIKU VA
RĒS IZCEĻOT 5(1.000 DP
IRO sāktā aptauja dažās nomet­nes
iii'.vēršas par piespiedu emigrā­ciju.
IRO ierēdņi, intervējot DP,
vairākkārt uzsvēruši, ka tiem, kas
galvojumus uz ASV vēl nav saņē­muši,
nav ne mazāko izredžu uz
Ameriku izceļot, un tādēļ ļāi7iķiras
par emigrē^^anu ur. kādu citu zemi.
Tik strikti apgalvojumi neatbilst
īstenībai. Lai noskaidrotu, cik īsti
galvojumus vēl var gaidīt no ASV,
Latvijas līdzstrādnieks ceturtdien ie­radās
DP komisijas galvenā Mābā
Frankfurtē, Precīzus skaitļus DP ko­misija
varēs ziņot vēlāk.-Mūsu līdz­strādniekam
Frankfurtē paskaidfp-
Ja, ka galvojumi turpina pienākt, un
nav ari nekas zināms, ka ASV at­sevišķo
štatu DP komisijas būtu gal­vojumu
sagādi pārtraukušas. DP
komisija Frankfurtē nav arī devusi
norādījumus IRO darbiniekiem ap­tauju
Izdarot uzsvērt, ka tiem, kas
galvojumus vēl nav saņēmuši, bet
kuriem tie tiek gādāti, nebūtu iz­redzes
uz ASV emigrēt.
Arī Church World Service 25. au­gustā
paziņoja, ka tā var sagādāt
galvojumus uz ASV vēl 18.000 DP
ģimenēm. Church World Ser\ace di­rektors
Landstrīts paskaidro, ka vi­ņa
birojā Frankfurtē saņemti galvo­jumi,
ar kuriem uz ASV varēs iz­ceļot
ēO.OOO DP. Sie galvojumi sa­vākti
pēdējos 6 mēnešos no visām
protestahtu un pareizticīgo drau­dzēm
savienot, valstīs. Šajā skaitā
neietilpst galvojumi, kurus savāku­šas
cv. lut. draudzes, kas savus gal­vojumus
virza caur Luterāņu pasau­les
federāciju. Church World Ser­vice
sa\*us galvojumus sadalīs visās
trīs okupācijas joslās Vācijā un arī
Austrijā un Itālijā. Direktors Land­strīts
vēl piebilda, ka galvojumi sa-
, CTurpinājums 8. Ipp.).
ka, pēc līdzšinējās pieretbef sprie­žot
» jau var teikt, ka tuvSkos mēne­šos
sagaidāma Ievērojami pastipri­nāta
DP repatriēšanās un izceļošana.
Padomdosanas komisijām uzdots
analizēt katru Individuālu gadījumu,
vadoties no pašreiz pastāvošo izce­ļošanas
programmu uzstādītām pra­sībām,
un atkarībā no šis analizēs
rezultāta jādod attiecīgām personām
norādījumi tūlītējai un konkrētai rī­cībai
Bez tam, teikts štāba ziņoju­mā.
IRO ierēdņi sagatavoti, lai palī­dzētu
tiem DP iekļauties vācu saim­niecībā,
kas nevēlas repatriēties un
nav piemēroti, lai varētu kandidēt
kādā no pastāvošām izceļošanas ak­cijām.
IRO paredz nobeigt visu padom­dosanas
akciju līdz oktobra beigām.
Organizācija cer, ka tad tai būs
reālistisks pārskats par to, cik dau­dziem
DP ir nopietnas izredzes ie­kļauties
izceļošanas kustībā, kā ari
skaitļi un raksturojošas ziņas par
tiem. kam būs jāpaliek Vācijā, kad
nākošā gada jūnija beigās IRO savu
darbību izbeigs. Līdz ar to varēs
plānot, kā vislabāk palīdzēt šai gru­pai
iekļauties vācu saimniecībā un
sagatavoties tiem apstākļiem, kas
tos gaida Vācijā.
Tito liktenis^ i^^^^^^^
tuvākas dienas
Bttkaresta (D). — BBC ziņo par
ārkārtēju kominforma sēdi Buka-restā,
kur spriežot, kādus līdzek­ļus
izlietot pret Tito. Si sanāksme
aizplīvurota ar Rumānijas atbrī­vošanas
piektās gada dienas svi­nībām.
Bez pārējo kominforma
valstu prominentiem locekļiem
apspriedēs piedalās ari Padomju
savienības politbiroja loceklis
maršals Vorošilovs un bij. vēst­nieks
Belgradē ārlietu vicemi-nlstrs
Lavrentjevs. Politiskās ap­rindas
Vašingtonā domā, ka Tito
liktenis irfķirsies šinīs dienās.
Oficiālajās svinībās, kas bija
veltītas Rumānijas atbrīvošanas
piektajai gada dienai, ministru
prezidenta vietnieks Oorgijs
Dess teica: „Tito rīkojas tā. lai
aizdedzinātu Balkānu pulvepa
mucu." So runu noklausījās ari
maršals Vorošilovs, Vēlāk viņš
pats izskaidroja svinību dallbnie-kiem,
ko nozīmē Staļina vārds un
komunisms. „Visiem īstajiem
komunistiem jāatbalsta Padomju
savienība," teica Vorošilovs, .,1o
ta ir revolūcijas šūpulis un
sargs."
Jūtttu tivs" sak plepemt
rietumu sutnus un iegūst ioiicu
Domājams, tagad neviens vairs ne­šaubīsies,
ka arī konferences, svi­nīgas
runas, notas, audiences, tirdz­niecības
līgumi (jauns ši laika «at­radums"
— tirgošanos var šķirt no
politikas!) un nemitīgie miera grl-
CAS 0^.. ocinājum^ ir tādas pat rek­vizītos
aukstā kara arēnā kā mi­litāri
pakti, partizāni, blokāde uc.
rdiS.'iS 'Zfiaribas. .ilr nelabn.a-uue
teoiētiķi un datni i pasugu ma­tu
sk:-»lu;tāji nopūlas ap dogmatisko
jautājamu par kapitālistiskās un ko­munistiskās
varas iespējām sadzīvot
uz zemes lodes, tikmēr tās turpina
savu sadzīvošanu tikpat mīlīgi kā
sadzīvo vienā mājā suns ar kaķi.
Mēs visi to zinām — kaķis biežāk
Iegūst Izdevīgas situācijas, izmanto­dams
savu vijlgumu un nagu priekš­rocības,
un parasti tas mēdz būt la­bāk
paēdis par suni. Taču, ja saim­nieks
šajos strīdos neiejaucas, ka­ķim
beidzot, līdz ar pēdējo nopūtu,
jāizjūt suņa žokļu nāvējošais spie­diens.
Bet līdz š a r cīņas beidzamai
fazel abas puses „manevrē". Un
šādi manevri, tikai komplicētāki un
atbilstošāki radības kunga un tā ra­dītās
sabiedriskās iekārtas cieņai, r i ­sinās
patlaban; pie tam, kā jau tas
20. gadsimteni pienākas, līdz šim
nepieredzētā mērogā.
Eiropā apturētais komunisms tur­pina
Izplest savu varu Āzijā, neml*^
tlgl palielinot ari savu territoriju.
Vēl līdz Slm te nav atrasti citi lī­dzekļi
komunisma apturēšanai kā
prezidenta Trūmena deklarētā palī­dzība
atpalikušām tautām. Tā tad
pirmā vietā cīņas līnijā stājas atkal
naudas vara. Maršala labi izplā­n
o t ^ un ar parasto amerikāņu vē«
rlenu un veiklību is^ildltais plāns
taču apturējis komunisma izplatīša­nos
Eiropā. Itālijas vēlēšanu iznā­kums,
Francijā tik ilgi nepiedzīvo­tas
vienas valdības varas ilgums,
vispārīgā nomierināšanās, straujā
Rietumvācljas atveseļošanās un dau­dzi
citi panākumi neizbēgami sal- [
stās ar Maršala plānu. Dolāra vara
piespieda Kremli izbeigt Berlīnes
blokādi un meklēt saprašanos. „Tau-tu
tēvs" sāk pieņemt rietumu sūt­ņus,
un, lai gan faktiski visa vara
ir viņa rokās, viņš „konstltūclonāll"
Izvairās no tādu jautājumu tuvākas
apspriešanas, kuri piekrīt attiecīgām
ministrijām. Sāk kustēties atkal veik­lie
tirgotāji, vm dažs labs jau ap­lēsis
zelta kalnus, kādus sagādās nā­kamie
līgumi. Lai gan ļoti optimi­stiski
vērtēts, bezdarba procents Sa­vienotajās
valstis arī spēlē savu lo­mu,
tāpat kā lielā atkarība no do­lāru
varas spiež sterliņu financistus
meklēt iespējas rast neatkarīgus un
ienesīgus ceļus. Kādas gan te pave­ras
Iespējas divide et impera poli-tikail
Pat Atlantijas pakta likumīgā
reģistrēšana jau sāk just šos vējus.
Bet val te neslēpjas citi, dziļāki ie­mesli?
Labi vadītā politikā ikviens jauns
stāvoklis diktē ari jaunus paņēmie­nus,
lai jauno stāvokli labāk izman­totu.
Stūrgalvīga turēšanās pie ve­ciem
paņēmieniem parasti noved
pie bēdīga gala. Bet pats galvenais
tomēr vienmēr ir bijis un būs—pa­turēt
iniciatīvu notikumu virzīšanā
un piespiest pretinieku sekot pēdās.
Ar cik lielu neiecietību un sastingu­šu
dogmatisku pieeju komunisma
svētais krēsls (kas mēdz gan mainīt
nosaukumus kā chameleons krāsu,
bet ne savu darbu) turas pie ..ne­maldīgās
mācības", tik vijīgi tas rī­kojas,
šo pašu mācības varu izplatī­dams.
Labākais piemērs tam ir paš­reizējais
stāvoklis pasaules varu at­tiecībās
un politikā.
Kremļa labi un pamatīgi ?koloto
profesionāļu vadībā, pašu ķīniešu
amatieru pulki iekaroja savu zemi
un valsti komunismam, rcsp. Krēm­am.
Kas vel atlicis no Ķīnas, ir ti­kai
laika jautājums līdz beigu aiz­karam.
Kremlim tagad ir tādas po­zīcijas,
kādas pirms šī kara pat ie­domāties
nevarēja. Sos panākumus
var salīdzināt tikai ar mērķtiecīgā
Ļeņina labi izplānoto oktobri, kas
nodeva komūni.sma varā lielo Krie­viju.
Ar saviem iedzīvotāju miljo­niem
un lielo territoriju, dabas ba­gātībām
un pieticīgo, pilsoņu kara
nomākto tautu Ķīna ir kā radīta
lai to ar visu jaudu ievilktu kā mii-'
ziga spēka komponentu jaunajā stā­vokli
(Turpinājis 6. Ipp.)
I
i i
•
* I