Bavarijas Latviesu vestnesis, August 27, 1949

              Sestdien, 1949. g. 27, augusti
messsssssiummmpnmm^ * • r.^
Nr. 86 (310) 1949* g. 27. augusti
Ar muton paraksm vaf lolcUllem pa-raktftttillOi
rakātos fzMMU domaa nav
, katri ztņfl redakcijas domaa
LIETAS, KAS
NEKARTOJAS
PAŠAS
Masot pēdējās LCP sesijas lēmu­mus
uņ atzinumus, jākonstatē, ka
vēl joprojām daļa mūsu trimdas
augstākās vadības domā, ka skolu
Uetas ari nākotnē kārtosies it kā pa­jas
no sevis, jo se^Ja apmierināju­sies,
pieiķemot zināšanai izglītības
no2»res vadītāja A. Dravnieka iero­sinājumu,
ka, no Vācijas izklīstot,
latviskā gara saglabāSana jānodod
tNmtcas paspārnē un ka latviedu
vabdu, vēsturi un ģeogrāfiju bēr­niem
turpmāk, šķiet, varēs mācīt
vienīgi svētdienas skolās un projek­tēti
neklātienes kursā.
Četrus gadus bērni mOsu trimdas
skolās smēlušies, litvisko garu un
dzimtenes veldzi. Daudzi viņu vidū
nd dzimtenes varēja atcerēties tikai
savu māju, tās dzīvniekus un dārzu,
bet to īsti apjaust, pazīt un iemīlēt
bija sākuši tikai trimdas latviešu
skolā. Tāpēc tagad, izvadot viņus tā­lākās
trimdas gaitās, mums audzinā­tajiem
ir sajfita, ka atstājam tikko
uzdīgušus asniņus tālāk nekoptus,
nelaistītus, viņiem visneizdevīgākos
apstākļos. Svešu zemju dabas vare­nība
un technika brinum viegli var
Jaunajās sirdīs izdzēst tikai skolā ie-goto
dzimtenes viziju, un tās var
tnOstt tautai zust uz visiem laikiem.
Jau 5 gadi vairs nav tieša kontakta
ar tēvuzemi, un tas noacfmē daudz.
Tāpēc Jāapsver, kas būtu jādara, lai
mūsu trimdas bērni ari tālākās gai­tās
saņemtu latviskā gara veldzi,^ un
īgi' vlņtis varētu saglabāt Latvijai.
HnSals faktors ir stipra latviska
jļlmene. Tēva un mātes diendienā
rīdītais piemērs un līdzi dotais man­tojums
vispār i r «stiprākais, kas tā­lākā
trimdā stāvēs preUm svešajam,
m ģimene daudzās vietās vispār būs
vienīgi latviskā vide. Tātad tēva un
mātes pienākums un atbildība pret
bērniem, lai tie nezustu savai tautai
un izaugtu par pilnvērtīgiem cilvē­kiem,
pašreiz i r ārkārtīgi liela. Tā­pēc,
dodoties tālāk trimdā, katras
ģimenes pienākums i r ņemt līdzi v i -
tu garīgo bagātību (grāmatas,
IMnaaiĻ Utvijas^^^^ albūmus),
Mls«tal i^Idzētu iiņ atvieglotu šo
pienākumu veikt, bet trimdas vadī­bai
pēdējais laiks gādftC par to, lai
i t Hdzņemamām garīgā manta būtu
piemērota un vērtīga un lai lasām­grāmatu
..Ceļa maize" un Latvijas
vēsturi tomēr vēl izdotu.
Tomēr vēl ari tad i r pamatotas
bažas, vai dienišķo rūpju nomāktie
tēvi un mātes visos gadījumos vieni
paši spēs savus bērnus pasargāt no
pazušanas. Jāievēro ari, ka daudzos
Jau tagad ieviesies maldīgs uzskats,
ka bērnu sūtīšana svešās skolās ne­mās
neesot tik bīstama, Jo, lūk, ari
viņu tēvi kādreiz mācījušies krievu
skolās, bet savai tautai neesot zu­duši.
Bet šie runātāji piemirst, ka
toreiz visa ārpusskolas dzīve noritē­ja'
pašu zemē, latviskā sētā un ģi­menē,
kas bija piesūkusies latviskā
gara un tradīciju. Turpretim jau ta­gad
no trimdas dzīves Vācijas fran-ēu
Joslā un Zviedrijā, kur bērni dzī­vo
ārpus nometnēm svešā vidē un
kur, trūkstot nacionālām skolām, v i ­ņi
apmeklē sveštautiešu bērnudār­zus
un skolas, netrūkst piemēru, kur
vecāki nespēj vairs sarunāties paši
ar saviem bērniem, vai arī var sa­runāties
tikai svešā galodā.
Vecākiem, kas savus bērnus grib
redzēt par īstiem latviešiem. Ir Jā-zhaa,
ka bērnudārza un pirmo sko­las
gadu vecumā bērna apziņai jā­saduras
ne tikai ar konkrēto, reālo,
bet ari ar Jēdzienisko pasauli <- jā­sāk
domāt, un tādēļ ir ārkārtīgi sva­rīgi,
lai bērns šajā laikā būtul)a-sargāts
nb svešas vides. SinI vecu­mā
sūtīt bērnus svešā sko<ā nozīmē
ne tikai uzvelt milzīgu nastu viņa
garīgai piepūlei, bet arī riskēt viņus
garīgi' atsvešināt no visa, kas atgā­dina
tautību, dzimteni un izcelšanos,
padarīt viņus garīgi neieauguSus ne­vienā
tautā. Pareizi darīs tie vecāki,
kas, latviešu skolai neesot, pārāk
Jaunus, garīgi nenobriedušus bērnus
nesteigsies sūtīt svešā skolā, bet mā­cīs
un audzinās viņus mājā. Šādām
ģimenēm ļoti izpalīdzīgs varētu būt
an ceļojošais skolotājs, kas mācības
pārraudzītu un dotu vajadzīgos me-
(todlskos un paidagoģiskos norādīju-
.mus. Tātad jau tagad mūsu trimdas
vadībai būtu rūpīgāk jāapsver un
Jāpārbauda, kā iedzīvināt šo pašā-tounu.
Gados vecāki bērni, kas jau pil­nīgi
ieauguši savā mātes valodā, ku^
ŗiem Jau i r latviska izjūta, var ap­meklēt
ari svešas skolas bez riska
atsv^inātles no savas tautas. Slnīs
gados bērniem parasU mo?lPS liela
lasīšanas kāre, un, ja nu ģimenē būs
pietiekami daudz labu ^atviešu grā­matu,
ir garantija, ka bērni ieaugs
latviskā gara vidē un, ja tik v^en
būs iespēja, paši tālāk nodosies mū-fCAS
MZINA iZCaOTAJIBA NO BRim JOSLAS
Baltijas eoitarālās padomes locekļi
\rairllkkārt apmeklējuši Ventorfas
traiauitnometni — emigrācijas centru
izceļotājiem no britu josbiš uz ASV.
Pāirrunu rezultātā ar ^emigrācijas
centra vadību panāktas pārmaiņas
veselības pārbaudes procedūra, kā
ntl radikāli pārkārtota bagāžas pār­baude.
Pārmainot ārstu sastāvu un pār­veidojot
pārbaudes techniisko norisi,
Ventorfas transitcentra vadība pa-nālcud,
ka veselības pārbaudes norit
lietlAļļd, pēc higiēnas prastibām. le-vēit)
ļot imigrācijas valsts prasības,
izceļotāju veselību gan nopietni pār­bauda,
izdarot a i l dažādas analīzes,
tagad tas norit bez dažādiem
nelegāliem paņēmieniem, kādus ag­rāk
lietoja d a i IrstL Sle ārsU t a -
mi atlaistL Piezīmējams, ka bēr­niem
līdz 10 gadiem parasti netaisa
plauSti radtgenuzņēmumus, ne ari
iekšfjas analīzes,
ī^gāžas kontrole agrāk bija pastā-vēlusi
|»rakse atņemt bēgļiem zelta
un sudraba izstriļdājumus, ieskaitot
zelta pulksteņus, bez tam foto un
radio aparātus Uc. Kdpfi pāris ne­dēļām
bagāžas kontrole Ventorfā
pārkilrtota un personīgas mantas
(personai property) vairs izceļotā­jiem
neatņem, atskaitot ASV parau­ga
armijas segas, kas skaitās armi­jas
īpašums. Bez privātām seeām
paifasitl atļauj ņemt līdzi tikai vienu
nometnē izsniegtu segu tiz personu.
Ko DP drīkst iegidāt un izceļojot
ņemt līdzi, par to BCP pārstāvība
vēl arvien apspiežas ar k<mtrolkomi-sijas
instancēm. Pagaidām vēl nav
izdevies panākt 56; Instrukcijas for­mālu
atcelšanu, kaut gan praksē tās
piemērošana Jau ievērojami mīksti­nāta.
Sl instrukcija noteic, kādas
mantas DP viir ņemt līdid no Vāci­jas.
Līdz jaunas labvēlīgākas i n ­strukcijas
publicēšanai ieteicams ie­vērot
sekojošos norādījumus:.
Par visām no Latvijas līdzatve-stlm
vērtslietām, loto un radio apa­rātiem,
personīgiem darba rīkiem
(piem., ārstu, zobārstu uc.) sagatavot
oficiillas apliecības, ko už liecinieku
apliecinājumu pamata , izsniedz
DPACC komandieris, vai BCP reģio-ņ
Ķ pārstāvll^/
IParVficiji iegādātiem prieM
tiem ieteicamis nodrošināities ar pār­devējas
firmas oficiālu irēķlnu, ar
darba apliecli^u — pierādījumam, ka
šie priekšmeti iegādāti par darba
algu, un ar 2 liecinieku apliecināju­mu
(angļu vai.) rēķina mugurpusē
vai uz atsevišķas lapas, ka mantu
iegādājusi rēl^ā minētSi persona.
Liecinieku parakstus apstiprina
DPACC komandieris. Šādus jaunie-prlefajmetus
visgrūtāk iz­vest,
tamdēļ daudzkārt praktizē vēl
papildus nodrošinājumu — vietējais
birģermeistars dod pircēja paraksta
apliecinājumu. Jāievēro, ka bagāža
var būt DM mo vērtībā uz ģimenes
galvu un DM 250 vērtībā uz ģimenes
l o c ^ . Nav vēlams, ka iepriekš mi­nētie
Jaudiegādātie priekšmeti vēr­tībā
pārsniedz DM 250 katrs.
Svarīgi i r ari kastes un citus bagā­žas
iesaiņojumus pareizi apzīmēt un
dot tiem līdzi satura sarakstu p ^
noteiktas formas. Katrai kastei vie­nā
pusē jāraksta: Box N r . . . . N u ­merācijas
kārtībā), Exp.: Transit
Camp Wentorf, B l o c k . . . Hoom.. n
nosūmāja vārds un Id«itity Card
N r . . . . K a s t ^ pretējā sānā Jāraksta:
To: USA (un sīkāka nākošā adrese).
Bagāžai līdzi Jādod ar lieUem blok-burtlem
angliski rakstīts noteikta
parauga saraksts 8 eksemplāros
(Baggage Dedaration), kuŗfi atsevišķi
Jāuzskaita katras a t s e v i ^ numu­rētās
kastes pilnīgs saturs.
Izvedot grāmatas, ari par tām Jā­sastāda
saraksti 3 eksemplāros, kat­rai
grāmatai minot izdevēju (Pub­lisher),
autora vārdu (aiithors name),
nosaukumu (title of the book) un va­lodu
(language), un iekavās jāatzī­mē
saturs (contents): techniska
(technical), reliģiska (religious), be-letristika
(fictlon), politiska (poliU-cal),
bērnu (children's) uc. Tiklīdz
kontrolkomisija izdos prasīto Jauno
insrukdju par mantām, kuras at]auts
izvest saraksta kārtībā^ bez seviš­ķiem
apliecinājumiem un formalitā­tēm,
Baltijas centrālā padome sniegs
tālākus norādījumus.
Tautieši
Visi, kas vēl neesat reģistrē-
IHO, lai iegūtu tās ju­ridisko
un politisko «dzsardzl-bu,
aprūpi un palīdzību izce­ļošanā,
OAEIET TO I I D ^ n. AUG.,
pieteicaties vienā no sekojošiem
IRO kontrolcentriemj Area 1—
IEanau, D P Camp, Lamboy-slrasse;
Area 2 — Bfellingen,
IRO HQs, Esslkigen-Strassen-bahn;
Aiea 3 — Wttrzburg,
Nordkaserne; Area 4 — Am-bergi
M5hl - Kaserne, IRO
HQs; Area 5 — ikugsbm*,
Haunstetterstr. 12, I l t O H Q s l ;
Area 6 — Mūnchen, Luitpold-kaseme;
Berlīnē — IRO HQ8,
Blscherhūtterstrasse 24.
sak pieprasīt DP
speciālistus
Apmēram 750 DP no Vācijas un
Austrijas nometnēm izceļošanai Cllē
izraudi^jis Cīles imigrācjas misijas
priekšsēdis Fantini, kas pirms at­griešanās
mājās intervēja DP iece-ļošanais
kandidātus ari Itālijā.
Ar> Argentīnas pārstāvjiem IRO
pianākusi.vienošanos par PPieceļo­šanas
paplašināšanu. Izceļotājus pēc
visai stingriem nbtelKUtniem, šašku-ņā
ar argentīniešu norādījumiem iz­raudzīs
mO individuālās imigrācijas
daļas darbinieki, bet vīzas izsniegs
Argentīnas konsuls, kas pastāvīgi uz­turas
Frankfurtē. Jau ļsagatavota
pirmo 850 personu dokumentācija.
Nolemts, ka divas trešdaļas ieceļotā­ju
Argentīna uzņems no amerikāņu,
bet vienu trešdaļu no angļu joslas.
Joprojām turpina pieaugt dažādu
valstu piedāvājumi uzņemt atseviš­ķus
DP speciālistus. Tā, piemēram,
Abesinija JūUjā pēdējā nedēļā uz­ņēmusi
četrus kandidātus speciālam
techniskam dienestam Hararras
transporta sabiedrfbā, un vēl divus
veterinārārstus. Bolīvija pieņēmusi
darbam kādā naftas sabiedrībā vie«
nu DP inženieri, kas dzīvoja nomet­nē
Austrijā. Starptautiskais darba
birojs paziņojis IRO, ka Kolumbijā
atvērta jauna universitāte, kurai bū­tu
vajadzīgi .16 profesori speciālisti
matemātikā, ķīmijā, tautsaimniecībā,
fizikā, filoloģijā, bioloģijā, elektro-technlkā,
vēsturē, kā arī pa vienam
skolotājam mūzikā un sportā. Bez
tam vēl Kolumbijal vajadzīgi trīs
elektroinženieri un Bogotas univer­sitāte
meklē sevišķi augsti kvalifi­cētu
ķīmijas inženieri, kas veiktu
pētīšanas darbus un varētu tai pašā
laikā palīdzēt ķīmiskās fakultātes
pārorganizēšaņā.
Jūlija beigās tvaikonis S. S. Uso-dimare
aizveda pavisam kopā 80 i n ­dividuāli
izvietotu» DP uz Kolum-biju,
Ekvadoru, Peru un Clli.
„ Mājiens ar mietu"
27.
gūstā.
MĀCĪTĀJU KOI
« . . . IRO patur tiesības n e k a -
v ē j o t i e s atraut aprūpi un tālā­ku
palīddbu katram DP, kas, nevē­lēdamies
atgriezties savā dzimtenē,
noraida par pieņemamām atzītas ie­spējas
izceļot.*'
Jau vairākas nedēļas amerikāņu
joslas nometņu iemītnieku prātus, it
sevišķi IRO 2. apgabalā apStutgarti,
satrauca ziņas par tā sauktb „padom-došanas
komisiju'* rīkošanos nomet­nēs.
Cik no malas var spriest, tad šīs
komisijas 2. apgabalā vismaz dau­dzos
gadījumos i r „Sfivuša9 pār strī­pu**,
ari no IRO 'direktīvu viedokļa
raugoties. Bet — tas nāk kā smags
un nepatīkams pārsteigums — tikai
vairākas nedēļas pēc akcijas sākša­nās
IRO štāb^ Bad Kisingenā pēc
laikraksta Latvija speciāla pieprasī­juma
publicējis oficiālu paskaidro­jumu
par šo padomdošanas akciju
norādot, ka zbāmos gadījumos tie­šām
var DP atņemt aprūpi un tā­lākas
izceļošanas iespējas — n e k a ­v
ē j o t i e s .
Ir jānožēlo, k a šis IHO lēmums, kā
daudzi citi, pieņemts vai ticis publi­cēts
tik piepeši un strauji, ka pat
daudzām parasti informētām perso­nām
pārsteigumā bijis Jānolaiž ro­kas.
Ir skaidrs, ka nevien latviešu,
bet visu DP pārstāvjiem Jācīnās un
viņi ari cīnīsies par to, l a i šo Jauno
noteikumu grozītu, vai lai to vismaz
praksē piemērotu nevis iespējami
skarbākā, bet iespējami mīkstākā
formā. Spriežot pēc līdzšinējās prak­ses
sadarbībā ar IBO, kaut ko varēs
panākt, bet JārS^ās ari ar to, ka
noteikumu iespējami mīksta piemē­rošana
laikam gan būs labvēlīgākais
atrisinājums. Bet ari tad, protams,
paliks bīstamais moments, ka indi­viduālo
gadījumu izšķiršana paliks
samērā zemāku ierēdņu rokās, kas
ne vienmēr i r pietiekami objektīvi
vai labvēlīgi pret sev padotajiem
D l .
Nepavisam neattaisnojot IRO rici-bu
— piepeši nostādot DP tik skar­ba
„notlkuša fakta iniekšā**, tomēr
liekas nepieciešami paskatīties ari uz
mūsu pašu rindām (es te domāju ne
tikai latviešus, bet visus DP), jo, cik
zināms, viens no iemesliem, kādēļ
IRO akcija izvērtusies tik skarba, i r
Nometņu
dzīve
ESLINGENAS latviešu kolonijas
vecākā iemītniece, 94 g. v. Lote K a l ­niņa,
mirusi. Viņa bija arī viena no
vecākajām tautietēm trimdā.
AUGSBURGAS nometnes ev.-lut.
draudze apgādājusi un uzstādījusi
latviskā stilā veidotas piemiņas
plāksnes mirušajiem tautiešiem, kas
atdusas pilsētas rietumu un ziemeļu
kapsētā. Rietumu kapsētā piemiņas
zīmes uzstādītas sekojošiem tautie­šiem:
V i l im Saknēm, Alfrēdam Pel-čeram,
Pēterim Kvēpam, Kārlim
Gludinām, Tenim Griviņam, Val­dim
Porietim un Edai Lapiņai, bet
ziemeļu kapsētā — Kristīnei Jaun-ozolal.
Jauko pasākumu sevišķi ro­sīgi
atbalstīja nometnes kooperatīvs
Zemgale, Baltijas techniska biroja
vad. inž. Zoltners, arch. Silzars un
draudzes dāmu komiteja.
PLENA (HolSt.) 14. augustā bei­dzās
Vidzemes apgabala skautu no­metne.
Latviešu skautu xm galdu
kopskaits nometnē sasniedza 500.
Uz nometnes noslēguma ugunskuru
ieradās latviešu skautu priekšnieks
A. Raiskums un galdu priekšniece
Pavasare.
N O R D S T E M M E N A S nometni pie
Hanoveras šinīs dienās likvidē, iz­vietojot
iemītniekus pa vairākām
citām nometnēm. 4 ģimenes, to star­pā
māc. Hermani, pārvieto uz Au-gustdorfu.
Tāpat uz Augustdorfu
pārvietota daļa sardžu vīru ģimeņu
no Bevernas un Eversburgas.
pašu DP nostāja — „ek, būs labi".
Diemžēl ne tikai pašiem DP, bet
ari IRO vadībai i r labi zināms, ka
līdz pat pēdējam laikam vai k a t^
DP nometnē bijuši cilvēki, kas at-žinuši
par savu «pienākumu" sludi­nāt,
ka, pēc viņu .informācijas**, navļ
ko uztraukties, nav izceļošanas adņā
nekur jāsteidzas, jo tik un tā „pēci
mO jau jānāk kādai citai orgai2zā4
cijai**. Par mums pašiem — latvie­šiem
— runājot, ar šādu ,.sludinlSa-nu**
daudzos gadījumos nodarboju-ļ
šās sabiedrībā labi pazīstamas per-ļ
sonas. I
Tas, protams, nav vienīgais, bet!
katrā ziņā viens no iemesliem, kā-l
-dēļ IRO nolēmusi parādīt, ka no-l
metņu laiks tiešām iet uz b<
dodot DP „māj ienu ar mietu**,
organizācijas vadītāju, cik zinL
motivē šo rīcību ar to, ka ,JieU
daļa nestiem, kas turas nometnēs
negrib nekur reģistrēties, acīm
dzot, i r cilvēki, kam nometņu dzļ.
ve liekas ērtāka un labāka par Jet
kuru citu iespēju. Kaut arī mēs n i
kādā gadījumā nevaram šim viedok-
1im pievienoties, tā nostiprinfiSan(
veicinājušas arī nemitīgās runas
to, ka „pēc IRO nāks kas cits**.
Traģiski i r tas, k a tagad par šl
„mieta** akcijas upuriem JākļI
taisni tādiem cilvēkiem, kas to Vw.
mazāk pelnījuši un kas daudzos ga<
dījumos tiešām nonāks absolūtā b
izejas stāvokli. Mūsu pārstāvji
atkal ar visu enerģiju un sakostif
zobiem Jāķeras pie grūtā d(
glābt, kas vēl glābjams.
I \ VBrettis
Vai jus varētu
atbildēt steidzamas
telefona sarunas?
su garamantu,un rakstniecības atu-dijilm.
Sāda vecuma, brieduma un
ievirzes bērniem tad arī ļoti noderēs
paredzētais nekl|ļ;ienes mācību kurss
IntvieSu valodā, vēsturē un ģeogrā­fijai.
Līdzšinējā pieredze rilda, ka ne
vienā zemē, kur latvieši nedzīvo no
metnēs, nav izdevies noorganizē
latviešu skolu. VienīgalB, ko esa'
spējuši radīt — i r svētdienas skol
bet arī tā spēj eksistēt tur, kur vi(
nil pilsētā vai apgabalā dzīvo t\
vumā vairāk ģimeņu. Sis iestād
jums tad nu i r vicmīgals, par ko, dc
doties tālākā trimdā, vnurētu rea
domāt, un kas līdz šim pilnīgi at
stāts savvaļā. Izsekojot pašreiz Ir
pus Vācijas svētdienu sicolas veido
Sanās sākumus, konstatējam, ka ro
das 2 novirzieni — vienis, kur svēt
dienas skolu pie kādas latviešu
biedrības noorganizē kāds skolotājs
pēc Latvijas papildu skolas princi­pa
latviešu valodas, vēstiiires un ģeo-graiJijas
māclišanai. Sim novirzienam
ir savas grūtiibas, skolu nevar lega­lizēt
un tai kā jaunatnes sanāk­sme]
jādarbojas tikai kādas orga­nizācijas
paspārnē. Otrs novirziens—
kad draudzes mācītājs pulcina bēr­nus
kopā tikai reliģijas mācīšanai.
Lielākas izredzes un sekmes savu
nērķu sasniegšanā, šķiet, būs baz-icai,
kas balstās jau uz pieredzi, un
l i ir ari citās valstīs iesakņojies
esisks pamats. Bez tam, cik vēro-ms,
mūsu trimdas baznīcas vadība
tālredzīgāka un aktīvāka, jo tā,
i nodrošinātu saviai svētdienas sko-i
darbības iespējas arī tālākās
imdas gaitās, jau maijā Berphtes-ādenā
sarīkoja svētdienas skolu
colotāju kursus, kur piedzīvojuši
aidagogi — mācītāji sagatavoja sev
allgus šim darbam nākotnē. Pro-ams,
šajos kursos bija runa gan
/ienigi par reliģiskām svētdienas
kolam. Kursus atklājot, archibls-
<aps prof. T. Grīnbergs tomēr pa­svītroja,
ka, cik paredzams, baznī­cas
svētdienas skolā programmā
turpmāk varbūt būšot jāparedz ari
latviešu valodas, vēstures un ģeo­grāfijas
mācīšana. Vadoties no šl
motīva, kursu laikā ierosināja sa­saukt
baznīcas un izglītības nozares
vadītāju darbinieku apspriedi un iz­strādāt
kopēju svētdienas skolas
programmu, kas piemērota turpmā­kām
trimdas gaitām. Liekas, ka līdz
šim tāda apspriede nav notikusi. Bez
tam, cik zināms, baznīca drīzumā
iespiedīs reliģiskās svētdienas skolu
skolotāju rokas grāmatu kopā ar re­liģijas
mācības programmu. Vai ne­būtu
lietderīgāk tādu iespiest pilnī­gi
izplānotai svētdi^as skolai? Jau
tagad ir skaidrs, ka eksistēt tālākls
trimdas gaitās varēs tikai tādas
svētdienas skolas, kas legāli pastā­vēs
pie kādas draudzes un kurās bez
reliģijas mācīs arī latviešu valodu,
Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju. Bez
latviešu valodas ari baznīcas svēt­dienas
skola nevarēs pastāvēt. Do­māju,
ka šis jautājums i r jānokārto
vēl Vācijā, iekām nav izklīduši visos
vējos izglītības un baznīcas vadītāju
darbinieki, lai viņi visi tālākās gai­tās
varētu paņemt līdzi noteiktu
programmu šī pienākuma veikšanai.
T. Silis,
tautskolu inspektors.
AI DIEVS S VE
g 0t piespiedusi raudzitiei
.^Koirsta DP likteni
sTiŽSda laika pa^aug
RSS zķojumi par to, ka
P f f l dziet no sava dar-
I f f f f d r u apgabalā
K datiem ziemeļu Jta-
ItK atstāšanas p d u ^ Kial nodibināja pat
ļfĶ^ komisiju,
[«tes iznākumu labi rak-
Kzlpojuma apakšvirs- ffiika šie eiropieši
L atov58 no mānīgām ce­riet*
traģēdijas dēļ dala
\L:cm ijienā baudīs labā-
Tiem, kas vēl nav Izšķīrušies
^angļu valodas iemācīšanos,
izlasīt izvilkumu no kādas vēstuli
kas šinīs dienās saņemta IRO
Bad Kisingenā.
Eiropas saimnieciskās sadarb
komisijas loceklis Malkolms Vai'
kas pēc apmeklējuma IRO šābfi
interesējies par D P problēmu
pats lilkojls sagādāt darbu un SL
mešan^ D P ieceļotājiem Savientv
valstīsi? tagad vēstulē žēlojas
speciālas dabas grūtībām, kas
šajā darbā radušās. ^'
Starp citu viņš savā vēstulē
sta: „Paiotles sagādāt kādam
tam DP pārim darbu uz lauki
masu mājvietā, izrādījies, ka ir g
sameklēt laulātu pāri, kas runi
vasmaz parastam darbam nepiedi
šamo angļu valodu. Mums tas tķk
oti svarīgi, un tāpat, laikam,
Iksles visiem lauksaimniekiem
mēs, kur runā angliski. Mums šķl<
ka tāds laukstrādnieku pāris,
neprot valodu, bQtu ārkārtīgi ka*
veikt savu uzdevumu. Tā, piemēra
viņiem nebūtu iespējams atbildēt,
kāds piezvanītu pa telefonu, un
paši nevarētu paziņot par sDc
klizmām, kādas lauku dzīvē atgadi
tik ļoU bieži."
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiMiiii>iiiiiiiiiiii
VE51UlBS
par veselu sūdzību
biparMijušās ASV poļu un
ļlatodatos un iesniegtas
ļļaSonal CathoUc Welfare
ace). Visas šis sūdzības ie­mīto
iznākumā:
ļUei litouanian Relief Fund
IbtS pārved 19 DP uz c l -
lUieiD un aprādīja, ka ap­li
» šie cilvēki dzīvoja, b i -
neka DP nometnēs Vā-
JC, pjŗv,eda .50 pāryietbtā;s
M Ņuorliii^ apgabala uz
ttn, jo izrādījās, ka šie
Idi^ maksātnespējīgo
(feeju verdzībā. {
ESniite raksta: Neapmie-
MzlSnā Ir izņēmums vis-toigajā
DP kopainā. 27.000
iļi Izvietoti ASV, un visi no
• 'pot niecīgu daļiņu, ap­ar
savu dzīvi. Arī viņu
W ar tiem apmierināti un
ļļ|st godalgas Amerikas sko-
''*|tadžādas grūtības vienā
«Pgabalā? Atbildi uz šo
varam meklēt kādas jau-
'•"^8 sievietes izteicienos,
visciešākā saskarē ar
.Viņa saka: ,.Tā Ir
ka šeit ieradās DP.
^ « darīs kaut ko ari mū-laDa."
RŪGTA PATIESĪBA
™ PŅācijām. Ja tagad
fc.DP jautājumu!
ļļŗasija slavinājumus
K
K T ^ ' P f 4,50
Lasot ^Latvijas*' 74. num. lasItA;
vēstuli „Kur palikusi krfiSņie pie
nekļi?*', pfirdoRias radīja teik
„Ar trimdas ce}08 mēs savus vi
ņus pieminam un godinfim gan
nlgos aktos, gan lielfiku sanfiksm
brīžos.'* Ir gan tiesa, ifidus godii^
jumus mēs rīkojam, bet 4audzkr
tie ir bāli, maz apmeklēti un
kailumfi atsedz, cik truli esam
kuSi, ka dzīvojam tikai savam
un patiesi vairs neprotam cienīt
savus varoņus, ne cietējus, ne
latviskfis tradīcijas.
Ilustrficijai mazs pārskats par
delstorfas nometnes latvieSu
rīcību un uzvedību, 14. jūnijā
nlgajā karoga pacešanas bridi
bija nepilns simts tautiešu, kai
gan nometnē i r ap MOO iemitni'
Cēsu kauju piemiņas aktā bez p
rammas izpildītājiem bija tikai
apmeklētāju, bet tad pat kino Izrā
šis skaits bija daudz, daudz lieļ'
Abos aktos skolu jaunatnes
kā nemaz nebija, bet deju vak
un bumbiņas dzenāšanā tā nav
pasīva. Ari Līgo vakarā.pēc
rammas izpildīšanas tūlīt'sākās
demās dejas, bet latviskās llgoša
nemaz nebija.
Un tā nav tikai šajā nometnē vi
Tas ir bezgala sāpīgi, jo rāda,
mēs domājam tikai par savām
tībām, priekiem un pilno vēderu,
aizmirstam tos, kas par Latviju
devuši savas dzīvības, tāpat tos,
zem sarkanā jūga cieš im iet
ceklu ceļu. Tas ir nevien sāplgii
arī bezgala apkaunojoši. Tā ir pa-tiesība,
kaut arī rūgta.
J . Mētra, Dedelstorfā
J""bieta «.'^"""ma biia
ka DP uz A|
nokārt tādēļ,|
ku trūkumu
vispār novērļ
trūkums? Tā]
ves apstākli*
daudz vairāki
niecības centi
granti būs ai
kā tā aizies
dara katrs ai
Sakarā ar
piespiedumi pi
skatītie^ un,
rāk, kā tikai
skaidrošana,
reizē ar intell
Dievs svēti
V a l
mu
Iesieti]
vēl dabtii
Izsūtām ar
skaitot
WK ai
EsslingejTi/!
V ē
»Katrs patsj
lējs," ir latvie
parasti veiksi
cijas gaitās ij
Dr. P. Dermt
DP nometnē
riļa atrodas
ņam ne tikai
bu savā arodļ
saimniecības ;
Pjualapā, bet
piedzīvojušais
čības speciālisl
5500 dol. vērtjļ
. Kā ta,^ iesi
jau vieaiTv^r, .
stāsta profesoj
komā, galvotā,
sāka man meļ
cietas tuvumāļ
nopietno dzivļ
pagalam negrij
šķita, ka viss
sameklētā 2 iiļ
nieks, uzzināji]
stāvu (4 cilvēlJ
īpašumā ml
^ad gaidīja še|
A. Āboliņa 8
kam darbs biji
^an. Baznīcaj