Bavarijas Latviesu vestnesis, April 26, 1950

              iSpiilil-..^....
uap-.
^ ASV m
rot oav
0^
pndoaS ik
m
ļdībai, ta*;
Idinot pa-btoSo
no-
L grflti
Ikvunu »f
U pēc aso
«tjugosla-
, kādu
dos
LATVIA
Laivtao New8paper
Publlsbed uodei eucoM civii
Affatrs DlvlslOD AuthorlsatlOD
Number UNDP t96 PubUiber
•nd CdltOT; Valtfemart Lam
oerRi Eaiin<?en/N Brelte 6 t i
6 ^ ; Pnoter: Ongeheuer &
Olmer. Ludvtgsbur:'. Kttrn«>
^itr. 16. PubUshed twice weekly
Clrculatloo 11.000.
LATVIAN NEWSPAKR
Nr. 32 (376)
Trešdien» 1950. g. 26. aprtU
Imlk treftdienia un Mstoieol»
Udevētt: Utvtalu Ceotrili Ka
mttela Galv^fiato rtOakloi^: V
Lambergs; calveni redaktora
vletniekB: Bl Culttta Redik*
tort: A BoUtelns, J Jēkab-
Boos. B fHselU. Ē RatBtert.
U dvarcs AitttrāUJaa redak-cUa
» vad K Smlts iLaivle;
House Canberra. C
Australta) BedakctSas adrese:
Batilnami^. Brelte 8 t t .
telefons m»
Savi|5notajam valstīm ļapalidz
nodrošināt briviba visam tautām
DINA ECESONA RUNA AMERIKĀŅU
REDAKTORU APVIENĪBA
V a š i n g t o n a (D). - Pēc dažu nedēļu atstarpes, kad visa pasaules
prese komentēja divas ievērojamas ASV ārlietu ministra Dina Ečesona
runas, kupls viņš deklarēja Vašingtonas politikas pamatprincipus, pagā­jušo
sestdien amerikāņu ārpolitikas vadītājs no jauna ņēma vārdu. Re­daktoru
apvienlbS,.kas pārstāv «andria visu Savienoto valstu presi,Dins
Ečesons atkārtoti runāja par ASV ārpolitikas pamatprincipiem un par
to, U!i kādiem pamatiem varētu izbeigt līdzšinējās domstarpības. Kā ie­priekšējās
runās, tā ari šoreiz ASV ārlietu ministrs asiem vārdiem vēr-i^
s pret Padomju savienības agresiju uh pret komunisma tieksmēm pa-kļaut
sev visu pasauli Uzrunas turpinājumā EČesons nosauca sešus
punktus, kas būtu liekami ASV ārpolitikas pamatā, lai pasargātu no tir-ranijas
kā Savienotās valstis, tā pārējo pasauli.
Savas runas ievadā Dlns Ečesons
minēja divas svarīgas idejas, kas ļā­v
a Savienotajām valstīm kļūt par
varena spēka faktoru — 'pirmkārt, tā
i r tieksme pēc brīvības un otrkārt
Individualitātes nodrošināšana. „Pa-domju
komunisms necieš nevienu no
Sim idejām. Ļaudis, kas aizstāv brī­vību
un savu Individualitāti, pēc
Kremļa doktrīnas skaitās par node­vējiem
un viņus novieto aiz restēm Enotiesā uz nāvi", teica A S V ār-u
ministrs. J a u šis drauds vien
btitu pietiekams, lai cilvēce novēr­stos
no tirranijas. Bet briesmas ir
Vēl lielākas, sacīja ministrs, jo šī f a ­nātiskā
doktrīna vald^ milzīgā ze­mes
lodes daļā un satelītvalstīs, ko
apdzīvo miljoniem cilvēku.
Tālāk Dins, Ečesons norādīja, kā­pēc
Padomju* savienība par savu u z ­brukumu
galveno mērķi izraudzīju-ales
Savienotās valstis. „ASV vitāU-tāte,
mūsu produkcijas kapacitāte un
ticība brīvībai neļauj KremHm rea­lizēt
savus mērķus", sacija Ečesons.
„Tāpēc Maskava dara visu, l a i mūs
vājinātu un radītu nesaskaņas mūsu
pašu zemē. Maskava nekautrē­sies
izlietot visus līdzekļus, l a i sa­tricinātu
cilvēces tieksmi pēc brīvī­bas.
Tas nozīmē, k a padomju varas­vīri
nevairīsies nekādas brutalitātes
un nekā cita, kas realizētu viņu n o ­domus.**
\
Aukstais kap ASV un
Vftiingtona (E). — Aukstais kaŗS,
kasi sākās Prāgas un Vašingtonas
starpā j au kopš laba laika, turpina
neatlaidīgi kāpināties. A S V ārUetu
ministrija, atbildot uz čechu komu­nistiskās
valdības provokadjām un
naidīgiem aktiem pret amerikāņu
diploinātiem, uzaicinājusi līdz L mai-
^^m slēgt Cecboslovakljas ģenerāl­konsulātu
Čikāgā. T a i pašā laikā A S V
ārlietu ministrija uzdevusi savai sūt­niecībai
Prāgā iesniegt asu protestu
čechu valdībai, kurā norādīts, ,Jca
komunistu* tālākās provokācijas un
izturēšanās pret A S V diplomātiem
var radīt nopietnus' sarežģījumus
abu valstu attieksmēs". Cechi savu­kārt
uzaicinājuši slēgt A S V konsu­lātu
Bratislavā.
Aukstā kara sekas i r arī sestdien
nobeigts prāva Prāgā, kurā diviem
galVeničijiem apsūdzētiem mājo­t
am Nechanskim un kādam Vālam
piemests nāves sods. Viņi „esQt
Spiegojuši par labu amerikāņiem".
ICādam cita'm apsūdzētajam pie­spriests
mūža ieslodzījums cietumā,
bet trīs citiem no 18—25 gadiem.
Pirmoreiz pret mate­riālismu
protestē ari
evaņģēliska baznīca
Berlīne (F). — Svētdien visās A u s -
trumvācijas luterāņu baznīcās nola­sīja
bīskapa Dibeliusa un 20 citu
Berlīnes - Brandenburgas apgabala
baznīcas vadītāju parakstītu gana
vēstuli, kas asi vēršas pret materiā­lismu.
Vēstījumā norādīts, ka Aus-trumvācijā
visiem līdzekļiem apspiež
reliģiju un vajā draudzes locekļus.
Skolās aizliegta ticības mācība un
bērniem jāpiesavina]as zināšanas no
tādām grāmatām, kurās apgalvots,
ka Jēzus Kristus nekad nav dzīvojis.
Tai pašā dienā gana.vēstule nolasīta
ari katoļu baznīcās. Ticīgajiem pie­draudēts
ar ekskomunikāciju, ja v i ­ņi
nenovērsīsies no materiālisma, kas
pēc savas būtības nostājas pret Die-un
rdiģiju.
Runas otrā daļā A S V ārlietu m i ­nistrs
minēja sešu punktu program­mu.
„Kā pirmo es vēlos minēt mūsu
nesatricināmo ticību brīvībai. Mēs
negribam attiecināt šo ticību tikai uz
Savienotajām valstīm, bet esam pār­liecināti,
k a ari pārējām tautām ir
tādas pašas tiesības dzīvot brīvībā
kā mums", izsaucās Ečesons. Prog­rammas
otrs punkts prasa, l a i Savie­notās
valstis visiem iespējamiem lī­dzekļiem
pavēsti arī pārējai pasaulei
brīvības nozīmi, izlietojot šim nolū­kam
ASV vēstniecības, rakstus, brī­vo
presi, radiofonu un filmas, kā arī
apmainoties studentiem. „Bet ar t i ­cību
brīvībai vien nepietiek. Mums
jābūt pietiekami spēcīgiem, l a i savu
brīvību varētu nostiprināt im aizsar­gāt
kā pašu zemļ§, tā pārējā pasaulē.
Tāpēc mums ļoti rūpīgi jādomā par
savu aizsardzības organizēšanu", tei­ca
ārlietu ministrs.
Ceturtais punkts Dīna Ečesona
programmatiskajā runā prasa palī­dzēt
celt dzīves standartu pārējā p a ­saules
daļā. u n uzlabot saimniecisko
stāvokli. Piektais punkts aptver p o l i ­t
i k u un ierosina, l a i Savienotas val­stis
vēl ciešāk sadarbotos ar Apvie­notajām
nācijām, Atlantika pakta
signatārvalstīm un Eiropas padomi.
Vispēdīgi Dīns Ečesons sestajā punk­tā
runāja par saprašanos ar Padomju
Sļavienību, kas nodrošinātu pasaulei
mieru un kārtību. Viņš gan tūdaļ
piebilda, k a ši saprašanās nebūs p a ­nākama
tikmēr, kamēr Maskava ne­atmetīs
savu agresīvo politiku. P a r
agresiju Dīns Ečesons nosauca ne
vien militārus uzbrukumus, bet arī
visus Kremļa propagandas paņēmie­nus
un slepenu graušanu no iekšie­nes.
Kā divi iepriekšējās, tā ar! šo Eče­sona
runu amerikāņu, britu un fran­ču
prese komentē ar lielu uzmanību.
B B C politiskais redaktors ziņo no
Vašingtonas, ka tā varētu nozīmēt
netiešas direktīvas, ar kādām A S V
speciālais sūtnis Dr. Džesups ieradās
Londonā, lai sagatavotu trīs ārlietu
ministru konferenci maijā.
Lietuvieši daļu sop^mto
galvoļumu ^rib nodot
latviešiem
ASV latviešu laikraksts Laiks
informē, ka Latvian Relief
Inc. saņēmusi solījumu no lie­tuviešu
bēgļu palīdzības orga­nizācijas,
ka pēdējā zināmu
daļu no saņemtajiem galvoju­miem
D P ieceļošanai A S V no-do^
latviešiem. Tā kā lietu­viešu
grupa A S V i r ļoti plaša,
tad arī viņiem iespējams orga­nizēt
daudz plašāku galvoju­mu
sagādi fiekā latviešiem un
nekā nepieciešams viņu pašu
i tautiešiem, kas vēl atrodas Vā­cijā,
Vācu iestādes jau pārņem
DP nometnes
Die Tat par Baltijas valstu aneksiju
un Mololova viliigajiem solijumiem
PAZUDUŠAS AMERIKĀŅU LIDMA^NAS ATBALSS ŠVEICES PRESE
Pazīstamais Šveices dienas laik-
Palicejiem jārēķinās vel ar diviem gadiem
bez privātiem dzīvokļiem
Latviešu pārstāvis Lejassaksijā It K u k a i n i s muiu līdzstrādnie­kam
izteicās: Bonnas valdības DP likums, k am jānosaka Vācijā palicēju
DP tiesiskais stāvoklis un saimnieciskās dzīves nokārtojums, vēl gan nav
ieraudzījis dienas gaismu, un par tā galīgo saturu spriest nevar, bet jau
maijā sāksies svarīgi pārkārtojumi nometņu dzīvē. Ir skaidrs, k a D P
pāries vācu bēgļu ministriju (FlūchtUngsministerien) pārziņā. Atsevišķu
nometņu pārņemšanu ministrija sāk jau aprtļa mēnesi Lejassaksijā
25. aprīlī pārņem Haiibveras poļu un jugo^lavu DP nometni. To pārzinē»
vācu iestāde, bet nodos britu un I RO pārstāvji, par novērotājiem pieaici­not
visu tautību D P komiteju pārstāvjus, lai, pirmo nometni nododot
vācu pārvaldē, varētu tūlīt novērst visas neskaidrības vai'pārpratumu».
Maijā vairākas bēgļu ministrijai
komisijas pārņems citas Lejassaksi-raksts
Die Tat reizē ar padomju at­bildi
Liepājas lidmašīnas incidenta
lietā pirmajā lappusē publicē rakstu
par Baltijas valstu aneksiju. Tajā
starp citu teikts; •
«Mežonīgā padomju brēkšana par
kādu A S V lidmašīnu, kas „aizkārtisi"
padomju gaisa telpu, no jauna i z r a i ­sījusi
interesantu starptautisko tie­sību
jautājumu, ko pasaule šķita j au
aizmirsusi. Proti, Savienotās valstis
uztur diplomātiskas attieksmes ar
Latviju, Igauniju un Lietuvu un ne­kad
nav atzinušas šo valstu pievieno­šanu
Padomju savienībai. Tādēļ A S V
nevar uzskatīt lidojumus virs B a l t i ­jas
valstīm par padomju robežu a i z -
lepemusi
Hainanas salas gal­vaspilsētu
Hongkonga (D). — B B C pārstāvis
ziņo no Hongkongas, ka svētdien
Maotsetunga armijas ieņtma Haina­nas
salas galvaspilsētu Hoihavu. So
informāciju apstiprina ari Nacionā­lās
Ķīnas valdība, piebilstot, ka
Cangkaišeka karaspēks pilsētu pa­metis
bez cīņas. Ofensīvu pret H a i -
nanu komunisti sāka priekš nedēļas.
Tagad tā tuvojas noslēgumam, jo n a ­cionālās
Ķīnas karaspēks izrāda t i ­kai
pavisam vāju pretestību. Komu­nisti
publicējuši uzsaukumu, aicinot
Cangkaišeka kareivjus padoties, ap­solīdami
viņus nogādāt „bez atlīdzī­bas
uz mājām". Hainanas sala, kurā
bija ierīkoti atbalsta punkti, lai
bombardētu Ķīnas cietzemi, i r priekš-ļ
pēdējais Cangkaišeka atbalsta punkts.
Maskava pārceļ auksto karu
arT uz Triestu
PADOMJU SAVIENĪBA PRASA G U B E R N A T O R A IECELŠANU, BET
J U G O S L A V I J A G A T A V A RUNĀT A R ITĀLIJU
Maskava (E). — Tai paša dienā, Triestā provizorisku valdību, iecelt
kad Jugoslavu ārlietu ministrs preses
pārstāvjiem paziņoja, ka Belgrade
gatava runāt ar Romu par Triestu,
padomju ārlietu ministrija pavisam
negaidot iesniedza amerikāņu^ bri­tu
un franču vēstniekiun garu pro­testa
notu. Tajā norādīts, k a Padom­j
u savienība uzskata stāvokli Triestā
par ,4iepanesamu" un prasa nekavē­joties
tur iecelt neitrālu gubernato­ru,
kā a r i atvilkt A S V un Lielbritā­nijas
okupācijas karaspēku. T a i pašā
laikā sava izturēšanos diametrāli
mainījusi arī itāļa komonistu parti­ja.
Līdz šim ta iestājās par Triestas
pievienošanu Itālijai, bet tagad, lī­dzīgi
Maskavai, prasa to izsludināt
par brivpilsēta.
Padomju savienība asā tonī ieturē­tajā
notā norāda, k a Savienotās v a l ­stis
un Lielbritānija „rupji pārkāpj"
Itālijas miera līgumu. L a i gan dro­šības
padome Jau vairāk nekā priekš
trīs gadiem ratificējusi miera līgu­mu
ar Itāliju un nolēmusi Triestā
iecelt gubernatoru, Londonas un V a ­šingtonas
izturēšanās dēļ tas nav b i ­jis
iespējams. Bez t am angļiem un
amerikāņiem jau 1948. gadā vajadzē­ja
atstāt Triestas apgabalu. A r i tas
vēl nav noticis. Sī iemesla dēļ Tries­tas
saimnieciskais stāvoklis kļuvis
katastrofāls un tur valdot īsts poli­cijas
terrors. Tāpēc Padomju savie­nība
prasa, nekavējoties nodibināt
gubernatoru un tūlit atvilkt ameri­kāņu
un b n l u okupācijas karaspēku.
Reakcija uz jauno Maskavas triku
kā Vašingtonā, tā Londonā i r vienā­da.
Turienes politiskās aprindas p a ­domju
notu nosauc par jaunu propa­gandas
līdzekli un auksta kara kāpi­nājumu.
Rietumos nevienam nav
šaubu, ka t'eši Padomju savienības
obstruktivās izturēšanās dēļ līdz šim
nebija iespējams atrisināt Triestas
problēmu. Tad. kad Staļins vēl bija
draugos ar Tīto, Padomju savienība
Triestas pilsētu un visu apgabalu vē­lējās
nodot Jugoslavijai. Neraugoties
uz ilgajām konferencēm tāpēc nekad
nevarēja vienoties par gubernatora
kandidatūru. Tagad, gluži negaidot,
Kremlis visu apgriezis otrādi un ne­veiksmēs
vaino citus.
Liekas, ka jaunajam pagriezienam
Maskavā i r vienkāršs izskaidrojums.
Romā šinīs dienās saņemts oficiāls
apstiprinājums, ka Jugo.^lavija vr
mieru uzsākt ar Itāliju tiešas saru­nas
par Triestu. Atvadu vizītē A SV
ārlietu ministrijā to apliecināja arī
līdzšinējais jugoslavu sūtnis Vašing­tonā
Kosanovičs. Skaidrs, ka šāds i z ­nākums
nav pa prātam Maskavai.
Kremlim daudz labāk patiktu, lai
nenokārtotais Triestas jautājums jo­projām
ir par šķērsli tuvāku attiek­smju
nodibināšanai Jugoslavijas un
Itālijas starpā.
kāršanu. Krieviem ir savdabīga sa­prašana
par starptautiskām tiesībām.
Tie ceļ lielu brēku, ja šīs tiesības
aizkar kāds svešs lidotājs, bet tai
pašā laikā viņi paši min starptautis­kās
tiesības simtstūkstoš zābakiem,
ja vien tas liekas stratēģiski lletde-rigl.
Ievērojamā padomju personība
Molotovs kādreiz svinīgi deklarēja:
,J?ēdējo divu gadu desmitu pieredze
radījusi labvēlīgus pamatus ciešāku
attieksmju izveidošanai starp P a ­domju
savienību un tās kaimiņiem
— Baltijas valstīm. Būtu aplam ap­galvot,
tt kā savstarpējie palīdzības
pakti nozīmētu Padomju savienības
iejaukšanos Baltijas valstu iekšējās
darīšanās. Gluži otrādi: signatārval-stu
neitralitātes saglabāšana formāli
apliecināta"paS:t§ uh tas vēl Heku
reizi pierāda, ka Padomju savienība
nav nodomājusi iemaisīties Baltijas
valstu iekšējās darīšanās.'*
Tā runāja Molotovs 1939. g. 31. ok­tobrī.
Dažus mēnešus vēlāk, 1940. g.
17. jūnijā sarkanarmlja iesoļoja B a l ­tijas
valstīs, un tas pats Mohcovs
pavēlēja anektēt Latviju, īga miju
un Lietuvu. Tagad viņš žēlotas kā
šķīsta nevainība, ka kāda AŠV l i d ­mašīna
apdraudējusi Baltijas valstu
neaizkaramību. Bet, kā Molotovs pats
realizēja neiejaukSanos Baltilas v a l ­stu
iekšējās dariSanās? 1941. gadā
naktī uz 14. jūniju Baltijas valstīs
sāka darbu lielas motorizētas krievu
slepenās policijas vienības, lai iz­rautu
no gultām desmitiem tūksto­šiem
cilvēku, sadzītu tos netīros lopu
ya?onos un deportētu uz Sibīriju.
Tāda bila Baltijas valstu traģēdija
toreiz. Tā lauza vārdu Molotovs. Un
tā šodien virs Baltijas valstīm l i d i ­na*?
baigais spoks.
Reizē ar rakstu Die Tat publicē
arī Baltijas valstu karti un paskaid­rojumos
uzsver, ka Llepāla ar savu
neaizsalstošo ostu ir svarīgākais pa­domju
flotes atbalsta punkts Balti­jas
iūrā. Kopš kara beigām Padomiu
savienība ao Liepāju Izbūvēlusi ne­skaitāmas
militāras ierīces. Sai pie­krastē
atrodas arī V-ieroču izkauša­nas
bāzes, ko sarea neskaitāmas i z ­nīcinātāju
eskadriļas. A r to laikam
izskaidrojama arī šī pār^k lūtiuā pa­domiu
reakdla uz A S V lidmašīnas
„robežaR aizkārunm"
Kopenhāf3(enas lielākais n^dēlas
laikrakstf» Information šai sakarībā
raksta: MBaltijas jūras austrumu da­la
pārvērtusies par klusu mistisku
iūru. Pārbraucot zināmu līniju, katru
kuf^i apdraud pazušana uz n-^atgrie-šanos.
Agrāk So lūfu izmnn*o^a kā
mierimis zvejas ūdeņus, bet tagad tā
narvērtusies varbūt par pasaules l i e ­lāko
gaisa flotes bazi."
jas nometnes. So darbu ministrija
grib veikt līdz 15. jūnijam, lai līda
1. Jūlijam, kad nometņu pārvalde to*
tāli nonāks vācu rokās, būtu iegūs­tams
reāls pārskats par situāciju.
Vācu iestāžu pārņepitās DP no«
metnes IRO materiālfi aprūpē vēl
paliek līdz 1. Jūlijam, bet administra­tīvi
būs pakārtotas pilsētu vai p a ­gastu
birģermeistariem, raugoties
pēc nometņu atrašanās ' vietas,
DPACCSi darbību izbeigs, un par
vācu pārņemto D P situāciju būs no­modā
īpaši britu militāro valdību i e ­rēdņi
resp. referenti, kas gan neat­radīsies
nometnēs, bet būs ērti s a ­sniedzami
augstā komisāra iestāžu
rezidencēs. Pārejot vācu pārziņā, DP
personības dokumentus apmainīs
pret vācu iedzīvotāju pasi (Kenn-karti).
Dažādu tautību trimdinieki
tiesiski un faktiski tad būs pieUdzi*
nātl vācu bēgļu stāvoklim
Pārņemtas tiks visas D P nometnes,
izņemot veco ļaužu, kas paliks DP
pārvaldes pārziņā, un transitnomtt»,ļ
nes, kas a r i turpmāk būs pakļautas
IRO. Kā veco ļaužu, tā transītnomet-nēs
DP saņems arī turpmāk brīvu
aprūpi. Visas pārējās nometnes (arī
izvietojamo) pāries vācu bēgļu m i ­nistrijas
pārziņā. Vācu pārziņā no­kļuvušie
nezaudē saVas tiesības emi­grēt
un I RO aprūpi un gādību Sai
ziņā. K a d vācu pārņemtā nometnē
dzīvojošais trimdinieks saņem aici**
nājumu doties uz transltnometnl,
viņš saņem brīvu transportu u n t r a n -
sltnometnē atkal I RO uzturu u n pā­rējo
apgādi.
Apzinoties pārejas lielo nozīmi,
IRO izteikusi nodomu censties vēl
pirms attiecīgu nometņu nonākšanas
(Turptnfijums 2. Ipp.)
Ielu ciņa manevri
Berlīne
Berlīne (JJ). — Pēc Reutera aģen­tūras
ziņām. Berlīnes Grunevalda
parkā sākušies amerikāņu okupāci­jas
^pēku līdz šim plašākie „sacelša-nās
un i e lu cīņu manevri", lai saga­tavotu
amerikāņu karavīrus even­tuālo
miera traucējumu apkarošanai
Beriīnē. Manevri notiek 10 kv. km
plašā terrltorijā. Grunevalda parks
ar papīra strēmeļu palīdzību sadalīts
Ielās, laukumos un sektoros, kas m i ­niatūrā
atbilst visas pilsētas plānam.
300 ar spieķiem apbruņoti karavīri
manevros tēlo 20.000 «dumpiniekus",
kas «ielauzušies amerikāņu sektorā".
Līdzīga veida manevrus mazākos ap­mēros
IzdarijuSi ari Beriīnes britu
un franču sektora okupācijas kara­vīri.
Rietumberlīnes vācu policistu
skaits sakarā ar gaidāmajiem ne­mieriem
palielināts līdz 2000.
Hannovorsche Alļgemeine Zeltung
ziņo, ka Zoltavas apkārtnē notiek
plaši angļu motorizēto vienību ma­nevri.
Tajos piedalās ari jauna veida
tanki, kas ar speciālas ierīces palī­dzību
īsā laikā var paši ierakties.
Vōcras okupaciiu
pagarinos uz 5 gadiem
Vašingtona (Is). — Vašingtonas un
Londonas informētās aprindas ziņo,
ka amerikā*)u un angļu valdība i z ­šķīrusies
par Vācijas okupācijas pa­garināšanu
uz turpmākiem pieciem ^
gadiem- Tas kļuvis nepieciešams i
ievērojot pašreizējo stāvokli auksta­jā
karā. Rietumu sabiedrotie pār­liecināti,
ka okupācijas karaspēka
atrašanās Vācijā praktiski novēršot
padomju uzbrukuma iespējas un or­ganizēto
komunistu iniiltrādju*
ASV VAR UZVARĒT KAJŖU AR
NERVU GAZEM
Hamborga (lo). — No Detroitas z i ­ņo,
ka A S V un, domājams,,arī P a ­domju
savienībai, esot jauna veida
kaujas līdzekļi — noslēpumainas
nervu indes. Informētas vācu mediķu
aprindas Hamburga izteikušās, k a a r i
vācieši Jau pag. kara pirmajos gados
ar šāda veida nervu gāzēm izdarījuši
eksperimentus Lineburgas tīrelī.
Ģen. Mekolijs (McAuliffe), ASV ķī­misko
kaujas līdzekļu korpusā ko­mandieris,
paskaidrojis, ka šīs nervu
gāzes tik ļoti vājinot ienaidnieka
pretestības spējas, ka „ mēs varam
uzvarēt, nesagraujot nemaz attiecī­gās
valsts saimniecību".