Bavarijas Latviesu vestnesis, March 3, 1949

              mm
AIZGĀIA5EZ
IIELO KAUJAS RUdU UN KJCUJAS RRHSEŖU BOJA
EJA OTRĀ PASAULES KARA
Sniedzam VoUfsaiiga Dantņa raksta miļu, kairas teioala Sr pēdēja
pasaoles kara lielas Joras kaajas on flotes milzeņa daikārtijiti traģiska
boJS eja. Izmantodams plaSa speciālas liteiSttras klāsta» kopā ap 80
dal^a darbo» āators M raksta serUā sniedz ^ilglako epizoda ^
nOoBtas an rdze i z s ^ vispirelai Joras kara skat^lfes al&6b^
mi pasaules meistar­sacīkstēs
VĒSTULE JLATVUAT* N O STOKHOUIAS
Kad angU i m gadā ud3Qv^a sa-1 angļi užfcūvēja savu 42.(KK) tonnu
vu 18.000 tonnu lielo ,^eadnaught", lielo JHood", likās, ka robeža sa­kūra
ātrums sasniedza 21 mezglu (ap ļ sniegta un tālāk vairs nav kur iet.
40 fem stundā) un kura smago gra-lBet tad vācieSi konstruēja abus
ttātu caurmērs bija 12 coUu, bija ra» 45.000 tonnu milzeņus „Bismarck"
dies kuģis, kas deva nosaukumu pa- un „Tirpitz", nu ,Jlood" bila vairs
visam Jaunam tipam. Jaunai klasei, tikai trešais lielākais pasaulē. So-ko
mēs šodien ajpzīmejam ar vārdu dien ar! 45.000 tonnu nevienu vairs
kaujas toģis vai drednauts. Tā bija nepārsteidz, un Jaunajā amerikāņu
flotes stratēga sēra Džona Fišeraļ flotē pat 52.000 tonnu nezvēri ir
doma konstruēt grūti ievainojamu,! vairs tikai standarttips, ko ražo pēc
bet efektīva uzbrukuma vienību; ra- ļ „sl!došās lentes'* principa,
dit kuģi ar smagu bruņu segumu,] Pēc absolūtā zalves speķa un snie-bet
M u ātrumu, kuģi, kura spēks dzamības. rēķinot, atklātā jūrā dred-būtu
koncentrēts miMgos tālšāvēju nautam ir tikai viens cienīgs preti-liefeabalos.
j nieks — tas ir kaujas k u ^ „piBbrā-
,3readnaught" bija pirmais pa- lls" kaulas kreiseris, kas no dred-raugs:
tiešām, šis pelēkais tērauda ļnauta atšķiras ar to, ka uz vissma-milrf/
5 sp^a sasist kuru katru ie- gāko lielgabalu rēķina tam attīstītas
naidnieku tāpat kā veseris sasit māla arī vidējās un vieglās ieroču šķiras,
podu, palikdams pats gandrīz nejū- Vairāk nekā 30 drednautu un kau-tīgs
pret vieglo vai vidējo flotes vie- ļ jas kreiseru nogājuši dibenā otrā
nlbu--iznīcbiātāļu un kreiseļTU gra- pasaules karā, tas ir vairāk nekā
i\ātitn. miljons tonnu. Savādā kārtā viņu
T§ ir simtiem gadu veca aksioma, aiziešana bieži, pat pārsSc bieži, Sķi-ka
pārāks kuģa apbruņojums, kwn- tusi tik dīvainas nevarības yp tUc
biņēts ar pārāku kustēšanās ātrumu, I nevarīgas varontbas pilna, ka brī-ir
kuģa varenības atslēga: ,^read- žam liekas, šie milzei^ uzbūvēti t l -
naught" — tas bija supeiku^, tā- kal tādēļ, lai, karogiem plīvojot, Iz-tad
tā bija Jau pāraksloma, un tam- ļ brauktu Jūrā un . . . noietu dibenā,
dēļ angļu admirāli daudz neuztrau- akli un stupīdL Jā, tieši dižākie no
cās, kad priekš pirmā pasaules kaŗia visiem bleia vien it nogrimuši, le-angļu
flotes manevros kāda zem-1 naidnieka nekad neredzējuši, un cit
ūdene nolaida dibenā protams, teo- ir pārsteigti pat „nakts kreklā",
^rētMd, pašu „Home Pleet" flag-ļ savās bāzēs noenkuroti,
kuģi. Galu galā, tie tomēr bija tikai Nākamajā bomara lasiet:
minevrl, bez tam, manevri taču no-| ,JfOGR£MDETS SAVS: BAZE . •
tiek, lai at2lņas nostiprinātu, nevis
noārdītu. „Dreadnaught" bija pā­rāks
apbruņojumā, nn — „Dread-naught"
palika Jūras valdnieks.
Bet tad, tas bija kā zibens spē­riens,
1014, gada rudenī, Jau pirma­jos
kara mēnešos, vācu kapteinis
Vediniens ar savu veco zemūdeni U9
pusstundas laikā nolaida dibenā, un
šoreiz tas bija pa Mam, trīs angļu
kreiserus: „Hogue", „Cressy" un
„Abo\iklr*', un vecās atziņas pēkšņi
sabruka tik pdlnīgl. It kā tās nekad
nebūtu bijušas. Flotes stratēģi ne­gaidot
atradās pavisam Jaunas situā­cijas
pridtSā: kuģis vairs nebija su­verēns,
un kaujas kuģis, kaut gan
joprojām vareos, no^ karaļa bija
pŠcSiļ^ degradēts par vienkāršu ie-rlndņidcu.
Bet tks bija tikai sākums.
Kad 1939. gada rudeni, otram pa-'
saules ķaŗam sākoties, vācu lidotāji
(att^al tie bija vficleSil) nobēra pir­mo
bumbu krusu pār Skapa Plovā
un Pirtas IDcī stacionēto angļu floti
uh tūdaļ izsita no ieiindas veco
«Iron-Duke**, kuģjs bija degradēts
otru reizi Nu kļuva skaidrs^ ka'
1914. gadā iezvanītā ēra aizsniegusi
savas galējās konsekvences. Kuģim,
kam gadu simteņiem bija jārēķinās
tikai ar ienaidnieku plāksnē, uz
)priekšu būs Jārēķinās ar ienaidnie­ku
telpā. Sai ziņā kuļģlem šodien
ir tas pats stāvoklis,^ kas lidonim
gaisā: ienaidnieks ik biidl var at­rasties
ne tikai aiz kuģa vai blsto
k u | ^ , bet arī virs un zem tā. Bija
mainījusies kuģa būtiskā pozldja,
tm tas nbzīmēja, ka tam līdzi bija
sa
Uxvarēt3}i DP meistarsacīkstēs tltpoSiatiā
8 km distancē: no kreisas — otrās vietas te*
govēls OioHņg, vecmeistars SkrastlņS {3. ?.)
tm iatmais meistars Reicis Upe.
KSrlia Paegle, biļuSais Latvija» ielases l»o-ļejists
ua kādreiz ar! italda tenisists, tagad
Zviedrijā sācis atkal darboties ar mazo bum*
>iņtt, Stokholmā pret Zviedrijas meistaru
FUsbcrgtt K, Paegle zaudēja 6:21 un ITr^l
un pret Zviedrijas otru izlases spēlēlSJu
Grlvi 13:21 un 17:21.
Ifauņo YMCA Augsburgas vācu mclsttar-čīkstēs
basketbolā uzvarējusi latvieSu viiīnl-bu
45:33. Pēc pirmā posma vadībā ir igatioji,
2. V. latvieSl, 3. lietuvieSi, 4. vācu vittjlba
TG VIktoria, 5. ukraiņi.
Vācijas meistarsacīkstēs hokejā svētdien
Riessersee uzvarēja AC. Augsburg 5:3. Augs-burifiešiem
vārtus guva Kleinops un Bluķis.
Draudzības sacīkstē Fisene savukārt uzvarlBja
Riessersee 12*^.
102 m lēkšani ar stepēm laclkstēs pit
Zalcburgas sasniedzis Vācijas jaunais meis­tars
Seps Veilers. Ari otrs Vāci'as pārsitā-vls
R. Gerings ispēļis 100 m. Trešā vietā ai*
98 ra palicis pasiiules meistars Seps Bradls.
Norvēģijas mtlstamosaukumu 50 km slēpo^
ganā ieguvis Nilu Olstensens 2:54:39,0. Olim
piadas iizvarētāļs lēkSanā ar slēpēm Hug-stets
guvis pirmo vietu ASV ar 80,1 m.
DienvidvScļias fntboU mdstarsacikstēs pē*
dējās spēļu, kārtas rezultāti: Bavem Mfin
chen»Vlfaldhof Mannbeim 3:2» Kickcr» Offen
bach i Eintracht Frankfurt 5:a; BC Augs
burg • FC, l^delheim 4:1; Stuttgarti^r
Kickcrs - FC NOmberg 3:1; TSG. Ulm <
Schwaben Aucsbiurg 0:0; FC. 05 Schw»?iii
furt • F3V. Frankfurt 3:0; VfB. MfihlburR «
1850 Miinchea l i i ; VfR. Mannheim : Vf«.
Stuttgart. ^
Pasaules meistarsacīkstēs hokejā Zviedrijas
sporta savienībai devuSas 150.000 kronu atlll
kuma. Daļu no peļņas izlietos Kanādas tri»-
nētāja algošanai*
Vai Jūs 2^tp k a . ..
. . . franču futbola vienības Marscilk pa
nākumu noslēpumst esot ultravioletie stari^ ai
kuriem pirms kati^s spēles obligāti apstaro
ik katru vienības dalībnieku.
. , . Šveices velosipēdu fabrikas mēģina \t
gatavot vieglāko divriteni pasaulē: tas svēr
lot tikai 3*2 kg tm spēšot izturēt vienu sa>
cMo sezonu.
^ I^ispēji^i'kaut kā tikt pān^ riiāia ^ STst sāi2^*^^^^
art ^ . . b W - pa celam dSdās turaelfis. n^Tuto p o U &
tnikv, kabata, trauksme āmieSā' 'Sn I iffiTdmrit. T ' f » ^
6 i ^ l e k j i vadīta m e k l ē ^ nedeva rezttJtāJkrm^l&}i«i^^
^J^^trSll^^\^^H^ ' l ^ " * wfje nospiests pie sētas temTtu tS^^jg^J^ savos seosaciiu rakstos bagātu im skai par Mareku un kfidniotrA hUa n«<iiii^i« « . J..5t!^*r«
nu. kad Mareks ieradBoties policijā. ļ tomēr bija «ricstt ^uS ār^S^ SuJ^Jl*
Jļ^j.i^.l??^' m 8ttttāciia nebiļa skaidra vēl I samobilUēia visu tesnēiama^ ™ iSl ^
e^t
nMluM.'^"?^^* nebija sk£dra Jēl UamobilUēja ^w t^pēiSTl
^^^ji^J^'^V^^* teoŗ|iiskas iespējas mašīnas Ieradās pat «i 20 km a f f i t Tm
i mdstartitulu *i}a veselām 3 vfiiiffm! I noiit^UM mm&nm*^^ jāmi^ua^^Si
taurēdamas joņoja ui
ķaua biļa ^11
Cechu uzvara šoreiz sevišķi nepārliecināja. 12 lauztas kaļas, daudzi smadzeņu satfSSl
tm lietpratēji dlezgim vienprātīgi atzīst, ka tur-| salauztu un samldtu velosipēda CM
nira nav uzvarējusi labākā vienība. ļ »Uekta automaSInB, vtsela Itadu £
i^i^fio^^^i^'^i? ' « T . '*-*L»n» 3 valstīm: I i»Ucijas mašīnas, 20 \mm ua « fitri^ i2 „^2!^^^^^®L^.*^^' un Zvicdrffal. Ar 3H) ttdUbas mašInsTtaurēdamas Kmois
tttvani pret Zviedriju un 8 p, ēechl ieguva
skaidru pirmo vietu, tā nevajadjēja sākt
nāktos amerikāņiem, kas ^grāva zviedru ctri- vXi J*!!^'*^^".?-^^^^ W
bas ar 6:3 tm dienu pēc tam ar «echlL no- ^1^.^^^
demonstrēja 2H). Pēc šis spēles z>*iedrl raksti- K'*",.^*»^^ f*^^**^
ja: „Ma8u vienīgais apmierlnāi&s var būt P TI^L!??'-J*^^^
tas, ka ēechi amerikāpu priekšā bija tikpat «Trakākais, ko mēs «sam Stokholmā c^tl.
bezspēcīgi kā mēs." Amerikānim nmIksSSŠ I ltj«lm?Jr'ii*'flS*'*'^'Jf tomēr vUi ^^j^
«akums, kad viņi Prickši itit'S*^^ čīkstēs gatās 12:5 uzvaras pār Sveic? piedzi
voja pret to pašu vienību 4:5 zaudējumu. Ar!
Kanāda uievarēja amerikāņus 7:2. Tiklab ka­nādieši
kā amerikāni turnīra sākumā daudi
strīdējās ar tiesnešiem par spēles noteiku­miem,
skaitās, spēlēja Vupļl, vienmēr par pār­kāpumiem
tika raidīti „atpQtā'* uo tā zaudēja
publikas simpātijas. Dalās spēlēs amerikāņus
un ķanādItiSus vienkārši Izsvilpa, Bet tad viņi
plelāMjās, atmeta visus trikus uH demonstrēja
Ueliskas cftokas. ASV un Cechoslovakija. blla
neļ>ašaubāmi turnīra labākās vienības. Publika
blia taisnīga. Nedēļas beigās tā tikpat sirsnīgi
sumināja tos, kurus sākumā bIja Izsvilpusi. -
Mmtamcikšu finālspēļu apmeklētāju kop-i
KAUJA PAR STADIONU ^
Kādā mdstorsacīkšu vakarā Stokholma pie-dzīvoja
īstu kaujas trauksmi. Bija paredzēta
ZviedrijaS'Ranādas spēle. Jau labu laiku pirms
sākuma ap pilsētas stadionu, kurā ir 12.000
vietu, sāka pulcēties gandrīz vai iiepārredzatni
ļaužu bari. Vārtu atvēršanas brirf sapulcēju­šos
skaitu vērtēja uz 30.0001 Rindas stiepās
turpat vai kilometru uz visām pusēm. Kad nu
Pļ»»;i» lajpīgo simti sāka plūst stadionā»
pēkšņi sākās panika. Neviens nezina pateikt,
nospiests. Tļ« t i ^m bija brlaumi ^ ^
oats lielākais visā šajā turnīrā.
Stokholmā, februāra beigās.
Krustvārdu
SLUDINĀJUMI
UZMAMBU TAUmSl
ĀRZEMES!
Ar šo paziņoju, ka esmu iekārtojis visu
latviešu grāmatu Izsūtīšanas vietu ārpus
Vācijas dzīvojošiem tautiešiem. Samaksa
par piesūtītām grāmatām kārtojama katras
zemes valūtā uz vietas, — aprēķinot pēc
oficiālā DM dienas kursa, katram grā­matu
sūtījumam būs pievienots orderis &r
norādījumu, kādā bankas kontā maksājums
nokārtojams, \
Ar 5o Jūs nodrošināt sev ātru un drošu
grāmatu sa£ādi, ~ maksājot normālo Vā­cijas
grāmatu cenu.
Visi pasūtinājumi adresējami:
(24) Geestiutdit-Spakenberg 3.
Genaiaiiy.
Apgāds mi^pamatu spedicUa
K. RAITS.
P.S. Sakarā ar «larbu pārkārtošanu ar
apgādiem norēķināsimies ar nosebošanos.
(166)
Esma saņēmis
Jēkaba J a n š e v s k a iromanu
Mūsu mīļais filistra
tiūvinSeAljeris
I) Ādolfs Strautmanis
«iiris 1949. I. 14. janvāri, Vinipeiā, Kftoā^ā.
Viņu m!|ā piemiņā paturēs
Talavljas shlmt
IZCEĻOTĀJI!
Jdsu turpmākais darbs var būt ari lauk-saimnieclDā.
Tāpēc ņemiet līdzi savā
ļ cefa somā
agr. Grozgalvja
SAIMNIEKOŠANAS
, PAMATJAUTĀJUMI
Kritikas atzinums: .Sl grāmata nedrīkst
iztrūkt neviena ceļotāja ceļa somā."
Grāmatas cena DM 5,50. Atsevišķiem
pasūtinātājiem izsūtām uz pēcmaksu +
pasta izdevumi.
Atkalpārdevējiem pret tūlītēju samaksu
20 proc. atlaide, bet komisijā 15 proc.
Pasūtmājumus pieņem:
DAUGAVAS VANAGU
DM
,JDZIMTENE" I daļu * . . • . 4 . -
vēl piedavajui!
„8taburaga bērni" Valdis . • . o . . 7,—
f,Roblnsons KrūzIņS" I d; • Daniels Defo 4,50
»,tlduma dūmos" I un II d. A. Nicdra 4,50
„Latviska un moderna virtuve" H. Blr-ziņa
un A. ftvāģers . • • . . . . 9,—
Grāmatnīcām piedāvāju:
gramatnica»
(13a) Nfirnberg 2,
DP Camp Valka
J. Akuratčra Noveles, ies. • • • • •
brošēta . . . , , , , • • • • •
V. PlOdoņa Brlnumstabnllto - 4 krās. .
Latvijas sodu iituims. rotēts • • « « •
Autogēnā mttināšani, rotēts • • • • «
M. Bendropei Elks Tongū . . • • • .
UtvieSn rakstnieka portreti (2t ģimttna)
Raiņa Jāzeps mi viņa brāli, ies.. . . .
Sagatavošanā:
A. Brigadmi Kvēlošā lokS^ romifis.
Umcniski: I, NodroSlttājums. 1 AptbH
vērtību. 7. Irtt. 8. Vairojamai» stiUi. %
Bikses. 10. VIridUi vfirds. 12. Celtas, a I»»
sija. 17. Ķīmisks elements. 18. Sit. 19. JUI>
nāt21. Nots. 3^ CaiUt ierocis. 24. Pigm
Zemgalē. 26. Lauks. 27. „Cēliens" spsm
•pēlē. 28. AuginiuiiUi. 29. ViUti toicim
30. Stopi 31. Etert Kurzemē.
Stateniski: 1. Pistoli. 2. ĪMa^ m> t
Liels klajums. 5. AugUga vieta. 6. Rniiifc
10. Asumi. II. UpsIKrieviia. 14. Putas, tf^
Sievietes vārds. 10, Rati. 19. Vletnlekvlr^
^. Turictt vārds. 2t. Pārdrošs soUs. 2L$K^
tītā lielvalsts. 7X Samugm. 25. Kābn I»
* Brīvās ārstniecības .leveSanu, kai
^1 saistīta ar obligātu apdroštnāšom^
DM
5 , -
2,50
MO
4,^
2 . -
Anglijā nelabvēlīļS tizņēmuSl M
stl/tā pacienti. Kopā jauno nm*
D«.«»in«i « A -a* ita. «B.B.e» I spēkā stāSanās ārstu pieņem» « X . S . 4 ' f e f « E : Sfas istaba» ir pSn>lWl^. Vņe^
(158) I Viens ^valstij neko negrib dāvinlt**,
gillllllilllllllillilllllllllli™^^^
l i kārt bez iemesla liek ii^ampēt kuņ*
ģa sidu vai oper§t neesošu aklo zttN
l i n u ; aceņu nēsātāju skaits netikto!
i ātri dubultojies. I^tādēm bija jlno»
I raida 75.000 plikgalvju lūgums, kāl
51 uz apdrošināšanas r^jina piepradji
jāmglnās ari jūr«8 kara stratēžljai. | « B ļ ? ™ : ; ; , : ^M^^^
Bija jāatrod pavisam jauna uzbru-1 jumā (256 ip.) 2,50
kuma un aizsardzības sisitēma, jāra-| (Sākot ar s eks. ao proc. atlaide)
da rinda palīgkuģur zemūdeņu izni-| izsotu ar uziiktti pēcmsdcsu + t>&sta izdevumi.
dnātāji m ātrās torpēdlaivas, pret-aviādjas
kreiseri un aviācijas bāzes
kuģļ. Bija jāizveido arī gluži jauna
kaujas ierinda.
Viss otrs pasaules kaŗS fdctiski
pagājis tikai drudj^ā jaunās sis­tēmas
meklēšanā, un kamēr atziņas
šeit ieguva stabilitāti, miljoniem tor»
nu vislepnāko, modernāko JOras mil­zeņu
aizgājuši dibenā bez slavas kā
vienkārša ,4l^stbalu gaļa**.
Pēc 1930. gada Londonas konven­cijas
par kaujas kujg saucama „kat-ra
vienība, kuras standarta tilpums
pārsniedz 10.000 tonnu un smago
lielgabalu granātu diametrs sa­sniedz
8 coillas". Šodien šī defi-
ROBERTO GUDRUPa
(20a) Giften, 44, Ķr. Hildesheto.
(160)
I Z C ^ O J O T U Z 'SSULM Z E M Ē M ,
ņeiniet līdz latv|u dziesmas. Plašākais
dzimtenes dziesmu krājums
„ P I E DZINTARA JŪRAS**
DM 2.50.
Bez tam nelielā esk. skaita vēl dabCljams
Ed. ^lalņa
«TĒVIJAS KALENDĀRS**
D M 2 , -
un M, Tvena
„ T O M A SOERA PIEDZĪVOJUMI**
DM0,80.
nīdja faktiski jau paguvusi novecot,!izsūtām uz pēcmaksu ari atsevišķus eksempl.
tm kaujas kuģis kura tilpums būtu
mazāks par 25.000 tonnām, pašreiz
hemaz nav iedomājams. > Tas ir mi-nims,
un šķiet, ari tikai pagaidām,
jo kaujas kuģu tonnāža joprojām uz-1
rāda nemitīgu tendenci augt. Kad
HLATVUAS** ABONEMENTS,
pasOtinol laikrakstu pa atseviilķifD ek«
semplāri^m (līda 3 eks. iesk), maksā
DM 3 . - mēnesi + DM 0.50 ii}ar pissō*
tiiSanu; pasit tinot kollektivi vairāk par
3 tka. — DAļ 3.— mēnesi oar eksem­plāru;
pasOtinot uz firiemēm un maksājot
Vāeijā DM 3 . - mēnesi + DM 1,30 par
ptesfitlSano. Sludināiumi maksā DM 0,70
pw vieosleflgas nonpareille ieispiedrindas
aizņemto ttipn. Darba meklēšanas sludi­nājumi
par puscenu.
Abonementa pieteikumi. etodinā|nmi,
naudas pfirvedomi uo korosp^tidrace adre*
sēiamat Hi«atviiai" 03b) Gfinzbnrg/Do.,
Bārtiermeisttr-Landmannplats 7,
Utvila iznāk trls^reites oedēH - otr-ditnās,
cetortditnās oa sestdisuās.
Atkalpārdevējiem atlaide (1S7)
DAUGAVAS VANAGU
grāmatnīca,
(13a) Niimberg 2, „Valka'*
PIEDĀVĀJU
Prot. Dr. rer. for. A* Kalniņa
ĶĪMISKĀ ME2U TECHNOLOĢOA
Saturā:
Mežsaimniedbas atkritumu Izmantošanas Ie­spējas,
ogļu dedzināšana, darvas un deguta
tecināšana, sausā destilācija, kolofoniju ek-.
strakcija, skuju ēterisko eUu iegūšana, sveķu
tecināšana, koka materiālu konservēšana un
jaunākās koksnes ķ!mi3kās izvērtēšanas ie*
spējas.
PLASA GRĀMATA PAR
BALTAJIEM DARBIEM,
ar vairāk.nekā 300 izšuvumu attēliem, kopā
ar rakstu Sbeclti. u2 laba papīra, iznāks marta,
pirmajās dltoās.
AI. un A. Dzērvm
LATVISKIE BALTIE IZŠUVUMI
pārlabots un papildināts izdevums, Ietver
BALTO DARBU I un II dalu. Cena DM 15-16.
A. ZIEMIŅA apgāds,
Oadehbug i. O. Bismarckstr. 17.
(164)
JAUKI IZDEVUML
Marta pirmajās dienās sākšu izsūtīt
amerikāņu slavenā novelista
0. Henri STĀSTU IZLASI
Kritika: Mūsdienu Amerikas īsajā
stāstā 0. Henri ir parādījis sevi kā
meismru. Stāstījuma veids ir neparasts
un nobeigums parasti negaidīts un pār-
Sleidzošs. 0. Hcnri ir neizsmeļams
zobgalībā, fantāzijā, ātrfi, asā, spon­tānā
izdomā. Viņa šķietamā bezrū­pībā
mēs nojaušam lielu rūpību un
tas viņu vieno ar (ranču īsa stāsta
lielāko meistaru - Mopasānu.
160 Ipp.
Cena DM 2,80.
Sekos albuma par Latvijas brīvības
cīņām, armiju, veciem strēlniekiem un
aizsargiem
TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI**
izsūtīšana.
Cena DM 6,50
Pasutināiumus p^et naudas g^rvcdumu
vai ar uzliktu pēcmaksu, pieskaitot
pasta izdevumus, izpilda tl50)
Izdevējs J. LIEPKSS,
(14a) Essliagen^N. Plodiinger-strasse
17.
Alfrēds Kalnais
(I4a) SCHWAB.^MOND, ArtlUeHe-
Kiscroe, Lcttenlager,
3
sss
3
piedāvā ļauniznākušās:
SKOLfiNUKOŖI (I/III) Idatai3,60 ||parQkas.
00 (2 mi 3 bals.) latv. t. un
mākslas diiesmas
I. MEDIŅU ļ/IIl soloedz. (mazs
• Attēli UZ ēdienu kartes, kas i ^
ilplata attiecīgā ēdiena smaržvL etol
tirāžsi) & . . . . , . . . 7 , - i jaunSkā un iespaidīgākā reklām
V. DĀRZIŅŠ un latv. t. dz. 1 paskaidrojis smari^ dcsperti »
(parastai) fi . . . . . . . 3 , - i Rolfs BInlengs Normanā, Oklahom
vieglā lekijiojumā, der • r i klav. solo s t starp daudzlem dīvainiem Btt-spēlei
m dai. c. notis un latv. krā|. ļ ļ biem. Ņujorkā ir ar! StOStiķtt
mnrlna.
liiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii^^^^^^^^^^ (liļiilļļ>lli
IZCEĻOTĀJI UZ AMERIKUI
Iznākusi
agr. V. G r o z g a l v ja
^ILMERIKAS
LAUlSSiUMNIECiBA
ELZU SiMSONI
Pieprasiet grāmatnīcās un apgādam. AtkaV ļ uzaicinām saņomt no Zviedrijas piesūtīto saini,
pārdevējiem atlaide. Grāmatu izsūtām ^ ļ Latvieša YMCA/YWGA,
pastu ar uzliktu pēcmaksu, pieskaitot DM 0,90
pasm izdevumus.
J . M I Ķ E L S O N A apgāds un
gramatnica,
(162) Angsburgā, Hocļ^cldas nometnē.
TAUTIETĒS,
kas esat vienas un ilgojaties nopietna drauca,
, _ .atsaucaties. Vēlos Tevi lidz 35 g., neijslē-
(13a) Wur2burg, Central DP Camp. ļ dzot šķirt, un atraimes. Rakstīt of. 156.
<^1 grāmata dod sīku inlormādļu tm
norādījumus tiar Amerikas lauksaimnie­cības
nozarēm,, īpatnībām un darba paņē-tnieniem.
Beit tam pievienota speciāl-vārdnīca
laukisaimnieclbas terminoloģijā
latviešu-anglu vai. un ASV štatu karte.
Illttstrēta. Ēnis kabatas formāts. Cena
DM 2,50.
Ievērojot lielo Interesi par §o Izdevumu un
iarobežoto eksemplāru skaitu, esam uzsā­kuši
pasūtināļumu pieņemšanu. Izsūksim
piettikšacās kārtībā.
Ats. pašūt, izitūtisim ui pēcmaksu, pie­skaitot
pasta iaulevumus. Mūsu atkalpār­devējiem,
noņemot ne mazāk kā 10 eks.,
izsūtīsim V» pēcmaksā ar 15V« atlaidi, bet
piln$, pēcmaksā IS*/*.
DAUGAVAS VANAGU
grāmatnīca,
(I3a) NBmberg 2, DP Ounp Valka
5 kas par vienu no saviem galvew
i ļ Jiem uzdevunūem uzskatiļ lestufil
un izrādīt lugas Pēdējā n6 tām sio-cas
„SlmtstQkstoš mīlestības vārdu.*»
• Ņujoricas Tautas rinātnes mO»*
Jā pēdējos 80 gados pw 15 cm ga*
ki izaugusi kādas mūmijas mati, m
ŗus predzi izmērīja 1919, g.
• Glenrokā, Virdžlnljā, W g. v, (^e.
tumnleka Džofrljs VUmōrs pēc ^
bēgSanas no cietuma tuvējā Udlai^
piesavinājās lidmašīnu un tajS pp
sešiem štatiem aizlidoja uz Oksforaj».
ŅūhcmpSirā, lai papriecātos ocJ»
vakarā, kur Viņu pret rīta gaiiffltt
policija apcietināja.
KAD VilCIEBi SML PSMAODB
PASI SAVĒJOS . . .
No Hanoveras ;dņo, ka v ^ J j;
mas, kas strādā okupācijas
uzdevumā, atkārtoti mēģinot^W»
nelikumīgu peļņu ar pārspllētte»
cenu apr^iem. Tā kā galu m
šie rēķini jāsamaksā vācu
maksātājiem, no kuru kabatām^
līdzekļus okupācijas iestāžu uztort-šanai,
nesen esot panākta vienošanai
ATSAUCIETIES! Mekiē-am savus sapņu tē- par to, ka rēķlnus, ko okupacijas |e
itis ^ tautietes «o i8~23 g. v., kas «««Js ļ gļ^dii^i iesniedz vācu firmai.
diviem iaunās dzīves cēlājiem ari skumjā | ^^^^^-^ ^ ^^^^^ ReZUltatS
nārsteidzošs. Pēdējo sešu
laikā vācu firmām bijis jasamaijj»
savi rēķini kopsumma par pusimlio*
nu marku. Pēc tam. vēlreiz pārbau­dot
rēķinus, konstatēts, ka iespēja^
ietaupīt vēl 840.000 marku/It scv^
bridi spčtu ienest gaišu degsmi. Mr. Fred
Tumšais, Mr. Ted. Gaišais - Megan, Via
Giaroraba, NSW Austra'ia. (159)
Sirsnigri sveicinām
mūsu Uelo «Iraogo un lalnēlt
KĀRLĪ ZANDESONU
Viļņa 00 Kolkais ģ'mtae Zviedrija.
labi atmaksājusies demontāžas
nu pārbaude.
: ^ • ote :t8in. kad N»v|-
mP^m^ tefcstu "2
*f«2B%turt<iienas
^.2S,r.0Bilin Oslo n(#-:
JSL. bet noteikti .,
Si Mistika pakta. Cet
SļiJpnBies Parlamenta
,55M Miatlts P i ^ ^^
Mtatt ttlstu Rp«»lede8 pJUf^At-iTpAltt
Sto/lenbtaj8s Veistls
S beigSm. BBC Jiņo, ka pa-*
MM' purfrtlem.. LJguma
ļKiiosatits attiecīgo • valstu
plniBti^Sn, ūi) tas, pK In-
^ 00 OtaVas, Kanādai y#
Aipltriaoi vPagaldām vēl nav
ilBtķ-ptet .ko:4i!tt VI
amso AMtIk» i^l^oni) iffiM-HjtpdM
kitļft idiļl bfltu pieaĪH
m
»1
i trali
A, Iededza zm^
2,;'2? 2. marta vakari pa- S
ffr" hSvienu baltieti ^
i2%?'??"*aniu ifflļsar&^
das
m
puķaina-1
Bez
tMV'':'/:.' -•
«ejot.;-