Bavarijas Latviesu vestnesis, March 3, 1949

              NQ varzu perspektīvās
® KO DARA B£Bm PfiCKAŖA VAClJA — S A E U N A A E K A D U HAKTO-
^ SABGU.
Pie ^>oži apgaiiunota amerikSņu
bāra lielā Dienvidvācijas pilsētā, kur
ik vakarus zināmā laikā piebrauc
mirdzoši limuzīni, augas stundas stāv
naktssargs filca zābakos un karabī*
mi plecā. Kā zināms, naktssargi un
filozofi ir vienīgie; kam laika savā
nodabā vērot dzīvi un ^ricst par
tās likumībām un sakarībām — die*
niSķie cUvScl tām par steidzīgiem.
Lai reiz dzirdētu modernās dzīves
tvērumu bez eksi^tenciālisma un po­litikas
plejaukļuma no objektīva vē­rotāja
mutes, žurnālists piedāvā
vientuļajam vīram cigareti un uz­sāk
sarunu, no kuras pamazām iz-lobās,
ka cilvēks, diemžēl, vēl Jo­projām
ir kaut kas vidējs starp put­nu
un vardi
«Redziet, kungs," sāka sirmais
vfrs^ „putns apiūko pasauli no aug­šas,
bet varde ti'ctai no apakšas. Cil­vēks
modernos laikos gan tiecas gai­sos,
taču vēl arvien ir saistīts pie
zemes tm tā-iēļ vairāk līdzinās var­dei
Man šeit i r laika stundām vē­rot
pēdcaŗa bērnus, kas labprāt pa-
\'īcinātu spārpus, lai izkļūtu no,šis
sabumbotās un nabadzīgās vides.
Bet viņi to vēl nespēj,^* viņš norāda
uz trim ^ 9 gadus veciem sarkan­matainiem
bērniem, no kuriem vie­na
i r meitene, J o kopš dzimšanas
^ viņi ieraduši raudzīties pasaulē no
apakšas."
Un patiesi — irļs sarkanmat^ie
jaunais zaglēns nebija viņu pamanī­jis.
Puišeli notvēra aiz skausta tai
brīdī, kad viņā» bija virinājis neaiz­slēgtā
auto durvis. Notvēra un ie­tupināja
naktssargu budā ^ lai pār­domā
grēkus. Taēu amerikānim bija
laba sirds — pēc kādas stundas viņš
palaida puiku vaļā, un tas kā skrēja,
tā aizskrēja U9»visiem laikiem — ne­kad
vairs neesmu viņa te manījis."
Tā staigājot m «arunājoties, ne­manot
pienāc laiks, kad kino seanss
beidzies, kad iela piebirst amerik^u
karavīriem im daudzi ar savām vācu
meitenēm dodas bārā — līdz slēgša­nai
vēl vesela pusstunda. Bērni ar
jaunu skubu metas drūzmā, cauri
kurai palaikam dzirdama sarkan­matainās
meitenes spalgā balss:
„Heinc, tur vēl gul viens galiņš!"
„Un te i r vēl viens," saka nakts­sargs,
pasperdams ar filca zābaku
tikko aizkūpinātu cigareti. „Ar bēr­niem
nedrīkst strīdēties," viņš pie­bilst,
„citādi netiek ar viņiem galā.
Bez tam ikvienam no viņiem ir kāds
draugs un sargs amerikāņu vidū,
kam viņi uzticas kā burvim. Mana
vara izbeidzas tur, kur sākas mili­tārā
vara." ' ^
Pa tam slēgts arī bārs, un to pa­metis
pēdējais viesis. Durvis slēdz
un viena pēc otras nodziest spuldzes
ārpusē. Bērni sapulcējas bariņā un
pārcilā guvumu.' Tur ir dažas plāk-līkņājas
amerikāņu karavīriem pa | ^^,^lf kukurūza un ciga-kājām
un centis uzlasa, nomestos r^^^^^^^ff^^^^
cigarešu galus, uzmanīdaihi tos, kas '^^TJAU ^^f^,^^^^
vēa kūp pīpētāju lūpu kaktiņos.
Dažreiz viņi pastiepj roku, lai sa­ņemtu
gabalu šokolādes vai lai
izdiedelēti/i kādu skripta centu. Pulk­stenis
ir VeS vakarā, un pēc pusstun­das
sāksies kino izrāde.' Kad drūz­ma
rimst un,amei;ikāņi devušies k i ­no
vai bārā, bērni satupst uz dzegas
apgaismotās ieejas priekšā un no­tiesā
tvaicētas kukurūzas graudus,
KO ar plašu smaidu baltā papīra mai­siņā
pasniedzis melns nēģeris.
„Pārdod,'* paskaidro vīrs, kas šīs
P ē t e r i g A i g a rs A l e k s a n d r s L i e oa
Pavasaris
Meži mēl-iel»raiii zOgo,
Kalnus un pakalnus sien.
Dūjas pēc vasaras ilgo,
Dzērves pret ziemelim skrien.
lATVUA, m. l i
SAUCA;
Tllajai debesu telpai
(iriestos balts mākonis klāts.
Vējam kā zidaiņa elpai
Uzsmaida acis un piits.
>9M
Lai s^tu izdevumus, teāiņm
ar DP karnevāliem
,M podziņa. Paskaties vien turļ turēties. Galu JalS mums vēl ™^
teja — ezers sarāvis kā maza apī- vo! Tu taSu sapriļKsi, ka a ^ / S
d ī ^ podziņa. Un tas tornis, kas velļ d^ums i r daudz s m a g a » ^ ! ! ^!
nes«i šķita tik lielīgs, i t kā grasītos Viņa bija mana s i m .
uzspraust un sfoailes mākoni — vai ļ gribi darīt visM^ vēl irMbS^ā^
tas nav nokaunējies kā puķu podāļ ar to līdzēsit** W1
i^ruzts cigāra gals? Zili br^umll \£gles ap mums kļuva arvlai
, , , Viss i r niecīgai Viss — es Sākas, spiroin^cas. IgōtottT
vehnSs izdarības pazīst līdz sīlcu-ļtev ssdcu, ne tikai mēs paši vi«i, Joļšur tur vQ uz; taciņas i ^ i i
mam. ,agarešu galiņus izloba un — pal\& ^ tādi nieki kā mēs pa- biriNi l|pu,ēmis. -
pārdod kā.tabaku." «kāpjas kalnā, un ted viss pārkais JRtunā! Vdna parivist ^
Iesim nu m^jās,** saka meit^me sSc izskatīties niecīgs. Nav svarīgi, | tu gribi?!"
un paņem abus 6 un 8 gadus vecos| vai pats esi liels vai mazs, S v a r ^ l tJteiadeta izdarīja paJi^'
puišeļus pie rokas, „uz redzēšanos ir tikai, vai patB ^ t i e s uz lietām I tdcu, un bWdi Iķita. ka arf
rītvakar." no augšas Yai xix> apakšas. Vai tu khisla. IhMē^ tUcal viņa
„Tā ir sistēma," naktssargs pie-ļ esi noguris — ko?" ļ Bet tad viņš atsāka;
bilst, „viņi strādā ik vakaru; un gu- „Ne,** es teicu ļ „Kāpēc^ ncjrunā skaMrt!
vum^, tā sakot, paliek pašu ģimiaiē „Es jau domāju. ZiU brīnumi, cik tu nesaki ko domā? K & y
-meitene ir abu puišeļu māsa.** viegU te udtāpt Vai tev arī nav tā. nesaki, k a es iedziraa B e r n » ^ i 2
Kad bāra priekšā viss apklusis unļit kā ar katru soli augšt^ no ple-ļpā? ife t& un :Ni «Inu, ka tn«2l
aizdūcis pēdējais automobilis, pa-ļciem noveltos pa kilogramam liekaļmā!*' * ^
mesto medību novadu pārstaigā ve-ļ smaguma?" ļ Jutu, ka nevilkus sakftieblu
cākie puikas no kaimiņu ieciricņa. Es neatļbUdēJu. ļtt kfi zemafKdņt būtu
Un kad arī tie i r prom, parādās diažs ,J>alūk — platais ceļš jau beidzas. | baUes kaut ko pasacīt, kās
pusaudzis — kupliem ..vienaldzīgā" Taka pazūd lapās. Vai drīz nebū-ļ nožēlo. NekMa dta nodoma iMa
matiem, rokām kabatās, auksti un jsim jau pusceļā līdz galotnei?" ļvSl nebija.
Hetišķi apkārtni pārskatīdams un «Neesmu te ndcad kāpis,** ļ ^Apsēdīsimies," pēc krtetea
šad un tad noliekdamies pēc kādas ,.Vai tad es nezinu? Bet s ^ — ļ ierosināja X d ^ . „Jāatvek ^
nepamanītas cigaretes. Bet šiem te vai tomēr nav un nav skaisti? Kur! Stumbra, uz kura atmetfimi«i^
pusnakts klaidoņiem ir citas intere- mums agrāfe bija galvas, ka nekad ļ glaudās kraujai Aiz ^ l u ģ t S j
ses un citi darbības novadi — un tas neraē^jām kāpt kalnā? Māties ļ virās leja — j»lci. d z ^ u ^
jau cits stāsts. tur — pļavas skrien apvārsni Vai [«vītni sagriiztta Udz pat
„Tak ir skumji,** saka atvadoties I redzi, kā ^rien?" ļ apvārsnim,
vīrs filca zābakos, „bet ko lai daira? Bridi apejamies un vēn^fim Le-ļ «Ko tad t», mm pāmrot? i
Dažreiz taēu ir tā, ka vispirms jāpa-|<*«8 leju Alpu pakājē. Tad es pa-ļgalu galā g*S)i!? Vai es v j ^ a i j
zīst zeme, lai iegribētos lidināties/* I griezos, lai ietu tālāk ļ lēļu? Vai es nedfevu viņai visu, U
,3aki taču - vai nebija laba i d ^ sievietes atrda var i^firol? i ii
uzraut tevi te augšā? AtMātl 8fi^iap*>rtn<>ju w i * ^ ^ i^ f ^^
es gan pats neticēju, ka tik tfihi viņa pati ndzSķirtis staip tlM^li
tiksim. Pats ari nekad netsmņ bi- ««tii? Vai viņa toreiz^ k\^Hi|g
jis augstāk par to vietu, kur var uz* mani, nepaato mūs abus d i i ^ H
b m ^ ar auta Bet vai nav labi? vu raksturu e« nevarēju gtmM
Tur Ielā mēs būtu sajukuši priltā. ««var neviena^ Un sapņo^ ifig
Mēs būtu sajukuši — es tev saku.|kad nebūšu." t
traki mēs būtu kļuvuši, sēdēdami Ari šai hmi viņa aeja paute l i
,Pļ ^ ^ ^ ^ ^ 8 t l * * J -
m
S.
DAŽAS KULTŪRAS DZIV£S AINAS BRITU JOSLA
LIbekas latviešu teātris tikko no-beidzis
turneju pa britu joslas dien-
,.Viņi nedrīkst šeit uzkavēties," vidu daļas latviešu nometnēm ar
saka naktssargs, „bet ko lai es da- ļ Brigaderes pasaku lugu Sprīdītis.
yu? Viņu darbības rajoni ir sadalīti Nobraucot pusceļu, ar notikušām iz-
— aiz stūra ir lielāko zēnu medību rādēm atgūta atpakaļ tikai ceļa nau-apgabals,
viņi piekauj šos mazos da. Ja turpmākās izrādes varētu
salPkanmatainos ikreiz, tikko tie pār- sniegt visās sarunātajās vietās, kaut
kāpj robežu." Izrādās, ka šī ir vēl kas iznāktu arī aktieriem pašiem,
ienesīgāka vieta — tur ir auto parks, Bet. piemēram, Bevemas nometnē
kur amerikāņi uz dažām stundām teātrim aizliegts ierasties, jo noti-novieto
savus limuzīnus. Paši med- kuši daži bērnu saslimšanas gadīju-nieki
te ir nedaudz vecāki— varbūt mi ar tīfu, un Hanoveras novada lie-gadu
11—13, skaļākām balsīm un lākā latviešu nometne Dedelsdorfā
uzmācīgāki. Un priekšrocība te ir aizbildinājusies. Patiesībā tur it kā
tā, kā ārpus auto parka ielas tumsā nometnes ģimnāzisti paši sagatavo-stāv
vēl daudzi citi amerikāņu auto-1 }\iši izrādēm Brigaderes Princesi
mobili, kam Jautrie un bezrūpīgie Gomdegu. * Spridftis konkurētu un
puiši aizmirsuši aizslēgt durvis. arī ģimnāzijai vajadagi līdzekli.
Neviens amerikānis nedrīkst at- Turnejā teātrim gandrīz visur b i -
. Stat savu automobili ūz ielas neaiz- jis jākonkurē ar DP karnevāliem,
slēgtu," paskaidro naktssargs, „ta5u Tie notikuši Sengvardenā, Boklior-
Jaūnl cUvSti bieži daudz ko aizmirst, nā un Grēvenē. Bokhomā tāpēc da-
Lal viņiem to atgādmātu, ierodas būjuši Sprīdīti nospēlēt dienā lai
MP un iekasē 5 dolārus par katru vakarā zāle būtu briva karnevālam.
neai«^tu vai nepareizi novietotu Rezultātā Sprīdīša izrādē ap 20 pie-automoWll
Taču ar to i r maz kas augušu apmeklētāju, bet karnevālā
līdzēts: Reiz te gandrīz izlaupīja kā- — 200. Sengvardenā izrāde notikusi
du dienesta auto, kas bija piekrauts pirms karnevāla un tāpat Grēvenē,
• .^stāmmašīnām un'jaunām kur- tāpēc bijis jāspēlē zālēs, kuru slē­pēm.
Ak, tas bija bēdīga skats. Siem nas greznojuši pikanti zīmējumi ar
medību novadiem ir savs virsuz-ļ Āfrikas džungļu un citām eksotis-raugs
no CID. Viņš staigā tērpies kā kām ainām. Lai bērni par daudz
Jebkurš karavīrs atvaļinājumā, un «nelūkotos šādos zīmējumos, kādā
Tas bija pagājušā pavasari, «kad
^ākās dzīvāka emigrācija m visām
pasaules malām. Ari es loloju ceri-bas
tikt projām no Vācijas^ tikai
nevarēju izprast, kurp doties. Grie­zos
pie savas toreizējās nometnes
pārstāvjiem pēc padoma.
Biju sadomājles par Argentīnu.
Kad daži Jau uz turieni āva kājas,
nogāju pie komitejas priekšsēža
Puļķīša aprunāties.
„Vai tu traks!" īstās izbailēs Ie­brēcās
Puļķītis. „Jā Jau tu gribi
dzīvs sadegt, tad lien iekšā tepat
mūsu centoālai^cures krāsni Bez
tam mums Jāpaliek Mropā. Tas
mūsu pienlnims.**
Paklausīju m nepieteicos.
Kad nometnei uzbruka Venecuēlas
drudzis, citkal aizgāju uz k<»nitetju
pie sekretāra Sprūdītes.
.,Ko!" uztraucis Sprikdīte. „Vai
tev visi mājās? Vai neesi lasījis
avīzēs, ka Venecuēlā skarploni lien
cilvēkiem nāsīs. Bez tam — mums
jāpaliek Eiropā. Ts» mūsu p i ^ i -
kūms.**
Atkal paklausīju un neļ>letelcos.
Tad sākās Austrālijas akclj& Šo­reiz
padomu prasīju komitejas lo-
«^klim Tapiņām.
'..Traks un t r ^ ! * * iesaucās Ta-ŗ>
iņS. \,Tu ^ b i , lai krokodils tev
nokož galvu vai čūska tevi no­žņaudz?
Bez tam — itnuns Jāpaliek
Diropā. Tas mūsu pienākums."
^'Vēlreiz paklaisī^im nepieteicos.
Tad sāka viens otrs braukt uz
Angliju. Kad par šo Jautājumu gri­bēju
apspriesties ar komitejas otro
locekli Anķiņu, tas tūdaļ mani at­vēsināja.
„Vai tu avīzes nelasi? V i ­si,
kas tur ard^raukuši. strādā tikai
prastu dari>u. Jādzīvo tāpat no-metoe,
un ēst dod tikai to. kas pie
katla dibena piededzis. Bez tam ^
mums Jāpaliek Eiropā. Tas mūsu
pienākums."
„B6t Anglija taču i r Eiropā!" aiz­rādīju
Anķlņam. V,^.
.,Kas nu tā vairs par Eiropu, KUT
jau ūdens prieliEāā un jābrauc ar k u ­ģi.
Es domāju, ka Eiropa Ir tikai
šeit."
Gluži ieradunda p ^ paklausīju un
nepieteicos.
Bet pašlaik sitkal tuvojas pavasa­ris.
Visa dzīva radība kļūst kustī­gāka.
Ari dīpīM i r nen-Alerīgākl kā
jebkad. A r i es gril^ētu sākt reiz kus­tēties,
tfical — nav valz-s kam pra­sīt
padomus. Puļķītis Jau sen cepi­nās
Argentīnā, Sprūdīte cTkstās ar
^Mplonlem Venecuēlā, TaplņS kro-kodīlu
sabledrīl>ā sit zcdītl Austrā­lijā,
bet Anķlns plūc kolcvilnu Ame­rikā.
Domāju, ka ņu ari num i r pienā­cis
l^lks „palikt Eiropā** un tamdē|
aŗ HgoSanos galdu svarilgu vēsti no
A\istr§lljaa.
G r o z g a l v i t i s
būdā, satīdamies viens otram acīs ļniierinātTbtt. Ādains
un gudrodami par to — vienmēr vjspār nekad nespētu noiSot! Siļ
vietā, izrādi gaidot, tiem liits ļ gudrodami tikai par to pašu." kur manruzaltaii Ignimtt v i l i^
dziedāt tautas dziesmas. Auguist-I VUfi runāja par to tik vienkārši ļ JealmT* es teieu.
dorfā, paldies Dievam, karnevāla un viegli, It kā pieminētu gluži i k J Ādams a ^ d soļoja i^manan»
laiks Jau bija pagājis un zāle brīva. I dienišljai notikumu, i t kā tas. no kfi f^a smagie z^;>|kl |amlņa lapu, b
Tāpēc ari skaitli drusku citā<ii: mūsu domas neatstājās, būtu tikai PCilSjos ne^usītlē. ,P|1{JOI^1DI1»»
karnevālā 150 pieaugušo, Sprīdīša ļ neizdevies veikals. \m&t. Visiem s p ^ m cāiiloi n M
izrādē — 100. tagad kāpām loti ātri. Bet sa-1 dabu ap mums.
T,ma,.f^4r.t ,,?erxSrs<w. Izmantojot vispārējo m«voa^skv^er^āsž»u,, |v Tā>d„ā^ «k>«ā,r t«ā«t ^n*,o gMuAr^u. m4»uI^ t«i*e š-ā4m,M .na ejutu. I tuTfaiMk a palociļafis« a «RUmflriulzflirg li MkdŠ^^
drudzi, kāds
vāciešus, bet
ko Pavisap nopietna organlzād^^^ xm p u ^ ^ plata veda pa * ^ S..c^!^w ur^ a u g š S s S vun^^^nMM. Leja b S »
^ Wi^1fAw«cpo^^^ kritSšSm kokiem, starp prom, ^ tālu prom. ka ikiMii m«?«?i i.^^^^^^^^ egl^. kas aprija sauli noreiba galva. Bridi pārņēma W.,
mas stāv vairāk t ^ a s nekā pUmis. % ^ koks man atgādina • āķīgo. Ies. ka te varētu nokrist, lorilt»* S S ^ u ' ^ l l ^ ^ S K ^ 5S^ - ^ J b e i d z a m a Vd a r i t l 4 , «
nevaļu, lai vdāk varētu uzņeint K ^ ^ ^ ^ ^^^^ ^ ^ ^ ^ ^ Usam
teātra māksliniekus. gdsa S ? " sajūta, it kāHiiēs kriatTbe^p
Taču Lībekas teātra saime apņē- Es neatbildēju, un Ādams a^al Nlwn^^-Sķ^drlte tO t ^
mīgi cīnās ar grūtībām. Kad pēc kādu laiku soļoja aiz manis klusē-1 ,fi\minikm» sdcda 2 iHttiHfiOl^
turnejas ar Sprīdīti mēnesb būs pa-ļ dams. Tad viņš piepeši atsSca:
strādāts mājās ^ a šo laiku britu Jos-| ,JP{dclau." viņš teica. ,.Man Udcas,
1as nometnes apbraukās Mērb^aslka tu kopš vakardienas noanl Ienīsti
teātris), aprīļa sākumā l&ekiešl do- Kāpēc tu negribi runāt?"
sies jaunā braucienā pa nometnēm ar Nevilšus iespēru ar kāju akmenim,
igauņu klasiķa Vildes lugu Pūķis, Tas pārsprāga pār takas malu un,ļ Latviešu p t « ^ bleclābas ft^
kas savā laikā izrādīta Kīgas Nado-I ilgi kūleņodams, vēlās lejā. Bet to-1 kopas valdē pašreiz iB^x0
nālajā teātrī ar nosaukumu Laimes ļbrīd man vēl n ^ l j a nekāda nodoma, ļ p ŗ j ^ ļ ^ ^ Vitauts Itolniņl^KiS^
pūķis, un, angļa Miln^a komēdiju ..Vismaz uz šo Jautājumu tu varē-ļ m i ^ n i e k r vietnieks prot R
Bufervalsts prlnds. Ierosināts pēd<§-| tu atbildēt. Vai nemaz negribi &f I rēvičs* sdmtāīs kasieris m t ^ ^
jās vietā iestudēt savā laikā Rīgā mani runāt?" zinis T.Sīlis{ ka«tāw vlfitoi^
populāro dziesmu spēli Zaļā plava,ļ Viņa soU aiz manis dunēja vien-ļingj|^2file; valdes k)celcUs - %
Ātrais^ taču reiz smža&^ Ja tev I r k j g Kalmīte, A. Kriškfins un A *
naids, tad Izlamā mani. Tu zini, ka jig . A u d n l ^ , bet goda tieetlit
es nevaru d e s t ^ ^ ^ L. Bērziņš. Ilona Leimane t m ^ i
.3emadeta ir mirusi!" es atbfl-Uamuža. Valdes miteklis tagad*
, ^ » . rodas Rāvensburgā. Kirchstrafflei
P a ^ a labs britiņS. Pēc tam giedru midcda noteikta DM« gT
Adanm balss skanēja mazliet si2*|gadu. ^ i ^
mļtoBh ..MSs nonmāiSm to nepie- , p^,_ ^ ^
'radusies Zviedrus tm pleddlJiiSfli
JSKttM, Izefaedoatt spaavSua sH sgeuvn iiam. JSrS^'8 grib
tHļlM ABI SOWa?! NE5AĢA^
fl» MIERA U G r t^
UtAintrijas ārlietu ministra Dr
5 » piUaienas d ^^
uk noraidfM Dlei^vlf ajto
ioiittSe rei^ territo-
EfevidkaHn
ijļm Irliitļi vlcetnlnlstrs Dr.
;' Mkfi kategoriski pieprasīja robe-
•iiiffbSu, dtadl Austrija
^pi!le8afald!8^ Lai gan Padom-
JiS»fto*ai pMstāvls par šo jau­t
r o vSaeitteicfis, Londonā val-fclMleclba
» ka vienoties laikam
«Uoiles aii šoreiz. Pagaidām ve
urieal lautlļuml nav panākta kkut
vibu**
cumu
T l l
grai
dl
man*
viš]«
ir V
vi$i
mat
dien
IflfIGNOBSr
bet jautājums vel n^v galīgi izlemits
jo pret šo mākslinieciski lēto un t4>
mēr krizes laikā labo kases gabalu
celti nopietni Iebildumi no atbildi^ŗu
teātra labvēļu puses.
Ja rastos attiecīga ierosme. Llb<^»
kas teātris ar savām bērnu lugām,
ipašl Sprīdīti, varētu viesoties ari
amerlk&ņiu joslas nometnēs. Ta&bil-tu
Iespējams laikam tikai maija visd
jūnijs,
i T. Tāmnleks
Sarin kritis neselasRbi, bet
Sostakovi^ rehabilitēts
Reinisas ardiiblskaos Prandjā pie­sūtījis
visām savām c^gabala baz­nīcām
apkārtrakstu, kurā aicina t i ­cīgos
katoļus n^pmeklēt Sartra ICl-gas
..Netīrās rdcas" Izrādes. Lugu
pašreiz ar labiem panākumiem Izrfi-da
ari vairākos Vādjas teātros.
Padomju sūUilecIba Ņujorkā paidi-ņojusl.
ka ļ pagājušā gadā Kremļa
bargi norātais krievu komponists
S<^tiBkkovl(s marta beigās piedalīsies
amerikāņu mākslinieku im zinātnie­ku
padomes rifcotajā miera dienā.
Sai apstākH saskata komunistu par­tijas
centrālkomitejas viedokļa mai­ņu
par labu Šosti^ovičam.
NO NESKArr
jWj ka ta?ad beidzot darīs kaut
^Jļ novērstu ilgi pastāvējušo
*Wlo stāvokli raksta: pazīsta-
«w loerikSņu žurnālists Stjuarts
*wmManM.paf ka*ASV
f iHinp nw^5^^^ in!orm1lcl.|om
ļ^^ķtovarttudot t5gU no Pa.^
ToiSljam kāpt kalnā taisni I ^^^^ ^
no kokfeili pāri tj&aL IzgSztas sak- ' ^ ' f " j ! ? ^ «iffl.
nes snaldjās kā Jaunu raganu plik- . LatvleSu stlĶu kvartetu s a p ^
sU. Uelle akmeņi tupēja ap irinir- terod^iles StoķholM J a u ^ igm^
bējuši«n celmiem tik zlU pelSd, tt Kvarteta programmā ar! ] a « ^
ka ik bridi no to t^akSas vajadzētu Netais zvledņi, komponista mm
iznākt rOķitim. Rozenberga dari». .
Bemadeta ticēja rfiķISiem. Smal> Bijufo ..Aizkulifiu" Izdevēju .Aŗ>
kā, nervtHl biklā, sapņainā Bema-'t turu T u i ^ kas tagod dzivoAiKii
deta, kas bija par daudz trausīb dzi-1 turiene radioftuis uzaidnSJli
vei, par daudz trausla Ādamam. KasiiSt priekSnstamis par Baltija»^»*
1}l}a tik gudra un tomēr ari tik nal>| tu folklora. BaidījuoU notika
va. Bemadeta botu i a i vietā apst8-| 2. martā. .«M.
j«isies un gaidījusi rflķltl. , 1 RigS 85 gadu vecumi mlnfi
...Mums, laikam, tomēr bfia jāivnfi. lija Draudziņa. Nelaiķe 60
Tu izturies tā. it kfi es bfitu vainīgs.** dijud savu pdvfito meiteņu f"'
J*Sairtenlbag. Viņš savu rakstu,, -
vēstuli, ko
SLM*^ Bslvena itāba virs^ 2^^2«»n8, kamēr 1947. g.,
• ™ PSASg» uz amerJktou jodu. \ ' '^
3Ģtmle vfirdi, ietodotiei
h to ta„. Es i?ro.nL.
e» plfederu..' VlņJ tfilfikr®?^
l ^ ^ i g u s idliķosanas famSlus
* » l ' ! ? ? « » l f l k u - . a t M a t ^ ļ tf elitārai
Ādams soļoja aiz manis, smagiem i ^ u .
zābakiem samīdams lapas. Starp 28 jaunajiem Nobela^^
„tu redzi, ka es esmu tQx^X sa-ļ p r ^ i j a s kandidātiem min
grauzts kā tu. Bet es tom& mēJStou nas valsts prezidentu ļ^nerlU I teķ ta-Sf i^^stl Izmīto't!r
nu. vķwi kundzi Bvu Peroni «n^^S^ klftl,,^^^^^^^^
*plomātlj
e-ļdus
as vu
noru busvdtL
SS* i 2 ^ ^ « » ierStos k S „
KO VIŅI SAKA PAB FILS0
5 a MolSķUBiftin tes^ifim titdciet
nJek*. «0 fiņa m«!l mOt *
laikA, kad viņi raksti «ftkii P^^^iļ^
Bet viņft mm toi ^āfM»* ļfJfS
rakitia«ta$ vilina tirU*, \9W ļļļ^*
melot «r tlsfio ,klfle««ioiranjt» ,
FiteM ktfftttf 3ām» GoMfins f^Jri
ka
Time» iAnP^f^** m^tM ^^^^^^
vārdiem: ..Nāketaē filmām Wi» ilraga»»
telcvlzljō» koiiko«iicl mi veir» of****^*^
tie» darioāc fledzfvm, kokainii
LUIJS PRIEKOS UN BfiDAS Daiļslid^^ani galvenais i r precizitāte
Ui tzcatavvtn filma, vilr» nepie^ w
vica - vaiadsē» M tmadmi»."
'i0
V
Ju
vā
vi
di