Bavarijas Latviesu vestnesis, March 3, 1949

              Sai relbcrnr v L ' S ^ Sila
(labot pāri
Ivl^l -apprecēšu,'' viT,8 " ' '
ļtet^, par kāzām iti
Pflblishfd mdn* EUCOM Gvil
Af{airt Dtvision Anthorisation
Nojnbcr UNDP 196. FobUshir
tnd Editor: Kārlit RabSes.
DP GMO KleinkStz itctr
Cflflzbarg/D. Prioter: MScliwSb.
Volksbl/, Ofinzbttrc/D^ Bsm.-
Undim-Pl* 7. Circoiatton: ^00.
Pabliflhed thrM tinns wcfkiy.
Editorifll olfiee: GflnibtirB/D.,
i§ - Zifflffltmuuiiītfr. Ž. LATVIAN NEWSPAPER
las.
Kur tad ir tā
^^^pasaiile ir vaļā jo i,, ,
ģ:: «Velns parāv^^ Lf^l
aizturēt, kad gribu ri^mf
gp^^e».neņemšu ,k| v j*
||p»iyii?SJai citu būtu nimh
l ^ b a n nelS'nSft
būtu ka-būdams.
teflpa: ::V8rbQt Ieva Mm
^m'^^'Kiz būs iP2^5deriem.joyļJ
i|fSfe#»s_'noaugusi lidzJlS:
I^Sād^ lietas domās stivS^
kas rit aizies ""
sas:
rapa, xas rīt plaJajJ pļ.
p;;un,|au tādēļ vien vaiadS
filprēfsviņvi mrīākal un atsau(i|i
Pret to nevarēja nevieni
Deljpšu tēvs ne. kasi
iMI^^'t^ēs bija ļd^^
sUtās vasaras nakliļ
r;^:.-^^:.^.-'-^^-^''<i2rve.un-nak^^
P i i ^ a l S j a sagaidrt na dzivži
' ' ^^''^ w ar! kaiit kl
un diidltlgajām
lliiiiā^Juiļs^gul^
2el viņu modina Bet
nai^bija jāatbrīvo savaiOfe
Sft kastaņbrOnaS' is&mSu
:apakSas, kaut gan to labji
^A;iii»35ik«..Al •, vŠ savā tuM
notirpusi, it ka skiidrli
biet tomēr Ieva bija lai»
^ « iMkās tik laiidgs,«
iē no klētsaugšas. Bija mazllel
ložņāt kā zaglim- gar lai»
^a sētmalēm. Saule ,W]a lan
«--481^: bet ari -mēness bija aoM»
iefcpĻ v^it kš kautrēdamies,
"^'^^ijti; S i i ^
viņš Iļfeidzot ncJiāca U2j<^
iiciīļS^'Art^ļauto^ vēl neredz?j»
• i l ^ cftadi būtu. «r
tā.sdilot cauri cier "'
'ii%;|esiņa:. godināšanMaķJ^ I
' * P#gadu darbu literatūrai * ļ
: VMCA'S ierosinājumam, -
E i ž e n ā no Zviedr^as i . - . ,,
" :Ci«lēns tikai tagad^^S^i
las atļiuju un
t , « « « » u kristtgo studento_aP*
Ib&Š latviešu nozares apg5iJ»,f^
l : . ^ e & a k 4 a «Dziitatelite, »
rada ļ . hTiinurs.
|N6balsoiana par to, kuram m
E&jii: takstniekam^
•'"īsikmnemirstīgaiņ, P i fV
IdojifeS lugu r^tņieks^l
li atstājot otrā vielā^l--^
teru Liuisu. kas , bija Pļ^i
-i
¥
5
teru Ljulsu,, K a s i U ' j » f.yji
ieta i«ipfizsējā tartilidziga
^ ^ ' m g . : Tālāk balsu S m- kartībā seko: ' R o b e r t e ,^
=imfests • Hpmtagvejs
3P^,M)Ž0Bfl Steinbela,
atjās laureāts Eliots, H;;}'''«Vif^
)Žprdžs Santajana un Edna
ķerita/Milija. ,i««ri!«T
gialežus ar ;šķaudājņo g^d
mčm gaisā neipmlennatie ^
;§«• Kristīnes Sēderbau»/» 7> L .,
iē Baļreitā, ko noskatījās ^L^m .
•ikŠņu, militārās pārvaldes.
nemierniekus izklīdinaja^^'^iļ. R , ,
ihims, Sēderbaumai parm«
Hīutgartes teātris prieķ?
'iņas uzstāšanas noraidīja-^ «t
Ļeņingradā atjaunot? j i r n ^ ^ S r , |
ir • pašreiz ftotiek ,>V!^S^^MV^ ? §-
lākslas darbu'izstāde.. _^
iitorakstl ziņo, ka tur Wf»gļonJH','| /
la a ^ Rafaela .jSikstas '^ļgA;!
iembranta „Saskia'' un <^^m
lar kuru pazušanu ^?'ļļm,
aāksla» gaierijām jau «u?""^
u rep{ i 0 0 misija
KRIEVU PERSONĀLS LIEDZAS
PAKLAUSĪT GEN. KLEJA UZAICINĀ­JUMAM
ATSTĀT AMERIKĀŅU JOSLU
TreSdien padomju repairyicUas misifo Frankfort® teslēdaSs s a i ^
telpās bež udais, elektrības un pārtikās piegādes, Jo ari pēo tam, kaid
izbeidzās ģen. Kleja ultimāta termiņš — Z. mariS 8 r i ^ , Ui iieUIa
Frankfurti ats^iusl Tad am^ikāņil pārtrauca ūdens un dektribas pļe-gādi
baltajai savrupmājai pilsētas dienvidu kvartālā. Nedaudz vēlāk
atvienoja ari telefona vadus. 4 krievu virsnieki un 4 k ^ e i i ^ palika ^ap-lenkumā'V
Pēdējā bridi pirms telefcma atvienošanas misiMs vadītājs
paskaidroja žurnālistiem, ka viņš Joprojām neesot saņēmis no Maskavas
rikoJumu atstāt,Frankfurti ViipuS to bez pavēles ari nedarīšot. Pur
fi^ens un pārtikas trūkumu viņš neraizējoties. „MQsu krojumi ir pie-
; tiekami, lai bturētu ari ilgāku aplenkmnu,*' viņš teicis pārstāv­im.
2; mar^ pusdienas laikā Frankfurtes militārpolicijas komandieris
pulkv. Vfids paskaidroja, ka viņš personīgi ultimāta stun^ ieradies pa­domju
r^triā(>ijas misijā, kur saņemts ļotii laipni Viņš nzaidnājis 8
padomju pilsoņus atstāt amerikāņu Joslu, ļo Tiņu uzturēšanās atļaujām
. esot izliedzies termJņS, Kad krievu virsnieks paziņojis, ka palikšot uz
vietafl, plkv. Vuds pavēlējis miUtārpoUoiJai nīisijas m^^
Padomju /reipatriācijas komisijs^
„bIokāde** ir jauns konjS&ts stšrp
ASV lin Padomju Savienību, un ne-rieris
šobrJd v ā nevar pateikt, ka
ta9 attīstīsies uh kādas būs seikas šim
ģļdetami maznozīmīgajam gadīju­mam.
Tomēr jau BBC un franču
radiofonas trešdienas rīta ziņojumos
tam piešķīra izcilu nozīimi un pa-svītroiia,
ka Var rēķināties ar visā^
dlem pār steigumiem un pret^oļiem
no krievu pīises. Pašreizējā politiskā
atmosfaira varot sagaidīt, ka Maska­va,
izmantos katru gadījimiu, lai sa­celtu
uztrukUimu im nervozitāti..,
zināms, ģenerālis Klejs 15.
februārī parakstīja notu padomju
virs^avēbāekam . Vāciijā maršalam
Sokoiovskim, lūdzot viņu atsaukt pa­domju
repatriācijas misijas ho ame-tiķSņu
joslai lidz 1. martam. Ķļejs
iĶsvērā/p'ķc^ repatriantu :^aitS'ttme*-
rikāiju joslā pēdējā gada laikā tik
oti mazinājies, ka hedaudzo mājās
jraucēju aprūpei un reģistrācijai
pietiek arī krievu militārās misijas
ierēdņu; un ka īpašas repatriācijas
komisijas tālāka pastavēiSana nav at­taisnojama.
Uz to Sokolovskis atbil­dēja
ar asu protesta notu, un Mas­kavas
radiofons, sāka raidījumus,
kuros apūdzēija amerikāņus pa­domju
pilsoņu aizturēšanā ar varu
un apvainoja Kleju.
Klejs Soikoltyvška pro^iestu atstāja
bez ievērības un pa2Ž;ioja repatriāci­jas
komisijai Frankfurtē, ka'lietos
visus līdzekļus, lai panāktu termiņia
ievērošanu. Krievu misijas vadītā­jam
paskaidroja, ka viņa interesēs ir
laikus sagatavoties Frankfurtes at­stāšanai.
Viņš atbildēja, ka nekādus
rīkojumus no maršala Sokolovska,
nedz tieši no Maskavas viņš saņēmis
nav un misijas tel|>a9 Frankfurtē ne­atstās
bez savas priekšniecības pa­vēles.
,
Tāds stāvoklis turpinājās līdz otr­dienas
rītam. 1. martā Frankfurtes
ārzemju žurnālistu centrā Parka
viesnīcā jau pL 10-pienāca oficiāls
apstiprinājums, ka padomju misija
savu savrupmāju nav atstadusi un
ic vairs
neatzīstas
Sofijas garīdznieku prāvā, kur uz
apsūdzēto soda nosēdiniiti 15 protes­tantu
priesteri \m kas piedēvētajos
^noziegumos" atzinušies jau agrāk,
otrdien notika negaidīts pārsteigums,
Kad prokii^'ors metodistu mācītājam
Popovam jautāja, vai viņš gpiegoļjis
ASV labā, ^apsūdzētais pateica nē.
Tiesas zālē*iestāiās dīvains klusums,
jo neviens šādu atfeildi negaidīja.
Saspīlējumam valdot, Pofpovs pa-
^aidroja, ka viņš neka<i nav spiego­jis
un nodevis savu tēi/zemi.
Līdzīgs gadījums norisinājās arī
.Budapeštā, kur tiesā kardināla Min-centi
15 ,4īdzvainīg()s" valūtas
operācijās. Arī te 5 apsūdzētie sa­vas
agrākās liecības atsauca un pa­skaidroja,
ka atzīties viņus piespie­dusi
policija. Kāds biržas māklers
paskaidroja: ' „Mam turēja vieninie­ku
kamerā vienu mēnesi un' šai lai­kā
gandrīz nepārtraukti pratināja.
biju tik tālu morāliski ruinēts, ka
atzinos visā, ko vien policija vēlējās.
Kad man teica, ka valūtas operāci­jās
es sadarbojies ar piecām citām
personāJia, es teicu 15, lai gan šos
cilvēkus nekad nebiju redzējis un
nepazinu." Apmēram tāda pati ar­gumentācija
bija ari četariem pārē­jiem
ajpsūdzētajieim
visi 8 komisijas locdcļi, kā parasts,
brokasto;
UP pārstāvis pdēzvanŅa' misijas
vadītājam. Krievu virsnieks atbil­dēja,
ka viņš arvien v S rīkojumu
Frankfurti atstāt nav saņēmis vh
paliks uz vietas, par spiiti visiem
amerikāņu pretsoļiem.
Žurnālisti tad zvanīja Frankfurtes
amerikāņu komandantam^ Tas ap­stiprināja,
ka ģen. Kleja rīkojums
Jaons padomļtt protests
par baltiešiein Zfiedriļi
No St(Miolma8 ziņo/ ka 1. msurtā
Padomju Savienības s ū ^ iesniedzis
Zviedrijas ārlietu ttiiniistri^ai jaimu
ntŗtu^ -^uŗā protestē jpret „Bāltijas
valsis pilsoņu reipatriācijas kavēša­nu",
Nota aptver arī sīku'Uzskai­tījumu,
kuros gadījumos Zviedrijas
valdība, pec Maskavas domām, r ^ ī -
jusi kavēkļus Paltijas valstu pilso­ņiem
atgriezties mājās.
Zviedhi prese notu uzskatu par
daļu no nervu kara ofensīvas pret
Atiantika paktu. Ārlietu ministrija
oficiāli/apstiprinājusi, ka saņēmusi
Maskavas iesniegumu, bet atteiku­sies
sniegt tuvākus paskaidrojumus
par iesp^^mo atbildi.
joprojām spēka, ka r^atriācijas mi-
Sjai amerikāņu josla jāatstāj im ka
2. marta rītā misiju „bloķēs", lai pa­darītu
tai ilgstošu xizturēšanos
Frankfurtē neiespējamu.
Nav tuvāk jāpa^aidro, kāda b i ­jusi
padomju ŗepatriācOas komisiju
darbība nometnēs un ārpus tām. Tas
visiem DP zināms, i^iierikāņu uz­raudzības
iestādēm par šo komisiju
daitivu 4ivi gados sakrājušies pie-tieisajni
daudz materiālu, lai attais­notu
ģen. Kleja rlkgdunm. Bez tam
repatriācijas koiī^sijas oficiālais
darbs i^ējos mēnešos btjis tik nie­cīgs,
ka braucēju skaits uz Padomju
Savienību no amerikāņu joslas DP
nometnēm caurmērā nepāi;sniedz pa­šas
misijas locekļu skaitu. Rakstu­r
i ^ šai ziņā IKO 3. ai^abala ierēd­nes.
Katrīnas Hulmes intervija „San
Francisko Chronlcle": „Kad DP no­metnēs
vēlas ierasties krievu saka­ru
\rlrsnieki, to jau ieprielcš visiem
nometnes iedzīvotājiem izziņo. Pēc
ilgas gaidīšanas tad ari parasti iero­das
pulkvedis spožiem uzplečiem,
amerikāņu militārpolicijas, noifietn^is
policijas un administrācijas pava­dīts.
To ieved istabā, kur viņš no­sēd
vi«is vairākas stundas, velti gai­dot
apmeklētājus. DP virsnieku ap­lūko'caur
logiem, bet nesviens taan
netuvojas. DP nebrauc mājās, jo ne­vēlas
nokļūt Sibīrijā."
DP transportus UZ
Amerikii pārņems
armija
&P pārvešami no Eiropas uz
Ameriku pēc prezidenta Trumena
personīga rīkojuma pārņems
amerikāņu armija. Ar 9 tran-sportkuģu
nodošanu armijas rīcī­bā
ietaupīšot vairākus miljcmus
dolāru gadā. Līdz šim DP trans­portiem
izmantoja tā sauktos
juras komisijas kuģus, kas i^eder
privātām personām. Privātie
kuģu īpašnieikl, pēc New York
Herald Tribune" informācijas, ir
ar rīkojumu neaprņierināti, ap­galvo,
ka ietaupljiunu kalkulācija
neatbilstot paties9>ai un ka armi­jai
nebūšot pletldcamu iespēju
transportu organizēšanai Jūras
komisijas vadība nosūtījusi pre­zidentam
telegrāfisku protestu.
No 9 kuģiem, Icurti itmantošanu
pārņems armija,. 7 brauc no Ņu­jorkas
u^ Vācijas ostām, bet 2 uz
Vidusjūras ostām.
Radot bailes no kara, Maskava vēlas
ARI VĀCU EOMtiNISTI AJ^VEIKS SARKANARMUU - KO ĶB£M-LtS
DARĪS T3LĀK
Maskavas pretofensfva Atiantika paktam un „bniņGta Maršala
plāna'' izveidošanai sākusies n z visas līnijaa. Ari Anstromi^k^ komll
i^istn vadonis Pīks on Grotevōlst izlaUdnāi asEsaukmiiņ SED partijas, bied
rim, Vārda vārdā atkārtojot fnmča kņmOnistn p a r ^ ģenerālaeRretā-ra
l ^ r e z a un ItaUJas komunistm vadoņa Toļail deklārSdJaa. „Nevimia
roka nepacelsles luret atbrīvotājiii saitono armUv»'' saka Pīks un Orote-vols,
tā okupēs Vadjn. Kaf^ briesmas vairojaa diena dienā, mes
u z s k a ^ par sava plenākoma lo nos^^a al^l^iSt visiem kara kūdītā
Jiem.'* Tāda paša satura paskaidrojumos nodMII ari k o m f b i ^
ņi Skandimivilas t^Is,| Sifeiel on Anglijā. Ar to nepārprotami ap­stiprinājušās
īdzdomāš. ka Torēza deklariioUa bUis slgiSls v l ^ Rietam-dropa^^
valsiu kisntnke «dSana,
lai ar to Imic^^^^^^^
^ Drošības sajūta Rietumeifopā pē-d^
os trīs mēnešos tiešām bija tik
ievērojami augiusi, k a Maskavai va­jadzēja
darīt visu iei^amo, lai
al2kavētu vēl tālāku \stafelIlzēšariQS.
Maršala plāna pariākiuni Francijā
un Vācijā, tāpat kā Beneluksa^val-stīs
un Anglijā, deva pamaļu cerī­bām,
k a Rietumeiropas smaggkā krī­ze
pāri un sāksies dzīves nonņālizē-šanās.
To pierādl.1a pēdējo divu ne­dēļu
straujā franču franka un vScu
markas kāpšana, zelta un ddara ce^
nu krišanās, preču krājumu vairo­šanas
un sekmīgā Rietumeiropas or^
ganizēšanās EiK^as savienoto.valstu
radīšanai. ASV un Lielbritānija ne­taupīja
pūles, lai Rietumeiropā pēc
iespējas rastos* pretsvars Padomju
Savienībai. Eiropas saimnieciskās; im
rtil'litārās, ipadomes konstruēšanās
Parīzē. Mdiiitoi^cdia M9ntgomeirtja
apspriedes ar Beneluksa vallstu
brīdis 1952. g.
jumja Ota
NO K& BAIDĀS EIROPA UN NO KĀ BAIDĀS ASV
% , J r 1952. g. 18, jūnijs, pl. 6,22 no
rīta. Fonteneblopils kavalerljas ka-,
zarmju otrā stāva telpā uz galda le-'
skanas tdefons. Franču pulkvedis
paceļ klausuli, brīdi paklausās, tad
pagriežas un sāk kliegt uz saviem
adjutantiem — britu majoru, beļģu
kapteini un kādu luksembut^ešu
leitnantu. Rīta ausmā pēc īsas bom­bardēšanas
sācies krievu uzbrukums
gar visu Vācijas rletunijoslu robežu.
Aiz loga lecošās saules staros at­mirdz
pagalms, kur Napoleons 1814.
g. atvadījās no saviem karavīriem.
Tagad pirmo reizi kopš Napoleona
gdll^ sakaušanas krievu armijas
atkal virzās Rietumeiropā.
Ziņoijumi no Fonteneblo brāžas uz
Londonu. Dažu stundu laikā Reinas
virzienā sāk doties franču, beļģu,
holandiešu un luksemburģiešu daļas.
No angļu lidlaukiem uz austnanlem
dodas tjirboiznīcinātājl. Bet F6n-teneblo
xm Londonā, Parīzes Qual
d'Orsai un Dauningstrītā vīri \mifor-mās
un dvīlos tērpos nepacietīgi
gaida telegrammas no Vašingtonas.
Piecas Rietumeiropas savienības val­stis
formāli pieprasījušas ASV palī­dzību,
bet nezina, kāda būs atbilde."
„Newsweek" Iespiedis šo drāma*
t i ^ o utopiju, lai uzskatāmi parādī­tu,
kādas bailes nomāc Rietumei­ropu
kopš tā brīža, kad demobili7ēja
amerikāņu un angļu armijas, sa­kāva
Vāciju. Šīs bailes mudināja
pagājušā gadā parakstīt Rietumu sa­vienības
paktu un pēc tam iekārtot
kopīgo savienības štābu Fonteneblo
un Londonā. Sīs pašas bailes arī mu­dināja
sākt sarunas par Atiantika
paktu. Vienu brīdi šķita, ka baiļu
vietā stāsies cerības, bet — saka
„Newsweek" — cerības sāka irt un
bailes, atgriezties, kļuva galīgi
dkaldrs, ķa ASV savas satversanes
noteikiimu dēļ nevar garantēt aiBto-matiiku
iestāšanos karā bez ikreizēja
kongresa lēmuma.
Tālāk laikraksts aizrāda, ka aizdo­mīgi
kļuvuši ne tlksfi eiropieši, kas
bažījas par to, vai amerikāņi pie­tiekami
ātri reaģētu uz uzbrukumu,
bet aizdomīgi kļuvuši arī amerikāņi,
kas savukārt sālmSi šaubīties par to,
vai eiropieši tiešām spētu aizstāvēt
Reinas līniju pat tad, ja tie saņemtu
plašus amerkāņu atbalstus naudā im
jeročos. Amerikāņu šaubas esot
pastiprinājušas ziņas par baiga^jām
summām, kas minētas nepilnīgajos
pārskatos par to, dk daudz līdzekļu
vajadzētu Eiropas apbruņošanai Ba­žas
pastiprinājusi arī doma, ka E i ­ropas
labā Amerikai būtu jāvājina
sava aizsardzība Tālajos austruraos,
eventuāli pat pametot Japānu. „;Bet,
par spīti visam t$an, tomēr šķiet
skaidrs, ka ASV austrumu rot^eža
atrodas pie Reinās!" nobeidz „News-week".
^
ģenerālštābiem, 19 M a i M a plāna
valstu selanīgā k<Miference Briselē
un visbeidzot Norvēģijas un Dānijas
izšķiršanā^ par pievienošanos At­iantika
paktam bija brīdinājumi
Maskavai, ka isaricanarmijas neoku-pētajā
Eiropas daļā Padomju Savie­nības
svarls un nozīmība strauji zūd
hm ka tur veidojas koalīcija, kas kā­dā
dienā Var Maskavai kļūt l&te-nlga.
i
Tāpēc Kremlis tagad sācis pretuz­brukumu.
Vai tas «dos kādus panā­kumus
un d k smagiem lādiņiem
Staļins mēģkiās Eiropas vienības ga­ru
graut, rādīs jau nākamās nedē­ļas.
Marts ne ylenu reizi vien bijis
strauju un izšķirīgu notļkumu mēne­sis.
Katrā ziņā var sagaidīt, ka
kompartiju deklarācijas un spiediens
uz Somiju i r tikai pats sākums
Maskavai nekad līdz šim nav trūcis
izdomas un iespēju parādīt savu i n -
temadonāio pagrīdes oi^ganizāciju
un tās ietekmi už cita suverēnu val­stu
politiku. Tā. to nekavēsies parā­dīt
arī šoreiz, tikai jāšai^bās, va
panākumi būs tikpat labi kā līdz
šim. Ne vien Rietum^ŗopā un L i e l -
britahijā kopš viena gada noticis
ievērojams lūzums vadītāju politiķu
ieskatos par komunisma īsto dabil
un nolūkiem. Kopš Prāgas puča iz­jukušās
Parīzes UN konferences un
Kosenkinas lēdena pa logu notikus
izšķirīga iekšēja pārskaņoSanās ar
ASV. Nevienam nav vairs iUūziju,
ka ar pi^āpfl)u im saticību varētu
nodrošināt pasaules mlerU. To spilgti
parādīja Trumena zobgalīgais attei­kums
satikties ar- Staļinu citur kā
Vašingtonā un Ečesona pūles nolī­dzināt
visas grūtības, kādas rada
iJiSV konstitūdja, lai tikai pasteidzi­nātu
Rietumeiropas saslēgšanos re­ģionālos
drošības paktos pret Pa­domju
Savienības iespējamo agre­siju,
(Beigas 5 Ipp.)
MASKAVAS RADIO NOSAUC
AMERIKĀŅU VĒSTNIEKU PAR
SPIEGU
. Par plaši pazīstamu spiegu Maska­vas
radiofons atļāvies nosaukt ASV
vēstnieku Maskavā ģen. Bedelu Smi-su.
Amerikņu ārlietu ministrija esot
nosūtījusi viņu par vēstnieku uz
Maskavu tikai tāpēc, lai viņš noor­ganizētu
pretpadomju spiegošanu.
Maskavas radiofons nolasījis šo dip­lomātijas
vēsturē nedzirdēto apvai-nojiunu
sakarā ar to, ka Maskavā iz­nākusi
grāmata, Icuŗā agrākā ameri­kāņu
vēstniecības darbiniece Ana-bda
Be;kere apraksta spiegošanas
aktīvitāti, kas it kā esot notikusi
vēstoiocibā. \
Vai ģenerālis
Klejs
tiešām aizies?
Frai^furtē o ^ d i ^ pa^aidroja, ka
Vādjas amerikāņu joslas milltārgu-bemStors
ģen. Lūcijs Klejs lūdzis
nozBnēt sev vietnldcu un cer vis­drīzākā
laikā Vāciju at^āt/
Sim pusoifidilajam paskaidroju­mam
seko „United Press" yn „Chi«
cago Tribune" ziņa, ka ģ«^. Klejs
savu pašreizējo posteni atstās 30. jū«
nljā im ka ^ a vietā nāks vai nu
ģenerālleitnants Alberts Vedemejers,
vai ari ģen, Marks KLaiks.
No Vašingtonas ziņo, ka turienes
politikas aprindas Kleja aiziešanu
šoreiz uzņem nopietni Tā esot pa-rcļdzama
jau tāpēc, ka savu posteni
Vašingtonā pagājušā nedēļā atstāja
ģen. Drēpers — ASV ka]fa viceml-nlstrs.
Baltā nama aprindas izsakās,
ka vispār tuvākajā laikil notikšot
politiskā smagumcentra pārvietoša­nās
no militārajām aprin<iām uz ār­lietu
ministriju. Trumena par vi«il-go
ārpolitikas veidotāju vSk>ties re­dzēt
Dinu Ečesonu. Cits jautājums,
vai tam pievienosies senāiis un kong­ress.
Vācu presē Kleja gaidāmo aizieša­nu
pagaidām nekomentē. Nav tomēr
noslēpums, ka Helais^ vām vairums
to apsveiks. Kleju vācu pditiķi ar­vien
vainojuši saimniecības atdzīvi­nāšanas
traucēšanā un pārmērīgā
bardzM. Ja vien ārkārtl^ poiUītiaki
apštāl^l neradīs pilnīgi 1 Jaunus sa^
režģījumus, vācu «p:todils sagaida
Kleja aiziešanu vēl piim^i 1. maija.
ORKANS RIETUMVACIJA
Otr^enas rītā Riettisiieirqpu pi6'>
m^ēja sen neieredzēti» vētra, kas
visi^ēcigāk pierijās Holaiodē un Ri^*
tumvācljā. ,Arī Llelbpltanija vēja
ātrums brīžiem pārsniedza 130 km
sttmdā. Mib^as ūdenii masas ie­plūda
Temziļ. pārplūdinot Londonas
zemākās vietsis. Gandrīz visā Itālijā
iestājies nepieredzēti at^iksts laiks.
Romas apkaimē snieg. Vētra Itāli­jas
galvaspilsētā sagāza karnevālam
uzceltās tribīnes, kāpēc svinības va­jadzēja
atcelt. Sals nodarījis nepie­redzētus
zaudējumus Itaļu dārzkop­jiem,
jo gandrīz visiem augļu kokiem
nosaluši ziedi. - Holande piekrastē
avarējis poļu pi;eču tvsiikonis „Ka-tovlce",
kas uzskrējis slikll, kur,sa­dragāts.
Orkānam līdzīgā vētra Rletumvā-cijā
prasījusi daudzu cilvēku dzīvī­bas.
Sagāžotles sabumJ;)otajiem na­miem,
Ķelnē nonāvētas io personas,
Kasdē Frankfurtē 6, Dlseldorfā
3, Berlšie^vairāk nekā 10. Daudzus
cilvēkus driļ^pas aprakušas. Vircbur-gas
pilsētas vecākais lūdza nolasīt
radiofonā paziņojumu, aidfiādams
iedzīvotājus stāties viņa rīcībā, lai
glābtu drupu apbērtos. Gandrīz vi­sās
Rletumvādjas pilsētās vētra i z ­gāzusi
neskaitāmus kokus, kas kriz-
^Imi sadragājuši autontiobiļus un
nonāvējuši nejaušus garāmgājējas,
l i e l i postījumi nodarīti arī Vācijas
mežiem. Daudzās vietās vējš nolau­zis
telegrāfa un telefona stabus, p i l ­nīgi
pārtraukdams satiki^mi Uz lai­ku
otrdien vajadz^a pārtraukt arī
Beriīnes apgādi, jo gandrīz visus
lidlaukus klāja bieza sniega kārta.
Tikai vēlā pēopusdienā lidojumus
atkal atjaunoja.
Lielbritānijas flotes
manevri Vidusiūra
otrdienas rītā Maltas ostu at-stāja
tur stadonēta britu Vidus­jūras
flote, kas dodas Gibraltāra
virzienā, ziņo BBC. „Kaut kur
Francijas piekrastes tuvimiā" tā
savienosies ar Gibraltāra eskadru,
lai sāktu manevrus. ( Tajos pie­dalīsies
arī aviācija, kuras atbal­sta
punkti atrodas Tuvajos aus­trumos.
Sāda veida manevri V i ­dusjūrā
notiek pirmoreiz kopš
Vācijas kapitulācijas, Polītiskās
aprindas Londonā izsakās, ka
pašreizējā saspilējimiia periodā
tiem ir liela nozīme. Pirmkārt,
manevri ir Lielbritānijas jūras
varenības demonstrējums im, otr­kārt,
tie i r netiešs uzmundrinā­jums
turkiem, kas nobažījušies
par stabilitāti šai svarīgajā jūrā.