1949-07-20-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Sestdien, a ari 60 amerSL lonna ar DSrtT"''»* i^avani apsMgfP, B». - virsnieki SE,^> I ar Berlīni, mīl,, ^ atbildes arī sSeA»* is iesniegts otrdierjgj •bezparejas joproL^ Krievi jau'agT'^ a pec vienošanās PaS* imei ar Berlīni j ā S j^ Helmštetes J g f t * i_ lēmuma istenibilf Berlīnes blokāde bSl i . nats arī trešdienas ļl aa Sēdē. Kāds depl , ]au aj^a, ko tā d o f fl ^estu krievus respektstT bnošanos. Atbildējama l^ff''^ paskaidro^; Iktu iespējams nokSitrS ra krievi tomēr satlksBiS ari uz priekšu, tad l Jiem bus pietiekami DdA evadītu atmaksu. mi stunda rARES PAŠREIZ. KIIIQ ļjošas depresijas" konjuak. pētu izmantot produkdiai ļišanai, atturoties no \^ pitāla ieguldījumiem r^. m atlaižot no parasta dai* liekus. [ba noslēgumā prezitt izēja savak programioat [esmlt punktos, lūdzot koo* )alstu to realizēšanai programmas svarIgSlite ir minimālās darba a]()t ta uz 75 centiem 8M itos, sociālās palidzlbaspi* ina bezdarba gadījumos m pensiju piešķiršana Izivotāju grupām. OS VĀRDOS mmmmmmmmmmmmKmmmmmĒĒĪm nizēt ASV ārUetu iniol# rikā laikā nolēmis minbiH , Reorganizācija skars Eirp» fo austrumu un Āfrikas ļia 8 kontinenta departamŗ \ \ Apvienoto Nāciju nod^n [a]ina vēlēSanSs par B# [inistru prezidentu ņW Va vietā Iecelts lidzšinP tu partijas centrālkomiteļaJ a Vuļko Sevenkovs. So [vēlēšanos vispirms pazi^ bls Vorošilovs, kas Dittl^ bēs pārstāvēja padomjuvU-L ministrUa VaSlngtorfļ b asu protestu Ķtoas^ f valdībai par vicekon# Dcietināšanu un piekag p. ASV uzmanīgi verdot.» Pi uz šo protestu atbjft Wstais komisārs MJV [dienās apceļojis ^ ^ ^^ Lu joslas. Piektdien W teses konierenceri Ū k ā s sarunas sabieļj ]m speciālistu starpa Jif Ēās'bez Panāķ>«f;,j: fu ārlietu ministru vŗļ [zstrādā jauns plans. Ka» & c U » no vm l Islām uzskatama P a r^ Ipreses pārstav^emStti fzraelas i^^^ļ ,S» ļnija beigām no amf^ļlļ fen Izraēlā jebrauķg ^ [l 7.000 gaidām « • . [beigās mimf" i» du iesnieguši pras'J^ y ,|. las līdzinātos 50O tu. r Gronas ^ < ^ ^ % ^ 1 devies uz ASV, iedzīs šīsvasaras ^4 sākumā tenipera g u grādi ēnā. AŗneriK^ 5ļaf rankfurtē s «^a J^^^^ , jo pilsētā t r ū k s t^ salaulājies J ; . pjen^f remo^n^ij.at s abu V< kādas angļu 3» dusjūrā. LATVIA taiviao Newspaper pubUsbed UDder EUCOM ClvU ^ i r s Dlvisioo Autborlsation Number ŪŅDP 136. Publisher tod Editort Valdemfirs Lam* DP Camp Erlangeo. Ober8tDrau8nlJ&-Str. 1. Printer: gimer & Ungebeuer Ludwlg8. burg. Kōrncrstr. 16 Publlshed twilceweekly.Clrcu]atloQ: 14.000 LATVIAN NEWSPAPER Nr, 75 (299) TreSdien» 1919. g. 20. JuUJi Iznfik treSdienfi» un sestdlenia. Izdevējs: LatvictSu Centrilfl Ko. mltels. Galvenais redaktors: V. Lambergs; galv. red. vietnieki: M. CuUtls un A. iUivsons. Re-daktort: A. BolStelns. Pr. IgaU, J. Jficabsons. F Krusa B. Ķīselis. H. MUidenberp. A Ozols, E Ralfiters, t. Svarts. Redakcijas adrese: EssUngen/N^ Utalandstr. B teL ims. Rttta Fisere pareģo visai svarīgus Padomju savienībā Iekšēja cīna komunistu partija nav apslapējama Londona (R). Pēdējās dienās britu radiofons vairākās valodās noraidīja bij. vācu komiiiīistu līderes Rutas FiSeres nasbaidrojumus par stāvokli Austrumelrppā. BBC pie tam aizrāda, ka R. FlSere uzskatāma, varbūt, par labāko Austrumeiropas apstākļu pazinēju, Jo viņa Ugus gadus bijusi komintema priekSsēža vietniece un Jņprojām luītor sakarus ar opozicionāriem komunistiem Austrumeiropā. Viņas spriedums tāpēc pelnot sevišķu ievērību. — Jāatzīmē, ka Ruta FiSere ir aizbēgufiā „Amerikas komunista Nr. 1" G. Eislera māsa. Viņa at-klāti no9odIJa ang|u tiesas lēmumu palaist viņas brāli brivlbā un ap-simēja ang|u tiesneša nostāju par neticami aplamu un naivu." R. Flšere pārliecināta, ka Pad. savienībā drīzumā gaidāmi ļoti svarīgi notikumi. Viņa saka: „Tie, kas prot atšifrēt lielinieku valodu, jau agrāk konstatēja, ka Belgrades publicētā sarakstīšanās starp krievu komunistu partijas politbiroju un Jugoslavu komunistiem ir pārbagāta interesantām detaļām. Sevišķi nozinigs ir apstāklis, ka Maskavas konflikts ar Tito sācies jau 1940. gada. Lielinieku partijas centrālkomiteja vēlāk kādā rakstā atzīmēja, ka Tito 1945. g. 27. maijā izteicies pret Pad. savienības „lielo šovinismu un varas kāri". Bet atbildot uz šo pārmetumu, Tito bija gājis vēl tālāk: viņš pateica, ka jau 1937, gadā viņam bijušas «grūtības ar lielinieku partiju". Bet par, spīti visam tam, komln-forma dibināšanas sapulcē 1847. g. septembrī Varšavā nolēma, kaBel-gradel jātop par jaunās pasaules organizācijas rezidenci un ka Tito .bQs tāp pirmais organizators. Bet kjjanfits varēja notikt, kad jau tik daudzus gadus agrāk Tito sava dumpīgā rakstura dēļ bija kļuvis tļ9i;^t^V8i aizdomīgs un tāpēc atm-diji^ 1}KVD uzraudzībā? Kā ^an kimlnforms toreiz ^vārēja pieņemt Jugoslavijal tik labvēlīgu lēmumu? Vairs nav nekāds noslēpums, ka kominlerna pirmos gados komunisti Eiropā sīvi cīnījās, lai panāktu komintema sēdekļa pārcelšanu no Maskavas - tālāk prom GPU tvē-ri^ anu Lēmums izraudzīt Bel-ttiMUiiiiiiiiniitiiiliiiiitiiiiiinH Cangkaiseks vadis atkalciņu pret komunistiem Londona (E). — BBC ziņo, ka «estdien kuomintanga ārkārtējā sēde Kantonā nodibināta īpaša augstākā padome, kas uzņemsies cīņu vadību pret komunistiem. Sīs JMidSmes priekšgalā atkal nostājies ģeneralisims Cangkaiseks. Pēc preses pārstāvju informācijas, jaunno-dibinštā padome uzskatāma par nacionālās Ķīnas kara kabinetu, un tajā ir 12 locekļu. Blakus kara postam Ķīnu pēdējā laikā atkal piemeklējuši ārkārtīgi smagi plūdi, kas skāruši 6 provinces. Apmēram 5 milj. cilvēku palikuši bez pajumtes. Hunanas provincē, kas skaitās Ķīnas labības Wets, gandrīz pilnīgi iznīcināta visa raža. Informētas aprindas Vašingtonā izsakās, ka ASV valdība 26. jūlijā paredzējusi publicēt Balto grāmatu par Ķīnu. Tajā būs ietilpināti ģenerāļa Maršala un Ve-demeijera ziņojumi, no kuriem izriet, ka 90 proc. amerikāņu sniegtas palīdzības nonākusi komunistu rokās. Ķīnas komunistu militārā koml-la sestdien izsludinājusi Sangha-lā visu preses un privāttelegram-kā arī radio ziņu un telefonu sarunu cenzūru, lai «sargātu atbrīvoto Ķīnu no imperiālistiem un re-alcclonāriem." Ķīnas komunistu iestādes tāpat nolēmušas slēgt amerikāņu un britu informācijas biro-i^. kas darbojas Sanghajā. ^, Lndz atļauja Iesoļot Albānija I^ndona (R). — Atēnu radiofons Jl^stdien noraidīja kādu ziņojumu, •^ā rietumu valstis uzaicinātas a ļaut grieķu armijai iesoļot Albā- ^ija. Albānija tagad esot kļuvusi par grieķu dumpinieku vienīgo ba- *} ^brukumam Grieķijai, jo Jugo- ^avija jau pilnīgi pārtraukusi dumpinieku atbalstīšanu. Albānija tā- ,7. pārvērtusies «briesmu perēklī ^siem Balkāniem." grādi par kominforma sēdekli pieņemts, protanŗis, ar Maskavas politbiroja ziņu. Bet tam bija interesantas aizkulises. Maršala Tito slepenie draugi un domu biedri krievu lielinieku partijā gribēja stiprināt savu „uklonu" (novirzi) kominforma. Viņi cerēja ar Tito palīdzību sagādāt grūtības Zdano- NobmmATs BIELNAIS KOMINFORMS Vine (E). — Šinīs dienās Vīnē nodibināts kristīgo partiju informācijas birojs, kas vadīs propagandu un cīņu pret komunistiem. Sajā birojā ietilpst Vācijas, Austrijas un Itālijas kristīgo demokrātu partijas. Biroja sēdekli vēlāk paredzēts pārcelt uz Sveici. Politiskajās aprindās jauno iestādi sauc par melno komlnformu. va un Maļenkova piekritējiem. Un šis bija īstais cēlonis, kāpēc Tito un viņa draugus tik ātri un tik brutāli izstūma no kominforma un uzrei? sāka dēvēt par trockistiem un i^tigļu-ancierikaņu imperiSllsma aģentiem. ^ Kremļa varasvīri paši deva pierādījumus par Tito sakariem ar krievu komunistu partijas opozīciju. Kremlis atklāja faktu, ka Jiigo-slavljas tagadējais propagandas ministrs DJilass, uzturēdamies pēdējo reizi Pad. savienībā, bija paslepeni aizbraucis uz Ļeņlngradu. Par to teikts kādā lielinieku partijas centrālkomitejas 1948. g. 4. maija rakstā: «Biedrs Djllass, uzturēdamies Maskavā, bija aizbraucis «uz pāris dienām" uz Ļeņlngradu, kur sastapās un apspriedās ar Ļeņingra-das partijas organizācijas opozicionāriem elementiem. Kas viņam tur bija īsteni Jāmeklē? Kādi dati viņam tur bija jāsavāc? Mēs nedomājam, ka viņam tur bija darīšanas anglo-amerikāņu spiegošanas atvaires dienestā, bet ka viņš rīkojās Jugoslavijas augstākās instances uzdevumā." Informēti ļaudis ārpus PSRS labi zina atbildi uz šiem retoriskiem jautājumiem. Djilass bija braucis uz Ļeņlngradu, tāpēc ka turienes partijas organizācija bija pārsātināta ar režīma slepeniem Ienaidniekiem un tāpēc ka Djilass gribēja nodibināt ar viņiem sakarus. Pēc visa tā var saprast, kāpēc Bel- (Turpinājums 8. Ipp.). 150 mUJe dolāru komunisma apkai^sanai Valinftona (E). — Sav. valstu ārlietu ministrija pašreiz Izstrādā plānu kā apkarot komunisma draudus Tālajos austrumos. Maotsetunga uzvara Ķīnā un l^omūnistu organizētie nemieri Malajā, Burmā un Indoķīnā radījuši zināmu nemieru Sav. valstīs. Informētas aprindās Vašingtonā izsakās, ka ārlietu ministrija proponēs radīt īpašu palīdzības fondu, lai atbalstītu pretkomūnlstlskos spēkus. Sal fondā paredzēts asignēt 150 mllj. dolaŗu. Attiecīgo pieprasījumu prezidents Trūmens kongresam iesniegšot jau tuvākā nākotnē. Cangkalšeku ar šim summām īleatbalstīs, jo Vašingtona pārliecināta, ka viņa politika Ķīnā bankrotējusi. Svētdien no Lielbritānijas Honkongā ieradies jauns karaspēka kontingents, kurā ietilpst 4000 vīru. Pašreiz britu Hon-kongas garnizons pārsniedz 13.000 vīru. mm ^ y Baltajā nama spriež par atombu izdošanu Lielbritānijai Vašingtona (D). Pag. nedē|ā preddoita Trfimena privātajās telpās Balti^Jā namā notika Sav. valstu politiķu un militāristu slepena apspriede, kas ilga gandrīz 8 stundas. Tanī piedalījās viceprezidents Bārklejs, ārlietu ministrs Eēesons, aizsardzības ministrs Džonsons. ģen. Eizenhauers, atomenerģijas komisijas vadītājs Lilientāls, tautas pārstāvju nama priekšsēdis Reln-bams un senators Konnelljs. Pēc apspriedēm preses pārstāvjiem netika sniegti nelcādl paskaidrojumi. Senators Konnelljs vienīgi piebildis, ka prezidents Trūmens izšķirsies pats, vai par So konferenci Informēs laikrakstus vai nē. New York Herald Trlbune domā, ka slepenajā sanāksmē apspriests, va^ nevajadzētu Informēt ari Kanādu un Lielbritāniju par Sav. valstu sasniegumiem atompētnlecībā. Līdz šim abas valstis zināja vienīgi teo- Feldmarsals Montgomerijs saka: I •••• Komunisms ir musu ienaidnieks! L<mdona (R).—Rletumūnljas valstu bruņoto spēku virspavēlnieks feldmaršals Montgomerijs, uzturēdamies pag. piektdien Prāgā, teica svarīgus vārdus kādā sanāksmē. «Rletumūnljas valstis ar saviem apvienotiem spēkiem spēj sadragāt jebkuru agresoru," viņš uzsvēra. ,^So valstu apvienotās darba spēka rezerves, produkcija un jēlvlelu ķr|jumi lrd?^w(J?^,lielāki neHI je<)- fcuŗam agrtkirani vai agresoru grupai." Montgomerijs no jauna apstiprināja, ka «angļu bruņotie spēki karos Eiropas kontinentā, ja notiks agresijas mēģinājums no austrumu puses." Bet arī/ASV pārstāvji esot paziņojuši, ka uzbrukuma gadījumā Amerika tūdaļ uzstāsies pret agresoru. Tālāk viņš turpināja: «Bet ikvienai rietumūnilas valstij jābūt , gatavai ^urēt arī daļu no savas suverenitātes, lai nodrošinātu agresora atvairīšanai tik nepieciešamo savstarpējo sadarbību. Mēs kopā visi v.al nu peldēsim vai nogrimsim. Rietumūnija nebūs patiesi iespaidīgs militārs spēks, ja mēs rjekļūsim internacionālāki, nekā bsam pašlaik. Kā kristīgs karavīrs es pazipoju: kon^ūnisms ir mūsu ienaidnieks. Komunisms Ir pretkrisliga reiiģlia. Pēc manas pārliecības, rietumu zemes jau atrodas kara stāvoklī ar komunismu. Bieži '4an to sauc par nervii karu. Bet ja tas novedis pie īstā (shooting) kara, tad tā būs katastrofa visai pasaulei. Vienīgais ceļš, kā novērst īstā kara katastrofu, Ir panākt rietumu pārspēku un vienotību. Bet kādas ir rietumu pasaules augstākās vērtības, par kurām mums vajadzības gadījumā būs jācīnās? Tās ir: kristīgā ticība. Indivīda personība — pēc pretējā uzskata atsevišķais Indivīds Ir tikai llgūra valsts kalpībā, — tālāk: brīvība un taisnība un beidzot patiesa vēlēšanās pēc miera. Ievērojiet, ka es lieku mieru pašā pēdējā vle-tāf jo vispirms mums Jānodrošina brīvība un taisnība un tikai pēc tam varēsim iegūt mieru.'* Visa angļu prese apsveic Mont-gomerija vārdus. Vienīgais izņē^ mums ' ir komunistiskais Dally Worker. kas apsūdz feldmaršalu kūdīšanā uz karu. Laikraksts pārmet angļu valdībai, ka tā atļāvusi Montgomerljam «neierobežoti aģitēt par karu." rētlskos noslēpumus. Bet ja ASV vēlas, lai ari angļi varētu gatavot atombumbas, tad nepieciešami atklāt darba praktisko norisi. Lielbritānijas valdība jau atkfir-toti lūgusi paziņot tai atombumbas techniskos noslēpumus. New York Times norāda, ka par šo jautājumu nevar izšķirties bez kongresa lēmuma, kas jau 1946. gadā nolēmāt ka vienīgi ASV glabā šī iedarbīgi ieroča pagatavošanas noslēpumu. Informācija no Londonas liecina, ka Lielbritānija tomēr noteikti šķīrusies gatavot savā zemē atombumbas. Iespaidīgai aprindas Va* šlngtonā norāda, ka Atlantijas pakts un Rietumeiropas ūnija būtu lielā mēra stiprināta, ja Iedarbīgo Ieroci ražotu arī britu salās. Nav Izslēgts, ka angļi izmantos nelielu spiedienu. ASV urānu līdz šiem ie* guva Beļģijas Kongo. Lai gan rak« tuves atrodas beļģu kolonijas terri-torljā, pats urāna tomēr pieder Uelbritānljai. Jāpiezīmē vēl, ka amerlkāņu-beļģu līgums par svarīgās rūdas Izmantošanu izbeidzas jau tuvākā nākotnē. UP ziņo, ka pirmdien Vašingtonā notika arī atompētnlecības komisijas sēde Llllentāla vadībā, kur It kā spriests par So paflu jautājumu. UZ ATOMBUMBU VIEN NEVAR PAĻAUTIES Ņujorka (D). - ASV admirālis Blendljs, kas piedalījās Bikini eksperimentā, pirmdienas vakarā kādā sanāksmē Ņujorkā izteicās, ka atombumba ir gan ārkārtīgs ^ iero* els, bet ar to vien karu nav iespējams uzvarēt. Ir arī pārspīlēts, Ja saki, ka pret atombumbu nav tiif sardzibas. Pēc Blendija dominv iit nāvīgais ierocis pasaules civIUidiifi Ju tomēr neiznīcinās. Runas beigās admirālis norādīja^ ka u? Btom-^ bumbu vien nedrOcst balstīties. Ja bez Sav. valstīm arī vēl kādai dtal zemei būtu atombumba un labi sagatavota armija, tā viegli varētu amerikāņus sakaut. Tāpēc ASV pievērš lielu uzmanību visām trim Ieroču šķirām. Cīria pavesta un Maskavas starpa iegājusi pedeja posma CECHU GARĪDZNIEKI PUBLICĒJUSI LOJALITĀTES APLIECINĀJUMU PRĀGAS ARCmBlSKAPAM Vatikāns (D). — Ciņa pāvesta un Maskavas starpā iegājusi pēdēji posmā, raidījumā Ungārijai svētdien padņoja Vatikāns. Kristus vietnieks zemes virsd vairs nevar piefaut, ka kato|u baznīca pakļauta komunisma diktātam. Notikumi Ungārijā bija viens no pamudinājumiem, kas lika pāvestam izšķirties un publicēt savu dekrētu par komunistu ekskomunikāciju. Zviedriei laizmcmsi Stokholma (R). - Zviedrijas armijas virspavēlnieks ģen. Jungs svētdien kādā runā aicināja zviedru iedzīvotājus būt gataviem nosargāt savu brīvību. Viņš teica: «Zviedri-jā pastāv maza, bet bīstama ļaužu grupa, kas zvērējusi uzticību kadai svešai varai. Kara gadījumā šis grupas locekļi būs lielas briesmas Zviedrijai. Tāpēc jau laikus jāsper soļi pret piekto kolonnu, lai kara gadījumā tā nespētu mums nodarīt ļaunu." Korespondenti ziņo, ka Norvēģijā un Dānijā vispārēju nemieru rada pārāk lēnais temps, kadā ame-rikāņu senāts debatē par Atlantijas pakta ratificēšanu. Bet vēl lielāku vilšanos un nedrošības sajūtu abas valstīs sagādā neziņa par to. vai amerikāņu kongress vispār pieņems likumu par amerikāņu ieroču piegādi Eiropai. Abas valstis tagad nonākušas militāri bīstamā stāvokli jo tās tikai nupa^ bija sākušas bmnoties un dibināja visu savu aobruņosanas programmu uz amerikāņu ieroču piegādi. Dānijas ārlietu ministrs Rasmūsens izteicās New York Times korespondentam, ka Dānija esot daudz vairāk ieinteresēta amerikāņu ieroču piegādē nekā Atlcntijas paktā. ļ Norvēģijā nepacietība par lēno apbruņošanās gaitu ir vēl lielāka nekā D|inijā, jo Norvēģijas ^ stāvoklis no stratēģisl<ā viedokļa ir l^istamāks nekā Dānijas. ^niegdams pārskatu par komunisma stāvokli Skandināvijā, New York Times līdzstrādnieks Salcber-gers konstatē, ka boļševiki tur cenšoties panākt stingrāku disciplīnu un efektīvāku partijas organizāciju, kaut vai arī uz partijas locekļu un līdzskrējēju skaita rēķina. S. apgalvo, ļ ka Krievija mļēģinājusi organizēt komunistus izspiegošanas darbam Ziemeļsomijā, Zviedrijā un tāpat ari Norvēģijā. Atzīstami t'ra no komunistiem esot Zviedrijas armija, bet Stokholmas policijas šefs (laikam domāts pilsētas padomnieks Sēts Persons), kā arī daži civilas aizsardzības vadītāji esot oartijas biefiri. Norvēģijā komunisti visstiprāk! esot Norsk Hydros fabrikā, kur ražo tā saukto smago ūdenL Raidījumā tālāk teikts, ka kom- Informs vēlas pakļaut savam jūgam visu Rietumeiropu. Cīņas smagum-punkts tagad pārsviedies uz, Cecho-slovakiju, kur ateisti vēlas dibināt valsts baznīcu. Vatikāna raidītājs norāda, ka pāvesta dekrēts liks staigāt Golgatas ceļu daudziem katoļiem, bet tas baznīcu stiprinās im nevis vājinās, jo neviena diktatūra, lai cik stipra tā ari liktos, nevar pastāvēt ilgi. Visas pag. nedēļas beigās Vatikāna raidītājā gandrīz nepārtraukti nolasīja pāvesta dekrētu dažādās pasaules valodās. Kāds katoļu baznīcas augsts garīdznieks pie Svētā krēsla akreditētajiem žurnālistiem paskaidroja, ka Pad. savienības un satelītu valstu radio stacijas pūlējušās apklusināt Vatikāna raidītāju. Romai, pēc garīdznieka vārdiem, tomēr esot pietiekami daudz līdzekļu, lai visi ticīgie dabūtu zināt pāvesta lēmumu. Lai gan komunisti ar dažādiem ironiskiem apgalvojumiem pūlas mazināt ekskomunikācijas aktu, tas tomēr jūtami skāris vipus visvieglāk ievainojamā vietā. Francijas un Itālijas komunisti pūlējušies nostādīt Svētās kongregācijas lēmumu kā politisku aktu, ko kategoriski noraida pāvesta oficiozs Osser-vatore Romano, piebilstot, ka pāvesta lēmums attiecas vienīgi uz reliģiskām lietām. Itaļu komunistu vadonis Palmiro Toļati mierina savas partijas biedrus, ka Vatikāns viņus vēlas nobiedēt ar «vecu viduslaiku spoku". Franču komunisti domā, ka ekskomunikācija radīšot plašu pretklerlkāļu kustību, lai gan jau tagad var vērot, ka daudzi franči kļuvuši šaubīgi un vēlas atstāt komunistu rindas. No baznīcas Izslēgtais ungāru mācītājs Balogs kādā Budapeštas laikrakstā apgalvo, ka ungāru katoļi dziļi nožēlo pāvesta lēmumu. Vatikāns neesot pareizi informēts par baznīcas stāvokli Ungārijā. Komunistu kontrolētās pasaules arodbiedrību apvienības ģenerālsekretārs Sejāns iz- (Turpinājums 8. Ipp.)./ Šonedēļ balsos par Atlantijas paktii Ņujorka (R). — Abu partiju līderi amerikāņu senātā vienojušies, ka debates par Atlantijas pakta ratificēšanu izbeidzamas ceturtdien pīkst. 16, pēc kam tūliņ uzsā-kama nobalsošana. Pēdējās dienās opozīcija pret paktu senātā pieauga, it sevišķi pēc iespaidīgā senatora R. Tafta uzstāšanās. Viņš paziņoja, ka balsošot pret pakta ratificēiianu, un proti — aiz trim iemesliem: 1) pakts uzliekot Sav. valstīm īsaistibu apbruņot Eiropu uz amerikāņu rēķina, 2) šāda saistība drīzāk izraisīšot trešo pasaules karti nekā saglabāšot mieru, un 3) pakts runājot pretim saistībām, kādas ASV uzņēmušās UN chartā. Valdības aprindas tomēr pārliecinātas, ka senāts ratificēs palātu ar ļoti lielu baisu vairākumu an ka no 98 senatoriem, varbūt, tikai 12—15 izteiksies pret to.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 20, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-07-20 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490720 |
Description
Title | 1949-07-20-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Sestdien,
a ari 60 amerSL
lonna ar DSrtT"''»*
i^avani apsMgfP, B».
- virsnieki SE,^>
I ar Berlīni, mīl,, ^
atbildes arī sSeA»*
is iesniegts otrdierjgj
•bezparejas joproL^
Krievi jau'agT'^
a pec vienošanās PaS*
imei ar Berlīni j ā S j^
Helmštetes J g f t *
i_ lēmuma istenibilf
Berlīnes blokāde bSl i .
nats arī trešdienas ļl
aa Sēdē. Kāds depl
, ]au aj^a, ko tā d o f fl
^estu krievus respektstT
bnošanos. Atbildējama
l^ff''^ paskaidro^;
Iktu iespējams nokSitrS
ra krievi tomēr satlksBiS
ari uz priekšu, tad l
Jiem bus pietiekami DdA
evadītu atmaksu.
mi stunda
rARES PAŠREIZ. KIIIQ
ļjošas depresijas" konjuak.
pētu izmantot produkdiai
ļišanai, atturoties no \^
pitāla ieguldījumiem r^.
m atlaižot no parasta dai*
liekus.
[ba noslēgumā prezitt
izēja savak programioat
[esmlt punktos, lūdzot koo*
)alstu to realizēšanai
programmas svarIgSlite
ir minimālās darba a]()t
ta uz 75 centiem 8M
itos, sociālās palidzlbaspi*
ina bezdarba gadījumos m
pensiju piešķiršana
Izivotāju grupām.
OS VĀRDOS
mmmmmmmmmmmmKmmmmmĒĒĪm
nizēt ASV ārUetu iniol#
rikā laikā nolēmis minbiH
, Reorganizācija skars Eirp»
fo austrumu un Āfrikas ļia
8 kontinenta departamŗ
\ \ Apvienoto Nāciju nod^n
[a]ina vēlēSanSs par B#
[inistru prezidentu ņW
Va vietā Iecelts lidzšinP
tu partijas centrālkomiteļaJ
a Vuļko Sevenkovs. So
[vēlēšanos vispirms pazi^
bls Vorošilovs, kas Dittl^
bēs pārstāvēja padomjuvU-L
ministrUa VaSlngtorfļ
b asu protestu Ķtoas^
f valdībai par vicekon#
Dcietināšanu un piekag
p. ASV uzmanīgi verdot.»
Pi uz šo protestu atbjft
Wstais komisārs MJV
[dienās apceļojis ^ ^ ^^
Lu joslas. Piektdien W
teses konierenceri
Ū k ā s sarunas sabieļj
]m speciālistu starpa Jif
Ēās'bez Panāķ>«f;,j:
fu ārlietu ministru vŗļ
[zstrādā jauns plans. Ka»
& c U » no vm l
Islām uzskatama P a r^
Ipreses pārstav^emStti
fzraelas i^^^ļ ,S»
ļnija beigām no amf^ļlļ
fen Izraēlā jebrauķg ^
[l 7.000 gaidām « • .
[beigās mimf" i»
du iesnieguši pras'J^ y ,|. las līdzinātos 50O
tu.
r Gronas ^ < ^ ^ % ^
1 devies uz ASV,
iedzīs šīsvasaras ^4
sākumā tenipera g u
grādi ēnā. AŗneriK^ 5ļaf
rankfurtē s «^a J^^^^
, jo pilsētā t r ū k s t^
salaulājies J ; . pjen^f
remo^n^ij.at s abu V<
kādas angļu 3»
dusjūrā.
LATVIA
taiviao Newspaper
pubUsbed UDder EUCOM ClvU
^ i r s Dlvisioo Autborlsation
Number ŪŅDP 136. Publisher
tod Editort Valdemfirs Lam*
DP Camp Erlangeo.
Ober8tDrau8nlJ&-Str. 1. Printer:
gimer & Ungebeuer Ludwlg8.
burg. Kōrncrstr. 16 Publlshed
twilceweekly.Clrcu]atloQ: 14.000
LATVIAN NEWSPAPER
Nr, 75 (299)
TreSdien» 1919. g. 20. JuUJi
Iznfik treSdienfi» un sestdlenia.
Izdevējs: LatvictSu Centrilfl Ko.
mltels. Galvenais redaktors: V.
Lambergs; galv. red. vietnieki:
M. CuUtls un A. iUivsons. Re-daktort:
A. BolStelns. Pr. IgaU,
J. Jficabsons. F Krusa B.
Ķīselis. H. MUidenberp. A
Ozols, E Ralfiters, t. Svarts.
Redakcijas adrese: EssUngen/N^
Utalandstr. B teL ims.
Rttta Fisere pareģo
visai svarīgus
Padomju savienībā
Iekšēja cīna komunistu partija nav apslapējama
Londona (R). Pēdējās dienās britu radiofons vairākās valodās
noraidīja bij. vācu komiiiīistu līderes Rutas FiSeres nasbaidrojumus
par stāvokli Austrumelrppā. BBC pie tam aizrāda, ka R. FlSere uzskatāma,
varbūt, par labāko Austrumeiropas apstākļu pazinēju, Jo
viņa Ugus gadus bijusi komintema priekSsēža vietniece un Jņprojām
luītor sakarus ar opozicionāriem komunistiem Austrumeiropā. Viņas
spriedums tāpēc pelnot sevišķu ievērību. — Jāatzīmē, ka Ruta FiSere
ir aizbēgufiā „Amerikas komunista Nr. 1" G. Eislera māsa. Viņa at-klāti
no9odIJa ang|u tiesas lēmumu palaist viņas brāli brivlbā un ap-simēja
ang|u tiesneša nostāju par neticami aplamu un naivu."
R. Flšere pārliecināta, ka Pad.
savienībā drīzumā gaidāmi ļoti svarīgi
notikumi. Viņa saka: „Tie, kas
prot atšifrēt lielinieku valodu, jau
agrāk konstatēja, ka Belgrades publicētā
sarakstīšanās starp krievu
komunistu partijas politbiroju un
Jugoslavu komunistiem ir pārbagāta
interesantām detaļām. Sevišķi
nozinigs ir apstāklis, ka Maskavas
konflikts ar Tito sācies jau 1940.
gada. Lielinieku partijas centrālkomiteja
vēlāk kādā rakstā atzīmēja,
ka Tito 1945. g. 27. maijā izteicies
pret Pad. savienības „lielo šovinismu
un varas kāri". Bet atbildot
uz šo pārmetumu, Tito bija gājis
vēl tālāk: viņš pateica, ka jau
1937, gadā viņam bijušas «grūtības
ar lielinieku partiju".
Bet par, spīti visam tam, komln-forma
dibināšanas sapulcē 1847. g.
septembrī Varšavā nolēma, kaBel-gradel
jātop par jaunās pasaules
organizācijas rezidenci un ka Tito
.bQs tāp pirmais organizators. Bet
kjjanfits varēja notikt, kad jau
tik daudzus gadus agrāk Tito sava
dumpīgā rakstura dēļ bija kļuvis
tļ9i;^t^V8i aizdomīgs un tāpēc atm-diji^
1}KVD uzraudzībā? Kā ^an
kimlnforms toreiz ^vārēja pieņemt
Jugoslavijal tik labvēlīgu lēmumu?
Vairs nav nekāds noslēpums, ka
kominlerna pirmos gados komunisti
Eiropā sīvi cīnījās, lai panāktu
komintema sēdekļa pārcelšanu no
Maskavas - tālāk prom GPU tvē-ri^
anu Lēmums izraudzīt Bel-ttiMUiiiiiiiiniitiiiliiiiitiiiiiinH
Cangkaiseks vadis
atkalciņu pret
komunistiem
Londona (E). — BBC ziņo, ka
«estdien kuomintanga ārkārtējā sēde
Kantonā nodibināta īpaša augstākā
padome, kas uzņemsies cīņu
vadību pret komunistiem. Sīs
JMidSmes priekšgalā atkal nostājies
ģeneralisims Cangkaiseks. Pēc preses
pārstāvju informācijas, jaunno-dibinštā
padome uzskatāma par nacionālās
Ķīnas kara kabinetu, un
tajā ir 12 locekļu.
Blakus kara postam Ķīnu pēdējā
laikā atkal piemeklējuši ārkārtīgi
smagi plūdi, kas skāruši 6 provinces.
Apmēram 5 milj. cilvēku
palikuši bez pajumtes. Hunanas provincē,
kas skaitās Ķīnas labības
Wets, gandrīz pilnīgi iznīcināta
visa raža. Informētas aprindas Vašingtonā
izsakās, ka ASV valdība
26. jūlijā paredzējusi publicēt Balto
grāmatu par Ķīnu. Tajā būs ietilpināti
ģenerāļa Maršala un Ve-demeijera
ziņojumi, no kuriem izriet,
ka 90 proc. amerikāņu sniegtas
palīdzības nonākusi komunistu
rokās.
Ķīnas komunistu militārā koml-la
sestdien izsludinājusi Sangha-lā
visu preses un privāttelegram-kā
arī radio ziņu un telefonu
sarunu cenzūru, lai «sargātu atbrīvoto
Ķīnu no imperiālistiem un re-alcclonāriem."
Ķīnas komunistu iestādes
tāpat nolēmušas slēgt amerikāņu
un britu informācijas biro-i^.
kas darbojas Sanghajā. ^,
Lndz atļauja Iesoļot
Albānija
I^ndona (R). — Atēnu radiofons
Jl^stdien noraidīja kādu ziņojumu,
•^ā rietumu valstis uzaicinātas
a ļaut grieķu armijai iesoļot Albā-
^ija. Albānija tagad esot kļuvusi
par grieķu dumpinieku vienīgo ba-
*} ^brukumam Grieķijai, jo Jugo-
^avija jau pilnīgi pārtraukusi dumpinieku
atbalstīšanu. Albānija tā-
,7. pārvērtusies «briesmu perēklī
^siem Balkāniem."
grādi par kominforma sēdekli pieņemts,
protanŗis, ar Maskavas politbiroja
ziņu. Bet tam bija interesantas
aizkulises. Maršala Tito
slepenie draugi un domu biedri
krievu lielinieku partijā gribēja
stiprināt savu „uklonu" (novirzi)
kominforma. Viņi cerēja ar Tito
palīdzību sagādāt grūtības Zdano-
NobmmATs BIELNAIS
KOMINFORMS
Vine (E). — Šinīs dienās Vīnē nodibināts
kristīgo partiju informācijas
birojs, kas vadīs propagandu un
cīņu pret komunistiem. Sajā birojā
ietilpst Vācijas, Austrijas un Itālijas
kristīgo demokrātu partijas.
Biroja sēdekli vēlāk paredzēts pārcelt
uz Sveici. Politiskajās aprindās
jauno iestādi sauc par melno
komlnformu.
va un Maļenkova piekritējiem. Un
šis bija īstais cēlonis, kāpēc Tito
un viņa draugus tik ātri un tik
brutāli izstūma no kominforma un
uzrei? sāka dēvēt par trockistiem
un i^tigļu-ancierikaņu imperiSllsma
aģentiem. ^
Kremļa varasvīri paši deva pierādījumus
par Tito sakariem ar
krievu komunistu partijas opozīciju.
Kremlis atklāja faktu, ka Jiigo-slavljas
tagadējais propagandas ministrs
DJilass, uzturēdamies pēdējo
reizi Pad. savienībā, bija paslepeni
aizbraucis uz Ļeņlngradu. Par to
teikts kādā lielinieku partijas centrālkomitejas
1948. g. 4. maija rakstā:
«Biedrs Djllass, uzturēdamies
Maskavā, bija aizbraucis «uz pāris
dienām" uz Ļeņlngradu, kur sastapās
un apspriedās ar Ļeņingra-das
partijas organizācijas opozicionāriem
elementiem. Kas viņam tur
bija īsteni Jāmeklē? Kādi dati viņam
tur bija jāsavāc? Mēs nedomājam,
ka viņam tur bija darīšanas
anglo-amerikāņu spiegošanas
atvaires dienestā, bet ka viņš rīkojās
Jugoslavijas augstākās instances
uzdevumā."
Informēti ļaudis ārpus PSRS labi
zina atbildi uz šiem retoriskiem
jautājumiem. Djilass bija braucis
uz Ļeņlngradu, tāpēc ka turienes
partijas organizācija bija pārsātināta
ar režīma slepeniem Ienaidniekiem
un tāpēc ka Djilass gribēja
nodibināt ar viņiem sakarus.
Pēc visa tā var saprast, kāpēc Bel-
(Turpinājums 8. Ipp.).
150 mUJe dolāru
komunisma
apkai^sanai
Valinftona (E). — Sav. valstu
ārlietu ministrija pašreiz Izstrādā
plānu kā apkarot komunisma
draudus Tālajos austrumos.
Maotsetunga uzvara Ķīnā
un l^omūnistu organizētie nemieri
Malajā, Burmā un Indoķīnā
radījuši zināmu nemieru
Sav. valstīs. Informētas aprindās
Vašingtonā izsakās, ka ārlietu
ministrija proponēs radīt īpašu
palīdzības fondu, lai atbalstītu
pretkomūnlstlskos spēkus. Sal
fondā paredzēts asignēt 150 mllj.
dolaŗu. Attiecīgo pieprasījumu
prezidents Trūmens kongresam
iesniegšot jau tuvākā nākotnē.
Cangkalšeku ar šim summām
īleatbalstīs, jo Vašingtona pārliecināta,
ka viņa politika Ķīnā
bankrotējusi.
Svētdien no Lielbritānijas
Honkongā ieradies jauns karaspēka
kontingents, kurā ietilpst
4000 vīru. Pašreiz britu Hon-kongas
garnizons pārsniedz 13.000
vīru.
mm ^ y
Baltajā nama spriež
par atombu
izdošanu Lielbritānijai
Vašingtona (D). Pag. nedē|ā
preddoita Trfimena privātajās telpās
Balti^Jā namā notika Sav. valstu
politiķu un militāristu slepena
apspriede, kas ilga gandrīz 8 stundas.
Tanī piedalījās viceprezidents
Bārklejs, ārlietu ministrs Eēesons,
aizsardzības ministrs Džonsons.
ģen. Eizenhauers, atomenerģijas komisijas
vadītājs Lilientāls, tautas
pārstāvju nama priekšsēdis Reln-bams
un senators Konnelljs. Pēc
apspriedēm preses pārstāvjiem netika
sniegti nelcādl paskaidrojumi.
Senators Konnelljs vienīgi piebildis,
ka prezidents Trūmens izšķirsies
pats, vai par So konferenci Informēs
laikrakstus vai nē.
New York Herald Trlbune domā,
ka slepenajā sanāksmē apspriests,
va^ nevajadzētu Informēt ari Kanādu
un Lielbritāniju par Sav. valstu
sasniegumiem atompētnlecībā. Līdz
šim abas valstis zināja vienīgi teo-
Feldmarsals Montgomerijs saka:
I ••••
Komunisms ir musu ienaidnieks!
L |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-07-20-01