Bavarijas Latviesu vestnesis, July 20, 1949

              8 L A T V I JA T i ešdien. li^4a. g. 2u.
ASV publicē vācu
slepenos
dokumentus
Vašingtona (D). — Savienoto val­sta
valdība sestdien publicējusi p i r ­mo
sējumu vācu slepeno dokumen-tu
« kas iegūti pēc kapitulācijas un
attiecas uz laiku no 1937w—1938. g.
Pavisam paredzēti 6 sējumi Pirmā
gnunata aptver 1200 lappušu, un t a ­jā
redzama Vācijas gatavošanās
Austrijas anšlusam, attieksmes ar
rietumvalstīm un Vatikānu. Pirmā
sējuma tituls skan: No Neirāta Udz
Ribentropam.
Pirmā amerikāņu armija 1945. g.
pavasarī atrada dažādās vietās H a r -
cā kalnājā apm. 300 to vācu ārlie­tu
ministrijas slepeno dokumentu.
Hitlers savā laikā bija devis rīko­jumu
tos iznīcināt» ko aizkavēja
amerikāņu ātrais trieciens. Visi
svarīgākie dokumenti uzņemti
Š^urfilmā un glabājas ASV ārlietu
ministrijas archīvos. 1947. gada pa­vasari
Savienotās valstis un L i e l ­britānija
vienojās kopīgi §os doku­mentus
apstrādāt un vēlāk publicēt.
Pēc kāda laika arī Francija izteica
vēlēšanos kopīgajā darbā iesaistīt
savus zinātniekus.
Amerikas balss kommentātors no­rāda,
ka nule publicētais doku­mentu
pirmais sējums velk intere­santas
parallēles ar! ar pašreizējo
laiku. Tāpat kā Hitlers gatavojās
pievienot Vācijai Austriju, tā t a ­gad
kāda cita liela vara visiem lī­dzekļiem
mēģina paplašināt savas
robežas uz rietumiem. Dokumenti
dod skaidru liecību ari par nacio­nālsociālisma
attieksmēm pret k a ­toļu
baznīcu. Toreizējais Vatikāna
valsts sekifetārs kardinālis Pačelli
notā protestē pret kristīgo vajāša­nām
Vācijā un norāda, ka daudzi
garīdznieki apcietināti, slēgtas k a ­toļu
skolas un apgādi. Tāda pati
,ciņa katoļu baznīcas un komunisma
Starpā tagad notiek Austrumeiropā.
Kāds cits dokuments pierāda, ka
Vācijas v^tnieks Vašingtonā D i -
kerhofs Jau 1937. g. brīdinājis Hit­leru,
ka ķaŗa gadījumā Savienotās
valstis nostāsies Lielbritānijas pusē.
Norādot uz vācu slepeno doku­mentu
publikāciju, britu laikraksts
Times konstatē, ka tie arī tagad
ierosina cilvēkus uz nopietnām
piārdomām. Pirms otrā pasaules k a ­ra
demokrātijās valdīja ilgas pēc
miera. Šodien ir tas pats. Starpība
ir vienīgi tā, k a tagad lielvalstis
nedrīkst palikt neuzmanīgas, jo ne­uzmanība
līdzinātos ārprātam.
Nikerbokera pēdējais
brTdinijuins
Ņujorkas radiofons sestdien
(16.7.) pārraidīja pēdējo popu­lārā
amerikāņu žurnālista Niker­bokera
(Knickerbocker) ziņoju­mu,
ko tas sarakstījis pirms sa­vas
nāves. Kā zināms, Niker-bokers
kopā ar 13 citiem Savi
valstu žurnālistiem gāja bojā
lidmašīnas katastrofā pag. otr­dien
pie Bombejas.
„Trešais pasaules karš šķiet
nenovēršams," teikts Nikerbo-bokera
ziņojumā, „ja Sav. v a l ­stis
ar visiem savas varas lī­dzekļiem
neuzstāsies pret komu­nismu
Austrumāzijā. Komunisms
tur spiežas uz priekšu tik apņē­mīgi,
ka Maskava jau |^c ne­daudz
gadiem varētu justies pie­tiekami
stipra, lai izaicinātu
Sav. valstis uz cīņu. Vienīgais
gaišais punkts 'Tālo austrumu
situācijā i r britu uzvara pār k o ­munismu
Malajā."
Saslimis britu
sairtiniecības ministrs
sers Stefords Kripss ^
Londona (D). — Londonā radies
pārsteigums, kad ministru prezi­dents
Etlijs sestdien publicējis ofi­ciālu
komunikē, ka sērs Stefords
Kripss saslimis ar zarnu kaiti un
dosies ārstēties uz Cīrichi Sveic^.
„Tiklīdz impērijas finanču ministru
apspriedes būs beigušās, saimniecī­bas
ministrs Stefords Kripss dosies
uz Sveici, lai dažas nedēļas ārstētos
kādā Cīriches sanatorijā/' teikts
oficiālajā komunikē. „Kripss jau
kopš vairākiem, gadiem. sirgst ^ ar
zarnu kalti. Viņa stāvoklis pēdējā
laikā pasliktinājies, kāpēc nepiecie­šama
speciāla ārstēšana." Etlija pa­skaidrojums
radījis divējādu
skaņojumu Londonā: viena daļa
britu politiķu tic, k a sērs Kripss
tiešam saslimis un viņam īlepiecie-šams
atvaļinājums. Citi turpretim
domā, ka saimniecības ministra s l i ­mība
ir diplomātiska rakstura un
faktiski nozīmē, ka Kripss no v a l ­dības
aizies. Sēra Stefoŗda slimības
laikā saimniecības ministrijas /adīr
bu uzņēmies Etlijs,. Kripsa tuvākie!
līdzstrādnieki paskaidro, ka m i ­nistrs
līdz septembrim domā tik
tālu atspirgt, lai varētu piedalīties
apspriedēs A S V ar finanču ministru
Snaideru. Kripss uz Sveici izbrauca
jau otrdien.
Ruta Fišere pareģo @ © @
(Turpinājums no L Ilpp.).
ģrade' kā kominforma sēdeklis vē­lāk
bija kļuvusi par briesmu pe­rēkli
Zdanova-Maļeņkova varmā­cīgam
režīmam. No pilsētas, kur
atradās kominforms, varēja lieliski
uzturēt sakarus ar PSRS: kurjeri
nāca un gāja, viņi piegādāja bla­kus
oficiāliem ziņojumiem arī ne­oficiālus,
no dažādām ^mēm sa-lt)
r^uca draudzīgas delegācijas, va­rēja
apmainīties^ ar informāciju, z i ­ņas
par iekšējiem notikumiem P a ­domju
Krievijā varēja ļoti ātri i z ­platīt
tālāk utt. Maršalam Tito bija
jfikrit, lai nogrieztu krievu opozi-ci]£^
i visus sakarus ar viņas infor­mācijas
centru Belgradē.
Visai Eiropai tagad vēl zināms,
ka nelaiķa Zdanova politika bija
vērsta uz PSRS ekspansiju Eiropā,
To tagad turpina Maļenkovs, V i ­ņam
nerūp briesmas, kādās var no­nākt
krievu tauta un visas Eiropas
nācijas. „Sumasšedšije" (ārprātī­gie)
— tā daudzi lielinieki dēvē
Zdanova - Malenkova kliķes ļaudis.
Viņu agresīvā politika rod augošu
pretestību visās komunistu parti­jās.'
Krievu lielinieki ar NKVD
aģentu palīdzību uzrauga komuni­stu
partijas visās zemēs un tās p i l ­nīgi
sev pakļauj. Bet viņu spie­diens
pamazām kļūst neciešams, jo
vairāk tāpēc, ka Kremļa valdnieki
blakus politiskai virskundzībai iz­dara
arī smagu saimniecisku spie­dienu.
Rezultātā nacionālkomū-nisms
Austrumeiropas valstīs sa­slienas
arvien vairāk pret Kremli.
Tas notiek visur. Polijā no parti­jas
izslēgts Gomulka. Viņš bija vecs
cīnītājs un negribēja pieļaut, ka
Zdanova-Maļenkova kliķe galīgi i z ­posta
viņa tēvzemi. Tas pats notika
AMERIKĀŅU LAIKRAKSTS
NOSKAIDROT KATINAS NOZIKGUMU
ļauni materiāli norada uz īstajiem vainīgajiem
pārliecību, ka viņa izmeklēian..
pavisam citus r P 7 M h 5 K . . !^ m
i^ermņu laikraksts New York Herald Trlbune (14.7.) ierosina
lu^binil starptautisku izmeklēšanas komisija no tieslietu un medicī­nas
lietpratējiem, k ^ vēlreiz noskaidrota notikumus Katinā un dotu
savos atzināmos, kas isti vainojams vairāk tūkstošu po|a virsnieku no­slepkavošanā.
Sl laikraksta līdzstrādnieks J. Epšteins, kas kara laikā
darbojies am^ikāņo izlūkošanas dienesta, sakarā ar šo ierosinājumu
pabli^is dažos faktos, kas līdz šim plašākai atklātibai nav bijošl
zināmi
stekņus tās rīcībā, kas šo viena
vārda pavēli tad ari izpildījusi pa­rastajā
nozīmē. Vēlāk gan radušās
aizdomas, ka Staļins varbūt arī
domājis par visas šīs lietas l i k v i ­dēšanu
ar poļu virsnieku atbrīvo­šanu
vai nosūtīšanu poļu virspavēl­niecības
rīcībā, bet tad jau bijis
par vēlu. Sarunā ar vēstnieku Kotu
Staļins tad atcerējies šo savu pa­vēli
un mēģinājis izzināt kā tā i z ­pildīta.
Atbilde viņu pārliecinājusi,
ka labāk par šo izpildīšanu nemaz
nerunāt.
Mikolaičiks savās atmiņās vēl ap­raksta
arī gadījumu, ka 1945. g.,
kad viņš jau bijis Varšavas valdī­bas
sastāvā, toreizējais valsts pro­kurors
Savickis ierosinājis jaunu
Katinas masu kapu izpētīšanu, lai
galīgi pārliecinātu pasauli; k a rcne-vu
komunisti šai noziegumā nav
vainojami. Kad Mikolaičiks Savic-kim
izteicis savas pamatotās aizdo­mas,
ka vienīgie vainīgie tomēr sēž
Maskavā un ka attiecīgie ma'se­riāli
atrodas arī amerikāņu rokās,
komunistiem draudzīgais proku­rors
savu ierosinājumu atsaucis.
Zviedru laikrakstā Dagens Nyhe-ter
1948. g. 13. februāra numurā
aprakstīts vēl viens Varšavas val­dības
mēģinājums novelt vainu no
Maskavas uz vāciešiem. Izrādās, ka
Polijas tieslietu ministrs 1947, g. sā­kumā
uzdevis Krpikovas juristam
Romānam Mārtiņi savākt materi­ālus,
kas attaisnotu NKVD. Mārtiņi
atļāva atkal atrakt !capus un no­pratināt
arī lieciniekus, ko viņš
atrastu par vajadzīgu izsaukt.
„Jau darba sākumā Mārtiņi guva
LONDONA J A U STREIKO 15.300
OSTAS STRĀDNIEKU
Londona (D). — Ostas strādnieku
streiks Londonā joprojām turpinās.
Pag. nedēļas beigās darbus atkal
partirauca 700 strādnieku, tā kā k o ­pīgais
streikotāju skaits jau sasnie­dzis
15;300. Darbus turpina 9000
ostas strādnieku, kam piekoman-dēti
7000 karavīru, lidotāju un
matrožu. Pirmdienas priekšpusdienā
streika stāvokli apsprieda arī britu
valdība. Pēcpusdienā darba mi­nistrs
Aizeks saņēma arodbiedrību
-apvienības rakstu, kurā nosodīts
Ldtidonas ostas strādnieku streiks.
arī Bulgārijā un pat mazajā Albā­nijā.
Ungārijā apcietināts^ bij. iekš­lietu
un ārlietu ministrs Rajks.ViņS
bija spāņu starptautiskās brigādes
veterāns un ārkārtīgi populārs U n ­gārijā.
Bet tas bija tlķai sākums.
Budapeštā jau apcietināti simtiem
spāņu pilsoņu kara veterānu, un
sevišķi nesaudzīgi vajā tos komu­nistus,
kas vācu okupācijas laikā
dzīvoja Ungārijā.
Bet par spīti šai brutālai ap­spiešanai,
iekšējā cīņa komunistu
partijās tagad tikai iedegusies. L i e -
lienieku virsprokurors Višinskis
reiz teicis: «Kremļa vīrus no yisām
pusēm ielenc slepeni ienaidnieki,
kuri tikai gaida brīdi, kad šaut v a ­ļā."
No komunistu partijām jau i z ­slēgti
dažādi titoisti, trockisti un
' „uklonisti". Tāds pat liktenis rīt
piemeklēs .citus un parīt — vēl c i -
tus.^
Jaunas starptautiskas organizāci­jas
elementi sāk pulcēties. Ļoti drīz
mēs, varbūt, jau dzirdēsim par kā­diem
sensacionāliem notijaamiem."
Drobnijs un Cerniks
neatgriezās
Beme (F). - Šveicē, jau kopš pag.
nedēļas notiek starptautisks tenisa
turnīrs, kufā piedalās 15 valstis.
Spēlētāju vidū atrodas arī 2 pa­zīstami
čechu tenisisti — Drobnijs
un Cemiks. Sacīkšu pirmās 4 die­nas
pagāja bez kādiem sarežģīju­miem.
Bet tad pag. nedēļas beigās
negaidot no Bemes ieradās kāda
slēgta auto mašīna ar diplomātis­kiem
apzīmējumiem, no kuras i z ­kāpa
Cechoslovakijas sūtniecības
preses un kultūras atašejs. Dijplo-mātl
uzmeklēja Drobniju un Cer-niku
un uzzaicināja viņus atgriez­ties
Prāgā. Pēc ilgākām, pārrunām
abiem čechu tenisistiem atļāva no­skatīties
turnīru līdz svētdienai
aizliedzot tomēr spēlēt. Preses ata­šejs
Stādā ieradās arī.otrā dienā,
bet čechu tenisisti atteicās ar viņu
satikties. Preses pārstāvjiem viņi
paziņoja, ka Cechoslovakljā neat­griezīsies,
jo tur pat sportu saista
ar politiku. Drobnijam un Cemi-kam
čechu komunistiskā valdība
aizliedza spēlēt tāpēc, ka turnīrā
piedalās vācu un spāņu sportisti
Vācieši ,.atklāja" poļu virsnieku
masu kapus Smoļenskas tuvumā
1 ^ . g. pavasarī, bet toreizējās poļu
trimdas valdības iestādes par sa­viem
bez vēsts pazudušajiem virs­niekiem
bija interesējušās jau ma­zākais
divi gadus. 1941. g. Sikorska
Londonas valdība pēc līguma ar
Maskavu par poļu armijas dibinā­šanu
padomju territorijā. sevišķi
interesējās par boļševiku aizvesta­jiem
virsniekiem, jo Staļins bija
solījies atbrīvot visus internētos
poļus jaunās armijas papildināša­nai.
Molotovs ar Višinski uz visiem
oficiāliem pieprasījumiem atbildēja,
ka visi poU atbrīvoti. Kad ģen. S i -
korskis 1941. g. decembrī personīgi
sastapās ar Staļinu un atklāti
lūdza atbildi, kur palikuši
viņa virsnieki. Kremļa valdnieks,
vientiesīgo tēlodams, izteica domu,
ka ,,tie varbūt aizbēguši uz Man-džūriju".
Ģen. Andersam Staļins
dažus mēnešus vēlāk tomēr atzinās,
kā viņš patiešām nezinot, kur šie
virsnieki palikuši. Ceturtais pa­domju
atbildes variants bija, ka
meklējamie virsnieki laikam būs
krituši vāciešu rokās. Poļu iestā­dēm
bija vtenīgi izdevies konstatēt,
ka virsniek jau 1939. g. beigās bija
koncentrēti trīs lielās virsnieku no­metnēs.
Londonas poļu valdības toreizē­jais
vēstnieks Maskavā Staņislavs
Kots atceras, ka viņam atkal reiz
kādā sarunā Kremlī, ieminoties par
nozudušo virsnieku atbrīvošanu,
iStaļins licis sevi savienot ar N K VD
un apvaicājies par šīs gūstekņu gru­pas
likteni. Vēstnieks atbildi nav
varējis dzirdēt, bet Staļins pēc sa­runas
ar Lubjanku domīgi nolicis
klausuli un novirzījis /sarunu uz
citiem tematiem. Staņislavs Miko­laičiks
§0 epizodu tagad mēģina pa­skaidrot
ar materiāliem, ko viņš
ieguvis no citiem avotiem. Kāds
krievu virsnieks, kas vēlāk kalpo­jis
padomju vēstniecībā Londonā,
viņam stāstījis, ka attiecīgais ģene­rālis,
kas pārzinājis gūstekņu no­metnēs,
nav zinājis, ko īsti darīt
^Jrsnlekieni; V l ^ nosiitljls
pie Staļina savu adjutantu un lū­dzis
noteiktus norādījumus. Sta­ļins
noklausījies ziņojumu, tad u z ­rakstījis
uz sava personīga blok­nota
lapas vienu pašu vārdu „lik-vidjirovaķ"
un licis to nodot ģene­rālim.
Armijas vadība sapratusi,
ka šāda pavēle varētu attiekties
vienīgi uz N K V D un nodevusi gū-pavisam
citus rezultātus nekt!?
rēja Varšava. Salīdzinot AovL^
tus un liecības, Mārtiņi miTl'
teiktāk pārliecinājās, k a ^ ^ ^ ,^
meza apraktie upupi nošauu
gada marta, aprill un maiia
šis apgabals vēl a t r a d ^ ' ^^
padonfiju varas rīcībā. Martinl
vas ledentificēt ari sešus A
virsniekus, kas piedalijušios^^
stekņu nogalināšanā: Levu RIK.L
Chaimu Fimbergu. AS^^^^^
soviču, Borisu Kutsovu, ivanu^t
kanovu un Osipu Llsaku Visi it
kalpojuši NKVD l^^inskas" št&^*
Mārtiņi noskaidroja, ka
virsnieki nošauti ^r vācu
kas piegādātas Pad. savienībai
skaņā ar^ Rapallo līgumu. AulSi
ieroču dūrieni atbildusi padS
armijas^^durkļu ievainojumiem, i!
vācieši būtu gribējuši apzināti ^
velt vainu krieviem, tie droši
būtu lietojuši krievu pistoles.
Tikko Mārtiņi bija iesniedzi,
savu ziņojumu tieslietu minisSi
jai, viņu nogalināja divi komiji
natnes^ biedri. Slepkavas apdeu.
nāja, bet dažas dienas vēlāk tie J i!
bēga" no Krakovas cietuma, kas k
viena no visrūpīgāk apsargltl»
ieslodzījuma vietām Polijā."
«Raksturīgi, ka komūnisUtti
draudzagi noskaņotais Martinl vl.
sumā konstatējis to pašu, ko Hft.
lera vaildības ieceltā izmeklēfiaMi
komisija," tagad raksta New York
Herald Tribune. .,Vēl vairāk, vi*
ņam bija izdevies pat konstat»
NKVD darbinieku vārdus, ^
tieši piedalījušies šinī akcijā. i | .
meklēšanas turpināšanu tagad v i.
jadzētu uzticēt Starptautlskaji»
sarkanam krustam, kā to Jau pn.
sija Londonas poļi 1943. g., ua pla
vārds šai lietā būtu sakāms Aprfi.
notajām nācijām. Tas būtu vienīgi
pareizais ceļš šī lielā nozieguiai
noskaidrošanai."
Cīha pāvesta un Maskavas starpā
Padom jti savienībā vēl
2 miljo vuvu gūstekņu
Londona (D). — Starptautiskā ko­misija
Eiropas jautājumu studijām
svētdien publicējusi informāciju,
ka Padomju savienībā atrodas vēl
2,1 milj. vācu gūstekņu. Pēc starp­tautiskā
sarkanā krusta ziņām,
krievi sagūstījuši pavisam 3,1 milj.
vāciešu. Lidz š. g. maijam atbrīvoti
96^.000 gūstekņu. Par pārējiem pa­gaidām
nav nekādu ziņu. Norak­stus
konUsija piesūtījusi ASV, L i e l ­britānijai,
Francijai, Apvienotajām
nācijām un pāvestam, lūdzot iecelt
īpašu izmeklēšanas komisiju. • Sī
informācija pa daļai saskan ar p a ­šu
i vāciešu ziņām, pēc kurām Pa­domju
savienībā atrodas vēl 2,7
milj. gūstekņu.
Raksta otra daļa aptver skaitļus
par koncentrācijas nometnēm A u -
! strūmvācljā. No 1945. līdz 1949.
gadam tur bijuši ieslodzīti pavisam
ISO.OOO vāciešu. 90.000 viruši, 40.000
deportēti uz Padomju savienību, bet
70.000 atbrīvoti. Ziņojuma beigās
uzsvērts, k a tūkstoši vācu sievu un
vīru atrodas spaidu darbos urāna
raktuvēs. Starptautiskās komisijas
Eiropas Jautājumu studijām ziņoju­mu
parakstījis lords Vansitarts,
lor(ķ Tara, aviācijas vicemaršals
Benets, agrākais franču ministru
prezidents Reino un Moriss Su-mans.
IZBŪVE DEGVIELAS NOLIKTA­VAS
ZIEMEĻJŪRAS PIEKRASTE
Hamborga (F). — Welt am Sonn-t^
g ziņo, ka Padomju savienība jau
tuvākā nākotnē paredzējusi izbūvēt
gar visu Ziemeļjūras piekrasti lie­las
degvielas noliktavas, kas atra­dīsies
Vismārā, Vamemindē, Rosto­kā,
Strālzundā, Grēfsvaldē, Sveri-nā,
Gistrovā un Daminā. Priekš­darbi
šai plaši iecerētai būves pro­grammai
jau veikti. Informētas ap­rindas
domā, ka Padomju savienī­ba
grib nodrošināt degvielas tām
savām zemūdenēm, kas stacionētas
Ziemeļjūras ostās.
(Turp. no 1. Ipp.)
teicies, ka pavēsta dekrēts nozīmē
kara pieteikumu.
Itāļu kristīgo demokrātu laikrak­sta
II Pōpolo pārstāvim kāds augsts
Vatikāna garīdznieks Izteicies, ka
visas pasaules katoļi iedalāmi 3
kategorijās: 1) kotninforma valstis
dzīvojošie, kas spiesti vai nu iestā­ties
komunistu partijā vai atbalstīt
to, lai nezaudētu savas dzīvības, 2)
katoļi, kas saimniecisku apsvērumu
dēļ saistījušies ar komunistiem un
3) īstie komunisti un viņu mācības
aktīvie atbalstītāji. Pret pirmo
grupu pāvests neattiecina savu lē­mumu,
otrai būs liegti Svētie sak­ramenti,
bet trešo izslēgs no baznī­cas.
Rietumu demokrātiju politiķi
domā, ka tie komunisti, kurus eks-komūnicēs,
varētu mēģināt radīt
savu katoļu baznīcu, kas nostātos
opozīcijā pret Romu un pāvestu.
Pāvesta lēmumam lielu ievērību
veltī arī prese. Washington Star
raksta, ka Vatikāna dekrēts pauž
drosmes pilnu nostāju pret komu­nisma
doktrīnām. īstenībā pāve­stam
citas izejas nebija, jo komu­nisti
vēlas iznīcināt katoļu baznīcu.
Washington Post konstatē, ka cīņa
baznīcas un Maskavas starpā no­tiek
uz dzīvību un nāvi. Baltimore
Sun atzīst, ka visa pasaule ir vie­nis
pratis par draudīgām komunis­ma
briesmām. Tagad katoļu baznī­ca
metusi svaros visu savu milzīgo
morālisko varu, un tai jūt līdzi pat
sociālisti. Britu prese, sevišķi York-shire
Post, atzīst, ka cīņa baznīcas
un komunisma starpā ir labākais
pierādījums Eiropas ilgām pēc ne­atkarības.
Notikumi Cechoslovakljā
liecina, ka arī tautas aiz dzelzs
priekškara mostas no sava letar­ģiskā
miega.
Kā beigsies cīņa baznīcas un k o ­munistu
starpā Cechoslovakijā, to
pagaidām nevar skaidri paredzēt.
Katrā ziņā, katoļu augstākie ga­rīdznieki
te. parādījuši lielu dros­mi,
ko nevarējuši salauzt ne valdī­bas,
ne policijas draudi. Svētdien
no jauna Prāgas Sv. V i ta katedrālē
un daudzās citās Cechoslovakijas
baznīcās nolasīts bīskapu raksts,
kurā tie apliecina savu lojalitāti
Dr. Beranam un Romai. Bīskapi
atsauc komunistu apgalvojumus, ka
katoļu akcijai būtu pieslēgušies lie­lākā
garīdznieku daļa. Arī no tiem
mācītājiem, kas bija spiesti pievie­noties
šai komunistu radītajai or­ganizācijai,
paraksti izspiesti ar
draudu un varas palīdzību. būs
vajadzīgs, mēs detīslm kopā ar
savu archibiskapu,". teikts rakstā.
Beigās bīskapi apellē pie valdības,
atsaukdamies uz ticības brīvību,
kas garantēta satversmē. Bīskapa
deklarācija jo sevišķi nepatīkama
ir čechu tieslietu ministram, kas t i ­kai
priekš 2 dienām apgalvoja, ka
katoļu akcijā iestājies viss lielais
garīdznieku vairākums.
Pa to laiku valdība Izdevusi li*
kurnu, ka katoļu baznīca ar visleo
tās īpašumiem pibigi pakļauta vil*
stij. Nevienu garīdznieku nedrlk^
nedz paaugstināt, nedz pārcelt bu
valdības iepriekšējas atļaujas. Tiei-lietu
ministrs Cepicka naciooUi
frontes sapulcē, kurā piedali^ iri
visi valdībaa pārstāvji, apzlnil
katoļu baznīcas izturēšanog par n»
devīgu. Pēc viņa runāja ari ņainļ»
stru prezidents Zapotockls, dekli>
rēdams, ka Prāgas archiblskapi
„draud sevi izslēgt no tautas ko^»
bas kā nodevējs", ja viņš savu tf'
turēšanos nemainīs.
Kāds čechu žurnālists, kas l ^
bēdzis no Prāgas, zināja stāstīt, kl
archibiskapu Beranu pirms neilgi
laika apmeklējis tieslietu ministn
Cepicka. Ministrs darījis Beranu
uzmarūgu, par sekām, kādas var8-
tu radīt viņa opozīcija pret valdī­bu.
Archiblskaps pasmaidījis, pie­gājis
pie skapja un izņēmis no U
tērpu, ko valkājis, būdams koncen­trācijas
nometnē Dachavā. „V|I
man tas tūliņ jāuzģērbj?" ironlid
jautājis drosmīgais garīdznieks. C^
picķa neteicis °ne vārda un žigli l ^
manījies pa durvīm.
ļjaznic
garR
3»m (R).
Iflterl^'l
Pla555
jaunatne.
, ^daudzām, pazļj
" . . . r j baznīcu ui
fSjst jo dienas )(^
f i d r i pasaka, ka
**^t komunisma.
fliļnka komOnls
i4*fl beigas. 5^
Soi. Starp valsi
nepilda n
2ri«^lroati8kl pi»
ŗjjig§t§s baznīcas
tautas
sadar
(INCOPORE)
f dj 17. JQll)§ Mlnch
IiiDP nficlju centri
JrtfļĻno LCK i
Uzspradzis ga^a
Zigfrīda līnijas
bunkurs
Nakti uz sestdienu uzsprādzll
gaisā kādreizējās Zigfrīda \ linljll
bunkurs, franču joslas Prīmas cie­mata
robežās, kurā glabājušās W
to ekrazita Hitlera Mrictumvalņa"
spridzināšanai. Pilnīgi sagrauti 78
nami, no 2800 ciemata iedzīvotajiera
bez pajumtes palikuši 1000, pa daļai
smagi, ievainotas ap 100 personu,
bet nonāvēti 20. Pagājušā kara lai­kā
bunkurs palicis neizlietots, Ut
tagad franči viņā bija <ekāfto]u§l
munīcijas noliktavu. Kad no bun­kura
ieejas sāka plūst dumi, cie­mata
iedzīvotāji panika ats'āia sa­vus
namus. Speci41i?li noskaidro­juši,
ka gaisā uzlidojuši 250.000 ku­bikmetri
zemes un akmeņu. A^l
vairākas stundas pec sprādziena
trīs kilometru attālumā jgaiss bija
pilns smacējošu duma.
GAISA TILTU SAŠAURINA
Londona (F). - ASV un Lielbri­tānija
pašreiz apspriež priekšlikumu
samazināt gaisa apgādi Berlīnei.
Paredzēts, ka gaisa tilts kļūs ,rSau-rāks"
par 2/3. informētas aprindas
norāda, ka Berlīnē pārtikas un ogļu
rezerves pietiekamas 3 mēnešlern-
Kopš blokādes sākuma amerikap
\in angļi berlīnicšiem picgadajus
vairāk nekā 5 milj. to krava.s, Briui
aviācija paskaidro, ka turpmāk kai­ram
lidotajam vajadz/'s piedalīties
14 dienu ilgajos «manevros'
Berlīni.
fclUnibergfi,
ļOPPORE prlekSse
|to ptrtkatā par •
MhfiorSdIja, ka tā',
tļļriUas sadzīves,
gUi jautijumud, a^ Skn jiutftjumiei
lAtbii rncoi^
U» tRQ un armi.
itotu) organiz&cl]
ft«ttillm komiteļ
i ni) ttzlnuSas tlkf
Mkn iiecbu. Ģei
Jlfeiit Dr. A. Mora p:
no politiskai
HSķ to katras nāci
h orianlem.
h laldes priekšsēdi
^ ungāru Dr. A.
*ptl^8§to poli
I Mtoievu inž. Tor
*lWvKkret&ru igau.
^Ptt kultūras sekci]
Jtoil Dr. Oroju, em,
^ - kŗoātu Dr.
Jtt - ukraiņu redaj
JJI» PW goda liesas
^ceprlekšsēdl ^vi
7^ revizlļas koi
S^aku Dr. Paučo
JW)RE uzņēma rui
^toniteju, ko pārs
^ mu atv
^^apvainojumus pāl
Apstiprināji
^ arodbiedr'
2 Btelaševlca ziņo);
l*J^vo grūtības.
; ^ v a^8 neviena I
proti
^^ta ziņoja/
Masl
dei
ava
•S^^^'t^usi ItallJ
Di
oi>ozi|
8t