Bavarijas Latviesu vestnesis, August 30, 1950

              TreSdien, 1950. g, 30. augustā
L A T V I J A
PIRMO REIZI AR PiPI
UZ JUMTA
8PECI5LRAKSTS LATVUAI PAR ZIEMAS DABBIEM ASC«NTINJI
Kad pēdējo reizi biju latviešu
kvartālā, redzēju tiltai ķieģeļu
krjutnes. Daudzās no tām jau dzī­voja
cilvēki. No saules un lietus
vējas amatu un tagad Jau Ir medlo
Pats seniors avansējl» līdz 24 pezo
diena. Jūtam, ka pāris simtu pezo
tos.sargāja brezenta jumti. Tagadļmēnesī varam'aictaāt,"
majas gatavas. Protams, tās ir ma-'lis, „pēc 5-8 mēne«em f^T
^1."^^ ^^-P^^r. «avas mājas. Bū-i virtuve bSļatev^'^'Tr Scu Z
vaana un mūrēšana turpinās tālāk,'ram Vt^H^Tis^^LT^
II
Mimīnliiī
iejis
MtMims m
nisaiiiHiieiiien Msa pasaii
VĒSTULE REDAKCIJAI NO
AUSTRĀLIJAS
lasot Latviju, var vērot, ka pasau­lē
izkaisītie mūsu tautieši pamazām
tiek pie savām mājām. Latviešu jau-'
no namsaimnieku skaits ievērojami 1 sen no amata dabūja atkāpties Meri-aug
ari šeit, AustrāUjā. Domāju, ka' lendas DP komisija. Ari es, ieibrau-tā
nav peļama parādība, jo turības ^ot ASV pag. g. septembra beigās
pieaugums miuns kādreiz vislabāk ^^^-^-^T*- —.«
gludinās ceļu atpakaļ uz tēvu mājām.
, Man pat liekas, ka ik valsti, kur to­gad
dzīvo latvieši, būtu dibināmi
centrāli padomdoSanas biroji būvju
lietās. Tās ik zemē ļoti īpatnējas, un
latviešu cilvēkam, kas vēl nav pa­spējis
ielauzīties svešajā valodā, sa­gādā
lielas grūtības. Sāda padomdo­Sanas
biroja trūkums jo smagi izjū-
IZmRUMI NO VĒSTUlJM PAE DZĪVES APSTĀKĻIEM ASV
Jau ziņots, ka visvairāk neapitnieri-nāto
DP ieceļotāju ir Merilmdas,
Virdžinijas un Misisipi štotos. Sūdzī­bām
bija pat dziļāka atbalss un ne-
. Pa kreUl: Uldis
VilmnU — virs
*lveles garumi —
pallds tCvam celt
māiu. Pa labi: 1$ g.
V. Robertam Kļavi­ņām
ķieģeli un Ja-netiku
vis novirzīts pie sava (galvo­juma
devēja uz Vašingtonu, b^^t no­sūtīts
uz Baltimom. Tur paskaiiiroja,
ka pirmais galvojums ticis atiiaukts
un man būs darbs lielākā farmll Me-rilendl
Līdz ar muim uz Merilendu
nosūtīja ari daļu iebraukušo ukraiņu
un lietuviešu ģimeņu, tā kā itio 15
ieceļotāju ģimenēm, tikai divaii; tika
uz citām vietām.
Esmu nod^vojis un nostrādājis
pirmā vietā Viskonslnas štatā 4 mē­nešus.
Strādāju pie farmeŗa 12 stun­das
dienā, bet citi tautieši kaimiņos
14 un vēl vairāk Jāstrādā ar! sest­dienās
un svētdienās. Mūsu saimnie­kam
Riponā piederēja divas fannas.
Vienā no tām nostrādāju 3 nedēļas,
bet kad iarunājos par atalgojumu, iz­rādījās,
ka maksās tikai 40 dolāru
mēnesi, jo es saņemot par brīvu
dzīvokli, pienu un olas. Manam 20
g. v. dēlam saimnieks lika strādāt
pilnīgi par brīvu, ko viņš ar! darīja
5 nedēļas, Hdz sameklēja darbu pil­sētā.
ļ toms Austrālijā, Šķiet, tāpat tos būs ^
ari citās emigrācijas zemēs. Sajā vir- sāja tikai 15 dolāru nedēļā un far-ziena
jau gan dažās vietās sākušās meri atklāti pateica, ka Elropais DP
nkoties atsevišķas latviešu biedrības, esot lēts un labs darba spēks, ko
_^ Man par grūto d, arb. u f-a rmā, mak, - ļ p^Aj^^r , to^ sākās tracis, d^r^au^d^ i s^ū^tī^t ^a^t^-
piem.. Melburna.
Mūsu būvinženieri un arclīltekti,
kaut pārvarot lielas atsevišķu valstu
īpatnējā būvēšanās veida grūtības,
! • « .*Ki tomēr varētu atrisināt varbūt pat
ILi jautājumus par latviešu nacionālā
būvstlla atjaunošanu svešatnē, dot
padomus dzīvokļu izdaiļošanai lat-
^ ^ viskā garā un māja^ apkārtnes Izvei-fioreiz
tikai no iekšpuses. Pie mums būs pašiem savs kaktiņš vecumdle- ^o^^^ai veidā, kas atbilst mūsu ag-patlaban
ir ziemas vidus. Sniega nām, ja jau ātrāk nepienāks laiks ifastām prasībām. Domāju, ka
gan te nav nekad, bet laiks drēgns, braukt uz dzimteni!" .latviešiem nav vis jātiecas pēc ma-vejains,
un_bieži līst. Ir tik drēgns, Galdniekmeisters Jānis Vilmanis' f^"^,Žimenes mājiņām, bet gan izīrē-ka
pat vecas mājas sienas pārklājas uzcēlis veselu pili-' flatevas aandrlz = r"^^"* '^^^ ^^^^^^ dzīvokļus
t ka sīku rasinu, sevišķi naktīs, visas paredzS^^āst^^^ izīrēt tālāk saviem toutiešiem. Tiem
kad telpas cieši noslēdz. Tad no S l d^^ saS P^^^^"^
griestiem pakšķēdamas krīt retas margot mar^^^ Rtūri ' "^^^"^ '^^^^^ ^^^^ ^^"^^^ i^P^'
piles. np/ <«L?vI^o;„^^ ' ^P^ias savā jaunajā namiņā izbūvēt
ir jau ari saulainas dienas, bet "^^oT^v^Z^
siltāks pulovers nemaz nav par'ņam ēvele — tikpat gara kā pats.
ļaunu. Ja saule pagadās svētdienā, ļ Vaigus piepūtis, viņš laiž to pār
latviešu kvartālā ļaudis kustas kādēU. Platās skaidu sloksnes lieci-lldz
mūs izglāba baznīcas pārstāvis.
Tas piekrito darba vietas maiņai, lai
gan farmeri pastāvēja uz to, ka man
kā viņa izsauktojam farmā jānodzī­vo
un jānostrādā vismaz 2 gadi Lai
labie gari man piedod, ja esmu ma­zinājis
latviešu labo slavu šai apvidū,
bet es nevarēju izturēt. Sešas nedē­ļas
noslimoja sieva un tod vairs no
saimnieka nesaņēmu ne cento. Viena
skudras, sevišķi pēcpusdienās. Mā­cītājam
Garčijam tas lāga nepatīk.
na, ka šim vīram ir prakse. Pa
• I X 7V ri^brīvdienām viņš palīdz tēvam darb-
Pie zemes pirkšanas viņš katram,' nicā. Pamatskolā ticis jau līdz ce- ^
kredita, "^pni^ei^kvo dAif^n^ā-j is but tk^ā-r^tī!g?'a'm^' - - - - ^ visas s.p-āvņ u va- . tieši līdzeklis, kā's'irgirmūsulautu
draudzes loceklim. Latvieši to iedo­mātu
kādam mūsu tautietim — vie­niniekam.
Tā latviešu topošie nam­saimnieki
visā pasaulē ļoti lauki va­rētu
veicināt mūsu kopā turēšanos
un savu latviskās dzīves tradīciju
turpināšanu.
Latviskā dzīvokļu kultūra būs ne-mājušies
kā parādīšanos pie diev­galda
tikai 3—4 reizes gadā, tāpžc!
mācītājs sirdīgi bapas no kanceles.
Būvdarbi tomēr turpinās. Baznī­cas
lietās ģimeni parasti pārstāv sie­va
un bērni vai māte. Visjaunākais
namsaimnieks kvartālā ir 18 g. v.
Roberts Kļaviņš, kam 1941. g. boļ­ševiki
aizveduši tēvu — dzelzceļ­nieku.^,
S^jis pamatskolā, bet trim­dā
nokļuvis ar māti Austrijā. Māte
strādājuši .par šuvēju, bet Roberts
gājis automechaniķu kursos. Tomēr
neviena zeme neņēm\isi pretī, jo
mātei 55, bet viņam tikai 16 gadu.
Vienīgi Argentīna atsaukusies, Bu-enosairesā
iebraulcuši 1948. g. okto­bri.
Māte sākusi strādāt par ap­teksni,
bet Robferts dabūjis darbu
autogaražā par 10 pezo dienā. Pa
naktīm piemeties mātes-kalpones
istabiņā. Beidzot māte sameklējusi
kalpones darbu privātā skolā, kur
atļauts dzīvot arī dēlam, bet 200
pezo yietā alga bijusi tikai 120. B i ­jis
skaidrs, ka viss te grozās ap
dzīvokli. Kad citi latvieši pirkuši
'zemi māju celšanai, ari Kļaviņi no­lēmuši
darīt to pašu. Roberts Jau
pelnījis 20 pezo dienā, uzkrājot ap
900. Baznīca aizdevusi 3000. Tā no­pirkuši
zemi un pirmos būvmateri­ālus.
Tagad mājai jumts virsū. V i ­sas
materiālu sagādes un darbu pa­veicis
Roberts viens pats un tikai
pa svētdienām.
Pašrfeiz, augstu uz kāpnēm pakā­pies,
viņš beidz jumta nostiprinā­šanas
darbus: ķelle rokā un ce-mente
javas spainis blakus. Kad
jautāju, vai Šo darbu pazīst, R. pa­stāsta,
ka tiešām pirmo reizi ar pīpi
uz jumta. «Nopirku lāpstu, ķelli,
cementu, kaļķus un granti un sāku
raut vaļā. Tuvākie kaimiņi Laks-bergs
un Volmers bija pirmie būv-skolotāji.
Vissmagāk gāja ar pa­matu
rakšanu, jo zeme te tik cieto,
ka katra sauja jāizlauž ar stangu"
— „Bet kā ar skolu?" «Tagad nav
laika par to domāt. Jānoturas virs
ūdens, jāuzceļ dzīvoklis, jāsagādā
iedzīve. Turpināšu mechaniķa dar­bu.
Varbūt pēc gadiem tikšu ^ pats
pie savas darbnīcas."
Atvadoties jūtu, ka šis zēns tiks
talu, ja pratis tik sīksti lauzties uz
augšu.
Laukuma otrā malā cita jaunbūve.
Ārsienas jau līdz pusei. Tur raujas
vīrs ar sirmu galvu — Miķelis Svei-lis.
Jau Latvijā viņš nosvinējis 25
gadu darba jubileju policijas die­nestā.
^Bijis iecirkņa priekšnieks
Rīgā. Būves darbā viņš pats mei­stars,
bet sieva Erna — palīg­strādnieks,
vai, kā te saka — peons.
Peons patlaban sēž uz ķieģeļu ču­pas
un drupina ķieģeļus palodžu pil­dīšanai.
Abi viņi Argentīnā iebrau­kuši
pirms 2 gadiem. Brālis samak-
, sājis arī ceļa izdevumus. Precētais
dēls aizbraucis darbā uz Mendozu,
bet Sveilis sen. jau ceturtajā dienā '
sācis strādāt brāļa tipogrāfijā par Tāpēc mums
palīgstrādnieku. Erna atkal drēb­nieku
darbnīcā sākusi mācīties šu-nē
par kalponi, kfi eksteme ieguva
pamatskolas diplomu un tagad ie­stājusies
ģimnāzijā. Tagad visi ar
milzīgu interesi gaida avīzes un
grāmatas no Vācijas.
VisbraSāk tomēr var justies skaut-māstera
Volmera saimē. Tas sapul­cinājis
ap sevi veselu baru jauno
latviešu un strādājot tiem stāsto par
aiznākošu svētdien!" noskan skautu
vadītāja aicinājums,
Buenosairesā, augustā.
Vācijas kapitulfiājas laikā manam
vīram gadījās kļūme un bija jāpa­liek
Polijā, bet no turienes laimīgi
izdevās 1946.^ g. izbraukt uz Somiju,
pēc tom uz Zviedriju un beidzot uz
Dāniju, kur ģimene varēja satikties.
1946. g oktobri uz darba līguma pa­mata
devāmies uz Parīzi. Seit ma­nam
vīram izdevās dabūt stipendiju
un nobeigt veterinšrfis medicīnas fa­kultāti
un tropu slimību institūtu,
kas deva iespēju saistīties labi algo­tā
darbā Āfrikas kolonijās. Tā mēs
nokļuvām beļģu Kongo, Rundā —
Urundi kolonijā, kas savā laikā pie­derējusi
Vācijai un samērā labi
saimnieciski izveidoto. Valda augsto
konjunktūra un eii'opieši pelna ma­zākais
10.000 beļģu franku mēnesi.
Tāpat Izredzes dabūt darbu te varētu
būt būvniecības uc. technisklem spe­ciālistiem
un kafijas plantātoriem.
Iebraucot melnajā karaļvalsti
Urundi, bijām patīkami pārsteigti, jo
cerējām priekšā sastapt īstus džung­ļus,
bet atradām labi izbūvētus ceļus
un eiropiska parauga dzelzceļus, kul­tivētus
laukus un skaistas pilsētos.
Esam nokļuvuši brinišķā klimatā,kur
valda pastāvīgs pavasaris, jo apga­bals
atrodas 17(K) m virs jūras līme­ņa.
Aug visas Eiropas saknes, dažās
vietās pat zemenes un āboli. Dzīvo­jam
Muhingā, modemi izbūvētā pil­sētā,
skaistā mājā, kas celta vasarnī­cu
stilā. Karaļvalsto galvaspilsēto
Usumbura atrodas kalnu piekājē pie
Taganjika un tikai 800 m virs jūras
līmeņa, tā ka tur klimats krietni kar-stāks.
Mūsu mājā 4 lielas un labi
mēbelētas istobas, vanna, garāža, pie­būves
kalpotājiem un citām vajadzī­bām,
pie tom viss tos par brīvu. Par
varot nodarbināt no gaismas līdz
gaismai un pat svētdienās. Tāpēc
nav nekāds pārsteigums, ka iebrau­cēji
toisās no šejienes projām. Zinu
ukraiņu ģimeni, kas farmā bljift no­strādājuši
vairāk par gadu, bet ne­bija
nekā nopelnījuši un vienkārši
aizmuka. To pašu dara citi. Ja kāds j^;'™;^^^^^ ^aj^jj; Tdolar'irJa
farmeriem sūdzas par grūtojienii ap- Ljēls nebūtu strādājis pilsētā un pel-stokļiem
un prasa paaugstināt algu, Ljijig^ ba^ ^
to nostāda par nepateicīgo un aprak- ^^unl saimnieka parādnieki
sto presē ka lielu noziedznieku.
y 2. I Mans jaunais saimnieks ir goda
virs. Saņemu brīvu dzīvokli, pienu
DžordBJas fMtxa t^o. 1e braucā>m i i^prnni nI ^ ola^s^ u^n^ vēl ļ7^5^ ^d olāri mēn^e^s^i.^ D aitt
un lepnā Buikā tikām novesti uz k^^jj garākas darba stundas, ceļo-mūsu
farmu. Bet pieklājīgu ēku vietā 5 ^
atradām skaidu būdas, kvŗfim naktts jl^ ^ Pavisam JUponft un ap-cauri
vilka vējš un no ŗlej«en^ «o- h^^ng ^ ^^^^^^ y^
karājās lapseņu p ū ^ i . Mēbdw ^H]Sko tiesu farmās. Darbs nav viegls
skaŗoties gāzās apkārt bet Pļ^tai WJa L^^^ j^^^j gjj^g, kukurilzas kulšana» no
no lūžņu kaudzes izviUcte. Strā^Jot k ^ ^ j ^ y ^ ^^^^ tie^]Ķm jāpavada
14 stundu dienā pie lWumu Uifcanas j^j^ .^j^^ji ^^^^ ^^^^^
un sakņu apkopšanas, nedēā n^pdH un kaimiņam. P«
nljām tikai 5 dolārus, no 4 jt^^pg^ j^^^elc kūU darbi un jā-atvilka
par pārtiku. Pēdējā sastikvēja p^. 0^
no maizes, kartupeļiem, saknēm^ tou-kiem
un cukura. Lai četri cilvad iz-,
tiktu, vajadzēja piepirkt pie dotajām Mani novietoja pie farmeŗa netālu
devām šo to klāt no Linkolnas, Nebraskas ātatfi. No-
Kad sūdzējāmies DP kon^WJw ,^15
pārstāvim Atlantā, saimnieks Muva a^^^^
dusmīgs, piedraudēja ar sūtīšanu ^t-P^^JJ^.^^
pakaļ uz Latviju un pieprasīja. 180 vārda. Beidzot noprasīju tieši un
dolāru par mūsi vajachibām pH*ta. ^ ^ ^ sievas tēvu
jām mēbelēm. Beidzot iejau(ls mi-h^^^ļ^.^^J^^
netais pārstāvis, kas dzīvokļa ieltārtubj^vito ^ « ^ K f i l S ^^
novērtēja par nelietojamu; parādu ^_f^.^vļ««* «^«^^«"^
svītroja un mūs savā malinfi i^tm-^f«i,S^««J^^^^ • • un nekas pāri
da pie cito saimnieka. Te mums tika PfP*J5^«- Izrtdijās, ka saimnieks par
ērts dzīvoklis un 80 dolāru mtesi P^^^^^f ^ «P«^^i^^^^
par 8 stundu darbu dienā vienam cii- Pļ^, ^^^^^ļ piem., par sainīti gaļas 1
vēkam. Tā nav liela nauda, bet ple- {*,^»«']»; pn pilsētā tas maksā 40
tiekama jaunas dzīves uzsādSjam 1^*^"* P*^
svešos apstākļos. E. A. r^^V^'"-,^^^^^!^?^
* ' cās izsaukt mācītāju, lai tas lietu iz­šķirta
Nu vienojamies, ka izmaksās
par nokalpoto laiku katram 70 dolā­ru,
bet cenas pieskaņos pilsētos vei­kaliem.
Tašu jau pēc pāris dienām
saimnieks lēmumu grozīja un pazi-
VĒSTULE REDAKCIJAI NO BEĻĢU EONGO I ^ļj^n ^^ļj^^ļ 105, bet
• sievas tēvam tikai 55 dolāri Nebiju
ar to mierā un pēc sazināšanās tieši
lodās grūtības jau pāri. Bet māsa no iznīcības svešatnē. Domāju, ka
Gaida lasa De bello gallico. Viņa šajā akcijā jāieslēdzas ari presei,
sākumā strādāja kādā angļu ģime- Ik zemē teicamas būtu vēl speciālas
brošūras, aprakstot tojās būvplānus,
būvmateriālus un — atgādinot neaiz­mirst
latviskos elementus, latvisko
dvēseli mūsu jaunajos namos.
Dzīvodams pilnīgi nošķirti no tou­tiešiem,
smagi izjūtu svešniecības
vientulību. Tik labi to izklaidētu
„savs kaktiņš, savs ' stūritis", kur
kaut vai kāds sikumiņš atgādinātu
Skautiem. ^ „Bet tad* Jūs nežz- tēvu sētu! Latvielu jaunie namsa^^^
mirstiet mūsu karoga iesvētīšanu i "m^u"s^ ^t^ikTa^i^ sPe'v^^, ^^b^e^t^ gādājiet tajos ista­biņas
arī saviem tautiešiem! Iekārto­jiet
tur kaut ko silti un miji latvisku!
V e l i n g t o n ā , augustā.
A. Freimanis
Esam nokļuvuši itkā paradīzē
diezgan netīri, slinki un pie reizes
„speŗ" visu, kas nav noslēgts, {delnās
sievietes pie eiropiešiem nestrādā,
bet dzīvo savās būdās, kopj lopus un
zemi un gādā par mājsaimniecību.
staigā antilopes, bet leopardi un lau- ar DP komisijas pārstāvjiem varēju
vas tagad sastopamas ļoti reti, «^o mainīt darba vietu un pats m^lēt
meži stipri izcirsti. Taganjikas ezerā darbu Linkolnā. To ari dabūju kādā
daudz krokodiļu, bet citos to niiv un būvfirmā un togad pelnu 1,10 dolāru
tie bagāti zivīm. | stundā, pie kam sestdienas un svēt-
Bieži redz skatus, ka melnā sieva nes Urundi skaitās bagāto zeme, air lie- dienas brīvas. Sievas tēvs savukārt
uz muguras bērnu un vēl rokās lielu
klēpi malkas vai uz galvas ūdens
trauku, bet vīrs iet blakus, rokas gai­sā
mētādams.
Vīrs, kas apkalpo divus rajonus
1ām un plašām farmām. Dau(!tz ari strādā par galdnieku. Esam apmieri-mllzlgu
kafijas plantāciju. Esam ti- nātl A. a
kušles ar eiropieti, kas te iebjraucis
pirms 10 ««'d*^"?^^^^ Driz būsim gadu nostrādājuši pie
un kuram par palīgu vaii^ki skoloti ^a^T^^TuSS^
kafijas plantācijas, 400 UeUopti ^uņ ^^^^^^ vissllktar tomēr ar uzturu.
gad«ies dzīvot Selt, atpakaļ vaU-s ne- g^* P ' J " ^ ' " - „^,1t/^°»'S ^ ? . r^
irib atgriezties. IerMņi vienīgi «pies- ^ ^ Č ^ t ^Z»^^H^,M^,1^^t ti savus atvalinfijumus obligāti pāva- ^l„ m ^ VL^M^I
dit Eiropā, saņemot turp un atpakaļ S^vTlSs crdiS^un ^A^J
brīvu celu DroSl va^rn teiW^ ka J^^^^^^^ Sttcft?LiU' teāC'S^I'»»". -laimi. Bl g.
operas, bet izlīdzināmies ar savu 9
lampiņu radio, lai nezaudētu kontak-1 Esmu viens no laimīgajiem, kam
tu ar Eiropu. izdevies nokļūt lielākajā ASV puķu
Iezemiešu šeit divas ciltis: mututsi, f u^^tavā, kas atrodas Vašonas salā,
kas skaitās vietējā aristokrātija, ir f»"»^ ļj«fna W^,^«n pieder Vašing-slaidi
augumā un glīti paskatā. No- «totant SaMņa tikai 16 Jūdžu
darbojas ar zemes kopšanu un audzē ipl^iA, fsts augļu dārzs ar
lopus. Bahuti ir kalpu šķira, zemi Privātām ģimenes nflijiņfim. Centrā
augumā un stipri neglīti. Pigmejus - ^ " « I n ^ P ^ audzētava, kur strfi-togad
var sastapt ļoti reti. Sterp šīm orchideju nodaļā samērā vieglu
sajauktos ari citos melno rases. Bie- nopelnot nedēļā vairāk nekā
' ži gadās sastopt skaistos sievietes, ^^^^^ «pm.
krāsotiem nagiem un eiropiskos tēr- 220. Darba laiks no p l g-17 ar vie-pos
un turpat blakus puskailus virie- ^7"^" pusdienas pārtraukuma,
šus un sievietes, kas nāk no laukiem. ^^^"^^ļ^J^ no darba vietos un
Melno garigais apvārsnis stipri tero- P^.'^^f ^^J" veselu māju ar
bežots. Piem., mūsu kalpotāji neko * istabām, augļu dārzu un pūrvietii
prātā nevar paturēt un parastie rīko- saknēm. Mājiņa ir tieši uz Jū-jumi,
kas katru dienu vienmēr vie- ^ \ «^asta un no tās tālumā var re-nādi,
ik rītus tiem no Jauna Jāat- ^zēt Roklja kalnu grēdas ar snlego-kārto.
tām galotnēm. Kā pirmai latviešu ģi-
Līdz ar šo vēstuli nododam svei- U*?»^^ 'n""^* sadāvināja visu vaja-cienus
draugiem un paziņām Vācijā ^ļ^^ ari radio aparātu. Baudām se-un
citās zemēs. Dzird, ka šai Āfrikas luterāņu baznīcas dāmu komi-stūri
esot vēl citi latvieši, bet ssika- tējas labvēlību, un mācītājs katru
rus nav izdevies nodibināt. Jo attā- svētdienu ar mašīnu mūs aizved uz
ļumi pārāk lieli Starp ārzemnie- «dievkalpojuma
brivu saņemam no valsts dārznieci- visvairāk slavu, grieķu un eb- sallna atrodna «n n nn luīa
bas. Tā kā iezemieši savus lopus ne- ^, * ^ kfifll^L !^«* c 1 " ^ J ^ ^ -
• — ^^ļ^ «.,^.«48 Ms steto pilsētos Selas un 10 jūdzes
Ruanda - U r u n d i , augustā, L^, Takomas, bet jāceļas pāri Jūras
H.Ja«)V8lDi Indm. K. Martliiioiit
TSdl mēs lEskatUmles starp melnajiem
UMindi karalvalsU
feldšeri un kādi 30 sanitāri, pastāvī­gi
atrodas ceļojumos vai arī strādā
laboratorijā, kur audzē baktēriju
kultūras potīm. Viņš saņem vairāk
nekā 20.000 franku mēnesī, jo pie al­gas
nāk klāt vēl dietas nauda un ko­mandējums
ap 5 franķiTpar katru
brīvu ari mana vīra dienesto brau- j^^brau^tu kilometru. 6zīve Muhingā
cieni, par kuriem vēl saņem kornan- g^j^ērā lēta. Labs uztks mēnesī iz-dējuma
naudu. Esam iegādājušies ^^^^ ^ franku, sviesta kg 30,
vistos un sivēnus. gaļas kg 10, litrs piena 1,50, ola 0,25
LielāMe Izdevumi Seit ir par ap- franki utt. bet saknes un augļus par
kalpotājiem, jo nevlcM baltais ne­drīkst
strādāt melno ftdsko daAa ^
Tāpēc mums l'^iP'^''«'^"ģ, JX i Su^^^^ mežu trušiem un Xt:SSe.%iSndaSfte^lSSem. Brlvfdabā UeUem bariem