Bavarijas Latviesu vestnesis, July 20, 1946

              1946. g. 20. Jttlijā Latvieša Tistiiesls
LSK paskaidrojums
liCP un L C K oficiozā „'Iļēyzeme"
3. jūUja numurā ar šifru „A. Sv." jie-vietots
raksts :„Vārdi un darbi", kurā
izteikti pārmetumi LSK un tā vat^ī-bai
amerikāņu joslā. Raksts visvai­rāk
balstoties uz direktora Liepiņa
jūnija sākumā Eslingenas ļlatviešu
kolonijas informācijas sapulcē teik­tās
runas konspektīvu atreferējulnmu
presē.
Kādi ir pārmetumi, kas izteikti mi­nētā
rakstā? Citēsim autoru palšu:
^Grūtības,, (LCK) radīja ari tās [lat­viešu
organizācijas emigrācijā, kas
bija nodibinātas agrāk un kupi rīcī­bā
bija lielas materiālas vērtības. Te
pirmā vietā jāmin Latvijas nacionā­lā
komiteja LIbekā un LSK. Tās at­saucas
uz savām iegūtām vai iedo­mātām
tieslbārii. Tām visām bija
kopīgs tas, ka viņas nebija vēlētas
emigrācijā, bet centās atvasināt sa­vas
pilnvaras vai hu no spēkā vlairs
neesošiem vai svešas varas radītiem
tiesību avotiem."
Ir tiesa, ka LSK ir daudz vecāka
organizācija par LCK. Tas nodibi­nāts
1918. g. 20. novembri un uz sa­viem
pleciem iznesis jo lielas grūtī­bas
brīvības ciņu laikā, veicot lielu
un svētīgu darbu mūsu tautas labā
arr visā Latvijas brīvv|Jsts laikā.
LSK darbojas lu; Latvijas likuma pa­mata
uri tam nav vajadzējis UB arī
nevajaga atvasināt savas pili^varas
;,no spēki vairs neesošiem vai svešas
valsts varas radī^em tiesību avo-
Berlīnē, 12. jūlijā (UP). — ASV,
Anglija, Krievija un Francija no­dibinājušas
baumu apkarošanas ko­misiju,
lai savaldītu parādību, ko uz­skata
par organizētu vācu kustību
un kas sēj nemieru okupācijas spē­ku
'Vidū. Amerikāņu informācijas
kontroles direktors ģen. Makklūrs
(MacClure), paskaidrodams, ka šl ko­misija
būs pakļauta tieši Sabiedroto
kontrplkomisijai, izteicies: „Es būtu
bijis ļoti pārsteigts, ja vācieši uz­ņemtu
okupāciju glu&i mierīgi. Jo­projām
ir pietiekami daudz nacistu
un „SS" vīru, kam gribas sēt ne­mieru
okupācijas spēkos. Es būtu
ļoti pārsteigts, ja izrādītos, ka šādas
baumas nav organizētas darbības se­kas."
Galvenais baumotāju nolūks ir
bijis radīt nesaskaņas starp rietumu
valstīm un Krieviju. Komentēdams
kādu nesenu v,Pravdas** uzbrukumu
no Maskavas ar pārmetumiem, ka
ASV un Anglija atbalstot un veicinot
pretpadomju organizācij as, Makklūrs
izteicās, ka amerikāņu joslā darīts
viss, lai atturētu laikrakstus no tādu
ievadrakstu ievietošanas, kas varētu
radītģ^esaskaņas jebkuru Sabiedroto
valstr vidū. Viņš norādīja, ka tas ir
viens no ļoti nedaudzajiem ierobežo­jumiem
vācu preses brīvībai. Ja šo
noteikumu pārkāpj, bet tas gan no­tiekot
reti, tad laikrakstu soda. Viņš
norādīja uz neseno rīkojumu par kā­da
Minchenes laikraksta samazinā­šanu
uz 4 lappusēm par to, ka laik­raksts
bija kritizējis Cechoslovakijas
metodes, izsūtot Sudetijas vāciešus.
— 14 mēnešu pēc kafa beigām AS
Valstis nobeigti sagatavošanas darbi
pēdējo vācu kaŗagūstekņu sūtīšaniai
atpakaļ uz māju. No visiem 370.000
vācu gūstekņu, kas bija ASV, tur vēl
palikuši 175.000. Izņemot kara no­ziedzniekus
un slimos, tos paredz
aizvest no Amerikas līdz 22. jūli­jam.
Vienu daļu pēc īpaša nolīguma
pārvedīs uz Angliju, ASV kongre­sam
paziņots arī plāns samazināt līdz
gada beigām amerikāņu gūstā esošo
karavīru skaitu Vācijā no 141.000 uz
apm. 3.000. — A n g l i j a s augšnamā
angļu bīskapi pieprasījuši atbrīvot
lielāko daļu no 385.000 vācu kara-gūstekņiem,
kas Vēl atrodjis Anglijā.
Kara ministra vietnieks psiskaidŗoja^
ka šī atlaišana jau uzsākta. — ASV
3. armijas galvenais štābs ziņo, ka
pēdējās dienās atbrivoti 500 i n t e r -
n ē 10 V ā c u civiliedzīvotāju. Atbrī­vošana
turpināsies, kamēr būs at­brīvoti
Visi, kas varētu būt intemēti
nepamatoti..— A SV armijas pārstāvji
Frankfurtā paziņojuši, ka i»slimšana
ar venēriskām slimībām karavīru v i ­dū
sasniegusi augstāko līmeni kopš
kara sākuma un laikam gan visas
amerikāņu militārās vēstiu^s laikā.
Galvenais armijas ārsts paskaidrojis,
ka jūnijā ar venēriskām slimībām
slimojuši 24 proc. karavīru. So pa­rādību
izskaidro ar augsto venērisko
slimību skaitu vācu iedzīvotāju vidū,
kas savukārt izskaidrojams ar to
sainmiecisko stāvokli un nacistu at­balstīto
tikumisko vaļību. Uz ik 7,3
gonorrejas gadījumiem konstatēts 1
sifilisa gadījums. — Pēdējo 6 nedēļu
laikā par publisku mīlināšanos ar
vācietēm apcietināti 96 amerikāņu
karavīri. The Stars and Siripes
tiem." Nav arī tiesa, „ka nacionālais
SK nevar darboties, ja attiecīgai nā«»
djai nav suverenitātes par savu ter-ritoriju",
jo noteiļsumos par nacionā­liem
SĶ, kas pieņemti 1887. g. kon­ferencē
Karlsruē un kas spēkā vēl
iodien, tādu nosacījumu, nav. SK
var būt tikai v a i s 11 m , bet ne nā­cijām,
kā to domā raksta autors, un
kamēr Latvijas valsts eksistence nav
Izbeigta ar starptautiski atzītu aktu,
tikmēr pastāvēs arī LSK, Ta8( ne t i ­kai
eksistē un darbojas, bet jopro­jām
cieši sadarlt>ojas ar stan^tau^ko
SK, ASV un citu valstu SK tm ari ar
Sabiedroto okupācijas varas orgā­niem.
I
Nav saprotams, kādas grūtības, par
kurām runā autors, Latvijas SK ar
savu darbību trimdā būtu sagādājis;
LCK. LSK ir atturējies no L C K ' k r i -
itikas, lai gan tās atsevišķu locekļu
nostāja un izturēšanās pret LSK ne
vienmēr bijusi draudzīga, kā tas bū­tu
bijis dabīgi divi radniecīgu orga­nizāciju
starpā. Cerams, ka ar L SK
priek&uecības un galvenās yaldes
pēdējā laika rīcību būs novērstas
katras Šaubas kompetenču jautā­jumā.
Tālākais pārmetums ir tas, ka
LSK emigrācijā neesot vēlēts un tā­tad
nedemokrātisks. Ari te autors
kļūdas. LSK priekšniecības un' gal­venās
valdes locekļi ir ievēlēti liku­mā
paredzētā kārtībā un darbojas
viņiem iJiešķirto pilnvaru ietvaros.
Ari pilnvaroto institūts nerunā pretī
ne likumam, ne starptautiskai prak-seiv
Darbam Vācijā pielaistie ārval­stu
SK, to vidū arī pats Starptau­tiskais
SK, še darbojas ar deleģētām
personām.
LSK amedkāņu un franču joslā
darbu sāka md, kad vēl nebija citu
organizāciju. Tikai vēlāk, nodibino­ties
vietējām komitejām, daļu rūpju
tās pakāpeniski pārņēma uz sevi.
Principiālo jautājumu kārtošana arī
pēc tam ilgu laiku palika SK ziņā.
To liecina daudzie iesniegumi DP
tiesību, uztura, pārvietošanas, darba
u: c jautājumos. Tāpat LSK pieda­lījies
uzbrukumu im apmelojumu
atspēkošanā, kas laiku pa laikam
parādījās presē un bija vērsti pret
Baltijas tautām. Par savu v i s s v a-r
ī g ā k o p i e n ā k u m u L S K u z ­s
k a t ī j a k a r a v ī r u a t b r ī v o ­š
a n u no g ū s t a Ārpus iesniegu­miem
vietējām oknpācijas iestādēm
jau pag, g. 4. jūlijā Sabiedroto virs­pavēlniekam
ģenerālim Eizenhaue-ram
LSK amerikāņa joslā iesniedza
plašāku memorandu, aipgaismojot ap­stākļus,
kādos latvie§i nokļuva vācu
bruņoto spēku sastāvā. Kopš tā laika
rūpes par mūsu karavīriem turpinā­tas,
līdz sākās viņu atbrīvošana. „A.
Sv." pārmet, ka amerikāņu joslā ka­ravīrus
atbrīvo tikai pēc individuā­las
pārbaudes, kurā viņiem jāpierā­da,
ka tie mobilizēti un nav iestāju*
iSies brīvprātīgi, pie kam atbrlvoSa-nas
dokumentos kā traips paliekot
atzīme, ka N. N bijis „SS" vīrs, un
jautā, vai LSK dienviddirekcija nav
izdarijusi kādu taktisku kļūdu, he^ļ
pareizi apgaismojot vai noklusējot
dažus faktus, kas tagad atriebjoties.
Skaidrību te vislabāk dabūsim, ci­tēdami
ģenerāļa sēra Morgana atbildi
uz kādu LSK lūgumu DP tiesību
jautājumā karavīriem:,,... starpība
pie apiešanās ar latviešu blj. kaŗa-viriem,^
āda pēc jūsu apgalvojuma
pastāv, salīdzinot angļu un amerikā­ņu
okupācijas joslas, bez šaubām ir
šo joslu politikas un DP klasificēša­nas
atšķirības secinājums, par ko
UNRRAi nav kontroles tiesību." —
Arī „A. Sv." savā rakstā saka:
parasti nemaz nav iespēdams
noteikt, kādi cēloņi izraisījuši tādu
vai citu okupācijas iestāžu rīcību un
cik liela nozīme bijusi mūsu kopē­jām
pūlēm. To noskaidros vēsture,
kad būs pieejami lielvalstu archīvi
un šī laikmeta alctis." Patiesība ir tā,
ka ari amerikāņu joslā baltiešu at­brīvošanas
komisijām doti norādīju­mi
par angļu joslai analogiem ierak­stiem
atlaišanas dokumentos.
Ka LSK visā šai jā darbā bijuši
līdzgaitnieki un darba sekmētāji, to
LSK vadība nekad nav noliegusi,
nedz mēģinājusi pušķoties ar svešām
spalvām, kā to apgalvo „A. Sv,,** bet
gan vienmēr to izcēlusi un pasvītro­jusi.
Ari informācijas sapulcē Eslin-genā
LSK direktors R. Liepiņš vai­rākkārt
pārliecinoši pasvītroja, ka
sasniegtie rezultāti bijuši iespējami,
vienīgi pateicoties LSK, dažādo ko­miteju
un atsevišķu personu koordi­nētām
pūlēm, LCK vicepriekšsēdis
A. Kacens par veikto darbu savu­kārt
pateicās R. Liepiņām.
,,A. Sv." par apmierinājumu jā­saka,
ka uztraukums par „vis<as^ so­ciālās
aprūpes darba nodošanu ASV
joslā LSK'* ir bez pamata. Ne LSK
to ierosinājis, nedz Šveicē pāŗ to
lemts. Ja „Tēvzemē*V R; Liepiņa ru­nas
attiecīgā daļa būtu pilnīgāk at­referēta,
tad būtu redzams, ka sum­ma,
par kuru iŗ runa, atvēlēta
S t a r p t a u t i s k a m S a r k a n am
ķ r u s t a m un, pēc sūU;ia A. Bīlma-ņa
norādījuma, tā izlietojama lat­viešu
pārvietoto personu papildu ap­rūpei,
un ka par šo naudu SSK ie­gādās
drānas, apavus, medikamen­tus
un citas lietas. Arī grāmatvedī­bas
un norēķinu pārbaudei, kā zi­nāms,
pie LSK pastāv strutos pa­redzētā
kārtībā ievēlēta revīzijas ko­misija-
— Mag. oec. J. Labsvirs, LSK
informācijas daļas vadītājs, Uhland-str.
7, Esslingen/Ņeckar, Wttbg. (14a).
Pēdējais lai^
Vienīgi balstīdamās uz brivas kri-^
tizēšanas tiesībām, demokrātijas
kļuvušas lielas. Vienīgi brīvi izsa­kot
savas domas par to, kas, šķiet,
nav kārtībā, radīta ass, ap ko de­mokrātiskā
iekārta darbojas. 0 Tāpēc
nesaprotama to mūsu tsiutiešu no­stāja,
kas katru pretēju domu cen­šas
apzīmēt par tautas vienības šķel-
Mūsu vadība pašreiz darbojas vis­grūtākos
apstākļos, un rīcības iespē­jas
tai ļoti ierobežotas. To saprot
katrs. Tomēr ir lietas, ko latviešu
vadībai vajadzēja spēt darit, bet kur
tiki>at kā nekas nav izdarits. Vis­pirms,
tā pati latviešu apzināšana.
Lielākās nometnēs ir kartotēkas] kas
neviena nav pilnīga. Ir paģājia-vai-rāk
kā gads, bet pat centrālā karto­tēka,
kuras iekārtošanu visi gaidīja
ar lielām cerībām, uz pieprasīju­miem
atbild: „Pagaidām ziņu nav."
Kad tad šis „pagaidām" izbeigsies?
Ir gadījums, kur kādā lielākā no­metnē
Bavārijā bija saraksti par
tautiešiem vairākos apriņķris, I]ēc
rakstiska pieprasījuma saņemta pa­rastā
nezināšanas atbilde. Bet kad,
gadījuma dēļ, rakstītājs pats ieska­tījās-
«arakstos, tas atrada savus tu­viniekus.
So gadījumu grūti citādi
apzīmēt kā par nolaidību.^
Daudz ir runāts par nepieciešamī­bu
katram iemācīties kādu praktisku
arodu, valodu un sagatakvoties ilgār
kai emigrācijai. Bet, ja paskatāmies,
tad šajā ziņā padarīts maz. Valodu
kursi notiek, bet pieredze rāda, ka
tādu, kas tur iemācījušies ļkaut vai
tik daudz angliski, lai varētu lasīt;
un saprast laikrakstus, tikpat kā nav.
Šoferu kursos» kas ari visur izplatī­ti,
vajadzētu nokārtot iespējas gūt
praksi renK)ntdarbnīcās, kas ir vēl
svarīgāk, kā iemācīties s p ^ a t ļ u va­dīšanu
Bet cik vietās tas darīts?
Kur praktiskos arodos vairāk kas ir
paveikts, tur tiešām jāpateicas no­metņu
vadībām, kas to pratušas.
Svarīgi būtu pastāstīt arī citiem, k i
organizācijā paveikta, k ā i g rt
pārvarētas un vai amats kursantiem
tiešām tiktāl iemācīts, lai tajā varē*
tu nodarboties. '
Pats grūtākais un svjirigakaiS| jau-tājums
ir emigrācija. Ir jau jaukĻ
ka mūifti vadība i n ū s n u e ŗ i i ^ a i ci
nebraukt projām un, vajadzibai ro^
doties, solās ko pasākt, pagļaidānļ t i ­kai
ievācot informāciju kīrfp braukt.
Kāda šī informācija ir, to nezinām.
Tāpēc mierinājumiem nav panāku­mu.
Sūtņi Zariņš un Bīlmanis ir at­kārtoti
norādījuši nepaļauties us
drīzu atgriešanos Latvijā. Apstāklis,,
ka Latvijas pievier^ošanu Padomju
Savienībai rietumu demokrātijas nav
atzinušas, nenozīmē, ka emigrācijas
jautājums nav aktuāls. Atcerēsimies,,
ka ASV ilgu laiku neatzina Padomju
Savienību, bet 19S3. g. nodibināja
ar to diplomātiskas attiecības. — K a ­mēr
mūsu vadība nav devusi kon­krētu
informāciju par savu ricību un
iespējām emigrācijas jautājumā, mēs
paliekam neziņā. Solījumi rīkoties
vajadzības gadi jumā ir frāze, ļlaisni
tāpēc jau rodas tās baumas, ka ceri-bas
uz kaut kādu koi)ēju emigrāci­jas
kārtošanu zūd, kas daudzus spiež
meklēt individuālus izceļošanas vei-1
dus, kaut arī šiem tautiešiem, tāpat
kā visiem citiem, kopēja emigrācija
būtu Veļamāka — j ; Eotenifelds,
Latvian DP Gainp, Hotel ^,Wittels-bacherhof
*, Weissenburg, Bay. (13a).
Mana mīļā meitiņa
Viola Grimma,
dz. 1937. g. 28. decembri, Latvijā,
Rīgā, mirusi traģiskā nāvē 1946.
g. 24. jūnijā FiSbachā pie Nlm-bergas.
Sērojoša māte
Dievs tas Kimgs deva,
Dievs tas Ktings ņēma, ļ
Dieva tā Kunga vārds
Lai ir slavēts! 3065
Steidzīgi meklējami pirkt latvieSu
mākslas nn mākslas amatniecības
darbus, piemērotus reprezentatīvām
dāvanām. Aprakstu ar cenu lūdzam
adresēt: Latvian Represent^tives,
Maierhof-Kaserne, Passau, Bayern
(13b). 3058
Personas, kas 44. XI un XII bija ģen.
Kureļa vien. Itn. Rubeņa bat. un cī­nījās
pret vāciešiem Ugāles un ap­kārtnes
mežos, lūdz ats. Jānis Stalts
no Priekules p.: Latvian Camp,
Mārzfeld, Moorenbrunn ūber Feucht,
Bayem (13a). 2940
Personas, kas 44. g. Vasarā cieta no
vāciešiem Salaspils konc. nometnē un:
bija C 8 barakā, lūdz ats. Jānis Stalts
no Priekules p.: Latvian Camp, Mārz-feld,
Moorenbrunn ū. Feucht, Bayern
(13a). ' 2941
15. div. karavīri! Par Gunāru
G u l b i . dz. 26. 13. 4, Rīgā. lūdz z,
māte Eleonora Gulbe : Central
DP Camp, 3-37, Wurzburg, Bayern
asa). 2705
Par gaisasp. izp. Gunām Putniņu,
dz. 27. 19. 3. Rīgā, 45. 6. 2. bija Kurz.,
FP L 13265 Lg. Pa. Berlin, lūdz z,
JSnIs Putniņi^: DP Camp 224/F, Ohm-^
stede, Oldenburg i. O. (23).' 2554
¥ecikus im misa 8iud« med. D a i nu
B ē r s i ņ u , 44. % 10. bija Rīgā, m.
eand.oec. I T ā l l T ^ l d i s B ē r z i ņ š :
Baltie Camp» Seeēmrf b. iZeven, Kr.
BremervSsHiki (2$). 2768
Par VoldemSrn Tarkn* dx.
'JSS. 12. 7., ies. karadien. 44. 2. 8. Ri-g%
t 45. g« jiknv. bija Rakonieā, NSKK*
Mokrrschule, liīdz z. vecāki: K ā r 11 s
¥ ar k s, Mūnchenerstr. 85, Dachau,
Bayem 03b). 2201
Tisvaldi Blumbergu, dz. 26. 1. 6., bija
slimn. GerājThūr, aizvests uz Fran­ciju
45. 25. 6., meklē tēvs Visvaldis
Blumbergs: bei Bode, Neuestr., Bad
Ģandersheim, Harz (20). 2208
Par kar. N i k o l a j u Beikertu,
dz. 12. 10. 12., no Rīgas, bija skolot
Bolderājā un 44. g, nov. Konicā —
15. Ers.-Batl., lūdz z. māsa L i d i ja
R o z e n a : Parkstr. 15, Esslingen-
Neckar, Wttbg. (14). 2307
Kapr. J ū l i j u Eduardu V ē v e r i ,
dz. 08. 9. 2. Sinoles pag., FP 24300 c,
bija Liepāja, Luftschutzpoi., meklē
sieva L i l i j a Lūcija V ē v e r e ,
dzim. Briedē, no Rīgas, Rumpmuižas
ielas: Kapuzinersir. 23, Bamberg, Bay.
(13a). 1746
Gaisasp. izp. fiāirli Neilandu meklē
IBlsa Nellander latvian Camp, 01^^
stede, Oldenburg (23). 2770
Par Ludvigu (Ludi) B ē r z i ņ u»
dz, 29. 9. 2. Rīgā, izpal. Annas Brl-gaderes
Tērvetes Sprīdīšos, ludz z.
matc V. B ē r z i ņ a no Blgas, Ka-strānes
4: UNRŖA Team 1«. DP
Camp, Waldwerķ, Passau,^^^^^^^^^&
(13b). 2670
Minn u Ķ r0nbergu, dz. 77. 3.
5., līdz 45. 19. 5. bija Redefinā. m,
O. A u m | : DP Centrē 2, Gasthof
zur Post, Geesthacht (24). 2567
Piederīgos no Rīgas meklē 58 g. v.
K 0 n s t a n t ī n s Me 1 d r i ņ š : Mar-listr.
104, Uubeck (24). 2533
Par dēlu. gaisasp. izp. Imantu Krū­miņu,
dz. 27. 11. 6. Elejas pag., FP
L 08846 Lg Po Konigsberg, 45. 22. 1.
bija Ventas lejasg, lūdz z. Jānis Krū­miņš:
Latvian Committee, Asyl$tr.
10, Weiden. Gpf, Bayem (13a). 2589
Eduardu Galviņu, dz. 26. 26. 5. Dau-ģavpil
i, meklē vecāki: Gen tral Lat­vian
DP Camp, H. 10-23, Wurzburg,
Bayem (13a). 2097
Janumieši! Par v. v. P ē te r i Z e ra­ža
r u . clz. 13. IC 3., bija 33. p. 2. b.
8. r. vada k-ris, 45. 28. 2. ievain. Lib-gustu
tuvumā Pomerānijā, it kā nos.
iiz slimn. Neibrandenburgā, lūdz z.
brālis Dr. J. Z e m z a r s : Kommarkt
4, Schlesvi^ig (24) 2630
Par vīru 19. div. kapr. Jāni Linden-feldu,
dz. 12: 23. 2., no Rīgas, 45. I
bija vesel. uzlab. r. Bērentā, lūdz z.
sieva Hilda Lindenfelda; par 19. div.
sm. art. serž. Jāni Springi, dz. 18. 5.
12., no Rīgas, 44, XII bija Kurz., lūdz
z. māte Milda Sprijnģe: Becelaere K a -
seme, Esslingen/Keckai-, Wttbg. (14a).
2674
Radus un paziņas m, A. Ziemelis,
arsenāla darb. no Rīgas, Hospitāļu
15_16: Artillerv Barracks, 11-22, Lū-beck
(24). 2644
Voldemām Oša; dz. 06. 12. 3., un AK
AugosisOsb no Kārļu p()g.: Majcnr-
Humser-Star. 4, Mūnchen"Griinwald,
Bayem <13b). 2586
Par Ansi iUchtc
Gaiķiem, 44, 25.
m, dz. 14 8. 10., no
7. bija 19. div. ves.
r. Jelgavā \m it kā pārv. uz slinm.
Vācijā, lūdz z.
otutiganersur. z
Wttbg. (14a). •
«-4, jc^ssiingeni'riecK.,
2607
Māsasmeitu Dzidru Preisn dzim.
Niedru ar vīru Otomām no Pļavi-l^
lčtill 11). jrCH?III» i
Olgu BirkmanI dzim. Palemarii no
Jelgavas apr. JL*]
Iemāni no Rīga
eisapaiaiJi, «psņii jra-s,
Zīgfr. Meierovica
b. 13-10, un Jā ni Tlgantn no Vai-mieras
m. Emīlija Palemajie no Pļa­viņām:
DP Cam p 5 a, Team 1(J8, Er-bendorf,
Bayem (13a). 2871
Par Leonhardņ
9, no Rīgas Anr
Ozoliņu, dz. 11. 26.
dņmuižas, bija Dan-cigā
štābā, pē< L z. 45. g. febr. no
Lauenburgas, lūdz z. vecāki ļ^tiss
un Olga Ozoliņi
A 1 4 r>/ii 1 *ii Vf» r \ ' \t
: Latvian DP Camp.
/viineunaus o . y
Bayem (13a). 2756
Leģ. Ādolfu Zinkevicu, dz, 24. g. Lī­vānos,
bija 15. div. pie Meldenburgas,
māsu Benitu Nutovcu,d2, 17. g., ar
bērniem Vilni un Verneru no Rīgas,
vecākus Salomiju un Jāni Zinkevičus
no Līvāniem, 45. g. bija Rostokā, m.
Jūlijā Muižniece: Latvian DP Camp,
Dengkofen, Post Mengkofen ūber
Straubing, Bayem (13b). 2872
Inta Alisi un M a r i j a Ķ I k ā n es
no Rīgas, Rumpmuižas ielas, m.
A u gusts Ķ i k ā n 9 : DP Center, H.
68, Meerbeck, Kr. Stadthagen (21).
2708
Kaŗ. Jāni Bērziņa, dz. 24. 28. 6., ho
Carnikavas, bija 15. div., 45. 20. 4.
Tīringijā saņ. amerik. gūstā, m. brā­lis
Valdis un Kairina Strodu:
Schl6s8leweg 1, Kempten^ Bay. (13b).
2870*
karavīri! Par 15. divv^^^^
Z y i r g s i a , t i r i n b e r g n , Ari^^^^
ru L ā civ dz. 15, IL 12^ FP 89178»^
45.21.1, bija Sofienvaldē, redzētt
vēl kopā pie Jastrovas un I^UMtekai»
un 19. div. 43. p. kapr. Nik61 aJu
Salku, dz. 14. 13. 4, FP 36164A,
45. m bija Kurzemē ar ba{^
Ŗozenbacbu; Iflds B. iL^
VI1 m a S ai ķ a: Johaani^tr, 11,
Weiden> Opf^ Bayera^^^^<^^ 2869
Piederīgos m. Tamāra Sniedze no
Ļaudonas Aizsiliņiem: Auf der Wei-de
20, Marburg/Lahn (16). ^ 2895
Konstantīnu Džonsonu. dz. 18. 24. 10.,
no Ŗigas, L. Altonovas 19, bija
Freienvaldē, FP L 0691117 Lg Pa Ber­lin,
Erichu DžonsonUt dz^ 08. 17. 3..
no Ogres, bija 19. div. Kurzemē, ūn
Genadiju Kraukstu, dz: 21 25 11.;
no Rīgas, L. Altonovas 19, bija „Strā-lo'Vni.
E m i^
2 „Saule", Geesthacht (24):
Par ErnOu Baumani, dz. 25. g., no
Rīgas, bija darljadien. Siltā, vēlāk
šof. 15. div. š t un 45 III Gotenha-fenas-
Dancīgas apk., un gsp. izp. Gā­nām
Banmani, dz. 27. g., no Rīgas
lūdz z. vecāki — Kārlis Baumanis:
Becelaere-Kaseme, Bau'I, Esslingen-
Neckar, Wttbg. (14a). 2868
Valdemāru Grīnvalda, dz. 24. 1. 9.,
no Cēsīm, smagi ievain., 45. IIV eva­kuēts
no Feldenas kara slimn. Au­strijā,
m. māte Marija Grinvalda:
Latvian Camp, Hanau/Mhin (16). 2918