Bavarijas Latviesu vestnesis, August 2, 1950

              fle.000, BET
no valdi*
, ļo zina, ka
itoaksu. Bet
luterāņu,
tm^^skaltāmi
ieceļot ASV,
Štiik samaksātu.
iptpriedēs izrai-dftrgo^
auto,
. pilekšmetu
Vien uz nomaksu.
^ var pirkt daudz lē-
'ivSa.Arttas
citiem, un
v^t 5 ^ d u at-iCnēīsiem
izvcle
lioli-i^^
Pf idol
latonfl
no»
^. IIMIltfSdS"'
icln*
^kifinttoja le«
un ttzsSelfl
_ Vil«ianis»
j M l i i org«nl-
^līpitgkAitt, k4^^
1ik/d»iw
^«nMOtlvlfafl^
itt attiN
ngf.
ķfloniiaib
M^vMil ir,
_,4Jroailtej<
9ias lAtvte»
iftlfes. tas
I0gu piln-
„ alUkuma
Mja f«ra<ļu-
_ sapulce 81s
IIMi^atttals JautS-
'¥^Niifi tikai St da-piel
U balsīm
t^^nueta atlikumu
iMiDM saņem DV,
itmidjas fonds, loo
i'jjhnids utt»
)l n^kas net»l}a at*
J t i art Udiekll sko«
fĀOflli^OS vē«
^^SiBttvSkii^^p^^
, miiitt #iliisapiilel»
llltņinīiii; « i n l i ko*
tii^sapiiiei^^^^^
^ kīM!toļas kase
tttlo i f t o i o^
tfpl^^Ui^s, kn*
y|ļBt(iift>,^ sit
lirtlo^blm. Y9p8e
lūniein, im i ^ *
nav een-
Jl VII ple«lml, ka
il^lj^umn» ka us ^SiSta kancUdSt
itdtt trimdas ko-
^īift latvleihi ko*
Kabilņi varēja It
s a i n i s ,
tatv. kom, pr-dis
..Jif^miUgo studen»
;i«idii^ VlUflhuiās is-i
i f l l p l i i a s f ^ l ^ ^ ka
Mitlirsi ledsivotājni
nltiHat personālam*
Ita an Isskrfnetn
aip^lbo sUmojola
un
pie personfila nav
rli|iails par dau<lsajlem sta**
kas pledaliļailet Hange-pad
centīgi ttttplna stu-
Teku saraksti no darba
pitmo Četm Istabu lesvCteI
.artalnsu ti Imllp;, ka no
Itadentivn tUcaI p&^ varēta
« a j i l i ^ pj^droja, ka
rneHidvaii;^āyi kundze
^ valis ne^rs.
. , ^ „ traaellprojekta
' pte BangelSras
bet strSdSja
,,.„_,:.iMiiii;kas pie tam
^ifiiļMrifietu. Tāpat mSSliei to clivS-i
i i l i Mtft daSādas
ko izsūOja
Ir Uels, sīkts bet
Ina a Istenc^anal
i l mītne domāts,
^ata, bet gan tiem,
i V i d l I . Un to bfls
Viens no tiem, kas
bet tagad dodos pro*
i|« B n l l f a« Ventorfā
BKDAKOJiUIfO
.1 i PtoM n^ga laika, satraukumu
Jaunzēlandes ieddvotājos radBja ce-ņu
gaugsttoājumi dažām pfirtUois
^ - ^ - « - , ķo;bagātīgi ražo uz^eafe
ņadMiālās valdībai rikolun»
ļķita strādnieku a A i i b
miimmmm^^M'^!^ tsMķu^ kriianfc,
isrodbledribas ftekavējotleiļ
protesta sapulces un ŌM
, strādājošie virtT
||||^: fljaJu^d^
^ l l ^ ļ ^ ļ «L un sievietes 4 ga ijļ
mmE REDAKCIJAI NOAUSnaUJAS
īSSfi? Vte-.lHtea vleil ir tM dl
sava.
ordiri&ts
8?» Jiņa band^ V9iM
IS^BIMS JT*^.™. viņuHoai. ( M i * in#eiiiiam i ^ f l i * | ^ , h n S ^ ^ «TSSS
^ 1 ^ 1»8 pēdējā
PKSkluviJil^ nmedcHnijaml dārgik
^iifiiŗlp^^l^^ grOtt d * -
l ^ ^ p n i ^ $tfiv6kli8 n e b i ^ tik jaiA
i p i s ^ i l ^ likiamui
i ^ i i t t ī t c^^ apdzīvoja
p M l f t Isti^
^ / s ^ ^ ^ ^ xi^jjl viens vai divi dlvēkl
>5|u stāv pilnīgi tukšas,
i^piaS; ģimenes dzīvo ndedoM
ma:^B mājiņās vaiļ
m māju
ārkārtas kontrasti
<aeniš kāds latdeSu pre--h.^
gribēja ndret mazu m S - i r a f ^ & b S ^ 2K£
^ i 9 t t no jaunzēlandieteslK ^ n ^ ^
liiErthi meitu aiadzTvnt^ anstrllleetteess..
i p j u . Par to īpašniece pra- A. S r d m aņa uzņēmums.
^c.iašiL nedēļā, kaut patiļ Daudzas meitenes, kas i^iz Rfeaš
p j u maksā tikai 25 Sil.i dzēra kafiju. Uca
i a v t e p grM^^ ģir.1 sevi apkalpot, un klausījās B. Cun-fŗ^
nmiem bērniem, kam ciņa orķestra mūziku, tagad pašas ir
" | a b i ^ gandnz neiespējami, viesu apkalpotājas — ne vairs Rīgā,
|»$ūgstināja ari pasta lik- kaut kur Austrālijā, l i e l a (teļa
tj^efona abonentu maksas. | latviešu rtieiCu šodien te strādā vies­nīcās
vai hosteļos, aptekot viesus. Tā
ir pavisam parasta imigranta nodara
piaredzama cenu kāp-un
mēbelēm,
groza galvas
pai^dlbu pirms
Visas pazīmes
;:ka. gaisā jūtčana pulvera
Plliliifii: dienās, sakarā ar: kapa • dar­bību
Korejā, i^diofonā runāja Jaun-iiiļ^
ndes aizsardzības ministrs. Viņš
• -'aši izziņos brīvprātīgo
vftmrPfiftmt bet, ja tai nebūs vēlamo
boSanās. Tādēļ varam runāt ^ mēs
un mūsu viesi.
ProcentuāU visvairāk latviešu vie*
su apkalpotāju AustirāUjā ir pašā
metropolē Kanbērā, jo to var uzska­tīt
par īstu viesnīcu un hosteļu pil­sētu.
Sevišķi daudz mūsu sievietes
nodarbinātas viesnīcās, kurās vien
un tie paši cilvēki Advo pastāvīgi.
panāikumu, Izdairfs iesaukumu, sākot
ar 21 g. v. „Mums jālūdz Dievs,**
teica miniĢtŗSj un jātura pulveris
sauss^ atrodas t i k^
ka
JaufiZēlāndi^i tomēr vēl arvien
maz interesējas par politiku un ka­riem.
Veikali rīko plašas izpārdo­šanas,
un neviens neuzkrāj pārtiku.
Patlaban notiek gatavošanās gran­diozie
Kenterberijas 100 gadu pa­stāvēšanas
svinībām, kas šogad būs
lielākais notikums visā zemē. Svi­nības
Sāksies augustā uh turpināsies
veselu gadu ar visādiem festivā­liem
' un vēsluri^ām procesijām,
īpaši Kenterb^as sirdi Kraistčer-ēā,
piedaloties viesiem no visas bri­tu
impērijas un citām pasaules ma­lām.
Jaunzēlandes darba departaments
Sinis diei^s izsūtījis psidņojumus,
ka valdība akceptējusi piederīgo ie­ceļošanu
un visi iesniegtie pieprasī­jumi
novirzīti uz Eiropu IRO tālā­kai
rīcŖ)ai. Pēc neoficiālas infor-mādjas,
transports ieradīsies vēl šā
gada beigās. Piederīgos tiešā ceļā
novirzla pie izsaucējiem. Ja valdī­ba
sekos Austrālijas paraugam, tad
jļiu gada beigās paredzama to DP
attiŗlvošana no darba līguma, kas
iebrauca ar pirmo transportu. Vai­rums
laikam paliks vecajās darba
vietās.
Beidzot vēl jāmin daži vārdi par
šejienes ziemu, kas patlaban iet uz
beigām. Jaunzēlandiešu vienīgaļs
apsildīšanas līdzeklis ir kamīns vai
elektriskā krāsniņa, kam faktiski
visai maza nozīme. Tāpēc mēs nak­tis
salām zem piecām biezām vilnas
segām, kamēr iezemieši gulēja pie
vaļējiem logiem. Vairums latviešu
pirmajā Šejienes ziema pārdzīvoja
smagas iesnas vēsā un lietainā laika
dēļ. i
Kraistčerēā, jūlija beigās.
Vladimirs AuziņS
Pēc kārtīgas angļu valodas vārdnī­cas
dačiem tā kā vajadzētu būt ho­landiešiem.
Bet ne vienmēr grāma­tu
gudrības atbilst dzīves patiesībai
Par to lieku reizi pārliecinājos, ap­ciemodams
draugus Pensilvēnijas
iStatā. Kārtīgs amerikānis par da-ilHem
runā ar mazu smīniņu, apmē­ram
kā mēs par malēniešiem, un
vārdā viņš dēvē tos savus tau-iiešus,'
kas i r vācu cilmes, runā pa
laļai vēl vādski, bet lielais vairums
tpatā angļu un vācu valodas jauku­mā,
ko saprot tikai viņi paši. Tur­klāt
dačiem i r vēl viena otra īsti vā-iliska
īpašība. Piemēram, kārtības
mīlestība. Un tādēļ Allentaunu, kas
ir „visdaēiskākā** pilsēta Pensilvē-nijā,
dēvē par vistīrāko pilsētu visā
^kmerikā. Te sev darbu un pajumti
fiitradušas apm; 50 latviešu ģimenes.
blakus Betlēmes pilsētiņā ar
flibvām meitām d^^vo dzejniece Rūta
SkHJiņa.
Pārdesmit kUometru tālāk Apel-bachsvillē
pie Kvikertāunas i r gan­drīz
vesels latviešu ciems. Turienes
luterāņu draudzē ari mācītājs ir
kur dlvēki katru dienu makifis, ta^
ari daudzo «dzeramnaudu** dēl tur
^ 8 k a izpeļņa. Daži«n m t o v ^
«iem turprett tlaudzkārt ar naudu k
trOcIgāk nekā mums pašām, tādS
viņi, kā teikt, nevar S ^ l ^ ^
mēt arī tad tie mūs vienmēr metina
atcerēties ar kādu dāvaniņu ^ Irastt
«Mtolfides, kārbiņu dgareiu, kādu
nuariu vai krāsainu kabatas lakatl-
9U* Ziemsvētkos, lajos austrāliešu
lielajos tautas 8VēUcos,lMigāUgiapdā*
vinātas meitenes.
^Hesu apkalpotājas darbs i r traiik-
Rnains un nervozs. Īsajā ēdienu lai»
kā cilvēki zālē sarodas H^mdrlz
un tad ir ko skriet! Saprotams, ka
mēs vienmēr sabaram jaunos stu-dentiņus,
kas rītos paraatt aizguļas
un atskrien brokasUs pēdējā mirlOI,
yēļ acis ņomiei^\berzēdami Galve­nais
pavārs T-r mūsuMOs i č ^ tadlA. iiritt^i^
Jau vēro p u U o t ^ laiku, kad beldzaill»a »>l!) »»»lit.vina. ^^lĒmm^
ediemi izsniegšu studenti- ^^^^JJ^ ^ ^ S ^i
ņi ari paši nav laimīgi un nezina! ^
vien, kā atvainoties. Tāpat klājas iaSkumā pati bija vietu i^pķiķtolila»
lāga vMem, kas iepriekšējā vakarālbet tad te am>x«ieēlās ar bagātu iv^<-|i
ilgSk pasēdējuši pie glāzes vīna. ^Isllcieti un kļuva mūsu ^^Mņa, N t v M ^
viņi mums padstami gan ar saviemliio mums io ,4ānitt** n f | ^ ^
smaidiem, gan ari s ^ ām ^mjlbt-flabi apkalpot Par u z v i dM un tir^
ņām. T i ^ t labi tie ziha ari mūs.|poa eksMvaganto eirofMi altei
gaļrdi smMlāi ar! mūsu nbig bo(M%
Mmpatiskā menfdlera un '|iit)la
viesi. Tagad ,Jaunbāgātnleoi*' pazu­dusi
kopā ar viru kaut kiir tii-brauku^
Runā, ka tālu Ui jbō-piem.
Laimīgu ceļu!
fiajā viesnīcā daidm
Itrādā jau no pirmās dlenaiĻ ķid ua*>
l^lmumu atklāja IM; |^ i iiUā.
T^veiz jau nu v i l daikārt jpiii^^^^^
l^s^fn greizi Lal^ laikam naļuttaarl
v i e ^ taipun Mena no
Tādi IsskatU |4urley Houit ^ ^ e n ^ n o l ^ ^ ^
daudsalln Kaaberas viesnīciņu ļrtu viru! Kas tad mia t i «Sttoi, i i i
1. Blekstaufl»*!viesu apkalpotājas? PaMi^^^^
vietei Erna, Abia, Oiga»^^^A^^
stra un Margrieta. Bija v i l a i l l f m i ,
bet tā aizgila^ jo nupat, sagaldDa
dēlu — Auatriliji ir vteku l i t v i Hu
vairāk. Ja nebūtu Itogrit^
tad austrāUeit domātu, kā v M m
vai 6 burtietS;Wd v ^
bietes - Ertiā' ISža, Ji-kiodlina
PiriaL Sakari ar vīna or-
^ biiu^ nodfi^i^ bit
Itittdli, ioa ki lUUMga
mņamttnmttt tv. Int» bainl*
MiililvodiPie
vMticMas c^i^umi
itt, lai apftoaotu mvlnoi
tauHiitti un vajita lai-fl|
M[4livkiipQi^^ StzisiNigi uni
UmĶ kur i r i 4 ^ prMdfaia^^
it ail komponista T. ĶanlņL
OlnicUi, kas rtrpOdltafli bani*
l A M t i i aevi^^ tvintta, isMU/th
klietattn skaitam tcv^
t«dilitt, bija km Parbai k ^
bllda^ littjm un vairāk naki
micliiju, vfa» ar! trii v M no
un Dr. Homīpa no tanēfis.
fNw# dieviD#)^^
jBDip j i Ivanova un Paites li^vMa
dibi, atarp dtii ttdpņodama
as dačiem
m
TAimESi AtJSTltSLUK Z
Valdroves ieceļotāju nometnes 13
latviešu ģimenes, atzīmējot latvisko
Jli^a dienu un atceroties 1940. g. 13.
uņ 17. jūnija notikumus, saziedoju­šas
LCK ārējās informācijas fondam
kā pre^Sevisma cīņas orgānam 2S
austrāliešu mārciņas. Nauda nodota
tibmetnes tautietim, bij. L CK locek­lim
E. Liepiņām nosūtīšanai minē­tam
fondam uz Eiropu.
Draudzes darbs Melburna
Sv. Jāņa ev. lut. latviešu draudze
Melburnā nodibinājās š. g. aprīļa
otrajā pusē, par draudzes ganu iz­vēloties
māc. E. Kociņu. Draudzē ir
jau apm. 200 locekļu, pie kam šis
skaits turpina vēl pieaugt Sirsnī­gais
latviešu draugs, luterāņu drau- jiem tautiešiem.
piedalījušies māksMeki A. Sapalis
Ev. Maršaus, Langaafelde, Em. Mar-
Saus un V. Padoms. Pēc kāda no
pēdējiem cftevkalpojumiem kollektē
ienākušie ziedojumi nodoti Brukli-nas
nometnes ugunsgrēkā cietuša-iatvietiis
—• Zirnis, ļoti izpalīdzīgs
un atsaucīgs jaunatbraucēju vaja­dzībām.
Te savu māju noīrējusi pa­zīstamā
aktieru ģimene Skaidrīte
Pence ar Jāņi Neimanl Tad ap
īstonu un pašā Istonā, kas ar aplcār-tējiem
kalniem atgāctina Vircburgu,
atical dzīvo vairākas latviešu ģime­nes.
Vispār Pensilvēnijas nostūrī
starp abiem lielajiem latviešu cen­triem
Ņujorku un Filadelfiju var
atrast d i ^ a n daudz tautiešu. Un
viņi dzīvo nesūrodamiefi, jo nekur
nav maize bez garozas. Turklāt cil­vēki
te ir daudz laipnāki un Lq>all-dzīgāki
nekā Uelpilsētās.
Bei par to runājot, alkal jāatgrie­žas
pie daēi^m. n kādā d i ^ pie
aktiera Neimaņā ienācis kāds dai^
un vācu valodā prasījis, vai ko ne«
vajagot Toreiz mākslinieku pārim
vēl nebijis neviena mēbeles gabala
un divstāvu māja pikilgi tukša.
Skaidrite Pence teikusi, ka būtu ļoti
noderīga kāda gulta, galds un pā­ris,
krēslu. Dačs vērW noskatījies
visapkārt un pēc pāris dienām bijis
atkal klāt — ar divām auto kravām
mēbeļu. Aktieru pāris nu piemē-belējis
kfi pieklājas savus aparta­mentus
un mantu palicis vēl krietni
pāri, ko nodot citiem tautiešiem. Ari
mācītājam Zirnim esot iebraucēju
vajadzībām saziedotas kuplas mē­beļu
rezerves.
Līdzīgu stāstu varēja stāstit ari
mana ģimene, kad biju pietiekami
izsirojies pa Ņujorku un Filadelfiju
un atgriezos atpakaļ Istonā. Bet ne­biju
vēl kārtīgi paguvis apskatīt sa­veltās
mēbeles un drēbes, kad mani
savā varā pārņēma Istonas luterā­ņu
mācītājs Tumbachs, kaut gan
biju šurp atkļuvis ar katoļu organi­zācijas
starpniecību un viņam ne­būtu
bijis nekāda pienākuma par
mani rūpēties. Bet sirsnīgais ame­rikāņu
mācītājs tikāfld, nerimās tērēt
benzīnu un savu dārgo laiku, kamēr
nebija sameklējis manām praktiska
darba nespējām kurmet atbilstošu
džu prezidents Viktorijas štatā un
Austrālijas luterāņu emigrantu mi­sijas
direktors māc. Pečs (W. H.
,Paech), nodevis mūsu draudzes rī­cībā
3 Melburnas baznīcas un vienu
sarīkojumu zālL Draudzē darbojai^
svētdienas skola, ko apmeklē 30
bērni. Pabeigts iekārtot bērnu na­mu
50 bērniem, kuru vecāki strādā.
Drīzumā paredz atvērt atpūtas na­mu
pieaugušajiem. Draudzes diev­kalpojumos
un koncertos arvien
Bez Sv. Jāņa draudzes Melburnā
iņSc E. Kociņam uzdots aprūpēt ari
latviešus Tasmānijā un Viktorijas
Statā. Viktorijā māc Kociņš nodi-binājis
un aprūpē 5 draudzes ar 850
vietu. Un tā nu tagad dzīvojam
pa kāda turiga amerikāņu firsta
savrupmājas dfirzu skaista kalna ga-
Ifi, no kura tālu ielejā katrā pusē
redzama sava valsts — vienā Pen-silvēnija,
otrā Ņūdžersija, kurām
par robežu tdc vēsturiskā Delavera.
Nav jau gan ne tikai skaistums vien,
ir ari nepierasts darbs, taēu to kaut
cik atsver brivfis vakara stundas
atsevišķs un glītfi kalpu mfijiņfi uz
i ; * r '
tiina un Luclria, ukrainiete Nataša,! J S ^ S f e S S ^ Igauniete Emija'un tikai viena au»^
trfiUete - 21 g. v. Džona. Pēdijā Ir SSSSS^^^ brīnišķīga meitene, bet mūsu valo- ^PP»»^ garo krusta oeļu*
du mistrojumā gan nekā nesaprot ^
„Džpnelis**, kā mēt» viņu saucam,
pēc pašas domim jau tomēr »labi^
runā latvislti» piemlhram: .„Tu mH
skaists puika,** „Tu man patīc" un
ad pie vekia!** Dattirt par
viņas latviešu valodu jinosm^as ndz
asarim.
Viena no meitenfkn panati Hr at-bttcUgā
viesu apkiupotāja, kam ari
alga lielāka. MKIsu pulki tā ikāltāi
latviete Erna. Ari viņas palīdze ir
latviete. ,2em ISinas** pai^autu kā
austirālietes. tā dttautlbu viesu ap­kalpotājas.
Sajā trauksmainajā dar^
bā ir tikai divi labumi: pirmkārt
laite skrien vēji a ^ ^ otrkārt
— var nopelnīt labu nlūdu. taēu
vienmēr un vienmēr gribas piedtivot
tādas dienas, kad tagadēji viesu ap^
kalpotāja atical reiz pati varēs būt
vidhi^a, un vislabik—Operas kafejnī­cā
Rīgā.
K a n b i ^ i , jflUjl
Anitra gmtta
nitm vietas dažā*«8atailfikos lauku
apgabalos.
; Melburnā, JūMjfi.
% Atvaini^
mirdz zvaigznes* bet lejfi tfilu ciema
ugunis un sm^ ^^īgajfi klusumfi tfi­pat
kā Latvijā dzied drcenis.
Istonā, jūlijfi.
TMen2Mlivi
DĪVAINA VfSTULl NO
AUSTIAUIAS
Sajfis dienās, kad daži latviešu viri
bija iztukšojuši pamatUMi p u ^ t t ar
rumu un džinu, tie kļuva laikme­tīgi**:
nlegim pie ameriVf^lem pie­teikties
brivprātlgl cīņām Kapelā."
VUi dfvās uz ASV konsulāti! Sid
nejā. Konsulfita darbinieks, madiet
apjucis, nezinfija. ko ar Jautrajā prti-tfi
esošajiem nbrivprātigaiiem" ie­sākt
Viņš pateica, ka šaiā iautiUu-mā
pagaidām vēl nav nekādu norā
dljumu no ASV valdības."
Viens mūsu tautietis, krietns amat
nieks, jau piecdesmltiadnii^ kas
angliski nerunā gandriz nemaz,
izprata, ka amerikāņu lerMnit uz­skata
viņu par vecu. Sfida doma
gauži sfipinfija mūsu stingro vfru.
Viņš metās uz rokām un parādīja
dažādus akrobātikas »stikui", lai
pierādītu, ka var būt par dūUgu ka­rotāju.
Beigas bija tādas, ka ASV konsu­lāta
dari>iniek8 pakica ^CMl Okēf
un Jutās laimīgi, ka .,brivpirit|i^
«t^'^^a turpinit dzīres.
Kanbēri, Jūliji.
•b
Hi^^Jto art
nUM* A da
aM^rgaia bitti. ^
M^^ESSr Mi^ iii:
StockkaiaMfsMfcaa-
Uek itaiļptaaMs beli*
alka keamss* kurt fl«^
ialite arlNrielM^
Hj^iMaw to vMi arti
Wnm m ptei, H . t t l.
to, doe. iL MMiiris aa
Be. A Viģls. Abi H f
lalt ķaagtfttg
ftfitĶai,
ftarptoaniko
ar sava iMjaiia rMaititlMiu
_ Meatfifii |aa vatrlk
skaim aa i Matkaitl
bal tittL kas ikaatifm
dos lĒsUļu bdet nomet*
^ ttl. t4mrleia paOdsmas
MoMta iNioMiasl īsalcIttlt'^SiMi
fflSf**? aaa^irtbaf. mm Mont*
teiias skaiuta Itiba saņeaMs aialeinijimi
! S . J ^ <>»a^ PitlTdUnU Kanādu
»^55^.fti tĶtUtii ^ HeliBa Vlgttaa
tHSaSAļf^JnfiM^i ^iitkgKUana ād«aas i m¥ ^if^« tletieltgefsl-.
^^boMnMĪ^Kaaadās mita saVienn^as
iIMoiiaitSaeis kārtas, msn dtrHKa-i
^1