Bavarijas Latviesu vestnesis, August 2, 1950

              li nmfi.
« V i
ļtori
Itt.
tl*
IlNiii gtņo
Ifi, zl«
Vl»«<)V8.
S'n« padomju
- ^ - m Tajā
iir iSusļovu,
i i i
Latviati
Humbeŗ .IJNDP 106. PubSsher
gMJEd^torr Valdemārs iS^
f M ŗ . Omtind • 215i Printe
vmm» 12. Publlshed twice
.v!f
ļU tvtrak
w' tad» -
talli
dlai adm: tti«) adraibM
mēnesis
rsuN
BĀI.8ISN0
ļtojevas* w-
^ ^ ^ ^ S n Viņi-
^ * ""^tolanfis ps-liiarukuml
._Jm«ift«J«Si^
%iao lMAh<au ap^
i«trfi« saimnIec|Ms
^iia ļaupU socifiUs-
Jitim" redzot.
m partijas na-
^ ^ a . tapiņas
ilHir itilUPI^tainas no-
'^^-^"flca» kalpo
3 ( 8 plesakfim
iieUļBKltfgu ciņu
n«m8 ^Jau ip «Oniņa»
teiapat stipras po-ptrsonftlft".
mm-
^ S L ^ * ^ * ^ ^ ^ ' ^ ATGEIEZre^ DROŠĪBAS PABOMt m
raŅlMIES PREZIDE8ANU - VAI PADOMJU M ^ E J S T ^ SS
īllasiadtikumle^ Ieritu
\bp& pagājušās liedējas
.^"^ ziņojumi, gan io^
w J ? r ^ ^ ^ Padomju lavtem»
9 i l m ^ pinušas
iP?ļJW b#g^ liācIJu 4e-
"* > f adoiu^ locek-ttii
PfiUBlņ^^^^ P», sakot ar 1. au-omes
sēdēs atkal
§ Jakobs IMEaliks. Sarunas
lumS Trigvem U paskaidrots,
^sļļomsles ar! prežidēSanu.
īsā telefoniskā saruna Apvienoto
aprindās radīja īstu sensāciju,
ķns negai^ja, ka Padomju sa­grozīs
savu lēmumu
atk^ piedalīsies . starptautiskajā
Ģenerālis Mekaŗturs
Itona
. ^ « i i ? ^ tts)^ Beļģtj karalis
"^^^^^^ sašķēla
i^lti daļās, un
n(»;eda Id pilsoņu
kpifii) b e ^ ^
laiku i t i i ^ ^ ^ Savas kap­rāļa
;^liv#gaf;^ pagaidām no­dod
trtņ^^ 1951.
gada septembil,- kad troņprincis
21 gadu karalis Leopolds
a už visiem lai-as
partiju ^
forumā. Jakobs Maļiks Drošības pa-donU
.atstāja apm. pirms 7 mēheSiem,
kad tika noraidīts viņa priekšlikums
nacionālās Ķīnas vietā aicināt ko-mOni^
tiskņ Ķīnu. Koi^ tā laika Pa-domju
savienība bņikotējM; ^sus
Apvienoto nāciju iestācļtjmnus, pat
ne sevišķi nozīmīgās tedmisk^ ko^
misija^. Dabiski^, ka ar Jakoba Ma-ļika
paziņojumu tagad nodai;bojas ne
vien prese, bet ari visas , Drošības
padon^es locekles. Vašingtonā pirmā
reakcija bija skeptiŖka. Kāds ārlie-.
tu ministrijas pārstāvis preses kon*
ferehcē paskaidroja, ,ķa Savienotās
valstij par Padomju savienības at-grieš?
aio^ Drošība^ ,|>ad6ņiē nav ne
pārsteigtas, ne; iepriecinātas. Viss
atkarāsies ho tā, ko Padomju savie­nība
^r šo soli īsti domā — vai tā
nāk, lai sadarbotos, vai iāp^, lai
darbu jauktu.: Līdzīgi WWiķa at-griešanos
komentē ari Londonas un
Parīzes preses.
Lai gan oficiālajos komentāros līdz
šim vēl ņav pavīdējušas sevišķas ba­žas,
ka Padomju savienība atgrie­šanās
Drošības padomē vatētu nozī­mēt
Jaunu draudu p i ^^ mieram,
kāds Apvienoto nādJuiocekli$ bur-tijskt
pateica: ,,MaIiks atgrieiSs tā^
pēc, Wl jaunas komtjnlrtu aglelljas
gadījumā paralizētu Dļošiba? padb-mes
darbu." Sīš bažaa nav bez pa­mata.
Kā zināms, visām piecām Dro­šības
padc«ņe8ī pa1»fcāviģ dalīb­niecēm
(ASy>Lļ€^ Franci­jai,
Ķīnai un Padomju ^avi^njbal) ir
veto ^Iļieslbas, yar i^domšļei kāds
U
ieradies Formbza
Toklp (D). - BBC riņo. ka pirm­dien
speciālā lidmašīnā no Tokio uz
Formozu devās ģenerālis liiltekfrtiiri
Viņu pavada amfsrikāņu 7. liotes ko­mandieris,
kā ari aviācijas un sail-zemes
karaspēka spedāļistL Ģene-rālis
Mekartūrs vēlas apspri^es ar
Maršalu Cangkajšeku par stratēitfski
svarīgās salas aizsardzību pret ko­munistu
invāziju. Pēc prezidenta
TrOmeha deklarādjas, ķa ASV ftote
aizsargās Formozu, Vašingtona tagad
Ievērojami aktīvizējuil savu politiķu
nacionālajā Ķīnā. Ļal uzturētu de-is
attiel^mes ar Cangkaišeku, ār­lietu
ministrija par ASV sAtni' Tal-pejā
iecēlusi līdzšinējo amerikāņu
ģenerālkonsulu Honkonģā Ranklnu
Jtiunos pienākumus viļ^S u^emsles
jau tuvāko dienu laikiu ASV flo­tes
atašeju turpat 'Tdipejā iecelts
kontradmirālis Džerets. Maršala
Sangkaišeķa galvenā mītne ziņo, ka
nacionplāf Ķīnas aviācija nogremdē­jusi
vai bojājusi l$0 komunistu džon-kas.
. ,^ ^Mw.
ī>r()jliSfi :p{iais valsts galvas iitunkci-'
jasi bet karaliskas pilnvaras būs uz­ticētas
princim Boduēnain.
LlOBbBRifSNIJAS PREMJERA
SSiJJ A RADia R1JNA TAUTAI UN
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
* liondona (D).Svētdienas vaka­rā
Lielbritānijas premjers Klements
BiUjs teica radio runu britu tautai
un impērijai^ apcerot pašreizējo, po­litisko
saspīlējumu un motivējot val-dības
lēmumu par Ierobežojumiem
un bruņošanās programmu. Jau ru­nas
sākumā Etiijs aicināja britu
tautu pareizi izprast liajreizējo drau­dīgo
stāvokli un atteikties no pie­ciešamām
ērtībām, lai īstajā bridi
varētu stāties pret! eventuālajai ag­resijai.
Premjers lūdza brīvprātīgos
iestāties armijā, flotē un aviācijā un
aicināja arodbiedrības atteikties no
streikiem. ,,Ja mēs nebūtu stāju­šies
komūriistiem pretī Korejā, tie
varētu sSkt agresijas ari dtfis vie­tās,
tā radot trešo pasaules karu,"
sacīja Etiijs. Premjers tālāk norā­dīja,
ka britu spēki aizstāv brivību
Malajā, Burmā, Tālajos un Tuvajos
austrumos* un citur. „Vienalga^ vai
komunisti uzbrūk Korejā, Malajā,
vai tie iznīcina brīvību Gechoslova-kijā
vai Polijā, tie vienmēr darbojās
ar mērķi uzspiest visai pasaulei sa­vu
tirranijas zīmogu," sacīja Etiijs.
Viņš netēloja, ka liela daļa budžeta
Hdzdcļu tagad būs jādod armijai un
bruņošanās programmas realizēša­nai.
,3etesjūs visus brīdinu — ne­aizmirstiet
ienaidnieku un neaizmir­stiet
Padomju savienību, kuras r l -
dbā Ir Uelākā a r ^ a pasaulē. Ko­munisti
runā par brivību, bet tāi
pašā laikā slepkavo cilvēkus, viņi
runā par mieru bet atbalsta agre­sorus,"
runu beidzot, sacīja Etiijs.
CSIAEVTICEVNĀOTTIA JJSA^USN VI AALTSOTMISS PAIEPG-I
Vašingtona (E). — ASV tieslietu
ministrija oficiāli ziņo, ka Savieno­tajās
valstis apcietināti divi Jauni
atomspiegi, kas sadarbojušies ar no­tiesāto
Fuksu. Viens no apcietinā­tajiem
ir inženieris Ābrahams Bros-mens
un viņa sekretāre Miriama
Moskovice. Abi atomspiegi atzinu­šies,
ka sadarbojušies ar . Hariju
Goldu un nodevuši Padomju savie­nībai
svarīgus atombumbas noslē­pumus,
^
nādjām prtit'to
reaģēt. ^ . . .
, Padomju savienība proSības pado-.
m§ prezidēs 4 nedēļas, tas ir visu
augustu. Bet šo. mēnesi Informētas
politiskas un militārās aprindas, uz­skata
par vienu no krjtiiskākajiem.
Jau Korejas dēļ vien brīvajām nā­cijām
būs jāpieliek lielas pūles, lai
saglabātu stabilitāti. Komunistu
ofensīva tur turpinās, un ziemeļko-rejieši
amerikāņu divīzijas saspiež
arvien šaurākā telpā. Lai gaņ. Iiļ$4iks
vēstures ratu vairs nevarēs pagriezt
atpakaļ un anullēt Drošlbfis padomes
(turpinājuma 8. ipp.)
RIETUMVACUU; UN JAPĀNU
•A APgODS BIBZDMI» SUtPBfAI VJICV MOBIAI
OlGANnElSAlfl i - <
svitdiasi
dsko ieviro;
likāņti
Efiesona
is
(F). - P«HJ««o!dWw Iķirdl U^^^
aa U u H Sanftan^lskatlia Potadai^ ^
_ runu teica repub^ļnoUedi V i d j u apli^Na^oļm.^ W ;
unārileta mlhlatitļ rietumi ti^tUiU^
jtlskais padomnieki savienība tautas pMi^'^mm
Dallest. leroai- ! t t ^ Jau rtdljuift amMai^
nlja por ^tdzvlrtitf^ i t t r t n e ^ . —^ *
ciņi prH kbittilidnnu ieiaiitft ari HisImVM rtdto p i i r i i d ^ U A i ;
Rietumvidju im Japānu% jo/ iļļ^ Ikve^Oaa bmieiitlru« kuri
agrākās asi valstis g^prafliki at-i vo^ ki^ tris rfetiimvalitSi f l i 6 t f^
rodas ļott tuvii dei^pottama. rol»- vlidjā Itvsddo]!^
žān?"; Ja Bietumvicija un Ji^pinaļ vtai M u ala diUiMtoi. vflt«»IABi#':
nonāktu padomju ietekmēt tfatrii|nēml noslēptu v|toi armiju,r M # >
tdca tālāk patiesi, ar to }ladmva un amerikāņu
būtu ļoti daudii ieiuvui^ lal^ mtlect iciatju im
tu savu tielenlMnii t a l ^ ^ D ^ ] ^ ^ ^ un netetfUiii bn»^^ Mļm'
palvltridcĻln^ viņā i r ; ^ ^ par potteljar
jumu nedomā radīt Bialuņivādjā un ] vMIbim, darba b i M J o i i i m t »^
Japānā nadonUu anAlju^^lK> vari*] iai|u ^vai d»^lnMni vhnibim
tu izmantot: nnadonllim ambld-imi pi^t ,
jām\ AfaAiPŗ valstlm^'M U ^ ^ ^ ^ tankni MiU
giem partņ^0m vaJadi«tu.piedaU«^ p ^ ^ Ouderiana un miOMM^,
ties kopigaji aiiwdtfbat i l M . bi 'ijin eibt IsviMSiMi ari M b l . mk
Runas p i l l U e t u m ^ d l ^ as^to^ | vddl i S i ^
ņošanu atskatījušas Jau daudzkārt I I m n s M t u J o i^
Sevilķi aktUflM m it 9ivlenotfr- yfMmk mmbmmm^
jās .valstu. XmM i i i ^ ^ po- v M , amiriki];^ Jodā mm M :
miķi ufiF militāristi liai franētt^^^^J^ pavisam lloii^
bez demokratisUs VldJ«i aimiju USTIOO virsnMcu im karelvjtt. !
alzstāiK^ l»xoim prd komOni^
sucresiju būi lott g im ftr Juri4 Jutt n ^ i n f o i n i ^ »
dlbu, ka )at 1 0 ^
ividjaa pi4
Londona (te). ^ Nesenaļā dažādu
ķomūniftu j ^ i J H . pf^f^^
mākai darbībai Fraiidfā, ttaljjā, An­glijā,
Beļģija, Holandē, LuksembUr-
^ā un Rletumvācijā, —' ziķo Dailjr
MaJI korespondents,', atsaucoties uz
vārdā neminētiem .avotiem, kurus
apzīmē par pilnīgi neapšaubāmiem.
Maskavas instrukdja aptver sešus
galvenos punktus: 1) visiem līdzek­ļiem
pad2^ināt uzskatu plaisa starp
ASV un Lielbritāniju Formozas jau­tājumā.
2) Vēl jāpastiprina šovasar
Eiropā pasāktā „miera kampaņa",
kuras uzdevums ir radīt noskaņoju­mu
pret karu un reizē iespaidu, it
kā Padomju savienība ir tā, kas vē­rām
par IIOM v i r im l a i ^ 10 p ^
apialvD Beutem •ģniafi.
vlanibo kontMIM Biituiyn«d}i»
ļri(publilw I t v9lļflio^i^^fi^^
aīDtfidiw'
las nilem^ S) Jāintetttl^iilkampiņjaill^
Politiski mākoni virs Irēnas
NE23NXMI RAlbtrKJI MUSINA AZERBEID2ANIESU8 UN KURDUS
SACELTIES PRET TEfiVRANU
SATELlnniEZlMU ORGAMZBSANU BRITU GALVENAJĀ NAFTAS
REZERVUĀRA ^
Londona (md). — SekoM pēdiff mēneša notikumiem KoreH, poR-tlskie
niDvirotlJI, i t a r p i a u t ^ preses un radio komentltori izteikuil
da0dus Biinējimiui, kur varētu bfit vērsts komfinlito ofensīvai niko-
SaH M«oiens. Par vienu no ttdSm iespējamām vietām vairittkirt ml-nēii
Miiā. Pēdējli dienai Mvairoju^^ informācijai nb daiādiem
avotiem^ kaa p a t M U tiviria ^ gaidāmu tnrpniku nott-kumu
dļfegpunkti. Ir ainai» ka kom&iiiti dalādot vddoi nsagatavo se-m!*
« of^Ivai pret io britu imperijia un rietumu pasauld vlapir itratē-ģiskl
tUt ivaribo naftai mfM^ aH minējumi, ka Padomju
savlenlli^ pirat&vja M a ^ algridUnāi UN Droilbaa padomē varfln
norildlt u i Maskavai nodipu, OkoUes kādām operādjām pret Iritau»
ar veto piOldidbn mēģlnU eabotēt tādā gadījumā safaidimoi UN pret-soļus.
Pēc BBC informādjas, pēdējās
dienās ļoti aktīva kļuvusi komu­nistiskā
iadio propaganda prat,Irā­nu.
Neziļaāroi raidītāji, kam jāatro­das
tuvu Irānas rob^ām, piem.,
Baku un apkārtējos apgabalos, sā­kuši
atklltl musināt irāniešus sacd-tieš
pret Valdību. Kādā no raidīju­miem
nolasīts uzaicinājums Irānas
armijai sacelties pr^t Teherānu.
Raidījumi vēršas galvenokārt pie
azerbeidžāniešiem, kas apdzīvo Irā­nas
ziemeļu provinci, tiešā Padomju
savienības pierobežā. Bijuši ari īpa­ši
raidījuilil kurdiem, kam norādīts,
ka viņiem, padonaju spēkiem Iesoļo
jbt Irānā, nekavējoties Jāoi«anizē
sacelšanās un Jāgāž Teheranas val­dība:
BBC piebilst, ka šie nednā-mie
raifijumi saturā ļoti afeātoot
radio kampaņu, kādu sāka rijņ^o-rejiešl
īsi pirms iebrukuma Dienvid­korejā.
. _ .
AP ziņo no Tdieranas, ka āiz^nju
preses koresponctentiem a i z U ^ ap^
meklēt Irānas - «^^^^1
bas pierobdfes apgabalus w r vispār
Azerbddiaipas provinci Teheranas
reses un propagandas dirdctors
latroks paskaidrojis, ka šis aizli^
gums esot domāts, ,Jai novērstu
krievu provocēšanu". Rīkojums iz­dots
tūlīt pēc Irānas valdības atbil­des
uz padomju notu, kurā Maska­va
pārmeta Teheranai, ka amerikā­ņu
eksperti uzaicināti piedalīties
naftas lauku pētījumos gar Irānas
pierobežu. Padomju notā bija no-rājdīts,
ka šie pētījumi notidsot ,^^1-
(TurplnUuma S. Ipp.)
JAUNS PREZIDENTS PADOBUU
IGAUNUAI
Tallina (Rs). — Tallinas raidītājs
ziņo, ka par Padomju Igaunijas pre-ridentu
iecdts rakstnidcs Apgusts
Jakobsons. Aorāk Jakobsons pie­derēja
Zolā skoOas rakstniekim Tū­līt
pēc Igaunijas pievienošanas Pa­done
savienībai viņš iestājās ko­munisti
partijā. Par padomju ie­kārtas
slavināšanu romānos un lu­gās
Jakobsonam pi^ķlrta Staļina
prēmija.
juihā izmantot.
dalībniekiem,:tālāk teiktu Dalbr Mdl
ziņojumā^ šieft eiot radias Imi^
ka Maskavai vai nu vēl nemaz nav
atombumbas, vai airi ;tfi ial noaarel
tālu a^^aUļcusi. r
4) Binrllnē ^ t dota pfuiple rīkot
nevis masu pretestibu rietumu bru­ņošanās
protfraiņmā vai amerttcāņu
ieroču sūtiJunm izskaufonā, bet gan
organizēt laU Jpmādtaa triectenini-pas,
kas veiktu^ dnātnldd isstrildātui
sabotāžas aktus* 5) Komdniitiem
nav rīkojami plail itreikl, Ja nav
atrodami motīvi, kai patied i n t i u^
strādntekui. Tādh motivs, pten^bim,
varētu būt, Ja brui^oianāf program­mas
radītu inflādju un cenu celia-noi.
d) Pēdējaii Instrukciju punkti
paredz Rietumdr^>as komūniitu
partiju pārveidošanu. T l kā tām
vain nav liErediu gūt uzvarai v&k^
šanāš, turpmāk orfaiUzēJsunn^ ne
vairs uz kvantitatīvai, bet gan kva­litatīvas
bāzei. Pieminēta ari var­būtība,
ka dažām rietumu komūn&tu
partijām būtu jānoiet pagridl.
Daily Mali korespondenti vļU pie­bilst,
ka Berlīnes sanāksmei kic^mo-skaņojums
neesot šķitii sevišķi opti­mistisks.
Korejas afēru nauzskatbt
par plānveidīgi realizētu. SanUomē
ari neesot bijis ne mazāki norādīju­ma,
ka vispMjs pasaulei vai Eiro­pas
karš būtu nenovēršams.
• Riki (vl). - Saiļiikimēi, nM«oi
un darba pārtrtut^ima puiitan4ii
pactomjtt varaivM Joprojām pw^
tautā uzikattt, ka^k^i ar Ridip*
einnim ndzblgami. Neidlnajii v l -
duidcdii un Immjatmidlu vaĪMii
nometnei notiek intandvai mam*
m apmidbai, m mdteikei ī ^ ^ ^
Pēdijā l a U L i M J i ieplūit l i u d i
krievu voĻ pioiig^U, ko nodallte
galvenokārt par iiaridņlem, latfMu
vietā.,
Pieturottei iaifim laikasit LH»
vlJI ploiāi Udl meltt ugunsgMU.
laNguH meit pla Iecavai, Ndfītīi,
Klbitenai ue. DiHanii darboa plt-dalāi
koOioinidd* Melui Latvijā
neiauddkl Izolrt un I m d uz Rrie»
vUu. ApgdMoi, Imr ii«nū nav
midllai izdrianag normai, Imlb^
ņkkl leiaiititi driMmai darboi mrf
vaiaru. Koorganizitai Ipalai brt-l^
dei vaiaraa dmam.
KolhOflEOi ddvii apstākļi iriEirti|t
dikti, ievilki ttti^ kur vadībā JadS-vL
Likimii gan p i ^ u j katni ģlaīi-nd
turēt vienu privātu govi, bet ir
ndeipējami to iegādfitiei. TUil
radz daudz kazu. Latvijā tvām
gddimāi ražai itāvoklii apmfiN
rina, vļenlgi iauiuma Mļ defult i l^
JUml imillainajii irdiĀ.
evaRuaajas pro
Mūsu laikraksta iepriddiiji nu­murā
minējām IRO ģenerāldirektm
j . Donalda Kingdeja braUdenu uz
Savienotajām valitim un Kanādu,
lai pārrunātu eventuālai DP evaku-ādjas
ieipējai brieimu gadījumi.
Atgriežotiei no iava c^Juma, IŖO
ģenerfifdirdctori iarunā ar preeei
pārstāvjiem itarp dtu izteidei:
Eiropai bēgļu nometnei patlaban
atrodas 250.000 DP. Kari Korejā ra-ajii
satraukumu trimdlnidni saimē,
ko sevišķi vairojušas bažas par kara
pārsviešahoi sffl uz l^ropu. Sādā
gadījumā vDP kā polltidcu bēgļu
dzīvības Imtu ļoti nopietni apdrau­dētas.
ntiŖ iMitlaban vdc pridcl-darbus,
Ml ķ ^ draudiem' palteUno-tiei,
visui 6 P viarētu evaku^ no Ei­ropas
uz ASV.
Tālāk ĪRO.iļeneriad^^
dmldroja,ka bezdtiembNriN^ap-
OediodovakUaa robdhi ki poHtidde
bēgļi uni iaņam IRO#omidm ala-iardzlbu
un iiimiiiiddro alkaMu.
Oadiu eentrfii komiteja teailēgtvi
IRC galvenajai t^mni tlfOn mm-nukki,
kuri Ifldi ēadm bēgļu
metnei pirvietot u i rietuņm
Kingileja domim II prīdbtf % i t ^
pamatoto, un IRO darfltet vtiu, lai
Polltidtie bēgļi
kari piemdditajoi īMibal^
kuidjai plini, ko patiaban ii^ifkii,
itarp dtu paradi, ka vinrinna eva­kuējami
dnitnim, dažiA ^ a d i l i -
iti un ļaudii ar tedinidcim dnila-nim.
^RuiriļM par apspriedēm ASV un
^^aeiiiķl istemējai pd* to, kā
atrast ieipējai UtOOO invaUdu eml-frtdjai
Tiklab ASV vddlb^ k i
^labdarībai otffanliidjai apsdljuias
1
i :
.rilpē Ir ari liOOp ēediu,.kii/ kOpi ^«litii ieceļot ari tādas personas,
Ipag. gada L novembra. pimlliuiillniru veiiW^ ievērojami detud.