Bavarijas Latviesu vestnesis, February 28, 1951

              TreSdien. 1951. g. 28. febniM
Jamād izcdojusi 9542 DP
Kas turpmāk finanses izdevumus be|ļ|u
vajadzībām?
MImkmš (mO* — IRO galveni
im VIciji» amrikiJDu jc^lā 7i*
, ianvirl no Riettirnvacijaa Iz*
lojttll ptvfiaiii 9542 DP, no tfem
diviilies uz ASV. Uz Amtrāliju
ļttli »45 m% itt Kanādu 160.
nlfijfa l a Arģtntlnii, Francija,
«tuf)a tt& tmigrldjas zanSm.
Pilkftiftn Rieiiusvlcljai lEO no-i
i v i l atrodas 4tM0 DP, bat
1474 iblvo vfttt blg}tt somoliiēf.
Infm :H9roJim pAlii^ tefpija ar
dzibttizcatet VWieiati Ir-u
gntpa* akaltl lOOJOO per*
R l i t m v i d j l <lzfvo priviti. tm
t^tn no aprflpi vieiil0 eaiigrld«
i(ļ(i Jautilmoi. Tldtt illnm un vt*
DP, liiiii vajadzīga fpaia* paitS*
jfi iorCipe, fUelmvIdjas repobtlka
^ fSaitS» Sa! biglīt grupai hct\<^
'm^ ieipēļama vienīgi, panlkot
I r r i ^ J i i vlfsolsnof ttarp IRO m
lolanai valttt valdība.
Ievirojot Izdevfgof aptaklt» Sav.
litu darba iirgO, kl ail Kanādai
ano foilgrldjaf programmu» IRO
alvfnali l l l b f cer uz paatiprluitu DP
grkilu lurpmlkajoa mēneloi.
Pieeta konference Mtncbenē Bavi* Ēvaliti idcrelirt bēgļu UetSa prof
Itoder» uztvēra, ka turpmēk
_ neatbrīvošot nevienu vicu
elgtu (Helmatvertriebene) ap(^lvotu
i^tīēma, ieklm no turienes Izvieto*
Jļimiem bēgtiem nebOs trzbdvēU pa«
dllvI0 difvokU. Nekida gadījumi
vairs neeeot paredzēts celt jaunas
barakas.
Ziemeļniekiem
sālsf
WĒl rariEKAMAS «JlTOlAlĀS
DZĪVES m UZTUIA
Pavasaris tepat jsu pievārtē bet
Ziemeļvācijdē Utviesi žč!ojas par sa-
Vācu saimniecības ikdien
Kamēr vScu «aimniecfbai paSai p«r
se\i visās Vēdjas rietumu joslās nav
ievēro>amu atšķirību, DP dzive tomēr
ir samērā grūta. Daļa amerikāņu jos-
K l zioo SMdeutfche Zeitung, IROjio. saules siltuma gan vņiem esot oometnu vēl pagaidām aUodas
eavae vēl pastivolēs nome!ne« un pi* tikpat daudz, kā tautiellem dienvidos, J ^ - Q aprūpē, turpretī angļu joslā visi
rējof iekārtojumus Bavārijā p^iedzot
nodot turienes bēgļu pārvaldei Pat­laban
notiek sifunas par turpmākās
finandtoias Jautājumu, jo nav
skaidrs/vai izdevumus bēgļu vajadzf-blm
aege no okupādjas vai no Rie-tumvidijai
republika» budteta. Iz«
miģinljuma k i r t i pārņemot bljutās
IRO nometnes ŠIeisbeimā saimnie«
cisko pārvaldi^ vācu Iestādes pastā­vēja
uz to, ka pārvaldes izdevumus
ari turpmāk se^i IRO.
Tāllk IRO paredz līdz I. martam
nodot vācu pārvaldē vēl 2500 ār­zemju
bēgļu, kam pagaidām nav iz-reditt
bccelol un kae zai^ē IRO ap-
TtipL Bavārijai iestādi» norādījušas,
ka biglu pārvaldei pilnīgi neiespē­jami
minētos bēgtus pāruemt. jo vi­sas
ānemnieku nometnes pārpildītas,
bet jaunu nometņu bUvei trūkst lī­dzekļu.
Sav. valstu DP komkljas prieki-sēdis
Diibeons un komisijas koordi­nators
Eiropā Ktirkerijs Austrijā ap­sprieda*
<tr amerikāou augsto komi-elru
un dtām amatpersonām par vēl
3500 DP un 14.000 „tautas vāciešu"
migrādju uz Sav. valstīm DP likuma
Ietvarā. Uz šī likuma pamata no
Austrijas lldz lim jau lzce|o|uli uz
ASV 21,970 DP un 4316 vāciešu.
Košergajas konservu vieta - 40
marciļļ^u kontrabandas zelta
Apdeiiniih Cironas izceļošanas
nomchics pasta priclanicks
M M M (df). Anonīmu vlstulu
rfdiniti, amerik^tt armijas IzlOko-n<
i aģenti vairikas dienai loma-
Ija •ilnfluit kit p l ^ e a ReSnas*
' Inas lidlauki Frank^trti un bija
Aroiltl Gronai iscelotiju nometnes
tpmonim. Kad pēc trell ealnl-ia
pltnikianat toe saņemt teradis
C^onii nobietnea pasta priildnMs,
ASV pavalstnieki, viņu palu aaņima
Mltaa kridņi. Kaut gan i» sal-
«tem M|i nsrakiti ,Jtolergai«i kon-
M'ivl'*, to Māk eatt^s bija 40 mārd-
Taulide, tautidil
Vai Ttt esi savu lalvieia pte«
BlkiuRti pret mSin kafivlni IM^
ņmtM Vai esi pMalIJiea
viftnin akdiil
IMvMn kiravlii llktento ti
nediltai Mlillta ar mtltu dzlm«
l i i i i ^ Litfilit llklenll
INPf ICKt Di^vas Vanagt
ņu kontrbandas zelta, kura oficiālā
vērtība Ir vismaz 25.000 dolāru. Dār­gi
„ga|a'' bija iepildīta 18 konservu
bundžai, rūpigi ietīta kokvilnā un
papīros. Zelts piesūtīts no Sav. vai-itlm,
un tā vērtība melnajā tirgū ir
vismaz divreiz lielāka par oficiālo.
35 g. vecdii Geriboms apcietināts, jo
nevarēja Iemaksāt 10.000 dol. drošī­bu.
IRO viņu nekavējoties atbrīvo
Jusi no dienesta.
Izmeklēšanai Ierēdni pārliednāti,
ka Gerlborni piedalījies pialā zelta
un dimantu kontrbandas pasākumā.
Pieņem, ka zelts no ASV kontraban-dēts
uz Eiropu samaksai par lieliem
vairumiem dimantu, kas tādā pat cc|ā
nogādāti no Beļģijas un Holandes uz
ASV. Piemēram, janvāra beigas trīs
kontre^andiatu — Sterna. Veitmana
un Hofmana apavu papēžos muiiniek
Ņujorkā atklāja dimantus 1,5 milj.
dolāru vērtībā. Visi tris bija devu­šies
uz ASV no Beļģi tas. Uz kāda
tvaikoņa, noslēptus automobili. Ņu­jorkas
muitai ierēdņi pirms jūrā do-šanās
uz Eiropu, savukārt atklāja
zelta stieņoi imooo dol. vērtībā.
taču garam trūkstot tās veldzes, kas
stiprirjltu un modrinātu nākotnes
trimdas gaitām. Luk, ziemeļnieki il­gojas
pēc kultūras dzirkstīm — teāt­riem,
koncertiem, dziesmu vakariem.
Tik sen jau, kopi kādā nometnē
klausīti un rt:atiti populāru latviešu
mākslinieku priekšnesumi. Labi. ja
vienu otru reizi vietējie ansambli nāk
klajā ar kādas ludziņas iestudējumu,
pa retam dzird kādu skaņu māksli­nieku.
Tas arī vise. Bet latvieši, kas
Vādjas trimdas gados tik bagātīgi
aplaimoti gan ar slavenu aktieru spē­lētām
lugām, gaņ dziedoņu skandē­tām
latviešu dziesmām, nu jūtas kā
ieslodzīti, kā pārcelti uz citu. nepa­zīstamu
vidi Neredz vairs latviešu
tēlojumiM, nedzird taatiakās dcaņas.
latviešu nometnes pārvērtušās starp­tautiskās
mlUiēs, kas, piesūkušās in­ternacionāla
gara, vairs neļauj pil­nībā
izraisīti!» latviskām tradidjto
un biedrošanās priekam. Vies rāda,
ka viens trimdas posms ne tikai tuvo­jas
beigām, bet jau ar vienu kāju
pārkāpts pats beigu slieksnis. Ik die­nas
uz tālām zemēm aizbrauc latvie­ši,
nometnēs latviskaii vārda kļūst no
dienas klusāks. Un palicējiem salst,—
Aukstumu nemīlīgāku dara trū­kums.
Pirms daiām dienām virs spēka
gados, kam ģimenē pieci mazi bērni,
rakstīja: ..Bmu nelaimīgs, jo savam
acfm jāskatās paša bornu trūkumā.
Radu un paziņu ārzemēs nav, atbalsta
no turienes nesaņemu, bet nieclgate
vāciešu maksātais sociālais pabalsts
septiņi mutēs izkūst kā sniegs Bal­tijas
jūrmalā. Nelāga sajūtu rada no­jauta,
ka izceļošanas sapnis izsāp
nots. Ko iesākt?" —
Divi puses, abas ļaunas. Šķiet, tu­vākajā
nākotnē ari nekas nemaini
sie«. K i kulturāli dzīve, l i saimnie­ciskā
rosība var tikai mazināties,
līdz tam brīdim, kad reiz pavērsies
durvis dzimtenes teātriem, operām un
koncertzālēm, kad par izsalkušo trim­dinieku
atkal gādās latviešu zemnieka
tulznaino un spēcīgo roku vadītais
arkls. Edvīns Ermt
DP, atfikaitot transKcentros esošos
jau iekļauti vācu saimniecībā kopš
pag. g. jūlija. Nometne vairs nesauc
par DP ..kempiem**, bet to apzīmē­juma
tagad ir Sozialamt fuer Aus-laender.
Visa saimnieciski on admi­nistratīvā
vadība atrodas pilnīgi vā­cu
ierēdņu rokās, ar daUim irzem*
nieku izpalīgiem neatbildīgajos ama­tos.
Vācu polidja diezgan sīkumaini
raugās, lai novērstu nekārtības, lai
Nomelnu dstve
OMSTBDES Romentfi. Oldenbtir^i. drimt
tiikfl koru J Lakiuoa r»lMS IrrSdTja fd
Volft komSdU» Unit murdā. InfldA bl)«
riga veldia UuU«li«m. Jo Jau ilgāku laika
bi}4 }aapmi«fmai ai YMCA« filma itrSdēm.
*;evllķl atiaudga latviešu ttltra kopai bija
jaanatne.
Meklē lalviell miJkalpoUJas darbam
Frandji
Ba^Sta fiandu taukfaimni€>ka ģitsent mekK
tfdf 40 ņ. vecu. vai bOt art ar t birnu. kSr
Ilgu un uiiicamu majkairmtiiu, kai prot 9a
tavot ēdtenu. var uifaudzU divus mazut
bēmu«. iulaukt tffi gnvis m va|ai brttof
«tridSt dSrtS. Saimniakt M brtvu oiturti
apgaiam«4anu un apkuri. Piamaroti a t a l^
)urai. Iebraukšanai atļauju qādā darba d«^
vdjt. Satmnicdba aUoda» trh kilomeirat no
Nantf, tauki apvidO. lntar#»tfinēTa ttaidtlņ
rakttlt iēkabara IH d r I ķ i m. A Umoioe. ,
Ffaa fiUf Sfille par Isjt, M. et M.. Fracca.
Ventorfas
brfaiiims
Transitnomeines
interesantais parks
Blakus treēam m ceturtam blokam,
tūlīt aiz šosejas, atrodas prāvs, koku
augām bagits parks. Ieejot tanī, uz
oela rādītāja ,»sēd" trīs kokā griez­tas
pūces, kai liek domfit. ka parkā
kaut ko dara putnu labā. Neesam vī­lušies.
Parkā putniem palīdz, cik vien
iespējams, ar ligzdu vīšanu. Ne vi­sos
novados vādeSi putniem palīdz
Vēl pirms gada vācti skolotāji dalās
skolfii uzdeva saviem audz^lem
par pienākumu vs^rfi iznicināt kaut
vienu lauku zvirbuļa un melnā straz­da
llgadu, ..pamāddami'* sadurt olas
ar adatu, lai tādi putnm piemānītu.
Bet putni to instinktīvi Jūt, un Ja
noteiktā dienā mazuli neizšķilai, tie
dējumfu pamet un, Ja vien vēl iespē­jams,
dējunvu atjauno. Sidam puUiu
iznidnāāanai veklam dautbd vācu
dabas draugi bija pretī, un laikrak­stos
Izcēlās asa polemika. Visumā
vād<^us par lieliem putnu draugi^
nevar uzskatīt Tie necieš savās mā^
Jāi bezdelīgas un ligzdiņas be^ Žē­lastības
nogāž, lai putnu mēsli ne*
aptraipitu palodzes un terases. Lat­vijā
šādos gadījumos zem ligzdām
piestiprināja dēlīti
Ventorfas parka pārvalde puscau
ros kokos un zaru caurumos izveido
jusi ieeju, lai putni tanīs varētu vl
ligzdiņM. Paceplītim pie koka pa
kājes sabkta zaru ēuptņMi, žubītēm
vienā otrfi krūmā sasieti zam •ainfšl
Katrā ligzdoftanas vl^fl piestiprināt
glīti krā!ēs veidots putna attēls ar
īsu «prakihi. Parkā ligzdojušas ap
35 putnu sugas. Skaistākie putni i
divas pūču sugtt ausaini pūce un
meža pūce. Arī retāk sastopamiem
kokiem pieliku uzraksH. lai dabas
draugi tos apskatītu un mācītos pazīt
Ieteicams 5o parku visiem dabas
draugiem pirms aizbraukšanai no
Vādjas apskatīt, jo tāds Vādjā ir iz­ņēmums,
gandrīz vai brīnums.
j.sm^
bigli novērstos no neatļautiem
kūmiem, kā .«melnā tirgus** un
uzņēmumiem bez atļaujām.
Nometnēs dzīvojošie un darba
Igie pakļauti darba pārvaldd,
slinkākajiem sagādājusi ne maz
rūpju. Tā cenšas bēgļus iekļaut
vienā darbā, neraugoties uz ari '
un profesijām. Kas g r i b ^ i d t t
aiodā, tam pašam jāmēģina darbs
gādāt Ar labu gribu tas dau
ar! izdievlei. Ja kids atsakii pi(
darba pārvaldei piedāvāto darbu,
ko dažādas represijas. Parast"
ki^atas naudas atņemšana, kas
strādātājiem ir DM 12 ģimenes
vai un DM 6 katram ģimenei '
im. itrādājošiem DM 24 mp. 12
nesi. Šādas likmes pastāv V«
apgabalā, dtur ir mazat att*
Ja bēgļi atraduši darbu, tiem [
par nometnē iasniegto uzturu
atkarībā no ģimenes lieluma, i
iztaisa DM « ) - ^ r vieniniekam
Jāmaksā ari par dzīvokli, dekt
un ūdeni. Bieži vien strādniek
200 DM izpeļņu pāH paliek tikii
60 DM. Kabatas naudu stridi] ~
māksi Ukal tanfs gadijumoii Jt
algas n^as piri nepālie.
Citādi nometņu dzīvi vSroJamt
lāka kārtība, neredz tik daudz
dibu kā agrāk. lemltni^u 1
ba atkarīga no nometnes dlre
iniciatīvas un nostājas pret
Aprūpe nodota dažādu mļ^Ju
kas iespēju robežās rūpējas par
mlom, veciem, bāreņiem u. t t
IRO iestādēm nometnēs palikusi
nlgi izceļošanas daļa, ar vimiu
ierēdni kā padomdevēju, kam i
jM palī(hēt tikai izceļošanas j
jumos.
Ir sajūta, ka esam pitolgl b
vācu rokās, it īpaši, ja vēro»
denigi pa nometni staigā tis
tijs, varbūt bij. vācu arttijii
vedis vai fabrikas direktors*
ari labi administratori, un tad
Jūta ārzemju bēgļus nenospied
drīzāk uzmudina tālākai dzīves
Un kad kādu dienu virs
milzīgajiem apmācību laukumi
lī(h 30 km augstumā saskatām
ķešu šāviņu atstātās pēdas, tad
teni zaudējušos pārņem pārliec
pasaulē ir vara, kas centīsies i
ce|u. lai nodrošinātu cilvēki»
un laimīgu dzīvi no despotisma a
votajā pasaulē. &
IRO amatu skola
Ingolžtate
ar I. martu pāriet vācu sainmlsi
Ini^tāru apm. 1 milJ. DM v i i
kā dāvanu saņem Bavirijsi vi
kas turpmāk būs amatu akotai
valdniece. 3 līdz 5 mēnešu ilgoi
SOS amatos sagatavos 250 ārzmnn
un tikpat daudz vāciešu 14—4S1
vecumā. Kursantus no reflektanī
izraudzīs darba pārvalde. Skoli
kārtos arī speciālus kursus amal
kiem aroda zināšanu atsvaidzli
nai. Skolā mācīs pēc tām arodu
mācības metodēm, kādas ar sel
lietoja mo laiki.
ii!ļft.nigj..jjuyj
lANIS lAUNSUDRASINS
Sepadi
. NO ZAĻAS GRĀMATAS TĒUOJUMIHM
(Beigas)
Es stāvēju, imtKliIdamies sttldzlgaji ūdenī, un domāju, k i
^iņi var tl mūHgl tecēt un tecēt, bet Jurks runāja vēl daudz
lo, ar rokām palldbiēdains un pa r e ^ Iesmiedamies bez
lida Ineila.
i Us io galu tad nu ari M ^ J nekā ko n m zināt Tepat ne*
( « t t iikii Vilpatimi daļa. Mēs griezimiei atpakaļ,
li Iepretim laidaram, kur stāvēja vair»ii ķiršu koki pieloalnītē.
biJ tāda ki vecupe, vecu vlksint apēnota. Vispār vīksnām te
batika augt, l a i k u mtmm d^ Jo arf gar dāna malu. aiz
Uētlm^ kuploja iia ūtšHUē koki Vecupes vtens gals vēl bIJ
tik di4l, ka aplogota nodsrija par piļu dīķi, kad nioi mazie
t»l»nt Uslajim pMerēfa visa upa...
Ait Tur Jau viņas mi peldēja, vairākas pīles, gar vecajim,
^lajim siuiļblm, ūdeni k^i atspīdēdama minam galva
^ļi lalgoja m us astes spalvai bija sagriezuiis divos gredze-os,
bet ap brūngano kaklu stttpis it k i balta, laura lentīte,
vas pilītes bIj baltas ki putu pites. Tas prieki manis bija
rs Jauns m nevarēju visii atskatft^
\ Tad mēs bijām pie sirgu dāna... Ass upes likums deva
im trīs slenaa un tikai ceturta! daļai no visa af^irimēra va-ladilja
laiiU logu, kas stiepās no brasla uz austrumiem, varbūt
Ifeiburu trīsdesmit, ne vairāk. 2Urgu dātia viņi stūri uz paša
krasta «tavēja pirts. Uds bija M » , salīdzinot ar kokiem ap-
^uguio Palpju pakrastš, kns bija stāva k i s i m . Mēs gājām
gar sirgu dirsa situ augšup un es tdcu:
,JKuf ^ g i l Valaliņis akurāt lipat pirts bIJ zirgu dārzā,*
nllkai upes tur n^4}a," Jurka attaioa
Ta nu mOsn iiklljis saļl Uēa gabals, kas viss pie­darīja
Sauamtnim Ta as dabūlot ganīt tikai pM rudenī.
ĶēA laukti novfttl, Jo dtidi t « netMot iekli,
i Tad man tika parādīta Beģffc stramna^ J i , ta ūdess gen
makifgl ikifJa, ialkdu&i un palēkdamies, k i bīd vēji vilnītu.
Ŗlja ko Dsdiitl
„\^sari nav na Uds oellam^- toks stāstīja. „Ir jau gti^drtz
katrai npm aētal sava laivde, bet kas grib ātrāk trkt pāri.
laa nik Hte. Puisleii dru^u atrdta bikses, bet meii.eli t.kai
saceļas un plrbdan.*'
" Nu ja, te Jau bija skaidri saredzama teka, pa kuru va^rā
staigāts. Iešķībi tā iegāja etr^ujajā ūdeni. Patlaban gan te
bij tik dzi|š. ka tikko dibmu varēja s a r i e t.
Mazliet augstāk, dcši kopā sablīvētas, viņā malā stāvēja
BerģiSu Irābas. Liels ābeldāns nolaidās Hdz pat upei.
MVal tu bieži tiecies ar Berģišu zēniem? * es vaicāju, un
Jurks atteica:
..Nav tur ar ko tikties, Miks Ir liek kmpāns, un Janks,
.Mulķum u muļķisr kā viņš pats s^a."
olln kl» tās divējas par mljlkn, tur mazlietiņ tālākr
..Viņi pt»ē Kviči, sitami — Lielie Berģi."
„Vdl tu Berģu Annai vēl raksti?"
Es ziemā biju redzējis vienu viņa vēstuli un tāpēc vaicāju.
..Mulķib^l" Jurks attrauca un sāka naski soļot man pa
priekšu, uz mājām
Pie rijas mēs apstājāmies. Te varēja pārredzēt plalāku
apkārtni, un Jurks mani ar to iepazīstināja. Bet pirms sāka
runāt par to. lika man pie &lrds, pm kaut kādām vēstulēm
labāk nemuldēt
..Skaties tur!" viņš nopietni teica. ..Tfi lielā au^tlen© ir
Rožu kalns. Varbūt esi dziri^jis. Tur t§das zaldātu zemītes
un istabiņas»'*
..Kā nē?! Mana pērnā saimniece tak bija no Rožu kalniem,"
„Tad labi runāt Kalns liekas it kā būru aiz upes. bet tas ir
roCku pusē. Mūsu pļavas plefet tiri klāt Upe apHecas ap šo
c^lu, ar lielu līkumu, no SusēJiņas, garām Saukajāņiero, Biftām.
Pontāgiem. Un tur, kur tās vēja sudmalas un tie sarkanie
jumti, tur jau k saudeēl. vai ^ r v i e t i , — piķis viņi» zina.
Kur tās zilganās priedes, esot Galvfesu kapi"
..Galvfinu kapi? Tur guļ mans tēvs."
.Tad nāk Dumpānu kalns. Re*, kur paši Dumpāni. Un atkal
sudmalas! Tad šitā kalna plā. tepat aiz laadņa, VilpatinI.
Aiz Vilpatāntem nāk Siksnāni un MārkadānL Vēl tālāk uz
leju Zaķēni un Cukuli."
..Cukulus es zii^u. Tur pa otru pusi kali» aizliecas līdz
bamicai. Pie Cukuliem mēs viņu vasar* zvejojām. Ai. kas
tur bij zfvu! Kad upi nolaida. Bet km tad mūsu ganības?**
..Skaties, kur izbeidzas ganu celi. tur Jau siktts. Pa Io
malu. ^ Berģu lauku, stiepjas kārtis> Redzi? Līdi tam apa­ļajam
kalnam. To sauc par Priežu kalniņu, nezinu par ko,
Jo tur nav nevienas priedes. Ir tikai lērums akmeņu. Un tad
tur. visgarām, un vēl labu gabala tālāk, būs tev ganīšana/*
Es skatījos un redzēju tikai tādus kā brūnošus arumus
vairāk nekā. Neviena kodņa. nevieois lāļaina Udzenumiņa...
Man pietika rediētā. Mani bija apņfenfs tāds kā purva vē-
Slims, Bet tad €s rmčīlii: sev iestāstīt ka be?. sava pur\'a
^ nav nevienas m^Hs. Vai Riekst^ņian nebija Laurines un
Sesbs? t a Valaliņis Kārklu p-^r^^s un Aimetines? Jā. pal
nieka Ariņim bij divi purviņi, kaut gan bez nosaukuma,
tad dtādi fMrvasaŗos visās malās vaidētu ķiervietas un tA\
tilinātsi? Un visos šajos purvos un purviņos uz dņiem
gardfts brC&lenes un dzērvenes, ^aržoja vaivari un
zilenes.
yi»iwimttmnwtmmwt«tiiitwstiHHfflitwwOTanwii
Sakitnlika, žumiUsla oa grimatrUpalecības darbl«
I nieku apgids
I liierā
I aicina tautiešus pasaulē atbalstīt savus autorus, kļfliM^
I par apgāda grāmatu abonentiem un tā sagādājot sa?
i vērtīgu lasāmvielu.
Potutiniet Lieldienu davanom
Hugo P ū r i ņ a noveļu krājumu
EKSELENCES PIEZĪMES
Z» lapp. C«na DM $ lef. DM 7 . -
Slnls dienās iznāks
Augt^ta G a i l i t a Jaunais, vēl nepublicētais romini
PĀRI BANGAINIEM ŪDEŅIEM
2S$ lapp. Ctaa OM S 50. IM. DM 8.50 ^
Sagatavošanā on marU beiglb Iznāks
Elvīras R o c i ņ a s romāns
EIROPAS VĀRTOS
(pirmā grāmata)
Apm. 220 lapp. Ct»a DM S — . Itt. DM T.—
Apgā<k sevišķu vērību veltījis grāmatu gaumīgai ārie­nei
un tedmiskai apdarei.
Kļiittef a k e m U m I t a a k a i l t t fts B ^ i t lodņts raOss
EIBOPAS VAtTOS stsSo Ods 2S. mmtām. Jfia uņmum m
allīiSI. a^ita, ^(JUa frlatts fāt m 4.-. mtimUm
pasta ^ « r e a s s .
^«ksUOtko, t e n ā i u t s oa grlBt^
rūpaiadbct daiMfiteko t ^ i d i
L I T E R A
I inh] GiafeiatcIsaoj'Obb.. Legtr. c/o U t f i Js
«RRHnTOHnrafifroi^
NO A.'U STTUJAS
• ^ i a » » f Bet vai tas
l ' ^ L ' T ^ - v i l n i » pefJo»
teS«»VU««iēja streikotajiem « «
laišaou, ar repr«]amwi
, rakstu", kas ieiobežotu
^ , ļ»dis ia^ga aiatāvot praktikan
iōjad bija kj^iguj putekļus, un tagi
t^pleUlito m «Vtājiem izdosies sava« pra
1500 vai ....
'"^-^•ffld^ ap 80) J Arī paTlaments piedzīvo.
jioiRIS talpSiJ nu sēdi. Pārrunājot taut
, - a Mtoiaoa Tisa tiesisko stāvokli, kāds df
««atoenceituraildo- cājis, kādēļ ik jautājum
S i i B B sffltAings «n esot izšķirts. Un te no
i jM «tai tualetes, meta, k« valdības partijai
I ktobti livotiji ap- kamiējuSās līdz iiitf li«tot <
feliM HTS kraiņuma cietis". Sekoja niknas atbil
•m lW. J B I^e Kl«- tīgi jautājumi, kā, piem.,
I Utbnjli, aapitie&a- laika ekoli» vicu valodu n
HMļi Itpgl liinuzīni. vārdi. (Vēl šodien skolu 1
i m Mife'idārtots % j^^^"^ fa^
' * \ S ? ; 7 e ^ : p c e r a s.W% . . k ^^
•nodienu,Vādil lai-r'J*« ' P ^ i ^ ' ^ " }^
īiiltiahiltjara.)e gamisv eiznveasti s . - tTo r e>i i' "g^an'^ dio!ml-ā?j*a,v k
ikikm intSerinSti viM: nicmātā masa tik d
i-IBliaiļionoti»! (to iz- F.*?!^ tās brauc augs
lllMjauiatDra- ļaužiih^J"'" J*?
^»N1 irtttrtgiki pr^t PS^^P^rk }m par(k)d to,
itoUBim), biiģennelsta. r»^'*^'^* ^adēļ loti nepat
taņjlem lei)ik\Hiii«m n*) P*^ pagājušo...
" * kase-par Ari otrā māsa, Šveice, 1
M apgrozības vairs neprata vāciski ruu
ka
CjT~"M'""""» vairs neprata vacifiju ruj
^ftfceU,-pji tauJtS. dio spīkerus nevarēja ci
MMBjj_,iio^8tžii, nāja pareizi vāciski. Bet
laikrakstos bieži pāri
m u kanImātSjs uz jumi, kur meklē sekretāru.
^ \ tāres, kas prot „Schriftdeuii
peiaj ikdiena. Mi- ^^^'^ ^^cu vahjdu. Amļ
jNatavSs krSjuiai iet uz
,5« bm^šanls stipri
iecibu, izej.
ifc^isTT'*'' cenas
ļ^mmm jābūt f?j^M^ ik»e jvviieelluu iimmp«fotrrtfs-
Ciņa pai
Latviešu
V B S T l
vTU-'"?.'*'^''» "ffll *^5s uz LNPL k
ierosinājumu Londoi
1*%^'.!'"?^"'ēlē. y«« Vanagu namā notika
f-''^^'a«r V ^ ' ^ j » ^ P L kuitūr,
^ ^ i c S ^ ^ f uz «ditāja A. Jerums, bet r
*^rS^?"^ firmas fukovski» ziņoja, ka DV
* i ļ f c ^ P - " < i 2 h r b i b ā ar <kaidzS Soor
iņ uztur 9 latviešu ^oli
cas 252 skolēnu. Mācība*
atviesu tautskolu prograj
i īstenoties
t^,°i'J*^>^anu DVF vaJd*
^.glitibas hetae nodot v™®
grāmatu sūtījumu, ko fond
^muj. sadalīt skdsL.Ja,
ļlgbam sakārtota cejoj.
.Sekoja ziņojumi pai a
Alsageras skols
a V. Mlkovskaul
(2 Bukovifef'^
cel» u P^^'»
^ OTT p«f«
ifcj" % Jfflvitī zel.
}^ 3.8 n maz.
'««ojas bez.
- * ' ^ b t t i e k u . >
Laut
" 1938. q
' spriedelēt
Gādnieku
Cita.
^^16 ga