1949-10-05-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
eSdien. 1949. g. 5. '[ tapa jaunā u filma varētu likties. Divaf*»»! t . mA izskan it S ^ t e * Ja ir ^ e t ā , bet tas tadai^i ^^^^^^ J# tā trūkst, vai tas i l ^ ^ . - ^ ^Mņu meistars tad art reSl^^' l?a pats nelabais, uu.^^ 'au- :ama. kājas uzlliis S sp.? i? ^«^u taisa solu mpoņu, ar vienu ^ IVvaJaddgs. Tomēr, reizēm ^"ni Ik^daudz, ka divu kāju un^^^^^^ eķ. - tad talkā jānāk vēiui^'^ [reizēm pat diviem vai trim 15?^ fer īstais trokšņu melster^* «^1^. I smeldams, trenēja ūdSs IL^^" Mt dabūju IzčIkStlnāt dunH«"1^?^ EKkstflt maiSell fer lēcām !^t;Jl^^- Gti kafijas bēršanas tr^krmi"'^^^^ Mup»t griezt putu krējiSSkubn,? Hņas. kas skaisti imitSjnulamte!* ļtro^siii. Bija gluži žēl kad nodarbības Pēkšņi izbeidzas-''^teļu art .sinphronizācljas darh« KS^ l un ņu vairs atlicis vēl tikai n^^^ - iStvieSu bēgšanas skatt i?i B uz Zviedriju Tos paredze , Ubekas Jūfmalā, kur tādarn»?" Ies un kāpas kā mūsu krastā^'!?' V^^^^^t^ ^rams un s?.Tele?a Szetlem Sl^ērSļlei^. xaut ga? Z 'mo filmas ekspedīciju infr»La? . policija, kā robežsargi, pēdēlTS? . film^anal sarunātās liivaslS!; lalzdotelgl. un kad krastmala SSS h ^ ^ e l no tuvējās nometnes, kā i r ^ sievām, paunām un bērSlem robežsargu priekšnieks strupi lF ll-ll/m'^a?k:t:i*e'ŗ,l*, ^.t,®ie» g^r^irb* bnēeglta idpīaš u.Z ŗ veltīgi i r Lapenleka paskaldroiT [veltīgi visi pierādījumi un Wgffl Srprlekinieks ir nelokāms .Ti* j . . ^ «f^jobežsargs vēlrelz^SifiJ to tomēr nepietiek, un fiim«ana » notiek. Gan citā vietā un citi uņ nevienam nepieteikta. Protams Isa ta slēpjas maza viltība, maza »iībi un Uels satraukums, taču tas ķizņēmumiem. šķiet, šoreiz nāk drt. bar I p u nekā par ļaunu. Ari to-tacu viss notika slepeni. SivfldI, Ble latvieši no tuvBjSa t - vlnl tikpat kā nemaz nav Bez vārda teikšanas viņi dara to, kas vajadzīgs: satraukti nes sa- Aantas, steidzas, bažīgi veras ap- Ikfi cilvēki, kturus mācījuši rflgU /ojumi. Robežsargu prlekšnleKam taisnība: tie tiešām ir ī s t i bēgli; miesu un asinīm. Ir pabeigta. Sķlet, nebūs p5^ Ja sauksim to par mūsu pirmo Uelfilmu, kaut gf tā nav nedr nedz grezna, tur nav nedz kolo- IvJu. nedz satrlecēju masu skatu, irvtsta; īsta nevis tādēļ, ka ta jments, nevis tādēļ, ka tā atklāj ļii, bet tādēļ, ka tās pamata Ir i iecere un tā ir mākslinieku ^jrbs, tādēļ, ka tai kūmās stāve* Tudls ar gandrīz fanātisku pasairf gribu un pieķeršanos idejai, tā ir, Ulma Kāds. kura nav, al- I ainai, gads. Karš. Armijas solo. Grŗ rādzleni. Tanki. Lidmašīnas, m Piespiedu moblUzficlja. Latviešu uz Zviedriju. 1946. gads. DP. Skrlnlngl. Invalidi. Dzīve b« Pelēka, klusa, traģika. Atrisina, afev. i r tikai cerība, un tā ir «s [beigu ainu ticības apllecinfijiuns. u ainas varbūt Ir visskaistākls Milda znava), kas invalida (K. ) nupat pazinusi savu vīni. / k a s atguvis atmiņu, ieraudri-pievfti kādreiz dāvināto krustiņu, lens otram pretim. ^ Ir satumsis nlgi dziestošā krāsniņas īvu» nevienādu gaismu, lats. invalids, Rūtas vīrs, arvien rokā viņas krustiņu. Rūta papem m^^^^^,: .,Es tevi apbrīnoju!" Invalids: „par ko? Rūta: nKurtuOem tik daudz spēka d"- vot? Invalids: .Turpat, kur jūs viS; tie, k u r u nav. ' _ Tuvskats: R^^as ' Rūta: Mēs, kuru nav?" \ invalids: „J§, kas tad trimdl nieki gala galā Cilvēki, kuru naw Jo pagātnes ta^ii mums v a i r s na^j bet nākotnes vei nav" . Tuvskats: invalida seja invalids: ..Bet rel'j kad masu '»*%5it. pienācis. mSs "S» slm ārā no savas būtības. ,Bet t«'[,^ mjms vēl Pj'^'Laij jānes mOsu smaP» trimdinieka krujs^ skats slīd talālt ^ b Istabas ^vldu. "ļ,^f"fScl? [doSals m5 -=55 ve "JO I V« Krustu, ko trlmd nieki n M - , Kaltas . . . lakats leni LATVUA jir Franko atkal runā Spānija pjesola bazcs,, j)efprasa preti dolārus Mtēji tam, kā tas bija vairākās ieoriekšejās Apvienoto nāciju sesi- Spānijas jautājums toreiz nefi- ^ Ņujorkas apspriežu darba kār- Par Franko un viņa režimu ^ atklātībā tā tad. nerimās. Bet ! ^ nat laikā ziņojumi no Madri- ^vēitd, ka Spānijas diktatora pili ^viņa ministrijās gandrīz nepār-liauirti ciemojās ASV, Anglijas un fM valstu vairāk vai mazāk oficiāli ^ v j i vai apmeklētāji, kas ar Sjvaru pasvītro savas vizītes „pri-rtto'* raksturu. Par Franko tā tad l ^ t vairs negrib, bet tā vietā no-arvien vairāk tiešu sarunu ar ^visiam speciāls viesis Madridē m Transjordānijas karalis Abdul-ļ « ļtas tur ciemojās, lai informētos psf Spānijas politiku Āfrikā, kam ^ļg sdkars ar karaļa pārstāvēto gribu kustību. Daudz interesantāka ^Qtvadgāka jau bija amerikāņu Idesošanās, kas laika ziņā gan igļūfita ar Abdullas vizīti, bet kurai 00 ttarptautiskas politikas viedokļa 1^ daudz lielāka, ja ne ārkārtīga pirmo reizi kopš 1946. gada iMa rietumu lielvalsts pārkāpa izo- IScljas valni, kas joprojām šķir ftlnlļu no pārējās pasaules. Šīs ^ot» ciemošanās Spānijas ūdeņos ļBtw«8anta ari vēl tanī ziņā, ka v i ņi redzami izpaudās ASV galvenā itSba un militāro plānotāju uzvara p§f ārlietu ministriju, kas jautāju-oA par sadarbību ar Spāniju tāpat B agrāk Jutās saistīts ar Apvienoto nlclju kādreizējo lēmumu. Ir pats par sevi saprotams ka šādos apstiUcļ^s amerikāņu admirāļa vidte Madridē šoreiz nebija para-gffds pieklājības akts vien, bet ka n tetfi apciemojuma laikā pārru-nitl atf jautājumi, kam sakars ar Sphljas piedalīšanos rietumu aiz-lardzibā; Admirālis Konellijs ar ģe- Malltou Franko droši vien nav J Ī J ^ par Spānijas uzņemšanu At^tļkas pakta Valstu skaitā, bet i l p § j # daudz konkrētākas lietai^ ļln^ ^ ka ari šādas lietas nav t Miiit'noklusējamas, tad, ja ticēt' Bily Mali, korespondentam Vašing-tooCPrkļko esot apsolījis nodot vijļ^as gadījumā Savienoto val- I^JAcIbft vairākas labi iekārtotas oiiĻ to Skaita Palmu BaleSru salās uālKartagen^ Spānijas dienvidos. dob b^4wecigiem pretsol!jumiem. TtiōkOi kas rietumu deniokratiju iiturHanos pret viņu bieži vien rak- «turojls kā Spānijas diskriminēšanu, bfls pratis uzstādīt savas pretprasības, ifa kā zināms, dienvidnieku rak-iturft ir paraša veikala darījumos uzprasīt iespējami vairāk, lai tad vSBk varbiit ari kaut ko nolaistu. Ja sarunas šinī jautājumā ievadīja admirālis, tad to turpinaj\.imam Madridē pēdējā laikā arvien biežāk l€grleža9 amerikāņu parlamontārie-h im baņķieru grupas, kas acim- Kdzot sagatavo apstākļus kredītu piešķiršanai Spānijai, kas tāssaim-iiieclbal absolūti nepieciešami. Pireneju pussalas diktators starplaikā guvis ari diplomātisku uzvadi Jo par tādu neapšaubāmi uzlūkojams Brazīlijas valdības lēmums par vēstnieka iecelšanu Madridē. Jau pēdējā Apvienoto nāciju pilnsapulce maijā Brazīlija ierosināja revidēt 1946. gada rezolūciju ar kuru demokrātiskajām valstīm toreiz ie- Wca atsaukt diplomātisko pārstāvju TOS no Spānijas. Toreiz Brazīlija eteica tulkot šo Apvienoto nāciju lēmumu kā ieteikumu, kura pildīšana atstājama katras atsevišķas valsts uzsk^lm^^ pamats ao!!!M, raksta Parīzes «Monde, ka šis jautājums" apspriests ari nesenajā Ečesona, Bevi- ^ un Sumana konferencē Ņujorkā, ^ut Anglijas, ASV un sevišķi ™ici]ag ģenerālštābu priekšnieki ^«Pārprotami izteikušies par Spānijas pieaicināšanu Eiropas alzsardzī- 12» Metu ministri pagaidām esot «šķīrušies negrozīt savu līdzšinējo jostfiju un joprojām gaidīt, ka Fran-w pārveido savu režīmu demokra- "^KS garā. Atkāpties no šīs savas prasības rietumu demokrātijas varēr sot vienīgi tad, ja Maskava patie-kategoriski atteiktos piedalīties ^^tlga atomenerģijas kontroles in* ^^tuta nodibināšanā. Tādā gadlju- ^ ari sabiedroto diplomātiskajiem 'koriem vairs nebūšot iebildumu' Wi militārpakta parakstīšanu ar Jgniju. Iedrošināts no šiem pa- J^umiem, Franko ari vēl citā ceļā «omā lauzt pēckara gadu izolācijas J ^ l , kas izveidojies ap Spāniju. S 9^^03is savu nodomu jau tu- ;^Ka laikā apmeklēt kaimiņvalsti jottugali, pirmo reizi kopš 1940. ga-yj atstājot Spānijas territoriju. V^eavldamerikas latiņu republikās ļpJpS. ka neesot izslēgta ari Franko ^ t e Argentīnā, kuras prezidents •^ons ilgu laiku ,blja vienīgais raistsvirs, kas turpināja politisku ^.saimniecisku sadarbību ar taga- ^^30 Spānijas režīmu. pmakums go sacXlbu nSi^ d^ttleku skaitu m 10 nādjām un ar savu sprai-r e l z ē ^ l snlrn ^ i l u ^fīL}^"^ Paaudze» sportistiem patīkamu* mirkļus un vleSu i i i u i d e f f ^ A ^ Wia Uetuviešu un lat- S i i ^ r i ^ p i L i ^ *^^x*^^^^ risinājās sīva sacensība un Soreli (ufā v & kopvērtējumā'^va uzvaru ar mlJunktlem. Sic^JSII^^^^^^ -^^^ par l(h.i5 p. kas labi ^Jf^'^H^ vienībā sekmīgākās bija rael-toies Zfinu izlasē iztrūka mūsu labā- «nit ^i^Jls, paaudzes vieRlatlēts J. Jēkab- «J^i^l^^;^ Mlnchenes emlRrācijas »2 sacīkstes notika, lai dotos J^j^SV. J. Jēkabsona Šovasar vakāk- ^^"^.,1??^^®^*^® rezultāti - 100 m 11.4» augstlēķšanā 1.68 un tāUēkganā 6.28 pierāda, cik vērtīgu pastiprinājumu būtu devusi viiDa lldzdaUJja. No mūsu meitenēm labākos rezultātus, sasniedza Roga un Ozolijua un no zē-' Zļkmanls. Pēdējais var tleSām dienās klflt par teicamu vidus dlstančnieku, bet vienīgi tad, ja vlņS ab-alzrausles ar garām distancēm, bet visu uzmanību veltīs sprintami un stilam, zikmanis 1000 m veica 2:51.8 un tas Ir Pietiekami vilinošs rezultāts .aunam Bportlstam Lai gūtu startJtautiskus re-j u l t p j s vidējās distancēs, skrējējiem ja'ļ?^ no sprinteru saimes, bet nevis ot- ^5 tsis aizvien bija pie mums, kad 800 un 150(11 metros mūsu itlase grupējās no sportistiem, kas agrāk bija startējusi garajās distancēs. Sacensību norise sporta laukumā bija labi noorganizēta, bet par pārējo varēja vairāk padomāt un jaunieSiem sagādāt viesmUlgāku uznemSanu. Rīkotāji, pasniegusi laukumā diplomus un uzvarētājiem balva», pazuda patelkuSl: „Daralt nu ko katrs zināt, varbūt aizbrauciet uz Mincheni, uz bavārieSu rudens svētkiem . . SadkSu mērķis tafiu bija cleSākas draudzības izveldoSana un tas vislabāk būtu bijis veicams, dažas stun-das pēc spraigajām cīņām sporta laukumā pavadot kaut vai pie tases DP kafijas. Sacensību technlskle rezultāti: meitenēm 60 m skrējienā 1. Slksnlute (Lietuva) 8,3, 2. Ozoliņa (Latv.) 8.3, 8. Roga (Latv.) 8,7, 4. Aldone Radikālie (Liet.) 8.9, 5. inovlKa (Ukr.) 9.8. 6. Nasma CUkr.) 9,3. TāllēkSanā 1. Roga 4.32, 2. ^Mlla-slute Liet.) 4,26, 3.^iksnlute (Uet.) 4,08, 4. Evstafeva (Baltkr.) 3,96. 5. Janovlča (Ukr.) 3,88, 8. Colnera ag.) 8.73. Augst-lēkSanā 1. Ozoliņa. 2. Roga. abas 1,32, 8. Gaskaite (Liet.) 1,30, 4. Alb. Radlkalte 1,30. 5. Janoviča 1,15. 6. Djordjevlča (Ju-gosglav.) 1,115. Lodē 1. Aldona Radlkalte 8,45. 2. Alblne Radlkalte 7,92, 8. Sviestiņa (Latv.) 7.50, 4. Pastniece (Latv.) 6,98, 5. Māsna (Ukr.) 8,70, 6. Kordlča (Jugosl.) 8.13. 4X60 ar stafetēm l . Lietuva 34,2.^ 8. Latvija 34,8. 3. Ukraina 38,3. 4. Baltkrievija 38.4. Diskā 1. Kārkllņa (Latv.) 27,00, 2. Aldona Radlkalte 26,79, 3. Alblne Radlkalte 25.40. 4. Sviestiņa 22.90, 8. Gert-nere (JugosL) 18,70, 6. Māsna (Ukr.) 16,05. Zēnu sacensībās 100 m 1. Bagdonas (Liet.) 12,1. 2. Sankovsklt (Ukr.) 12,3* . Ritso ag.) A2,4. 4. Valjukevlčus (Baltkr.) 12,7, 5. Savlno (Kr.) 12,7, 6. Blachuta (Pol.) 12,7. Diskā 1. Uutkevlčius (Liet.) 32,10. 2. Senbruns (Latv.) 31,15. 3. Grābis (Utv.) 29,63, 4. Nurmbergs (Ig.) 29.43, 5. Rekčinskls (Ukr.) 28,25, 6. Bomhards (Jugosl.) 28,18. TāllēkSanā 1. Uutkevlčius 5.53. 2, Scankovskis (Ukr.) 5,43, 8. VaUu-kevlēiufl 5.42. 4. Adamsons (Ig.) K 6. Harbaēu (Baltkr.) 5.25, 6. Blachuts 5,22. Lodē 1. Veldre (Latv.) 12,87, 2. Utau-n l ^ (Latv.) 12,76. 3. Sova (Ig.) 12.16. 4. BaltruSalitls (Uet.) 11.84. 5. Bogdanas ®- Korokevlčs (Kr.) l UL 1000 m L Zikmanis (Latv.) 2:51,6, t Mic-kevlčlus aiet.) 2:52,0. S. Jansons (Latv.) 2:55.6, 4. Adamsons ag.) 8:02,6. 3. Lucklds (Ukr.) 3:(I3,6. 6. Hplmers 8:08.0. Augst-lēkSanā 1. Zankovskls (intr.) 1,55, 2. Llutkevlēilus (Uet.) 1,50, 3. Nurmbergs flg.) 1.50. 4. Zikmanis (Latv.) 1,50. 5. F l - Sers (Bad AlbUnga) 1,50. 8. Korolkevičs (Kr.) 1,45. 4X100 m stafetē 1. Uetuva 50.8, 2 Polija 50.9. 3. Latvija 61.0. 4. Baltkrievija 52,8. Vo Selire. 8tmi9bmwgS puvspSļ Bijusi Valkas vieglaUēte V. Bebre startējot no R. c. Strasburg, plecdņfi (pēc izvēles!) ar 2074 p. Ieguvusi 2. vietu aiz Francijas meistares Skēpa meSanā Klmard-Otiterhoides (2591 p), bet pārspējusi Elzasas rekordisti diska mešanā Rln-keU (1987 p.). V. Bebres rezultāti: 60 m 8.7, 100 m 14,0, augstlēkSanā 1,38, lodē 9.01 un disks Ž8.54. BljuSals vircburģletis A. Voltāna: Kanādā metis fikēpu 47,24 m. K. Upenleks startējot no 1. F. C. Nūrnberg 400 m barjerskrējienā sasniedza teicamu 59.4 sek. rezultātu. Dienu Iepriekš vllņS bija uzvarējis 1500 m skrējienā 4:16.6. pārbaudes sacīkstēs veicis 1000 m 2:3I),2. D. Junge 200 m veica 26,2, Valkas meitenes (1938 /35. g. dz.) sasniedza tailēkianā Šādus rezultātus: R. Roga 4,51| I, Knegcre 3,77, L. TreUls 3,71. AugstlēkSanā R. Roga 1.28. A . BemStel-na 1.20 un L. Treills 1,18. Tagad IrigolState dzIvoJoSā mlnchenlete 17 g. V. Valda Kārkllna. gUrtējot vācu sacīkstēs im IRO 7. apgabala jaunatnes sacīkstēs skrējusi 60 m 8.7 sek. un 100 m 14,1. lēkusi augstumā 1.35 un tālumā 4,10. IngolStatts meitenes IzcInljuSas ari apgabala melstamosaukumu volejbolā, finālā uzvarot Regensburgas ukrainietes. Hanavas YMCA agenbergs, Ralskuma, 2lds uc.) draudzības spēlē baskatbolā uz-varējusi Hanavas lletuvleSu vienību Perkunas ar 42:41. PulsalkB 18:20. Jaunaines ' Sengvawdena Sengv£irdenas YMCAs ilkotos jaunatnes spoita svētkos bez mājnieklem piedalījās vēl jaunleSl no Oldenburgas un Verdenajs. Basketbolā uzvarēja Sengvar-. denas z<ēiU. pārejot verdenleSus 30:22 un oldenburģieSus 29:28. Volejbolā pārāki bijA oldenburģiešli pārspējot mfij-niekus 15:0. 10:15, 15:7. Verdenaa vienība gan uzv(u:ēja Oldenbunm 15:10 un 15:13, bet tā kā divi vienības dalībnieki bija gados v<>cāki, tad vienību p i ^ l d a tUcal ārpus konkurences. ^ Vieglatlētika sacensības notJKō vi«filgl paSu sengvardenieSu starpā. Meitenēm jaunākaji& grupā L. Rozentāle uzvarēja 60 m 8,9, tāllēkSanā 4.29 un augstlēkSanā 1.30. V*&cākajā grupā Dzidra Slmane veica 80 m U.8 un tfiUēkSanā 4.19. augstlēkSanā L. Brivkalne 1,25, ari 2 un 3. vietas ieguvējas Slmane un Spechta sasniedza to paSu augstumu. Zēniem jaunākajā drupa 80 m H. Rudzītis 9,1. 1. Emermanis tāllēkSanā 4.55 un augstlēkSanā 1.30. Vecākajā grupā loo m G. Grislltls 12.9. augstlēkSanā Bergmanls 1,58 ra. Pārbaudes sacīkstēs Sengvard^nas jau« nleSl sasniedza Šādus rezultātus: augstlēkSanā L. Bergmanls 1.55, trissolu lēk- Sanā Bennnanls 9.88. 5 kg lodes grOSanā LesiuS fi.irg. Ari nometnes mazskautl (līdz 12 g. v.) Tfkoja pārbaudes sacīkstes. 60 m skrējienā uzvarēja Z. Celms 9.1, augstlēkSanā V. Zarlņ^i 1.15, tāUēkSanā E. Jurjēvlcs 3.89. 3.5 kg lodes grūSanfi A. Klelnhofs 8,50 m. _ _ ^ ^* 1.ATVIESl PĀRSPĒJ DĀŅU GARNIZONA IZLASI 18. septembri Sengvardenā viesojās dāņu garnizona izlase no Aurichas, sa-cenSotles ar latvfeSlem basketbolā un rokas bumbā. Basketbolā augstu 52:14 (28:4) uzvaru guva Sejngvardenas VMCAs spēlētāji (A. Clpuļjis. P. Prieditls. A. Jankēvlcs, A. Zāns, I. Zeldllckls. H. Rings. J. Klelnhofs). Dāņi rādīja vēl visai prlml-tlvu spēU, It sevlSkl vāji izrādīdamies metienos. Rokas bumbā, kur latvlcSl sacentās pirmo reizi, dāņu septiņnieks guvu pelnītu, tomēr ne pārāk augstu 20:13 uzvaru, O. O. Nabadzība frakā un nailona zeķēs. 10 padonii laimigai laulibai Kāda franttu precību biroja vadītāja 2oze,-5ne Dcirēna, pamatojoties uz ^ 23 gadu Ugu paSas pieredzi un citu atziņām, Izstrādiijusl 10 padomus laimīgai laulībai, kas jāiegaumējot katrai laulātai sievai. Viņa prasa: 1. Pēc medus mēneSa sniedz savam vīram skūpstu tikai tad. kad neVieņs neredz, citādi vlņS Iedomāsies, ka Ir zem tupeles. . A 2. Mācies tā vārit, kā to darija tava vīramāte. . , , 3. Neuzticies savam vīram vairāk ne kā citiem vīriešiem. Viņi ir visi vienādi 4. Neklāsti viņam nekad savas naudas rūpes. ViņS tā vai tā vairāk tev nedos. 5. Neizdali vloa vietā nekad norunas. Principa pēc vlņS tās nepildīs. - 6. Zvani iiavam vīram uz biroju tikai tad, kad pantnleks atnesis naudu. Bet tad pusi summas noklusē. 7. Neļauj trūkt nevienai pogai pie viņa krekliem, citādi viņS tevi uzskatīs par sliktāko mājasmāti, kādu vien pazīst 8*. Nestāsti nekad par vIrleSlem, kas tevi grlbēluāl precēt, citādi vIņS varētu vēlētios kaut viņi to būtu izdarījuSl. 9. Nesaki, cik maksājusi tava jaunā cepurē. Iegrāmato tās naudu labāk pie gāzes vai kurpju pazoļu rēķiniem. 10. Izlif'cios piilam un noliec p'e viņa gultas nūdeli zeltera, kad vlr3 vēlu pārrodas mājās, (b) Augsti godājamais tiesas kungs stila ziedi no prāvlnleku vēstulēm kādam vācu prokuroram Tad vlņS satvēra mani aiz galvas un 'pēdējo atkārtoti sita pret mūri. Bez tam vlņS izplēsa man kuSķi matu, izsita man divus priekSzobus. iegrūda cel^^alu man vēderā un tik stipri ie-spēra man, ka es nokritu pa ļcāpnēm un pie tam izm^bžģlju roku. Es esmu precēts cilvēks un pie daudz kā pieradis, bet tagad man tomēr jājautā augstejal Sesar vai man tādas lietas japacleS klu- Es par tikumības parl^āP«J^,fS[ļ esmi sbdits tikai <livas reiz^. Citādi dzīvoju kfirtlfgu un soUdu d zM ; P a r j p l t l tam vīna turpināja karināt 'sAvu .^llu uz manas sēUs. Tad arī neviens man nevar PSj^f.s^ §īs sievietes veļu norāvu Kaltēt es v i - nal ar to nei^ribēju . . . . ^ viņa teica, ka mani zpbl ^ual vaiadziffi tikai tai pēcpusdienai, tāpēc S S t k i s ātrais kas viņu var-būt precēšot. ES labā «clbā aizdeg v^- nal savus zobus, bet tagad viņa tos v^rs neatdod un saka, ka tie ^esot vl-n ^ We tem visa māja rina. ka man SS lieki S>bl, un tagad tas p M ņ l ««ixnt tiesa Es lūdzu augsto nesu a"^t°mTmanus robus. Jo fcM « P « RĀĪBĀ PASAULE ē Vlstkopls vmepOIs UveŗpulS Isau-in m M n i Stikla uzbūvi, ktirā no Ken- L V j ^ r k C nogadb dzivt. ^ v » • Dena un Beuters liņo. ka Ķa»«Mā atpūsti» lerailes 144 gadus vecais vu kolchomleks TiSķlns savas 9S gadu vecis sievas pavadibā. Tulbeltslua aicina uz ASV Sakarā ar latvleSu futbola vienības organizēšanu Filadelfijā, angļu Joslas ftttboUsti KfirkUņS (agrāk OUmpiJa), Peiēa (VEF), V. FreUnanis un Rut-kovskis (abi Spars) tiek aicināti stei-dzanil ar gaisa pastu sūtīt latvifiSu valodā ziņas par sevi un ģimenes locekļiem, minot arī nodarbošanos, Ed. Brūverim, 2U1&.N 8 i h . St PMla-delpl^ a 22, Pa; IT. " A;'^^ iftivāHas • ziņas var sniegt futbolists A, Annu-> zis. Schwāblsčhe-Gmund (14a), ArtlI-lerie Kasērne, Block IV. m:^vmw Ssliugenu Sporta saimei klīstot, ari basketbolā aizvien grūtāk sarīkot sacīkstes. Pēdējos mēneSos labu rosmi rādīta esllngcnieSi, bet Sķlet, ka nākotnē augstvērtīgākas cīņas diez' vai Izdosies noorganizēt. Viesojoties Hanavā, Eslingenas Izlase, gan ne savā labākajā grupējumā, zaudēja augumā pārākajiem un arī technlskl labākajiem ar 33:49 p. Igenbergs viens pats hanavieSiem guva 18 punktus. Volejbolā EsUngena uzvarēja 3 setos 15:11. 12:18 un 15:10. Esllngenas sportistu vlesoSanās. kas notika lielā irsnibā un viesmīlībā, var būt pēdējais basketbola sarīkojums Hanavā. Harijs Cerbulls, latvleSu izcilais basketbola un futbola tiesnesis pieteicies iz-celoSanal uz Austrāliju. Austrālijā ieradies mūsu kādreiz teicamais riteņbraucējs un skrējējs Inž, A . Erdmanls un slēpotājs Alfr. Miezītis. Jānis Llģeris. blj. Rīgas LSB futbolists un US ledushokejists patreiz dzīvo Kanādā. Sportists ar turienes dzīvi un darbu apmierināts. Vilis Sanlltis vteglatlētlkas- sacīkstēs Blombergā meta veseri 40,49 un disku 31,37 m. P. A. VaiveHē madliM mpelet aacku? Sab'edribā bieži dzirdams jautājums, vai ir vērts Sachu spēlēt un So spēli mācīties? Daži domā. ka Sacha kauliņu bīdISana pa galdiņu ir nieka bērna rotaļa un daži, ka tas ir Ukal laika kavēklU. ī s tenībā tas tfi nav. Sacha spēle ir vairāk kā 1000 gadu veca. Neskaitāmas audzes gadu simtiem mlnējuSas Sacha noslēpumus un tās fantāziju dznes ziedojušas lielākās pūles savu garigo dotnau IzkopSanal. Sacha attīstības celfi atpallkuSl vājie un neapdāvinātie, bet spējās talantīgākie gfiJuSl augSup pretī arvien lielākai meistarībai. Sacha čempioni bijuSl ne tikai Sachā, bet visas pasaules levēribas centrā un to darbiem sabiedrība sekojusi ar tādu paSu uzmanību kfl slavenu zinātnieku studljfim. Sacha spēle ir ciņa un tā ir cīņa, kurā Izpaužas reizē ari bauda un atpūta, jo Sī spēle, resp. ciņa sākas ar atklātiem un vienādiem Ieročiem, Sacha spēle Ir ne tikai cīņa, bet viņa Ir vesela ilnātne - m^sla un pat vairāk kā māksla, jo Baeha spSlt yar Ierindot starp māk^U uh radīBanu Uri tamdēļ dažās valstīs Sachs paredzēts pat kā obligāts mācības prlekSmets skolās. Mūsu laikos Sachu atzīst kā nedefinējamu matemātikas un diplomātijas sajaukumu, kas vienlīdzīgi spēj aizraut un ietekmēt mūsu sirdi, jūtas un garu. Vispārīgi Sacha mākslai piemīt daudz labu un audzlnoSu IpaSIbu, piemēram, viņa audzina, loģisku domāSanu. uzmanību, atmiņu, apķērību, asu uztveri, vispār īpašības, kas nepieciešamas labam juristam, tālāk izturibu, pacietību, neatlaidību, uzņēmību, rutīnu, cerību un paļāvību uz sevi kā īstam sportistam, un beidzot, bezgalīgi daudz ari Idejas un fantāzijas ar daždažādākām kombinācijām. Neatkarigl no «•cttā, Sacha spēli var salīdzināt ar cilvēka praktisko dzīvi, jo, Sacha spēlē gadās negaidīti pretinieka uzbrukumi, kas jāatvaira, vai nu ar alz-stāvKanos vai ar pretuzbrukumiem, tā ari cilvēka dzīvē gadās negaidīti SķērSll, kuri tāpat jāpārvar, resp. jāatrod izeja, lai turpintu savu eksistenci. Viss veiksies Vieglāk, ja jau iepriekS būs Izstrādāta attiecīgs plāns, pēc kura rīkoties un ja laikus būs apsvērti eventuāl'e SķērSU un grūtības. Tā ari Sacha spēlē jau IepriekS jāpārdomā kā riokoties, vai aizstāvēties jeb pāriet pretuzbrukumā. Tātad Sacha spēli var uzskatīt kā līdzekli cilvēku sagatavošanai praktiskai dzīvei. Ar to ari būs dota skaidra atbilde uz uzstādīto jautājumu, vai ir vērts mācīties Sachu spēlēt? Adv. A. Melnbards. angļu un amerikāņu joslas latviešu Sachistu apvienības priekšsēdis. Tuvākās dienās iznāks: johana B o j § ; a romāna „ I Z C E Ļ O T Ā J I « Romāns, kap paSlaik var interesēt katru tautieti, attēlo Amerikas norvējhi dzīvi ar viņu ilgām pēc dzimtenes. Sī grāmata ir ne tikai par izceļotājiem n'orvēģlem vien, bet gan par Izceļotājiem BveSatnē vispār. Ko cilvēki tur pārdzīvo un izjūt, kā tie cīnās, cleS, ceļas vai krit, — v i s u Izceļotāju likteņu ainas tālās zemes malās. ^ Apfāds nGrimalo Draugs'V H, RudSltlB, (393) neizslēdzot Šķirtenes 18—Sl s, v., ātsau-cieties nopietna precību nolūki U g. v. ridzinl^am — dzīvei AnfUiS, netālu no Londonas. Esmu 177 cm aug., tumSmatls, nedzērājs, nesmēķētājs, klusas im saticīgas dabas latvju sēns. Piedzīvojumu meklētājas lūdzu nerakstīt Vēstules ar īsu biogrāfiju un ģīmetni, kuru pēo vel š a n ā s sūtUu atpakaļ, adresēt: Latvietim, Coronatlon Host^, Kempston-Hard-wlcke. Bedford, England. (S9I) aia) rellbaeti/want» Jabnstr. 18. varat Iegūt jaunāko informāciju par notikumiem Vācijā un d t ā s zemēs. pie pārstāvja A. PurvHēa, p 3-2L 094) Cfeliileta ARVĪDU EIKLONU, blj, Daugavpils apgabaltiesas locekli, un viņa sievu Martu meklē Valija Āboliņa, Avenue Victor Hugo, Parts 16, France. (392) IBO STARPTAUTISKAIS MEKLĒŠANAS DIENESTS, AROLSENA, MEKLĒS Robertu C o č l , ds. 1925. g. n. 4. Vadakstes pag., bijis Anklamā. pēd. z. no Kurzemes: Jāni Eduardu K r e l l i , dz. 18T5. g. 28. 9. Koknesē, pēd. dziv. vieta: Pazevalkā. Marktlelā 28, pēd. z. 1944. g. 24. 11; Bruno P o g g t dz. 1884. g. 8L 12. VentspUI, dziv. Rīgā, nģeciemā, Riekstu Ielā 7. 1941. g. ievietots Saksenhauzenas konc. nom.; nav ziņu kopS 1844. g. okt.; TfiU P o m e r u , pēd. z. no VtclJas; Olgu P o r e S u , dzlm. Berozovu, dz. 1883, g. 16. 7, Rīgā, dziv. Kandavā, pārsūtīt/^ va. Vāciju, pēd. z. 1945. g.; Teodoru P r l - k u l l . apm. 49 g. v.. pēd 4E. no Dand-gas; Jadvigu P r o k o p o v i č u un Ka-terlnu P r o k o p o v i č u , pēd. z. no Vācijas; Staņislavu R a m n e u k u , dz. 1925. g. 4. 10, SērmukSu Pag., dtīv. tur- R a m S l . dz. 1927. g. 18. 8. Saldū, pēd, 8, 1944, g. no Saldus. (391) 31 Par 3 dolāriem vakari^ ar Dzounu Kraufordi Ļaudis kurus varētu uzskatīt par neitrāliem novēroiājiem gan vienprātīgi ir izteikuSi apbiinu Holivudas kmo studiju kolosālajām iespčjamlbām, slavējuši grandiozo aparatūru un racionālās darba metodes, laCu citādi par U-sl^ vēto filmas pilsSiu telkuSl samērā maz laba. Kāds ievērojams žumālisvs to kādreiz nodēvēja par pilsfilu. „kur visvairāk dzer un vismazāk lasa grāmatas". Kāds slavens rakstnieks to nosauca par „sapņu fabriku, kurā nav neviena sapņotāja.'• Un kāda aktrise Holivudu vienkārši bija noraksturojusi par ..vislabāk iekārtoto cietusnu pasaulē". Tas Ir loti zīmīgi, un ja ari uzskulUu fios spriedumus par pārspīlētiem. tad skaidrs gan Ir viens: ka Holivuda ir loU lietišķi noskaņou pilsēta un sentimentāliem ideālistiem tur nav ko meklēt. ..Katrs aktieris ir tik daudz vērts, cik lēnes viņa pēdējā filma*', teicis kāds filmu producents. Holivudā tādēļ kotē tikai divas vērUbas: slavu uņ naudu. Pārējais — I*m sorry — mūs neinteresē! Konkurences clnlņS Holivudā ir milzīgs un tamdēļ lai tiktu pie .,lielā vUr-da**. jālzUeto katrs UdzekUs, katrs vismazākais pieturas punkts. To zina visi, varbūt tfidēl nekur citur pasaulē nav tik daudz Intrigu un tāda reklāmas un pašreklāmas trokšņa kfl Holivudā un ap Holivudu. Protams ne visi fto at* mosfairu labi panes. Priekš manis filmai vairs nav sakala ar mākslu," ar rūgtu smīnu reiz Atelcls Džerijs KM^ pers, — varūt viskrasākais no Holivudas Izaudzināto skeptiķu katēgorjas. Un tas nav nekāds paradokss: galu galā viss viņa mOžs tāpat kā fabrikas strādniekam ir pagājis kā pie slīdošas len* tes. vienmēr vienā un tanī pašā netē« ligā gaismā, kas Grētu Garbo gadierA Ilgi spieda valkāt zilas acenes, un smacīgajā karstumā, kurā ir oaguris un izkaltis ne viens vien nule kā atvēries talants. Filmu aktierim art nekad nav tieša kontakta ar auditoriju, nav saskares ar dzīvo cilvēku; viņa gandari^ jums, filmas premjerā ložā sēžot. Ir apmēram tāds kā fabrikas strādniekam, kas savu roku darbu redz kaut kur IzUktu skatlogā. Ko īsti prasa no aktiera HoUvudār Pats par sevi saprotams — Izskatu, augumu, fotogenlsku seJu un fotogenlsku balsi. Protams, aktierim ir jāprot jēt, < paukot. peldēt, spēlēt tenisu, šaut, vadīt jacntu un braukt ar motociklu. V i ņam jābūt gatavam mainīt frizūru un matu krāsu pēo vajadzības, un viņi nedrīkst (atkarībā no modes prasībām) svērt vairāk par tik un tik. Tas viss nepavisam nav tik vienkārši. Atcerēsimies, ka skaistā Barbara I'S-marra (nesajaukt ar Hedi^u Lamaru), ko savā laikā izraidīja no dzimtās pilsētas par ..pilsētas Iedzīvotājus apdraudo-* Su, pārmērigu skaistumu", nonākusi Holivudas „sapņu fabrikā**, ātri sagura un Izkid» kā svece. Šarmantā fran/^Uisl^a Renē Adorē, baidīdamās pārsniegt kontraktā minēto kilogramu normu, alMj mūžībā a r ' ā t r o tbc. Slavenais L o n s T, nejs, par kuru Harolds Lolds teica, ka tas varot nogrlmēties pat par odu, nomira no plaušu karsoņa, ko viņš bija dabūjis, tēlodams sniegputenī lokomotīves kurinātāju, un Anabella vēl ftodlen nav izlīdzinājusi rētas, ko tai, kādu in-mu uzņemot, Ieplēsa lācis. Statistus, kas dabūjuši zilumus masu skatos vai kauju tēlojumos, dublantus, ka.i ievainoti, aizstājot „zvalgznes'* triku ainās. — tos pat nav ko pieminēt. Ari privātajā dzīvē un izpriecās pēo smagā darba aktieriem jābūt loU uzmanīgiem un vienmēr jārēķinās ar to, ko amerikāņi sauc par savu sabiedrisko domu. Tā reizēm gan ir iecietīga un, piemēram, blondajai ^ n a l Ternerei līdz šim piedevusi visas aušības, tāpat kā savā laikā piedeva grēkus Holivudas lielākajam dzērājam, ..dievišķās Grētas** pirmajam partnerim Džonam Džilbcr-tam. Tomēr ne visiem Ir gājis tik gludi. Resnais komiķis Fatijs Arbukis bija spiests aiziet no ekrāna jo kāda meitene viņa dzīvokli bija izdarījusi pašnāvību un amerikāņu sieviešu organizācijas pieteica Fatljam boikotu. Dažfldu ..puiaml.tJtabas Indiskrēcllu" dēļ 'nelaimīgi beidzās ari mazās šarmantās fran-zOzletes Simonas .Simones spoži Ipsāktā karjera, un viņa bija splcstn mcklP» rn]u atnakal uz dzimteni. UfizTfs rals bija arī sarkanmatainās Klāras Bovas kar-lērai. Vēl viena no Holivudas centrālajām problēmām nupat bija komQnl.sms. Mark-sa- Ļeņina ideologi, acīm redzot bija sapratuši Itin labi. caur kurieni komunisma idejas visefektīvāk bQtu Amerikā iefiltrējamas. Daļēji tas jau bija Izdevies, un pagājušā gadā sāktajā spontānā pretkomOnistu fekcljā uz ;.melnās listes'* nokļuva slavenais traģlkomlķls Čarlljs Caplln.s. kas vecuma dienās pilnīgi pār-gājis komunistu p u s ē \ f j l m u srēnfi-lste Dorotija Pārkero, kā art vairāki citi. Palikusi par vēl vienu llQzl1u nai)fl/?ā-ka. Holivuda pati tomēr joprojām labi zina. kā Ilūzijas radīt un kā uz lAm nopelnīt naudu. Pašā Holivudas rontrā Ir artistu aģentūra. Jūs gribat uzņemties kopā ar savu iemīļoto filmu zvaif/nl? Lūdzu. - aģentūra Vo nokārto 10 mlnūSu laikā, un tas maksā tikai lo dolāru .TOs vēlaties vakariņot kopā ar Džounu Kraufordi vai Taironu Paueru? Sīkums, - trīsdesmit dolarul Pulksten astoņoa tur un tur. Tas nav triks un neviens jūs nc-krāpj. Pulksten astoņos Džouna Krau-forde patiešām ir klāt, pie tam grandiozā vakara tualetē, un jūs var:it vest ^^^"t A'?*^^^^" ^ ' " h ^ - Protc^ms tā nav^ īstā Džouna. ~ tā Ir ITriz'.nk'ce. (^ub-lante.^ kas tēlo bīstamās triku ainas, vai ari tā, pie kuras izmēģina grimus un gaismas Iestādīšanu. Bet tas nekas, - 1^ Kandrfz pilnība un Tfnnvudas tūrlRtl ir apmierināti. ..Hallo! ī.Qdzu uz rītdienu vienu Klarku Gcblu un divas ingrtdas Bergmanes". Nabaga ^blantl! Kamēr Istfis ..zvalg-zn^' V saņem tūkstofiiem d')r,iu nerfējfl. dublantl spēj izpelnīt tn-al dc mītus. Tāpēc visa šī pazemojošā fru>y^r^m^^ nfifl, vakariņošanas pec paf-Qtinājuma Bagātība un nabadzība. - pan laikam nekur Sle pretstati nedzīvo t!k c!rSI kopā kā Holivudā. Tā prntnms, nav nabadzība skrandSf;; tas rclvo'n ir ' ut kas daudz sliktāko: tā jr nn"^;^' ' icā un nailona zeķēn, TP<- )r izm ' ' ol-^tums un pēc slavas un naudas k,n i-^ ^lunlbas pievilts mirdzums, niz k n ŗ a pārfik bieži ir vairs tikai nelaimīga, neizdevusies dzīve. 1 'I. l ' ^ I . \ } f; H i ' 4. i : l i * i. '• i I: t. 11 1 » : f ; ,1 • t
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 5, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-10-05 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari491005 |
Description
Title | 1949-10-05-07 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
eSdien. 1949. g. 5. '[
tapa jaunā
u filma
varētu likties. Divaf*»»! t . mA izskan it S ^ t e *
Ja ir ^ e t ā , bet tas tadai^i ^^^^^^
J# tā trūkst, vai tas i l ^ ^ . - ^
^Mņu meistars tad art reSl^^'
l?a pats nelabais, uu.^^ 'au-
:ama. kājas uzlliis S sp.? i? ^«^u
taisa solu mpoņu, ar vienu ^
IVvaJaddgs. Tomēr, reizēm ^"ni
Ik^daudz, ka divu kāju un^^^^^^
eķ. - tad talkā jānāk vēiui^'^
[reizēm pat diviem vai trim 15?^
fer īstais trokšņu melster^* «^1^.
I smeldams, trenēja ūdSs IL^^"
Mt dabūju IzčIkStlnāt dunH«"1^?^
EKkstflt maiSell fer lēcām !^t;Jl^^-
Gti kafijas bēršanas tr^krmi"'^^^^
Mup»t griezt putu krējiSSkubn,?
Hņas. kas skaisti imitSjnulamte!*
ļtro^siii. Bija gluži žēl kad
nodarbības Pēkšņi izbeidzas-''^teļu
art .sinphronizācljas darh« KS^
l un ņu vairs atlicis vēl tikai n^^^
- iStvieSu bēgšanas skatt i?i
B uz Zviedriju Tos paredze
, Ubekas Jūfmalā, kur tādarn»?"
Ies un kāpas kā mūsu krastā^'!?'
V^^^^^t^ ^rams un s?.Tele?a
Szetlem Sl^ērSļlei^. xaut ga? Z
'mo filmas ekspedīciju infr»La?
. policija, kā robežsargi, pēdēlTS?
. film^anal sarunātās liivaslS!;
lalzdotelgl. un kad krastmala SSS
h ^ ^ e l no tuvējās nometnes, kā
i r ^ sievām, paunām un bērSlem
robežsargu priekšnieks strupi
lF ll-ll/m'^a?k:t:i*e'ŗ,l*, ^.t,®ie» g^r^irb* bnēeglta idpīaš u.Z
ŗ veltīgi i r Lapenleka paskaldroiT
[veltīgi visi pierādījumi un Wgffl Srprlekinieks ir nelokāms .Ti*
j . . ^ «f^jobežsargs vēlrelz^SifiJ
to tomēr nepietiek, un fiim«ana
» notiek. Gan citā vietā un citi
uņ nevienam nepieteikta. Protams
Isa ta slēpjas maza viltība, maza
»iībi un Uels satraukums, taču tas
ķizņēmumiem. šķiet, šoreiz nāk drt.
bar I p u nekā par ļaunu. Ari to-tacu
viss notika slepeni.
SivfldI, Ble latvieši no tuvBjSa
t - vlnl tikpat kā nemaz nav
Bez vārda teikšanas viņi dara
to, kas vajadzīgs: satraukti nes sa-
Aantas, steidzas, bažīgi veras ap-
Ikfi cilvēki, kturus mācījuši rflgU
/ojumi. Robežsargu prlekšnleKam
taisnība: tie tiešām ir ī s t i bēgli;
miesu un asinīm.
Ir pabeigta. Sķlet, nebūs p5^
Ja sauksim to par mūsu pirmo
Uelfilmu, kaut gf tā nav nedr
nedz grezna, tur nav nedz kolo-
IvJu. nedz satrlecēju masu skatu,
irvtsta; īsta nevis tādēļ, ka ta
jments, nevis tādēļ, ka tā atklāj
ļii, bet tādēļ, ka tās pamata Ir
i iecere un tā ir mākslinieku
^jrbs, tādēļ, ka tai kūmās stāve*
Tudls ar gandrīz fanātisku pasairf
gribu un pieķeršanos idejai,
tā ir, Ulma Kāds. kura nav, al-
I ainai,
gads. Karš. Armijas solo. Grŗ
rādzleni. Tanki. Lidmašīnas, m
Piespiedu moblUzficlja. Latviešu
uz Zviedriju. 1946. gads. DP.
Skrlnlngl. Invalidi. Dzīve b«
Pelēka, klusa, traģika. Atrisina,
afev. i r tikai cerība, un tā ir «s
[beigu ainu ticības apllecinfijiuns.
u ainas varbūt Ir visskaistākls
Milda znava), kas invalida (K.
) nupat pazinusi savu vīni.
/ k a s atguvis atmiņu, ieraudri-pievfti
kādreiz dāvināto krustiņu,
lens otram pretim. ^ Ir satumsis
nlgi dziestošā krāsniņas
īvu» nevienādu gaismu,
lats. invalids, Rūtas vīrs, arvien
rokā viņas krustiņu. Rūta papem
m^^^^^,: .,Es tevi
apbrīnoju!"
Invalids: „par ko?
Rūta: nKurtuOem
tik daudz spēka d"-
vot?
Invalids: .Turpat,
kur jūs viS; tie,
k u r u nav. ' _
Tuvskats: R^^as
' Rūta: Mēs, kuru
nav?" \
invalids:
„J§, kas tad trimdl
nieki gala galā
Cilvēki, kuru naw
Jo pagātnes ta^ii
mums v a i r s na^j
bet nākotnes vei
nav" .
Tuvskats: invalida
seja
invalids: ..Bet rel'j
kad masu '»*%5it.
pienācis. mSs "S»
slm ārā no savas
būtības. ,Bet t«'[,^
mjms vēl Pj'^'Laij
jānes mOsu smaP»
trimdinieka krujs^
skats slīd talālt ^
b Istabas ^vldu. "ļ,^f"fScl?
[doSals m5 -=55 ve "JO I V«
Krustu, ko trlmd nieki n M - ,
Kaltas . . . lakats leni
LATVUA
jir Franko atkal runā
Spānija pjesola bazcs,,
j)efprasa preti dolārus
Mtēji tam, kā tas bija vairākās
ieoriekšejās Apvienoto nāciju sesi-
Spānijas jautājums toreiz nefi-
^ Ņujorkas apspriežu darba kār-
Par Franko un viņa režimu
^ atklātībā tā tad. nerimās. Bet
! ^ nat laikā ziņojumi no Madri-
^vēitd, ka Spānijas diktatora pili
^viņa ministrijās gandrīz nepār-liauirti
ciemojās ASV, Anglijas un
fM valstu vairāk vai mazāk oficiāli
^ v j i vai apmeklētāji, kas ar
Sjvaru pasvītro savas vizītes „pri-rtto'*
raksturu. Par Franko tā tad
l ^ t vairs negrib, bet tā vietā no-arvien
vairāk tiešu sarunu ar
^visiam speciāls viesis Madridē
m Transjordānijas karalis Abdul-ļ
« ļtas tur ciemojās, lai informētos
psf Spānijas politiku Āfrikā, kam
^ļg sdkars ar karaļa pārstāvēto
gribu kustību. Daudz interesantāka
^Qtvadgāka jau bija amerikāņu
Idesošanās, kas laika ziņā gan
igļūfita ar Abdullas vizīti, bet kurai
00 ttarptautiskas politikas viedokļa
1^ daudz lielāka, ja ne ārkārtīga
pirmo reizi kopš 1946. gada
iMa rietumu lielvalsts pārkāpa izo-
IScljas valni, kas joprojām šķir
ftlnlļu no pārējās pasaules. Šīs
^ot» ciemošanās Spānijas ūdeņos
ļBtw«8anta ari vēl tanī ziņā, ka v i ņi
redzami izpaudās ASV galvenā
itSba un militāro plānotāju uzvara
p§f ārlietu ministriju, kas jautāju-oA
par sadarbību ar Spāniju tāpat
B agrāk Jutās saistīts ar Apvienoto
nlclju kādreizējo lēmumu.
Ir pats par sevi saprotams ka šādos
apstiUcļ^s amerikāņu admirāļa
vidte Madridē šoreiz nebija para-gffds
pieklājības akts vien, bet ka
n tetfi apciemojuma laikā pārru-nitl
atf jautājumi, kam sakars ar
Sphljas piedalīšanos rietumu aiz-lardzibā;
Admirālis Konellijs ar ģe-
Malltou Franko droši vien nav
J Ī J ^ par Spānijas uzņemšanu
At^tļkas pakta Valstu skaitā, bet
i l p § j # daudz konkrētākas lietai^
ļln^ ^ ka ari šādas lietas nav t
Miiit'noklusējamas, tad, ja ticēt'
Bily Mali, korespondentam Vašing-tooCPrkļko
esot apsolījis nodot
vijļ^as gadījumā Savienoto val-
I^JAcIbft vairākas labi iekārtotas
oiiĻ to Skaita Palmu BaleSru salās
uālKartagen^ Spānijas dienvidos.
dob b^4wecigiem pretsol!jumiem.
TtiōkOi kas rietumu deniokratiju
iiturHanos pret viņu bieži vien rak-
«turojls kā Spānijas diskriminēšanu,
bfls pratis uzstādīt savas pretprasības,
ifa kā zināms, dienvidnieku rak-iturft
ir paraša veikala darījumos
uzprasīt iespējami vairāk, lai tad
vSBk varbiit ari kaut ko nolaistu.
Ja sarunas šinī jautājumā ievadīja
admirālis, tad to turpinaj\.imam
Madridē pēdējā laikā arvien biežāk
l€grleža9 amerikāņu parlamontārie-h
im baņķieru grupas, kas acim-
Kdzot sagatavo apstākļus kredītu
piešķiršanai Spānijai, kas tāssaim-iiieclbal
absolūti nepieciešami.
Pireneju pussalas diktators starplaikā
guvis ari diplomātisku uzvadi
Jo par tādu neapšaubāmi uzlūkojams
Brazīlijas valdības lēmums
par vēstnieka iecelšanu Madridē.
Jau pēdējā Apvienoto nāciju pilnsapulce
maijā Brazīlija ierosināja
revidēt 1946. gada rezolūciju ar kuru
demokrātiskajām valstīm toreiz ie-
Wca atsaukt diplomātisko pārstāvju
TOS no Spānijas. Toreiz Brazīlija
eteica tulkot šo Apvienoto nāciju
lēmumu kā ieteikumu, kura pildīšana
atstājama katras atsevišķas
valsts uzsk^lm^^
pamats ao!!!M, raksta Parīzes
«Monde, ka šis jautājums" apspriests
ari nesenajā Ečesona, Bevi-
^ un Sumana konferencē Ņujorkā,
^ut Anglijas, ASV un sevišķi
™ici]ag ģenerālštābu priekšnieki
^«Pārprotami izteikušies par Spānijas
pieaicināšanu Eiropas alzsardzī-
12» Metu ministri pagaidām esot
«šķīrušies negrozīt savu līdzšinējo
jostfiju un joprojām gaidīt, ka Fran-w
pārveido savu režīmu demokra-
"^KS garā. Atkāpties no šīs savas
prasības rietumu demokrātijas varēr
sot vienīgi tad, ja Maskava patie-kategoriski
atteiktos piedalīties
^^tlga atomenerģijas kontroles in*
^^tuta nodibināšanā. Tādā gadlju-
^ ari sabiedroto diplomātiskajiem
'koriem vairs nebūšot iebildumu'
Wi militārpakta parakstīšanu ar
Jgniju. Iedrošināts no šiem pa-
J^umiem, Franko ari vēl citā ceļā
«omā lauzt pēckara gadu izolācijas
J ^ l , kas izveidojies ap Spāniju. S 9^^03is savu nodomu jau tu-
;^Ka laikā apmeklēt kaimiņvalsti
jottugali, pirmo reizi kopš 1940. ga-yj
atstājot Spānijas territoriju.
V^eavldamerikas latiņu republikās
ļpJpS. ka neesot izslēgta ari Franko
^ t e Argentīnā, kuras prezidents
•^ons ilgu laiku ,blja vienīgais
raistsvirs, kas turpināja politisku
^.saimniecisku sadarbību ar taga-
^^30 Spānijas režīmu.
pmakums
go sacXlbu nSi^ d^ttleku skaitu m 10 nādjām un ar savu sprai-r
e l z ē ^ l snlrn ^ i l u ^fīL}^"^ Paaudze» sportistiem patīkamu* mirkļus un
vleSu i i i u i d e f f ^ A ^ Wia Uetuviešu un lat-
S i i ^ r i ^ p i L i ^ *^^x*^^^^ risinājās sīva sacensība un Soreli
(ufā v & kopvērtējumā'^va uzvaru ar mlJunktlem.
Sic^JSII^^^^^^ -^^^ par l(h.i5 p. kas labi
^Jf^'^H^ vienībā sekmīgākās bija rael-toies
Zfinu izlasē iztrūka mūsu labā- «nit ^i^Jls, paaudzes vieRlatlēts J. Jēkab-
«J^i^l^^;^ Mlnchenes emlRrācijas
»2 sacīkstes notika, lai dotos
J^j^SV. J. Jēkabsona Šovasar vakāk- ^^"^.,1??^^®^*^® rezultāti - 100 m 11.4»
augstlēķšanā 1.68 un tāUēkganā 6.28 pierāda,
cik vērtīgu pastiprinājumu būtu
devusi viiDa lldzdaUJja.
No mūsu meitenēm labākos rezultātus,
sasniedza Roga un Ozolijua un no zē-'
Zļkmanls. Pēdējais var
tleSām dienās klflt par teicamu vidus
dlstančnieku, bet vienīgi tad, ja vlņS ab-alzrausles
ar garām distancēm, bet visu
uzmanību veltīs sprintami un stilam,
zikmanis 1000 m veica 2:51.8 un tas Ir
Pietiekami vilinošs rezultāts .aunam
Bportlstam Lai gūtu startJtautiskus re-j
u l t p j s vidējās distancēs, skrējējiem
ja'ļ?^ no sprinteru saimes, bet nevis ot-
^5 tsis aizvien bija pie mums, kad
800 un 150(11 metros mūsu itlase grupējās
no sportistiem, kas agrāk bija startējusi
garajās distancēs.
Sacensību norise sporta laukumā bija
labi noorganizēta, bet par pārējo varēja
vairāk padomāt un jaunieSiem sagādāt
viesmUlgāku uznemSanu. Rīkotāji, pasniegusi
laukumā diplomus un uzvarētājiem
balva», pazuda patelkuSl: „Daralt
nu ko katrs zināt, varbūt aizbrauciet uz
Mincheni, uz bavārieSu rudens svētkiem
. . SadkSu mērķis tafiu bija
cleSākas draudzības izveldoSana un tas
vislabāk būtu bijis veicams, dažas stun-das
pēc spraigajām cīņām sporta laukumā
pavadot kaut vai pie tases DP kafijas.
Sacensību technlskle rezultāti: meitenēm
60 m skrējienā 1. Slksnlute (Lietuva)
8,3, 2. Ozoliņa (Latv.) 8.3, 8. Roga
(Latv.) 8,7, 4. Aldone Radikālie (Liet.)
8.9, 5. inovlKa (Ukr.) 9.8. 6. Nasma CUkr.)
9,3. TāllēkSanā 1. Roga 4.32, 2. ^Mlla-slute
Liet.) 4,26, 3.^iksnlute (Uet.) 4,08,
4. Evstafeva (Baltkr.) 3,96. 5. Janovlča
(Ukr.) 3,88, 8. Colnera ag.) 8.73. Augst-lēkSanā
1. Ozoliņa. 2. Roga. abas 1,32, 8.
Gaskaite (Liet.) 1,30, 4. Alb. Radlkalte
1,30. 5. Janoviča 1,15. 6. Djordjevlča (Ju-gosglav.)
1,115. Lodē 1. Aldona Radlkalte
8,45. 2. Alblne Radlkalte 7,92, 8. Sviestiņa
(Latv.) 7.50, 4. Pastniece (Latv.) 6,98, 5.
Māsna (Ukr.) 8,70, 6. Kordlča (Jugosl.)
8.13. 4X60 ar stafetēm l . Lietuva 34,2.^ 8.
Latvija 34,8. 3. Ukraina 38,3. 4. Baltkrievija
38.4. Diskā 1. Kārkllņa (Latv.) 27,00,
2. Aldona Radlkalte 26,79, 3. Alblne Radlkalte
25.40. 4. Sviestiņa 22.90, 8. Gert-nere
(JugosL) 18,70, 6. Māsna (Ukr.)
16,05.
Zēnu sacensībās 100 m 1. Bagdonas
(Liet.) 12,1. 2. Sankovsklt (Ukr.) 12,3*
. Ritso ag.) A2,4. 4. Valjukevlčus (Baltkr.)
12,7, 5. Savlno (Kr.) 12,7, 6. Blachuta
(Pol.) 12,7. Diskā 1. Uutkevlčius (Liet.)
32,10. 2. Senbruns (Latv.) 31,15. 3. Grābis
(Utv.) 29,63, 4. Nurmbergs (Ig.) 29.43, 5.
Rekčinskls (Ukr.) 28,25, 6. Bomhards (Jugosl.)
28,18. TāllēkSanā 1. Uutkevlčius
5.53. 2, Scankovskis (Ukr.) 5,43, 8. VaUu-kevlēiufl
5.42. 4. Adamsons (Ig.) K 6.
Harbaēu (Baltkr.) 5.25, 6. Blachuts 5,22.
Lodē 1. Veldre (Latv.) 12,87, 2. Utau-n
l ^ (Latv.) 12,76. 3. Sova (Ig.) 12.16. 4.
BaltruSalitls (Uet.) 11.84. 5. Bogdanas
®- Korokevlčs (Kr.) l UL
1000 m L Zikmanis (Latv.) 2:51,6, t Mic-kevlčlus
aiet.) 2:52,0. S. Jansons (Latv.)
2:55.6, 4. Adamsons ag.) 8:02,6. 3. Lucklds
(Ukr.) 3:(I3,6. 6. Hplmers 8:08.0. Augst-lēkSanā
1. Zankovskls (intr.) 1,55, 2.
Llutkevlēilus (Uet.) 1,50, 3. Nurmbergs
flg.) 1.50. 4. Zikmanis (Latv.) 1,50. 5. F l -
Sers (Bad AlbUnga) 1,50. 8. Korolkevičs
(Kr.) 1,45. 4X100 m stafetē 1. Uetuva
50.8, 2 Polija 50.9. 3. Latvija 61.0. 4. Baltkrievija
52,8.
Vo Selire. 8tmi9bmwgS
puvspSļ
Bijusi Valkas vieglaUēte V. Bebre
startējot no R. c. Strasburg, plecdņfi
(pēc izvēles!) ar 2074 p. Ieguvusi 2. vietu
aiz Francijas meistares Skēpa meSanā
Klmard-Otiterhoides (2591 p), bet pārspējusi
Elzasas rekordisti diska mešanā Rln-keU
(1987 p.). V. Bebres rezultāti: 60 m
8.7, 100 m 14,0, augstlēkSanā 1,38, lodē
9.01 un disks Ž8.54. BljuSals vircburģletis
A. Voltāna: Kanādā metis fikēpu 47,24 m.
K. Upenleks startējot no 1. F. C.
Nūrnberg 400 m barjerskrējienā sasniedza
teicamu 59.4 sek. rezultātu. Dienu
Iepriekš vllņS bija uzvarējis 1500 m skrējienā
4:16.6. pārbaudes sacīkstēs veicis
1000 m 2:3I),2. D. Junge 200 m veica 26,2,
Valkas meitenes (1938 /35. g. dz.) sasniedza
tailēkianā Šādus rezultātus: R. Roga
4,51| I, Knegcre 3,77, L. TreUls 3,71.
AugstlēkSanā R. Roga 1.28. A . BemStel-na
1.20 un L. Treills 1,18.
Tagad IrigolState dzIvoJoSā mlnchenlete
17 g. V. Valda Kārkllna. gUrtējot vācu
sacīkstēs im IRO 7. apgabala jaunatnes
sacīkstēs skrējusi 60 m 8.7 sek. un 100
m 14,1. lēkusi augstumā 1.35 un tālumā
4,10. IngolStatts meitenes IzcInljuSas ari
apgabala melstamosaukumu volejbolā,
finālā uzvarot Regensburgas ukrainietes.
Hanavas YMCA agenbergs, Ralskuma,
2lds uc.) draudzības spēlē baskatbolā uz-varējusi
Hanavas lletuvleSu vienību
Perkunas ar 42:41. PulsalkB 18:20.
Jaunaines
' Sengvawdena
Sengv£irdenas YMCAs ilkotos jaunatnes
spoita svētkos bez mājnieklem piedalījās
vēl jaunleSl no Oldenburgas un
Verdenajs. Basketbolā uzvarēja Sengvar-.
denas z<ēiU. pārejot verdenleSus 30:22
un oldenburģieSus 29:28. Volejbolā pārāki
bijA oldenburģiešli pārspējot mfij-niekus
15:0. 10:15, 15:7. Verdenaa vienība
gan uzv(u:ēja Oldenbunm 15:10 un 15:13,
bet tā kā divi vienības dalībnieki bija
gados v<>cāki, tad vienību p i ^ l d a tUcal
ārpus konkurences. ^
Vieglatlētika sacensības notJKō vi«filgl
paSu sengvardenieSu starpā. Meitenēm
jaunākaji& grupā L. Rozentāle uzvarēja
60 m 8,9, tāllēkSanā 4.29 un augstlēkSanā
1.30. V*&cākajā grupā Dzidra Slmane
veica 80 m U.8 un tfiUēkSanā 4.19. augstlēkSanā
L. Brivkalne 1,25, ari 2 un 3.
vietas ieguvējas Slmane un Spechta sasniedza
to paSu augstumu. Zēniem jaunākajā
drupa 80 m H. Rudzītis 9,1. 1.
Emermanis tāllēkSanā 4.55 un augstlēkSanā
1.30. Vecākajā grupā loo m G.
Grislltls 12.9. augstlēkSanā Bergmanls
1,58 ra.
Pārbaudes sacīkstēs Sengvard^nas jau«
nleSl sasniedza Šādus rezultātus: augstlēkSanā
L. Bergmanls 1.55, trissolu lēk-
Sanā Bennnanls 9.88. 5 kg lodes grOSanā
LesiuS fi.irg.
Ari nometnes mazskautl (līdz 12 g. v.)
Tfkoja pārbaudes sacīkstes. 60 m skrējienā
uzvarēja Z. Celms 9.1, augstlēkSanā
V. Zarlņ^i 1.15, tāUēkSanā E. Jurjēvlcs
3.89. 3.5 kg lodes grūSanfi A. Klelnhofs
8,50 m. _ _ ^ ^*
1.ATVIESl PĀRSPĒJ
DĀŅU GARNIZONA IZLASI
18. septembri Sengvardenā viesojās
dāņu garnizona izlase no Aurichas, sa-cenSotles
ar latvfeSlem basketbolā un
rokas bumbā.
Basketbolā augstu 52:14 (28:4) uzvaru
guva Sejngvardenas VMCAs spēlētāji
(A. Clpuļjis. P. Prieditls. A. Jankēvlcs,
A. Zāns, I. Zeldllckls. H. Rings. J.
Klelnhofs). Dāņi rādīja vēl visai prlml-tlvu
spēU, It sevlSkl vāji izrādīdamies
metienos.
Rokas bumbā, kur latvlcSl sacentās
pirmo reizi, dāņu septiņnieks guvu pelnītu,
tomēr ne pārāk augstu 20:13 uzvaru,
O. O.
Nabadzība frakā
un nailona
zeķēs.
10 padonii laimigai laulibai
Kāda franttu precību biroja vadītāja
2oze,-5ne Dcirēna, pamatojoties uz ^ 23
gadu Ugu paSas pieredzi un citu atziņām,
Izstrādiijusl 10 padomus laimīgai
laulībai, kas jāiegaumējot katrai laulātai
sievai. Viņa prasa:
1. Pēc medus mēneSa sniedz savam
vīram skūpstu tikai tad. kad neVieņs
neredz, citādi vlņS Iedomāsies, ka Ir
zem tupeles. . A
2. Mācies tā vārit, kā to darija tava
vīramāte. . , ,
3. Neuzticies savam vīram vairāk ne
kā citiem vīriešiem. Viņi ir visi vienādi
4. Neklāsti viņam nekad savas naudas
rūpes. ViņS tā vai tā vairāk tev
nedos.
5. Neizdali vloa vietā nekad norunas.
Principa pēc vlņS tās nepildīs. -
6. Zvani iiavam vīram uz biroju tikai
tad, kad pantnleks atnesis naudu. Bet
tad pusi summas noklusē.
7. Neļauj trūkt nevienai pogai pie
viņa krekliem, citādi viņS tevi uzskatīs
par sliktāko mājasmāti, kādu vien pazīst
8*. Nestāsti nekad par vIrleSlem, kas
tevi grlbēluāl precēt, citādi vIņS varētu
vēlētios kaut viņi to būtu izdarījuSl.
9. Nesaki, cik maksājusi tava jaunā
cepurē. Iegrāmato tās naudu labāk pie
gāzes vai kurpju pazoļu rēķiniem.
10. Izlif'cios piilam un noliec p'e viņa
gultas nūdeli zeltera, kad vlr3 vēlu pārrodas
mājās, (b)
Augsti godājamais tiesas kungs
stila ziedi no prāvlnleku vēstulēm
kādam vācu prokuroram
Tad vlņS satvēra mani aiz galvas
un 'pēdējo atkārtoti sita pret mūri.
Bez tam vlņS izplēsa man kuSķi matu,
izsita man divus priekSzobus. iegrūda
cel^^alu man vēderā un tik stipri ie-spēra
man, ka es nokritu pa ļcāpnēm un
pie tam izm^bžģlju roku. Es esmu precēts
cilvēks un pie daudz kā pieradis,
bet tagad man tomēr jājautā augstejal
Sesar vai man tādas lietas japacleS klu-
Es par tikumības parl^āP«J^,fS[ļ
esmi sbdits tikai |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-10-05-07