Bavarijas Latviesu vestnesis, April 15, 1950

              »B0-Ŗ13.
I
.
speķiem
^IpBtu atstāt,
vz
*lļ|t -pulksteni IB12
ne liai
^ gadiem j^^ju jjj^
Wi€ t e 6^bgg^
to iavS
fi« pastāstījis par
JW9, g,_inart§, kad
. ^ ,"~, red^ ?
smagos
no
ip^' auto im
| « i t o ^ vilcienu,
vatgoiUem katrā ga-veiktu
Ms
pāršteigiiļn*; h\ ;
ift draudzīgi izfia^.
un jau.pi|m\l
i|Sr Jaunu uzvafipi^»! f
. uzzinājusi, ka
#|8t^f6jias policijā,
ātliiuts,m
Wte,|jaskai<dr6jis, >ka
flus nosūUs izlemSa-kotT
»si}ai. Ar to
•iav apiftierinājušies un
ka,Viņi tomēr ieradl-
Uļi sanMtos vismaz
ķ't^ghotn^ sabrukam^'
ijlģl zvanīja baznicaj.
f#tSJu pavadīja liel^
-ari DieņvidltaHiS ^
, ftisaao sūtnlecibtt no
pēc jaui^ rub^a Vtw-
KonctsreutM "^««J
uM^iiās apmeklēja 1 »
Pstarpi 6000 aiņeri»
•^tjās. kā patādijas IJJ^
"^Kristus brūces- «
^ satiksmi.
Lieldienās P f ^
kvir ieradās pa" F
27 lidmašīnas u»"^
ļtni ar Londonu.
.novācu .rū'W«ff
«igļi turpinot deiM»
rācijā, tā m'^m
isārs .sērs BoberJ
pretošanos šai W
•tverties Cechoslovg
amerikāija. p r o«
rs. Viņš ar ģimeni 5
jo ASV uzturot m « ļ
.iklu un viņš n?^?o
iOkupācijas politiku. _
neļauj if^^t^-
[izcēlies, kad V^^ŗigt
ostā liegts ceļo »^
ķlērālsekretaram Ļ^. j,
irmeklēta ari viņa
septiņas valstis P^rjJ:
W? radio Piļ"ŗ-i
nav nozīmes, jo
t9 valsti nav pietie^^"
teņraža bumbā^csot
amerikāņu, f^,.
te 2ol]o Kiŗi.
lnēanmīb a pirro vt isiu*^ "z^e'm' ju ķKc
xin cerība*
LATVIA
Laiviao New8papef
Publlsbed undei eucoM CivD
Affalra DlvtsloD Autborlsatloo
Number UNDP m. PubllBber
aod Bdltor: Valdemāra Lam-bergt
B8Ungen/N Brdte 8tr
*-8. Prlnter: Ungeheuer &
Ulmer. Ludwigsbur.?, KOme^
ttr. 16. PubUsbed twice weekly
Clrculatlon u.Ooa
LATVIAN NEVVSPAPER
Nr. 29 (37S)
Sestdien, mo, g. 15, aprIU
Untii croldienfts an ««stoieiias
Izdevē)i; Latvteiu Centri}* Ko
tnittu» Oalvtmaifi r«d«ktort: V
Lunbergs: calveni rtdaktor»
vletnielcs: II Culltlt. Redik>
tori: A Bolltelos. J Jēkab-
•ons. B IStsells t Ratstcr»,
L SvaH» AustrftUlas redak
cisas vad A Smits (Lawley
House Canb^rra A^ C. T..
Australta) Redakciias adme:
Ej»Unwn^ Bre;te 8ti l - l .
Emigrāciju uz ASV praktiski pabeigs
līdz decembrim
Jaunzēlandes komisija Vācija neieradīsies
DP PRESĒS KONFERiĒNCt; BAD KISINGENA
„Tā kā Savienoto valstu DP likuma papildinājumu praktiski var jau
uzskatīt par pieņemtu, sagaidāms, ka tiklab DP komisija, kā ari IRO
vistuvākajā nākotnē neparasti plašos apmēros aktivizēs izceļošanas
; programmas realizāciju, un jādomā, ka jau lidz ši gida novembra beigām
amerikāņu joslā būs galīgi un konkrēti noskaidrojies ASV braucēju
skaitliskais un vārdiskais sastāvs," paziņoja IRO amerikāņu Joslas gal­venās
mītnes emigrācijas daļas pārstāve miss Juma pēdējā DP preses
konferencē IZ. aprīli Bad Kisingenā. Līdz ar dažiem svarīgākajiem sta-
] tistiskiem datiem par jauno likuma papildinājumu žurnālisti uzzināja
arī, ka šajās dienās ASV DP komisijas priekšsēdis Ugo Kārusi un koor­dinators
Eiropā Aleksandrs Skvadrilli izdos sīkas instrukcijas par
turpmāko emigrācijas lietu kārtojumu. Pārsteigumu preses konferencē
sagādāja paziņojums, ka pretēji līdzšinējām informācijām Jaunzēlandes
imigrācijas komisija Vācijā vispār neieradīsies, bet darbosies vienīgi
Austrijā.
Emigrācijas daļas ierēdne Jūma
preses konferencē plašāk komentēja
jaunpieņemto Sav. valstu DP l i ­kuma
papildinājumu, vispirms no­rādot,
ka senāts pieņēmis senatoru
Kilgora un Fergusona projektu, kas
atzīstams par ievērojami liberālāku
nekā otrs — senatora Mekkerana
projekts. Likuma papildmājums pēc
Kilgora-Fergusona varianta nesatur
nekādus diskriminētājus ierobežoju­mus
un līdz ar to garantē relatīvi
gludāku un netraucētāku izceļošanas
norisi. IRO jau saņēmusi informā­ciju
no DP komisijas Frankfurtē, ka
kopš 14. aprīļa atcelti visi līdzšinējie
Ierobežojumi vīzu izsniegšanā, pēc
kuriem 35 proc. no visām izsniegta­jām
vīzām bija jāsaņem lauku dar­bos
braucošiem izceļotājiem, atstājot
tikai 65 proc. vīzu pārējiem emig­rantiem.
Līdz ar to tagad paātri-nāsles
izceļošanas ģālta vispār, jo
laukstrādnieku klauzula sagādāja
IRO ievērojamas grūtības.
Viens no ^vārīgākajiem punktiem
DP likuma papildinājumā, norādīja
miss Jūma, ir tas, ka izcepot uz ASV
varēs arī personas, kas ieradušās
Vācijas un Austrijas rietumu joslās
vai Itālijā pēc 1945. g. 22. decembra,
konkrēti — līdz 1949. g. 1, janvārim.
Par šo termiņu grozījumu jau ziņots
Latvijas iepriekšējā numurā. Bāzē­joties
uz ziņām no Frankfurtes, miss
Jūma vēlreiz fiksēja ari uzņemamo
DP skaitu un kategorijas, kas ne­daudz
atšķiras no agrāk minētajām.
Saskaņā ar papildināto likumu ASV
')avisam uzņems 396.000 personu. No
iī skaita 295.000 paredzēti tieši IRO
aizgādībā esošo DP, bet pārējās gru­pas
ir sekojošas: 18.000 poļu Andersa
armijas karavīru, 10.000 grieķu,
10.000 bāreņu, 5000 Venēcijas- Džūli-
Jas bēgļu, 4000 baltkrievu bēgļu no
Ķīnas un 54.000 vācu tautības bēgļu
(Volksdeutsche), Pēdējās kategori­jas
bēgļu emigrāciju gan nekārtos
IRO, bet tikai ASV konsuli un DP
komisija.
Emigrācijas daļas pārstāve ļoti
nopietni uzsvēra, ka papildinātais
BP likums, neraugoties uz šķietami
lielo uzņemamo DP skaitu, tomēr ne­dod
pamata sevišķam optimismam,
Jo ievērojams daudzums DP jau
emigrācijas procesā iesaistījušies.
Sai sakarā IRO galvenā mītne Ze-nēvā
tikko izsūtījusi telegrāfisku no­rādījumu
visiem saviem izvietoša­nas
nodaļu vadītājiem, ka nav pie­ļaujama
DP pieteikšanās izceļošanai
Uz ASV, ja tie būtu jau reģistrēju­šies
braukšanai uz kādu citu zemi.
Izņēmumi pielaižami tikai divos
gadījumos: 1) ja DP var pierādīt, ka
Sav. valstīs jau atrodas viņa ģimene.
Astoņas valstis
solās uzņemt DP
speciālistus
Minchene'^(D). — Neue Zeitung zi-i;^
o, ka astoņas valstis apsolījušās
Uzņemt DP speciālistus, kas līdz šim
nav^varējuši atrast izvietošanas ie­spējas.
Sādu gatavību pirmām kār­tām
izteikušas Savienotās valstis, tad
Kanāda, Ceilona, Etiopija, Pakistāna,
Holande, Norvēģija un L'olbritānija.
ASV vēlas ielaist lielāku skaitu ār­stu,
novietojot viņus Guamā un Pa-dfika
salās.
Sī informācija rada sevišķu ievē-flbu
tāpēc, ka Nene Zeitung ir laik­raksts,
ko vācu valodā iespiež ame-rtkāņu
okupācijas vara un kam lie-pkas
siunmas asignējusi Vašingtona.
un viņiem ir iegūts nepieciešamais
galvojums; 2) Ja pēc vecā likuma
noteikumiem DP nedrīkstēja izceļot
uz ASV tādēļ, ka bija ieradies rie­tumu
joslās pēc 1945. g. 22. decemb­ra,
bet citādi atbilst ASV emigrā­cijas
prasībām.
Domājams, ka no minētajām
295.000 vīzām amerikāņu Joslai pie-
Vai karalis Leopolds
pārdomājis?
Brisele (A). — Beļģijas pagaidu mi­nistru
prezidents Vanzēlands ceturt­dien
izlidoja uz Zenēvu Šveicē, kurp
viņu steidzīgi izsauca karalis Leo­polds
III. Beļģijas valdības krīize
joprojām turpinās. Tā kā Vanzēlan-du,
kam pavalļjonis princis Saris uz­devis
sastādīt valdību, uzskata par
Leopolda III labvēli un atbalstītāju,
sociālisti ar savu vadoni Spāku
priekšgalā pieteikuši „cīņu līdz na­ža
asmenim pret kuraļa atgriešanos".
Briselē politiskās aprindas pagai­dām
no minējumiem atturas, lai gan
sabiedrība visu laiku gaidīja,-ka ka­ralis
savu neelastīgo nostāju mamīs,
labprātīgi atteikdamies no troņa, uz
kuru tam tagad nav vairs tikpat kā
nekādu cerību.
Pagaidu premjers Vanzēlands nak­tī
no ceturtdienas uz piektdienu ap­spriedās
ar karali Leopoldu 7 stun­das.
Viņš presei paskaidroja, ka sa­runas
turpināsies arī piektdien.
ASV ieroci bei trauci^
jumiem pienilc Itāli as un
Franeifas ostas
Roma (C). — Trešdienas nakti Nea­poles
ostā piestāja ASV tvaikonis
Exilona ar pirmo ieroču sūtījumu
Itālijai. No tvaikoņa izkrāva arī vai­rākus
simtus lielgabalu. Visa osta
bija policijas un karaspēka aplenkta,
jo baidījās no komunistu demonstrā­cijām
un sabotāžas. Pretēji paredzē­tajai
un pieteiktai komunistu aktivi­tātei
nekādi nemieri nenotika.
Arī Sērburgas ostā ceturtdien ie­radās
pirmie amerikāņu tvaikoņi ar
vairāk kā 600 to ASV ieroču. Sēr-burgā
un Bordo komunisti mēģināja
rīkot demonstrācijas, bet no varas-darbiem
un uzbrukumiem atteicās, jo
ostas rajoni bija stingri apsargāti.
Šēnburgā 4 amerikāņu ieroču kuģu
izkraušana norisinājās bez sarežģī­jumiem.
Ostas strādnieki kuģus iz­krāva
pat ātrāk nekā paredzēts. Pa­rīzes
radio piektdien uzsvēra, ka ši
ir lielākā komunistu neveiksme šo­gad
Francijā, jo visas komunistu
arodbiedrības mēnešiem > ilgā kam-panņā
bija gatavoiušās sabotēt ieroču
izkraušanu.
Romā ceturtdien vairāk •.ūksto-šu
liels komunistu pūlis demonstrē­ja
pret ieroču ievedumiem ASV vēst­niecības
nama priekšā. Policila dži­pos
pūli izklīdināia un 180 demon­strantus
apcietināja.
TRtJMENS
NOSKAŅOTS
Vašingtona (v). — Ceturtdienas
preses konferencē prezidents Trū-mens
paskaidroja, ka pasaules poli­tiskais
stāvoklis esot patlaban la­bāks
nekā 1946. gadā Pēdējos čet­ros
gados starptautiskais stāvoklis
pakāpeniski uzlabojies, apgalv<xia
Trūmens.
šķirs apm. 52 proc Precīzi šis skait­lis
noskaidrosies tuvāko dienu saru­nās
ar Kārusi un Skvadrilli. Katrā
ziņā tas atzīstams par mazu. Jo ame­rikāņu
josla varētu viegli izlietot pat
70 proc. no vīzu kopskalta.Pēc sta­tistikas
datiem 31. martā amerikāņu
joslā emigrācijas procesā uz ASV
bija iesaistīti 61.000 DP. bet jau iz­doto
vīzu skaits šai pašā datumā bija
110.600. Pie tam katru mēnesi no
jauna galvojumus saņem caurmērā
10.000 amerikāņu joslas DP, un var
pat rasties stāvoklis, ka jau pirms
gada beigām saņemto galvojumu
būs daudz vairāk nekā piešķiramo
vīzu.
Lai gan jaunais DP likums vēl
formāli nav galigā veidā pieņemts,
DP komisija un IRO tomēr jau uz­sākusi
plānot turpmāko emigrācijas
gaitu un cer to stipri aktivizēt, var­būt
pat jau līdz jūnija beigām aiz­gādājot
projām no Eiropas tos 46.600
DP, kas pašlaik jau izkārtojuši visas
emigrācijas formalitātes un gaida
vairs vienīgi uz laukstrādnieku klau­zulas
dēļ aizkavēto vīzas izdošanu.
„DP komisiias vadība pārliecināta,
ka līdz š. g. decembrim būs lielos
vilcienos pabeigts izkārtot visu ASV
braucēiu izceļošanas lietas. Ja arī
tie vēl visi nebūs atstājuši Eiropu,
tad vismaz būs konkrēti un galīgi
sastādīts visu braucēju saraksts,"
norādīja miss Jūma.
Atbildot uz vairākiem žurnālistu
jautājumdem, galvenās mītnes emig­rācijas
daļas pārstāve starp citu pa­skaidroja,
ka ASV vīzu piešķiršanā
un vispār emigrācijas procedūrā nav
gaidāms nekāds lūzums, jo nav pie­ņemts
jauns likums, līdzši­nējā
vecā likuma papildinājums.
„Vai likunaa galīgā redakc^*ori
neatšķirsies no senāta pieņemtas
versijas, jo, kā zināms, senāta un
tautas vietnieku nama pieņemtie
grozījvuņu teksti v^l: sav^taŗpījgl J | -
saskaņo?" — „fikiab ī)? komisija»
kā ari IRO galvenais štābs Z^nēvā
stingri un pamatoti pārliecināte, ka
papildinājumu "^galigā redakclj. at-
"'^emtajam Kilgora-
Fergusona variantam. Protams, simt­procentīgi
par to varēsim būt droši
tikai pēc apm. 3 nedēļām, jo tik ilgs
laiks vēl aptuveni paies līdz likuma
galīgai pieņemšanai. Nekādi pārstei­gumi,
šķiet, tomēr nav gaidāmi."
Preses konferencē īsumā pārrunā­ja
arī jauno DP emigrācijas akciju
uz Jaunzēlandi, pie kam pārsteigu­mu
radīja miss Jūmas paskaidro­jums,
ka Jaunzēlandes komisija Vā­cijā
vispār neieradīsies, bet aprobe­žosies
ar darbību Austrijā. Par spīti
IRO neatlaidīgajām pūlēm nav izde­vies
panākt šī Jaunzēlandes komisi­jas
nodoma grozījumu.
Konferences nobeigumā IRO
transporta daļas vadītājs Dodžs re­ferēja
par jauno kārtību dzelzceļa
brīvbiļešu (Travel Orders) izdošanā
DP. Lai novērstu līdz šim novēro­tos
trūkumus un pat ļaunprātības,
(Turpinājums 4. ipp.).
Norvēpu žurnālista noslēpumainais
apciemojums Igaunijā
Oslo laikraksts Vart Land publicē sensaci­onālu
sarunu ar igauņu partizānu vadītā u
Lielais Oslo laikraksts Vart Land ar sensācionlUicm virsrakstiem
pirmā lappusē sniedi sava korespondenta aprakstu par sastapšanos^ ar
partizāniem Igaunijā. Laikraksts piezīmē, ka tā korespondentam Ursam
Smitam, riskējot ar savu dzīvību, izdevies nelegāli nok|at Iftuniji un
pavadīt tur partizānu nometnēs divas nedēļas. Pārbraukšana notikusi
nelielā motorlaivā, kuŗal laimējies izkļūt cauri krievu aiisardBn>at lo­kam
un sasniegt Igaunijas salas un piekrasti Korespondents Larss
Smits apraksta sakumā piesimē, ka ne viņa, ne ari viņa pavadoņu Igauņa
vārdi neesot īsti Tie sagrozīti, lai Jaukta pēdas.
Brauciens pāri jūrai sācies kādā pie­vakarē
no Zviedrijas piekrastes.
Norvēģu žurnālists atzīstas, ka, iz­braucot
no Zviedrijas territonāla­jiem
ūdeņiem, viņu pārņēmusi baiga
sajūta un mocošas bailes par turp­māko
likteni. Visi tris braucēji, žur­nālists
un viņa divi pavadoņi igauņi
Jānis no Paldiskiem un Olavs no
Rakveras — bijuši apbruņoti ma­šīnpistolēm
Pēc 23 stundām viņi
sasnieguši krievu aizsardzības Joslu
un tai cauri izbraukuši ar klusinātu
motoru. Laimīgi Izkļuvuši krievu
stingri apsargātai Joslai, viņi bez sa­režģījumiem
Izkāpuši krastmalā.
Abiem igauņiem bijis jau nodibināts
kontakts ar pretestības kustības da­lībniekiem,
kādēļ turpmākais ceļš
gājis gludi. Norvēģis paslēpts zem
Deportācijas Baltija
turpinās pec 1946 g.
plāna
Madrlde (ek). — Madrldes radio
ziņoja, ka komunisti ari šogad de­portējuši
no Baltijas valstīm daudz
iedzīvotāju, seviS^i vīriešu. Kāds
partizānu sagūstīts MVD kapteinis
stāstījis, ka deportācijas no pierobe­žu
apgabaliem turpinoties pēc 1M6. g.
• plāna, kas paredzēja iedzīvotāju iz­vešanu
no 60 km platas robežjoslas
uz Vidusāziju līdz 1950. g. Izsūtīto
vietā nometina kolonistus no Krievi­jas.
Desmit kilometru pierobežas jos­lā,
kas pēc iedzīvotāju deportācijas
paliek neapdzīvota un ari neapstrā­dāta,
tagad būvējot nocietinājumus.
PRASA ATBALSTĪT PAORlDME-KUS
AUSTRUMEIROPA
Vašingtona (lv). — Lielās amerikā­ņu
arodbiedrību savienības AFL pre­zidents
Vlljems Grīns izteicies, ka
amerikāņiem un pārējām demokrā­tiskajām
tautām jāatbalsta visas de­mokrātiskās
pagrīdes organizācijas
Austrumeiropas valstīs. Savienfbas
laiicrakstā American Federailst Grīns
ievadrakstā paskaidro: viņam esot
pierādījumi, ka cilvēka pretestība
tirannijai šais zemēs vēl neesot ap­spiesta.
elo konference Parīzē im
Londonā no 8. līdz 17. maijam
jautājums — centrula Eiropas drosibas
un aukstā kara problēmo
V a š i n g t o n a (B). — Savā karsējā trešdienas preses konferencē ār­lietu
ministrs Ečesons paziņoja, ka ASV par triju lielo rietumu valstu
un Ziemeļatlantika valsta padomes sanāksmes laiku Izraudzījušas 15., 16.
un 17. maiju Londonā. Ečesons pats Jau 8. maijā došoties uz Parīzi, lai
satiktos tur ar Francijas ārlietu ministru Sfimanu un Anglijas ārlietu mi­nistru
Bevinu. Tas nozīmē* ka triju lielo konferences Ilgs no 8.—17. mai­jam
un tanī bez trim ārlietu ministriem piedalīsies visi redzamākie rie­tumu
pasaules diplomāti Ārlietu ministru Eēesonu pavadīs ari viņa Jau­nais
padomnieks Džons Fosters Dalless.
Francijas ārlietu ministrija treš­dienas
vakarā paziņoja piecu punktu
programmu triju lielo ārlietu minis­tru
konferencēm Parīzē un Londonā.
Pēc Kedorsē oficiālā komunikē pro­gramma
šāda: rietumu sabiedroto tā­lākās
politikas izveidošana Vācijā,
mierlīgums ar Austriiu, īnd^^»-'-^'^'^
jautājums, Eiropas finanču ūnijas
radīšana starptautiskiem maksa, u-miem
un Atlantika pakta tālāka iz­veidošana
par pamatu Rietumeiropas
politiskai un saimnieciskai sadarbī­bai.
Ar šiem divi paziņojumiem apstip­rinājušās
ziņas, ko Londonas un Va­šingtonas
politiskās aprindas bez tu­vākiem
paskaidrojumiem sniedza
presei Jau pagājušā nedēļā,, proti, ka
Ečesona, Bevina un Sūmana konfe­rences
Parīzē un Londonā iezīmēs
jaunu nodaļu ASV un Rietumeiropas
sadarbībā. Kā Parīzē norāda, Jau
kopš 10 dienām visu triju valstu spe­ciālisti
izstrādā un noslīpē materiālus
ārlietu ministru konferencei. No pro­grammas
redzams, ka tā ir ļoti plaša
un pieminētajos piecos punktos ie­spējams
ietvert visas pašreizējās sva­rīgākās
problēmas Pirmā vietā gluži
dabīgā kārtā likts Vācijas jautājums,
jo pēc vienprātīga angļu un ameri­kāņu
diplomātu sprieduma Vācijas
jautājums ir visu pārējo Eiropas jau­tājumu
un ari turpmākās aulcstā ka­ra
norises atslēga.
(Turpinfijams & Ipp^
maisiem kādā smagajā automašīnā
un visi tris nogādāti mežu rajonā.
Pēc dažām stundām Larss Smits at«
kal ieraudzījis dienas gaismu. Tad
viņš jau atradies partizānu mītnē,
kas kļuva ari viņa pastāvīgā mājaa
vieta divi nedēļas, ko tas pavadīja
Igaunijā.
Netālu no noinetnes auto bija pēk­šņi
apstājies, no meža iznācis kāds
virs, kas izrādījās par partizānu
sargposteni un pēc norunāto pazī­šanās
zīmju apmaiņas tas viņus aiz­vedis
uz nometni. „So mirkU nekad
r\eaizmirsiSu," raksta norvēģis. „Ma-ni
sagaidīja kāds slaids vīrs ar trīs
zvaigznēm pie apkakles. Viņš va­rēja
būt ap 30 g. V. Vienkāršiem
vārdiem viņš mani apsveica un pa­teicās
par pūlēm, ko esmu pielicis,
lai ierastos Iga*anijā. Nebija garas
runas ne cēlu vārdu. Kopiespaids at­turīgs
un solīds."
' TāliSc norvēģu žurnālists apraksta
partizānu vadītāja apģērbu, kas bi­jis
visai krievisks. Viņš sUlgājls
garos stulmeņos un ādas pusmēteli,
pie sāniem liela kalibra krieva
pistole. „01avs mūs iepazīstināja,**
raksta Larss Smlts," un tad uzzinā­ju,
ka šis virs ar pulkveža dienesta
pakāpi bija viens no Baltijas parti­zānu
vadītāja Elmāra Hilpa tuvā­kiem
līdzstrādniekiem."
Primitīvā, pašu gaUvotā baļķu
ēkā, bija klāts viesu azaida galds.
Sākumā pasniegta kāpostu zupa, pēc
tam krievu gaļas konservi. Kartu­peļi
vispār neesot dabūjami, toties
bagātīgi varējis ēst īsto igauņu lau­ku
rupjmaizi, kas garšojusi lieliski.
Sviests esot luksus prece, no kura
jāatsakās ne tikai partizāniem, bet
arī pārējiem zemes iedzīvotājiem.
Sviesta vietā uz maizes varējis ba­gātīgi
smērēt taukus.
Pēc azaida norvēģim bijusi Izde­vība
sikl izrunāties ar pulkvedi, bet
diemžēl piesardzības dēļ viņš nekā
nav drīkstējis atzīmēt. Uzrakstītais
it viegli līdz ar viņu pašu varētu at­ceļā
nokļūt boļševiku rokās. Pēc at­miņas
Larss Smits partizānu vadoņa
domas atstāsta tā:
„Musu skaits šeit mežos nav tik
liels, lai mēs vieni paši būtu spējīgi
dot kādu lielāku triecienu. Mēs gai­dām
palīdzību no ārienes un visa
mūsu esamība balstās uz vienu vie­nīgu
cerību: uz karu starp sabiedro­tajiem
un Padomju sav. Arī jūsu
tauta kādreiz bijusi terrora un ap­spiešanas
upuris, adēļ ticu, ka, labi
pārdomājot, mūsu apstākļus sapra­tīsit.
Partizāni darbojas visā Austrum­eiropā.
Tie katrā laikā gatavi stā­ties
cīņā pret Padomju savienība.
Bet būtu pārāk vieglprātīgi domāt,
ka mēs vieni paši spētu kaut ko pa­veikt.
Mums jāsaņem palīdzība cik
vien ātri iespējams. Pavadām me­žos
jau gandrīz deviņus gadus. Var
gadīties, ka vienā labā dienā mūsu
morāle sabrūk. Kas notiks tad?
Domāju, ka nevienai demokrātis­kai
valstij nebūs pa prātam, ka visu
Austrumeiropu pilnīgi pārkrievos un
vēlāk šim procesam pievienos ari
vēl dažus Rietumeiropas apgabalus.
Rietumu pasaulei 1945. gada ieroču
pamiers faktiski nozīmēja mieru,
t>et mums tas nozīmēja jaunas, m-tensīvas
cīņas sākumu. Esam cīnīju­šies
pret komunismu lidz šim un cī­nīsimies
ari uz priekšu. Mēs nesū­dzamies,
bet konstatējam tikai fak­tu,
ka, ja Apvienotajās nācijās spriež
par cilvēka tiesībām, tad mēs esam
brēcoša liecība par to, kas notiek
visu acu priekšā aiz dzelzs priekš­kara.
Ir nepiecieŠJims, lai to uzzi­nātu
visa brīvā pasaule.
Es neprasu nevienam nekā, bet
mums visiem ir viens kopīgs lū­gums:
nāciet un atbrīvo;iet mus.
Mans personiskais lūgums jums
būtu, lai jūs nēc atj^rie^Tn'^ h "vibā
aprakstītu pasaulei to, ko esat dzir­dējis
un redzējis Šeit."