1950-04-15-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1950. g. 15. apriH PĒTERIS AIGAPc^ Sestdien, 1950. g. 15. aprlU LATVIJA ti3 • i t dzēt Šikās vajadzības idņa stāvēja valsts^ar sa^ -ieku. Tagad viņš bil^ kompasa. Vārdos viņš. uzticību vecajai maX '-pemaldigās ticības f ^ M e c ^ a grīļojās im, m Krameram klājās aizvēra acis, tu^ ar baltu puķi rolfs Pagnijas. Viņš nāca ap: Brižam viņa pati tu. ļauna un ziedoša kj Viņa aicināja, sauca, āba drebuļi, j^rņema i . Slepeni viņSvifiiiieij Jānltini galvu, 1^4 tas bērniem. Roka pēc taia dzelta. Brīžam likās, te 1S un viņš, ja necitadL afldās patiesību. " *, ja Urzulai visi Viņš baidījās iendgt^ tu murgojot, bet arī m ]m No rīta Kramers daŽ« sarkanām acīm, bāls, no* Darbs viņam arvien der* tikģad 14uva: pār mocību. :jā Dagnija ar dēhi ; pajgaimam, ejot sauļoties, bija gaišā un acīs miers, lēiļm, kas maigi Iekļāva. Mftvu, pliyināja pavasaŗt ^-Izlikās ka teilbniainās i t t i ^ apņemta. Paiŗ Srāmeru viņa» ĪSA parast^ iš. Tas rīkojās Uelajā no-ļiites pļāvēju, iMfftodams to^ gan Vollganfes tentSi - Viņam vairs nebija spe* piespiestu novērst ada prādības» Sei^sUesma^t ž bija kvēlinājušas sirdij ijaunu spēku. Prāts tiecād I padn&no Urzulu ar ttai^ ^Dagniju. Pirmo r^mōia Krām^-juta^ ļ^^^^ k & varenāks par Jtiem Hkumienv par pte» pret tautu m ģimeni. T« kas no ļauna dieva, vai i a s , dtādi nevarēja iz- Kāds žars bija ņēmis ^ t t ?§; Volfgangs juta, ka # inreiz būs g^la, un kasjad Ak, Dievs, kaut viņa atraK )t mocītājas domas, virleti^^ g a n ī j a veseri. Kr^^ adāmo pirkstu sagrāba ^s. tas sāpes, nags bija. P mm. i' m '0' a. aētl. skaista sieviete", satvēra P i r k * ®„JS i fiias pakāpieniem virig m . pret savu g n b u ŗ P »^ aizgāja Dagmia^ skaistai" . ,„ ... I miesas auds v i t o ^ ^^ ipatikā toreiz. a i j k - t e s t i n k t i v i ^ 5 5 ^u.viņa to via?e"ia f j [ ^u;kUiaipie^uta8fflŗne^ lem. viņa a t * ^ ' / ^ ciW aomāc citas don^s u Sis stāvoklis viņai 5^ iņa zināja, ka vien«« ^^jju am. Atgriezts r ^ e n s - , līp.. Revērsties^Kraŗ kas tūkstoškārt ne oŗ^^^ to spējis vienreiz i^^j^^ono^ S k . Meli dzemdeg ir izdomas melus, ^rlidzcieti*» tības māsa, bet ar^ . ^ ^ i ^ nepietiek, l a i <Jzwo"^= ^aof enudienbija vaica]"Si^jlie. ā Volfgangu Kram«^ ^^j^ V ciešāk šimenestok^pg^g^ anās, no gūsta, sfr«aniS'"at lās, viņš kļuvis ņeleSru P»* tedzot. pagalma ceļot uz viņu acis,^ jt a visu. Bet viņas vat» māt viņa ciešanai; . , ^ „ viņa dvēseles bruceS- ļdj i: maldinājis, lai taga ^^^J .kamēr atrod ceļu. ^ ja^i 'noziedznieku da^aŗj^āe^ļ tu. Volfgangs bija W t mnestibu; ni'l^.^*Jf sekos). ge«ft olf d^tS^ fMMgjM (2) Pretī nezināmai nākotnei SALS VIETA KARBrrS. - SAEKANA SOFĒŖA «AUGSTSIRDĪBA" u'glābi no pazušanas (Turpinājums Kļūdas la^^l''"^,. <5 raksta paga3usan^^^^ r e * ^ edizz l mjāabnūī tU: et» 'uKn^ ^liLe^t.* Mana sieva piegāja pie nošautā drauga, paņēma viņa cepuri un apmainīja pret manējo iJPaņem to līdzi par piemiņu. Varbūt, ka otru tādu draugu tu savā mūžā vairs nesastapsi, kāds tev bija Pauls. Ss jau tāds draugs tev neesmu pratusi būt," viņa teica un tai brīdī, šķiet, bija man tuvāka nekā jebkad mūsu divos laulības gados. Gaišmatainajam krievu zēnam (viņam toreiz bija 17 gadu) bija asaras acīs. Ar manu draugu viņš bija strādājis kopā visu Vācijā pavadīto laiku. Viņš pienāca pie manis un teica: »Vai nebūs labāk, ja tu atdosi man savu pasi? Mēs taču iesim kopā. Kad būs nopietna vajadzība, dabūsi atpakaļ. Bet uz ceļa tad tu varētu neteikt, ka esi latvietis. Ja tevi pārmeklētu, pasi neatrastu." ,3et es taču neprotu labi kriev i s k i " „Izliecies par mēmu." Viņa padoms nelikās slikts. Latvietim būt patiešām bija bīstami Tāpēc tā arī izdarījām. Uz sastapto sarkanarmiešu jautājumiem es nu atbildēju ar roku kustībām un vaibs^anos. Bet ātrāk tāpēc mēs Uz priekšu netikām. Es nerunāju, bet manai sievai toties nācās runāt vairāk. Jautājumiem kas, no kurienes, kurp nu pievienojās vēl viens: kāpēc viņa precējiisies ar mēmu? Un uz šo jautājumu bija daudz grūtāk atbildēt nekā uz pirmajiem Sieva meloja gluži atzīstami, bet bija manāms, ka ne visi ticēja viņas stāstītai pasaciņai. Kad kāds sarkanarmietis pateica, ka viņš nošaušot mani un tad sieva varēšot precēties ar vīrieti, kas runā, man bija diezgan. Sarkanarmietis to pateica smiedamies, kā joku, bet varēja gadīties, ka kāds tā arī izdara. Ar nākošiem sarkanarmiešiem es jau atkal sarunājos, bet savu pasi no gaišmatainā krievu zēna gan tūlīt nepaņēmu atpakaļ Un nākošā demā Jau bija par vēlu to izdarīt. Tas bija sarkanarmiešu pārpildīts. Mūs aizturēja kāds majors. Man tikai uzprasīja, kas esmu un kāpēc kUboju, bet mūsu gaišmataino ceļa biedru paņēma sev līdzi. Gaidījām, bet viņš neatgriezās. Tad prasījām kādam leitnantam, kur ^as v^ētu būt paHciš. ' „Ja tas i r Jau kopS pusstundas projām un nav vēl atpakaļ, tad vairs neatgriezīsies. Mobilizēts." Tā es tiku vaļā no savas pases. ' Vieni gājām tālāk. Pārējie, ar kuriem reizē atstājām zāģētavu, manas lēnās gaitas dēļ jau agrāk bija mūs pametuši. Nākošā ciemā pavadījām nakti. Tur mums pievienojās kāds jauns polis. Tas sameklēja ratus, aizjūga piederumus un ari kādu kleperīgu zirgu. Visu nākošo dienu braucām. Pa ceļam kāds sarkanarmietis pārbaudīja, vai es neesmu vācietis. Deva man lasīt avīzi. Vācieši krievu burtus nepazīstot, teica. Kad izlasīju pāris rindu, viņš bija apmierināts un atļāva braukt tālāk. Pievakarē iebraucām nelielā ciemā, kur bija jau vairāki citi uz austrumu pusi klīstoši nevācieši. Bija ari kāds sarkanarmijas šoferis. Tas stāstīja, ka viņš braukšot pēc benzīna, ne visai tālu no ciema, bet pēc tam l u Varšavu Paņemšot mūs līdzi. Viņam esot diezgan labi pazīstams Varšavas stacijas priekšnieks. Vairākkārt esot piegādājis tam spirtu. Viņš parunāšot ar to, un priekšnieks mūs noteikti ielaidīšot vilcienā uz Latviju. Šoferis tomēr neaizbrauca pēc benzīna ne otrā, ne trešā dienā. Toties mēs piedzīvojām ko citu. Nākošā rītā jau agri izdzirdām troksni blakus telpā. Varēja saprast, ka tur lauž,^it un plēš. Pēc brīža -durvis atvērās, un pie mums ienāca divi virsnieki. Jautāja, vai mēs neesot sabaidījušies. Viņi esot drusku strādājuši Vēlāk redzējām, kas bija paveikts. Smalkās druskās bija sasists liels sienas spogulis, r a dio aparāts un daudz trauku, bet galdiem un/krēsliem nolauztas kājas. Kad atnāca šoferis, uzzinājām, kāpēc tā darīts Nevarot zināt, vai vācieši vēl neatgriežoties. Dažas v i ņu vienības vēl atrodoties ne visai tālu mežā. Ja tām Izdotos atgriezties, viņu stāvoklis būtu grūts, ja še nebūšot nekādu mantu. Tai ciemā palikām trīs dienas. Tik ilgi gaidījām, ka šoferis brauks pēc benzīna un pēc tam paņems mūs līdzi. Trešās dienas vakarā ciemā ieradās vairāk sarkanarmiešu nekā iepriekšējās dienās. Gandrīz katrā mājā (tas bija neliels ciems) apmetās daži. Kur mēs bijām, tur sarkanarmieši sarīkoja vistu šaušanu un tad vārīja viru. Vēlāk kāds majors ienāca pie mums un žēlojās, ka vira negaršojot. Laikam sāls esot bijusi Slikta. Virtuvē tās nebijis, bet at- ^ raduši kācl"i citā telpā. Atn-^a mums majora atnesto skārda trauku un paoda. „Tas jau i r karbids," viņš pateica. .JKarbids?.." Redzējām, ka majors nezināja, kas karbids ir. Teikt gan viņš to neteica, toties nobļāva: „Es to viru neēdu. Bet biedrs pulkvedis un divi kareivji gan. J a pulkvedis Ifdz rītam nomirs, tad es tevi nošaušu." Polis nobālēja. Taisnojās, ka viņš nav vainīgs, bet, saņēmis majora dūres sitienu krūtīs, apklusa. PoUm tā bija grūta nakts. Majors projām vairs negāja, bet gulēja ar poli vienā gultā, piespiežot pēdējo pie sienas. Lai tas nevarētu aizbēgt, viņš teica. Pulkvedis nenomira, un poli nenošāva. Nošāva tiurpretim vairākus vācu civiliedzīvotājus. To izdarīja šoferis. Divas ši ciema vācu ģimenes nebija tālu aizbēgušas. Tās atgriezās atpakaļ. Bija seši pieaugušie un divi bērni, ne vecāki par 10 gadiem. Šoferis sadzina visus šos vāciešus kādā pagalmā un pieaugušos nošāva, bet abus bērnus atstāja dzīvus. Tie vaimanāja pie savu vecāku līķiem Kāda vecāka poliete teica, lai nošaujot ari bērnus, tik un tā viņi aiziešot bojā. Šoferis atbildēja: „Nē. Lai bērni pie savu vecāku līķiem mācās, kas notiek ar cilvēkiem, ja tie ir hitlerieši" Tā bija ārprāta loģika, bet apstrīdēt to neuzdrošinājās neviens. Vēlāk mana sieva aizgāja pēc ūdens, bet atgriezās bez tā. «Pusdienas nevārīsim." viņa teica. „iesim projām.* Viņa bija sastapusi šoferi un tas teicis, ka drīzi braukšot pēc benzīna. Pēc tam paņemšot mūs, kā jau solījis, sev līdzi uz Varšavu. Bet par to manai sievai esot pa ceļam jāguļ ar viņu. Devāmies ce]ā. Braukt mēs vairs nevarējām, jo kāds bija paņēmis zirgu. Kādā ciemā atpūtāmies. Polis kaut kur aizgāja. Kad viņš atgriezās, tad stāstīja, ka redzējis šof e r i Tas izbraucis ar savu mašīnu caur ciemu. Polis saucis, bet šoferis nedzirdējis. — Tikai tad pastāstījām polim, ko šoferis bija teicis manai i sievai „Labi, ka es nekliedzu nd ' viša^ spēka," teica jaunais poznaņietis, kas priecājās, ka viņš tagad atbrī-vdts no piespiedu darba Vācijā, bet savus atbrīvotājus jau bija sācis nīst. Gājām atkal Vienmēr no jauna nācās apstāties un atbildēt uz sarkanarmiešu jautājumiem. Divas reizes pārmeklēja mums kabatas un paunas, it kā meklējot ieročus. Kāds kapteinis brīnījās, ka mēs neesam apturējuši kādu no auto mašīnām, lai nebūtu jāiet kājām Teicām, ka šoferi nepietur. Kapteinis lika mums uzgaidīt. Tuvojām vesela auto kolonna, un viņš to apturēja. Kolonnas vadītājs, kāds virsleitnants, apsolījās aizvest mūs līdz Bromber-gai, kur esot viena no austrumu c l - vīliedzīvo.tāju pulcēšanās vietām. Nākamajā turpinājumā lasiet: PIRMO REIZ ČEKAS PAGRABĀ Fini pmalāves laivieiu speviu SLSV Amerikāņu redaktors sagādājis iojcejosanas lespijas 7 musu izciliem sportistiem IzceloSanai uz ASV savā laikS no viņas puses organizētas vairākas akcijas, bet Uelākfi daļa no tām devuSas mazus panākumus. Tādē} ari ar mazUet neuzticības varēja raudzīties uz pasākumu, ko pagāJuSā gada oktobra beigās ierosināja Vašingtonas Stata Uelākā lalkr. SeattiePost InteUigenter sport^ redaktors Rojals Bro-henis (Brougham). ViņA, pirmo ierosmi guvis no mūsu izcUā skrējēja Valža Te- Trts no viņiem jau devuāies uz ASV: Aleksandra Briedē. ROdoUft Lejēns un A, Ralsters. kura kundze LudmUa. kas meitas vārdi saucās Novlcka, ir paJditt* ma basketboliste un volejbollste. Jācer, ka ari pārējie drīz varēs doties c^ā. Pārsteidz tas ideālisms un mUsu s t i - vQtk\a izpratne, ar kādu sporta redaktor» Brohems pēc pasākuma lerotlniāanas ķērās pie darba. SeatUe Post vtirākot numuros pēc kārtas parādījās sirsnīgi aid« nājuml — pat pirmalā lappusē — uzņemt dzimteni zaiidējuāos sportistus, un plaSi apraksti par viņiem, kas ar saviem sasniegumiem varētu palīdzēt celt Vašingtonas Stata sporta līmeni. Pajr to amerikāņu redaktors pelnījis sirsnīgu pa-teiclbu « Mēs ceram, ka mūsu sportisti Brohema rīcību ar savu stāju 'darbā un sporta laukumā pratis novērtēt, un tālajā Vašingtonas Statā iespaidīgi palīdzēs valw rot latviefiu labo slavu. AURS9 A . Briedē; pa kreii^l: E. Zemgalis, K. Upenieks un A . Berkolds; pa labi: V . Teteris, R, Lejēns un A . Raisters. tera, bija nolēmis sagādāt leceJoSanas galvojumus grupai labāko latviešu sportistu. TaCu redaktora Brohema 'enerģija un entuziasms, Vašingtonas štata sporta vadītāju un organizāciju, kā ari latvieSu labvēļa O. Helštrēma un Latvlan Rellef Inc. palīdzība deva lieliskus rezultātus: jau dažās dienās bija sagādāti galvojumi uz Vašingtonas Statu septiņiem latviešu sportistiem, kurus no lielāka pieteikušos skaita izraudzīja L C K saziņā ar trimdas sporta vadītāju. Sle septiņi i r : Latvijas rekordiste un meistare peldēšanā Aleksandra Briedē, Oldenburgas starptautiskā šacha turnīra un vairāku meistarību uzvarētājs Elmārs ZemgaUs, Latvijas rekordists 800 m skrējienā un vairākkārtējais meistars Valdis Teteris, amerikāņu joslas latviešu meistars vldēlfis distancēs Kazimirs Upenieks, labākais augstlēcējs trimdā, basketbolists un slēpotājs Rūdolfs Lejēns, vairākkārtējās trimdas melstarvlenlbas libekas Rīga un Y M C A basketbolists un volejbolists Arvīds Berkolds un paukotājs, slē-ootājs un basketboUsts Alfrēds Raisters. Snvalidi macenēam vclelbela, galda tenisa un tulhcla Eversburgas pārskoloSanās centra VMCAs rīkotajās volejbola sacīkstēs starp Invalidu nometnes YMCU un 1. VMCAs nodaļu uzvarēja invaUdi 1S4S un 15-9. Viesu vienn>ā spēlēja ari VMCAs 1. nodaļas direktors Levandovskis, kas lielu atsaucību izrāda tieSi invalidu nometnei. Galda tenisa zibensturnirā no 18 da- Ubnieklem aatvieSiem. igauņiem, poļiem' un jugoslaviem) uzvarēja V DaSkevics. nezaudējot nevienu spēU. 2. D. Hazners (Jun.), 3. E. Lupa im 4. Valda Dreimane. Pirms tam divās galda tenisa sacīkstēs Eversburgas Invalidu vienība pieveica Bad Rotenfeldas bērnu nama jaunieSus: 9-0 un 5-4. Iestājoties pavasarīgam laikam, Invalidu saime divas reizes savās mājās rīkoja ari futbola sacīkstes. Pirmajā spēli pret kādu OsnabrUcas jaunatnes vienību guva uzvaru 3-1, bet otru reizi zaudēja Bsd Fotenfeldes Jaunatnei 1-5. Invalidus-sportistus ievērojami atbalsta pārskoloSanās centra sporta skolotājs Mr. Dēviss. V. H. Caiviemu ēpeHē Sivcpa un cUcm heniinenic& Arvīda Jurgena, latvieSu IzcUo tuU)ola vārtsargu un tiesnesi. Montreālas latviešu palīdzības biedrība lOgusi uzņemties sporta s^djas vadību. Jurgens pagāju- ^ ā sezonā Montreāli vadIjU tp M futbola sacīkstes, iegūdams daudz draugu kanādiešu sportistu aprindās. ~ Montr*- alā no Vācijas ieradies t i l U t v i j u futbola valstsvienības bij. valrilkkirtējaia aizsargs V. Svistuņenko ar ģimeni. Zviedrijas latviešu meistarsacikstei me» ta skrējienā un volejbolā notiks 90. aprilf Halstahamarā vīriešu, slevieiu un jaunatnes klasēs resp. 2000, 500 un 100$ m distancēs. S UtvleSii basketboUstt AnstrUlļi Bumbērs. Jaunozolinš un Tllmanis, kurt dzīvo Melburnā, ledaUti Viktorijas itata H izlases spēlētāju saraksti. Par Viktori* ias vienības treneri salsUts RIgi dsUnu-lais UetuvieSu Eiropas basketbola melsto rvienības d&llbnteks L. Baltrunts. Melboraas latvleSn sporta kopa Mgft sākusi oficiālu darbību. Pagaidu valdi darbojas H. Turss, K. SātinS un P. Bumbērs. Sekciju vadītāji: basketbolā - m-manis, volejbolā — Priednieks, futboU ~ Breneris, galda toīisā — Lote un i a - chā — Ozols. NelStates nometnes sportisti A. Treknais un 0. Ragainis ir vietēji* vicu n>orta biedrības rokas bumbas vienībai krietni balsti un palldzējuli tai lidnlt vitnvL no vadītājām vietām u v i grupi. NeiStates nometnes vingrotavu un sporta laukumu turpmāk varte izmantot aif vācieši, līdz ar ko DP sportistiem radīsies iespējas sacensties ar vieieSiem bl»- Ifik nekā Udz šim. Pasauleā •poria lauiittiaca AngUjas kausa Izcīņas finālu futbolā, kas notiks 29. aprIU starp Liverpūles un Arsenāla vienībām. Šogad pirmo reizi uzņems skaņu platēs. Jaunu pasaules rekorda biljarda spēli ar 365 bumbu sēriju Vācijas biljarda meistarsacīkstēs sasniedzis Zigfrīdi SpU-mans. Planicka, Cechoslovakijas valsts vienības ilseadigais vārtsargs, un viens no slavenākajiem Eiropas futbola vārtu vīriem, pašreiz uzturas Ludvlgsburgas izceļotāju nometnē un domā doties uz Austrāliju. Hamburger 8portverel|^, Ziem^vicljas meistars futbolā, šopavasar kā pirmā v ^ u vienība posies viesu spēlēs uz i ASV. Dienvldvficljas futbola savienība nolēmusi meistarību nākamajā sezonā Izcīnīt divās virslīgās: 1. grupā — lldzSinēJā Dlenvldvācijas virslīga un 2. grupā — līdzšinējā dlenvldrietumu-ziemeļu un dlenvldrietumu-dlenvidu virslīgas, Ar 1951.-S2. g. visā Dienvidvādjā radis tikai vienu virslīgu ar 20 vienībām. 1956. g. olimpisko spiļu organizācijas komiteja ieteikusi sacensības Izdarīt de* cembŗa sākumā, jo. kā zināms, decembif Austrālijā ir pati lielā vasara. Pasaules rekordists un olimpiskais oz-mētājs Zatopeks un SO citi ēechu sportisti paskaidrojuši, ka viņiem neinteresi piedalīties sporta sacensībās rietumu zemēs, jo tur sporta dzīvi Izmantojot veikalnieki, un tas aizkarot vl0u nacionālās jūtas. Spānija-Portugfile atkārtojuma futbol-clnā piedalīšanās dēļ pasaules meistarsacīkstēs spēlēja 2-2. Ar Bo rezultātu ceļa karti uz Rlodežaneiro izcīnījusi Spānija, Jo divās sacensībās ieguvusi 7 vārtus pret Portugāles 8. Nikna kaušanās Lieldienās notika Vā- !?ija8 meistara SC Riessersee un Šveices meistara HC Davos ledushokeja draudzības sacīkstē. ,.CIņas" beigās uz ledus palika guļam divi šveicieši, kas bija Jānones no laukuma. Vācietis BIrzaks uz Šveicieša Helerllnga galvas sasita druskās sa-vu hokeja koku. 6-8 uzvarēja Šveicieši. — , Krustvordu mīkla Usdevls V, Grasmanls. Bad CvtStaiBl, \6 X Umenisklt 1. Oaismas avoti. 6. MlkiU-nleces. 7. Asinsvads. 8. ArchitektUras ments. 10. Jautājums. 12 Zivs. 18. Oritķu burts. 14. Dž. B. Sova tautietis. 16. Dzēriens. 18. Ķīmisks elementa 19. Sporta ierīce, 20. Taustiņš. Stateniski: i. Peru galvaspilsita. I. Ēdiens. 8. Sēšana. 4. Izmirull milzu dzīvnieki. 5. Atēnu tempUs. 7. Latviju ro-bežpilsēta. 9. Klostera priekSnle^oi. 16. Grieķu burts. 11. Briesmu slgnils. Ii. Audums. 17. SUrtēt. 18. Medmeka pl*- derum^ leprlekiēJSfl kmstvfirda mlklii «triiiBSJoini Llmeniikl! 1. Valka. 8. Kotit i . ViA? Us. 7. a^lts. 8. Spāre. 9. Prāga. 11. Klepo. •13. Sukrene. 14. Arēna. 19. Ēdole. — itā-tenlikl: i. Valgs. 2. Antis. 8. Kalps, i Takse. 5. Vulkāns. 6. Skābene. 9. Palma. 10. Aukla. 11. Krese. 18. Operi. RAIBĀPĀSAULE 4 83 g. vecais Alesandro TTrbanl no-rcncē. gulēdams sUmlbu gultĪĻ laulijii ar 62 g. veco Tomasinu Sklaverl. Kad pašā laulību ceremonijas laiki micitāli teica vārdus: „... Udz kamir niva JOi Izšķirs...'*, sirmais līgavainis tikko dzirdami izdvesa „Ji" un — nomira. # Itālijas parlamenta loc^iem izsniegs „Lamu vārdu vārdnicti**, Iniŗi būs ievietoti ..nepiedienīgi*' Izttloim* kādus parlamentā nedrīkst Uetot 4 479 angļu māŗc. smagais Alberti Bartels no Medisonas, Vlskonsinas Stati, ASV. operitfvi ceļi ..atvlegllniU" par 60 mirclņim. Ārsts piskaidrojii, ka viņš pacientam izgriezis Uekos taukus galvenokārt no kuņfta apkārtnes, lai Bartels varētu kaut cik, kustēties pats uz savām kājāni Pirms pāris gadiem Bartels svēris pat 735 mārciņas un tikai pēc ilgākas badošanās kļuvis maillft ..sUldiks". Pēc grūtas slimības no mums Šķiries būvtechniķis Alfrēds Balaus dzimis 1882. g. 10. maijā Taurupes Purgalļos, miris 1950. gada 24. martā Ubekas latv. slimnīcā, apbedīts Forverkas kapsētā 30. martā. Nelaiķi kā krietnu un simpātisku cilvēku paturēs piemiņā viņa draugi. TAUTIETES, pieņemu pasūtinājumus Adas rokas somam ipcingiaml izpildīs JŪSU vēlēšanos kā mus-uru a krāsas izvēlē. Pasūtinājumus JANIS BĒRZIŅi, 0, Gloūcester Str.. Cov@ntry. i i i i i i i i i i i E e i e i i i l i i B B e ii Ja kādam butu ziņas par mūsu vienības darba viru Ilgonl Katlapu, dz. 1927. g. 21. 6.. Izbraucis atvaļinājumā S. g. 8. februāri un pazudis bez vēsts, lūdzam pazinot 8850. Labor Service Company komandierim, (16) Orossau-heim. (312) (212) ĒDG. FULSTS far Dēd drives vietu Nirnbergā). vai P®f- „ i&»rj.««M; to parādīt. Jaunais poUs paņēma i waidau/Bern, sci*weiz. Vai Jūsu trimdas ceļa somā ir Jaunākais ĒRIKA RAISTERA dzejoļu krājums fkmtoiks ar J . Sudrablņa ievadu un autora pašrocīgu ierakstu? Tas aptver pēdējos 10 g. radušos dzejoļus un ir spUgts ŠI laika dokuments, kur granda UelgabaU, kūp drupu lauks un pārlalclbā nogrimst mnētāja mūžs. Krājums iznācis ierobežota eks. skaitā, numurēts un maksā DM 3.—. Apgāds RtTS, c/o M O P Hospltal. Stoke MandeviUe, nr Aylesbury, Bucks, E n g l a n d . Pārstāvis Vācijā Andr. OzoUņS, (24b) Eutin/Holst.. Baltie DP Camp. (315) LATVIJAS pārstāvji ārzemēs ANGLIJAS A. Veiobsrgs, IL Carys-fort Rd.. London N 16. E. Andrioa, 37. Earls Court Hd., London W 8. E. Rirdins. 10. Winchester Rd., London NW 8. ASV: P. E. Irbe. 1500. Steillntf Flace. Brooklyn 18. N. V A, Bllmanis, 509, 4th Street, S. E. Wa8hington. D. C. Ed. Dobelis, 508. 2nd Street. NW Waverly. lowa. Arv. Lūsis. Rt 8. Coldwater, Mlss. Rūd. Krafts, Onida S. Dak. V. Pūriņš, 1028. Fulton E., Grand Bapids, Mich. Jānis Upesleja 5322. W. Wisconsin Ave. Milwaukee 13, Wi8. A U S T R A U J A : A. Strazdiņš, Reld House, Canberra. A C. T. A. PriedItU, 82. Sf. Mary Street, Camperdown (Sydney) N. 8. W. O. StrauU, P.O. Box 1560. G.P.O. Adelaide. 8A, A. Medenls, Migrants Centrē. Staff. Bl. B. Bathurst Lonija Kokore, 12 Seventh Ave. Alberton. via Adelaide S. A. Vilis EšoU, rinsbury MigranU Workers Hostel, Staft Adelaide- Rosewater, S. A. E. Meija, 256. St Georges Terrace, Perth W. BElĢUHi e. Erkens, 127. rue du Fleurus. Chatelet. Latv. Sark. Rr. Beļģijā, 25. rue Jacoues Jordaens. BruxeUes. BRAZTUlAt 2. Leimaoii, AtUmtiea 156, apt 101, Rio de Jsneiro. DĀNIJA: A. Upīte, Prags Boultvard 71, Kobenhavn. V. Briedis. PostiK» 211. Kohm-ha\' n V. FRANCIJA: B. Baomane 66. nst Mchal Foch. Lorlent . R Btrtnlecs, 81 rue de Selne. Paris 6-eme. HOLANDB: P. MartiniOBi, 8wei- Unckplein 48. den Haag. JAUNZĒLANDE! VI. AoiiņS, 8. Cracroft Terrace. Cashmere, Chrtstchiirch. RANADAi 1. Batraki, P. O. Box 1006, Sta C, Toronto 8. Ont. Brīvi Balss. Csnadian Latvlan New3paper. Box 295. Termlnal A Toronto, Ont. H. Dnipals, 10158. Wavefley Street. Montreal, P.Q. A. Kalniņš, 240. Grace Street. Toronto. Ont. NORVĒĢIJA: H. Dzelzkafali. Jerpt^ faret 7. Voksenlia, Oslo. SPĀNIJA: DI. Rlmkelta, Gran vis 15, Bilbao. VENBCUBLAI J. HeDkosens, Medī-catura Rural, E-do Ura, Sanare SCVIEDRIJA: Latvja Vārds, Postglro 156582, Prenumerationkonto fdr Utvlja, Box 15079, stockholm 15. LCK apg&ds LATVUA, ' TO JAUNKUNDZI, kas §. g 23. m bija pie Mlss Guenthne^ res EsUnsenas skolā. Breite teli, un izpalīdzēja kungam, lūdzu paziņot savu a d r ^ i šis avīzes kantorim ar .,5ecretary 299". (»9) Meklēju Apolonljo AKBfENI no Aglonas, pēdējās ziņas no Erlangenas. Lūdz rakstīt uz adresi B. Skromanls, N. S. Hostel ..Pencoed" Nr. Bridgend. Glam. S. Wales, England. (817)
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 15, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-04-15 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500415 |
Description
Title | 1950-04-15-07 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
1950. g. 15. apriH
PĒTERIS AIGAPc^
Sestdien, 1950. g. 15. aprlU LATVIJA
ti3
• i
t
dzēt Šikās vajadzības
idņa stāvēja valsts^ar sa^
-ieku. Tagad viņš bil^
kompasa. Vārdos viņš.
uzticību vecajai maX
'-pemaldigās ticības
f ^ M e c ^ a grīļojās im,
m Krameram klājās
aizvēra acis, tu^
ar baltu puķi rolfs
Pagnijas. Viņš nāca ap:
Brižam viņa pati tu.
ļauna un ziedoša kj
Viņa aicināja, sauca,
āba drebuļi, j^rņema
i . Slepeni viņSvifiiiieij
Jānltini galvu, 1^4 tas
bērniem. Roka pēc taia
dzelta. Brīžam likās, te
1S un viņš, ja necitadL
afldās patiesību.
" *, ja Urzulai visi
Viņš baidījās iendgt^
tu murgojot, bet arī m
]m No rīta Kramers daŽ«
sarkanām acīm, bāls, no*
Darbs viņam arvien der*
tikģad 14uva: pār mocību.
:jā Dagnija ar dēhi
; pajgaimam, ejot sauļoties,
bija gaišā un acīs miers,
lēiļm, kas maigi Iekļāva.
Mftvu, pliyināja pavasaŗt
^-Izlikās ka teilbniainās
i t t i ^ apņemta. Paiŗ
Srāmeru viņa» ĪSA parast^
iš. Tas rīkojās Uelajā no-ļiites
pļāvēju, iMfftodams to^
gan Vollganfes tentSi -
Viņam vairs nebija spe*
piespiestu novērst ada
prādības» Sei^sUesma^t
ž bija kvēlinājušas sirdij
ijaunu spēku. Prāts tiecād
I padn&no Urzulu ar ttai^
^Dagniju. Pirmo r^mōia
Krām^-juta^ ļ^^^^
k & varenāks par
Jtiem Hkumienv par pte»
pret tautu m ģimeni. T«
kas no ļauna dieva, vai
i a s , dtādi nevarēja iz-
Kāds žars bija ņēmis ^ t t
?§; Volfgangs juta, ka #
inreiz būs g^la, un kasjad
Ak, Dievs, kaut viņa atraK
)t mocītājas domas, virleti^^
g a n ī j a veseri. Kr^^
adāmo pirkstu sagrāba ^s.
tas sāpes, nags bija.
P
mm.
i'
m
'0'
a.
aētl. skaista sieviete",
satvēra P i r k * ®„JS
i
fiias pakāpieniem virig
m . pret savu g n b u ŗ P »^
aizgāja Dagmia^
skaistai" . ,„ ...
I miesas auds v i t o ^ ^^
ipatikā toreiz.
a
i j k - t e s t i n k t i v i ^ 5 5
^u.viņa to via?e"ia f j [
^u;kUiaipie^uta8fflŗne^
lem. viņa a t * ^ ' / ^ ciW
aomāc citas don^s u
Sis stāvoklis viņai 5^
iņa zināja, ka vien«« ^^jju
am. Atgriezts r ^ e n s - ,
līp.. Revērsties^Kraŗ kas
tūkstoškārt ne oŗ^^^ to
spējis vienreiz i^^j^^ono^ S k . Meli dzemdeg ir
izdomas melus, ^rlidzcieti*»
tības māsa, bet ar^ . ^ ^ i ^
nepietiek, l a i |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-04-15-07