Bavarijas Latviesu vestnesis, April 23, 1949

              ',"11 wr
• •• \
4
UA radio 6^. Sfivu vwS^-J^^^
Birļņiiiļtham:
LATVIA
Lstviao Newsiraper
pttblished imd«r EUCOM CivU
Affairs Di/isloo AiithorisaUos
NunibM* Ul^P 196. PnblisliM'
aod Editor: KSrIU Rabācs.
0P Ctfflp ICļeinkSU ocar
G&ozburg/D. Printer: ^cbwfib.
Volksbl." GOozbnrg/D., Bgm..
Landnu-Pl. 7. Cireulation: 1200d
Pttblished thm timis weekly.
LATVIAN NEWSPAPER
ļ Nr. U 068)
ItOk trit itHii « i ^ M»^
ktt natrlIlM Invai kipn
cilEtli H. MM!. OnhiMdt
ndtaklon K. ftftMkt ( M i
B. Ķbfli«, A. Utpa, H. Mbh
doiterti. R t t i l^
^et otm diena švSLI^- MAT^
rm atkārtoja avu iJJ^^' S^.^
va m^istartitulu. Floil^ ^««k^S? \l
titulu WigiS28tfe*^ ^'^5 fiS
rSid,-Itālija. ''^^^"siba ar'zobe^M
« I t o s GoMaless Vo- 1
gaidīji ieguva AS\? tenii^^^l^Sž
«JVjr^l» arī telpu t^'f'n^staM
1949. 'gadam,. uzvarm ?
B^*ara Skotes p i M ^ ^ C*'
Wat prafesionāla.^ X A
SŪTŅA ZARIŅA
APCIEMOJUMS
VĀCIJĀ
Britu iestādes
informāciju
neizsniedz
Daicie Turcijas cik^timj ^ "'^^vfi {iii»7i
• .Zv!e<li:ii.s sporta a o S . ' •
no MtBola t o t ā l a ' « t i l J'^Mi
Steru ofi TanSgu ' * "
J Apjļn Jutbola trenētSjs 6 n».
tosie^ V.Vacu sporta skols ii„iS"""i li
,Sievi«S.tt sacensika «rieltSL ,
gKuSas dejotajās «„ nSaj«5||
Mazajā Lemgo pilsētiņā Lipes pro-llf'
vincē Vācijas angļa oliupācjjas jos«>
^« lā, kur atrodas IRO angļa Joslas
, fitāba un augstāko britu okupācijas
iestāžu galvenā mrtne, pēc iepriek­šējas
informācijas 21. aprīļa vēlā
vakarā vajadzēja ierasties Latvijas
valdības ārkārtējam pilnvarotajam,
sfitnim Londonā Kārlim Zariņam,
5^ v i .
7 ^
kas ustt!sīmēts^ f^m
tad jusdnz vien ĪMf
p^iri^ tad i z Ū liļi mm^tr-'-''-"^' V ^
••''.-VV
a
koit'
redi
; Lidii. citiem
ātpiJūiKUmibu tigiad a13jļāj\isies
i&vSan noklusēta lappuse
liitobas vēstvirē, ikad pašos
Bu\-darbināšaiias sākumos *»
zinātni^ no pārliecīgas P*
teiiācijas kļuva akli. aka*
iķu: no 1942. gada līdz Htof
aierifli: zaudējuši, redzii- nav*f«^
m.tagad «Herald,»une"
$?i Francisko; ka turienes acu ^
stiffln izdevies atdot redzi i^. ^
iJam';Simsam, 26.g.;.v. Kalit«J
jversitātes atoinpētnieto'^,, f
āiziiecfeīgi strādājot pie
.i^iā cadotroria, zinātniekam
'tā saultetais • .Mtokts" - . ' ,
«izrtifelošanās. Smisaffl ga»^^"'
Jfeā.: mākslīgas acu lēpa*. ?
Vlņamv izoperētas. Tādf pas»
eeuot atjaunot redzi va
iatni^an, kas bijuši pin»*
upuļd.-
j/Ail ANEKDOTI
HENNEKl
p§c ilgāk^ sarunām Londonā
sūtnis ZariTjļ^ saņēma britu militār-pārvaldes
ielūgumu no 21. aprīļa
' līdz 2. maijam viesoties britu oku­pācijas
joslā Vācijā un iepazīties ar
* latviešu bēgļu nometnēm un DP
. djīvi. No britu okupācijas iestāžu
puses par sūtņa viesošanos tomēr
n^āda oficiāla informādjf nav pa­redzēta.
Mūsu ^laikraksta redakcijai
angļu iestādes 'Lemgo paskaidroja,
ka sūtnis Zariņš būs britu militāro
^ Iestāžu viesis, nedēlu garajā brau­cienā
dosies militārā eskorta pava­dībā
un ka par šo braucienu nekādu
' oflci|lu informāciju neizsniegs.
Neraugoties" m IŖO amerikāņu
,Jos^las galvenā štāba informācijas
nodaļas pūlē?n Bad Ķisingenā, angļu
Iestādes kaut vai formālu ap3tipŗi-f
nSJumu ps^r sūtņa Zariņa ierašanos
atteicas sniegt. Tāpat pēc X(e.mgo
telefoniskas. ^Jbilde? mūsu r e ^ c i -
^ Jaļ pieķt^eiutā rītā bija jāsecina, ķa
ari žijrhālistu pledajiišanās sūtņa
viesošanās programmā riāv pare-dzSta.
v Šādā nevēlēšanās pielaist
f pre^ fetviļgSu trimdas saimei • tik
svafigaijā' apm^ftlējumā pārsteidz, jo
no Londonas jau' pirms vairāķafta
nedēļSin'bija darīta zināma vieso­šanās
programma un triju Baltijas
valstu $utņu apciemojums britu
joslā .plaši pārrunāts baltiešu bēgļu
organizācltu sanākstnēs un presē.
Pēc oficiālās viesošanās program-
' mas, sūinim K. Zariņam Lem<»o va­jadzēja
ierasties 21. aprīlī pl. 22 va­kara.
Nākamā dienā sūtņus ofici­ālā
vizītē aicinājusi Lemgo britu
okupācijas iestāžu vadītāji. No tu-
I rienes sfltņi ar pavadoņiem automa­šīnas
dodas uz darba itti sardžu vie­nību
skati Osnabrikā. 23. aprīl
sūtnis Zariņš, .apmeklēs latviešu no-
- metni Grēvene, angļu galveno štābu
Minsterē^ bet pēcpusdienā • ieradī­sies
invalidu pārskološanas centrā
Bedburga. Sveļtdien, 24. aprīlī, no­tiks
Bedburgas centra apskate. 25.
aprīlī notiks Lingenas nometnes un
, Oldenbur^as Mežotnes nometnes ap­skate.
26. aprīlī sūtni Zariņu sa­gaidīs
Pinebergas J)altiešu unlversi-itātē.
27. aprīļa rītā sūtnis brauks
uz Neištates .nometm Holštelnā un
r pēcpusdienā "ieradīsies Lībekā, bet
ļ nākamā diena apmeklēs Spāķenber-
|gas nometni un Fallingbosteles izce-llošanas
nometni, par kuru dzirdēts
I tik daudz bēdu stāstu. 29. aprīlī
r; paredzēta sūtņa ierašanās Hanove-
M'as Stākenas nometnē un Blom-
•bergā.
Ķ 30. aprīlī Lemgo sūtņi atvadīsies
5 no britu okupācijas iestāžu vadītā-fjiem,
pēc tam sūtnis K. Zariņš do-
^jsies uz Augustdorfu, kur notiks pa-
J?^Plašināta LCK sēde. 1. maijā sūt­ījis
pieņems .baltiešu organizāciju
Iapmeklējumu, bet 2. maijā izlidos
atpakaļ uz Londonu.
Aaietist'' nogremdēta, nogalināti^
un ievainoti 52 singlu jūrnieki UN bittt pārstāvētas
Tel 10 nācijas/ ļa
Pddomja Savieaiba tās
nebūta aaektejttsi
UN politiskās komisijas, sēde Lēk-
1,5 miljoni kom&nlatu karavīra sakustējušies par Jauna visā Jangtse
fronte. Tie Jau 48 stundas uzbrūk nacionālistu pozidjām. Lf^ piekt­dienas
ritam bija pārceltas upei abpus Nankin^gal 6 komflnista divīzi­jas
un kritusi Kiang Pii pilsēta upes otrā krasiā. KomOnista artUerUa
pēdējās trīs dienās apšaudijasi 5 angļu karakuģus un korveti ,^/Mne-t^
sf" nogremdējusi. Pēc BBC ziņām krituSi 44 angļa Jfimieki un S2
ievainoti No Honkoagas uz „Ametyst*« noremdēšanas vieta izsutitt ^ ^
divi 10.000 U kreiserii. Jo mazāki iznicinātāji smagi apSaudIti un at-ļsaksesā Kantonu. JPelc^ n'^eapLstiipirli'nSātSam^ ziņām, nadonālistu vadību pārņems LG.»i Dmpika o^i,z rvnDēiarnUt āe^ss ra.pi ^āu«rn5 fs«kM a«le«uk» nsanuda^u ^^si tramr-i
maršals Cangkalšeks, kas kopš decembra oficiāU bija atrSvie8%o vi- f^^, ^^^^^^ ^^^^^
sām valsts lietām. Par angļu kuģu apšaudISana Londonā valda safepaa- ^ AngUjas politiku, apgalvo-kums,
lai gan ifdz rcidakcijas slēgšanai nebija vēl ziņa par kādiem dfi. M^^* tur tautas verdzībā un
oialiem Lielbritānijas valdības soļiem. | nedod tām brlvibīt Fostero Daiess
; atbildēja: »,Anglija palīdzējusi ie-
Kad otrdienas pusnaktī Nankin-gas
valdība • neatbildēja komunistu
vadoņa Mao Tse Tunga ultimātam,
bija skaidrs, ka komunisti savu ie­priekšējā
hedēļā pēc pirmajiem pa­nākumiem
pēkšņi apturēto of'^nsivu
Jangtse frontē atjaunos. Komū-nisru
armijām jau pinn<ajā triecienā
bija izdevie? tuvoties Nankingal
līdz 15 km, un ieņemt vairākas na­cionālistu
tilta gala pozīcijas upes
riemeļu krastā. Gan dažās vietās
Ld tsung Jena karapulki izrādīja
ievērojamu pretošanos, taču komū-ņlstii
pārsvars bija tik Hels, ka ar
ilgstošu aizstāvēšanos Jangtse zie­meļu
krastā nevarēja iŗēķināties.
Tāpēc arī nacionālistu valdīl)as ie­stādes
jau nedēļas sākuiiņā pārveda
savus archlvus Uz Kantonu ua^ sa­gatavojās
bēgšanai. T,rešdien īsi
pēc pusnakts sākās ļoti spēcīga ar­tilērijas
ugtms upes ot^ā krastā.
Pilsētu lielā steigā atstSlja teerti-un
nacionālistu vi^dībsv Visi
ceļi pieplūda bēgļiem im dz<5lzceļa
stacijā risinājās neāprakutāmi skati.
Sajukumu, pēc korespondentu zi­ņām"
no Nankingas,' vēl pavairoja
komunistu sabotieŗi, kaai vairākās
vietās aizdedzināja pilsētu un sacēla
aplamas gaisa trauksmes.
Angļu flotes korvetes „Ametyst"
nogremdēšana notika otztiien pl. 9
rītā — 15 stundas pirms' pamiera
izbeigšanās. Korvete atradās ceļā
no Šanghajas U2 Nanķinifu, lai pie­vestu
angļu sūtniecībai un konsulā­tam
pastu un pārtiku. Dienvidrie­tumos
no Nankingas kbjrveti apšau­dīja
komunistu lielgabalu baterijas
un ložmetēji. Vairākas granātas
ķēra kuģi, kas sāka grimt un uzsē­dās
sēklī. Itad kuģa kapteinis pēc
pirmajiem šāvieniem uzvilka baltu
karogu par zīmi, ka korvete komu­nistu
un nacionālistu kaujās nepie­dalās,
komunisti tomēr ai)šaudišanu
Henpekes, kustības .i^ay|;^^
,V.V'sttādmekam F^^^
;4(|oie,h,Hs: a:uinle.;5s.'satuīn^dFasi^i)gf^e^«^v^«^^^
.«ada tabakas devu. f^^^ <m lietojis šī rekorda StSpr
ļurļpthāksauks m-^^'^^^ t\
• Šakpijas iedzīvotāji | « S j» %^
.zu»ņā par. Hennekes Sc», t
ivaļa'ītājiem iecels. b'Jf'fgv^^^^
mūdeņu komandieru^ijj^iļ
«iloļļieredzi.- ko.sie viru p
llaikā^,ziņPJot:^virspav^^^^
:i>eJPs-aprē-j armekuo. r' du, kai»Sci^eš sd iensasf^
HēMek«s-kustībur^aPf
.•Bavārijas robezpoUcija^ ^^^^ļ
iHu'joslas nākošo b^glj 5e#
•Semiekes- akcijas, sakumasl#^
šojies. s a l i d z i r i o t . » - "
Atkāpies AS¥
armijas ministrs
Rojals
Prezidents Trumens trešdien ofi-
^āli paziņoja, ka atkāpies Savienoto
Valstu armijas ministrs Kenets Ro-
J^s. par kura demisiju runāja jau
agrāk. Ministrs savu amatu atstās
J^ākamajā trešdienā personīgu ie-
^^eshi dēl, jo viņš vēloties atgriez­ties
privātā dzīvē. Jaunais armijas
5}inistrs pagaidām vel nav iecelts,
venerālis Klejs Rojalam nosūtījis
' pateicības telegrammu par atbalstu
oarbā, kopīgas Vācijas problēmas
kārtojot. No amata atsaukts arī
ASV vēstnieks Parīzē Keferi. Viņa
' Vietā iecelts Briījss. Keferi darbo­sies
Savienotajās Valstīs.
turpināja. ^ Korvetes komandieris gūt brivibu vismaz 10 nācijām, kas
pavēlēja visiem kuģi atstāt. Komū- šeit pārstāvētas, un te būtu vS ot-
Dažas stundas vēlSc taf pašā vietā HS!r»-^»^.^°«^,''^^ ^ ^ ^^
tājs atbildēja un sašāva viemi kra- ^fr.' ^^^,.0 nf^šs^^
admiralitāte no Honkongas m no­tikumu
vietu izsūtīja 10.000 to krei­seri
^London*", ar 6 un 12 collu liel­gabaliem.
An šo kara kuģi, ktstd
tas sasniedza nogrimušo „Arafity8t",i
Prāgā apķīlā
„Pravdu**
un
Prāgā pldctdien policija a|)ķS«
lljusi iepri^jfis dkm JSim^
du*Van .Jtvestlja^ Abi Maate^
VBS ofidosd satu^juši rak^^u^
ko čeehu kmūnistu valdība at^
zinusi par nevēlamiem platīto
tautas masām. Baksti patiek
augstākā mērfi interesanti ua Ue-dna,
ka satelītvalstls noftiak lie­tas/
kas nav paredzētas Staļina
piecgadē. JPravda'' raksta, ka
Polija un CechosiovakUa van^t
pašreizējos apstākļos Padomju
Savienību novest tai paSā stāvo*
kll. kā 1938. gadā Anglija un
f^rancija to novedušas Min^ehonē.
^Izvestija*" brīdina Ceciiosļor
vakijas strādnieku masas, ka vi­ņu
komunistiskai valdībai nav
ndcfidu izredžu saņemt salmnie*
cisku atbalstu no Padomju Sa­vienības,
kamēr (echi; nav para­dījuši,
ko spēj viņu pašu pro­dukcija,
un iepildījuši savas fco-mOnistiskās
valdības salmnije^-
bas plānus. Pfirl^ēdzēji no 1^-
gas stāsta, ka pretkmūnistlahBia
no^saņojums čechu tautft .aug
augumā. Skolā ģeografijcul «t^n^
dā jautāts» kur atrodas ĪMifa^
Skolnieki nfiapdonOidamias ;at«
bUdēJuSl: „i;z' 45 un 31 metcU
viļņa/* Art iPoUjfi p6c ien. I&UP
lija nodēļpnainl apmklēluma
gaiss k l « # f
' • , vmmikmmmmmmmmmmmmmmei
I I • I 111 ī 111 ra],iir niriniiiimh -
Rietumi
komunistu baterijas apšaudīja ar!
piUiu sparu. ^London** atb^dēja^ m
2 un pus stuivdas loz Jan|t$ē risina*
jās īsta artilerijfts divļcauji. ,JŪ»^-
don'* zaudfej^ 11 krituŠog^uii tevafe^^^
notos.
Kamēr ,JLrondon*' sedza r ,fAm^-;
tyst", korvetei blakus lliēģinSja fto»-
laistiies angļu flotes ,;Sundeiiand**
Upa hidroplāns; lai uzņemtu ievai­notos,
kas jau 24'stundas gulēja uz
klāja. Ari lidmašīnu ķinleŽu ko­munisti
apšaudīja un, tā, darbu ne*-
pabeigusi, bija spiesta startēt at-pakallldojumam
uz San^ghaj\ļ. Tad
ceturtdien ieradās divi- iznicinātāji,
kas „Ametyst'* izpumpēja im novil­ka
no sēkla, T| kā abi iznicinātāji
ari tika smagi apšaudīti, admirali­tāte
bez kreisera „London** nosūtīja
vēl vienu 10.000 to kreļseri ,,Black
Swan", Ari to krasta baterijas no­klāja
ar granātām.
Uz visiem 5 apšaudītajiem angļu
em
PARTIJAS NEVAR VIENOTIES PAR JAVNO BA3
LINES AMERIKSI^U iOHENDANTS ĢEN. RAV&tlB A.lC>RiBEIB8
NO VARŠAVAS
Joprojām nav noskaidrojies, vai Berlīnes blokādi iecelt Lai
gan neviens neapSauba baoma fstenibo, ka Padonau (SA^VIatdlN^ Ma
pinns vairākām nedēļām sākoši taustiSanos Vaiinftoni an tōnmil,
nedz ASV, nedz Anglijas slieta mi-nlstriJasottciSll šo Krenļa Jaoaiko
manevra atklātībai nav paniņojaias, bet ari iS^a sariiņa eiaiiiIlMi ne­noliedz,
tidus, ka sabiedrotie IzlSmoSi pret lltaskavis |il!kfegi6 „mi(m
griba" un aukstā kara likvldēfiana IzturSties tSķ l^daH dlt iļen^^^l^
spējams. Padomju Savienībai rietumu prese un radio Ik Hiill alti*
dina, ka BerUņes blokādi sāka paši krievi, i^e tam ļaunt^ cIeMrdlf i
on nozied»gfi noloka.
Otra svarigāki problēma-«lUetamvaoiJas vabts. salvmmea ipt^ein^
Sana, kas kavē ari Jaunā okupācijas statūta tey^%na triJ&i rlit^ii
Joslās, Joprojām nekastas ne par sprīdi vicu sodSldemokraŅi ifiitin
torislLās rīcības dēļ. f
Berlīnes bl<Mdes iecelšanas lietā IņāTm: ir^ 4y2 tk?rituJši^ i-m 51 ieva5in?o^ta.i.s^. - stnāekdļēi.ļ as Lvaidi ū graatid ušģieesn edriāvlii sj auKnil eajsp - Sde?nm,tsn z^iņno^ ^pa^r^ ^44^ kritušajiem un ļ^^dan't^a ^ģ^en^er āļa^ " HmBielirjalī n3^es dikeno-u
(Beigas 3. Ipp.)
„KIeja lidmašīna notriekta, Amberga
sacelšanās ienaidnieks virzās
9»
avariļa • , ,
L I E L O A M Ē E I K A Ņ U A R M I J A S M A N E V E U GAITA
Bavāryā jau vairākas dienas tur­pinās
liāle amerikāņu armijas ma­nevri,
kuros piedalās 70.000 karavī­ru,
vairāk nekā 1000 tanku un vai­rāki
simti lidmašīnu. M^novru uz­devums
ir atvairīt ienaid • V u . kas
iebrūk Vācijā no Ceclv):;i/>val<:ijas
un kura sauszemes un gaisa sļpēki
ir ievērojami pārāki. Trešdien
amerikāņu karaspēka pretizlūkoša­nas
nodala „saņēma ziņas", ka ie­naidniekam
„izdevies" iefiltrēt aiz­mugurē
spiegus un sabotie^rus. So
lomu tēlot bija uzdots pārdesmit
virsniekiem. Līdz piektdienai „1teo-rētiski*'
bija kritis 941 aiftierikāņu
karavīrs.
Tad cīņā metās ASV lidotāji.
Zemlidojumos viņi uzbruka manev­ru
vadības galvenajai mītnei un to
„sagrāva". Kritušo virsnieku vidū,
kas ,.aizgāja bojā ienaidnieka uzli­dojumā",
atrodas arī ASV militārais
gubernators Vācijā ģenerāls Klejs
un ģenerālleitnants Hibnefs. Kleju
^notrieca" ienaidnieka izniicinātāji,
kad vh)š lidmašīnā devās uz ma­nevru
vietu, bet Hibneru „ievaino-ja'*
uzlidojumā aerodromam, kurā
viņš sagaidīja ģenerāli KlejBL Piellct-dien
,.ienaidnieks** turpināja virzī­ties
dziļāk Bavārijā. 6000 ameri­kāņu
karavīru,. kas ir 70.000 viiru
lielās armijas priekšpulks, ,,atkāp-jas*'.
Atiešanu apgrūtina ^b^gļi"
kas pārpildījuši visus galvenos c-e-ļus.
Militārā policija „saņēinusi rī-viesošanps
Varšavā, cetiartdienas
vakarā vācu raidītāji oficiāli ziņoja,
ka viņš atkal atgriezies Berlīnē.
Vizīte Varšavā bijusi „privāta rak­stura"
un notikusi pēc poļu valdī­bas
aicinājuma. Netieši ģenerāla
SUI Haulija lidojumu uz Poliju izskaid­ro
UP ziņa no Vašingtonas: treš­dien
polu vēstnieks Viņevlēs ap­meklējis
ASV ārlietu viceministru
saimniecībās lietās Viljemu Torpu.
Viņeviēs lūdzis, vai amerikāņi Po-kojumu",
ko darīt, lai atbrīvotu sa-ļJJ^«s/abā nevar^ atcelt 4ažus
tīksmes maģistrāles armijai, jo P^ļ^^okades^ noteikumus. Infor-eventuāla
kara gaditumā karaspē- W ^ aprindas jau sen zināja stās-kam
būs jācīnās ne tikai pret uni- h^^,^%^^7 tT^L^ formētu ienaidnieku. Lai manevri P ^ l P^l« saimniecība, kas līdz šim
būtu vēl reālāki, ģenerāUeitnantsh^^^"?,."^ ff^^»
Hibners paziņoja, ka .,Ambergā sā- h^^^ Vāciju rūpniecības ražojumus
kusles sa^lšanās^ Ari dabā ma- J?? .i^J^^ki"^
nevri visai Iespaidīgi un lielie ceļi ^ P^ša iemeta deļ Varšavā lūdza
gar Cedioslovākijas robežu tā Pār- h^^^^,^,? ^ Berlmes^ komandantu
pildīti amerikāņu džipiem un tan- ^vj^u'^^
klem. ka civīlā satiksme jāpārtrauc. I pretblokādes Uetas.
UP pārstāvis ziņo no Berlīnes, ka
padomju iestādes vēloties zināt, vai
rietumu sabiedrotie atcels pretblo-kādi,
Ja krievi izbeigs blokādi, un
cik ilgs laiks pēc tam paies, kamēr
sasauks četru valstu konferenci, kas
lems par visas Vācijas problēmu.
Informētas aprindas norāda, ka
Kremlis baidās zaudēt savu ietekmi
Rietumeiropā, Ja komūiflsti zaudēs
prestižu Vādjā. Un to varētu at­gūt
vienīgi tad, ja izlīdzinātu līdz­šinējās
domstarpības. Tāpēc krievi
tagad izlietojot visus iespējamos lī­dzekļus,
lai varētu piedalīties Rie-tumVācijas
jaunās valdības kontro­lē.
Skeptiskākie politiķi rietumos
iviedri veļas izraidīt
vācu bēgļus
„National2eitung'* ziņo. ka zviedru
valdība pašreiz apsver jautājumu
par Austrumrvādjas vācu bēgļu iz­raidīšanu
no Zviedri-^as terrltdrijas.
Pēdējās nedēļās Zviedrijā kanu vai
gumijas laiviņās ieradušies vairāk
nekā ICH) vāciešu. Zviedru oficiālās
iestādes viņu b^Sinas' motīvus
neuzskata par pietiekami svari-gieni".
Pret vaildibas' rīcību pro­testus
ministru prezideritam Erlan-deram
iesnieguši to pilsētu iedzīvo­tāji,
kur bēgļi pirmorieiz izkāpuši
krastā^ un zviedru garīdzniecība.
Protestos norādīts, ka vācu bēgļus
padomju iestādejs nosūtīs uz -Sibiri-ju,
tādā kārtā sodot par neatļautu
izbraukšanu no Vācijai
turpretim domā. ka visi izlīdzinā­juma,
baloni, kp pēdējās dienās pa­laidusi
gaisā Maskava, nozīmē vie­nīgi
jaunu politbiroja triku, lai aiz­kavētu
Ri^tumvācjj?is valdības di­bināšanu.
Vašingtona visas ziņas par Berlī­nes
blokādes atcelšanu līdz šim ofi­ciāli
tomēr nav apstiprināju^, lai
gan ārlietu ministra paskaidrojums
uz to netieši norāda Kfirtējfi pre­ses
konferencē kāds žurhālMs jau­tāja
Ečēsonam, vai vii;ia»i Ir kas zi­nāms
par krievu vēlēSiinos atcelt
blokādi. IVEnlstrs atbildēja' burtiski:
,,Es jums varu pateikt to. pašu, ko
teicu priekš nedēļks. Manam torei­zējam
viedoklim pievienojās ari
prezidents Trumens." Bft priekš
nedēļas Eēesons paskMdroJa, ka sa-nihām
ar Padomju Savienību vēl
Joprojām spēki agr^čais ļpriekšno-telkums
— Berlīnes blokSaes atcel­šana.
Otrs Jautājums, kas nav mazāk
svarīgs par Berlīnes jautājumu, ir
Rletumvācijas valdība un satvers­me.
Par lielu pārsteigumu vidiem,
vācu ' sociāldemokrātu, pārstāvju
konferencē HanoverI trdklien iz­strādāti
seši punkti, kas it* sociāl­demokrātu
priekšnoteikums v^lfim
turpmākajām apspriedēm Bonnfi. Ja
tos noraidīs, SPD atsacbles sēsties
pie kopīga aspriežu galjAa. SociU-demokrati
prasa, lai jmaikfis vācu
valdības lēmumus netetdčmftu oku­pācijas
iestādes, lai tai bfitu lieUi-kas
likumdošanas tieslbi^ un lai vi­sās
vācu zemēs valdītu IJdzI^ dzī­ves
priekšnoteikumi/ īpaši spciālfis
likumdošanas un nodokļu lietfi^.
SPD Jaunās prasibas Uelu pār­steigumu
radījušas ari pašu vādešu
(Beigas 3. lap^.)
Iecelts jaunais ASV vēst­nieks
Maskava
Trešdien p^ldents Trumens par
jauno ASV vēstnieka Maskavā ie­cēlis
viceadmirāli Alanu G. Kirku.
Līdz šim Krrks bija amerikāņu
vēstnieka^ Briselē, tai pašā laikā
pildot sulņa pienākumus ari Luk-senUjurgā.
Viceadmirālis būs ģe­nerāļa
Bedela Smlsa pēcnieks.
Kirks beidzis flotes akadēmiju An-hapolisā
un karā komandēja invā­zijas
floti Normandijas piekrastē.