1950-02-22-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Tr^dien, 1950, g. 22. lebruSrl.
BRĪVĪBAS, LĀPAS NESĒJI
Iestāde bez adreses
«ari...
Te jau
P§r-pa
reizei
traucētu-^
ūuēfffaUja dimd mga, viļņo 9augava,
mixdx ūuaebUa un amtdda Spidela
1940. gada rudeni Londonā kādā
Bēkerstrita trūcīgi mēbelētā birojā
uz slepenu apspriedi pulcējās izmeklēti
virsnieki un angļu slepenā
dienesta civilie epeciāli^tl Sanāksmes
moto bija Cerčila deklarācija
parlamentā: „Pārsviežiet ugunsgrēku
viņii paSu mājās!'* Apspriedes noslēpumaino
atmosf airu sevišķi pasvītroja
trauksmes sirēnu kaukšana,
bumbu sprādzieni, liesmojošie nami
—Londona dega! Tikai nedaudzi zināja,
par ko spriedīs un ko tieši šajā
sanāksmē noorganizēs. Lielākai daļai
nebija ne jausmas par jaunveidojamās
organizācijas nosaukumu,
nedz ar! tās nolūkiem, tāpat kā neviens
dalībnieks nezināja otra īsto
vārdu.
lo spteguļ
^sp^^r^^* J^^iitist: te*;.
M
; ,'1 -I
m
ii;-
ļgļcas viņu
^^,^..._^^.^^^'inurgos.Mr;
ŗ^^p^Š^^ās ^ p^ri-;
cW krū-
> lāi at-
_J>fet^lani paš§^
p | i i i i ^ . ^ p^
"**^li|^|Bele drebe-ii
'**^4; 3 ^ nolaidusi
iidz.
^1^-l o virdu lieto
'Pi)ŗottV'->lar ap- ia» It di;
gP^iittSfll^nS»^ raksta
f g ; ^ C t i : skeptiskajā
' ^ p i i i f n ļ l t ā j am Ttt':
neēja mākslai, bet
«it »Ar Turgeņeva
SiSmaiilsi Ir kaprl»
..«Sksla, pretēji r«-
1,^ Ir mistikas
^T^st tSienas grSma-
Slmsl A r i viņa ro-fOkst
piemēra, atce- Ipttŗeja slimošanas
(un kas atminas
iazejļnieku teikts,
l i t s un velna ^J;
man rakftl
f: ļ>ar dzejnleKa
t^Jl^eiRtmē, ka W
| » ? t u tefk^! .,vel-
IJileva «^Mīdīts".
f»t«zTme: všļ«JV
.ftelmsV, mS*;
i*» un nevis
l e n t a M a u r i ?s
SCIBA
-iigaies izdevuma
piklōpēdijas īļ^
T-%tveŗ rakstos
'Iribas. Izdevuimi
pil
Nodibināto iestādi nosauca par
^SOE (Special Operations Executive),
ko tulkojumā varētu apzīmēt par organizāciju
speciāliem uzdevumiem.
Par jaunā pasākuma galveno mītni
kļuva Bekerstrita birojs, bet tiešā
ceļā aizsniedzams tas nebija nevienam.
Ar to varēja sazināties caur
desmitām citām norunātām adresēm.
Pat angļu admiralitāte un gaisa
flotes vadība nevarēja piekļūt šai
iJiestādei bez adreses". Katram, kam
bija darīšanas ar nepazīstamo organizāciju,
vajadzēja savus pakalpojumus
nodot citā vietā. Dažam bija jāgriežas
kara ministrijas birojā 055,
citam jāuzmeklē kāda luksus d»-
vdkļa īpašnieks Portmenskvērā uti
Vienīgi tie, kas piedalījās dibināšanas
sapulcē, iesauca šo pasākumu
par lUrmu.
Savu darbību tā sāka ļoti spraigā
tempā, iesaistot par administrācijas
un pārvaldes darbiniekiem pārbaudītus
unif rūdītus speciālistus. Jau
1941. gada pavasarī SOE bija ievērojams
līdzstrādnieku skaits Francijā.
Tie visi bez izņēmuma bija
angļi, kas labi pārzina franču paražas.
Par organizācijas populārāko
un bīstamāko izlūkošanas nozares
vadltājui;ļcļuy|i. Iņ|^ligenjt ^ļServļced
maj(^ -^TOti^š BaknJ^t^.' Viņl^^^^^^^
vadīja savu\aģentu darbībuvar tik.
labiem panākumiem, ka vācu pretizlūkošanas
ierēdnis Heinrichs Blei-chers
izteicies: „Es nevaru izšķirties,
kurš no diviem jāpakar pirmais, vāciešiem
ieņemot Londonu, Cerčils
vai, Bakmeistars."
Galvenais SOE mērķis bija atjaunot
kontinentā ticību Lielbritānijas
uzvarai un tikai otrā vietā sekoja
sabotāžas un rūpniecības uzņēmumu
„zinātniska" atklāšana un iznicināšana.
Trešais uzdevums bija rūpēties
par pasta satiksmd no Lielbritānijas
uz kontinentu un atpakaļ drošu
satiksmes ceļu izraudzīšana bēgļiem
un aģentiem abos virzienos. Ceturtkārt
Firmai bija jāgādā, lai neapdomīgie
un kartgalvji franči nepārsteigtos
un lai vājie neiekļautos t. s.
čukstētāju barā. Pēdējais svarīgais
uzdevums bija apbruņot vācu okupēto
apgabalu patriotus ar angļu
ieročiem un rūpēties par partizānu
militāro apmācību.
Atrā laikā pēc rūpīgi un stingri
Izstrādātām pārbaudēm un tikpat
slepenām apmācībām desmit angļn
aģenti bija gatavi sākt lidojumu uz
Franciju, kur viņiem, apbruņotiem
ar radioraidītājiem, bija jānolec ar
izpletņiem. Pirmais SOE aģentu izlido
jums, kura vadība bija uzticēta
vienam no labākajiem Firmas
audzēkņiem Džordžain Noblam,
beidzās ar neveiksmi. Tikai nedaudz
stundas pirms noteiktā starta vācu
sprāgstambumba trāpīja tieši to namu,
kur notika pēdējā sagatavošanās.
Divus Nobla biedrus nogalināja,
trešo smagi ievainoja. Neievērojot
nelaimi, Nobls, kas eksplozijas
brīdi neatradās namā, stingrā apņēmībā
devās uz slepeno lidlauku Bed-fordšairā.
Saņēmis pēdējos norādījumus,
viņš iekāpa mazajā Vaitlija
lidaparātā, kas nekavējoties pacēlās
gaisā, viegli izvairījās vācu naktsiz-nīcinātāju
lokani un bez šķēršļiem
sasniedza Franciju. Iepriekš izraudzītā
vietā. Nobls nolēca. Bekerstrita
pavēle bija īsa: ,.Uzņemiet sakarus
ar Maksi H." Noblam vajadzēja pakļauties
Maksim H. bez iebildumiem
un jāstrādā viņa vadībā kā telegrāfistam
un aģentam. Viņa uzdevumos
ietilpa ari uzturēt telegrāfiskus sakarus
ar Bekerstritu un sagaidīt nākamos
SOE ļaudis.
Nobls sasnii^dza zemi bez starpgadījumiem
un nerunātā laikā ar
minūtes precizitāti varēja ziņot uz
Londonu: „Esmu drošībā — Džordžs."
Tā sākās Firmas darbība Francijā.
Džordžam Noblam sekoja gara virkne
varonīgu viru un jaunavu. Isl pēc
Nobla Franciju sasniedza Žaks Deglis,
kura specialitāte bija informācijas
vākšana par stāvokli okupētos
apgabalos. Trešais bija labsirdīgais,
mazais Benijs, kura speciālais uzdevums
bija izpētīt vācu naftas rafi-nērijas
Francijā.
Tālāk, pienākot arvien Jauniem
aģentiem, organizācijas darbība vērsās
plašumā. Vācu prestiža graušanai
tie rīkoja bezgala daudz dažādu
sīku incidentu, Piernēram, Parīzes
apakšzemes dzelzceļā kādas vecākas
dāmas spieķis nejauši aizķērās aiz
kāda vācu virsnieka kājas, un tas
nokrita visā garumā . Vecā dāma tik
izmisīgi atvainojās, ka vācu virsnie-km
lieatllka tiekā cita kā izkāpt
nākamā pieturā. Sādl gadījumi atkārtojās
dažādās pilsētas daļās. Sis,
t. s. X punkts bija padarīt ienaidnieku
smieklīgu. Nākamais Firmas
instrukciju punkts Y gāja jau soli
' tālāk: „Padariet ienaidnieku nedrošu."
Tad sekoja j ū k l i s : „Organlzē-jiet
terroru!" Lillē nogalināja kādu
vācu kaprāli. Vācieši.atmaksai pub-
JĀNIM DMIŅAM JAU MAZS lETAUPlIUMS. — MCSU PRIEKI UN
SEDAS
Ir patiess prieks ilooi mOsu trimdas
saimi» vienotajai Latvijai, ka nodibinl-tas
pirmfia latvleSu sportistu kopas t i -
laJft kontinenta. VlsSm tflm ir brlnil*
latviski nosaukumi. 3et!ierstas imi*
grācijas centra SaJSs dlenSs darbUm sS-ka
J. Rioģa. A. Reimaņa uc sportLstu
dibinitil kopa Ausettis. Modaxl)e« vtr^
fias Sļ^en plalumA, un aus daUbnieku
skaits. Adelaide Janvāra belgSs noorganizējis
Spīdola. Tās iniciatori ir a
Bēr»carinl. O. Resnais. L. SndzeUns uc
Tuvākajās dienās no Grētas ģimeņu nometnes
uz Adelaidi par turienes austrā*
Uešu VMCAs basketbola treneri' dosies
Andr. Bērziņi Adelaidā veidojas ail
tik spēcīga latvleSu iachistu saime, ka
tā «draud" izvērsties par vienu no vis-tficamākajam
Austrālijā. Nupat ap tO
mōsu sportistu, to vīdtti j . Udroanls, Fr.
Ukflēvics uc. pulcējās sanāksmē «idne*
jā un pie turienes LatvieSu labdaitbas
biedrības ar priekšnieku F. Brflvela atbalstu
nodibināja sporta kopu Daugava.
Pagaidu valdē ievēlēja Ind. NIcl. Br,
Strazdiņu un Sp. Klauvertu. Veikti jau
arf visi priekšdarbi sporta kopas Rīgas
darbībai Melburnā. Tās organlz«anā
aktīvi Piedalās H. Turas. K. Sātiņi. K.
Ozols, P. Bumbērs uc. Vai nav jauki,
ka Austrālijā dimd Rīga. viļņo Daugava,
mirdz Auseklis un smaida Spīdolai
e
Caivieau «periar
Siwepā un cttea
hcnfinenica
cenitlei pret Austrālijai latvieāu v i^
nnm. AuatrāliJii U t ^ Ubprit spēlētu
ari Bi Kanādas un ASV tautiellem, gai*
dot atsaucu no turtenes, interesentiem
Jāsazinās ar Austrālijas latvieiu Iachistu
pārstāvi G. Bērzzarlņu — 6,
Wheaton Rd.. st. Peten. A d ^ d e . 8. A.
Australla.
Sidnejas latvieSu sporta Uetu kārtotāji
palreit gādā plaiākas saeensibu
iespējas mOsu izlases Iķēpa mētājam
Hakellm. kas ieradies Austrālijā. Cerams,
ka Rakelis Jau R ua 18. febni-āīf
piedalīsies IfusautviAsas itata vieglatlētikas
meistarsa^stes Sidnejā. Tur
sagaidāma milzīga konkurence, Jo sa-cenMbās
startēs art daudzi citu zemju
aueti, kas atgrlttulies no Jaunzēlandes,
kur piedalījās Uelbritāniju impēriju
sporta spēlēs.
K a n b ē r ā , februāri.
Arnolds Smlts
ivļ|., depiit frančus. Kādā
piJsētā izrāva ^ņo
pfeko darba
pEL dala un
Rmdā divi Bob^-
Žiemiņas apga-
„Vai kungam paradīt vēl ko,**
„Paldies, mans virs jau redzējis
pietiekami!"
ggļj^a^Vm pakl^^^^ pazīstamu kplobo-rātorii.
Arī ^ādi gadījumi sekoja
viens otram organizētā veidā.
Bekerstrita uzdevums un rūpes
bija sagādāt un sagatavot pēc iespējas
vairāk varonīgu un pašaizliedzīgu
viru, kas nebīstas nāves. Ar varonību
vien tomēr vēl nepietika. Be-kerstrīts
prasīja personības, cilvēkus,
kas spētu strādāt individuāli, un
pretoties ar! SD bendēm un viņu
mocībām. Tie nedrīkstēja kļūt nodevēji.
Bekerstrlts meklēja un ari atrada
cilvēkus, kas brīvprātīgi bija ar mieru
uzņemties šos grūtos uzdevumus.
Pieteicās tiklab angļi, irl, kā arī Kanādas
pavalstnieki. Blakus viesmīlim
ar līdzīgām sekmēm darbojās
bagāts uzdzīvotājs. Daudzi pieteicās,
dēku kāres dzīti, citi, lai atriebtos,
diaži gribēja vienkārši izvairīties no
kara dienesta, bija ari tādi, kurus
mocīja ilgas pēc Parīzes kafejnīcu
terasēm, kas nevarēja dzīvot bez
kontinenta galea. Daudzi pieteicās
arī tādēļ, ka viņi uzskatīja šo pasaules
kairu par brīvības krusta karu,
par cīņu pret verdzību, par gaismas
ciņu pret tumsu.
Tāds bija Džons Smlts, kas pirmais
Izpelnījās augstāko Lielbritānijas
goda zīmi — Džordža krustu. Sākumā
Smitu aicināja uz slepenām, bet
nesaistīgām pārrunām kādā Port-menskvēras
dzīvoklī. Viņam nebija
ne jausmas, kadl uzdevumi būs jāveic.
Viņš zināja tikai vienu, ka tam
jāierodas un šī saruna jātur vislielākā
slepenībā. Stundām ilgi Smltam
bija jātērzē par karu, par Franciju,
par draugiem, savu dzīvi, ģimeni un
darbu. Tikai pašās beigās viņam
jautāja: „Vai jūs esat ar mieru strādāt
Viņa Majestātes dienestā?" Protams,
viņš bija ar mieru. Smltam
bija jāatgriežas savā darbā un vienīgais,
ko viņš uzzināja par saviem
nākotnes uzdevumiem, bija īsais paskaidrojums
— par turpmāko mēs
jums ziņosim. Kara ministrijas speciālisti
sīki izpētīja Smita dzīvi un
darbību. Iznākums bija—0. K. Drīz
pēc tam Smitu aicināja atkal uz
Portmenskvēru, viņu nosauca par Fēliksu
un nodeva vairāku „uzbāzīgi
ziņkārīgu" kungu rīcībā. Divas stundas
vēlāk viņš kopā ar nelielu cilvēku
grupiņu brauca uz ,,brlesmu
skolu" Vanboro Manoru, kas atradās
kādā vecā aristokrātu mītnē Sa-rijā.
Nākamā numurā lasiet:
„Jt}S ESAT MIRUSI PASAULEI!"
SKARBA BRIESMU SKOLAS
IKDIENA.
Pasaules rekordists Jānis Dalipā Austrālijā
nu ir Jau 6 mēneāus. ViņS stāsu:
„£smu pieņēmis darbu kādas Jaunas ģimeņu
nometrtes administrācija Sidnejas
tuvumā, bet lai līdz SIs nometnes atklā-
$anai nebūtu jānīkuļo BonegiUā ierados
Benellas ģimeņu nometnē. Te. gaidot
jauno darba vietu, mana ģimene tomēr
apmierināta, Jo esam varējuši šo to nevien
nopelnīt, bet savu naudiņu arf atlicināt.
Pagaidām strādāju dažādus darbus
— tenisa laukumos krtsoju svītras,
braucu uz pilsētu pēc pārtikas nometnei
u. t t. Sieva nodarbināta slimnīcā par
paUgraāsu. Abi varam strādāt ari virsstundas,
kas dod pa Uekai mārciņai. Ma.
su ģimenei ir trīs S m reiz 8 m istabiņas.
Par ēSanu nav ko skumt un pienu
var dzert pēc patikas, Abi dēli - 11 g.
v. Ivars un 10 g. v. Jānis iet austrālieSu
skolā Pilsētā, bet 10 g. v. meita Baiba
apmeklē nometnes «kolu. Mana 73 g. v.
māmuļa dzīvo mājās. Benallas pllsēUņa,
kas norobežojas ar nometni, labi uzkopta
un izskatīga. Dzīve gan vairāk notiek
tikai baznīcā un krogu. Austrāliešiem
mazliet palīdzu vieglatlētikas tre*
nlņos, bet tas nav vitgU, Jo daudz kas
sākts nepareizi. Disku un lodi fiejienle»
Sl, piemēram nemaz nav redzējuSl, Nākamās
sacīkstēs būs pat ar totāltzātorul*»
Austrālijas latviešu sportlsUem ir savi
prieki un bēdas. Prieki: K. Ozols izvirzās
par izcilu figūru austrālieSu «acha
pasaulē; 25 g. v. P. CTrulJa nesen laboja
Tasmānljas rekordu i Jūdžu solojumā;
mums ir jauns sportists, jo basketbolista
P. Bumbēra ģimene Melburnā aplaimota
ar dēlu A»varu; ari Jauna sportistu ģimene
— māc. A. Buģls nupat Kanberā
bil. Jūrmalas Sporta futbolistu A. Pilu-pu
salaulāja ar tauUeti A. Mustl. Bēdas:
basketbolists O. Resnais ziņo no
Adelaides, ka turienes pilsētas vadība
kopā ar austrālidlu ev.^lut. draudzi grib
būvēt plafiu airētāju mītni, dodot pilnu
ricibas brivibu urt laivas ari imigrantiem,,
bet nav atbraucēju vidū speclā-lljā
ieradās VS airētāja ^ . Hausmanis.
Grandiozi nodomi ir Austrālijas latvieSu
Sachistlem. Tie poSas korespon-dencmačiem
ar Anglijas un Zviedrijas
latvie3u Sachlstu salmi, kas vēlas sa-
PIRMĀS STOKHOLMAS MEISTARSACĪKSTĒS
BASKETBOLĀ
Liekat, latvieiu rodbu nopelns Ir tas,
ka nesen sākās pirmās Stokholmas meis-tarsacUcstes
basketbolā, pie tam ar tīri
internacionālu dalībnieku sastāvu: S
zviedru, I amerikāņu. 1 Igauņu un t
latvieSu vienibānu Turnīra ricibas k<>*
mitējā ir pa pārstāvim no ^katras tautības.
Jau izspēlētas S kārtas, kurās nav
trūcis ari pārsteigumu: Stokholmas tSB
zaudēja amerikāņu AC 1 vienībai un
igauņu Izlases piecnieks Kalev bija
spiests liekties savu jaunās paaudzes
spēlētāju priekSā. Turnīra priekāgalā ar
l uzvarām ir abas amerikāņu vienības
un zviedru VMCAs dienvidu nodala.
A. Gr.
9aaauie9 «povfa
Icralmiifeāi
Pasaules meistare ātrsUdoSanā sievietēm
Jau treāo gadu pēc kārtas kļuva
krieviem Iiakova, kopvēriējumā Maskavā
sasniedzot 310.990 punktus. Ari I. un
3. v, ieguva viņas tautietes Krotova un
2ukova; bez tam pirmās vietas Padomju
savienības pārstāves izdnlja ari visās 4
atsevišķās distancēs. Uzvarētājai Izako-val
goda vainagu pasniedza starptautiskās
fitrslidoēanas savienības prezidents
anglis Klarks.
Vāeu ledos sporta savienība marta
baigās Diseldorfā sarikoa 10 dienu Ugus
treniņa kursus labākajiem vācu ledus
hokejistiem, lai pēc tam varētu Izvēlēties
kandidātus valsts vienībai. Kursus vadīs
kanādiešu treneris, un tajos piedalīsies
t5-->S0 spēlētāji, to vidū, paredzams,
ari latvieši Koņeckis, Veide un iespē-
Jam« ari vārisargs Ansons.
Holivudas fllmrflpniekl plāno uzņemt
filmu Gadsimta ciņa. kurā galvenās lo-nus
tēlotu Džo Luiss un Dleks Demp-sejs,
kas vēl Šodien ir visu amerikāņu
boksa ideāls. Tā kā Dempsejs Jau ir 55
g. V., ringā viņa vietā uzstātos pasaules
meistara pussmagā svarā Džo Maksims.
Devīto relri amerikāņu boksa vēsturē
kādās sacīkstēs Cikagā abi pretinieki
vienlaicīgi krita nokautā un palika uz
dēliem Ugāk nekā 10 sek.
' Devlsa kauM-ftdi^ar
daitt pieteikušas 2rlfiScljāi[^. To vidOtiav
dlvreizējāg .Eiropas Joslas uzvarētājas
Cechoslovakljas, Jo izcilo spēlētāju
DrobnUa un Cernika zaudējums Cechlem
ir tik smags, ka viņi nespēj vairs uzstādīt
pietiekami spēcīgu vienību.
Sidnejā nākamajā aezoni pereMts
noorganizēt spēcīgu latvieiu basketbolā
vienību, kurā spēlēs Andr. Bēniņš, R.
Bērziņš. Sproģls, Udmanis, Bi6mkis,
Roga, Nlds, Melhūbers, Strautnieks un
Klauverts.
Latviešu sekcUa nodibināta pie Slatlas
VMCAs Jaunamerlkāņu kluba Vašingtonas
Štatā. Jau noorganizētas nodariilbaa
volejbolā, peldēšanā un galda tenisā»
piedaloties apmēram 25 Jauniešiem, Ir no.
doms organizēt spēdgu balUeša v<AeJ-bola
vienību Baltie, kas pledaHtt» ari
ASV meistarībā. Šādas vienības ftiprā»
kais balsts būtu pazīstamais volejbolisti
U Bensons. kas ir ari Slatlaa VMCAs
ārzemnieku kluba prlekšnltica. Palīdzīgu
roku latviešiem sporiā snieds ari SlaUas
VMCAs zēnu nodalu direktori agr, B*
Radziņš un Jaunamerlkāņu kluba latviešu
sekcijas priekšsēdis V. ROsis.
Esllagenas latviešu futbolisti Janvāri
sacentušies apmēram 10 sacīkstēs. Pēdē*
Jās trīs sacensības, kad spēkojas Jaunatne
ar VMCAs sastādīto un Kalna novietnei
VMCAs vleņn>u, visas reizes pft*
rākie izrādījās Jaunatnes lutboUsti, kaa
sastādīto plervelca ar 4-1 un l - l . b«|
..kalniešus'* 2^1. Jaunatnes vienībā lv
bākie bija Z. Zivaru un A. UUvniekei
pēdējais, teicami darbodamies Zsllngenaa
vā<iu VFL Jaunatnes A viedtbā, laguvte
tiesības turpmāk spēiet VTL U vienībā
par centra uzbrueāju.
Par latviešu sportistu pārstāvi Mal-bumā
izraudzīts H. Turss: New Kort-hcote
Brick Co., Dennis St. Melboumt,
Vie. H. Tursa ir i r i mūsu beikttbollittt
un volejbolistu sikimleks Austrālijā.
LitvleSn boksētājus vēl Vācijā a^cmīcl
reprezentē Ettinā drivojošais Boriss BrOU
veils. kas startē no vietējā vācu klubi
„Reros**. Vācu sporta lalkrakiti vi^am
veltījuši auinigus vārdus, piebilstot, k i
Brūvelis krietnā treniņā un labā uzrau»
dzībā var izveidoties par krietnu bok*
seri.
Latvietis O, Bērttariņi «varējis Adelaides
vasaras trenlņtumlrā šachā, kurā
piedalījās ari I^ūsausvelsas meistars Kri-i
gers un blj. Dlenvldaustrālljas meistare'
Baumans,
LatvieSu futbola klubs Piladelfljā Jan«
vāra vidū savā pirmajā sacīksti spāiejt
8-3 (0-3) ar amerikāņu ..Lighthouse V
vienn>u. Latvldlu klubā darbojās F.
JanSevskis. A. Līdums, r. Laumanis, H.
Jēgers, A. Anūzis, K. Janševskis, V. Ko«
nopasēvlčs. E. Grasis, J, Znatnajs, h
Kalve un E. Brūveris. Vienība vēl galda
p^tiprlnājumus no Vādju un Zvled*
rijas.
Latvieša Ltepaskalna varējums SO km
soļošanā apstiprināts par PSRS rekordu«
JAUNS SPORTA LAIKRAKSTS
Pierādījies, ka ir liels risks un pār*
drošība trimdā izdot sporta laikrakstu,
kaut gan tāds latviešu sportistu saimei
ir visai nepieciešams. Tādēļ Jo patika»
māk uzzināt, ka LatvieSu sporta pār*
valde Anglijā tomēr nolēmusi laUt klajā
sporta laikrakstu UtvleSu Sports. Lallŗ-raksts
DVF grāmatnīcas Izdevumā un
Ulža Priedlša redakcijā foto technlkā
iznāk reizi mēnesi un sniegs plašu informāciju
par latviešu sportistu gaitām
Anglijā un citās zemēs, kā ari pārskata
par starptautiskajiem sportā notiku*
nUem. Izdevums maksās Anglijā lugn^i
Austrālijā 1 J i l . S pensi, Zviedrijā 80
ēras,, Vācijā 50 fen., bet pārējās .imelf^
4 starptautiskos pasta kuponus. Latviešu
Sportam domātie sūtījumi adresējamu
U. Prieditls. 738 Finchley Rd.. Oolders-green,
London NW U.
1950. g. 19. februārī Eslingenā pēkgņi miils mane mīļai»
vīrs un gādīgais tēvs
Mag. oec. Bernhards Kruķa
dzim. 1889. g. 6. oktobri. Apbedīšana notiiks I. g. 22. febr.,
pi. 15. no Eslingenas pilsētas kapličas.
Dziļās sērās Meva im dēls
Mūsu biedrības dibinātājs un ilggadīgais priekšnieks
Fridridhs BoŠs
miris S. g. 12. februāri Ventorfā.
Viņu mīlā piemiņā paturēs
Nac. Latv. atvaļināto karavīru b-ba.
S, g. 11. februāri aizgāja mūžībā mana dārgā dzīves biedre,
mūsu sirdsmīļā māmiņa un sievas mate. mūsu mīlā tuviniece
Doroteja Kornete^ dz. Silina
savā 67, dzīvības gadā. Krematlzēta š. g. 15. februāri Eslingenā,
Vācijā.
Inženieris Jūlijs Komets; Mlrdu Kornete,
Kanadāt Brigita TeSa, dzim. Kornete,
un Olgerts TeSs, Hanavā pie
Mainas, Gustavs SlliņS, Alise TeSa,
Gertrūde TeSa un Marija Nerikas,
. . _ dzimtenē; archiUkta Arnolda JāŖobso-
Mans pēdējais sveiciens Tev. na ģimene, Kallfornljā. "
dzimtene - Tevis man vairs neredzēt..
Mans mUals virs mērnieks
Jānis Hartmanis
dzlm. 1885. g. 1. maijā Majoros,
miris 1950. g. P, februāri Gēst-hacKtfi.
Apbedīts Spākenbergas
kapos.
Dziļās sērās
dzīves biedre.
PATEICĪBA
Izsaku dzlU Izjustu pateicību visiem,
kas piedalījās mana vira mērnieka
JĀŅA HARTMAŅA izvadīšanā uz pēdējo
dusu. Aleksandra Hartinane
(173)
KĀRLI A N T O M JU
no Vaiņodes meklē brāli. Bijis^ 1948. g.
febr. Klosterrelchenbachā, Vācijas fran*
ču joslā. Personu, kas varētu sniegt
kādas ziņas par viņa atrašanās vietu,
lūdz rakstīt P. Antonijam, L. B. Co.
Hostel, Drayton, Par8low, Bletchley,
Bucks., England. (174)
Karavīri, tantiesil
Lūdzu, rakstiet visi, kas kaut ko zinātu
par manu brāli. Itn.
JANI ALFRĒDU STBlPNIEKU,
dzlm. 1913. g, Rīgā (Jelgavas aizstāvēšanā
it kā blJls maj. Jurkas adjut.). -
Māris Stripnieks, Poste restante, Stu.
reby. Sverige» W)
SKAITĻI RUNA:
V. Bērtiņas grāmatas lldzSim
iespiestas
106.000 EKSEMPLĀROS.
Tās nepieciešamas katrai namamātei.
DM
V. Bērtiņa, Praktiskā virtuve. Ies. 5.—
V. Bērtiņa, MSJas cepumi, broS. . 2M
Ed. Virza, Straumēnl, ies 4.75
J. Jaunsudrablņš, Jaunsaimnieks un
velns 11.-
A. Strindbergs. Hēmsalnleki . . . 6.—
M. Tvens. Toma Soera piedzīvojumi —.80
Ed. Alalnls, Nomodā un sapni . . 3.—
Tēvijas kalendārs 1950. g. . . . . \M
Pie dzintara Jūras, dziesmas . . . 3.50
Izsūtu pēcmaksā ari atsevišķus eks.
BD. ALAINIS, Dillingen/Donau,
Postfach 5 (13b). (175)
Piedāvāju ikvieSn grāmatas, notis,
pastmarkas, pastpapiras un tautiskus
isstrādājomus.
A. KALNĀJS,
Le Moyne Str. 2112. Chlcago 22, ni.,
U. S. A. (690)
Divas draudzenes,
24 un 26 g. V.. vēlas iepazīties ar klusas
dabas patīkamiem kungiem, kas runā
vāciski. Ofertes laikr. kant. ar Nr. 178. m
ZIemeIvScIJas plaiāksjfi
A. Ozoliņa gramatnico:
(24b) Eutln/Holst., DP Camp
var pasūtinfit!
DM
un
Latvju dainas. I.. n d., iesiet, katra 14,-
Māc. Arn. Lūša, Leģendas . ,
Maurlņas. Tilti, esejas . . . .
Jaunsudrablņa, Jaunsaimnieks
velns . • • . . . . « • ,
Jaunsudrablņa, Nauda . . . . . .
Bendrupes, Smieklīgais un viņa sirds
Hemingveja, Ardievas ieročiem . .
EksiperI, Nakts lidojums . . . . .
Dr. Vandeveldes, Laulības dzīvs •
Turklnas, Latv.-angl. vārdnīca , ,
Poginas, A Course of Eofŗllili , . »
Dr, Bīskapa. Lipīgās slimības . . .
Es Izvēlējos brīvību, l.~m. d. a .
Rlrdāna. Tētiņš Joslfs
Velnlanda, ī Rulamans • .
1.80
e.Q0
8.50
7.28
3.60
8.^
1.80
0—
8.80
8.20
8.-
8.-
a«t)
SKAIDRĪTEI ESLINGENĀ.
Paldies par nenosūtīto vēstuli uh
18. februāri. *
Jm aizmiipšslt
dolārus,
ja pirms izceļošanas liksit salabot savas
kažokdrānas.
Jaunlcgādcs. labojumi. pārSOŠana par
lētām cenām, ātri un labi
kažoka darbnīcā EGON HANNIG
EssUngen/N.. NclllnRer Steige 2,
(PliensauvorsUdt). (171)
.LATVIJAS"
abonements,
pasūtlnot laikrsHitu pa atsev
eksemplāriem dldz ^ tks ieskaitot).
mak»ā OM 3 - mēn
DM OJO pat oiesflilianu;
pasūtlnot Kollfktivl vairāk
oar 3 eks DM 3.- mēnesi
par eksemplāru: oasOtinot uz
ārzemēm un maksalot VSclJfi
DM 8* mēn * OM 180 paT
piesūtīšanu SludinSjumi mtk'
sā DM 0.90 par vienslejigas
nonparellle tespiedrinOas aiz*
ņemto telpu. Darba meklējla-nas
sludinfilumi par puscenu.
Abonementa pieteikumi, sludinājumi,
naudas pārvedumi
un korespondence adresējama
nLatvljal". (14a) EssltnjjeaN.,
Brelte Str. 8.
mmm mm
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 22, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-02-22 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500222 |
Description
| Title | 1950-02-22-07 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
Tr^dien, 1950, g. 22. lebruSrl.
BRĪVĪBAS, LĀPAS NESĒJI
Iestāde bez adreses
«ari...
Te jau
P§r-pa
reizei
traucētu-^
ūuēfffaUja dimd mga, viļņo 9augava,
mixdx ūuaebUa un amtdda Spidela
1940. gada rudeni Londonā kādā
Bēkerstrita trūcīgi mēbelētā birojā
uz slepenu apspriedi pulcējās izmeklēti
virsnieki un angļu slepenā
dienesta civilie epeciāli^tl Sanāksmes
moto bija Cerčila deklarācija
parlamentā: „Pārsviežiet ugunsgrēku
viņii paSu mājās!'* Apspriedes noslēpumaino
atmosf airu sevišķi pasvītroja
trauksmes sirēnu kaukšana,
bumbu sprādzieni, liesmojošie nami
—Londona dega! Tikai nedaudzi zināja,
par ko spriedīs un ko tieši šajā
sanāksmē noorganizēs. Lielākai daļai
nebija ne jausmas par jaunveidojamās
organizācijas nosaukumu,
nedz ar! tās nolūkiem, tāpat kā neviens
dalībnieks nezināja otra īsto
vārdu.
lo spteguļ
^sp^^r^^* J^^iitist: te*;.
M
; ,'1 -I
m
ii;-
ļgļcas viņu
^^,^..._^^.^^^'inurgos.Mr;
ŗ^^p^Š^^ās ^ p^ri-;
cW krū-
> lāi at-
_J>fet^lani paš§^
p | i i i i ^ . ^ p^
"**^li|^|Bele drebe-ii
'**^4; 3 ^ nolaidusi
iidz.
^1^-l o virdu lieto
'Pi)ŗottV'->lar ap- ia» It di;
gP^iittSfll^nS»^ raksta
f g ; ^ C t i : skeptiskajā
' ^ p i i i f n ļ l t ā j am Ttt':
neēja mākslai, bet
«it »Ar Turgeņeva
SiSmaiilsi Ir kaprl»
..«Sksla, pretēji r«-
1,^ Ir mistikas
^T^st tSienas grSma-
Slmsl A r i viņa ro-fOkst
piemēra, atce- Ipttŗeja slimošanas
(un kas atminas
iazejļnieku teikts,
l i t s un velna ^J;
man rakftl
f: ļ>ar dzejnleKa
t^Jl^eiRtmē, ka W
| » ? t u tefk^! .,vel-
IJileva «^Mīdīts".
f»t«zTme: všļ«JV
.ftelmsV, mS*;
i*» un nevis
l e n t a M a u r i ?s
SCIBA
-iigaies izdevuma
piklōpēdijas īļ^
T-%tveŗ rakstos
'Iribas. Izdevuimi
pil
Nodibināto iestādi nosauca par
^SOE (Special Operations Executive),
ko tulkojumā varētu apzīmēt par organizāciju
speciāliem uzdevumiem.
Par jaunā pasākuma galveno mītni
kļuva Bekerstrita birojs, bet tiešā
ceļā aizsniedzams tas nebija nevienam.
Ar to varēja sazināties caur
desmitām citām norunātām adresēm.
Pat angļu admiralitāte un gaisa
flotes vadība nevarēja piekļūt šai
iJiestādei bez adreses". Katram, kam
bija darīšanas ar nepazīstamo organizāciju,
vajadzēja savus pakalpojumus
nodot citā vietā. Dažam bija jāgriežas
kara ministrijas birojā 055,
citam jāuzmeklē kāda luksus d»-
vdkļa īpašnieks Portmenskvērā uti
Vienīgi tie, kas piedalījās dibināšanas
sapulcē, iesauca šo pasākumu
par lUrmu.
Savu darbību tā sāka ļoti spraigā
tempā, iesaistot par administrācijas
un pārvaldes darbiniekiem pārbaudītus
unif rūdītus speciālistus. Jau
1941. gada pavasarī SOE bija ievērojams
līdzstrādnieku skaits Francijā.
Tie visi bez izņēmuma bija
angļi, kas labi pārzina franču paražas.
Par organizācijas populārāko
un bīstamāko izlūkošanas nozares
vadltājui;ļcļuy|i. Iņ|^ligenjt ^ļServļced
maj(^ -^TOti^š BaknJ^t^.' Viņl^^^^^^^
vadīja savu\aģentu darbībuvar tik.
labiem panākumiem, ka vācu pretizlūkošanas
ierēdnis Heinrichs Blei-chers
izteicies: „Es nevaru izšķirties,
kurš no diviem jāpakar pirmais, vāciešiem
ieņemot Londonu, Cerčils
vai, Bakmeistars."
Galvenais SOE mērķis bija atjaunot
kontinentā ticību Lielbritānijas
uzvarai un tikai otrā vietā sekoja
sabotāžas un rūpniecības uzņēmumu
„zinātniska" atklāšana un iznicināšana.
Trešais uzdevums bija rūpēties
par pasta satiksmd no Lielbritānijas
uz kontinentu un atpakaļ drošu
satiksmes ceļu izraudzīšana bēgļiem
un aģentiem abos virzienos. Ceturtkārt
Firmai bija jāgādā, lai neapdomīgie
un kartgalvji franči nepārsteigtos
un lai vājie neiekļautos t. s.
čukstētāju barā. Pēdējais svarīgais
uzdevums bija apbruņot vācu okupēto
apgabalu patriotus ar angļu
ieročiem un rūpēties par partizānu
militāro apmācību.
Atrā laikā pēc rūpīgi un stingri
Izstrādātām pārbaudēm un tikpat
slepenām apmācībām desmit angļn
aģenti bija gatavi sākt lidojumu uz
Franciju, kur viņiem, apbruņotiem
ar radioraidītājiem, bija jānolec ar
izpletņiem. Pirmais SOE aģentu izlido
jums, kura vadība bija uzticēta
vienam no labākajiem Firmas
audzēkņiem Džordžain Noblam,
beidzās ar neveiksmi. Tikai nedaudz
stundas pirms noteiktā starta vācu
sprāgstambumba trāpīja tieši to namu,
kur notika pēdējā sagatavošanās.
Divus Nobla biedrus nogalināja,
trešo smagi ievainoja. Neievērojot
nelaimi, Nobls, kas eksplozijas
brīdi neatradās namā, stingrā apņēmībā
devās uz slepeno lidlauku Bed-fordšairā.
Saņēmis pēdējos norādījumus,
viņš iekāpa mazajā Vaitlija
lidaparātā, kas nekavējoties pacēlās
gaisā, viegli izvairījās vācu naktsiz-nīcinātāju
lokani un bez šķēršļiem
sasniedza Franciju. Iepriekš izraudzītā
vietā. Nobls nolēca. Bekerstrita
pavēle bija īsa: ,.Uzņemiet sakarus
ar Maksi H." Noblam vajadzēja pakļauties
Maksim H. bez iebildumiem
un jāstrādā viņa vadībā kā telegrāfistam
un aģentam. Viņa uzdevumos
ietilpa ari uzturēt telegrāfiskus sakarus
ar Bekerstritu un sagaidīt nākamos
SOE ļaudis.
Nobls sasnii^dza zemi bez starpgadījumiem
un nerunātā laikā ar
minūtes precizitāti varēja ziņot uz
Londonu: „Esmu drošībā — Džordžs."
Tā sākās Firmas darbība Francijā.
Džordžam Noblam sekoja gara virkne
varonīgu viru un jaunavu. Isl pēc
Nobla Franciju sasniedza Žaks Deglis,
kura specialitāte bija informācijas
vākšana par stāvokli okupētos
apgabalos. Trešais bija labsirdīgais,
mazais Benijs, kura speciālais uzdevums
bija izpētīt vācu naftas rafi-nērijas
Francijā.
Tālāk, pienākot arvien Jauniem
aģentiem, organizācijas darbība vērsās
plašumā. Vācu prestiža graušanai
tie rīkoja bezgala daudz dažādu
sīku incidentu, Piernēram, Parīzes
apakšzemes dzelzceļā kādas vecākas
dāmas spieķis nejauši aizķērās aiz
kāda vācu virsnieka kājas, un tas
nokrita visā garumā . Vecā dāma tik
izmisīgi atvainojās, ka vācu virsnie-km
lieatllka tiekā cita kā izkāpt
nākamā pieturā. Sādl gadījumi atkārtojās
dažādās pilsētas daļās. Sis,
t. s. X punkts bija padarīt ienaidnieku
smieklīgu. Nākamais Firmas
instrukciju punkts Y gāja jau soli
' tālāk: „Padariet ienaidnieku nedrošu."
Tad sekoja j ū k l i s : „Organlzē-jiet
terroru!" Lillē nogalināja kādu
vācu kaprāli. Vācieši.atmaksai pub-
JĀNIM DMIŅAM JAU MAZS lETAUPlIUMS. — MCSU PRIEKI UN
SEDAS
Ir patiess prieks ilooi mOsu trimdas
saimi» vienotajai Latvijai, ka nodibinl-tas
pirmfia latvleSu sportistu kopas t i -
laJft kontinenta. VlsSm tflm ir brlnil*
latviski nosaukumi. 3et!ierstas imi*
grācijas centra SaJSs dlenSs darbUm sS-ka
J. Rioģa. A. Reimaņa uc sportLstu
dibinitil kopa Ausettis. Modaxl)e« vtr^
fias Sļ^en plalumA, un aus daUbnieku
skaits. Adelaide Janvāra belgSs noorganizējis
Spīdola. Tās iniciatori ir a
Bēr»carinl. O. Resnais. L. SndzeUns uc
Tuvākajās dienās no Grētas ģimeņu nometnes
uz Adelaidi par turienes austrā*
Uešu VMCAs basketbola treneri' dosies
Andr. Bērziņi Adelaidā veidojas ail
tik spēcīga latvleSu iachistu saime, ka
tā «draud" izvērsties par vienu no vis-tficamākajam
Austrālijā. Nupat ap tO
mōsu sportistu, to vīdtti j . Udroanls, Fr.
Ukflēvics uc. pulcējās sanāksmē «idne*
jā un pie turienes LatvieSu labdaitbas
biedrības ar priekšnieku F. Brflvela atbalstu
nodibināja sporta kopu Daugava.
Pagaidu valdē ievēlēja Ind. NIcl. Br,
Strazdiņu un Sp. Klauvertu. Veikti jau
arf visi priekšdarbi sporta kopas Rīgas
darbībai Melburnā. Tās organlz«anā
aktīvi Piedalās H. Turas. K. Sātiņi. K.
Ozols, P. Bumbērs uc. Vai nav jauki,
ka Austrālijā dimd Rīga. viļņo Daugava,
mirdz Auseklis un smaida Spīdolai
e
Caivieau «periar
Siwepā un cttea
hcnfinenica
cenitlei pret Austrālijai latvieāu v i^
nnm. AuatrāliJii U t ^ Ubprit spēlētu
ari Bi Kanādas un ASV tautiellem, gai*
dot atsaucu no turtenes, interesentiem
Jāsazinās ar Austrālijas latvieiu Iachistu
pārstāvi G. Bērzzarlņu — 6,
Wheaton Rd.. st. Peten. A d ^ d e . 8. A.
Australla.
Sidnejas latvieSu sporta Uetu kārtotāji
palreit gādā plaiākas saeensibu
iespējas mOsu izlases Iķēpa mētājam
Hakellm. kas ieradies Austrālijā. Cerams,
ka Rakelis Jau R ua 18. febni-āīf
piedalīsies IfusautviAsas itata vieglatlētikas
meistarsa^stes Sidnejā. Tur
sagaidāma milzīga konkurence, Jo sa-cenMbās
startēs art daudzi citu zemju
aueti, kas atgrlttulies no Jaunzēlandes,
kur piedalījās Uelbritāniju impēriju
sporta spēlēs.
K a n b ē r ā , februāri.
Arnolds Smlts
ivļ|., depiit frančus. Kādā
piJsētā izrāva ^ņo
pfeko darba
pEL dala un
Rmdā divi Bob^-
Žiemiņas apga-
„Vai kungam paradīt vēl ko,**
„Paldies, mans virs jau redzējis
pietiekami!"
ggļj^a^Vm pakl^^^^ pazīstamu kplobo-rātorii.
Arī ^ādi gadījumi sekoja
viens otram organizētā veidā.
Bekerstrita uzdevums un rūpes
bija sagādāt un sagatavot pēc iespējas
vairāk varonīgu un pašaizliedzīgu
viru, kas nebīstas nāves. Ar varonību
vien tomēr vēl nepietika. Be-kerstrīts
prasīja personības, cilvēkus,
kas spētu strādāt individuāli, un
pretoties ar! SD bendēm un viņu
mocībām. Tie nedrīkstēja kļūt nodevēji.
Bekerstrlts meklēja un ari atrada
cilvēkus, kas brīvprātīgi bija ar mieru
uzņemties šos grūtos uzdevumus.
Pieteicās tiklab angļi, irl, kā arī Kanādas
pavalstnieki. Blakus viesmīlim
ar līdzīgām sekmēm darbojās
bagāts uzdzīvotājs. Daudzi pieteicās,
dēku kāres dzīti, citi, lai atriebtos,
diaži gribēja vienkārši izvairīties no
kara dienesta, bija ari tādi, kurus
mocīja ilgas pēc Parīzes kafejnīcu
terasēm, kas nevarēja dzīvot bez
kontinenta galea. Daudzi pieteicās
arī tādēļ, ka viņi uzskatīja šo pasaules
kairu par brīvības krusta karu,
par cīņu pret verdzību, par gaismas
ciņu pret tumsu.
Tāds bija Džons Smlts, kas pirmais
Izpelnījās augstāko Lielbritānijas
goda zīmi — Džordža krustu. Sākumā
Smitu aicināja uz slepenām, bet
nesaistīgām pārrunām kādā Port-menskvēras
dzīvoklī. Viņam nebija
ne jausmas, kadl uzdevumi būs jāveic.
Viņš zināja tikai vienu, ka tam
jāierodas un šī saruna jātur vislielākā
slepenībā. Stundām ilgi Smltam
bija jātērzē par karu, par Franciju,
par draugiem, savu dzīvi, ģimeni un
darbu. Tikai pašās beigās viņam
jautāja: „Vai jūs esat ar mieru strādāt
Viņa Majestātes dienestā?" Protams,
viņš bija ar mieru. Smltam
bija jāatgriežas savā darbā un vienīgais,
ko viņš uzzināja par saviem
nākotnes uzdevumiem, bija īsais paskaidrojums
— par turpmāko mēs
jums ziņosim. Kara ministrijas speciālisti
sīki izpētīja Smita dzīvi un
darbību. Iznākums bija—0. K. Drīz
pēc tam Smitu aicināja atkal uz
Portmenskvēru, viņu nosauca par Fēliksu
un nodeva vairāku „uzbāzīgi
ziņkārīgu" kungu rīcībā. Divas stundas
vēlāk viņš kopā ar nelielu cilvēku
grupiņu brauca uz ,,brlesmu
skolu" Vanboro Manoru, kas atradās
kādā vecā aristokrātu mītnē Sa-rijā.
Nākamā numurā lasiet:
„Jt}S ESAT MIRUSI PASAULEI!"
SKARBA BRIESMU SKOLAS
IKDIENA.
Pasaules rekordists Jānis Dalipā Austrālijā
nu ir Jau 6 mēneāus. ViņS stāsu:
„£smu pieņēmis darbu kādas Jaunas ģimeņu
nometrtes administrācija Sidnejas
tuvumā, bet lai līdz SIs nometnes atklā-
$anai nebūtu jānīkuļo BonegiUā ierados
Benellas ģimeņu nometnē. Te. gaidot
jauno darba vietu, mana ģimene tomēr
apmierināta, Jo esam varējuši šo to nevien
nopelnīt, bet savu naudiņu arf atlicināt.
Pagaidām strādāju dažādus darbus
— tenisa laukumos krtsoju svītras,
braucu uz pilsētu pēc pārtikas nometnei
u. t t. Sieva nodarbināta slimnīcā par
paUgraāsu. Abi varam strādāt ari virsstundas,
kas dod pa Uekai mārciņai. Ma.
su ģimenei ir trīs S m reiz 8 m istabiņas.
Par ēSanu nav ko skumt un pienu
var dzert pēc patikas, Abi dēli - 11 g.
v. Ivars un 10 g. v. Jānis iet austrālieSu
skolā Pilsētā, bet 10 g. v. meita Baiba
apmeklē nometnes «kolu. Mana 73 g. v.
māmuļa dzīvo mājās. Benallas pllsēUņa,
kas norobežojas ar nometni, labi uzkopta
un izskatīga. Dzīve gan vairāk notiek
tikai baznīcā un krogu. Austrāliešiem
mazliet palīdzu vieglatlētikas tre*
nlņos, bet tas nav vitgU, Jo daudz kas
sākts nepareizi. Disku un lodi fiejienle»
Sl, piemēram nemaz nav redzējuSl, Nākamās
sacīkstēs būs pat ar totāltzātorul*»
Austrālijas latviešu sportlsUem ir savi
prieki un bēdas. Prieki: K. Ozols izvirzās
par izcilu figūru austrālieSu «acha
pasaulē; 25 g. v. P. CTrulJa nesen laboja
Tasmānljas rekordu i Jūdžu solojumā;
mums ir jauns sportists, jo basketbolista
P. Bumbēra ģimene Melburnā aplaimota
ar dēlu A»varu; ari Jauna sportistu ģimene
— māc. A. Buģls nupat Kanberā
bil. Jūrmalas Sporta futbolistu A. Pilu-pu
salaulāja ar tauUeti A. Mustl. Bēdas:
basketbolists O. Resnais ziņo no
Adelaides, ka turienes pilsētas vadība
kopā ar austrālidlu ev.^lut. draudzi grib
būvēt plafiu airētāju mītni, dodot pilnu
ricibas brivibu urt laivas ari imigrantiem,,
bet nav atbraucēju vidū speclā-lljā
ieradās VS airētāja ^ . Hausmanis.
Grandiozi nodomi ir Austrālijas latvieSu
Sachistlem. Tie poSas korespon-dencmačiem
ar Anglijas un Zviedrijas
latvie3u Sachlstu salmi, kas vēlas sa-
PIRMĀS STOKHOLMAS MEISTARSACĪKSTĒS
BASKETBOLĀ
Liekat, latvieiu rodbu nopelns Ir tas,
ka nesen sākās pirmās Stokholmas meis-tarsacUcstes
basketbolā, pie tam ar tīri
internacionālu dalībnieku sastāvu: S
zviedru, I amerikāņu. 1 Igauņu un t
latvieSu vienibānu Turnīra ricibas k<>*
mitējā ir pa pārstāvim no ^katras tautības.
Jau izspēlētas S kārtas, kurās nav
trūcis ari pārsteigumu: Stokholmas tSB
zaudēja amerikāņu AC 1 vienībai un
igauņu Izlases piecnieks Kalev bija
spiests liekties savu jaunās paaudzes
spēlētāju priekSā. Turnīra priekāgalā ar
l uzvarām ir abas amerikāņu vienības
un zviedru VMCAs dienvidu nodala.
A. Gr.
9aaauie9 «povfa
Icralmiifeāi
Pasaules meistare ātrsUdoSanā sievietēm
Jau treāo gadu pēc kārtas kļuva
krieviem Iiakova, kopvēriējumā Maskavā
sasniedzot 310.990 punktus. Ari I. un
3. v, ieguva viņas tautietes Krotova un
2ukova; bez tam pirmās vietas Padomju
savienības pārstāves izdnlja ari visās 4
atsevišķās distancēs. Uzvarētājai Izako-val
goda vainagu pasniedza starptautiskās
fitrslidoēanas savienības prezidents
anglis Klarks.
Vāeu ledos sporta savienība marta
baigās Diseldorfā sarikoa 10 dienu Ugus
treniņa kursus labākajiem vācu ledus
hokejistiem, lai pēc tam varētu Izvēlēties
kandidātus valsts vienībai. Kursus vadīs
kanādiešu treneris, un tajos piedalīsies
t5-->S0 spēlētāji, to vidū, paredzams,
ari latvieši Koņeckis, Veide un iespē-
Jam« ari vārisargs Ansons.
Holivudas fllmrflpniekl plāno uzņemt
filmu Gadsimta ciņa. kurā galvenās lo-nus
tēlotu Džo Luiss un Dleks Demp-sejs,
kas vēl Šodien ir visu amerikāņu
boksa ideāls. Tā kā Dempsejs Jau ir 55
g. V., ringā viņa vietā uzstātos pasaules
meistara pussmagā svarā Džo Maksims.
Devīto relri amerikāņu boksa vēsturē
kādās sacīkstēs Cikagā abi pretinieki
vienlaicīgi krita nokautā un palika uz
dēliem Ugāk nekā 10 sek.
' Devlsa kauM-ftdi^ar
daitt pieteikušas 2rlfiScljāi[^. To vidOtiav
dlvreizējāg .Eiropas Joslas uzvarētājas
Cechoslovakljas, Jo izcilo spēlētāju
DrobnUa un Cernika zaudējums Cechlem
ir tik smags, ka viņi nespēj vairs uzstādīt
pietiekami spēcīgu vienību.
Sidnejā nākamajā aezoni pereMts
noorganizēt spēcīgu latvieiu basketbolā
vienību, kurā spēlēs Andr. Bēniņš, R.
Bērziņš. Sproģls, Udmanis, Bi6mkis,
Roga, Nlds, Melhūbers, Strautnieks un
Klauverts.
Latviešu sekcUa nodibināta pie Slatlas
VMCAs Jaunamerlkāņu kluba Vašingtonas
Štatā. Jau noorganizētas nodariilbaa
volejbolā, peldēšanā un galda tenisā»
piedaloties apmēram 25 Jauniešiem, Ir no.
doms organizēt spēdgu balUeša v |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-02-22-07
