Bavarijas Latviesu vestnesis, March 31, 1949

              , nepiedod savii^.!'
paSi nedratsta^
% kas mums ir «0*3
»,I>5<i?jos vaidus..),
no ērģeļu -
LATVIA
Latvlao Newspaper
ptiblisfaed uo<l«i' EUCOM CivU
Affairs Di/ision Atithorisation
Number UNDP 106. Publisher
tūA Editor: Kārlis Rabāet«
pp Camp KleinkOtz near
GOiwburg/D. Printeri ,,Schwfih.
VoIJtsM-"- Gfinzlnirģ/D^ Bgm.-
Undm.-Pl. f. Circnlation: 4000.
Published three Hmtfl weeWy.
Editorial office: GOnzburg/D.,
[liktis - Zinunermanostr. 2.
LATVIAN NEWSPAI?ER
Nr. S6 (260)
Ceturtdiōi, 1949. ff,3L marti
InSk trtt rtites nedēli. Itde*
vijs: LatvicSa prem darUnie*
Icn sadarbitat kopa; kopāt vt*
cSkais M. Colltts. Galvenais
ftdaktoft K. Rabāes (Šobrīd
darbS' neatrodas); talv. redak*
tort vietn. M. Cnfitis. Re*
. dakteri: B, ĶiseUs, A. Uepa,
R Mindcnbergs. Redakcijas
adrese: Gflnfbnrf/D.. Domini-kus
Zimraermaonstr. 2 (tālru*
nmis 84),
pēcnieku Vašin
JAUNAIS StJTNIEClBAS V A D I T S J S DRĪZUMĀ DOSIES U Z A SV
'\ . • " • . ' .
ASV ārlietu ministrija 18. martā i>aziņojusi| Latvajas valdības ār­kārtējam
pilnvarotam/sūtnim K. Zariņam Londonā» ka piekrīt pastā­vīga
Latvijas iuiniecības vadītāja iecelšanai Vašingtoi». Sūtnis K. Za-rii^
$im amataiii izraudzījis Latvijas sūtni Švekē Jūliju Feldmanl
ASV ārlietu ministrija šo iecelšanu akceptējusi, un J , Feldmanis visā
drizmnā dosies uz ASV pārņemt sūtniecības vadību. .
te kas pari ļ3E
iitti^daMIjimt^l^
ieviUcusteii
dda pSts^;
flsturiesi:
* S kopi. nnliA
, . . . to J«uW»l^
|)fl£u aeni^ • * *
i.\ •-,,',1
iteic
Sarunas ar A SV ārlietu ministriju
gal jautājumā turpinājušās jau i l ­gāku
laiku. . Latvijas sūtniecības
vadību VaSingtonā pēc Dr. fiHniaņa
nāves bija uzņēmies sūtniecības se­kretārs
Anatols Dinbergs. un vel
ASV jaunievēlētā prezidenta Tru-mena
inaugurācijas aktā Baltijas
valstu pārstāvji bija aicināti pieda­līties
svinībās līdzīgi visiem citiem
Vašingtonā akreditētajiem valstu
diplomātiem. Sis apstāklis no jau­na
liecināja, ka ASV atkārtotās
deklarācijas piār Latvijas, Lietuvas
vin Igaunijas aneksijas neatzīšanu
nav tiākai diplomātiska pieklājība,
bet ir principiāls, no personālām
pārmaiņām neatkarīgs lēmums. Ār­lietu
ministrijas akcepts Jauna Lat--
vijas sūtniec^as vadītāja iecelšanai
So A§y ārpolitikas principu ne t i ­kai
atkārtoti apstiprina, bet pašrei­zējā
starptautiskajā situācijā pie-
Sķiŗ. tam ^ īpašu nozīmi. Nav at-sāļams
bez ievērības fakts, ka
galīgā' atbilde ieilgušajās sarunās
dota Atlantika pakta satura paslu-dlnāšans
dienā, kam sekoja /DIha
Ečesona slimīgā runa
- JOliis Fisldmanis i r viens no re-dzam&
lem un pieredzē bagātākiem
Latvijas diplomātiem un darbojies
ārliielu resorā kcfš'pb^Bl^ Latvijai
dīvāni; ^ !p£^' pŠr^āvēdiĒrths tās i n ­tereses
Parīzē un ^enēvā. Jauhie-cejtatt''
Sūtnis i^Tbas i t :Jur
risfe,? '^bi^fi^ tfet^Jasf pištāvigkis^' 4^
l^ite Tautu Saisd^M^ TO āJtfefiS^
tetfit aŗ! pie Dāhljas valdības. Pēdl-
Jos gados, darbodamies Šveicē, Jū
lijs Feldmanis visai daudz darījis
latviešu bēgļu Interešu aizstāvībai
pl^' IRO, vēl nesen ļoti^ aktīvi cī-
In|l.''M!ļ]i( r--,,---,^ ,
E. AdaAisoni
-Otto»
• I9t^ sekrēta, f i
t • I
ICROSINITA KOPĪGA VALDlBA
ATLANTIKA PAKTA SIGNATSR-VALSTl
»!!
Amerikāņu zinātnieks un Notbeļa
prēmijas laureāts Haralds UrljsČl^
ķāgas universitātē teiktajā runā ie­rosināja
dibināt kopīgu valdību v i ­sām
Atlantika pakta signatārval-stīm.
Šāda valdība, pēc proJĒ^sora
domām, liela mērā nodrošinātu pa-saules
m i e r u un ļauta ari ASV iz-
Sķirtlek par atombumbas noslēpuma
nodošanu. Vienīgais priekšnotei­kums
ir tas, lai kopīgajai valdībai
būtu visu valstu politiskas, saimnie­ciskas
un militāras pilnvaras.
noties ^latviešu karavīru skrīningu
jautājumā. Ļoti nozīmīgu darbu J.
Feldmanis veicis kara laikā, kad
nodibinājis kontaktu ar vācu un
vēlāk boļševiku okupēto Latviju un
saņemto informāciju par latviešu
beztiesisko stāvokli izmantojis cī­ņai
pret abu diktatūru terroru.
Sūtņa J. Feldmaņa personīgās
īpašības raksturo darba sīkstums,
laba cilvēku pa^^šana, spēja skaidri
pārredzēt situāciju vissarežģītālkos
gadījimios un formulēt spriedumu
asā, koncentrētā veidā; Viszīmīgā­kais
vilciens viņa raksturā tomēr ir
spēja saglabāt iiiieru . un paļāvību
labvēlīgam atrisinājumam situāci­jās,
kurās var pagiu't arī visneat­laidīgākā
diplomāta enerģija.
Maskava prasa atiemt
aprūpi visiem DP^
lerepatrieļas
Austrijas miera līguma apsprie-dēs,
kas jau vairākas nedēļas ne­sekmīgi
turpinās Londonā, Pa­domju
Savienības pārstāvis Za-rubins
atkal uzbruka pārvietotām
personām. Viņš mēģināja iegal­vot,
ka padomju iestādes nav re­patriējušas
nevienu DP spaidu
kārtā, un beigās ierosināja, l a i
IRO atļiem jebkādu atbalstu v i ­sām
tām pārvietotām personām,
kas nevēlas atgriezties mājās,
' So priekšlikumu kategoriski no­raidīja
rietumu sabiedroto pār­stāvji.
Amerikāņu delegāts pa­skaidroja,
ka tā būtu DP izmēr-dēšana
badā. Bez tam, pēc Zaru-bina
priekšlikuma, vajadzētu radīt
pavisam' jaimu bēgļu kategoriju,
jo kur citādi lai ietilpina tos cU-vēkus,
kas nebūtu DP un nav ari Scara noziedznieki Francijas de-egāts
ierosināja repatriēt tikai
tos, kas atsaltās uzdot iemeslus,
kāpēc viņi nevēlas atgriezties
mājās, vai arī nepieņem piedāvā­to
darbu ārzemēs. Austrijas val­dība
otrdien paziņoja, ka tā vairs
nav spējīga uzturēt DP nometnes.
Tas ārlietu ministram Grūl>eram
jāpasaka arī Londonā.
ii
niiiiiiiiiiiii i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i ii
Politiska attīstība ESropa an visā pasaulē pēo k ^ a Uiusi tāda, 1
kas vals^ on tautas a r v i ^ pastiprimita mēri spiedusi pievērsties i
domai par d ^ u sadu^bību vienotas Eiropas ietvaros ŗAt kam šī §
d(»na paklpaīiski jau lei^usl iedzīvināšanas stadijā.* Eiropas ūni- i
_ jas ideja radusi atbalsi arī Baltijas valstu trimdiniekos, bet tai i
I paSS laikā mvžri^ pallkui^ mums di^iski vēl tuvākā ideja par §
g brīvo Baltijas tautu jo deSu sadarbību nākotnē* kacīt gan vēstures i
g mācības mudināt mudina uz to. §
I Ari LNP sesija, kas sāksies pēc dažām ^en|m, nevarēs un i
g negribēs j>ai6t i^aflUn šīm problonām. Slnīf sakarībā sniedzam i
g LNP prezidija locekļa, LCP vicepriekSsēia uii informācijas da|as i
g vadītāja V. Lamberga rakstu par Baltijas valstu savienību. i
iii!iiiii)iiiiiiiiiiniiiiiiiiH^
1 Pagātnes mācība atbildētu ar vēl noteiktāku vēlēju­mos
pēc Baltijas ūnijas kā Eiropas
Saplosītās Eiropas politiskās un j^^jHff austrumu malas visstiprākā
morālās vētras baigajos padebešos balsta.
Bet Baltijas valstu vaidības 20
No Baltijas valstīmi atkal aizvesti
•to 0
m
ASV atombumbām jau izraudzīti
70 mērķi avienibā
APSTIPRINĀTA JAtJNS AMERIKĀŅU GAISA FLOTES PROGRAMMA
1^
H esmu ^'040 {,iDtfi
Idni». W«^'' "Suti"'. ( 1^
Pretēji prezidenta Trumena un b i ­jušā
aizsardzības ministra Forestala
lesHatiem, ASV turpmāk galveno vē­rību
veltīs vienai Ieroču šķirai —•
paisa spēkiem, ziņo „Newsweek".
Paijājušajā nedēļā tautas vietnieku
nams ar lielu balsu vairākumu ap­stiprinājis
projektu, ka turpmāk ASV
gaisa spēki sastāvēs no 70 pamatgru-
PBm līdzšinējo 59 vietā. Trumens
v^le'ās gaisa spēlcus turijjmāk sama-^
zināt uz 48 pamatvienībām uri rast
izlīdzinājumu starp armiju, floti un
«^viāciiū, jo šīs trīs iarōču šķiras
Joprojām savā starpā nemitīgi cīnās
ParprieldrocTbām.
Tagad tautas vietnieku nams pie-r;
mis padomus, ko tam jau pagāju-
^adā deva vīrs, kas „savā kabi-notā
radīja visu ASV floti". Tas ir
Karls Vinsons, kas 15 gadu no vietas
b''a tautas vietnieku nama flotes ko­rķīši
jas priekšsēdis un ko Ruzvelts
ka^.'a laikā izraud^.īja par flotes tech-niskā
sastāva noteicēju. Vinsons t a ­gad,
viņa 70 grupu gaisa flotes prog­rammu
pieņemot, teicis: „Līdz šim
ASV svarīgākā bija flote, jo no pā­rejās
pasaules mūs šķir divi okeāni,
^^'t ta^ad stāvoklis mainījies. Pa-
^^'^mHi Savienība nav jūras braucēju
valsts. Tā mūs uz jūras apdraudēt
i^evar. Bet tā var kļūt par lidotāju
valsti, jo arī Staļins visiem spēkiem
cenšas attīstīt savu aviāciju. Tāpēc
«^ums jādara viss, lai ASV aviācija
lopiDjām būtu pirmā pasaulē.'*
70 grupas sastādīsies no 4 smago
B36 bumbvežu vienībām ar 16 lid­aparātiem
katrā. A r vienreizēju deg­vielas
papildināšanu šī tipa lidmašī­nas
var aplidot pasauli ar 50 t bum­bu
kravu. Bez tam būs 16 vidējo
bumbvežu vienības ar 30 lidmašīnām
katrā. Te pamattips būs B50 vn su-perci^
toksnis B29, kas katrs spēj uz­ņemt
yairākas atombumbas. 5 vieglo
bumbvežu vienībās ietelps 48 strūk­las
bumbveži, pagaidām B45 tipa, ar
ātrumu ne mazāku par 800 km
stundā. Pārējās vienības sastādīsies
no 25 iznīcinātāju grupām ar 75
striMas iznīcinātājiem, ne lēnākiem
par skaņas ātrumu, sešām tāUidoju-ma
izlūku vienībām, 4 smago \m 8
vidējo flotes bumbvežu grupām, kā
arī 4 tuvizlūkošanas lidmašīnu gru-pan
par pusmiiļons
, LATVIJA NOTIEKOT PLAŠAS PARTIZSNU KAUJAS AR KRIEVU
KARASPĒKU, ZIŅO VĀCU PRESE
Vairāk nekā pusmiljons Baltijas
vafetu iedzīvotāju aizvesti U2; Sibī­riju
pēdējās :dieiias i)lrih$ ZleMf
svētkiem, ziņo Bremenes laikraksts
^^Nordsee-Zertung**; plebll&tot, ka Šāl
vislleilakajā deportācijas -sdsoijā i^e^
peši aizvesti ap 200.000 igauņu un
lātVleSū un ap 400000 lietuviešu.
Aizvesto vidū esot bijuši āri veci
ļaudis, bērni un slimnieki. Paliku­šie
iedzīvotāji tāpēc esot svinējuši
Ziemsvētkus ka sēru dienas. Bal­tijas
valstu iedzīvotāji tērpušies sē­ru
drānās. Ļaudis, it sevišķi pilsē­tās,
pastāvīgi turot gatavībā ceļam
nepieciešamo mantu saiņus. Viens
no svarīgākiem ceļa saiņiem esot so­miņa
ar žāvētu maizi.
• Pēc tā paša laikraksta ziņām, aiz­vešanas
briesmām pievienojušās vēl
Jaimas — Baltijas valstu sieviešu
piespiedu salaulāšana ar krieviem.
Sievietēm, kuļru v i r i aizbēguši uz rie­tumiem
vai pazuduši austrumos, pa­vēlot
salaulāties ar krieviem., Pie
tam vīri pieņemot savu sievu uz­vārdus
un visos sarakstos tiekot ie­rakstīti
kā latvieši, acīm redzot, lai
šo „latviešu" sksitu varētu ierakstīt
ziņojumos rietumiem vai vēlētāju
Dieva roka spožā gaismā raksta E'
burtu. Sajā E visas cerības likuši ^rlvības gados, nespēja piepildīt Z.
ļaužu miljoni aiz dzelzs priekškara: Meierovlcā solījumu un Balfūra vē-viņlem
tas i r kļuvis par pretestības lējumu. Uņ tagad—• cik traģiski! —
gara un brīvības gribas simbolu, spaidu kārtā apvienotas Padomju
Tā ir Eiropas ūnija. ļSavleiiIbā, Baltijas tautas izcieš
, . • visbriesmīgāko pagātnes mācību.
Lūzums netmnu^ un austrumu Kādēļ Baltijas valstis netika tā-starpa
gan sašķda Eiropu par nesekmīgo Bulduru kon-sija
kara psīdiozi, bet brmlšķā kār- ferencl 1921. g;; kur bez tam pleda-tā
radīja strauju pagriezienu uz iijgg ari Somija .un Polija (PoUja
Eiropas politisku m militāru ap- atkrita Lletuv^ sauciena „Mēs bez
vienošanos. Ko gadu desmitos ne- ļviļņas nenorimsim!" dēļ. Somija
spēja brīvības entuziasti, Kuden- izšķīrās par ' Skandināvijas valstu
hofs-Kalergļ uc, to ^dažos gados bloku)? Kādēļ palika neiedarblnāta
paveica totalitārisma briesmas. Ir jau nolīgtā Latvijas - Igauhijas
radīta^ Bietumeiropas ūnija, ko va- Uuitas ūnija un LatvUas - Igau-da
valdību āriietu ministri. Ir pa- Uijas militārās aizsardzības līgums?
sludināta ari Eiropas padome — Kādēļ 1934. g. Zehēvāparfiflcstītals
parlaments un ministru padome. E l - ļ Baltijas valstu saprašanās un sa-ropas
vienības un brīvības karogs <iarbibas līgums izpaudās tlHal ār-
1 . 1 . X- X .pacelts virs. valdību namiem un li^tu mcinistru regulārās konferen-saraķstos.
Ta ka tada rietumiem uz austru- cēs? Kādēļ Baltijas tautu sešas
g^d sak^ spiĢ^^^^ uz Baltijas valstu U^vstiirpejās draudzības vienības
cetas jaunavai Jad Ba^^^ nespēja radīt Uelāku sabiedrības i n -
S ^ ^ ^ ' ^ M ^ s ^ S ^ ^ l ^ ^ ^mes tāda, k a visas E i r o - t ^ ^
i ^ f f i s S ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ valstis>vieno8i^.^^^^^^^^^
atliku^jiem tautiešiem Kāda liela, ļauna vara totāli cinās' Kaut,.ari Viļņas jautājums, valo-
\ ^ pret šo apvienošanos. Tā vēlas spai- du dažādība, daži ekonomiskie fak-
Lalkraksta plašajā zaņojuitiā tā-ļdū kārtā pakļaut Eiropu un visu tori, Latvijas eventuālais disponē-lāk
^eikts, ka šādos apstākļos, sa- pasauli ,jkomūnisma ūnijai" — ne- tais "stāvoklis un Z. Meierovlcā nā-protams,
Baltijas valstis psilicis ļoti brīvo tautu savienībai, kur netaisni- ve kavēja Baltijas valstu apvleno-maz
pārliecHnātu komunistu. Komu- bu sauc par taisnību. Kaut vēlu, šanos, galvenā vaina tomēr mekiē-ni^
tus atvēsinot ari tas apstāklis, kjU Eiropa beidzot saioratusl — kur va- }ama Baltijas tautu pasivitātē. De-c^
nas, ji^ sevišķi pilsētās, turpinot rai i r tiesības, tur taisnībai nav mokratisko valstu politiku veido
cedties. Sī gada sākumā Mograms varas. sabiedriskā doma. Baltijas savleno-malzes
maksājis 2,90 rubļu, viena . Tj:n+i,m^:t./^r»«« rmiMo ?T. 4O,J^S valstis varēja piedzimt pāri ml-ola
1,50—2,90, kg karinipeļu— ' ^ ^ - l ''^ Rietumeiropas unija ir jau|„afo«^r« si^a..xiu,i; « U i
dele degvīna 20, kg cukura
sviesta 60 rubļu. Uzvalks * * « ^ i . w « j w v , . . . . . . . r.^..^ , v « « « v * vw
ap 60» rubļu. Tai pašā l a M fabri- 1^»!! Ti^JJ spaidu vai draudu pret Baltijas
kas strādnieks mēnesī Pelnnt 4 0 ( ^ . 4 ^ f i 2 ; J f n e b i j a . Un tomēr Baltijas
I organizācijas Eiropas ūnijas veici- U neprasīja savām valdībām
finiLTn^Pr h^J^, ^1 ^ P ^ i e n o j S ^ T I s / K J ^ n ^ ^ ^
r r ^ t K r J d S ' b ' S a f u i l i - be. politiskām tŗadicijām un
450, strādniece 300—350 rubļu.
Vācu laikraksts savā ziņojuma pa­kavējas
arī pie kolchozu organizeša-, jas Y a « u « »w««..a» 1 «gsa «nrSldna. romantiski kaislisi
nas Rīgas apriņķi un norāda, ka Visa neizjūta bailes par savu brīviTju. ^^"^^^^
rezultātā arvien vairojoties partizā» Baltijas iinijas idejas balss no Nar-P"^^^^^
nu skaits Baltijas valstis. Ziijas par vas līdz Ņemūnai izskanēja ^ . s T ^ ^ S f l t^
Latvijas „meža brāUem-un Lietu- tuksnesi. Bet kad tās Pamanīja H^J^'^^^^^^^gJ^
vas ..dzelzs vilkiem" nokļūstot rie- briesmas, bija jau par vēlu - ne- J^'J^'^^^^^
tumos tikai retos gadījumos, bet, art apvienotas un nesaskaņotas « s
pēc trūcīgajām ziņām spriežot, ne- zaudēja neatkarību a!?rāk un nožē- P f . ļ ļ . g / " ° 3 ^ ^ ^ v f f i mektet
legālās partizānu organizācijas Bal- lojamāk nekā to būtu zaudējužasP^™ J ^ ^ ' ^ a ^ v a ^ ^ ^^
tijai^ valstīs jau esot kļuvuSas tik Baltijas savienotās valstis. tiS vaSis nSja^^^^^^^^ S z i
S^T;o^^l1l^^'^3.'^^ifi;n'^^«<'- ^'f^^^^^ latvieši _un vienībai Dažas aprindas, vīlušās
ram k a r a m a daļām. Pēc paJu uetuvieSi aizmirsuši pagātnes mācr- Ualdibu politikā, kala separātus plā-d
, ™ ^ . ^ ! ? - ^ w TO^!HV P»"' '"""^ « ^ ^ ^ ^ ^ Rietumu ār- nus par Panbaltiju. Latviešu-lietu-
42.000 partizānu, bet Latvijā ui' lietu ministrijas: baltieši zaudēto Liešu vienības aprindas vēlējās iz-
Igai^ija viņu sltaite Mot tfc^ ne- bnvjbu un valstis atgūs ar mazā- veidot Latvijas-Lietuvas vienību
daud? mazāks Vairākkārt j m esrt tad, ja viņi Uistijas valstī, bet nekas nepiepil-notikušas
liel^as kaujas starp par- cjnjgjeg apvienoti par nākamām dījās
r S S T " ° "^^^"^ '^^'^^'^ i^»- Baltijas savienotām valstīm. pankusi rūgtā vēstures mā-
• * ' Mazliet atcerēsimies vēsturi. Vēl ciba, ka nevis brīvība un labklājī-pirms
Latvijas valsts proKIamēša-ļba valstis vieno bet gan nāves
nas 1918. g. 23. oktobrī Pagaidu Na- briesmas un bailes
donālās Padomes loceklis Ziīrfrīdsļ
Melerovics vēsturiskajā audiencei 2, BaItJjaS Ūtllja kŽ
tautu kustība
Pārsteidz fakts, ka latviešu trim-
ASV aptures katru
agresiju, saka jaunais I ^ - ŗ j ^ a ^ ' g - ^ ^ ^ ^
« jļ ^ » • A LjLatvieSu Nacionālā Padome cer, aizsardzības ministrs ka pēc vispārēja miera noslēgšanas
ļnodibināsles mazo tautu savienība , ,
Amata zvērestu Vašingtonā pirm- abpus Baltijas jūrai un šl savienība dlniekos Eiropas ūnijas Ideja ir
dien nodeva jaunais al^ardzlbasi pievienosies līgai, kas sastāvēs no dzīvāka nekā Baltijas ūnijas ideia.
ministrs Luijs Džonsens. Īsi uzru- visām brīvām tautām." Trimdā darbojas Latviešu apvienība
nā^ viņš pateica, ka i^SreiziJjo bru- atbildēja vārdiem, kas .Eiropas ūnija'* (vadībā K. Kampc,
ņošanos katram parsteigumm Sa-. L^^^ šodien: „Es ceru un A. Vinovskls, M. Gulbis) un Baltijas
vienotajam Valstun poli- ^j^^i^ Lielbritānijas biedrība Eiropas ūnijas veicināšana;
tiskais saspīlējums. ASV jāsa^, L^^j^^^ļ^g^^ ka Baltijas valstu (V. Sidzikauskas, R. Llepli^š, Hol-ne
T ^ n savas ^tntepses, bet ' ^ f ^e-, i ^ ^ ^ j ^ būs ta^ satversmes veids, P>ergs), bet baltiešiem nav nevienas
mo^ttjasideaL, Tadafrppezi^^^ kopīgu interešu pamata, oi^nizācljas Baltijas ūnijas veici-ta
Trumena ārpolitika, ko jļcc^ptē- yjsvajrgk i^o^ saskaņots ar lat- pašanai. kaut gan trimdas dzīve, .se-
No tiem 150 būs^ milzīgie B38 gaisa
drednauti, kuru īstās kaujas spējas
joprojām*' i r nezināmas. Bez tam
pašreiz sākta sēriju produkcija vēl
citiem tipiem, par kuriem Vinsons
izteicies, ka tie var papildināt un
pārspēt B36 grupas.
Milzīgu skandālu Vašingtonas kara
ministrijas aprindās sacēlis kāds ne­pārdomāts
ziņojums presei, ka A SV
gaisa spēkiem jau esot izraudzīti 70
svarīgi stratēģiski mērķi Padomju
(Beigas 5. Ipp.)
, , , ^ , , , politisku attīstību." |vitm v i s im baltiešiem kopā
Džonsens, ,4ai jaunatnei vaiijs ne- ^ lietu, plrds dziļumiem izrunāties par mū- '^I^l.^lJ^ ^«IVISM^S^^^^ nākotnes valsts tiesību kultūra.
gandrīz turpat, kur stāvēja z\^J^^^^^}^^^m^^^^
^ — ,Melerwics toreiz. Tiesiski esam 4f^^ Jl^,
dents' Trumens bija rīkojis pusdie- gan labākā, bet faktiski daudz lau- iespēja noslēgt muzmu
nas aizejošam aizsardzības minis- nSkā stāvokli Tiesības var izrādi- ^^^^^^^ ^^^"^^ ^^^"^^^
tram Forestalam un viņa jatmajami ties ll^as, ja Baltijas tautas iznī- H.?J^"^5f\i^^^^^ Baltijas valstu
pēcniekam. Galda runā prezidents dnās. Šodien 2. Meierovica pēcnā- P ^ r ^ Baltijas centrālo komite ni
izteica nožēlu par Forestala iiizieša- cējs ts^d^jā Latviešu Nacionālā r ^ ^ ^ ^ ^ ^ politiķu cieso
nu! no valsts dienesta un ai*aivoja Padonē tefetu līdzīgus vārdus un h ? L ^ ^ ^ ^ ^ sadarbību un Latviešu-viņu
ar augstāko amer3ca?vi goda; Anglijas ārEetu ministrs Bevins, r ^ ^ ^ ^ vienības darbību angļu
zļnil IB&^ameiNp&s Q n ^ pasludi^ (Beigas 2. Ipp.)
•mm