Bavarijas Latviesu vestnesis, May 28, 1949

              ar?
* •
Ja grib
ar
u
ievērojama « v v ^
• varēs notikt M
par v i sō
k^sakiHna mazliet^
s^ejieSi. bet nl
Jdāni:
« t o 120.000jkj!
sankotu pecolli.
Bez tami956.£
^^oi ja ne
Austrālija»
|u vēlas
futboHisti,
Sidnejā. pge_
viesoties arī vati
:istr§ilijas pjlsētSs.
iā.-
[rnoidfi Smita
is Eiropas
ļrsacfikstes
Iketbola
Kairā BnpM
SUMIS. Pmnfis iac«iiļi
rezultfid: Hol8Qd^SIrill
ļlaiDde 38;2$;
ftfiona 45:36: GHc
i'Ļiba&ona 4S*J20;
ijft-LiJba^oDa 38:28;
tr30t Tprci a-āriji 43!^;
T; Rolande-Libanooft 34i22{
rAS PAR VIEGUT-eross-
cdttiitrv ^ipdi*^
nrarā ie?l«toti( reziiltSti ii
Iftalocē uzvarējis oevis'Lh
Mit^tis 0:46,0, at8tfij«t otŗļ
,i|;600> m distan^ W f
^ka 2:13,9. viM
gasiiiectais reztiltfitt«M
|JJ«CA9 vieglatlēta U
•'8ftcenslbfl$iric5ftwi4iļ#
52,87 diski'38^^
,36,69 m, lode - IJf
tsb *6p9 44,04 tn,
maija startēja D M ^
rjtaclņfi (100 m, tfiUSM
daHbnietai kokurencf m
og^ļubovs uz^cinfltt pie*
i; Dānijā uū Zviedrija,
•aicais vira . B J J M J »
, ka profesionāls sW
zirgižn tin suņieo n^r
no- nodolcjie» TI»
23 sOiŪ*
,^ ļvatvijfi, Kalsa^t
TlveaKcdrc «fl fl^jļļj
un
:Is,
tļks aizsaules
draugs, l>iļ^
Korp.
0
1^.
4*
fielta bSrkstim
2. DP CamP ijgjp
I I J S T U S t
la un J5V«» ^ . p ^ ^
īsatināmi pie
LATVIA
Latvian New8paper
PiAlishtd ooder EUCOM Givil
Affairs Division Autboriiation
Nttfflber UNDP 199. Publiahtr
gnd Editor: Kārlis Rabāes.
DP Camp Kldnk9t2 near
GCiutmrg/D, Prioter: „Sehwab.
Volkfbi/' Giinzburg/D., Bgro.-
Undni.-Pl. 7, Circulation: 12000
Publishcd tbrct tintes we9kly.
lATVIAN NEWSPAHER
Nr. 59 (283)
Sestdien, 1949. g. 2^% maijā
lanāk trīs reizes nedē|IL Izde-vēis:
Latvieša preses darbioie*
ko sadarbības kopa; kopas ve­cākais
M. Cttlftis. Galvenais
fedak*er<t Ķ. !Ubāes (darbā
Deatrodas)4 galv. redaktora
vieta. fā. Cnlltis. Reilaktori:
B. Ķīselis, A. Um. H. Min-denbergs.
Redakeifas adrese:
GfilQzbtirg/Do., Postfai^ 79,
(tālrunis 84).
„Vai Višinska
pats tam tic I
prasa Parīzē Sumāns
Padomju priekšlikumus noraidīs
Sriieto ministru konference Pailzē Hsinās tālāk bez sevišķie noti-kcmiem.
Otrdien un treSdien ārlietu ministri sanāca uz divi stundu ga.
ŗām apspriedēm, kuļ^ iztirzāja Padomju Savienības āriietu ministra
ViSinska priekšlikumus. Ari Sajās apspriedēs Eēesona, Bevina un Su-māna
viedoklis nemainījās — tie visumā noraidīja ViSinska i^ojektu
par jaunu nodibināt Vācijā četru okupācijas varu padomi un sabiedroto
kontrolpadomi Berlīnē. Ari pēdējā sēdē ceturtdienas pēcpusdienā ne­kādi
kompromisi netika slēgti un Jau tagad BBC korespondents ziņo no
Parizes, ka ViSinska priekšlikumam nav nekādu izredžu.
Pēc tam, kad trīs rietumvabtu ār­lietu
ministri: bija apspriedušies ar
saviem padomniekiem; tie argumen­tēja
VdĀinška priekšlikumus. Eče-sons
aizrādīja, ka ViSinska iesnie­gums
radikāli atšķiras no bijušā Pa­domju
Savienības ārlietu minisitra
Molotova ieteikumiem 1947. g. de­cembrī.
Kā zināms, toreiz četru
valstu ārlietu ministru konference
t ^ pārtraukta uz nenoteiktu laiku.
MoŠotovs pirms tam prasīja Vācijas
okupācijas statūta mīkstināšanu un
centrālu Vācijas vaOkiflju. Tagad V i -
škskis prasa kaut ko gluži pretēju
-^Vācijas miHitārās pārvalde^ pa­stiprināšanu.
Atbildību par politisko
attīstību Vācijā Višinskis tagad grib
nodot četru ārlietu ministru padomei
un nevis vācu tauitas vēlētiem pār-gtivjiem.
Beviiis pasvītroja, ka Padomju Sa­vienības
priekS!ldkumā,. acīm redzot,
nav izšķirts jēdziens „Vādja6 vienī­ba"
un „okupācijas varu vi^ība".
Rietumnieki koipš pēdējas ārlietu
minijS>tru konfetrences izjukšanas esot
i^liffi/uši. atlaist okiipāci^ja^ grožos
vaļīgāk, bet Višisisids tos viļoties
par jaunu pievilkt:
Ijadotoju Sā34^ ārjfetu * nU-hisitaps!
i^ēc šo .Viedoklti" uzklaustšānas
ātrumā nevarēja atrast "ndcā labā­ka,
kā stundu garā runā kritizēt'vi­gu,
ko rietumu valstu pārvaldes Vā­cijā
dārijijšas koļpS 1947. gada de­cembra.
VdSihsklm atbildēja Fran­cijas
ārUietu inirdstrs Sumānišf; „Vai
Višthska kungs pats ti<: isavam ap­galvojumam,
ka viss, ko mēs esam
darījusi Vācijā, ir aiplam darīts? Tā
kā 1947. gada decembrī toreizējā
četru ārlietu ministru korifererice ti­ka
pārtraukta, un rietumu valdībām
arī 1948. gada martā Berlīnes kon-trolpadbmē
«edzdevās panākt vie­nošanos
ar krieviem par kopīgu sa­darbību,
tad rietumu valdībām ne­atlika
nekas cits, kā pašām vienoties
par jauno politikas kursu okupē-t^
ā Vācijā. Sādu vienošanos Ang­lija,
Francija un ASV panāca 1948.
gada jūnijā. Ja Padomju Savienība
Višinskis tēlo
„ paradīzi
Austrumvācijā"
Arī Parīzes konferences cetiirtā
diena beidzās bez jebkādiem kon­krētiem
panākumiem. Gandrīz divi
stundu garā runā-Višinskis rietumu
salbiedroto ārlietu ministriem mē­ģināja
notēlot, cik jauka un patī­kama
tr dzīve Austrumvācijā. Viņš
operēja arī ar skaitļiem, apgalvojot,
ka vācieši saņemat no krieviem la-bibu,
taukus, dažādas eļļas, gaļu un
citus produktus. Rūpniecība Aus­trumvācijā
jau esot sasniegusi 1936.
g. līmeni, bet stikla ražošana pat
pārsniegusi to. Rietumvācijā tur­pretim
augot bezdarbs un dzīves
standarts slīdot lejup.
Pēc Višinska runas britu ārlietu
ministrs Bevins padomju ārpoliti­kas
vadītājam ironiski jautāja: „Ja
nu Austrumvācijā ir tik labi, kā jūs
to apgalvojāt, kāpēc gan vācieši bēg
^ rietumiem? Par skaitļiem es
jums pateicos, Višinska kungs. Man
būs liels prieks, kad varēšu tos pa­zibot
pašiem vāciešiem austrumos."
Višinskis Bevina iebildumus norai­dīja,
piebilstot, ka „vāciešiem ne­var
ticēt, jo tie parasti visu pār­spīlē".
Pēc trīs ar pus stundām ār­lietu
ministri sēdi pārtrauca. Pre­ses
konferencē amerikāņu delegād-as
loceklis Fosters Dalless žurnā­listiem
vēlāk paskaidroja: „Ķun|i,
t^o Višinska kunga mutes mē$ šo­dien
dzirdējām īstu paradīzes ainas
attēlojumu."
būtu vēlējusies, tai sešos mēnešos
)ija laika diezgan darīt mums to zi­nāmu.
No mums nevarēja prasīt, lai
mēs 18 mēnešus nedarītu nekā."
Rietumu preses spogulis kopš
trešdienas par ^Parīzes konferenci
rāda visai vienveidīgu ainu. Tiklab
Londonā kā Vašingtonā Višinska
priekšlikumus im triju rietumnieku
atbildes uzskata par nepārprotamu
jazimi Padomju polītikas paSreizē-am
vājumam. „Ja Padomju Sa­vienība
šodien justos stipra," saka
„Times", „tad Višin^is neprasītu
945. gada stāvokļa atjaunošanu
Vācijā. Toreiz Padomju Savienība
3ija sa§niegusi savas polītikas ze­nītu,
bet kopš šī laika Maskavas
sarkanā zvaigzne slīdējusi arvien
zemāk."
Līdzīgos ieskatos arī „N. Y.
Ierald Tribune" ievadnieks: „Mas-cava
prasa bez kāda loģiska pama­tojuma,
lai rietumu valstis atteiktos
no visiem saviem ieguvumiem m
atjaunotu stāvokli, kurā padomju
pdītiķi varētu turpināt $avu ne­gatīvo
nostāju! Rietumi turpretim
vēl^s staMiz^ pasaules mieru un
pacelt tis saimniecību."
EBC komentātors^. Dicans >Tqmpr
soiiš savus secinājumus no Parīzes
sniedz šādā formulējumā: ,Acīm
redzot stāvoklis Austrumivācijā
kopš pagājušā gada jūnija radikāli
mainījies. Šodien krievi ttir vairs
nevar pieļaut to iekārtu, ko Molo-ovs
prasīja Vācijai 1947. g. Ka tā
r, to vislabāk rāda pēdējās vēlēša­nas
Austrumjodā. Rietumniekiem
iirpretī stāvoklis gluži otrāds —
Rietumvācijā demokrātijai jānāk kā
dabīgam attīstības tuipinājumam."
„Times" Parīzes korespondents
apzīmē, ka Višinskis līdzšinējās
3 sēdēs ne reizes nav lamājies un
viņam šoreiz nevar arī pārmest, ka
viņš turētu vāciešiem domātas pro­pagandas
runas. „Times" korespon­dents
domā, ka 4 ārlietu ministri
politisko plal$u austrumu un rietu­mu
staipa nepārvarēs un vienosies
;ikai par zināmu saimniecisku sa­darbību.
Ārlietu ministru ceturtajā sēdē
rietumnieki mēģināja Padomju Sa­vienības
ārlietu ministru Višinski
„spiest izteikties detaļās", kā to de­finē
BBC korespondents, lai iegūtu
pārskatu, kas īsteni notiek austru­mu
Vācijā. Uz iepriekšējā sēdē iz­teiktajiem
Višinska pārmetumiem,
ka rietumnieki savās Vācijas joslās
nav paveikuši nekā pozitīva, atbil­dēja
ASV ārlietu ministrs Ečesons:
„ASV, Anglija un Francija Vācijas
rietumu joslās radījusi vien&u un
saimniecisku stabilitāti, ceļot ar to
dzīves standartu." Anglijas ārlietu
ministrs Bevins jautāja Višinskim
tieši un aticlāti: „Val to sistēmu, ko
Padomju Savienība tagad ievedusi
austrumu Vācijā, četru vienošanās
gadījumā attiecinās arī uz Rietum-vāciju?
Kādi būs saimnieciskie un
sociālie pamatnoteikumi, pēc kuriem
Padomju Savienība gatava Izveidot
apvienoto Vācijas valsti? Ko īsti
būs jākontrolē sabiedroto kontiolpa-domei
Vācijā?"
Višinskis uz šiem jautājumiem ne­kādu
atbildi nesniedza. Piektdienas
pēcpusdienā Parīzē sanāca 5. četru
ārlietu ministru sēde, kur Bevins
rietumnieku vārdā izklāstīja ASV,
Anglijas un Francijas kopējo pl^u
par turpmāko politisko un saimnie­cisko
attīstību Vācijā.
Ārējais ietērps Parīzes konferen­cei
„Rožainā marmora pilī" ir gaišs
un priecīgs. Konferences zāle un
mākslinieciski veidotie gaiteņi katru
dienu greznoti svaidām puķēm. Tā­pat
ārlietu minist-a delegāciju ista­bas
grimst ziedu rotā. Parīziešu in­terese
par konferenci samērā maza
un pie „Rpžainā marmora pils" pul­cējas
tikai nedaudz ziņkārīgo. Toties
konferenci apsarga turpat 300 de-deSotīVu.
Anglija liedz
iebraukt padomju
diplomātam
Anglijas ārlietu ministrija p i e ­dien
paziņoja, ka noraidījusi ie­braukšanas
vizu kādam Padomju
Savienības diplomātam, ko Maskava
vēlējusies akreditēt pie savas vēst­niecības
Londonā. Foreign Office
pa^aidro, ka viza noraidīta, ata­dot
Padomju Saviena)as līdzīgai rī­cībai
Krievu ārlietu ministrija esot
pēdējā laikā vairāidcārt n^matoti
radījumi grūtumus Anglijas āriietu
ministrijas darbiniekiem Padomju
Savienībā.
Angļi noraidījuši arī vizas diviem
Padomju Savienības repatriācijas
misijas! locekļiem, kas vēlējušies ie­rasties
Anglijā, ,)ai tur gādātu par
Padoļmju Savienības pilsoņu atgrie­šanos
savā dzimtenē". Tuvāk ne­paskaidrojot,
kādus Padomju Savie­nības
pil^ņus krievi Anglijā būtu
gribējuši repatriēt, Anglijas ārlietu
ministrija atbildē Maskavai deklarl,
ka tagad jau pagājuši vairāk nekā
3> gadi, koipš karš beidzies, un visi
Padomju Savieriības pilsoņi, kas to
vēlējušies, seri jau atgriezušies savā
dzimtenē. '
Krievi sāk atkal l^lokēt
Berlīni
VOidENU SATIKSME AR RIETUMVACIJU PRAKTISiU
PARTOAUKTA
Kamēr Parīzē Višin^is skaistiem
vārdiem mēģina rietumu sabiedrotos
pārliecināt, ka Padomju Savienība
šoreiz vēlas sadarboties, Berlīnē no
jauna atkārtojas vecās lietas. ViT-clenu
satlk^e ar- Rietumvāciju
prs^ctiski gandrīz pilnīgi pārtraukta.
Krievu joslu izdodas šķērsot tikai
retam vācu automobilim ar pārtikas
līdzekļiem berlīnlešim. Līdz šim
agr^o Vācijas galvaspilsētu sasnie­gušas
tikai nedaudzas lidlaivas.
Amerikāņu sektora pilsētas koman­dants
ģenerālis Haulijs vācu preses
pārstāvjiem lakoniski paskaidrojis:
„Ja nenotiks kaut kas reMs, tad
blokādes atcelšanai nebūs ndcādas
nozīmes." Britu militārās valdības
pārstāvis piebildis, ka krievi jau ta­gad
lauzuši Ņujorkas vienošanos.
Ceturtdien uz speciālu apspriedi
bija sapulcējušies visi trīs Rietum-berlīnes
"komandanti, lai apspriestos,
kā rīkoties. Pēdējais vilciens no
Helmštetes līdz Berlīnd atradās ce­ļā
19 stundas. Krievi aizbildinās, ka
kustību nev iespējams paātrināt
KOMUNISTI VĒLAS
MIERU GRIEĶIJĀ
ĢEM. VANFLITS UN ĢEN. PAPA GOSS UZVARĒJUSI
Viens no jautājimiiem, ko ārlietu
ministrs Višinskis Parīzē tik ļoti
labiJirāt vēlētos pārrunāt ar saviem
skeļptiskajiem un piesardzīgajiem
ASV, Anglijas un Francijas koUē-gām,
ir jautājums par Grieķiju. Kā
zināms; ned^u pirms ārlletd mi­nistru
ssmākšanas Parīzē krievu
žiņ^, aģentūra TASS pēkSņl publi­cēja'
paziņojumu,* ka SHasteava? de^
legftts pie ŪN Jakovs M^pcs jau
pirms divi mēnešiem par šo jautā­jumu
ievadījis sarunas Ņujorkā. Zī­mīgā
kārtā dažas dienas pirms šī
sensacionālā TASS'a atklājuma pa­saules
presē pavīdēja ziņas, ka
grieķu komunistu valdība ar l^gas
starpniecību piedāvājusi pamieru
grieķu valdiHbai Atēnās. Līdzīgas
ziņas atkārtojas no visdažādākajiem
avotiem. Bukarestā, Sofijā, Istam-
,bulā un^ pat Romā komunistu funk­cionāri
deklarēja savus ieskatus, ka
Grieķijā esot jāpanāk vienošanās
un jāizbeidz asiņainās cīņas, kas tur
bez pārtraukimia plosās jau kopš
vāciešu padzīšanas 1944. gadā.
Lielo Berlīnes blokādes atcelša­nas
I un Parīzes konferences sanāk­šanas
notikumu ēnā Grieķijas jau­tājums
liekas gluži aizmirsts. Bet
tieši pēdējos^ mēnešos Grieķijā risi­nājušies
notikumi, kas izskaidro
Maskavas un tās atbalstīto komu­nistu
nemiernieku pēkšņo miera
gribu.
Pirms pusotra gadiem ASV kara
ministrija uz Atēnām nosūtīja armi­jas
ģenerāli Vanflltu. Sls amerikā­nis
ar hdandl^o uzvārdu bija kļu­vis
pazīstams ģenerāļa Petona
teiksmainajā „caurrāvienā** Franci­jā'un
Vācijā. Vanfliits bija viena no
spēcīģāicajām Petona dūrēm, ar ko
salauza vācu nodetinā^iunus Ardē-nos
un izmisuma pilno SS vienību
pretestību pie Reinas. Kad Vanflits
sāka strādāt Grieķijā, viņš īsā laikā
iemantoja nedalītu naidu un neuz­ticību
visā gridķu ģenerālštābā.
Vanflits sākinnā nesaprata, kas no­tiek,
līdz viņam to klaji acīs nepa­teica
ģenerālis Aleks^rs Papagoss,
Grieķijas bruņ^o spācu vir^avēl-nieks:
'.,Mani vir^idci un instruk­tori
necieš, ja tiem aizrāda, ka vi­ņiem
vēl kaut kas būtu jāmācās
kara mākslā. Tīņi ir pārliecināti, ka
'echu komunistiem
nav disciplīnas
Cechu komunistu partijas kongre­sā
ģenerālsekretārs Slariskis ceturt­dien
oficiāli paziņoja, ka partijā paš­reiz
ir vairāk par 2 miljoniem bied­ru,
500.000 čechiem vā jāgaida uz
biedru kartēm, jo viņus ,j)āit>audot
un I novērojot". Preses pārstāvji ziņo
no Prāgas, ka kongress no'iek „paš-apsūdzibu
un pašatzīšanās" atmos-fairā.
Slanskis runā žēlojies, ka par­tijā
nav <ii«iplīnas, valda birokrā­tisms
un I neuzticība. Ministru pre-zidients
Zapotedds vēlāk savukārt
sūdzējās, ka strādnieki vSl joprojām
kavējot darbus un saņemot ,j)āra£
augstas algas".
grieķu karavīrs ir labākais pa­saulē."
Vanflits arī tagad domā, ka grie­ķu
karavīrs ir viens no Ietākajiem
pasaulē. Ugu gadu rūpīgā darbā
viņa vadība Gribas armiju
pārveidoja un iemScija r^oties ar
modernajiem amerikāoņni ieročiem.
Tie 80 miljoni doHiffu, ko ASV ple-gādSjii
: Giļ;!elM 1»Bypa mat^a^o?»
p^cSņi kļuva iedarbīgi. Vanflii* sa-darb^
a ar grieķu nacionālo varoni
feneŗāli Papagosu bija teicama. Ne­mierniekiem
sākās grūtas dienas.
ValdUba bija izbūv^usi jaunu stra­tēģisku
ceļu tīklu, pa kuru moto­rizētais
valdības karaspēks varēja
ierasties ātrāk, nekā nemierni^i
aizbēgt, kā tas bija noticis līdz tam.
Vēl pirms gada visā Grieķijas terri-torijā
bija ap 200 pastāvīgu nemieru
un nekārtību centru. Lielā Grieķijas
ķartfe ģ^erāļa Vanflita darbaista-bā,
uz kuras ar sarkaniem planku­miem
bija iezīmētas šīs komunistu
lizdas, atgādināja baku rētainu seju.
Šogad šī seja kļ^^vusi pavisam glu­da.
Nemiernieku centri atrodas
vairs tikai gar pašu Albānijas, Bul­gārijas
un Dienvidslāvijas n^ežu.
Pašreiz grieķu valdības karaspē­kam
Ir 150.000 labi apbruņotu vīru.
Nemittuieku spēkus vērtē uz nepil-n
im 18.000. Ne' vien skaitliskais
mazākums \m vājākais apbruņo-jiHns,
bet ari pašu grieķu komunistu
iekšējais politiskais vājums pada­rījis
viņu uzvaras izredzes pavisam
mdnimāias. Pēc ģenerāļa Papagosa
vērtējiuna, kam pievienojas ari ģe­nerālis
Vanflits, komunistu dienas
būs skaitītas jau šmī rudenī. Pēdējā
laikā komūijistiem vairs nav iespē­jams
tuipināt arī savu iemīļoto
,3cājnieku mmu" karu. Grieķijā
pašreiz ir ap 40.000 cilvēku ar no­rautām
kāju pēdām. Tas ir komu­nistu
partizānu darbs, kas gadiem
Ilgi uz visiem ceļiem, laukos un
vīna dārzos, pilsētu parkos un pat
kapsētās pus pēdas dziļumā novie­toja
apaldtases lieluma mīnas. Tās
grieķu komunistiem neierobežotā
daudzumā piegādāja no Albānijas
un Di^ividslavijas. Tagad grieķu
valdība ar dektromagnētiskiem
amerikāņu mīnu detektoriem iztīrī­jusi
visu territoriju.
Grieķijai ci«nos un laukos pama­zām
atgriežas miers un kārtība. Ar­vien
vēl nav atgriezušies tie tūkstoši
bērnu im sieviešu, ko komunisti no
ieņemtaji«n demiem aizgādāja pāri
robežām. Pēc amerikāņu datiem, ko­munisti
deportējuši 17.(K)0 mazga­dīgo.
Pašreizējais grieķu komunistu va­donis
Nidiolass Cahariadess nesen
Maskavai esot iesniedzis izsmēlēju
ziņojumu par bezcerigo stāvokli cī­ņu
turpinājumā. Tīdēļ, arī nav brī­nums,
ka Maskavas satelīti un pat
padomju ārlietu ministrs Višin^is
tik labprāt slēgtu mieru ar reakcio­nāro,
monardīisti^o un kapitā­listisko,
Grieķijas karaļvalsti. Cits,
jputājums, vai to šodien grib ģe-i
3rālis Papagoss im tās ameri­kāņu
aprindas, ar ^:uŗu palīdzību
Grieķija no komūnisti^ās baku sēr­gas
atveseļojusies.
Magdeburgas pārmiju dēļ, kas eson
oti pārslogotas. Amerikāņi un ang-nešaubās,
ka tā ir vienīgi atru­nāšanās.
Pēc apspriedes angļu bri-
:ādes ģenerālis Meklīns iesniedza
[enerālim Dratvinam ārkārtīgi asā
tonī ieturētu protesta notu. Tās bei­gās
ģenerMis Meklīns kategoriski
)ieprasija, lai krievi atjauno to stā­vokli,
kas bija spēkā 12. maijā.
Vēl joprojām turpinās arī vācu
dzelzceļnieku streiks. Kopi; tā brīžu,
kad no Rietumberlīnes,stacijām pa­dzina
austrumjoslas policistus, pilsē-ā
atkal valda miers - un kārtība.
Dzelzceļnidci nolēmuši streiki turpi­nāt
tUc ilgi, kamēr viņiem neizmak­sās
algas rietumu markās. Pagai­dām
tomēr nav nekādu pazīmju, ka
austrumu dzelzceļu direkcija šo pra­sību
piklīs. Vācieši rietumu sabied­rotajiem
aj^olījušl, ka viņi ar mie­ru
njlaist no Vannze stacijas četrus
militāros vilcienus. Neraugoties už
šo solījumu, divi vilcieni varēja do­ties
ceļā tikai ar 24 stundu nokavē­šanos.
, Saņemta informācija, kk
posmā starp HelniSteti un Berlīni,
ceļā palikuši, stāvot 40 jpreču vil­cieni.
Kāds britu apakšnama deputāts
ceturtdien jautāja valdībai, ko tā
domā par streiku Berlīnē. Uz So
jautājumu atbildēja valsts sekretārs
Meiju. Streiks, pa: viņa domām,
esot pilnīgi legāls. Par to, ka aus­trumu
pcdidja šāv&i uz cilvēkiem,
Meiju vispār atteicās runāt, piebilz­dams,
ka viņam trūkst vāiniu, lai
komentētu Sādu „neģēlību".
Atkal runa par
Staļina un Ti^menai
•1 V
Šveices laikraksta „Die tat** spe-ciālkorei^
ndents. atcaucoties už
amerikāņu laikraksta „Chri&tian
Science Monitor" informāciju, ziņo
no'Vašingtonas, ka panākta princi­piāla
vienošanās par prezidenta Tru-mena
un Staļina satikšanos. Saru­nas
par šo Jautājumu notikušas Ap­vienotajās
Nācijās. Tagad tās tur­pinoties
Vašingtonā, Londonā im
Parīzē, jo konferencē esot nolemts
pieaicināt arī britu, ministru prezi­dentu
Etliju. Šveices žurnālists esot
uzzinājis, ka Grpmiko ar izstrādāta­jiem
prlekšlikimiiem jau esot devies
uz Maskavu. Padomju galīgā atbil­de
par „trīs lielo" eventuālu konfe­renci
gaid^na jau tuvākajās dienās.
Politiskās aprindas Vašinjgtonā izsa­kās.,
ka Trumena, Etlija un Staļina
konference atkarāšoties no Maska­vas
labās gribas sadarboties ar rie­tumu
demokrātijām. Ja Višinskis
Parīzē būs piekāpīgāks, trīs lielo"
apspriedes varētu sākties jau tūlīt
pēc tam, kad būs beigusies četru ār­lietu
ministru konference Parīzē.
Jāpiezīmē, ka „Christian Science
Mpnitor" skaitās viens no vislabāk
informētajiem amer^cāņu laikrak­stiem.
Pedeļie Šanghajas
aizstāvji padodas
Piektdienas rītā pade\'ās pēdējie
Sanghajas aizstāvji. Līd2i ar to lie­lākā
Ķīnas pilsēta piln:igi atrodas
komunistu rokās. Tie saņēmuši
15000 gūstda^u un ļoti lielus nacio­nālistu
kara materiālu krājumus.
Pilsēta cīņās cietusi samērā maz, lai
gan likās, ka nacionālisti, tiešām iz­pildīs
savu solījumu un Sanghajas
vietā atstās ,,Staļingradiis drupas".
Reutera korespondents ziņo, ka ko­munistus
ielās apsveikušas lielas
ļaužu masas. Nacionālistu režīma
pēdējās dienas Sanghajā bija tie­šām
īsti terrora im neMības pa­raugi.
Katru aizdomās turēto poM- ,
cija m ielas bez tiesas sprieduma ^
nošāva.
Sanghajas kaujas pēdējais posms
ri^ājās pie Susu tiltiem, kurus na­cionālisti
centās turēt vaļā, lai sa­sniegtu
netālu no pilsētisis atrodošos
lidlaitos; Visi^ augstākie nacionā­listu
virsnieki, to starpā arī Sang­hajas
militārais komandieris, aizli­dojuši
uz dienvidiem.
Ķīnas ministru prezidents Lit
Simg Jens pēc Sanghajas krišanas
paziņoja, ka nacionālisti turpinās ci­ņu
ar komunistiem zem(js dienvidos.
Nacionālistu armijas atkāpjas uz
Vuču-Kantonas-Fucovas līniju. Tur
steigā ceļ nocietinājumus.
l
1'