1949-05-07-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
L A T V U PiļbtiiM «fldcr EUCOM Gvtt Afhirf DiTlfioii AtttliorUfttion NtUDlMr UNDP 106. PnUishiT uid Eilitor: KSrlls Rabāes. DP Ounp KleinkStE o«ar Ofi]ixbtirf/D. Printer: ,,Se1iwil). Volfeobl." G&izbiirg/D., Bgni.* Uiidni.-Pl. 7. Orcotatioa: 12000 Poblished thrM times W€«kly. HATVIAN NEVVSPAIER Ņr. 50 (274) Sestdiei^ 1949. Ķ. r maUi līAik irii rtiiM*mdlP. Iidt^ vijt: UtviilB pmts darMe* te «atfirtltet iMpt; k«pM vt-citett N. CHBflt. Oālvmit mtrodas); f»!?. redaktori vieta. M. CuBtis. Redaktori: B. le^ldi^ A. Uepi« H. Mia-deobertt. Re^bStdiiis «drcee: GflBtbcri/De^ Poitiask 10, F ^ " nebija na sienu mi, ' "obridinajis S Musipavžranjj, •u, Melnais," vīni naktsterpi:.vaii; tji ņeminaķķ bezkaunīgi ļSaiInlrkKb5tui^ taou tevnav b js tu esi, ka [fisatridnSmā i i i rāmāta?^* uz ļmesto gramaiii k labu nafctL Ivo dēka!" no m jĒļtņēma elmi, alji ris'saivfi.gupti Melnais iedd& >jās al2!duiv§. Ko* tur biļja a t $^ nedzēsa ^emam mierl^d* griestos^ m sit /piipi sekoi^ OREANAK ihācUties pec Eidies tSE OF J SH kursis Bibai. ļrasSme h4a) [DM. 6,- /o BrooĶes galdā. l spēli Berlīnē 23. maijā Parīze sanāk četru ārlietu , ministru konference Blokādes beigas - 12 maijā Nākamo ceturtdien — 12. maijā atcels Berlines blokādi. Tai ps^ā dieiui atvērsies ari robeža Rietumvācijas ražojumiem uz Austrumvāci- Ja$ Joslu. 23. maijā Parīzē ieradisies ASV, L i e l b r i t ^ a s , Padomju gaVienibas un Francijas ārlietu ministri, lai spriestu par Vācijas jau-tiMumn un savu attiecību turpmāko Izveidošanu. Tād^ i r saturs ofici- ^ajam vienošanās komunikē, l:o trešdienas nakissēdē pieņēma ēetru valfttt U N delegāti Ņujorkā. Pēc tam, kad Padmnju Savienības Āele-gā^ Jēkabs Ma|ikš bUa saņēmis uz speciālu pieprasījumu no Maskavas Jaunas instrpkcijas, viņš dažās stundās vienojās ar ASV delegātu Dr. Džesupu, Anglijai^ pārstāvi pie UN sēru Aleksandru Kedogenu un Frandjfls pastāvi Zanu Sovelu. Sis vienošanās rezultātu oficiāli paziņoja ceturtdien pl. 5 pēc pusdienas, kad vienā l ^ ā Vašingtonā, I^iondonā, Parīzē un Maskavā četru valstu ārlietu ministri vēstīja par Leluieksesā ^lemtajiem blokādes, atcelšanas un Parīzes konferences sasaukUfmas termiņiem. Ar 50 vesturislco paziņojumu sadēs jauns, posms rietumu un atjs-truniu attiecībās. Ļoti iespējams, ļka Ōerllnes blokādes atcelšanas paziņojums patiesi iezīmē pilnīgi jaunu attiecību sākšanos abpus dzelzs priekškaram. Tas tomēr nenozīmē, ka nu abi naidnieki krituši viens otranl ap kaklu un Izlīguši. Nekad gan laikam jaunāko laiku vēsturē nav pieņemts kāds pagaidu izlīgums ar liellku skepsi, neuzticību, piesardzību, stīv^anos im šaubām ka šī' visai pasaulei svarīgā ziņa- par degļa apdzēšanu lādiņam, kas vai"»» rSk kā gadu Ikbrīdi bijis tiešs, drauds paskules mierain. Nbldau-^ sotles Londonas, Parīzes, Vašingtonas un i Ņujorkas presi un politisko kojnrentātoru balsis, rodas iespaids, ka rietumnieki 23. maijā Parīze ie^ radīsies ar sajūtu, kāda ir poli- ' dstiem,' ka$ pēc- ilgas un sīvas- ap? iaudīšfiiās. tu^^pjas ielenktam ban? iaw*a*>šp^pl9tpli m, pacēliis r o - kn's, ziņt) pa savu padošanos. K a - ntjr' nav pašrocīgi pārbaudīts, Ved tam azotē neslēpjas vēl kāds ierocis un tā rokas nav saslēgtas sražās, policisti tur pirkstu pie gaiļa un acis vaļā. Ķad ceturtdienas pēcpusdiehā Anglijas parlamentā ārlietu ministrs Bevlns nolasīja oficiālo komvhikē, l?aš satur tikai 3 pantus, deputāti to iuminSja aplausiem. „Tikai mū «u drošā un flipdomātā ?)olītika, mūsu'stingrība un neatlaidība r a - dījiiii stāvokli, icuŗā Padomju Savienība tagad paziņo savu piekrišanu atcelt Berlīnes blokādi un sākt četru valstu ārlietu ministru konferenci," teica Bevins. „Par šodienas panākumiem mums jāpateicas pirmām kārtām Berlīnes gaisa tiltam un pašu berlīniešu drosmīgai un pacietīgai nostājai. Mēs dosimies uz Parīzi ar labām cerībām un apņemšanos iziriantot ikvienu iespēju, lai nodrošinātu ilgstošu mieru, bet musu sarunu partnerim jāpierāda, ka arī viiņam i r patiesa miera un sastrādāšanās grtba. lekām nebūs panākta pilnīga vienošanās tm mums radusies pārHecība, ka Padomju Savienība blokādi tiešān^ atcēlusi,** uzsvēra Bevins, „Berlīnes gaisa, tilts paliks pilnīgā gatavībā kā drošības rezerve.** A i šiem Bevina vārdiem raksturota arī turpmākā Anglijas rīcība. Par tādiem pat lēmumiem — uzturēt Berlīnes gaisa tiltu, līdz kamēr tiešās parunās radīsies skaidrība par Padomju Savienības turpmākajiem nodomiem Vācijā, ziņo ^ ī visa ASV jprese, „Baltlmor Sun** ^sžika: „Munis jābūt; gataviem,. i uz \. visu. Blokādes i2»i)eigšana gan inazbā ķaŗa briesmas, bet tā nenozīmē sa-sļpīlējumk izbeigšanos rietumu un austrumu starpā." Lielais Vašingtonas laikraksts ^^Vašington Star** stāvokli formulē šādi: „Beidzot mēs esam tikuši pie beigu sākuma aukstajam karam. Bet līdzšinējais aukstais karš nu tikai var kļūt karsts. Padomju Savienība gan maina taktiku, bet savus mērķus tā noteikti nav mainījusi, ' J a krievi tiešām vēlas mieru, tiem būs jārīkojas gluži pretēji, nekā tie rīkojušies \\6z šim. Berlīnes blokāde nav tikai gadu veca. Tās sākumi mek- (Beigas 5. Ipp.) Par izceļošanas iespēju nepamatotu noraidīšanu var zaudēt DP tiesības Tā kā pēdējā laikā ievērojami pavairojies tādu DP skaits, kas bez nopietna iemesla atsakās izmantot sagādātās izceļošanas iespējas, IRO vadība izsllrādājusi noteikumus, kā rīkoties ar šādām personāni, Noteikumi paredz, ka katrs gadījums jāapskata individuāli, bet smagākas gadījumos personām, kuru rīcība atzīstama par nepamatotu, draud DP tiesību zaudēšana. Saskaņā ar aprūpes daļas vadītāja rīkojumu, amerikāņu joslā paredzēta šāda kārtība, par ko jau ziņots visiem ipietošanas im kontrolcen-triem: apgabalu izvietošanas daļu vadītājiem nekavējoties jāziņo par v i sām personām, kas atteikušās izmantot sagādātās izceļošanas iespējas, attiecīgā kontrolcentra vadītājam. Tam neļcavējoties jāizsauc katrs šāds DP personīgai sarunai uri to iemeslu noskaidrošanai, kuru dēļ iespējas ieceļot hav izmantotas., Tāpat viņam katrā atsevišķā gadījumā jāuzklausa attiecīga izvietošanas ierēdņu padomi. Pēc abu partu uzklausīšanas kontrolcentra vadītājam jānosaka, vai DP arī turpmāk tiesīgs baudīt visas ar DP statusu saistītas priekšrocības, vai viņš no IŖŌ aprūpes pilnīgi izslēdzams. Iespējams arī kompromiss, ka DP, kas noraidījis izceļošanas iespēju, turpmāJ^ baudīs tikai IRO politisko un juridisko aizsaiļdzību vai arī, ka turpmāk var saņemt šo atbalstu un paturēt arī tiesības uz izceļošanu, bet ne vairs uz nometnes aprūpi. Ja attiecīgais DP pēc kontrolcentra uzaicinājuma neieradīsies personīgai sarunai viena mēneSa laikā, kontrolcentra vadītājs izšķirs viņa turpmāko likteni, viņu neuzklausot, un lēmumu paziņos ar rakstu. IRO norādijuntos visjiāŗ uzsi^ērts Tris termini, jāiegaumē visiem DP AMJETOKĀŅU JOSLAS IRO DIRBKTORA F. BAJĀNA NORĀDI* JUMI PR3B8E8 KONFERENCE Atkārtoti soKjumi rūpēties par darba nespējīgiem Amerikāņu joslas IRO ēbrektorg F. Rajans s^tittja apgabalu direk:- toru sēdi m d Ķli^eiui, lai uz bridi ierastos pie šurnāllaMBii DP preses konferencē un ar sevišķu uzsvaru likta vliilem sirds, ka IRO cenkālās padomes pikantie priekšlikumi par IRO darbības iibeigšaaii uzņanami ļoti nopietni un butu Jāievēro katiram DP. ^ Jau priekš dažām nedēļām laik-ļ spējīgo, jo pretējā gadījumā Jārē-raksti ziņoja par 3 termiņiem, kasļķinās ar to, ka tie būs nenosakāmu IRO padomē atzīti par ieteicamiem i laiku jāuztur tepat Ein^ā, prasot darbības izbeigšanai Pagājušā ne-|no valdībām šim nolūkam līdzekļus, dēļā direktors Ŗajaņs personīgi ļĢenerāldirdctors Taks arī teicis, ka bijis Zenēvā un saticies ar ģenerāl-^ I pagaidām nav iespējams noteikt, direktoru Taku un viņa vietnieku, ļ c.'c daudz tādu grūti izvietojamo kas uzsvēruši, k a visiem DP jādara I galu galā sanāks, bet domā, ka tādu zināma IRO darbības izbeigšanas I būs vairāk nekā Eiropā vispār va-paredjsamā norise. IRO centrālā pa-ļ rētu uzturēt. ViijiS personīgi ļoti no-dome. kurā, kā zināms, reprezen-1 teilcti aizstāv uzskatu, ka darba ne-tētas visu to 16 valstu valdības, kas I spējīgie būtu jāuzņem citās valstīs ir IRO dalībnieces, priekšlikumus I pat tad, ja tie šo valstu saimnieci* pieņēma, pamatojoties uz atziņu, kalbai nekā nespētu dot. jāizstrādā noteikti plāni organizāci-l Uz jautājumu, kāds būs to D P ju« jas likvidēšanai* Galīgos lēmumusļridi^ais stāvoklis, kas izšķirtos pa-par termiņiem, kad šī likvidēšanai likt Vādjā,' informācijas daļas šefd veicama, pieņems ārkārtējā sesijā, I atbildēja, ka nav/cilvēka IRO va* kas nolikta uz 22. jūniju. Idībā, kas varētu uz to note&ti at« Direktors F. Rajans tQmēr uz-|bildēt. Vi&pirifhs esot skaidrs, ka, no svēra, ka jau tagad, cik var spriest,!vācu viedd^ He būs „auslfenderi**, ir panākta faktiska vienošanās parlvēl ar to starpftu, k a viņiem nebūs to, ka vispirmis jānosaka diena, kad I konsulu, kas varētu tos aizstāvēt, kā izbeidzama DP reģistrēšanās IRO I aizstāv citu# ārzemniekus Vācijā, aprūpes iegūšanai. Par šādu termi-1 Tagad konsulu uzdevmnus lūko ņu ieteikts 1949. g; 1. Oktobris. veikt IRO. bet, apzInoUes nākotnes Tālāk atzīts, ka jānosaka pēdējais I grūtU>as, IRO juridiskā daļa jau termiņš, Udz kuram visiem DP ne-[stājušies sakaros ar I M dabnnlecl-pārprotami jāpako, vai viņi gribibas un sociālās padomes juridisko repatriēties vai pMikt Vācijā, bet ja 1 daļu, l a i lūkotu atrait faispējas kbn-viņi gribētu i ^ o t , tad jāpasaka, I malu aizstāvības aizstāšanai tādātn uz kādu zemi. Ieteiktais termiņš ir I personām, kam-vai nu tiav s a * ^ 1949. g. 31. decefnbris. ivald^. vai kas savu valdību ne-» rjanKojas lespejana s a n g n . f i d z e k ļ u a KdzSteSjog «i»mēro8^|btiu«o. DP Juridtekal abrtāvSlattal % § 1 MAIJA IZCEĻOS 24.000 Maijā no Vācijas im Austrijas uz ASV, Austrāliju, Kanādu, Jaunzē^ landi tm Brazīliju izceļos vairāk nekā 24:000 DP, ziņo IRO štābs. Tāpat kā aprUī, ari maijā vislielāko ieceļotāju skaitu paredz uzņemt Austrālija, uz kurieni, saskaņā ar i^iekš izstrādātiem plāniem, dosies pavisam 10.687 DP. Uz ASV Psir^ksffl^^ Eiropas padomes charta STRASBtJRGĀ ATRADĪSIES VIENOTAS EIROPAS CENTRS 10 ārlietu ministri Londonā Sv. Džēmsa pilī ceturtdien parakstīja Eih>t>as padomes statūtu. Tas paredz, ka nodibinās divi iestādījumi — Eiropas ārlietu ministru padome un padomdevēju pilnsapulce. Pirmās uzdevums būs atvieglot Eiropas valstu tiešo sadarbību, kamēr otrā savstarpējās pārrunās un kopīgās 70 proa bavaricšu-par monarchiju Kamēr parlamentārā padome Bon-nā izstrādā jauno Rietumvācijas satversmi, Bavārijas valdībā notiekas! strīdi par atšķelšanos no pārējās Vācijas un atsevišķas Bavārijas I valsts izsludināšanu. Sevišķi sparīgi • ojas „Bavāriešu partijas** priekšsēdis Dr. Baumgartners. Kādā runā Dadiavā viņš izteicies, ka bavārieši neesbt par kaut kādu Sumadieru vai Staļinu, bet gan par Bavārijas kroņprinci Rupredļtu. Vairāki tūkstoši klausītāju Dachavas tirguslaukumā skaļi uzgavilēja Baumgartnera vārdiem im sauca: „Lai dzīvo Bavārijas karaļnams!** , Piektdien Dena ziņoja, ka Bavāri-jas kroņprincis Rupredits intervijā P izteides par monarchijas. nodibināšanu Bavārijā, ja vien tauta to vēloties. Pēc viņa domām par monarchiju esot vismaz 70Vo bavārieSu. »,Skaitiet karogus, ko mana tauta izkārs pie namiem manā dzimumdienā 14. maijā,** teicis 79. g. vecais kroņprincis. Viņa namā, kā ziņp .Abendzeitung**, pastāvīgi satiekoties turpat vai visi Bavārijas valdības lo-cekļi un neyiens ministrs netiekot iemīts bez viņa ziņas. S m fe It i m konferencēs dos ierosinajiunus un izteiks domas par Eiropas valstu sadarbību un kontinenta nākotnes veidošanu. Eiropas padomes pastāvīgais sēdeklis atradīsies Strasbur-gā. Tur jau 5. g. augustā sanāks Eiropas padomes pHnsapulce, kuru vadīs Frandjas ārlietu ministrs Su-māns, kas izvēlēts par padomes iprezidentu. Eiropas padomes ārlietu ministru konference turpināsies nākamo trešdien Parīzē. Tad sagaidāms, ka uzņems ari Grieķiju un Turciju, kas bija lūgušas atļauju pievienoties E i ropas padomei. Londonas konference beidzās ceturtdienas priekšpusdienā ar svinļgu sēdi, kuras noslēgumā runāja visi ārlietu ministri. Anglijas ārlietu ministrs Bevins teica: „Eiropas padomes chartas pieņemšana ir jaima cerība Eiropas nākotnei. Šodien neviens nevar pateikt, kas no šīs mūsu svinīgi parakstītās apņemžanās nākotnē izveidosies. Katrā ziņā šī charta i r kodols Eiropas savienotajām valstīm, kaut arf šobrīd tas vēl i r tikai eksperiments, kā uzturēt vienprātību un saprašanos Eiropas tautu starpā.** lPar padomes pastāvīgo sēdekli izraudzītā Strasburga ir pilsēta, kur kopš gadu simteņiem krustojušās Vācijas im Francijas, Beļģijas un Holandes politiskās intereses un iespaidi. Nav citas pilsētas Eiropā, kur vienlīdz liela nozīme kultūras pieminekļu radīšanā ir franču tm vācu lielajiem gariem. Raljsturīgi arī, ka tagadējais Francijas ārlietu ministrs Šumāns pats ir elzasietis, kas pirmajā pasaules karā cīnījās Vācijas pusē pret Franciju, bet tagad i r viens no lielākajiem Francijas valstsvīriem. izbra\:yks tikai nedaudz maziic 10.162, Kanāda uzņems 2400, Brazi-ilija 18t36 \m Jaunzēlande 1024. Ja maijā plāns realizēsies, tas būs jaims rekords IRO izvietošanas darbā. Aprīli izbraukuši apm. 20 vai 21.000 D P (precīzais skaits vēl nav zināms), bet martā ^aizbrauca tikai nedaudz v a i ^ par 10.000. Maijā izceļotāju idt>raukšana paredzēta ar šādiem Icuģiem: no.Zie-meļvādjas os^ām uz A SV kuģi atgājusi r e ^ . aties 6., 8., 17., 20^ 21., 27., 28. un 30. stiaijā, uz Kanādu 5. un 26. maijā, no Neapoles uj& AustrāHju 2., 4., 7., 10., M., 25. 29. un 30. maijā. Uz Brazīliju kuģi brauks 15. un 25. imaijā, bet kuģis uz Jaunzēlandi atieii nO Triestas 20. maijā. ālāk atzīts, ka jānosaka termiņš [citās zemēs, kur tie vēl nd)ūs iegu« vispārējai IRO aprūpes izbeigšanai,!vuši pavalstnieku tiesības, pie kam piemērots laiks būtu 1950.1 Atbildot uz jautājumu, kas notiks g. 1. jOlijs. Reizē gan atzīts, ka I ar bē^em, kuri ieradīsies pēc tiem, kas tai laikā vēl atradīsies i z - 1. oktobra, Mr. Reiners paskaidroja, ceļošanas procesā resp. tiem, kas I ka šis jautājums ļoti gHlts, jo jau būs pieteikušies, bet bez savas vai- tagad vērojams, k a ik mēnesi ame-* nas vēl nebūs tikuši galā ar izceļo-1rikāņu josļ^ ierodas ap 1500p jaunu šanas formalitātēm, aprūpi pagari-1 bē^u no austrumiem. Tiein. kas jāu nās lldz izbrāi^anas laikcmi. V i - i te ir, vajadzftu steidzi^ reģistrēties, siem pārējiem to nākamā gada 1. jū- jo, pēc IRO vērtējiona, pašlaik Valijā pārtrauks. A r šiem termiņiem dijā un Austrijā etrbdas a>p 200000, visiem DP būtu jau laikus jāsāk bet Itālijā ap 100000 tādu bēi^u, rēķināties, izstrādājot savus nācot-|kas n ^ d nav OtO rej^trējuSies. nes plānus. , I Žurnālisti atkārtoti jautājiet, vai Direktora paskaidrojums tūlīt iz- nav iespējams dibināt v^cu ļaužu raisīja žurnālistu jautājumu, kas mītnes dtās zem^, piebilstot, ka notto ar vedem cilvēkiem, kas nē-ļBP negrib pieteikties jau nodibina-var izceļot. InfonrOicijas daļas šefs tajā vecu ļmižu ntometnē Prōiā, bai- C. Reiners atbildēja, ka ar šo dldamies, k a tos tur pametis, problēnm pastāvīgi nodarbojas IRO Informādjas daļas vadītājs no« štābs Zenēvā. Pagaidām var teikt teikti uzsvēra, k a Prtoa nav domāta tikai to, ka nevieis nav par vecu, kā pastāvīga vecu ļaužu mitro, bet lai izceļošanai i^eiktos. Ja šie ļau-|tikai kā nometne, kur piddnāt vedis pieteiksies, tiem paodām |co8 ļaudis, lai tos labāk aprūpēta (Beigas 2. Ipp.) Apvieno jaiies Kanādas latvieln laikraksti bīstams i r tikai pēdējais termiņš, proti, aprūpes pārtraukšana nākamā gada 1. jūlijā. Kā ģenerāldirektors Taks pieminētajā padomes sēdē atkārtoti uzsvēris, visām valdībām vajadzētu vienoties, ka katra valsts uzņem savu godīgo tiesu darba ne- LatvieSu palldz3)s^ vienības un Kanādas latvieSu nacionālās apvie- „Vmi DP probUmu atrismatu viedi" i T p i J ^ ^ ^ * - ^ apspriedēm, no kurām pēdējā Ilgusi KOMENTĒ MPRAVDAS** ZIŅOJUMU ļpāri par 10 stundām, 29. apr^a agrā rīta stundā beidzot izdevies panākt „prete]a un ļoti atšķirīga no IMevi- visu trīs Kanādas l a t v i ^u laikrakstu jas DP politikas**. Pietiks pieminēt, apvienošanos. Jaunais la&raksts, ka šī teikuma nolasīšana preses kon-1 kas nosai&ts par Brīvo Balsi, sāks ferencē izraisīja sk€4us smiddus. Zl- ļ iznākt 8. maijā Līdzšinējie laik-ņojuma beigās pateikts, k a DP prob- Irsks^ — Atbalss, Brīvais Latvietis lēmu varot atrismāt viegli un labi, I un jaunākais no tiem — Kanādas — ja trīs rietumvalstis rīkotos tāpat,!Vēstnesis iznāca litogrāfijas techni-l$: ā rīkojusies Padomju Savienība. I kā \m. sadalot savā starpā nelielo Direktors Rajans savā komentārā abonentu skaitu, apgr^ināja viens vispirms norāda, ka labākā atbilde i otra eksistend. Latvieši Jaui^a- IMa^avas apgcdvojutniem ir fakti,|nadieSi, kas sarīkotajā publiskajā kas visiem redzami. Neviens DP ļ ftptaujā jau bija izteikušies par vie-n # spiests ne repatriēties, ne izce- ļ na iespieduma tedmikā izdota laik-ļot. pat ne dzīvot nometnē. Maijā raksta nepiedrfamlbu. cer, k a ap-vien vairāk nekā 25.000 atstās Eiro- vienošanās ievērojami atvieglos arī pu, lai dotos uz zemēm, kurp tie latviešu nadonSaās kopības saglabā-brivprātīgi izšķīrušies izceļot Pie Sanu svešatnē. t4un šie cUvSd dodas uz zemēm, k u - Latviešu palīdzības vienība bez ŗu apstākļi tiem zināmi no dapdzāmļ tam sniegusi oficiālu paskaidroju-vestulēm, ko rakstījuši jau agrSc iz- mu Kanādas presei, sakarā ar boļ-ojļojušie draugi un radi Devas Vā- ševiku ^iega sarkanarmieša Dimi-djas nometnēs ir apmēram tādas trlja Ļeščemco apdetināSanu kai? pašas, kādas saņem vācu iedzīvotājL bija uzdevies par latviešu DP lin par Pārskati par DP veselības stāvdcU kp jau ziņojām mūsu laikraksta ie- Tieši pirms preises konferences Bad Kisingenā, nakti no otrdienas uz trešdienu, Maskavas radiofons angļu valodā noraidījis pdiašāku ziņojumu par „grūtajiem apstākļiem**, kādos dzīvojot DP gan Vadjā, gan izceļošanas zemēs. Tā kā šis ziņojums, ko» tālāk noraidīja amerikāņu aģentūra AP, acīm redzot, saistīts ar neseno „Pravdas*« korespondentu apmeklējumu IRO iestādēs Vādjas amerikāņu joslā, joslas IRO direktors Rajans jau preses konferencē nolasīja atbildi uz, šo Maskavas „ziņojumu**, ko viņš izgatavojis pēc A P pieprasījuma — to komentēt. Maskava^ radiofonā apgalvots, ka simtiem tūkstošu Dl? „vada nožēlojamu dzīvi Eironas sirdi**. Tālife apgalvots, ka ,jpārtikas stāvokļa pasliktināšanās d ^ tie kļuvuši fiziski nespējīgi**. Kāds lietuvietis, kas atgriezies no Anglijas, apgalvojis, ka tur izvietotie DP „d3avo metalla barakās, kas līdzīgas lielām mucām, un tiem nav nekādu tiesību. A r i darbu tie dabū tikai pēdējie un tad vis-grūtāko^ Citējis vēl vairākas dtas tam līdzīgas ,jiecibas**, radiofons norādījis, ka Anglijā, Francijā un ASV pieturoties pie D P politikas, kas Mem izšķirties, ko tie vēlas. liecina, ka tas visumā labāks nekā!priekšējā numurā. LRA tagad pavācu iedzīvotājiem. Sasfeaņā ar rie-ļstāvigā darbā saistījusi launkana-ttimvalstu politiku, nevienu nevar [dieti Ilmāru Adrejsonu, kas vienu pieciest repatriēties, bet, ja, kāds iz-1 gadu nostrādājis telta raktuvēs un ssika šo vēlēšanos. IRO tam palīdz, ļ sniedzis Kanādas presei plašu i n - IRO atkārtoti aicina visus DP pa-ļformādju oar latviešiem un viam 'l'l 1? ^1 j Iktena. m
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 7, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-05-07 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490507 |
Description
Title | 1949-05-07-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | L A T V U PiļbtiiM «fldcr EUCOM Gvtt Afhirf DiTlfioii AtttliorUfttion NtUDlMr UNDP 106. PnUishiT uid Eilitor: KSrlls Rabāes. DP Ounp KleinkStE o«ar Ofi]ixbtirf/D. Printer: ,,Se1iwil). Volfeobl." G&izbiirg/D., Bgni.* Uiidni.-Pl. 7. Orcotatioa: 12000 Poblished thrM times W€«kly. HATVIAN NEVVSPAIER Ņr. 50 (274) Sestdiei^ 1949. Ķ. r maUi līAik irii rtiiM*mdlP. Iidt^ vijt: UtviilB pmts darMe* te «atfirtltet iMpt; k«pM vt-citett N. CHBflt. Oālvmit mtrodas); f»!?. redaktori vieta. M. CuBtis. Redaktori: B. le^ldi^ A. Uepi« H. Mia-deobertt. Re^bStdiiis «drcee: GflBtbcri/De^ Poitiask 10, F ^ " nebija na sienu mi, ' "obridinajis S Musipavžranjj, •u, Melnais," vīni naktsterpi:.vaii; tji ņeminaķķ bezkaunīgi ļSaiInlrkKb5tui^ taou tevnav b js tu esi, ka [fisatridnSmā i i i rāmāta?^* uz ļmesto gramaiii k labu nafctL Ivo dēka!" no m jĒļtņēma elmi, alji ris'saivfi.gupti Melnais iedd& >jās al2!duiv§. Ko* tur biļja a t $^ nedzēsa ^emam mierl^d* griestos^ m sit /piipi sekoi^ OREANAK ihācUties pec Eidies tSE OF J SH kursis Bibai. ļrasSme h4a) [DM. 6,- /o BrooĶes galdā. l spēli Berlīnē 23. maijā Parīze sanāk četru ārlietu , ministru konference Blokādes beigas - 12 maijā Nākamo ceturtdien — 12. maijā atcels Berlines blokādi. Tai ps^ā dieiui atvērsies ari robeža Rietumvācijas ražojumiem uz Austrumvāci- Ja$ Joslu. 23. maijā Parīzē ieradisies ASV, L i e l b r i t ^ a s , Padomju gaVienibas un Francijas ārlietu ministri, lai spriestu par Vācijas jau-tiMumn un savu attiecību turpmāko Izveidošanu. Tād^ i r saturs ofici- ^ajam vienošanās komunikē, l:o trešdienas nakissēdē pieņēma ēetru valfttt U N delegāti Ņujorkā. Pēc tam, kad Padmnju Savienības Āele-gā^ Jēkabs Ma|ikš bUa saņēmis uz speciālu pieprasījumu no Maskavas Jaunas instrpkcijas, viņš dažās stundās vienojās ar ASV delegātu Dr. Džesupu, Anglijai^ pārstāvi pie UN sēru Aleksandru Kedogenu un Frandjfls pastāvi Zanu Sovelu. Sis vienošanās rezultātu oficiāli paziņoja ceturtdien pl. 5 pēc pusdienas, kad vienā l ^ ā Vašingtonā, I^iondonā, Parīzē un Maskavā četru valstu ārlietu ministri vēstīja par Leluieksesā ^lemtajiem blokādes, atcelšanas un Parīzes konferences sasaukUfmas termiņiem. Ar 50 vesturislco paziņojumu sadēs jauns, posms rietumu un atjs-truniu attiecībās. Ļoti iespējams, ļka Ōerllnes blokādes atcelšanas paziņojums patiesi iezīmē pilnīgi jaunu attiecību sākšanos abpus dzelzs priekškaram. Tas tomēr nenozīmē, ka nu abi naidnieki krituši viens otranl ap kaklu un Izlīguši. Nekad gan laikam jaunāko laiku vēsturē nav pieņemts kāds pagaidu izlīgums ar liellku skepsi, neuzticību, piesardzību, stīv^anos im šaubām ka šī' visai pasaulei svarīgā ziņa- par degļa apdzēšanu lādiņam, kas vai"»» rSk kā gadu Ikbrīdi bijis tiešs, drauds paskules mierain. Nbldau-^ sotles Londonas, Parīzes, Vašingtonas un i Ņujorkas presi un politisko kojnrentātoru balsis, rodas iespaids, ka rietumnieki 23. maijā Parīze ie^ radīsies ar sajūtu, kāda ir poli- ' dstiem,' ka$ pēc- ilgas un sīvas- ap? iaudīšfiiās. tu^^pjas ielenktam ban? iaw*a*>šp^pl9tpli m, pacēliis r o - kn's, ziņt) pa savu padošanos. K a - ntjr' nav pašrocīgi pārbaudīts, Ved tam azotē neslēpjas vēl kāds ierocis un tā rokas nav saslēgtas sražās, policisti tur pirkstu pie gaiļa un acis vaļā. Ķad ceturtdienas pēcpusdiehā Anglijas parlamentā ārlietu ministrs Bevlns nolasīja oficiālo komvhikē, l?aš satur tikai 3 pantus, deputāti to iuminSja aplausiem. „Tikai mū «u drošā un flipdomātā ?)olītika, mūsu'stingrība un neatlaidība r a - dījiiii stāvokli, icuŗā Padomju Savienība tagad paziņo savu piekrišanu atcelt Berlīnes blokādi un sākt četru valstu ārlietu ministru konferenci," teica Bevins. „Par šodienas panākumiem mums jāpateicas pirmām kārtām Berlīnes gaisa tiltam un pašu berlīniešu drosmīgai un pacietīgai nostājai. Mēs dosimies uz Parīzi ar labām cerībām un apņemšanos iziriantot ikvienu iespēju, lai nodrošinātu ilgstošu mieru, bet musu sarunu partnerim jāpierāda, ka arī viiņam i r patiesa miera un sastrādāšanās grtba. lekām nebūs panākta pilnīga vienošanās tm mums radusies pārHecība, ka Padomju Savienība blokādi tiešān^ atcēlusi,** uzsvēra Bevins, „Berlīnes gaisa, tilts paliks pilnīgā gatavībā kā drošības rezerve.** A i šiem Bevina vārdiem raksturota arī turpmākā Anglijas rīcība. Par tādiem pat lēmumiem — uzturēt Berlīnes gaisa tiltu, līdz kamēr tiešās parunās radīsies skaidrība par Padomju Savienības turpmākajiem nodomiem Vācijā, ziņo ^ ī visa ASV jprese, „Baltlmor Sun** ^sžika: „Munis jābūt; gataviem,. i uz \. visu. Blokādes i2»i)eigšana gan inazbā ķaŗa briesmas, bet tā nenozīmē sa-sļpīlējumk izbeigšanos rietumu un austrumu starpā." Lielais Vašingtonas laikraksts ^^Vašington Star** stāvokli formulē šādi: „Beidzot mēs esam tikuši pie beigu sākuma aukstajam karam. Bet līdzšinējais aukstais karš nu tikai var kļūt karsts. Padomju Savienība gan maina taktiku, bet savus mērķus tā noteikti nav mainījusi, ' J a krievi tiešām vēlas mieru, tiem būs jārīkojas gluži pretēji, nekā tie rīkojušies \\6z šim. Berlīnes blokāde nav tikai gadu veca. Tās sākumi mek- (Beigas 5. Ipp.) Par izceļošanas iespēju nepamatotu noraidīšanu var zaudēt DP tiesības Tā kā pēdējā laikā ievērojami pavairojies tādu DP skaits, kas bez nopietna iemesla atsakās izmantot sagādātās izceļošanas iespējas, IRO vadība izsllrādājusi noteikumus, kā rīkoties ar šādām personāni, Noteikumi paredz, ka katrs gadījums jāapskata individuāli, bet smagākas gadījumos personām, kuru rīcība atzīstama par nepamatotu, draud DP tiesību zaudēšana. Saskaņā ar aprūpes daļas vadītāja rīkojumu, amerikāņu joslā paredzēta šāda kārtība, par ko jau ziņots visiem ipietošanas im kontrolcen-triem: apgabalu izvietošanas daļu vadītājiem nekavējoties jāziņo par v i sām personām, kas atteikušās izmantot sagādātās izceļošanas iespējas, attiecīgā kontrolcentra vadītājam. Tam neļcavējoties jāizsauc katrs šāds DP personīgai sarunai uri to iemeslu noskaidrošanai, kuru dēļ iespējas ieceļot hav izmantotas., Tāpat viņam katrā atsevišķā gadījumā jāuzklausa attiecīga izvietošanas ierēdņu padomi. Pēc abu partu uzklausīšanas kontrolcentra vadītājam jānosaka, vai DP arī turpmāk tiesīgs baudīt visas ar DP statusu saistītas priekšrocības, vai viņš no IŖŌ aprūpes pilnīgi izslēdzams. Iespējams arī kompromiss, ka DP, kas noraidījis izceļošanas iespēju, turpmāJ^ baudīs tikai IRO politisko un juridisko aizsaiļdzību vai arī, ka turpmāk var saņemt šo atbalstu un paturēt arī tiesības uz izceļošanu, bet ne vairs uz nometnes aprūpi. Ja attiecīgais DP pēc kontrolcentra uzaicinājuma neieradīsies personīgai sarunai viena mēneSa laikā, kontrolcentra vadītājs izšķirs viņa turpmāko likteni, viņu neuzklausot, un lēmumu paziņos ar rakstu. IRO norādijuntos visjiāŗ uzsi^ērts Tris termini, jāiegaumē visiem DP AMJETOKĀŅU JOSLAS IRO DIRBKTORA F. BAJĀNA NORĀDI* JUMI PR3B8E8 KONFERENCE Atkārtoti soKjumi rūpēties par darba nespējīgiem Amerikāņu joslas IRO ēbrektorg F. Rajans s^tittja apgabalu direk:- toru sēdi m d Ķli^eiui, lai uz bridi ierastos pie šurnāllaMBii DP preses konferencē un ar sevišķu uzsvaru likta vliilem sirds, ka IRO cenkālās padomes pikantie priekšlikumi par IRO darbības iibeigšaaii uzņanami ļoti nopietni un butu Jāievēro katiram DP. ^ Jau priekš dažām nedēļām laik-ļ spējīgo, jo pretējā gadījumā Jārē-raksti ziņoja par 3 termiņiem, kasļķinās ar to, ka tie būs nenosakāmu IRO padomē atzīti par ieteicamiem i laiku jāuztur tepat Ein^ā, prasot darbības izbeigšanai Pagājušā ne-|no valdībām šim nolūkam līdzekļus, dēļā direktors Ŗajaņs personīgi ļĢenerāldirdctors Taks arī teicis, ka bijis Zenēvā un saticies ar ģenerāl-^ I pagaidām nav iespējams noteikt, direktoru Taku un viņa vietnieku, ļ c.'c daudz tādu grūti izvietojamo kas uzsvēruši, k a visiem DP jādara I galu galā sanāks, bet domā, ka tādu zināma IRO darbības izbeigšanas I būs vairāk nekā Eiropā vispār va-paredjsamā norise. IRO centrālā pa-ļ rētu uzturēt. ViijiS personīgi ļoti no-dome. kurā, kā zināms, reprezen-1 teilcti aizstāv uzskatu, ka darba ne-tētas visu to 16 valstu valdības, kas I spējīgie būtu jāuzņem citās valstīs ir IRO dalībnieces, priekšlikumus I pat tad, ja tie šo valstu saimnieci* pieņēma, pamatojoties uz atziņu, kalbai nekā nespētu dot. jāizstrādā noteikti plāni organizāci-l Uz jautājumu, kāds būs to D P ju« jas likvidēšanai* Galīgos lēmumusļridi^ais stāvoklis, kas izšķirtos pa-par termiņiem, kad šī likvidēšanai likt Vādjā,' informācijas daļas šefd veicama, pieņems ārkārtējā sesijā, I atbildēja, ka nav/cilvēka IRO va* kas nolikta uz 22. jūniju. Idībā, kas varētu uz to note&ti at« Direktors F. Rajans tQmēr uz-|bildēt. Vi&pirifhs esot skaidrs, ka, no svēra, ka jau tagad, cik var spriest,!vācu viedd^ He būs „auslfenderi**, ir panākta faktiska vienošanās parlvēl ar to starpftu, k a viņiem nebūs to, ka vispirmis jānosaka diena, kad I konsulu, kas varētu tos aizstāvēt, kā izbeidzama DP reģistrēšanās IRO I aizstāv citu# ārzemniekus Vācijā, aprūpes iegūšanai. Par šādu termi-1 Tagad konsulu uzdevmnus lūko ņu ieteikts 1949. g; 1. Oktobris. veikt IRO. bet, apzInoUes nākotnes Tālāk atzīts, ka jānosaka pēdējais I grūtU>as, IRO juridiskā daļa jau termiņš, Udz kuram visiem DP ne-[stājušies sakaros ar I M dabnnlecl-pārprotami jāpako, vai viņi gribibas un sociālās padomes juridisko repatriēties vai pMikt Vācijā, bet ja 1 daļu, l a i lūkotu atrait faispējas kbn-viņi gribētu i ^ o t , tad jāpasaka, I malu aizstāvības aizstāšanai tādātn uz kādu zemi. Ieteiktais termiņš ir I personām, kam-vai nu tiav s a * ^ 1949. g. 31. decefnbris. ivald^. vai kas savu valdību ne-» rjanKojas lespejana s a n g n . f i d z e k ļ u a KdzSteSjog «i»mēro8^|btiu«o. DP Juridtekal abrtāvSlattal % § 1 MAIJA IZCEĻOS 24.000 Maijā no Vācijas im Austrijas uz ASV, Austrāliju, Kanādu, Jaunzē^ landi tm Brazīliju izceļos vairāk nekā 24:000 DP, ziņo IRO štābs. Tāpat kā aprUī, ari maijā vislielāko ieceļotāju skaitu paredz uzņemt Austrālija, uz kurieni, saskaņā ar i^iekš izstrādātiem plāniem, dosies pavisam 10.687 DP. Uz ASV Psir^ksffl^^ Eiropas padomes charta STRASBtJRGĀ ATRADĪSIES VIENOTAS EIROPAS CENTRS 10 ārlietu ministri Londonā Sv. Džēmsa pilī ceturtdien parakstīja Eih>t>as padomes statūtu. Tas paredz, ka nodibinās divi iestādījumi — Eiropas ārlietu ministru padome un padomdevēju pilnsapulce. Pirmās uzdevums būs atvieglot Eiropas valstu tiešo sadarbību, kamēr otrā savstarpējās pārrunās un kopīgās 70 proa bavaricšu-par monarchiju Kamēr parlamentārā padome Bon-nā izstrādā jauno Rietumvācijas satversmi, Bavārijas valdībā notiekas! strīdi par atšķelšanos no pārējās Vācijas un atsevišķas Bavārijas I valsts izsludināšanu. Sevišķi sparīgi • ojas „Bavāriešu partijas** priekšsēdis Dr. Baumgartners. Kādā runā Dadiavā viņš izteicies, ka bavārieši neesbt par kaut kādu Sumadieru vai Staļinu, bet gan par Bavārijas kroņprinci Rupredļtu. Vairāki tūkstoši klausītāju Dachavas tirguslaukumā skaļi uzgavilēja Baumgartnera vārdiem im sauca: „Lai dzīvo Bavārijas karaļnams!** , Piektdien Dena ziņoja, ka Bavāri-jas kroņprincis Rupredits intervijā P izteides par monarchijas. nodibināšanu Bavārijā, ja vien tauta to vēloties. Pēc viņa domām par monarchiju esot vismaz 70Vo bavārieSu. »,Skaitiet karogus, ko mana tauta izkārs pie namiem manā dzimumdienā 14. maijā,** teicis 79. g. vecais kroņprincis. Viņa namā, kā ziņp .Abendzeitung**, pastāvīgi satiekoties turpat vai visi Bavārijas valdības lo-cekļi un neyiens ministrs netiekot iemīts bez viņa ziņas. S m fe It i m konferencēs dos ierosinajiunus un izteiks domas par Eiropas valstu sadarbību un kontinenta nākotnes veidošanu. Eiropas padomes pastāvīgais sēdeklis atradīsies Strasbur-gā. Tur jau 5. g. augustā sanāks Eiropas padomes pHnsapulce, kuru vadīs Frandjas ārlietu ministrs Su-māns, kas izvēlēts par padomes iprezidentu. Eiropas padomes ārlietu ministru konference turpināsies nākamo trešdien Parīzē. Tad sagaidāms, ka uzņems ari Grieķiju un Turciju, kas bija lūgušas atļauju pievienoties E i ropas padomei. Londonas konference beidzās ceturtdienas priekšpusdienā ar svinļgu sēdi, kuras noslēgumā runāja visi ārlietu ministri. Anglijas ārlietu ministrs Bevins teica: „Eiropas padomes chartas pieņemšana ir jaima cerība Eiropas nākotnei. Šodien neviens nevar pateikt, kas no šīs mūsu svinīgi parakstītās apņemžanās nākotnē izveidosies. Katrā ziņā šī charta i r kodols Eiropas savienotajām valstīm, kaut arf šobrīd tas vēl i r tikai eksperiments, kā uzturēt vienprātību un saprašanos Eiropas tautu starpā.** lPar padomes pastāvīgo sēdekli izraudzītā Strasburga ir pilsēta, kur kopš gadu simteņiem krustojušās Vācijas im Francijas, Beļģijas un Holandes politiskās intereses un iespaidi. Nav citas pilsētas Eiropā, kur vienlīdz liela nozīme kultūras pieminekļu radīšanā ir franču tm vācu lielajiem gariem. Raljsturīgi arī, ka tagadējais Francijas ārlietu ministrs Šumāns pats ir elzasietis, kas pirmajā pasaules karā cīnījās Vācijas pusē pret Franciju, bet tagad i r viens no lielākajiem Francijas valstsvīriem. izbra\:yks tikai nedaudz maziic 10.162, Kanāda uzņems 2400, Brazi-ilija 18t36 \m Jaunzēlande 1024. Ja maijā plāns realizēsies, tas būs jaims rekords IRO izvietošanas darbā. Aprīli izbraukuši apm. 20 vai 21.000 D P (precīzais skaits vēl nav zināms), bet martā ^aizbrauca tikai nedaudz v a i ^ par 10.000. Maijā izceļotāju idt>raukšana paredzēta ar šādiem Icuģiem: no.Zie-meļvādjas os^ām uz A SV kuģi atgājusi r e ^ . aties 6., 8., 17., 20^ 21., 27., 28. un 30. stiaijā, uz Kanādu 5. un 26. maijā, no Neapoles uj& AustrāHju 2., 4., 7., 10., M., 25. 29. un 30. maijā. Uz Brazīliju kuģi brauks 15. un 25. imaijā, bet kuģis uz Jaunzēlandi atieii nO Triestas 20. maijā. ālāk atzīts, ka jānosaka termiņš [citās zemēs, kur tie vēl nd)ūs iegu« vispārējai IRO aprūpes izbeigšanai,!vuši pavalstnieku tiesības, pie kam piemērots laiks būtu 1950.1 Atbildot uz jautājumu, kas notiks g. 1. jOlijs. Reizē gan atzīts, ka I ar bē^em, kuri ieradīsies pēc tiem, kas tai laikā vēl atradīsies i z - 1. oktobra, Mr. Reiners paskaidroja, ceļošanas procesā resp. tiem, kas I ka šis jautājums ļoti gHlts, jo jau būs pieteikušies, bet bez savas vai- tagad vērojams, k a ik mēnesi ame-* nas vēl nebūs tikuši galā ar izceļo-1rikāņu josļ^ ierodas ap 1500p jaunu šanas formalitātēm, aprūpi pagari-1 bē^u no austrumiem. Tiein. kas jāu nās lldz izbrāi^anas laikcmi. V i - i te ir, vajadzftu steidzi^ reģistrēties, siem pārējiem to nākamā gada 1. jū- jo, pēc IRO vērtējiona, pašlaik Valijā pārtrauks. A r šiem termiņiem dijā un Austrijā etrbdas a>p 200000, visiem DP būtu jau laikus jāsāk bet Itālijā ap 100000 tādu bēi^u, rēķināties, izstrādājot savus nācot-|kas n ^ d nav OtO rej^trējuSies. nes plānus. , I Žurnālisti atkārtoti jautājiet, vai Direktora paskaidrojums tūlīt iz- nav iespējams dibināt v^cu ļaužu raisīja žurnālistu jautājumu, kas mītnes dtās zem^, piebilstot, ka notto ar vedem cilvēkiem, kas nē-ļBP negrib pieteikties jau nodibina-var izceļot. InfonrOicijas daļas šefs tajā vecu ļmižu ntometnē Prōiā, bai- C. Reiners atbildēja, ka ar šo dldamies, k a tos tur pametis, problēnm pastāvīgi nodarbojas IRO Informādjas daļas vadītājs no« štābs Zenēvā. Pagaidām var teikt teikti uzsvēra, k a Prtoa nav domāta tikai to, ka nevieis nav par vecu, kā pastāvīga vecu ļaužu mitro, bet lai izceļošanai i^eiktos. Ja šie ļau-|tikai kā nometne, kur piddnāt vedis pieteiksies, tiem paodām |co8 ļaudis, lai tos labāk aprūpēta (Beigas 2. Ipp.) Apvieno jaiies Kanādas latvieln laikraksti bīstams i r tikai pēdējais termiņš, proti, aprūpes pārtraukšana nākamā gada 1. jūlijā. Kā ģenerāldirektors Taks pieminētajā padomes sēdē atkārtoti uzsvēris, visām valdībām vajadzētu vienoties, ka katra valsts uzņem savu godīgo tiesu darba ne- LatvieSu palldz3)s^ vienības un Kanādas latvieSu nacionālās apvie- „Vmi DP probUmu atrismatu viedi" i T p i J ^ ^ ^ * - ^ apspriedēm, no kurām pēdējā Ilgusi KOMENTĒ MPRAVDAS** ZIŅOJUMU ļpāri par 10 stundām, 29. apr^a agrā rīta stundā beidzot izdevies panākt „prete]a un ļoti atšķirīga no IMevi- visu trīs Kanādas l a t v i ^u laikrakstu jas DP politikas**. Pietiks pieminēt, apvienošanos. Jaunais la&raksts, ka šī teikuma nolasīšana preses kon-1 kas nosai&ts par Brīvo Balsi, sāks ferencē izraisīja sk€4us smiddus. Zl- ļ iznākt 8. maijā Līdzšinējie laik-ņojuma beigās pateikts, k a DP prob- Irsks^ — Atbalss, Brīvais Latvietis lēmu varot atrismāt viegli un labi, I un jaunākais no tiem — Kanādas — ja trīs rietumvalstis rīkotos tāpat,!Vēstnesis iznāca litogrāfijas techni-l$: ā rīkojusies Padomju Savienība. I kā \m. sadalot savā starpā nelielo Direktors Rajans savā komentārā abonentu skaitu, apgr^ināja viens vispirms norāda, ka labākā atbilde i otra eksistend. Latvieši Jaui^a- IMa^avas apgcdvojutniem ir fakti,|nadieSi, kas sarīkotajā publiskajā kas visiem redzami. Neviens DP ļ ftptaujā jau bija izteikušies par vie-n # spiests ne repatriēties, ne izce- ļ na iespieduma tedmikā izdota laik-ļot. pat ne dzīvot nometnē. Maijā raksta nepiedrfamlbu. cer, k a ap-vien vairāk nekā 25.000 atstās Eiro- vienošanās ievērojami atvieglos arī pu, lai dotos uz zemēm, kurp tie latviešu nadonSaās kopības saglabā-brivprātīgi izšķīrušies izceļot Pie Sanu svešatnē. t4un šie cUvSd dodas uz zemēm, k u - Latviešu palīdzības vienība bez ŗu apstākļi tiem zināmi no dapdzāmļ tam sniegusi oficiālu paskaidroju-vestulēm, ko rakstījuši jau agrSc iz- mu Kanādas presei, sakarā ar boļ-ojļojušie draugi un radi Devas Vā- ševiku ^iega sarkanarmieša Dimi-djas nometnēs ir apmēram tādas trlja Ļeščemco apdetināSanu kai? pašas, kādas saņem vācu iedzīvotājL bija uzdevies par latviešu DP lin par Pārskati par DP veselības stāvdcU kp jau ziņojām mūsu laikraksta ie- Tieši pirms preises konferences Bad Kisingenā, nakti no otrdienas uz trešdienu, Maskavas radiofons angļu valodā noraidījis pdiašāku ziņojumu par „grūtajiem apstākļiem**, kādos dzīvojot DP gan Vadjā, gan izceļošanas zemēs. Tā kā šis ziņojums, ko» tālāk noraidīja amerikāņu aģentūra AP, acīm redzot, saistīts ar neseno „Pravdas*« korespondentu apmeklējumu IRO iestādēs Vādjas amerikāņu joslā, joslas IRO direktors Rajans jau preses konferencē nolasīja atbildi uz, šo Maskavas „ziņojumu**, ko viņš izgatavojis pēc A P pieprasījuma — to komentēt. Maskava^ radiofonā apgalvots, ka simtiem tūkstošu Dl? „vada nožēlojamu dzīvi Eironas sirdi**. Tālife apgalvots, ka ,jpārtikas stāvokļa pasliktināšanās d ^ tie kļuvuši fiziski nespējīgi**. Kāds lietuvietis, kas atgriezies no Anglijas, apgalvojis, ka tur izvietotie DP „d3avo metalla barakās, kas līdzīgas lielām mucām, un tiem nav nekādu tiesību. A r i darbu tie dabū tikai pēdējie un tad vis-grūtāko^ Citējis vēl vairākas dtas tam līdzīgas ,jiecibas**, radiofons norādījis, ka Anglijā, Francijā un ASV pieturoties pie D P politikas, kas Mem izšķirties, ko tie vēlas. liecina, ka tas visumā labāks nekā!priekšējā numurā. LRA tagad pavācu iedzīvotājiem. Sasfeaņā ar rie-ļstāvigā darbā saistījusi launkana-ttimvalstu politiku, nevienu nevar [dieti Ilmāru Adrejsonu, kas vienu pieciest repatriēties, bet, ja, kāds iz-1 gadu nostrādājis telta raktuvēs un ssika šo vēlēšanos. IRO tam palīdz, ļ sniedzis Kanādas presei plašu i n - IRO atkārtoti aicina visus DP pa-ļformādju oar latviešiem un viam 'l'l 1? ^1 j Iktena. m |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-05-07-01