Bavarijas Latviesu vestnesis, May 7, 1949

              Hii RKOIAS SLAVENĀKIE ABIEBKĀŅU ADVOKĀTI
Advokāti pa laikam mēdz bOt vis*
vlltiglkie tttt veiklākie tipi ameri-kāi^
u kriminfiln>mānos. Ka ar!
īstenībā wou riciba dažkārt ir ne
vien apbrīnojama, bet ar! dīvaina,
liecina patiesie iMtlkumi no ASV
īvērināto tiesu prakses.
Kāds vil» apgalvoja, ka p§c ne­gadījuma
vilcienā viņa nervu sistē­ma
tiktai sagrauta, ka vlņ$ vairs
nejōtotsājpes/un tāpēc prasīja no
dzelzceļu sabiedrības sāpju naudu.
Lai savu apgalvojumu pl^ādltUt
viņf tiesas pnekš? vairākkārt iedūra
pats sev adatu galvā. Satrauktie
zvērinātie jau bUa gatavi atzīt sū­dzētāju
par cietuilhļ, kad dzelzceļu
sabiedrības advokāts pieprasīja tie­sas
sēiites pārtraukumu uz desmit
mindtēm, izsteidzās ārā un pēc pār­traukuma
bfelgām atgriezās ar ve­selu
sainīti adatu. Viņš tās sa­sprauda
kailajā galvas virsū un, iz-itotldat^
ea kā ezis. labu laiku gro­zījās
t l ^ i i n zvērināto pnekSā,
apgalvodams, ka katrs cilvēks ar
iPŗSbas apētai varot paciest sāpes, ko
rada adate dOrl^ņs. nemaz nesa-viebjotl^^
Skalam imie^e^ atska­not,
viņi zināja* ka savu prāvu lai­mējis,
Jp nevienam nebija Ienācis
prļEiaĻ ka advents desmit minūšu
pārtraukumā ne tikai apg&dfiJts ada­tu
sainiti. bet ar? licis ārstam ie-āUrcinSt
ialvas ādā novakainu, kas
padajra Ji^rvus uz kādu laiku nejū-
^^^^ielfika i^{»idu amerikāņu ad-vdkāti.
mSdz pptnlkt liecinieku no-pi^
ttnāicuA .Bet aH ziņā ļoU
jfiutniahās. Ja ^ advokāts uzkUedz
apjukumam lieciniekam vai citādi iz-tiirāi
pret ta rieiiaipni, viņā var gan
l a ^ t no ,ii vf anu» lietiņājum\is,
oet t i i : paāā lamā arī pievērst ne-laimējam
upurim zvērināto ^ »
pafim^m^^ aev viņu antipātijas.
i#E ^6dl prāvā, kur vairākas f i ^ -
r i t o strādnieces apsūdzēja vadību,
ķukUfftnsgHto gadījumā nolaidības
gājušas b<>:ā vaiirākas dzīvības»
Jmi min^jaņi Ualclim Steueram
lidei. ka viena liednlece, acim re­dzot,
uzpirkta un stāsta kādu stāstu,
^ tai iepriekš samācīts. Viņas
stāsts t<Hn^ bija Uk lespaidip, ka
fabrikai IpAŠriMu notiesāšana likās
Mnovērtaļok Maksis Stei;^ iztu»
f ēJfis in«l Bednied tik laipni kā
tēvs/
,,Pi^pietie9 HMV' viņš teica,
,^vid 4Qs nebfltu tik laipna un ne-isMtattiN^-
ilKtttmi.^^v^ stāstu
v 8 t ^ nņ ģata.** lieciniece to iz*
dsKlJa, vārdu pa vfirdun stāstīdama
to palu, ko ītonfi rebē. JPaklau*
lietkMĻ R«ti]/* nopūtās Maksis Steu-ers,
Jt Ir. tik avar^ lieto, ka man
gribētos J MU dzirdēt vēl trešo reizi,
M/Mtiii ptlnlfel cdrcis^ dažiem
puņkUem.^ F6c trešās reizes tē«
vltļtfģi^ Steuen iejau^^ „Pa
JdinudefUep, KatiJ, vel jūs šordz kā­du
vārdu nM^a§iirsāt?<« Ratija ap-domitlfii
tim Iktd^ ka dažus vār*
(tas lešānīi izlaUtud. Advoldfta la-dsit
lieeittieigi stāstīt vSIreis, taffsid
ndbp iidifadloi fieft tas vairs ne*
bijii vi^adiīgi — visi prāVaa <tallb«
n i ^ jau faUa idriiecinājuSies, ka M
Uednitioe itfiltā kādu samācītu stās-ļtu.
Steueim klioitus attaisnoja.
Citreiz Steuen mqļm^ājits kādu
seiOtou, kas bija apsūdzēts par ku­kuļu
ņiemfana AdMkāts negribēja
to t e ^ bet viņš gribēja ra^t ie­spaidu,
ka: šis senators vispār nav
godīgi Sarunas laikā viņš gluži
•negaidot iejautājies: ,JPartez-vous
fc«n58is?*« — ,,B8 JCte ncMiprotu,"
atbildējis senators. nT&s ir (oU di-vaitti,**
sadjis advokāts. „Qsnm re­dzējis
Jūsu Adas Hecibu, un tur
r ^ l t s , ka thmēu valodā Jums bi­jusi
atadmd )otl sekmīgi. Vai jūs
Jau toreiz: pratāt kādu ]ridnto]ot
lai viņš Jtoi vietā noliek franēu va­lodas
pirlMukOf'jmiuf* Senatora
aizstāvis c ^ iebildumus pret šādu
nopratināšanas vddu, bet Steuers
savu Jau bija panācis — tiesai un
zvērinitiaii UJa rMlts iei^ittids, ka
senators t»v gluži godīgs.
Iespaidīgs, bet bMams paņēmieofi
tiesā ir apstrīdi lie^»«tējū etzinu-mia
Ibtttārs šai ziņā Iļtijor^
kas #dvdkāts Rove. V!i^ lielākais
panākuma bija kāda ptkm, kur tas
aizstāvēja dhftu. ko apsūdzēja par
savas sievasmātes nolndēšanu &
daninu. Sisaiigākals liecinieks bija
ofidālais „liķu ap^tltājs".| kas
anglos^cšu zemēs pa laikam aizstāji
ārstu^ Sis virs ziņoja, ka, pie mi­rušās
Ierodoties, viņš tūlīt manījis
rak^urlgo mandeļu smaržu, kas He-dna
par danina vai dankallja He-oSanu.
,,Tn kā jūs tik loti pa]aujatiest uz
savam ožas spējām/' teicis sidvokāts,
„]ums taču drojii vien nebūs iebS-dumu
pret mazu eksperimentu."
Viņš lika i e n ^ tiasas zālē desnnit
dažādas pudeles uh vispirms atļļāva
tiesnešiem un zvērlnātii^ paostīt to
satimĻ Katrs dlvēks varēja skaddri
atšķirt daMdās smaržas un smakas,
jo tās visas bija sīvas un pazl^ta-nas,
piemēram piparmētruĻ! neļķu,
jenzTna utt. VlsasSkā, protams, bija
jenzfna smaka, bet to zvērinātie sa­juta
tikai kad ^advokāts tiem pa­sniedza
pēdējo ^ desmito pud<?lli.
Kad liķu apskatītajam, aizsietām
acim, bija Jftmsaka, kas ir dažāda­jās
pudelēs, viņš deviņos gadījuma»
t^aldljās. Zvērinātie brīnījās, bet
atzina, ka liecībai vairs nav nekādas
nozīmes. Hkāi Hove zināja, ka
)enzlna gandņu leelpoSana uz da­žām
minūtēm pilnīgi ^grauj cilvē­ka
ožas spējas, im viņš, rtķodaimies
pretēji kā ar zvērinātiem, vispirms
bija Iedevis lietpret^am l^islna
pudeli.
Advokāts Ēbe llumels reiz aiitstā-vēja
kādu apd^ināšaņaji sabiedlrlbu
pret klientu, kas apgalvoja, ka ne­gadījumā
salaropļojis roku. un pra­sīja
augstu p r ^ i u . ,X*ūdzu ii»arā-dlet
tiesai, cik augstu jūs varat pa­celt
savu sakroplotņ roku,*' l^iipni
sacīja advokāta. Sūdzētājs pai^dl-ja,
ka tikko spēj pacelt rdcu plecu
aui?stumā. „Un tagad, Kidzu, pa­rādiet,
dk augstu jūs varējāt pacelt
HJku pirms tomf* — Par ļn^ļaimi
pats sev, sūdzētājs parādīja aif to.
Dažreiz aiņet&āņu advokāti Iriskē
ari paši ar savu dzīvību, lai iizv^*
rētuļsvarlgās prāvās. Ks^Ņujt>rkas
adV^ts Govits vairs neredzējis d-tas
izejas, lai glābtu savu klienti,
ko apvainoja par vira noin4iSanu
ar dzimumdienas kūku, kurā bijis
arseniks, viņš patētiski iesauciļs, ka
ar kūku kuras atliekas atradās uz
tiesas galda kā UetiScs pierādījums,
vispār dlvĶu nevarot noindēt^ pa­ņēma
lidu gabalu un pats to noēda.
Tiesa bija tik pārsteigto, fca paslu­dināja
prāvas pārtraukumu. Pēc
piecpadsmit minūtān viens no zvē­rinātiem
atgriezās ^ ē , bet ndvo-kāto
Joprojām sēdēja aavā vietā un
mierīgi l^lja laikrakstu. Vēl dažas
minūtes vēlāk zvērinātie bija vieno­jušies,
ka kūka tiešām nevarētti būt
nāves cēlonis, bet tikai pēc tam, kad
bija atskanējis liktenīgais vārds:
,J^evainlga!*'. advdkāts metās bla­kus
telpā: kur Jau gaidīja divi ārsti,
lai izsūknētu no viiga kuņļa apēsto
kūku. I
JUmUā^ ABONSMEim,
f h M ļ .ptiaiiMt MilUlfi tMlTpir
MtaiisM «t imtBte «a saktSM
Jpm X - BiMd > DM 1,30 psr
^MlMloa salna DM S,*^
U H p i 111111111 inMBHHHVHrai 7,
Vācija un Itālija piedalTsies nākama,
jās oUnnplskajās spēlēm
i m GADA OLIMPISKAS SP&LES NOmS AUSIBlLUļ
Pftiaofef r^ordiffto dhka meSftoS Adoltd Kra*
tolini jio ittofiat oikiuni lataitdiii lieliik»
AmerikSnii n ilaltcBa victlatlēti jau tezo-
DII9 sSkuma pSrsteisiiJļi ar lieUskiem sasnie-gomiem.
AmerikāDi» Džerija Valters lēcis
attfstumS 2,037 m. Franks metis disko 50,09
nit Hoskins tfiUēkSaoā sasniediis 7,56 m,
K«re]» un Kops kArtiflSkSanfi 4,27 m, Ita*
lleSa slavenie diskoboli K<m$oHni tm TosI
mettiSi 51,33 resp. 50^45 m., 4,10 m kfirts-lekSanfi
veicis krim Deņisenko un franctk*
zis Sillons. Amcfikliņu kārtilēcēļs Mor-koms,
kas iau marta vidū refiUzēļa Ifeliskti
sezonas labfiko veikunm — 4,50 m, atstftlis
amatitnt rindas, pfiri<|danis par treneri Pen-sUvānijas
universitiltē., Sportam nolēmis teikt
ardievas art Berlīnes olimpisko spēla uzva*
rēt&ia diska m^amS vScietis Karls iieins,
kas ar 56,33 m vēl i^gftjuSft gadā bija tro-ļfiais
labfikais pasaiiUē.
«,TS es ^Srspliii iNitanles rekordos**, sati­cas
grSmata, ko par lavo panfikumiem batfi*
to dzīvi sarakstliii viens no pasaules visu
laiku slavenfikajlMi sltErējējiem zviedrs Gnn>
dars Hegs. Orfimatii 0]yitipla apgādi ta­gad
izdota ar! vScīt viJodS.
Vai Arnolds Smits arms gadiem.^ r ^ t l -
! dams par brīvās Latvijas sportu, varēfa iedo­māties,
ka viņfi varēto būt 16. olimpisko spē>
ļo vērotājs, pie tam vēl pasaules piektajā un
nomaļākajā kontinentā - Austrālijā. Taēu
tā nu i r notids, kā Arnold» ^ i s ir AMtrā-
Ujā un ka Starptautiskā olimpiskā kooptēja
savā sēdē pagfiittSā ned^ā nolēma 1 ^ ts
olimpiskās spēles sarniot AustrāUlas UeUh
kaiā pilsētā Mtibamā. Tād^ ja vien šmtĶ
Udi 1»6. g. tipos AostrāUju lalstt, viņa
katrā siņā netrOks art UeUi nomma vēro-tālo
rindās, bet %aram bUt pārllednāti, U
daudz vairāk v i ^ sirds vēlētos būt tad atkal
dzimtenē un rakstīt par Latvijas meistarta*
onntēm, lai ari cik villno|a plrmā iespēja ir
katram sporta tumālistam.
Kad Starptautiskā ^mpiskā komiteja aU-Uātā
balsošanā «r 21 balsi tzāļ^rās paŗ labu
Melbureai, Olās AosoāUfal pilsētā parāpjas
karo^ ar oUm^skaileiii HMm un pa jplsē»
tas ielām ftesa olimpisUs lāpas atveidojomiĻ
MelboniieStt prieks ari laU taprotams.^ kopi
moderno otim^sko sp^o smma 1896. g.,
pirmo reizi AustrāUjal plelķirts fods t ē t f^
rUKrt. Jao tagad aoitr«litg kalkulēja
Uciajā sporta sartkolumā ieradīsies lOO.OOO
akatltfiju.
Tikai 1 balsi mazāk olimpiskās komitejas
sēdē dabūja Argentfnas galva^lsēta Buenos
Airesa« bet vairākas ASV pilsētas tuva
daudz mazāk balso* un, kā amerikāhi paST iz*
tfeicās, viņi kritoSi par upuri Mvai neparel*
zajai taktnuO, proponēdami vairākas pilsētas,
kiffas viena otrai atņēmuSas balsis.
10Š6. g. olinmtskās fiemaa spēles ietika
Kortiaā d* Ampeso, ItaUji, oa komiteja art
nolēma, ka Helsinkos nepielaidis nekādus Jao-out
sporta veidus K^oAittlas Itoumt, kas
Isto prieku raAjif vācidoi tm fapāņos. ir,
ka Helsinku olimpiskajās ttēU^ varēs ple^
aties ari Japānas un vāfiilas spmtti;
priekiaoteikums taiii, protams, ir olimpisko
iiomitejtt dibināšana un ^rms tam vēl Rietimi*
vāeijas valsts izvtidoāaoa. Sēdē ziņoia, Im
ari Padomjn Savienība vaiimtkārt loaleiiiāta
dibināt olimpisko komiteja, bet nav saņemta
nekāda atbilde. Komiteja uzaldnāja attfVilķo
valstu savienības jpārveidot sam statūtus,
lai olimpiskās ^ i s atļautu ^edaStfes tikai
pUnIgitm amatieriem.
ME2A SKBEinSNS NEI&TATES
JAUNATNEI
Tā|ttt kā valcenioāi ua «ibiciafli, ait Mār>
burgal tuvās Neiitatef nometnet vjegliUēti
sāka sezonu ar meāa skr^ietto faunatad, kurā
bija 19 dalībnieku. 60O m distancē tēoiem no
10-14 g. 1. vieta iegttu A Pēttrsoos ar
1:41,5 min., 2. Cepure, 3. Odants. 1,1 km
zēniem no 15-18 gadiem 1* v. iUcerfelds
324,9 min., 2.0rtid$ergi. 3. Balodis. I kg lo­des
grūtenā famtttsti 1. v. Cifnbergs lL55
m, 2. Balodis 1I,2S^ m, 3. Rūsli 9,49 m.
pos kookorences J. Trelmania M ^itanci
veica 3:173 .min* ^ ModHl ntersont 8 kg
lodes grūianā sasidedta 14^ m. Tas bija
Pētertona pēdējais starts vāeljā. Jo viņā «r
māsti Jaoifflo 27. aprttl devāt ut ASV.
^Sakarā ar Neiltāiee nooietact likvidētai»,
tās ^»ortistu saime lakitdri nii vairākām no*
metaēm. G. Merteievtkit darbu cer atrast
Bttcbachā, K. Igenbergfi M. Stt^lņl tm
vieglatlēta J. Trelmanis dēsies w Mincbeal
bet lachiits J. Sube uz Karlsrfii.
siem^ futbola spona dcnltājim sirtatta»
cienos, panākumus tuvāU nākotni tvli!!!?
un tikšanos mgas zaUjos futbob^iiSSi
Vēstulē redakājai ATSlbelis 3ia!l?i**
viņi dzīvos Arizonas Statā, kurlaa Sli
āas viņa meitas. «Tā a tāUjā stOrt^
ropas futbolu nenodarbojas,** iiksta A
belis, „sākumā kādu laiko, k a ^
ar apstākļiem, sportoSana bfU i
Ar laiko gan domāju sportā adtal a » . ^
un j a t rā ttņā ari tajā ASV stOiL STS
radISoi, pr^mtandēSu mOsu veco MT^II
futbolu. Raksttlu ari nUtvilai** ^
dzīti ASV." ^ ^ ^
Us AostrāUlo aiz^ucis
apgabala «nļ Latvijas futbola ^ „ « i
sēdis Niki^Js Kavass ar k m^
t^O Rīgas meistari tenisā.
ALBBEITS SEIBIUS AI2»RAUC
UZ ASV
^ Viens ^no mūsu izcilākajiem futboUitieOk
Alberts Selbelis, Uiils dienās no Gronas aiz»
brauc uz ASV. Sķirotiea »e Eiropas, A.
&eibeUi ar ,»Utviju*v itarpsiedbs sūta vi*
SB DAUBNI
BIEISTAESA€lRsm~Iiij^
2. maijā Bad PIrmoatā, aada
Vatēju 1949. g. meistarta^tei
rās āogad. ir vlui nfē^ ketOmfiS
gājttSā gada meistaram, Hln^satt^
prtidcnect studentam Uaeikmai savi
jāaizstāv pret 31 preāaleka, kaii
visai ievērojami vārdi: vec^tara
bovs, Dieavidvā^JM mslstait Mffia
ļuiie Vādjas meistari ^
Smids, brēmenletis KaHs, bam
ess un Rellātabs ua berOnletis
ņaa ilga ndi 14. aialjai^
Krustvārdu nr^
m
Lfmealtkt; 1. Jadtttt ^
Utvieia rakātais priekMr«i, %
vārds. 9. Divskaaii. m Trmd». 0,
nitiu. 14. P. Klāaa t^ta varetk
vis meklēt Ptoriaau. 16. miT
17. Noilme, sajāts. 19. Naia
JatiBladra^ tUc^ams. 2i „^
vidamerikā. 26. Bedtrāsaiaa.
riftkstBl^. 32. Augi. 33. 1
vienības. 3i Nots. 36. Gāltt.
Utvijā. 37. Upe VIdoaelnpā.
S t a t e a ļ i k l * 1. Hamiosa
3. Māksliniaui darbītfca. i
& DzMeas* 6. Iftterira darba
7. Kukaiņi. lU Darba m: ,
18. Miertga. 18. Ķermo^a daļa,
20. OttknnūpaiedRJM bUkm prilAli^
Asas. 23. „Utt*f «em ūdens. A
27. Elemeata ap^llomi.* 28. 1
30. AostHUijat dOvaifki. % tm
[ Sl
Sk^n ii^ltidmnlm
ar 2Ph pallētidijuma piedāvāfo
1^. Diteanas poēma
2¥£INI£KU S^^AIS VAKAB-SDIDENS
(llustrits, iesien aodeklā) - a DM 2,40.
lAtvidlu firiaiateica
(isb) Aogsborg,, Ugcr Hodifeld.
^ Lai i»i8aul» valsts ideja „leietu
praktisks jtadjfi^ GarmišI dzīvojo­šais
IfetuvieSu inžimieris Janktausks
mēģinfijis iesilt vimu kvadrfitiiktru
2eme3 CugSpices paSli falotn$, lai
tūT pasaules, valsti) iiodro§itt§tUi
mo territoriju. Taču vlija mēģinfi-
Juius Bavārijas valdība atdfiti<» uz
„veto% Jo kfids mllitfirSs valdfl^as
rīkojums paredz, ka t§<te veidā 2^
tm piīlnimi asv atļauti. ,
• ,^JŽrot būt pacietīgam,** plfe id-brfvoSanas
no ^ara dienesta mēdza
teiict Džems Ruks no Ohaijo, kad vi-oam
Jaullija, vai tas saņ^s atpa­kaļ
kara dienestā aizetot nodotās ci­vilās
drēbes. Viņa pacietība ari bei­dzot
tUca atalgota: Ruks nesai sa­ņēma
piln!^ nebojātu saini ar sa­vām
drēbēm, kas viņam bija at­ņemtas,
iesaucot ^ pirmajā pasaules
karā.
• Rietumafrūcas iezemtetis Ribaks,
kas kara laikā bija kalpojis franēu
armijā, sūdz^ies Apvienoto Nāciju
fldlKdārai padomei, ka dienesta lai­kā
kāds franēu ieceļotā^ viņam no-mdzis
sievas. Viņam neesot naudas,
ko samdcsāt advokātam, tād^ neat-
Hds TtskM cits kā meklēt pellMMi
pleUN.
^ V ^ no amerikāņu HA^tāJikn,
kas 1945. g. Vasarā virs Hiroiiimas
n o n ^ pirmo atoihbumbu, nupiit at­kal
devies uz Japānu, bet šoreiz —
kā misionārs.
• Visdārgākā sieva pasaulē laācam
bijusi NaiKxleona dzīvesbiedre Zoze-fii
»: viņas f^onifeā bigtēna Mja
tik idcopta, ka vžņia veļu nekad ne­vadāja
ilgāk par Četrām stundām
im bieži vien tāpat main^ ari: tēr-pušf.
^
' • Ttefcsa^ ASV, i^ārlota ruiiiitā-
Ju skola paiagaiļiem, kurā ar skaņu
pl&šu un tālruņu pal!dzH>u krāsai­najiem
putniem māca grūto irunas
māksht Kurss ilgst tns mēnešus, un
katru nedēlu notiek pāibaudijumi.
IsnSdi
i^vfl» Bodia
romāns
VALMOESJ^ PUIKAS
C«Ea IDM 4,60
t^iams visā» suMnetņa grāmamīcās.
ApgUta jOribmala
a Radzltis
a4a) Stuttgiurt-Smenbudi,
Kem<!QblidoBtr. 39.
(330)
S1i<^tolina8 .
f Ilgākais im Inleresan^kais
lalvieiti nediltas lalkrakati
Pieprasiet paraugiiumira, ko tstfit&m tefvie-
8iem visās tēmēs par brīva.
Latvju aUņaa, Garvargatan 11,
Stoc^iolfici, Sweden..
<324)
Fenonii,
kas mēta ua vēli tos uiņemlies lielāka
darbsi — romāna
TULKOSANir ikNOĻU VALODA»
ļ laipai lūdtu steldioimli raksHt: Mr. R. Grifi*
ļcevics, 2amor«'s IPtefif, Tro^r Street, Tdļy,
K (ĪMU' MtraOa* (8»)
SolševOn bsūttta iOil g. fanvlrl» iHadā^ieM. g. 8. Atotef
15. Is«^ «IertieaMsto SUS
Jānis Kārlis Bruvsris
dtimfe m g. a. fsbroāff.
Sif©
aieva 8IA mākab AN
«k Ma ar ģl8Mni A r i ^ iU
Otiļās tMs pasiņojaa, ka m g» t$. ivitB SvIaBinā, ģŠā
Bietaaām algviht ada «t inimka
Katiihe Z«lpe, dzim. Peiersone.
diHB. m g. ao. aagattl. flrfeisoīa 21. aprtS Niroiertai kr<flMMi#
SfcH^:
j^oMUtat dvMea dilm «aira, pM»
Ua bet siedian Pļava.
§ Valdmaņa pēffi» ttiania ar
^ PBEmENTV IILBIANI i Bo eiti vēsturiski ffllrfc}i asatkaifgās
1 Latviiat pēdUās valdl^ta «Uvi
alfOatfll E. ascingala friteati
blENAS BALTAS-NBBALTIS
1 Ģeaerātpārsav^: Bsk. KrfiU^la»
s Cf3a) WeideB/Opl.
g DP Čamp ^chleoMU*' M
S • •• ' M
la tevi inleraiē
tauHcSa ddve Kaaadā a. e. tēmās, kā an
imtikuffli Via pasaulē, md lasi aedālas
lailoraktta
KANĀDAS VĒSTNESIS*'
AtoaēSaaas malfsa DM 1,29 mēapst. VādJas
Habteia, Baltie DP Camp, fi. t^m.
NOUDl&Tits DVfiSELES
n d. (I d. iti^dota) DM
MOLlDīnriiS DVeSEL£6
M m ates iaļpA kapā DM 12.»
\$L Slaām asednidciB stlāsti
MB21 MOSTAS
DM 2,80
ļA. Vfmm
MAMIĶS PiUEKSPit^A
Al^Emdra Plensaera atd2eiolumā. J. Soikāoa
griesumi lioflileiā. DM 23
L ^ d a Bīp^dia fiatrilotiskie dsejoļi
aVCTSl KļANTOJUMS
Mm DM 2^8
Žina apgāds Libekā
SAQATAV(«ANA^
(izalka maija MiesI)
B. ĶtAtrm
VB8TULES KRAM OfNTAM
Itaoa itdevoms liaa sēfimifi, 3D0 dti. numurēti
im-autores ^raksitti, J. S^kāaa k ^ g r ^ i ,
cena iesietiem Nr, eks. DM 4,-
„ Irolētiem DM2,-
Numorēttts c^. izsūtfs pasūtiofijumo ieaāk-
§aaas kār^ā.
Koastaaeas iiiķelsoaes
Jauaāko novēla krāfums
BIKTS
DM 4,-
Auaipardieve^iem ar niliktu piemaksu - 2m% un ar puspācmaksu - ISVi atlaide.
PMMnSjttDl adre^Jaml: ^
I. SkuĻ (24a) mbeOĻ Dr. JuUus Lebmtr. 46. WuUeDwever - DructverL
MCSttHBSīĻ
. TBC . . ^
Itnfikusi grimis Ml^
I NENOTEIKTU DAMNI
fU AfllSĶINitSANA ^
pCe C^a.
OrUBatā aakosatas 4B tabalis. I« ti%
fi piemēri, U aif teorētlSde | i
tāftl&ia viegu saprotamā veidā i ā ^ - s ^
atsvernsa p i ^ katram prljmPp
praktiskā dutā. 4^
Pufitialt Anstecimim *^op.^. AMP
(13a) AaUmcb, Hiadeatarg
Ceaa DM 12»*-.
ABOBRAUCEIAS
NAMABfĀTBS!
Vilmas B ē i ^
MIJAS CEPUMI
IV l i ^ saturi 310 dalādas i - - .
mattiiB. e^ttmlem, teriftSL •""Si
a a a u ī i ^ gamsei ua fovfifi.
Oeoa DM. 2,00. Atkslpļr^»!»
pasŪtiBot ae mazāk w 10 f * j J5
kdde: pēeamkfā 20^ pmpOT™
Pasfltisā|afflas pieņrai
,^AtlOAVAS VANAGU**
grāmatalea,
NOraberg 2, A/C Valka
iiiiimiii8ii}iiiitHi{n{iiii)
ja kāds kaat ko
EULALUU VIKTOBIIU ItUFA»»
un
VERU TRŪPJNI
BO Nirtas lādi
Adresēt: Apgāds Sttrs, Baidc
Pla&ebere k. Hamksrg.
AICINĀJUMS JAUNAI
33
atralme
g. V. iotelifteott. «Ūiikāto,
limc meklē lanu, iirenlga
«««etne. Bakstfti A Taabe^ (W De«a
fiber^ l^ittingea, Lttftwaffeo*Kai«i»«»