Bavarijas Latviesu vestnesis, May 7, 1949

              L A T V U
PiļbtiiM «fldcr EUCOM Gvtt
Afhirf DiTlfioii AtttliorUfttion
NtUDlMr UNDP 106. PnUishiT
uid Eilitor: KSrlls Rabāes.
DP Ounp KleinkStE o«ar
Ofi]ixbtirf/D. Printer: ,,Se1iwil).
Volfeobl." G&izbiirg/D., Bgni.*
Uiidni.-Pl. 7. Orcotatioa: 12000
Poblished thrM times W€«kly.
HATVIAN NEVVSPAIER
Ņr. 50 (274)
Sestdiei^ 1949. Ķ. r maUi
līAik irii rtiiM*mdlP. Iidt^
vijt: UtviilB pmts darMe*
te «atfirtltet iMpt; k«pM vt-citett
N. CHBflt. Oālvmit
mtrodas); f»!?. redaktori
vieta. M. CuBtis. Redaktori:
B. le^ldi^ A. Uepi« H. Mia-deobertt.
Re^bStdiiis «drcee:
GflBtbcri/De^ Poitiask 10,
F ^ " nebija
na
sienu mi,
' "obridinajis S
Musipavžranjj,
•u, Melnais," vīni
naktsterpi:.vaii;
tji ņeminaķķ
bezkaunīgi
ļSaiInlrkKb5tui^
taou tevnav b
js tu esi, ka
[fisatridnSmā i i i
rāmāta?^*
uz
ļmesto gramaiii k
labu nafctL
Ivo dēka!"
no m
jĒļtņēma elmi, alji
ris'saivfi.gupti
Melnais iedd&
>jās al2!duiv§. Ko*
tur biļja a t $^
nedzēsa
^emam mierl^d*
griestos^
m sit /piipi
sekoi^
OREANAK
ihācUties pec
Eidies
tSE OF
J SH
kursis
Bibai.
ļrasSme
h4a)
[DM. 6,-
/o BrooĶes
galdā. l
spēli Berlīnē
23. maijā Parīze sanāk četru ārlietu
, ministru konference
Blokādes beigas - 12 maijā
Nākamo ceturtdien — 12. maijā atcels Berlines blokādi. Tai ps^ā
dieiui atvērsies ari robeža Rietumvācijas ražojumiem uz Austrumvāci-
Ja$ Joslu. 23. maijā Parīzē ieradisies ASV, L i e l b r i t ^ a s , Padomju
gaVienibas un Francijas ārlietu ministri, lai spriestu par Vācijas jau-tiMumn
un savu attiecību turpmāko Izveidošanu. Tād^ i r saturs ofici-
^ajam vienošanās komunikē, l:o trešdienas nakissēdē pieņēma ēetru
valfttt U N delegāti Ņujorkā. Pēc tam, kad Padmnju Savienības Āele-gā^
Jēkabs Ma|ikš bUa saņēmis uz speciālu pieprasījumu no Maska­vas
Jaunas instrpkcijas, viņš dažās stundās vienojās ar ASV delegātu
Dr. Džesupu, Anglijai^ pārstāvi pie UN sēru Aleksandru Kedogenu un
Frandjfls pastāvi Zanu Sovelu. Sis vienošanās rezultātu oficiāli pa­ziņoja
ceturtdien pl. 5 pēc pusdienas, kad vienā l ^ ā Vašingtonā,
I^iondonā, Parīzē un Maskavā četru valstu ārlietu ministri vēstīja par
Leluieksesā ^lemtajiem blokādes, atcelšanas un Parīzes konferences
sasaukUfmas termiņiem.
Ar 50 vesturislco paziņojumu sa­dēs
jauns, posms rietumu un atjs-truniu
attiecībās. Ļoti iespējams, ļka
Ōerllnes blokādes atcelšanas pazi­ņojums
patiesi iezīmē pilnīgi jaunu
attiecību sākšanos abpus dzelzs
priekškaram. Tas tomēr nenozīmē,
ka nu abi naidnieki krituši viens
otranl ap kaklu un Izlīguši. Nekad
gan laikam jaunāko laiku vēsturē
nav pieņemts kāds pagaidu izlīgums
ar liellku skepsi, neuzticību, pie­sardzību,
stīv^anos im šaubām ka
šī' visai pasaulei svarīgā ziņa- par
degļa apdzēšanu lādiņam, kas vai"»»
rSk kā gadu Ikbrīdi bijis tiešs,
drauds paskules mierain. Nbldau-^
sotles Londonas, Parīzes, Vašingto­nas
un i Ņujorkas presi un politisko
kojnrentātoru balsis, rodas iespaids,
ka rietumnieki 23. maijā Parīze ie^
radīsies ar sajūtu, kāda ir poli-
' dstiem,' ka$ pēc- ilgas un sīvas- ap?
iaudīšfiiās. tu^^pjas ielenktam ban?
iaw*a*>šp^pl9tpli m, pacēliis r o -
kn's, ziņt) pa savu padošanos. K a -
ntjr' nav pašrocīgi pārbaudīts, Ved
tam azotē neslēpjas vēl kāds ierocis
un tā rokas nav saslēgtas sražās,
policisti tur pirkstu pie gaiļa un
acis vaļā.
Ķad ceturtdienas pēcpusdiehā
Anglijas parlamentā ārlietu ministrs
Bevlns nolasīja oficiālo komvhikē,
l?aš satur tikai 3 pantus, deputāti
to iuminSja aplausiem. „Tikai mū
«u drošā un flipdomātā ?)olītika,
mūsu'stingrība un neatlaidība r a -
dījiiii stāvokli, icuŗā Padomju Sa­vienība
tagad paziņo savu piekri­šanu
atcelt Berlīnes blokādi un sākt
četru valstu ārlietu ministru konfe­renci,"
teica Bevins. „Par šodienas
panākumiem mums jāpateicas pir­mām
kārtām Berlīnes gaisa tiltam
un pašu berlīniešu drosmīgai un
pacietīgai nostājai. Mēs dosimies
uz Parīzi ar labām cerībām un ap­ņemšanos
iziriantot ikvienu iespē­ju,
lai nodrošinātu ilgstošu mieru,
bet musu sarunu partnerim jāpie­rāda,
ka arī viiņam i r patiesa mie­ra
un sastrādāšanās grtba. lekām
nebūs panākta pilnīga vienošanās
tm mums radusies pārHecība, ka
Padomju Savienība blokādi tiešān^
atcēlusi,** uzsvēra Bevins, „Berlīnes
gaisa, tilts paliks pilnīgā gatavībā
kā drošības rezerve.**
A i šiem Bevina vārdiem rakstu­rota
arī turpmākā Anglijas rīcība.
Par tādiem pat lēmumiem — uztu­rēt
Berlīnes gaisa tiltu, līdz kamēr
tiešās parunās radīsies skaidrība par
Padomju Savienības turpmākajiem
nodomiem Vācijā, ziņo ^ ī visa ASV
jprese, „Baltlmor Sun** ^sžika:
„Munis jābūt; gataviem,. i uz \. visu.
Blokādes i2»i)eigšana gan inazbā
ķaŗa briesmas, bet tā nenozīmē sa-sļpīlējumk
izbeigšanos rietumu un
austrumu starpā." Lielais Vašing­tonas
laikraksts ^^Vašington Star**
stāvokli formulē šādi: „Beidzot
mēs esam tikuši pie beigu sākuma
aukstajam karam. Bet līdzšinējais
aukstais karš nu tikai var kļūt
karsts. Padomju Savienība gan
maina taktiku, bet savus mērķus tā
noteikti nav mainījusi, ' J a krievi
tiešām vēlas mieru, tiem būs jārī­kojas
gluži pretēji, nekā tie rīkoju­šies
\\6z šim. Berlīnes blokāde nav
tikai gadu veca. Tās sākumi mek-
(Beigas 5. Ipp.)
Par izceļošanas
iespēju nepamatotu
noraidīšanu var
zaudēt DP tiesības
Tā kā pēdējā laikā ievērojami pa­vairojies
tādu DP skaits, kas bez
nopietna iemesla atsakās izmantot
sagādātās izceļošanas iespējas, IRO
vadība izsllrādājusi noteikumus, kā
rīkoties ar šādām personāni, Notei­kumi
paredz, ka katrs gadījums jā­apskata
individuāli, bet smagākas
gadījumos personām, kuru rīcība at­zīstama
par nepamatotu, draud DP
tiesību zaudēšana.
Saskaņā ar aprūpes daļas vadītāja
rīkojumu, amerikāņu joslā paredzē­ta
šāda kārtība, par ko jau ziņots
visiem ipietošanas im kontrolcen-triem:
apgabalu izvietošanas daļu va­dītājiem
nekavējoties jāziņo par v i ­sām
personām, kas atteikušās iz­mantot
sagādātās izceļošanas iespē­jas,
attiecīgā kontrolcentra vadītā­jam.
Tam neļcavējoties jāizsauc
katrs šāds DP personīgai sarunai uri
to iemeslu noskaidrošanai, kuru dēļ
iespējas ieceļot hav izmantotas., Tā­pat
viņam katrā atsevišķā gadījumā
jāuzklausa attiecīga izvietošanas ie­rēdņu
padomi. Pēc abu partu uz­klausīšanas
kontrolcentra vadītājam
jānosaka, vai DP arī turpmāk tiesīgs
baudīt visas ar DP statusu saistītas
priekšrocības, vai viņš no IŖŌ ap­rūpes
pilnīgi izslēdzams. Iespējams
arī kompromiss, ka DP, kas norai­dījis
izceļošanas iespēju, turpmāJ^
baudīs tikai IRO politisko un juri­disko
aizsaiļdzību vai arī, ka
turpmāk var saņemt šo atbalstu un
paturēt arī tiesības uz izceļošanu,
bet ne vairs uz nometnes aprūpi. Ja
attiecīgais DP pēc kontrolcentra uz­aicinājuma
neieradīsies personīgai
sarunai viena mēneSa laikā, kontrol­centra
vadītājs izšķirs viņa turp­māko
likteni, viņu neuzklausot, un
lēmumu paziņos ar rakstu.
IRO norādijuntos visjiāŗ uzsi^ērts
Tris termini,
jāiegaumē visiem DP
AMJETOKĀŅU JOSLAS IRO DIRBKTORA F. BAJĀNA NORĀDI*
JUMI PR3B8E8 KONFERENCE
Atkārtoti soKjumi rūpēties par darba
nespējīgiem
Amerikāņu joslas IRO ēbrektorg F. Rajans s^tittja apgabalu direk:-
toru sēdi m d Ķli^eiui, lai uz bridi ierastos pie šurnāllaMBii DP pre­ses
konferencē un ar sevišķu uzsvaru likta vliilem sirds, ka IRO
cenkālās padomes pikantie priekšlikumi par IRO darbības iibeigšaaii
uzņanami ļoti nopietni un butu Jāievēro katiram DP. ^
Jau priekš dažām nedēļām laik-ļ spējīgo, jo pretējā gadījumā Jārē-raksti
ziņoja par 3 termiņiem, kasļķinās ar to, ka tie būs nenosakāmu
IRO padomē atzīti par ieteicamiem i laiku jāuztur tepat Ein^ā, prasot
darbības izbeigšanai Pagājušā ne-|no valdībām šim nolūkam līdzekļus,
dēļā direktors Ŗajaņs personīgi ļĢenerāldirdctors Taks arī teicis, ka
bijis Zenēvā un saticies ar ģenerāl-^ I pagaidām nav iespējams noteikt,
direktoru Taku un viņa vietnieku, ļ c.'c daudz tādu grūti izvietojamo
kas uzsvēruši, k a visiem DP jādara I galu galā sanāks, bet domā, ka tādu
zināma IRO darbības izbeigšanas I būs vairāk nekā Eiropā vispār va-paredjsamā
norise. IRO centrālā pa-ļ rētu uzturēt. ViijiS personīgi ļoti no-dome.
kurā, kā zināms, reprezen-1 teilcti aizstāv uzskatu, ka darba ne-tētas
visu to 16 valstu valdības, kas I spējīgie būtu jāuzņem citās valstīs
ir IRO dalībnieces, priekšlikumus I pat tad, ja tie šo valstu saimnieci*
pieņēma, pamatojoties uz atziņu, kalbai nekā nespētu dot.
jāizstrādā noteikti plāni organizāci-l Uz jautājumu, kāds būs to D P ju«
jas likvidēšanai* Galīgos lēmumusļridi^ais stāvoklis, kas izšķirtos pa-par
termiņiem, kad šī likvidēšanai likt Vādjā,' informācijas daļas šefd
veicama, pieņems ārkārtējā sesijā, I atbildēja, ka nav/cilvēka IRO va*
kas nolikta uz 22. jūniju. Idībā, kas varētu uz to note&ti at«
Direktors F. Rajans tQmēr uz-|bildēt. Vi&pirifhs esot skaidrs, ka, no
svēra, ka jau tagad, cik var spriest,!vācu viedd^ He būs „auslfenderi**,
ir panākta faktiska vienošanās parlvēl ar to starpftu, k a viņiem nebūs
to, ka vispirmis jānosaka diena, kad I konsulu, kas varētu tos aizstāvēt, kā
izbeidzama DP reģistrēšanās IRO I aizstāv citu# ārzemniekus Vācijā,
aprūpes iegūšanai. Par šādu termi-1 Tagad konsulu uzdevmnus lūko
ņu ieteikts 1949. g; 1. Oktobris. veikt IRO. bet, apzInoUes nākotnes
Tālāk atzīts, ka jānosaka pēdējais I grūtU>as, IRO juridiskā daļa jau
termiņš, Udz kuram visiem DP ne-[stājušies sakaros ar I M dabnnlecl-pārprotami
jāpako, vai viņi gribibas un sociālās padomes juridisko
repatriēties vai pMikt Vācijā, bet ja 1 daļu, l a i lūkotu atrait faispējas kbn-viņi
gribētu i ^ o t , tad jāpasaka, I malu aizstāvības aizstāšanai tādātn
uz kādu zemi. Ieteiktais termiņš ir I personām, kam-vai nu tiav s a * ^
1949. g. 31. decefnbris. ivald^. vai kas savu valdību ne-»
rjanKojas lespejana s a n g n . f i d z e k ļ u a KdzSteSjog «i»mēro8^|btiu«o. DP Juridtekal abrtāvSlattal
% § 1 MAIJA IZCEĻOS 24.000
Maijā no Vācijas im Austrijas uz
ASV, Austrāliju, Kanādu, Jaunzē^
landi tm Brazīliju izceļos vairāk ne­kā
24:000 DP, ziņo IRO štābs. Tā­pat
kā aprUī, ari maijā vislielāko
ieceļotāju skaitu paredz uzņemt
Austrālija, uz kurieni, saskaņā ar
i^iekš izstrādātiem plāniem, do­sies
pavisam 10.687 DP. Uz ASV
Psir^ksffl^^ Eiropas padomes charta
STRASBtJRGĀ ATRADĪSIES VIENOTAS EIROPAS CENTRS
10 ārlietu ministri Londonā Sv.
Džēmsa pilī ceturtdien parakstīja
Eih>t>as padomes statūtu. Tas pa­redz,
ka nodibinās divi iestādījumi
— Eiropas ārlietu ministru padome
un padomdevēju pilnsapulce. Pir­mās
uzdevums būs atvieglot Eiropas
valstu tiešo sadarbību, kamēr otrā
savstarpējās pārrunās un kopīgās
70 proa bavaricšu-par
monarchiju
Kamēr parlamentārā padome Bon-nā
izstrādā jauno Rietumvācijas sa­tversmi,
Bavārijas valdībā notiekas!
strīdi par atšķelšanos no pārējās
Vācijas un atsevišķas Bavārijas
I valsts izsludināšanu. Sevišķi sparīgi
• ojas „Bavāriešu partijas** priekš­sēdis
Dr. Baumgartners. Kādā runā
Dadiavā viņš izteicies, ka bavārieši
neesbt par kaut kādu Sumadieru vai
Staļinu, bet gan par Bavārijas kroņ­princi
Rupredļtu. Vairāki tūkstoši
klausītāju Dachavas tirguslaukumā
skaļi uzgavilēja Baumgartnera vār­diem
im sauca: „Lai dzīvo Bavāri­jas
karaļnams!**
, Piektdien Dena ziņoja, ka Bavāri-jas
kroņprincis Rupredits intervijā
P izteides par monarchijas. nodibinā­šanu
Bavārijā, ja vien tauta to vēlo­ties.
Pēc viņa domām par monarchi­ju
esot vismaz 70Vo bavārieSu.
»,Skaitiet karogus, ko mana tauta
izkārs pie namiem manā dzimum­dienā
14. maijā,** teicis 79. g. vecais
kroņprincis. Viņa namā, kā ziņp
.Abendzeitung**, pastāvīgi satiekoties
turpat vai visi Bavārijas valdības lo-cekļi
un neyiens ministrs netiekot ie­mīts
bez viņa ziņas.
S
m
fe
It
i
m
konferencēs dos ierosinajiunus un
izteiks domas par Eiropas valstu
sadarbību un kontinenta nākotnes
veidošanu. Eiropas padomes pastā­vīgais
sēdeklis atradīsies Strasbur-gā.
Tur jau 5. g. augustā sanāks
Eiropas padomes pHnsapulce, kuru
vadīs Frandjas ārlietu ministrs Su-māns,
kas izvēlēts par padomes
iprezidentu.
Eiropas padomes ārlietu ministru
konference turpināsies nākamo treš­dien
Parīzē. Tad sagaidāms, ka uz­ņems
ari Grieķiju un Turciju, kas
bija lūgušas atļauju pievienoties E i ­ropas
padomei. Londonas konfe­rence
beidzās ceturtdienas priekš­pusdienā
ar svinļgu sēdi, kuras no­slēgumā
runāja visi ārlietu ministri.
Anglijas ārlietu ministrs Bevins tei­ca:
„Eiropas padomes chartas pie­ņemšana
ir jaima cerība Eiropas
nākotnei. Šodien neviens nevar pa­teikt,
kas no šīs mūsu svinīgi pa­rakstītās
apņemžanās nākotnē izvei­dosies.
Katrā ziņā šī charta i r ko­dols
Eiropas savienotajām valstīm,
kaut arf šobrīd tas vēl i r tikai eks­periments,
kā uzturēt vienprātību
un saprašanos Eiropas tautu starpā.**
lPar padomes pastāvīgo sēdekli iz­raudzītā
Strasburga ir pilsēta, kur
kopš gadu simteņiem krustojušās
Vācijas im Francijas, Beļģijas un
Holandes politiskās intereses un ie­spaidi.
Nav citas pilsētas Eiropā,
kur vienlīdz liela nozīme kultūras
pieminekļu radīšanā ir franču tm
vācu lielajiem gariem. Raljsturīgi
arī, ka tagadējais Francijas ārlietu
ministrs Šumāns pats ir elzasietis,
kas pirmajā pasaules karā cīnījās
Vācijas pusē pret Franciju, bet ta­gad
i r viens no lielākajiem Franci­jas
valstsvīriem.
izbra\:yks tikai nedaudz maziic
10.162, Kanāda uzņems 2400, Brazi-ilija
18t36 \m Jaunzēlande 1024.
Ja maijā plāns realizēsies, tas būs
jaims rekords IRO izvietošanas dar­bā.
Aprīli izbraukuši apm. 20 vai
21.000 D P (precīzais skaits vēl nav
zināms), bet martā ^aizbrauca tikai
nedaudz v a i ^ par 10.000.
Maijā izceļotāju idt>raukšana pa­redzēta
ar šādiem Icuģiem: no.Zie-meļvādjas
os^ām uz A SV kuģi at­gājusi
r e ^ . aties 6., 8., 17., 20^
21., 27., 28. un 30. stiaijā, uz Kanādu
5. un 26. maijā, no Neapoles uj&
AustrāHju 2., 4., 7., 10., M., 25. 29.
un 30. maijā. Uz Brazīliju kuģi
brauks 15. un 25. imaijā, bet kuģis
uz Jaunzēlandi atieii nO Triestas 20.
maijā.
ālāk atzīts, ka jānosaka termiņš [citās zemēs, kur tie vēl nd)ūs iegu«
vispārējai IRO aprūpes izbeigšanai,!vuši pavalstnieku tiesības,
pie kam piemērots laiks būtu 1950.1 Atbildot uz jautājumu, kas notiks
g. 1. jOlijs. Reizē gan atzīts, ka I ar bē^em, kuri ieradīsies pēc
tiem, kas tai laikā vēl atradīsies i z - 1. oktobra, Mr. Reiners paskaidroja,
ceļošanas procesā resp. tiem, kas I ka šis jautājums ļoti gHlts, jo jau
būs pieteikušies, bet bez savas vai- tagad vērojams, k a ik mēnesi ame-*
nas vēl nebūs tikuši galā ar izceļo-1rikāņu josļ^ ierodas ap 1500p jaunu
šanas formalitātēm, aprūpi pagari-1 bē^u no austrumiem. Tiein. kas jāu
nās lldz izbrāi^anas laikcmi. V i - i te ir, vajadzftu steidzi^ reģistrēties,
siem pārējiem to nākamā gada 1. jū- jo, pēc IRO vērtējiona, pašlaik Va­lijā
pārtrauks. A r šiem termiņiem dijā un Austrijā etrbdas a>p 200000,
visiem DP būtu jau laikus jāsāk bet Itālijā ap 100000 tādu bēi^u,
rēķināties, izstrādājot savus nācot-|kas n ^ d nav OtO rej^trējuSies.
nes plānus. , I Žurnālisti atkārtoti jautājiet, vai
Direktora paskaidrojums tūlīt iz- nav iespējams dibināt v^cu ļaužu
raisīja žurnālistu jautājumu, kas mītnes dtās zem^, piebilstot, ka
notto ar vedem cilvēkiem, kas nē-ļBP negrib pieteikties jau nodibina-var
izceļot. InfonrOicijas daļas šefs tajā vecu ļmižu ntometnē Prōiā, bai-
C. Reiners atbildēja, ka ar šo dldamies, k a tos tur pametis,
problēnm pastāvīgi nodarbojas IRO Informādjas daļas vadītājs no«
štābs Zenēvā. Pagaidām var teikt teikti uzsvēra, k a Prtoa nav domāta
tikai to, ka nevieis nav par vecu, kā pastāvīga vecu ļaužu mitro, bet
lai izceļošanai i^eiktos. Ja šie ļau-|tikai kā nometne, kur piddnāt ve­dis
pieteiksies, tiem paodām |co8 ļaudis, lai tos labāk aprūpēta
(Beigas 2. Ipp.)
Apvieno jaiies Kanādas
latvieln laikraksti
bīstams i r tikai pēdējais termiņš,
proti, aprūpes pārtraukšana nāka­mā
gada 1. jūlijā. Kā ģenerāldirek­tors
Taks pieminētajā padomes sēdē
atkārtoti uzsvēris, visām valdībām
vajadzētu vienoties, ka katra valsts
uzņem savu godīgo tiesu darba ne-
LatvieSu palldz3)s^ vienības un
Kanādas latvieSu nacionālās apvie-
„Vmi DP probUmu atrismatu viedi" i T p i J ^ ^
^ * - ^ apspriedēm, no kurām pēdējā Ilgusi
KOMENTĒ MPRAVDAS** ZIŅOJUMU ļpāri par 10 stundām, 29. apr^a agrā
rīta stundā beidzot izdevies panākt
„prete]a un ļoti atšķirīga no IMevi- visu trīs Kanādas l a t v i ^u laikrakstu
jas DP politikas**. Pietiks pieminēt, apvienošanos. Jaunais la&raksts,
ka šī teikuma nolasīšana preses kon-1 kas nosai&ts par Brīvo Balsi, sāks
ferencē izraisīja sk€4us smiddus. Zl- ļ iznākt 8. maijā Līdzšinējie laik-ņojuma
beigās pateikts, k a DP prob- Irsks^ — Atbalss, Brīvais Latvietis
lēmu varot atrismāt viegli un labi, I un jaunākais no tiem — Kanādas
— ja trīs rietumvalstis rīkotos tāpat,!Vēstnesis iznāca litogrāfijas techni-l$:
ā rīkojusies Padomju Savienība. I kā \m. sadalot savā starpā nelielo
Direktors Rajans savā komentārā abonentu skaitu, apgr^ināja viens
vispirms norāda, ka labākā atbilde i otra eksistend. Latvieši Jaui^a-
IMa^avas apgcdvojutniem ir fakti,|nadieSi, kas sarīkotajā publiskajā
kas visiem redzami. Neviens DP ļ ftptaujā jau bija izteikušies par vie-n
# spiests ne repatriēties, ne izce- ļ na iespieduma tedmikā izdota laik-ļot.
pat ne dzīvot nometnē. Maijā raksta nepiedrfamlbu. cer, k a ap-vien
vairāk nekā 25.000 atstās Eiro- vienošanās ievērojami atvieglos arī
pu, lai dotos uz zemēm, kurp tie latviešu nadonSaās kopības saglabā-brivprātīgi
izšķīrušies izceļot Pie Sanu svešatnē.
t4un šie cUvSd dodas uz zemēm, k u - Latviešu palīdzības vienība bez
ŗu apstākļi tiem zināmi no dapdzāmļ tam sniegusi oficiālu paskaidroju-vestulēm,
ko rakstījuši jau agrSc iz- mu Kanādas presei, sakarā ar boļ-ojļojušie
draugi un radi Devas Vā- ševiku ^iega sarkanarmieša Dimi-djas
nometnēs ir apmēram tādas trlja Ļeščemco apdetināSanu kai?
pašas, kādas saņem vācu iedzīvotājL bija uzdevies par latviešu DP lin par
Pārskati par DP veselības stāvdcU kp jau ziņojām mūsu laikraksta ie-
Tieši pirms preises konferences
Bad Kisingenā, nakti no otrdienas uz
trešdienu, Maskavas radiofons angļu
valodā noraidījis pdiašāku ziņojumu
par „grūtajiem apstākļiem**, kādos
dzīvojot DP gan Vadjā, gan izceļo­šanas
zemēs. Tā kā šis ziņojums, ko»
tālāk noraidīja amerikāņu aģentūra
AP, acīm redzot, saistīts ar neseno
„Pravdas*« korespondentu apmeklē­jumu
IRO iestādēs Vādjas amerikā­ņu
joslā, joslas IRO direktors Ra­jans
jau preses konferencē nolasīja
atbildi uz, šo Maskavas „ziņojumu**,
ko viņš izgatavojis pēc A P pieprasī­juma
— to komentēt.
Maskava^ radiofonā apgalvots, ka
simtiem tūkstošu Dl? „vada nožēlo­jamu
dzīvi Eironas sirdi**. Tālife ap­galvots,
ka ,jpārtikas stāvokļa pa­sliktināšanās
d ^ tie kļuvuši fiziski
nespējīgi**. Kāds lietuvietis, kas at­griezies
no Anglijas, apgalvojis, ka
tur izvietotie DP „d3avo metalla ba­rakās,
kas līdzīgas lielām mucām, un
tiem nav nekādu tiesību. A r i dar­bu
tie dabū tikai pēdējie un tad vis-grūtāko^
Citējis vēl vairākas dtas
tam līdzīgas ,jiecibas**, radiofons no­rādījis,
ka Anglijā, Francijā un ASV
pieturoties pie D P politikas, kas Mem izšķirties, ko tie vēlas.
liecina, ka tas visumā labāks nekā!priekšējā numurā. LRA tagad pa­vācu
iedzīvotājiem. Sasfeaņā ar rie-ļstāvigā darbā saistījusi launkana-ttimvalstu
politiku, nevienu nevar [dieti Ilmāru Adrejsonu, kas vienu
pieciest repatriēties, bet, ja, kāds iz-1 gadu nostrādājis telta raktuvēs un
ssika šo vēlēšanos. IRO tam palīdz, ļ sniedzis Kanādas presei plašu i n -
IRO atkārtoti aicina visus DP pa-ļformādju oar latviešiem un viam
'l'l
1?
^1
j
Iktena.
m