Bavarijas Latviesu vestnesis, February 17, 1949

              ';:„„i;i.i;j«...^-...+..-,...-..^
/ i
ii
^41
I, -
1.1 IĶi
1>
i
•LATVUA. ISffl. f. M. t,
•OiiM» ftMlM IsffMs isoss w kMrfl
Sievieiu pūles
irimdinieku labā
DIVU GADU DABBS
Jft9ta^ c^^ par latviieSu tautas
iarfabManu ^JStolnejĻ btalsus cen-liiUJām
trlihdiaa organizācijām nu
JUi diVuB gadus stāvl^as ori ar-fttMtSš
ftfiBfUreeii, klusā, neatlaidī­gi
cenllbā dažreiz veicot tādus uz-dmņnui,
Iniru Istā molme visumā
f a nemās nav pārskatāma. Sastopot
paftrd^lo Baltijas slevieSu padomes
fMdenti un ļatvieftu delegācijas
vadltlltt M t o Erdmam, iunA-Uttam
Itdodaff iefiOt dažas atibildes
m jautājumiem, kas palīdz no-»
skaidrot H<)z šim veiktā darba ap­jomu:
marta sākumā BSP varēs at-
MStim u i ' d i v ^ pastāvēianacļ ga-dUteOL
Jiffistt pūles sākuias vainagoties
imfikumiem tā īsti tUcal ar pagā-
J I M E O vasaru,'' pa^caidro Tdda Srd-man*,'*
lud BSP prezidijs daudzos
llmtoi akiemļpttru izsūtīja uzsau-
«umui visas pasaules sievietēm
sekmēt W likteņa drīzu un humānu
Uļditaau. Badās veseli sabiedrllias
iļUņi, kas apM^llJa atbalstu* Dzsau-ķmm
ari pall[dzgja nodibināt sakarus
«r dtām sievieiu organizācijām visā avajā pifsa^ē* Fati pirmļ atsau*-
i Vispasaules sievieSu apvienība,
eehtti atrodas 2entvā. Taču
Kā Čikāgas latvieši gādā
tautiešiem ģ Umus
Ar jaunā emigricilas likuma spē­kā
stāšanos saviļņojusies ari Šejie­nes
latviešu mierīgā dzīve. Drau­giem
vai paziņSm sdtidcoUes, tie ta*
gad vispirms apprasās, vai naiv at-k
i l pienāds kāds kuģis, vai uz tā
biJuSi ari latvieši, dk, un kur tie
pfdOniSL Ja kuģis pienācis un atve­dis
ari kādus tautiešus Čikāgai, tad
darbs telefoniem un viela daudzām
sarunām un atsevišķās draudzes
steidz pieņemt Itounms par garan­tijām
citām latviešu ģimene
Čikāgas tautiešiem jatmais gads
sācies labvēlīgi, jo ari šeit ieradušās
3 ģloļmies, kopskaitā 14 dlvSni. At-braucēji
ir: bijušais Amerikas pa­valstnieks
un kops trimdas laikiem
īŗoiM Bavārijas latviešiem labi pa­zīstamais
liepājas advokāts JScabs
Kalnibļbl ar ģimeni, Milis Poruks ar
ģimeni m Kr^nfelis ar ģimeni. Pē­dējais
pagājušajā gadā šķērsoja okeā­nu
nelielā^ laiviņā. Pēc Jaunatbrau-cēju
ierašanās Čikāgas lielākā un
vecākā latviešu biedrība — Ilinoisas
latviešu palīdzības biedrība sarīkoja
referātu un vokālu priekšnesumu
vakaru. Adv. Kalniņš sniedza pla­šas
ziņas par mūsu trimdinieku bez­tiesīgo
stāvokli, bet Poruks par
l ^ r t ^ bē^u jautājumu, un par
tādu izraudzīja I inženieri G. Sapulci
iepazīstināja ari IBT mani, un īsos
vārdos pateicu, ir Mriniedsms
un kamdēļ neviens krietns latvietis
nevar braukt a ^ ) ^ uz okupēto
dzimteni B^ūsu 8ibu runu rezultāts
— parakstīti galvojumi par darbu
un da^vokli 4 llat^rieiu ģimenēm.
Jau pagājušā gadā biju līdzīgā sa­pulcē,
b^H sanāca vairāki simti vi-d\
asskolniekti un pēc s^ulces bei­gām
paņēma līdzi galvojumu veid­lapas,
solīdamies sāpīgo bēglis Jau­tājumu
WsX pie iiirds saviem vecā­kiem.
TldJ veidā inženieris G. sa­ņem
garantiju lilcstus, kurus nodod
^Oiurch World Service" valdei, mi­not
latviešu Itoļenes, kuras būtu
pārvedamas Sib^^
C&agā, februāi^l
Edgars L l t c h e n š - L ! d u ms
Dod 110 dolāru, lai
tiktu uz Ameriku
sa
darbu
bēgļu dzīves materiālo pusi. Sarīko­jumā
bija ieradušies ari ļaudis, kas
nevis atbalstam mūsu bēgļus, bet
dzied slavas dziesmas „tētļņam un
skolotājam'* \m interesējās, kādēļ
trimdinieki nebraucot atpakaļ uz
dzimteni
Nākamo sarīkojumu — ar referfi-v
ī ^ ā t o gandarījumu deva^ A mūzikas pridcšnesumlem m
siwielu aipvleniba VaSln^^^^^^ ku- dzejoļiem organizēja šejienes lat-ras
iMriokigalā atrodas Blēra-Beka. viešu literārā biedrība. Vakars bija
81 «fftanlzlctja paziņoja ka nolē- ļ ^a^i apmeklēts? un šeit neviens ne-musi
uiņeiņt BSP par' pBntiesIgu i«^tāja, kāpēc mūsu bēgļi nebrauc
biednTSi nodot rūpes par biedru «tpaķaļ uz dzimteni. Latvijas vārdu
naudas sani^u kādam no saviem «^«^ināļa gan dzejā,^gaņ runās, un
klubiem. Mani^MTāt šis ir svarīgs va^a^» deva garīgu baudu ikvienam
Apstāklis, Jo paver iespēju ari bal-1 ^P^^^iētājam. Uz sarīkojumu bija
tieSu sievietēm piedalīties sieviešu J^ f I? ^2^;
<?bnl6wncēs. Bez tam BSP, kā piln- h^®*^^ Vējkāja no Zviedrijas. Viņš
tlasIgU AS? sieviefa apvienības lo- Iebraucis meklēt »<>5f»«^^savam
eekU varbūt var uzņemt Vispasau- Je^t^lpre^ Latvja tik
Ies sievieiu apvienībā. Tādā gadlju- loti Matlta^^ tOdiņu, veļai,
mt BSP savu darbību sprtiusto J^valkf Vē kaja paša spSciem Jen-
HiCiku JasniegSanal varēs attīstīt ?eP^a pratis ,ierJot darbnīcu, kas
vS intenalvBk un ar lab&ām sefe- ^
mēm ndOi Bdz šim. tās var piedāvāt lielajai Amerikai.
as# radusi art tiešu sadarbību ar T?"®! ļf^^^??;
go noatfiju pret iSp apUecināji jau i^iofmiS Tēif^^^
^ U ^ s i laikā Parīzē. BSP prezi- ^Mfom^^m J^S
iM^^n^ th^ ««« latviešiem,, kas gandrīz visi ska^
vadlttja bijušā ASV gi^j^^^ ^ uzņemšanai, Jfe tie pa- 12?VS^^ VēJkāJa
biedre Ir arī pre»- k o sirds nopriecājās par šeit vēroto
denta,Bu?veltakundze.« CjSoSba^uS^^
tedmiakais jgpiezimē, ka Uterārās biedrības
^ • ^ ^ . ļ priekšnieks Mūrnieks, kas šeit Jau
„CiIdzek}iis dait>Ibai esam ieguvu-1 dzīvo ap 40 gadu, fsagājušā (!adā ka­ļas
Jdadodumu ceļā, ikvienai apzini- dā līdzīgā izrīkojumā solīja ziedot
gai sievietei nododot mūsu rīcībā pa dzīvi savai bāru tautai, un ka tie
20 ienIņiemL No iegūtās summas ne-1 nav tukši vārdi, to esmu Jau piedzl-esam
varējušas algot nevienu daiti- vojis gais 2 gados, kamēr esmu Cl-nieku,
bet visi līdzekļi izdoti infor-1 kagā. Bet ir ari vēl citi viri, kas le-m£
cijas ņiatei;iālu sagādāšanai *ārze-|iiek sirdi im dvēseli darbā par lat**
mēm. Ar gandailjiunu saņēmām I viešu labklājību, negaidot nekādas
ASV sieviešu apvi^Ibas paziņoju-1 slavināšanas un neiipūšot nekādu
mu, ka vW mūsu iesnifeiumi publi- paS^^^ Janvāra sākumā man
cētl/«Is apvienības oflclozā, kas izr piezvanīja pa tālruni inženieris G.,
platīts a2 valstis. BSP veltījusi ari kas Amerikā dzīvo Jau apmēram
iaudz pūļu tā saucamo darba 8 gadus un ir ASV pilsonis, un jau-neap^
Igo stāvokļa noskaidrošanai tā ja, vai es nevarētu braukt līdzi uz
un atvieglošanai — tā ir grupa, ku- kādu sapulci, kur viņam jārunā par
ŗS parasti ietilpina vīrus zaudējušas bēgļu jautājumu Ierodoties sarlko-slevas
un mātes» vecos, invalidus uņ juma vietā, nokļuvām lielā zālē, ku-slimos.
Pēc sūtņa Bllmaņa ierosina- ŗā bija sapulcējušās amerikāņu lē­juma,
saVt laikā; sastādīja šis gru- dljas — daudzu Čikāgas dāmu lab-pas
v ā r d i ^ sarakstus, ko nosūti-ļ daribas biedrību priekšnieces, viņu
';im sūtnim Fel^manlm, un viņš sa-ļvidū dažu kongresa deputātu kun-vukārt
virzīja tos tāMac ut^IRO 2e- dzes. Dāmas bija pieprasījušas no
nēvl Siem 'sarakstiem, paklausot ļ „Churdti World Service*' lektoru par
BOmaņa padomam, pievienoja ar^
Amerikāņu laikn^csts austriešiem
„Wien^ Kurier** ziņo, ka amerikā­ņu
militārā policija apcietinājusi
DP Ōziasu Rispleiii un Jakobu Ber-geru
no Rumānijas, kad tie mēģinā­juši
pieloikulot kaprāli, kuram bi­jusi
Uzticēta viņu pārbaude par pie­mērotību
ieceļošanai ASV. Viņiem
nebijis pierādījumu par ierašanos
Vādjā. Austrijā vai Itālijā laOcā
Idz 1945. i g. 22. decembrim. Tāpēc
abi pasniegilSi amerikānim 10 dolā­ru,
lai tas,j izdarītu labojumus viņu
)olIti^ās aptaujas lapās, kā ari 11-
cušl saprast, ka ļtādā gadījumi lie-āka
summa sekos. Kaprālis pieņē­mis
naudu,, bet pēc tam ziņojis
priekšniecībai. Ni&kamā v reizē, kad
ibi Iztaujājamie pasnieguši kaprā-*
Um aizlīmētu aplokshi, amerikāņa
K)liclja, tx)8 apcietinājusi Aploksnē
)lju§l ICiO dolāru.
„Wlener Kurlef* ari ziņo, ka
februSri Austriju atstāšot 1800 DP.
No tiem 1400, pa lielākai daļai ģi­menes,
braucot uz Argentīnu, 293 uz
Kanādu, bet 109 už ASV. Austrijā
ieradinies Jaunzēlandes komisija,
kas izraudzīs sav^is akcijas ietvaros
uzņēmumos strādniekus, atraitnes,
bāreņus un vecātooS pārus.
SameklU AiMrdA darini im d^-
vokll var oa tOtai ar nacionālo vai
baznīcu organizāciju starpniecību,
t^is ieipējams ari individuālā ceļā.
ICāds tautietis piedāvājis amerikāņu
l^n^cu kooperatīvu apvienībai savu
darbu, apvienība vēstuli" nodevusi
personām, kas m ^ ē lauksalmnlecl-baa
strādniekus, un tautietis saņē­mis
darba devēja piedāvājumu.
Darbs domāts kādā Vlrdžlnijas
štata 60O lielā farmā, kurā di­vas
mājas — viena 12 istabu ar te­košu
karstu ūdeni un t)tra neizbū­vēta
ar 6 istabām, ko darba devējs
vajadzības gadījumā apņemas mo­dernizēt
Lauksaimniecībā 4 trakto­ri,
kombainis, sp^barlbas novācē]i
tin modernākās slaucamās mašīnas.
Darbs piedāvāts veselai grupai.
On^ai Jābūt pēc ieejas vienas
tiaut^, un tajā bez lauksainmie-kiem
Jābūt ar! mechan^em, mūis'
ni^em, galdniekiem un citiem
amatniekiem^ lai grupa varētu strā­dāt
neatkarīgi. Atlīdzībai paredzēta
puse no farmas tīras izpeļņas, ko
palielinātu maliņu un ai^alpes iz­nomā
apkārtējieni lauksaimniekiaioti.
Paredzēts, ka farmas aņsalmnleko-fiiaņa
ar laiku varēs pāriet pilnīgi
pašas grupas rokās. Farma atrodas
t tm Vašingtonai, kas nodrošina no-^
i<stu. Dairba roku trūkuma dēl tā
Nometņu
dzīve
šim ansaimni^dta tikai da]ē)i.
Vioorgsnllētā gņ^» drlzumfi cer iz-hnvkt
uz ASV. IR.
X
27 latvieši cclā
8 gadus veca lat­viešu
meitene Idust
50.000. DP ieceļo­tais
Kanāda
.Latviešu zemkopja meita. & »
V . Ausma Levalde kļuvusi piiN 1
desmittūkstotais Ieceļotājs iCT*
dfi, ziņo mo, kuras Ž e n t r i l s^
tārt Viljems Taks ofidSUļīivS!
cis Kanādas valdību, sakari a»ļ
50.000, DP uzņ^anu.
Ausma «E^āpa uz iicdeliiii
kuj^ Kukshaf^ 11. t^brub^^^^
Ar to pašu kuģi .3amari|«ļ
aizbrauca pavisam 1200 DP, kul
dodas uz Kanādu. Kad kuģis «w i
stāja Kuksbafenu ostmall nQtib
svinīgs akts, kuļrā angļu
mo direktora vietnl^ FSEĪHS
Ingle nodeva Kanādas pSis^l
Jlem ģenerāldirektora Taka
clenus un iztdca IBO c^tfbu, b
napaias daudz mēnešu, UOm
tādā pašā veidā varēs sviaft'
simtstŖkstotfi DP aizbraukiiim
uz Kanādu, Kanādas imigrl^k|
ministrijas pārstāvis Vorenil£l
atbildes runfi uzsvira, ka vlal
tUrni nesen pate bijia KanidlMl
palīdzētu Jaumem iMotāJi^a
idkibrtoties, un viņš tur guvli pb^
ka ile Ieceļotāji būsvi^l
tlgs pilsoņu materiāls v Ki
Kad pirmib DP devās uz
du 1947. g. martā, Kanādas _
m bija tikai 8 leitdņL !hg^
DP uzņemšanai Jau darbojtt <l i
personu mi^Ja.
\ $vinlbu goda vieM btja nM'
Ausma un viņas 15 g. vl misiļ
Rasma, kas abas saņēma divih
nas.^ Ausmas māte Karllne Lļ^
valde saņēma lEO ziedus.
menas galva Jānis lAriUi I
kopš-pagājušā gada Jūlija strUf
kādā larmā Ņuhttnburgfi, ChitaHoļ
provincē, tm tagad s^gaidl^ si»
vus piederīgos.
Ar transportkuģl ^tolle Pzjrle*',
kas atstāj^ Bremerhafemi gagālulā
nedēļā, uz ASV aizbrauca pavisam
SW DP, to vidū 27 latvieM. Pārēlie
aizceļotāji pēc tautībām sadalījās
Sildi: 416 poļi, 74 lietuvieši, 25 ēedd,
1)3 krie#, 13 ungāri, lo bezpavalst-niekii
S^auņi, 7 vādeSl, viens grif-ķls,
viens ukrainis, un 8 nenoteica­mas
tautības. Grupā ietilpa 163 ģi­menes
kopā ar 76 bfrniem z«n 6 g. I I Z ^ l ^ ^ ^^^iml^A^.
V un 67 bērniem no 6-16 g. v. le- IVaS laZlOa pāf tnOUlat
ceļotāji ASV sadalīsies šādi: m do-ļ ^ ^
das ut Ņujoiķas Statu, 88 uz Meri-| n^itmuiftirti ICAffpm
lendu, 69 uz Pensflvāniju, 38 uz Ka- OaUDmCKU Kanem
nekt»cetu, 41 uz Mlčlgariu, 29 uz Ņu-1 ievērojot to ka trimdinieUiaL
dlerslju, 16 uz Mainesotu, 12 uz Ma- Uecākiem par 65 gadiem, nodevu
saēuzetu, 9 uz Kolumbijas apgabalu, ļ nav Jāmaksā, viņi atbrīvoti i i l ŌD
7 uz Virdžlnlju. 7 uz Vlskonslnu, 5 nodevas par mmdas dalAmlte
uz Kodailendu, 5 uz Indiāņu, 3 uzKen» karti un var to sai^mt par vdtt
tiiki, bet p» vienam uz Kaliforniju, I Bez tam nometņu komi^as ir Iii*
Delaveŗu un Ziemeļdakotu.
PIRMIE IESPAIDI
ĪSTENiBU
VĒSTULE 4ATVIJAI- NO VEB^CUELAS
sīgas īpašos gadījumos atbrīvot a»
nodokļa iii ^^cScu Udi: 8 mialilm
Tas attiecas ari uz stiid^tieift k
skolniekiem. Nbmetņu iekŠIJie ^
likumi un ziedojumi atzīmējami 4i*
Ubnieka kartļ, bet tos nevar «1^
met ar kopības maikām. DalSml^
kartes neizsniegs Jaunākiem pir
gadl«n, toties tās var saņemt vHI
gumentāciju, ķa minētie DP spēj
tfiaši sevi apgaidāt, ja vien tos no­vieto
piemērotā ^ b ā . .
tālāk BSP ierosinājusi baltiešu
bērnu nosūtīšanu atpūtā uz Sveici,
•līdzīgi tam, kS tas notidc ar vācu
bērniem. Varam minēt ari BSP rOpes I KANĀDAS latviešu nacionālā ap-par
akadēmiski ļzglitotām sievle-ļ vienība — KLNA (Canadian Lat-cēmjļcuŗām
ar ASV sieviešu apvle- vian National Pederation) valde
nlbas palldzn)u eventuāli būtu ie-1 pašreiz darbojas šādā sastāvā: pa-
Sp^ams ari emigrācijā darboties sa- j gaidu prezidents — Konrāds Dobelis
\vos arodos. Pašreiz esam nodarbi-ļ (Edraontona), 1, viceprezidents —
nātas ar ziņu vākšanu par sievietēm I Osvalds B r ^ ^ (Ibrotito), 1 vlce-ar
bērniem; ziņas iesūtīs ASV sie-1 prezidents — Mārtiņš Drvilds (Mon-viešu
apvienībai ar lūgumu uzņem-ltreāla), sekretārs — Alberts Kal-ties
rūpes par šiem likteņa paber-i niņš (Toronto), kasieris Imants 21-
Olem. Un visbeidzot gādājam ar! ļ gvus (Toronto). KLNA pasta adrese:
par. to, lai b^ltieSu sievietēm rastos P. 0. Box Nr. 285, Terminal A., To-
' Iespēja personīgi uz īsu laiku nokļūt I ronto Ont, Canada.
ASV, kur viņas pridcšlasljumos un BEĻĢIJA IBO sākusi reģistrēt tu-personlgās
sarunās varētu daudz ļrienes latviešus izbraukšanai uz
darft emigrācijas sekmēšanai, iein- Austrāliju. Pieteikušies gandrīz visi
teresējot amerikāņu tautu un paļi- Ljēžā dzīvojošie tautieši; no dtām
dzot noskaņot Si^iedrisko. domu DP vietām ziņu vēl trūkst.
JAUNIEŠU pašdarbības veicinā-nobeldz
B ^ pridsSsēde ,,un tas koL H a u n š t e t ^ ^ a t ' ^ ^ u ^ lut
esam paveikušas nav tik maz Mēs ^^^^^^^ ^ . ^ ^ £ lamberts
ceram ka varēsim mus sekmīgi veflrt arsia vtuursp muāzkd,"e vu-K' pji^rmg^s ^di^vi^ mu^iaē^cn ne.ša^ijeam^ ^ia^e, r osixn^^ā^ujau^ wd^ i^-
^' "sākumā pulciņš varēja uzrādīt sava
darba sekmes Brigaderes „Spridi5a"
\ Pimdol mums naudu pa pastu. I ^
" ^ . AMERIKĀŅU JOSLAS kooperā-
•aalimīnllel os parv^oma talona L^^^ j^^p^ p^^^^^p^^ ^^^^^^ 27. leb-aM
poiB atiimēt. par ka Jūs ruāri latviešu nometnē Klelnkecā
Blikaijai |pie Glncburgas.
Mūsu Vācijā ijOE^kušie laikraksti
nokļūst Venecuēlas latviešu rokās
samērā vēlu, taēu lasām tos ar lie­lu
interesi. Mūs saista zb>as par
tautiešu dz^vl citās zemēs, kas dod
iespēju salīdzināt to ar mūsējo. Bēt
tad šiem, aprakstiem Jābūt objektī­viem,
ne dibinātiem uz pirmajiem
iespaidiem, kā \m, liekas, bijis ar
Dr. E. K l rakslu par Venecuēlu
Latvijas 13. noveinbŗa numurā. Es­mu
Venecuēlā tikai 4*/t mēnešus, bet
šai laikā ^mu paguvis, būt ari ze­mes,
iekšienē, nobraucoi pāri par
2000 km. Esmu,ticies ar daudziem
tautiešiem un domāju, ka vismaz
apmēram zinu, kā izskatās Venecuē­lā
un kādas te Ir dzīves Iespējas.
Tiesa, ka'gandrīz visi iebraucēji,
ierazdamies šeit lidmašīnās, pēc
pēkSņās pārmaiņais Jutās |ieapmie-rinātL
Viss šeit bija svešs im sa­vādāks
nekā līdzšinējā dzīvē, ne­viens
šejienietis neizrādīja nekādu
īpašu sajūsmu par mūsu ieraSanc^
nedz piedāvāja ienesīgas vietas labi
iekārtotos uzņēmumos, bankās vai
Uelajos zemas IpeSumos. Taēu pēc
neil^ laika, dažreiz pat pēc 2—4
nedēļām, uzskati mainījās, un dažs
labs iebraucēja tagad jau ir iekār­tojies
piemērotā m imieslgā darbā,
vai pat iepircis savu stūrīti zemes
un ticis pie sava auto.
Ja svešinldte sļ>rlestu par Latvi­ju
pēc tā, ko viņš redzējis, piemē­ram,
TIreļpurvā viū Olainē, tad viņš
ar neko neatSIprt»s no ieceļotāja
Venecuēlā, kaS |»ar šo daudzkārt
lielāko un dažo^ apgabalos vēl gluži
neizpētīto Izemi giribētu spriest no
kāda viena |apgabala viedokļa. Stās­ti
par insektu un ēūkstu briesmām
ir pārspīlēta vienpusība, kas lāg^
nevar sacensties air tiem grūtumiem,
ko rada valodas neprašana un pie*
mērotu aroda ziiņāšanu trūkums.
Taču ari Venecuēlii, kā Jebkurā dtā
vietā, bieži nāk pjillgā laime un ga­dījums,
kam vērīgs Ieceļotā^ ne­paiet
secen.
Ir tiesa, ka ir dzīvokļu grūtumi;
dzīvokļi ir arī dāirgl Lai, piemē­ram,
Karakasā pie tāda tiktu, jāsa­dabū
t. s. „etslēgai8** nauda, t i., ap
2000 bolivāru (3,3 Ibolivāru « 1 ASV
dolārs). Iebraucējiem sākumā tādas
naudas, protams, nav, tādēļ tie rtiek-lē
atsevišķas .istabas, kas Karakasā
dabūjamas par 50 bolivāriem, bet,
atkarībā no rajona un iekārtas, bie­ži
maksā ari līdz 500 boL mēn^I
Provincē, protamit, cenas zemākas
VBS1 ULti^
RBDAKCtfAI
Venecuēlā populāras telpas b e z f e Z T ^ ^ . ! ^ « ^ ^
griestiem, kas patiesībā ir flīzēm ffi.^^^^^^
lioklāti pagalmiņi. kuros nedzīvo, | ^ « « i ' ^ ^ ^
bet „uzkavējas**, kā mūsu apstākļos
ziemas dātzā vai verandā. Ari mē­beles
ir dārgas, tādēļ iebraucēji tās
vai nu nepētk nemaz, vai pērk tikai
>atiesi visnepieciešamākās un cen­šas
noīrēt istabas ar mēbelēm. iKārlis Orauds,^$vābu OnJoA
bua.U^ē,^ k^ur' ^ies^pē^ja ms d/!aSbūŽt ?v^i su, ko KAD mmii AMBnŪ ST fLnA TKVOIEjnŠMU f vien sirds v^as, pat Eiropas dārze- AUTORU DABBU TULKOJUMA.
ņus un kartupeļus, par kuriem vai-1 jMtv^fk** lasīju ņoī ^)dtt)|0
da maldigaia uzskats, ka tie Selt Ir pieāķizSonu lietuviešu rakstniekiem
neredzēta manta. Janvāra beigās na* Lietuvas valsts svēftu ga<ŪJusil
mamātes šai tirgū maksāja šādas Katīt ar emigrācijas ^etu kārtofeon
cenas: puķkāi)08ti 0,90 boL par kg.J^am aizņemti visi vienādi, t(»slr
sarkanās bietes, saiSķos 0,25;- tomā- li^ās, ka lietuviešiem savas
tl 1,0; baltie kāposti 1,20; kartupeļi I dzīves veicināšanai bieži vien, ižiļļi
(iCalifomijas) 0,02; burkāni un ra- vairāk laika un līdzekļu tm
dilsi, saišķos OA tāpat salfitL mums. Tā jau pirms valūtas teb^
Malta vērša gala 1 bol par kg.; cū«* mas viaia vienīga Uetuvidhl
taas gaļa 4-^ boL, tēja 18,50, 1 iķu piešķirta gōdalaga , bija 80.000
āboli, Kallfomljas eksportiffece 2--4 reldismatku, ar ko atitors palieli
gab. par 1 bol, tāpat bumbieri; vi-1 varēja kādu laiku dzīvot b^ ^
nogas 2,50-3,50 boL par kg; banāni, nišķām rflp&n. Cik noprotami, td
a]>elslni 2 ^ centi gab., Uetuviešu mākidu un rakstniedbu
Vai Vācijā Jebkad varēja ēst tik ievērojami balsta arī izdevēji oa
daudz augļu, ari tad, Ja dlviķs tur [privātas peiscmas, un šai ziņā visil
nopekia 10—13 marku difnā? Un kfi I aktīva ir ari lietuvju rakstoieictt
ir Kanādā, kur ļaudis caurmērā ta-i trimdinieku biedrība,
ēu nopelna savus 8—6 dolārus dienā? i Gan apzinoties, ka lietuvieša
Tāpat gluži absurds ir uzskats par I trimdas aij^ākļi dažā ziņā
airteikšanos no m a l ^ ēšanas, pa-1 jami atšķiras no mūsējiem
tSrēJot tās vietā kukurūzu. Kuku-lvai ar to vien, ka viņiem Amem
rOzas ^arepas** ir gan šejienes gar-1 ir iespaidīgs atbalsts Ilgajā turie*
dums, ko pat ļoti turīgi ļaudis lab-lnes tautiešu skaitā, būtu tomēr
prāt ēd brokastis. Iebraucējiem te-|teresantl dzirdēt ari no latviešu 1^
Jlenes maize Šķiet neparastas garšas, I ses pānkatu par to, kas līdz Šim^
tlidēļ tie labprāt c ^ paši savu nud-1 dividuāli vai koU^tlvi vvf^
zi, taēu, kam tas nav iespējams, var I mūsu rakstnieku un vispār mSom
par 1 bol kg dabūt pēc Vīnes pa-1 dzīves atbalstīšanai un veicinS^
ntuga ceptu maizi vai tādu, kādu tolLatvieštt daibu tulkošana svešv»^
no amerikāņu krātuntiiem savā laikāldās arvien vēl nav pavirzījusies ^
latviešu trlmdini^ saņēma nomet-1 prl^cšu, kaut nepledešamfbs^v
ņu devās Vādjā. IvisllelMcā. Kādas i ^ j a s šai
Visu BatiSto gribētu attiednāt ar! Inā līdz šim bijušas mūsu KultikP
uz puķēm — Ja TIreļpurvā neziedllondam un ko tas cer darīt n§kOT"»ļ
āljeles, tad nevar g a l v o t , ka Lat- ļ Tie ir jautājumi, kas neskar auUtf»
vijā nav ābeļu vai ka tās tiezled. I vien, bet kas arvien no Jauna ^ j ^^
Gluži otrādi - puķu te ir pārpIM-ļ dās gandrīz vai katrā no fin^
ba, turklāt zied krūmi, zied koklļsaņemtā vēstulē, kuru
Vienīgi wthidejas paSreiz nezied, Jo ļ sūdzas par tulkojumu un vispār w
ir ziema. informācijas materiālu trūkumaj»
Ir iespējams, ka dažam personīgi Kultūras fonda iespējas M^^»^
te klājas labāk, dažam sliktāk, taēu bežotas, vai šeit nevarētu n * * .^
tādēļ nedrīkstētu a^zāpties no ob-ļkā mūsu centrālās organizācijss?"»'
jektivas patiesības. Nesarūgtināsim tām gan skatus vērš katru rciA
sev dzīvi šai zemē, uz kuru esam kādai lietai pietrūkst H^i^ekļu,^
devušies, lai nostātos paši uz sa- ari šo organizāciju iespējas not^
vi§m kājām. ^ hr ierobežotas, bet vai nevajag
Kārākai. Janvāra beigās. tomēr mēģināt meklēt kāBas
B. K r o l l s *iesp^?
dzir
« ^ & t ^ P ^ ^ tad!
•"" « • • juš
: sak
uz
iin
vērts vi^ļf*^
B
m saka'kaPie-IKan
lotf
tīgl:
un^
ļļ^ia par to. : ^ ļritj
«Bos neilga laito^l^aņfcto^^
dra-
1 Ici:
Ižbn'
mali
t^berti Benglijs.
ļļeai M iaas vecos ļBH uztrauc.
Iitt Uera^ vai: seno toihie^ļi sils- j ^
5rtt*5dlittev«f «k gali «ur vaip-ļg
īl, ^tmSnm, feids BoiMs tepe- ° ^
lUon varfta saukties TibāSis Klau- ļ:^|,
ķ Dnmls Nirb Gannairikufe (map 1^,
Mas, ) t a ^ (^ais tiešālh kādreiz! .„
iteolt). l i kāde ātrumā gtJbētuvL
lif^iui iiZnmSti būtu lielas Pū-|-h-k
Betiln tlŅb tā jāsaucas, jo]-,,
^.tSfoei:.iblja nms, • brālisļff^
GiļBiBJkusrTļ)«nācējS' Nero, • unļ
htaB no viņiem bijuši vēl četri
Kfinu virOiBs vmeiu savmue» ļ „:
Stipj Nlkdajevičs Gubarjovs, īsi
««s QrUa;,|etiiļ4|žreiz ļiiņu >sauc&
P» S^iī, dafteiz par; Nikol^^^^^^^^
Jltii, kidtelz .'ari 'pat Gubarjovu,,|
{|t ¥ ķM'^immm Pičairl
«Bil. M filHajupiā ftozifflē
3 loti taisnīgi, ja kādā ' ģrā.
wavatttu Sttikties krievs ar seiib L
.VlfflS «cunMli saiukuihs n
'"«ttgatsvs, ' \ļ
Stn^"^'l?'^^8 pie Kaija
Dŗum, |68tuiņia Galbas. |zu
^ « d r ī k s t u pietek
Grušen- "
patfi w vt viens un tas ^
b ^ ^ ^ ^ ^