Bavarijas Latviesu vestnesis, February 17, 1949

              IXVWA.IH49.
tefale atnesa iiei„»,R
fe^ rādīja
''to acu skatu n^,^}]
^ ^ ^ ^
vardu.
^S^afe, jautāja ser
f toku:
cflis refe-,/lt;lia:ari^
nelāga, viā K,|
^^^roku un, Mm
m^SjsIJIs viņam acis i
i Ata/*
iapļja; .;,Bato
(teknis ar- skatu .ieuriiijļ
^iiejS. ,,Balkaš, - j^^^
(kārtoja' bērnišķa
1^ piŗte^ pie
latiņu padomājis, vi^
^:|tSstit, TkoKaugale»
ļovarišča, ovd" No
^'-^ idtu Mešanas atdartil-
^ noprata, ka gūstett!
5pK^. iUto ^^b^^^
iā^alr eižera/Ife
0r^^i-:^* Tad kads m mm
fc-^^.; kVēkjļa, vii?J„*
iiia%;fcad^ Balgale p*^
i(.4m^aiacārtoja: ,,W^m
"^kairt; gan Viņa a#W
E nekad n e d z » vrt
1^1
t ^ n i uz nakts, m?toir|
i^Baugale
I
nōzlpi
izruiiSties^ — . v - .
i p B i t acōii nea^eģni «^1
t ctoSa kakta. Ka
"^•^leks pie sevis
„ vpasaule: tads
.;vpilriam'
V
M€se visai atBDJgi.j^l
dariJO
.^ndtoas
ŗa p u s eļ
ķ ideju. S a i *S
tetu A. Jērua»
ladībā.
Jrebzdes noveļu Jļ
le izdevis J-
[lirā 11 d«rbi;
ijums.
LATVU
Latvian New8paper
FoUlthed OBder EUCOMOvil
AffaiiTf Divisioo AoIttoīisiiHos
Namber UNDP 196. Publisher
Md Editor: Kārlif Rabics.
DP Caiiip Klekdtatt near
Ganzburg/D. Prlnler: .3chwib.
Volksbl/' G{lo|borff/D.. Bfin.>
Undm.-PI. 7. CircutaUDU^ 4000.
Pttblished three t i n iH waekly.
Editorial officf: Gfioibitrs/Oo.
DomJniki^s-ZImoiermaffn-Slr. 2 lATVIAN MWSPAPER
Nr. 19 m)
cUortaieiĻ m i * 11 iebr.
kn 8t4arbltei kopa; kāpta vc*
eSkaia M. eiditis. Galvcsais
redaktora K. Rabfies (Šobrīd
darta 8ea^8)Y il^v; Hdak.
tora vietn. M. Ciintis, Re­daktori:
L. BēniņS/ B.
Ķīselis. A. Liepa, Mindeo-bergs.
Adresi»: G6Dfbttra*Do.;
red.: Dominikus Zimmermaiiii
Stt. 2 (ffilr. 50):
Ko Norvē|ija
e atgriezies Oslo
ASV satversme kavē Atlantika paktu
Šķietamais atslābums Atlantika pakta veidoSana, ko ar lielu ska-ļomu
pagājušās nedp}as beigās izgavilēja Maskava m satetitiĻ Jau
pārvarēts. Trešdiien Norvl^ijs^si ārlietu, ministrs Lange atgriezās Qslo
un viņa izsmēlēju ziņojumu par apspriedēm VaSiņgtonā un Londonā
parlaments uzklausīs vēl pirms nedēļas beigām. Tikai tad lems par at­bildi
Padomju Savienībai. Vispārējais noskaņojums tiklab Skandinā­vijai
valstis, kā ari ASV un Lielbritānijā ir par iespējami drizu visu
viedokļa sask^gioSanu un formālo satversmju grūtību pārvarēšanu. ASV
senātā sākušās debates pa^ Atlantika paktu. Kamēr senators Konnel^s
grib respektēt ASV «atversmer burtu, kas akkavē tūlītēju drošības ga­rantēšanu
Norvēģijai, senators Vandenbergs prasa likumu pielaikot
varbūtēja at<mit! kara prasībim, kas nepieļauj vilcināšanos. „Ja Atlan­tika
pakts būtu pastāvējis 1939. j^adā, otrs pasaules k^š nebūtu vispār
j^des/' teica Vandenbergs. *
Noslēdzot savu viesošanos Londo­nā,
ārlietu ministrs Lange otrdienas
vakara Norvēģijas sūtniecības telpās
sarikoja dineju, ķuŗā ieradās arī
B^vins. Pirms tam dienā Langem
bija gaŗ&a saruna ar Anglijas ār­lietu
ministru, iznākdams no Be*-
vins\ kabineta, Lange teica: „Es es­mu
apmierināta ar sarunu iznākumu
tiklab Londonā, kā arī Vašingtona.
Baumas, ka mans brauciens 'būti
neyis veicinājis, bet gan aizkavējis
Atlantika pakta parakstīSsinu, ir glu­ži
aplamas. ASV konstitūcija pa-ifedz;
ka kara pieteikumu kādai val­stij,
var izlemt tikai Savienoto Val­stu
kongt^ss ar Vi balšu vaiirākumu.
To es zināju jau pirms brauciena uz
Vašingtonu, un oaari bija skaidrs, ka
tūlītējas garantijas Norvēģijai es
saijieņit nevarēšu. Toties, mēs Va­šingtonā
saskaņojam viedokli, ka šār
idas garantijas mazajam Eirppas val-
«ti?n ftepieciešamas^ ja to i)ievienp-
§anās Atlantika paktam notiku tū-?
līt. * Visas informācijas par donpstar-pibārA
ir aplamas Es; ceru; ķa ar
vman^ braucienu paBs pastei^ziriate
ķl #, jau rāda debates, ; % ' S ā k ^ vlēftvēidōšanu: Otrdien viņj^ ap*
ASV, senātā." spriedās ar Oallesu, VāAdenbergu
Lange otrdien m, Londonu bija un kōņneliju.
Izaicinājis ari Norvēģijas ;sūtni f a-rizfi
lai tas papildinātu/viņa zlņoju-
^)utļoryēģijas parlamentam ar jau-^
n§ķo Francijas viedokli Atlantika
pakta jautājumā. Zīmīgi, ka pie­ņemšanā
Norvēģijas sūtniecībā iera-oSž
arī -Turcijas ārlietu ministrs §a-daks,
kas afi otrdien apspriedās ar
Bevinu par Atlantika pakta paplaši­nāšanu
Vidusfūr^ telpā, piesaistot
Turciju. No Parīzes riāk ziņas, ka
Francij^ pieprasīs arī Itālijas iesais-t\
S?ļļļu Atlantika paktā/aizrādot, ka
šis pakts būtu Francijai nenozīmīgs.
Ja «Vidusjūras pakaļdurvis paliek
vaļā^'.
SkMiļrs, ka svarīgākās apspriedes
arī pēc Langes aizbraukšanas risi­nās
Joprojām Vašingtonā! No drīr
zas ASV izsīkšanās par tūlītējas
drošības garantēšanu . mazajām E i ­ropas
dalībniecēm atkarīga pakta
drīza parakstīšana. Ja. ASV savas
satversmes dēļ šādas garantijas at­sakās
dot- tad pakX\x iecerētājā vei­dā
arī pēc mēneša vai pat ilgāk pa­rakstīt
nevarēs un būs jāķeras pie
lāplšanšs. slr Skandināvijas un Bene-luksa
reģionāliem drošības nplīgu-miem/
Ar to būtu panākts visai
maz, jo reālas militāras vērtības šā-.
di<?nļ „ielāpiem" nav un kārdinājutns
„kādam uzbrucējam" joprojām bū­tu
liels.
Ari angļu prese mēģina, cik spēda­ma,
veicināt Vandenberga viedokļa
32 valstu diplomāti
pie pāvesta
Pāvests Pijs xn trešdien Vatikā­na
pilī pieņēma a2, valstu pārstāv­jus,
kas akreditēti pie Svētā Krēsla,
Kolumbijas sūtnis §avS un koUēgu
vārdā izteica pāvestam līdzjūtību,
sakarā ar kardināla Mincenti notie­sāšanu.
Pijš KII uzrunāja diplomā­tus
franciski un pateicas viņiem par
lldzjūtjbu, kas izteikta katoļu baz­nīcai.
Pāvests vēl piezīmēja, kas tas
ir pirmais ' gadījums visā Svētā
Krēsla vēsturē, kad. viss diplomā­tiskais
korpuss organizēti lūdfeis pie
viņa audienci. Cedioslovakija savu
sūtni no Vatikāna atsauca iepriek­šējā
dienā, lai viņam nebūtu Jāiero­das
pie pāvesta. Informētās aprin­das
domā, ka viņš vairs neatgriezī­sies.
Svētdien Homā notiks masu. de
monstrācija, lai protestētu pret Bu-dapeštas
spriedumu Demonstrantus
uzrunās arī pāvests.
BB
p(^lāritāti. „'Mandbester Guar­dian"
raksta: „Ir bēdīgi, ka Nor*
vēģijai vajadzēja atgriezties no Va-šlngtonals
tukšā.n rokām. Tūlītējas
[aranatijas tai nepieciešamas. Kā­dēļ
ASV vajadzēja paķtU tā steidzi­nāt,
Ja tā nebija visu sagatavojusi,
kas mazajām Eiropas valstīm vaja­dzīgs,
ļekām tās Padomju Savienī-
)as degungalā denjonstrē savu no­t
i • . . *; . . ,
,J)ally Mall*^ prasa rleti^u val­stīm
paradīt savu spēku uP ārieni.
Mums nepietiek ar to, ka mēš zi­nām,
ka esam stipri. Sls spēks jā­demonstrē
tāpat ka mūsu vienprātī­ba",
„Daily Telegraph" Kategoriski
atsauc baumas, ka^ Langes brauciens
}ūtu aizkavējis pakta parakstīš^u.
Pārējā tmgļu prese, acīm redzot, gan
ar ievadiem, gan Langes intervijām
balsta Bevlna viedokli, kas prasa
drīzu ASV^izšķlršanos par tūlītēju
garantiju došanu,
Liekas, ka ECesons arī no savas
puses niēģiua-psinākt pilnīgu de
mitoatu m .republMi^^^
(Beigas 5. Ipp.) /
Kaŗasplk ķsfibas
ai slepeni maievri
Avstramviciļā
,jii^ Ņeue Zeiiung'' BerUnes
bdevun^ ziņo, ka pēdējās nedē­ļās
Austrumvācijā, sevišķi Mek-lenb^
gā, notiek intensīvas pa-padomju
armijas kustības, ko
krievi cenšas saglabāt kā lidu
noslēpumu. S^kanarmijas gal­votus
masas koncentrē Meklen-burgā,
JZiemeļjūras rajonā un
Priekšpomerānijā. VisvaiKk pa­stiprināti
garnizoni gar britu Jos­las
robežu, sevišķi Sležvigas-Hol-štelnas'
telpā. Meklenburgā pēdē­jā
laikā palielinātas ari flotes
vienības, kufu sķ^tu novērtē uz
5000 vīriem. Saņmta informā­cija,
ka Zi^eļjūrā notiek z^iū-deņu
manevri aviācijas atbalfitā.
10.000baltiešu gatavojas
atstāt
Jauns krievu iebaidīšanas manevrs
- " i
ZviedHjas latviešos un pārējos baltiešu bēgļos zināmu satraukuma
radījusi pieaugusi padomju i^iivitāte un it sevišķi Jaunākais mēģinā­jums
ar individuāliem „ielfigun^** katram baltieša bēglim ietftoēt
viņus repatriēties vai vismaz iebiedēt. Pēc zviedru ' preses ziņām, šī
padomju lOstivHāte un neatlaidīgā interese par bēg|iem madinot tūksto­šiem
baltiešu domāt par Zviedrijas atstāšana šovasar»
Boļševiku aktivitāte Skandināvijā
pieaugusi ne tikai diplomātijas un
politiskā laukā vien, J)et spēji atdzī­vojusies
arī pagrīdē, tāpat tai vidē,
kas, starp šiem abiem padomju ak-tlvltātles
poliem atrodoties, būtu
apzīmējama par pusoflciālu. Kopš
atklājās ,desinforma" pastāvēšana,
kura uzdevums ar puslīdz ticamām,
bet neīstām ziņām jaukt patieso in-
PĀRIES DEFENSĪVĀ?
NOVĒROTĀJI DOMA, K A STAĻINS VAR NOPIETNI SAKT
MEKLĒT MIERI7 •
Pēc pēdējo divi nedēļu politiskāsL aktivltiltes az bridi Iestājies sala­bums.
Staļina „miera ofensīva" izčākstējusi, ip ari lietumu pretoten^»
siva ar Atlantika paktu iegājusi mierīgākā gultnē, ipi^ sācies sMruna
posms un taustlšanās koknūnilstu un kuomintanga starpā. PaleiiftinS ar
Izraēlas valsts nodibināšanos kara liesmas apslāpētas. *\ Rietumc^i»ā
patreiz ievērojami rāmāks faiss neliS pkms gd4a. Pat B^Unē tidtos
eksplozijas briesmas šobrīd nedraud. Kamēr no Rietumeiropas valstīm
galveboķārt nāk labvēlīgas ziiļļ^ pa^^ atspirgSanu un la»
bām cerībām nākotnē, zemēs aiz d^^eb» aizkara rūgst. Apcietināšanas un
spiegu prāvas, sabotl^a un m^pmierlnātlba» bēgšanas un Uxm% naba­dzība
un posts ir ziņa% kas raksturo Padomju Savienības iespaida sfaim.
KO šai situācijā darīs Staļins?
Kādi i[>lāni kominformam naka-tnajiem
mēnešiem? Vai b^ļidzot
krievi nesSks atvilkties, redzot pā-rafe
nopietaiD pretestīt^^
• No pēdējo dienu ziņām par iīrfdi^-
mācīju, ar kb apmainījusi^ ASV un
Lielbritānijas ārlietu ministri, kā
arī Skandināvijas valstu sūtņi im
tiesā
BRITU ĀRLIETU MJlNISTRļJA PUBLICĒS BALTO GRĀMATU PAE
BUbAJPESTAS PRdCESU
Minējumi par to, ka Minceti ietekmēts narkotisk^oa vt^m vai t^P*
nozes ceļā gūst aizvien noteiktākus pierādījumus. Par to varēja pirlie-cīnāties
ari kurš katrs BBC klausītājs otrdien pl. kad no Loi^o^
nas pārraidīja kardināla pi^vas gaitas vairākus dmigus ^Izodus.
Ungāru.informācijas ministrija jau
labu laiku priekš procesa sākuma
t)a^oja, ka prāvu varēs noklausī­ties
Budapeštaš radio pārraidijumā.
ĪPatiesībā pieslēgums nebija yis iz­darīts
tieši tiesas zālei, jo varēja ari
gadīties kāds neparedzēts apstāklis,
bet vispirms to uzņēma skaņu pla­tēs,
ķo pēc tam noraidīja radio klau­sītājiem.
So pārraidijumu savukārt
skaņu platēs uZņēma , BBC. Kāds
britu radiofona līdzstrādnieks, kas
pārvalda unģātu valodu, jautājumus
un. atbildes tulkoja vācu valodā.
Raidījumu ieyacJot, komentātors
paskaidroja, kā Londona ieguvusi
savas skaņu plates, un lūdza veltīt
uzmanību tiesas priekšsēža un kar­dināla
Mincenti balss intonācijai.
Interesantākais šai raidījumā bija
tas apstāklis, ka visi,tiesneša jautā­jumi
suģestēja un saturēja jau gata-vas
atbildei. Mincenti lielāko tiesu
atbildēja vienīgi ar jā vai nē. Tikai
vienu reizi kardinālis mēģināja pre­toties
priekšsēža Jau sagatavotai at­bildei.
Priekšsēdis: ,J[Cad Jūs braucāt uz
ārzemēm?"
"Mincenti: ,,1947. gada caur Vīni."
Priekšsēdis: „Ka jūs tur tikāt?"
Mincenti: j,Es aizlidoju ar parasto
satik^m^ lidmašīnu."
Priekšsēdis:„Kā jūs varējāt aizli-dot
ar parasto satiksmes lidmašīnu,
ja toreiz tādas nebija? Jūs lidojāt
britu militārajā MdaDarātā līdz Vī-ndi
un no turienes parastajā satik­smes
lidmašīnā."
Mincenti: „Jā, es lidoju britu mi­litārajā
lidmašīnā." .
Kāds cits ļoti zīmīgs epizods:
Mincenti paziņo, ka viņš ir fiziski
un garīgi noguris. Tiesas priekšsē­dis:
„Ja Jūs esat noguris, mēs va­ram
sēdi uz laiku pārtraukt. Bet es
esmu pārliecināts, ka jūs jūtaties
labi. Jūsu balss liecina, ka esat
mundrs un varat atbildēt uz ma­niem
tālākiem Jautājumiem. '„Val
nē?" Un te nu klausītāji, kaut arī
ungāru valodu neprazdami, varēja
skaidri pārliecināties, cik klusa un
sagurusi izklausījās kandinaļa Mln-ceftti
lialss, kad viņš teica: „Jā, es
varēšu atbildēt. Es ļoti atvaihojos,
esmu j ū ^ rīcībā."
Kā izsmiekls un ironija izkilausl-jās
kardināla aizstāvja runa. Tās
galveno daļu aizņēma apgalvojums,
ka tiesa notikusi saskaņā ar visiem
likumiem, ka n e v i ^ nav ticis kaut
kādā veiclā ietekmēts un, ka arī viņš
vfirējis „brīvi veikt savu darbu".
Rietumu valstīs katram zināms, ka
tiesa ir Ivieta, kur ļaudis meklē tais­nību.
Nevienam advokātam tāpēc
nav jānopūlas, lai to iegalvotu klau­sītājiem.'
Brīvās valstīs aizstāvji
parasti cīnās par savu pilnvaru de­vēju,
ko, diemžēl, nedarīja kaardinā-ļa
Mincenti advokāts.
]ftaidljuma beigās BBC komentā­tors
piebilda: „Viss, ko Jūs tikko
dzirdējāt, neliecina par rīkošanos
tkisnības vārdā. Mēs nezinām, vai
kardināli Mincenti ietekmēja eir hip­nozi
vai ķīmiskiem ndzdcļiem. Var­būt
viņš sabruka bezmiega dļēļ vai
arī neatzīšanās gadijuma draudēja
izrēķināties ar viņa piederīgajiem.
Mēs varējām pārliecii aties ^'ienīgi
par to, ka kardinālis nebija normā­lā
ptāvokll, jo arī viņu, droši vien,
ietekmēja tām pašām medodēin, kas
jau pārbaudītas. Padomju Savie-nibā.*'
I Arī britu valsts ministrs Meknils
pirmdien, apakšnamā paskajidroja,
ka Budapeštā nav notikusi „ģodīga
tiesa". Lai gan Lielbritanijaa sūt­niecības
pārstāvim tiesas zālē nebija
atļauts ieiet, viņš ieguvis norādīju­ma,
ka kardinālis M l n c ^ ietek­mēts.
Ārlietu ministrs Bevins tu­vākā
laikā paredzējis pubUcēl. Min­centi
lietā Balto grāmatu. BBC
Vašingtonas senāta ārlietu komisija,
izdēt, ka visa rietumu diplomātija
pašreiz balstās uz dlviein apsvēru-niiom:
1). Staļinia „ixiiera ofenii^**
MJis tirs propaģ^mdas tiiks rielnī^
skaldīšanai tin iekšējām vajadzībā»!,
2) politiski m srtratēģiski apsvērumi
varētu pamudināt Padomju Savie-n&
u drīz sākt nopietnas sarunas
par saprašanos ar rietipieml pie
tam — jo drīzāk realizētos atlanti­ka
pakts un ^ropas M j a , jo pie**
kāpīgāks kļi^tu S^tpns un viņa po-litblnojs.
liekas, t^pēc arī ASV un
Lielbritānijas rīdba bija tik asa un
noteikta. Bevins skaidM. patetea n^
un B5esoDS Trumena uzdevumā da
rīja visu, lai paātrinātu Atlantiksi
pakta tapSaau. . ;
„Newsw^" Lond(mafi biroja va
dītājs VanderšiMts ziņo, ka Anglijas
galvasi^sētā sagaida Staļina taustī­šanos
pēc npipietim miera pakta. Kā
tagad M dokumentiem zināms, 1939.
g. Staļins un nevis Hitlers bija sla­venā
lUbentropa pidda ^rosinātājs,
ko mēnesi pirms kara sākšanās pa­rakstīja.
Md^avā, rdizē nolemjot
nāves spriedumu arī Baltijas val­stīm.
VanderŠmits starp citu saka^
„Ietdanīgi militāri un politiski liet­pratēji
apgalvo, ka jau šai, vasara
var sš^es posms, kufā Staļins no­pietni
meklēs mieru. Aiz iekšēja vā­juma
Padoiņju Savienība var Iet vēl
tālāk un atvilkties Eiropā tīri de-fensīvās
pozieijās."
Šo uzskatu atbalsta arī divi sva­rīgi
slepeno dienestu konstatējumi:
visās Padomju Savi^ības Ziemeļu
un Austrumeiropas ostās izbūvē aiz­sardzības
nocietlnājinnus, tāpat dzi­ļāk
zemes iekšienē ceļ aizsargāšanās
ierīces. Padomju Savienības munī­cijas
ražošanas plānā vieglā un v i ­dējā
kalibra munīcija Ir pirmajā
vietā. Ja Padomju Savienība plā­notu
uzbrukumu, tās bruņošanās
programma iz^atltos citāda, saka
speciālisti.
Minētais žurnāls pl«nln vēl dažus
interesantus i ^ t u s par pēdējo Sta­ļina
mēģinājumu apmulsina pasauli
ar pēkšņu miera piedāvājumu.
Maskava par katru cenu centusies
radīt Iespaidu, ka gribētu runāt ar
frunienu, lai tas nelabvēlīgi atsauk­tos
uz anfeļu — amerikāņu attiek­smēm.
Tāpēc kopīgā Trumena im
Ečesona atbilde bijxisi domāta gal­venokārt
Rietumeiropas Iedrošinā­šanai,
ka nekāda tieša sarunāšanās
abu «vislielāko" starpa par mazāko
interesēm nenotiks
Staļinam viņa pēdējais manevrs
bijis vajadzīgs arī iekšpolitisku
apsvērumu dē}. Pēc desmit gadiem
šogad Maskavā sanāka vissavienības
komunistu partijas kongress. Kā
daži norādījumi liek domāt, tas no­tiks
vēl šai mēnesī. Kamēr Staļinam
.nebija „taustāmu pierādījumu, ka
rietumu kapitālisti noraida^ visus
(Beigas 5. Ipp.)
formāciju par Padoriii\i Savienību,
pēdējā laikā Zviedrijas baltiešus sa»
viļņojis kāds jaims boļševiku „uz«
manibās" pierādījums.
«Latvju Vārds'* raksta, ka Pa»
domju Savienības konsulāts Stbk-lolmā
sācis piesūtīt Zviedrijas bal­tiešiem
ikvienam personīgi, viņa
dzīves vietā apkārtrakstu, kurā ai­cina
viņus atgriezties dzimtenjē. Šie
uzaicinājumi pavairoti rņtātora
tedm&ā, un tajos vārfis dzimtene
viscaur lietots ar lielo D, tāpat kā
īdzīga veida apkārtrakstos, kas pa-rādījušies
Vādjā. Saturs īsumā
šāds:. „Clenftals pilsoni! Padomju
sūtniecības Zviedrijā konsulārā ds4a
ar šo paziņo, ka jūs tuvākajā laikā
varat atgriezties Dzimtie. Jūs va­rat
ņemt līdzi visas personīgās man­as.
Vi^ ceļa izdevumus no Stok-
\olmas līdz Ju^u mājām samaksās
Padomju valsts . . . Griezieties pie
Padomju sūtniecības konsulārās da-as
utt."
Sie uzaicUi^jumi saviļņojuši
Zviedrijas baltiešu prātus. „Latvju
Vārds" aicina neļauties panikai šīs
boļševiku rotētās lapeles dēļ un at­gādina
Zviedrijas atkārtotās dekla­rācijas,
ka nevienu p i ^ i e d u kirtā
uz okupēto dzimteni nesūtīs, Tomēr
baltiešu nedrošības sajūta sasprin­dzinātā
politiskā stāvokļa, ietekmē
vēl pieaugusi^ Viņus sevišķi nodar-bfoa
d i J ^ ļlĒJuW^ni r-f
I j i s P a * ^ u ^totedbal
adreses, un --^ uz kitrieii izfeejot/
sai sakarā „Aftonbladet<' raksta, ka
mliiēto notliķumu ieteļanē Šogad
Zviedriju gatavojoties atstāt ap
10.000 baltiešu. Savā laikā jau atzī^
lejām Zviedrijas baltiešu koHeķtī-vo
pirkumu AngUjā — tvaikoni
„Badger*<, kas tagad atrodas Landes-kronas
ostā. Kuģi vada latviešu
kaptekils un uz tā vietas 500 pa­sažieriem,
„AftonWad€rf« plebUst, ka
tvaikojis šovasar Vč&^ārt došo­ties
uz Ksmādu u i j atpc^aļ, jo K a ­nādā
esot vērojami ceintieni atbalstīt
baltiešu imigrādju.
iractias nom«tnes
UN forumā
Apvienoto Nāciju salmnied^
un sociālo lietu komisijā Savie-»
notās Valstis ierosinājušas pār*
baudīt £^)stākļus Padomju Sa­vienības
koncentrāctjliiS un spai­du
daztu nometnēs. „Mēs si^e-mam
aizvien noteiktākas .ziņas,"
teica 'ASV delagdts, „ka pbddmju
koncentrācijas un spaidu dar^u
nometnēs ieslodzīti 8 līdz 14 mH^
Joni cilvēku. Tie atrodas pilnī­gā
verdzības stāvokH. Ir zinibns,'
ka, piemērapi, par darba atstā­šanu
Padomju Sa^^ībā draud
spaidu darbi līdz 8 gadiem. Lī­dzīgi
apstākļi valda arī satellt-valstls.
Sie fakti vairs neļauj i l ­gāk
klusēt, kāpēc Savienotās
Valstis lūdz par mjnēto jautāju­mu
diskutēt UN*'. BBC
Atkal nptiesats čechu
Pirmdien Prāgā sākās prāva pret
ģenerāli Mraēeku un četriem dtiem
augstākiem virsniekiem, ko apvaino­ja
spiegošanā par labu Savienota­jām
Valsttm. Komūnisti^ajam re­žīmam
parastajā tempā apsūdzību
Izsprieda vienā dienā un otrdien jau
paziņoja spriedumu: ģenerālis Mra-čeks
notiesāts «JZ mūžt ieslodzījumu
cietumā. Mraēeks bija viens no tiem
čedm virsniekiem, kas otra pasau­les
kara laikā sadarbojās ar rietumu
sabiedrotajiem. Tagad komunisti
nolēmuši no šādiem cilvēkiem pil­nīgi
atbrīvoties, lai attiecīgajos pos­teņos
ieceltu sev uzticamas perso­nas.