Bavarijas Latviesu vestnesis, February 17, 1949

              1
smaga darba ižlurets
MŪSU septiņu viru
cift^%, k8 te> Sžnic,
relt i t t i f l i l i d l 1 ^ vft!
ari neiifuj}^ i » k k 3 ^ temasU,
k«i^ InOat^^ piateik^
tWtfWi t t f a i ^ ^ nosU^
lolQtoi^t«ļpui^vat m Idda teki$Ja
to lai '
lļ|S un ni6d«
dejirlniiles tfiīaja
tii^ieiUĻ ka$
#:|t!gas Ifdz MmW lai
i|kiitQ|buss mOs
_ .,_JtM,, kur, « *•
fjjpījii tt -
..... . . « . ^^
: 1 t « ( > v p > j S t n ^ ka
dtptlem zSUjiem, elektrību, parketa
gridām, elekbrļsklem ledus skapjiem
un visām citam ērtībām. Pretstats
ir niedru cirtēju.māJokU, kur gar
sienām rāpo ķirsikas, lieli dzelteni
timekli un nakti ^ a r jumtu lOko»
Jas SMUgznes. Ar! cirtēji dalās di-vāl
grupās;* I t tādi, kuru nolOks
uzkrāt vairāk naudas. Viņi ierodas
leit, sākoties drtanas sezonai, atrā­d
i kt evēri un aiztnrauc ar sakrā­tām
bārciņām. Otri nav mazāk
čakli darbā, bet tie visu nc^lnlto
ko iemāca Kanādas ikdiena
sestdienās atstij bārt un bieži no
fanneŗa vēl izņ^tm avansu m nā­kamā
gada algati^Sķina,
Vakaros, iestājoties tumsai, visas
debess puses iekv^ojas kā sārts
m««i(yņļauks tur drianal nolem*
tajSm^fiicHirem nodedzina sausās l a ­pas.-
Jai darbā piedalām pats ferme­ris.
Strādnieku svarljpais aizde­vuma
iŗ »ļxt^ blakuiv plantācfias
no ugmaķ
Sija pagājusi ziema p i lestālies
pavasaris, bet mfe to nljutīig* Ne-šmaržojii
zeme,n^i)e pavasari ^ u ,
tikai tveic^ kļuva ik dienas bargā­ka.
Darbu sākām agrā rfta krēslā
un strldājām Ifdz pulksten desmi
tiem; tad bija pārtratikums Hdz
ireiajai pēcpusdienas stundai, kad
aikal s^ojas darbs lldz tumsai.
Saimnieoei UJa jāmaitā atstotā
daļa no izpeļņas. Be<ķēdami, ka
itkOsu ienākumi vēl tālu nesasnla-
42a solīto, nolēmām taupīt «n viņu
aflMldim. Ēdienus sākām galvot
pali, katrs savu dtonu. Ēdām vis-ivairfikllķiņķl,
olas, ābolu kompotu
un dsfetm tēju ^ tumiu kā kafiju.
Tt bija vislabākafi slāpju dzesē­tā}!
insus pirtikas ll£ek)ui pie­veda
klāt tlrgotlji no ķUsētiņas.
S e s t d i ^ un svētdienās, kad ne­strādājām
plantācijās, maijām
skrandainis, ar etdcura sīrupu sa-ķepulās
drēbei. Vakarā farmeris
savā UnmjOnā'mfl^ veda ua pilsēti­ņai
k;tnoi D23ve līda pusnakts i i ^ n -
dai nioflt uz vienīgās, spilgti ap^
gaismotās Idas un tās divpadsmit
bāros un septiņās kafejnīcās^ V i ­sur
pārsvarā niedru cirtēji: italtefii,
lejlenleil un baltieiL un visi vel-kalnidd
zemu Idanās ctrtēja v^i, pa-sdcot,
viņa mārdņu prtddā.
^ i i a pienācis Jau novembris. Mū­su
darba ražība bija sasniegusi I Ceļojot pa fio Ziemeļzemi, esmu I Man ieSauJas prāti nometn«Vy%
caurmērā 6—7 tonnas ug cirtēju die-1 nonācis tās PB&I dienvidu stilrl jā, kur tautieši ar t&iām gŗO^hļ^
nā. Ķermenis vairs n e s i j a . tu>-1 pie ASV nibeiām. Nav a|t tālu Nia-1 medi kādu papUdiļļ gramu t»S?
kas bija rievainas un asa^ un ar tā-|gflm fidoEis kritums, kuļpa virzienāiBet te tāda nevērībai liiJļ
dām vairs nevarētu glāstīt meiteņu Iplfist gandrīz nepārtraukta autO|§ķiņķis maksā M ' centuiTbi!
straume. Viesnīcas te dārgākas ne« treknais speķis ^ 3S centus & ^
kā citur KanSdl Totied augļi lētāki ciņi Jo liesāka gāja, jo d f i r^
fiis ir ^ ā d a s augļu dārzs, KanādieSu nadonālais ēdiahst
turklāt pāri robežai l^ūst ari lētie steks it vi^iārgSkā vērSa giļi n
dienvidu augļi maksā 68 centus, bet Uenopirkkk
Esmu svešā pilsētā, man Ir daudz tauki tai paāā laikā dabOjuat la»
laOca un nezinu, ko iesāki IzsoļoJu|25 centiem mārciņā Laipas tauttoSi
pa galveno J d u — jūdzes trīs. Pie stāsta, ka saimniece viņu tiidrttf
kāda skatloga, s i ^ u cenas pēti-1 kad no i^ārņa pārnesuši lētu M
dams, pēkšņi ieraugu sev blakus t r ^ u gaļu:
pay.Istamu 8e,*u- Pūlos atcerēties,! „E8 Jums saku pērciet arvlai
kur esmu to redzējis, bet tas manļdārg&o gaļu!**
negrib izdoties. Un kamēr tā lūko- Bet ari dti prod\&tl jāpērk^
jos, patīkamā kaimiņiene gatavojas I ^dārgākie, tātad vidab&e ^
doties tālāk. Uzrunāju viņu angliski, tejienes uzskata. Neesmu lids ^
bet jaunā sieviete smiedamās atbild tuv^ lietpratēja, bet kalkulēt m
skMdrf latviešu imlo<«: J kaut cik prptu: lētās tat&u un c*^^^
Weciet pie malas ^ aņgļu.mailļrji cenas flcvlerĀl latvieSu nama^
V^l Jau m& esam tikai Jfunkana-ļtej jotu lespBJu rtdtt tatai
« T i . X «lu. brtnumus tai noamē, ka IMT ah^
Solījām divatā pa j v ^ o pUsKa L i g u iŅiudu batu le«p«antt USST
un tSr^am. Esmu krietni teMtete p^t «eiu ģimeni Kāda TOMIM r *12"?1irTL??''" 1 5 ^ ^ ka vifla «ieva taijtoS
kaut ķo lekort. bet rtoa noraidīdama k j laanlegual tMu vlrtiOBJUM. >• ^
Ram&J: Muļķības! Nādet^pie ma- U ņ i - trft cavSd ~ i S 5
nia. es jums paradiSu Kanādas vlr- ^eamlt dolaiļlem nedeiā. T« ir
tuves mfikduir Ua. ko es noēdu viens pats. itriSP
K M gan spttuiatteikttes no « ā d a s m a g ā k u darba Bet ko u a H
ptaKttvāJuma^ Ja tatoata - Nfesu visu no v3n^ i^J"* .^*'j! I i * ' p t « « w v M - desu, Sķlņļļl, krājumi
toin^ldleātt m«a. Saimnieki Ue īr vtedārgākie pr3*fttl tSt . .'**"^!!!?* 'S^^ PWttm minētā mfljs^mnleelbai ftl
matu». Bet cBrtamali nazis mflro - taWetel pOnlfu rtd^ mlenileka pāik eOki
rokās ti«ad dejoja tikpat vefltll kā bai» telvlbu. Vlija teved man^ vlrtu- „n putnu kājas, liellopu fliidls,AS
vlļotelekam viņa lodņS. T&al kar? *5 ^ *H modonos bitomm*, un ntere». Visa ta» Ir Itte nataiS
stums modja ar katru dienu vai- » « • .2™»?.^""» «amai pledUrtļ^n no ^ pagatavotos Idlenni w
rāk, Ūdens, ko ne#fim Kdzl brezen- vUiRlāku M Bjopē. , A apskaust JAkuŗl gaidādli.
te maisi, MJa sUts un nespirdzina- ^ •'**^J"'» Ir PUtu krē- «Metami nenozimiri kalindk
a. Ari naktis bija karstas. Guļoth»MWj*obj uAi^ianai. ar te v a r s g j a t m ^gfV
ma*ft« tikla, » e n n « ņ u . N ^ , ^ ^
Niedres leMf aud vagonetēa
zem
ir tas, ka Sia elliāķlgais darbs iztu
rēts. r
Kanberā, janvārL *
. R A.
«dvIU ieiIt ļoti gotflgl; Izbraucot no
mljlat^^^4^^ nenoslēgtas,
lOorns ^^1^ lit veikalos ieplik^
«as; ^ Nav^^^n^ ne^
vajagot^ iaitasdclāt^ vēlāk.
Vefkalniild; iiei»raiiot^^^^^^tt^ vārdus,
bfH g^^ kura farmeŗā
stai<wm^^ apa­vus,
i ^ e r i i ' ^ i i ^ njrilnfls mūs no-
^ a i ^ jatitiaji difta^'t^^ vietā.
(IN^t^e tiMhei^4^^ jūtami
mm, {litgādim^r tropisko joslu.
i ^ i^jum
ņ^ho^eicaii^M^^ i ^
Ikārdi^ iMliai^%^^ bez
IflittMfiii^^^^^^ gridu.
MT^^rigfdiē^ t#a ēetriem cirtē- giir dzl-
^iSti feMI/k# Ir^ a^ un
m vldHOt^ atgādihs^dzlvojamo eelt-iiL
Kattiēifim^ no
visidiēiil kfāmiem^ veciem dzel-
Ham; fariiH^ris t^a atvedis mums
gultas un mati^ēus ^e bija ^oti
;ietlfl un^;iiapUisuii§ K a t ē g ^ at­sacījāmies,
ua tādiam 'gulēt. Pēc da­lām
stundām ;noŗi pilsētiņai atveda
'Jaunus^.: w ^ - ; . i : ; ; r ; a , , i , ' >
v^^s^jriMfi 4axba#mL Niailru
drianas techniSru muKns ierādīja
divi ved T austriaieiu idttēji. Viņu
darba temps bija ]oti straujā, un
}au pēc^dailm minūtēm, mēlM^
viņiem sekč^i^^iji^^ l^i^
plflduiL. ;<C!&rtot paceļas smUSu un
pdnu-pt^^B^ kaš radusies, node-jbdn0
n i ^ | u |a^
JOapjajiem ķerņieņle^ un drfo viens
ptrii-viairs-nevarēj Pēc
iŗiii^UK^ nied­res
vagonetēs iļoisūtlSs^ fab-riķļit^
kur t i s x ^ ^
: Vticara k^āi g ^ v i M m kājas
uz mājas rpvaivļ Hdkas bija tulznu
pilnas, pleci zili, .un viss ķermenis
liels sāpošs kamols. Solīto duSu vie­tā
- atklātā nojumē bija pakārts
caurumots ^ārda spainis, ūdeni
sildījām ) vecis < e p s . kannās uz
ugunskura. /
N^majā dienā sāpēja rokas, mu­gura
un gurni. Tulznas rokās bija
pārpllsuāas tās apttnfon ar lupa­tām.
Iepriekšējāsdienas rezultāti
t - ^ k a ^ bijām n^irtuSi apmēram
Četras tonnas, noļi^lnot 36 Šiliņus.
Bet Bonegillā mums solīja 3—4 mār-dņuv
izpeļņu dienā. Mūsu garastā­voklis
sāka alldēt
Vienmuļi mainijāa smagas darba
dienas saules tveicē ar aukstām,
murgu pilnām naktim< skārda būdā,
kuras iekšiene un tās iemītnieki sā­ka
atgādināt filmā redzētus skatus
np ķiniešu kūllju dzīves.
.rSelt bija divas pasaules; vienā
pus^ g r ^ a s farmeŗu dzīvojamās
mājas ar krāšņuma kokiem un ap-
TRANSnfNOMETNĒ Pffi
visskumjāks par to, ka jau 4
jādzīvo šķirti no dzivabiedres, kas
atrodas Ķ9ē. V l s ^ pūles atkal-redzēties
palikušas veltīgas, jo
mo pagaidām nav devusi atļauju
šādai iespējat Šejienes Slimnīcā
strādā ari kāda latviešu māsiņa. Ba-ņoU
ē latvieti vēl nav sašķēlušies
grujpās un gardi gmejas par noti­kumiem
Vācijā un Zviedrijā. Visi
viņi labi runā italiifci un tautiešiem,
kas šeit * iejrodas no Vādjas, Ir
Daudzi tūkstoSi DP uz Austrāliju
un Kanādu turpmāk ai2bra\;to no
Kaapoles ostas, Pirms tam īsāku vat
ilgāku laiku vajadzēs dzīvot IRO
mietnē BaņoU. Tā i r maza pilsēti­ņa
pie Neapoles, ģluāl tāda pat, kā,
piem., Feljibacha Stutgartes tuvu­mā.
Nometne atrodas Jūras krastā,
ar skatu uz Kapri un Vēzuvu. Kāda
tad tur ir džive? v '
Laiks ir silts. Zied Jau zirņi, un
martā gaida pirmos ķlŗius. Pastaigā
pat mētelis vairs nav vajadztgs. DP
izvietoti lielos blokos, In^ru pārbūve
un paplašināšana vēl turpinās. Isl
S^ot dzīve te laba, bet ēiliens
pat lieUrics^ Tā nu reiz i r tāda no­metne,
kur ciivēks, ari dižens ēdājs,
var pilnīgi iztikt ar devām. Bro­kastis
parasti ir karsts piens un
baltmaize, bet .pusdienās un vaka­riņās'
divi ēdieni. Virās gidveAokārt
ir makaroiU. garšīgi un resni kā
mtAiķeres kāti Nav jāsūdzas ari
par netīrību. Kad patīk, var pa­skriet
aem karstām dušām, bet sie-vieiu
eOvMciem iespējams pamazgāt
vēļU4 Negals vienīgi precētiem ļau-dIqĻ
jo pat ģimenēs ar bērniem viri
un sievas dzīvo un pārnakšņo atse­višķās
telpās. Viss tas sādes tā. kad
kāds karsts mīlnieks tīkojis pēc d K
niša sievas, kamēr beidzot greizsir­dībā
Izlēcis pa logu un nosities. L a i
būtu miers malās, tagad vīriešiem
vairs nav nekāda staigāšana sie-vieSu
telpās un otrādiļ
Apstākļi Baņoli nometnē krasi uz­labojušies
tikai pēdējā laikā, kad
amatā nācis pašreizējais direktors
— 29» g. V. amerikāņu majors Sam-sons,
stingrs^ un taisnīgs virs.
Ēdiens,! pier lēram, agrāk bijis ļoti
nožēlojams. Tad direktora atlaidis
no datba pēc kārtas vielas 3 pa­vāru
vienības, reiz galvenajam pa­vāram
iebāžot galvu viras katlā, lai
pierādītu, ka tur i r tikai ūdens. Ta­gad
virtuvē strādā labi atalgoti itāli
un savu darbu paveic krietni. Lat-viešusŗ
kas šajā pasaules malā dzī­vo
jau kopš kara beigām, var
saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.
Piebaldzēns M. Plliņš, pārvaldīdams
7 valodas, ir kļuvis par nometnes
direktora labo roku — sekretāru.
Viņa mazā meitiņa Mollila dzied
jaiikas itāļu dziesmiņas, taču nav
aizmirsusi ari latviešu valodu. „Bet
kā lai es viņai pastāstu, kas. pie­mēram,
i r birztaliņa, ja meitene to
nekad nav redsēiusi?" saka Piliņš.
Garais cēsnfeks J . Karitons Ir no­metnes
policijas šefs. Kaut kur blo­kos
jau ilgi dzīvo mūsu tautietis
Poleitis, b^t nometnes galdnieku
Losandželosas jaunieši apšauda
polidļu ar ūdens pistolēm.
KAUPOBMUAS JAiftīAĪNES H B ^ T A IIIESIIBr AnMMVD
8ABIE0BĪBV •7
ZnfSf «.S^rd««Sto «Mn». Invl no LoaandJelo- MS?Sftn«« JSaTm •«« J«»«nleSlem plmala Izgudroja uz- «^i^fļ?iSrSB?X?i & S automobili Polldjaa aktoi
5sffi*k5rrcS«eJuSt s«s ^rSrž^a.a'^sK^
(lei, ceļa komā, bita kutalHMf
rut>ai maizes, ķo Jejienlešl blefihJ'»'J^»ļS,J*|vleMgs^
redi pat «ipņo.. jo paatBvlsl J i M I g o » £ ^ y ^ 2 ' * ^ t r u ?
K l tikt pielteļu Urfim? Nometnei ļ k«4k.^^iif!Sf ^^'^ braucējus panākt,
lielajā j j a g a l m A o «^^«^H^I^^ ,.«H«UI « ^ . a i . vn
ram notiek pirkšana un pārdošana. l./3sandželosa n e ^ neticēja, ka
Uzpircēji pēik pat visvecākās drā- Paiftotate divvlettgais auto^ kas^i^e
nas un apavus. Ar sarunManos fean tam ilpm noUetota, spētu atttotlt
iet Šā un tā. Dažkārt notiek tāpat tādu ātrumti Pēc laidņa policijai
kā tam polim, kas no švāba pirds ptruļas šāito ātrus aulļnnA^^
cūku:„lch - Zigaretten. d u " P a » n a p « a vaMkto
Sdiwein.*' Par iegūto naudiņu pulšldzot izdevās^ ari dažus no ttem aiz­tiek
pie pamatīgas lāses vīna, bet pūrēt. Izrādījās, ka tos vada pilsē-dāmieSi
sapērkas apelsīnus, saldos tas pusaudži un lielākā tiesa auto-mandarlnus.
ripkstus unvlft^. Apei-P^cibiļu i r bez numurim
sini ir vislētākā manta. Pat t)ar do- Izmeklēšanā noskaidrojās, ka uz-niņu
maizes italu aiēni dod kilosra-1 ņēmigi jaunieši par dažiem d z i ­rnu
apelsīnu. Kantīnē, kur ejošākā | tiem dolāru nopirkuši nolietotus
nrece ir vīns. bieži skan dažādu I auto un tos pārbūvējīši. Tediniska-tautfbu
dziesmas, latvieši Šajā pul- jā skolā iegūtās zināšanas viņi pa­kā
nav pēdelā vK^tā. Nupat, kad piMinājuSl un atklājuši, kā piesll-rakstu
Šo vēstali Latvilai, bariņš pēt: ventiļus, palielināt dlindrus un
ouiSu dzied ^Aokārt kalnu gāju", ļ Uzlabot motoru tā, līdz iegūta ma-bet
kāds gados vēl palauns vīriņš ik Šina. kurai ug autoceļa nav pretl-pēc
9 minūtēm uzvelk „Virši dēdi nieka. Ziņa par to kā viesulis ap-vai
rozes — vienalga man!" Ir pa-ļ skrējusi visas Kaliforljas skolas un
visam dīvaina aina, kad vēl dts pui- j drīz vien katra jaunieša sapnis bijis
sis gandrīz pēc katras i^d-'ortas vi'^a ļ iegūt ātru un reizē lētu mašīnu. 'Pēc
t'lazes piecēlās, sit ar dūri pa krū- ļ tam sākās skriešanās pa šosejām,
tim un nemitid atkārto: ,J*iedodiet, un auto sacīkstes kļuva Kalifomijas
lūdzu, ka es eksistēju . . . " jaiiihatnes nuļākā nodarbība.
Acis jau nu gan ieteicams allažiņ I Polidja neatrada dtus līdzekļus
turēt vaļā. Pabaidām reģistrētais ļ kā uzlikt naudas sodus un atsavināt
zagšanas rekords i r tāds, k a kādam I mašīnas. Jauniešu atbilde bija ne-i(;
aiiņu zēnkm. kamēr māte uz da-1 gaidīta: sākās pusaudžu dņa ar
?am minūtēm kaut kur aizgāja. „on- ļ polldju. Augas dienas jaunieši b r i -
kuM" novilka no muguras puloverifļvo laiku pavadīja, braukādami pa
Un paS^s beigās — nometnes ļ pilsētas nomales šosejām un gaidī-adrese:
IRO Camp, Bagnoli, Napoli, dami policijas patruļas auto. Kad
Italia; tas parādījās, viņi ar pilnu gāzi
Baņoli, iebruati. I drāzās tam garām, apšaudīdami kār-
A r n o l d s S m i t s itibias sargus ar ūdi^ pistolēm. Sa­niknoto
p6Ud8tu mēgmajums ļsua*
darus panākt bija bez mazākām l ^
redzēm, jo jauniešu mašīnas brauci
ar 160-180 km ātrumu stundā.
Skolēni pa tam» nodibināja sft
klubus un sarikoja auto sadkitai
šk<4u apmērā. Negadījumu (riKSttl
kuros bija vainojami pasaudlĻ
andželosā sasniedza 24 nedēļā. Va­karos
desmitiem jūdžu no pflsltsi,
motorim gaudojot, joņoja
gas maSlnasi no k^ru ātruoni atka*
fājās ,}visas ideolas gods.*V
Pilsētas polidjas preddUs
daudzām sēdēm beidzot atdns,^
neizdosies novērst jauniešu toterj»
no mašīnām un sacīkstēm. Nodim*
nāja J)ienvidkaUfomijas ātruma
klubus kas sarīkoja sacīkstes ^
pārbūvētajiem automobiļiem ttt^
ārpus pilsētas, tuksnešainos apvidos
un uz izžuvušā Shniredtas a i ^
kura gultaie i r deta kā asfalts. Jsa
pirmajā reizē piedalījās vairāk ^
kā 500 mašīnu, un sadkftes ilsa^|j-su
dienu. Sacensības n o r i mP
polidjas uzraudzībā un vairāisi
mašīnas sasniedza 200 j o n ,
Kad šos rezultātus uzzināja IMfš
auto fabrikas valsts austņtmoi,. W[
no izgudrotāju un braucēju sso^
stēs ieradās rūpnīcu pārstāvji sr
uzdevunm izpētīt, kā puiauda »-
snieguši šādu ātrumu. lnž«iltri^
galvo, ka daži pārbūvētie auta «fl<*
īsti tecfanikas brīnumi
Itin driz tomēr atklājās, ka » '
cikstes. kas notiek reizi n^dēļMJ*
spēj ierobežot jauniešu t^Jg^
Mašīnu sagatavošana un iamg^
šana sacīkstēm kļuvusi jo intc»^
vāka, un pusaudžu braucēju
uz šosejām vēl palielinājies. PoļWŗ
3as prezidijs atkal turpina mļļ^
taču vēl nav rasts atrisinājums
lifomijas jaunatnes nedisclplm^
bai, un katastrofu sk^ts pede^»
nedēļās stipri palielinājies.
mā
klāja sviedri. ""«"I* " « ^ l ™ ««^»
I&embSrpirma» pLa8 drfiana i r S«irSlJļ?*^..iS SSuS^^^ •
i f v l e Ž « o ^ S « J ^ ^ J S ^ ^J^A ^S^t.^'^'^to
roni, minot un zllISJo^ uz kuru de- i«. mieru pārveat Surp art duba i£
nmm .^Ita taCu nogarioslet kā-jfflSu
«dlemi karte, aalldzl- J»**"
nok ar latvialu virtuve? mikaiu, «f S
daudz īpatnību. Plemftm - > S J S , v i ^ n S W S^
n *M vlrltui katti«e)ui. bet «ka^ S l ^ T i i l S J ^ 22»' ffiJ^ «
mta, tatdtvMaa t« nav M k i d l & ?f
d^ļJl: nana tautietē itda daudzail M)Wh K jisna, n
darbnīcu vada 83, g. v. A. Miaca.|k«rbM ar kauittlem taUkiem, k u M f ^ , ^ J ļ ^ .
Tas ir MJuSals U t h j a s ttrdmlecl- sakrajulles, nosffl«|ot Mlenu vira- "P™^
bas tlotes rūdīts tBlbraucSju kaptel- klrtu, kft kundze to vlSjuslM.
nis, kas braucis ua dažādiem ku- , ^ jOs ar tiem darttit?" ™^
ģlem un padejos 10 gadus pirms ka- .JTezinu, vaibOt «viedlslm ārā, St. Katerlnā, lOtt. g. februlrt.
ŗa vadījis ,Au>ekUV Kapteinis vtibflt vāilskn ziepes." < Alb. Kalatņi
ats
% t * « ' S S v&«|val
iflnigi apgla S i i 'Wm Iet
iHMgiiitt par Padomju
Jau
1
J ' >
\ det^rislva?
lī«iitaW*'i» 1 ipp.) i ^ ;.
imli xm pri,(iUlikttinua unJiņļom
j M u mm pret P&domitf nii ^.
k ^mm n«va«Jt plaki
Pie TnuBsat nS un ta{»t oonibte
5* to mmam un ižklie^ ^
wW»«o tajhi mlljooiem. flea
«l^ta Hetamu kapltfilisH teta-
PidMhju • '
\ ^miT^ valdības