1946-08-28-02 |
Previous | 2 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
C^lifpiilliii tvļi^ās. Dlļinrias totviešu hometni v i l paredzēti ngvie^ot ap jooo i w sonu, Hte ar to lī nometne būtu Ut-laka visā apgabalā. Pie nometnes nodibināta mūzikas skola, kurā pier teikusies 42 audzēkņi. Rosīgs darbs^ turpinās arī pārējos nometnes izglītības pa$āķymosf Kopdarbības kopā 211 darbinieku. Nometnes darbos neiesaistītie vīrieši mežā sagatavo nometees'vajadzībām ap 8.000 steru malkas (A. K.). — 16., 17,; un 18. aug. Svāndbrfā, Augšpfalcā, notika lat-vi^ u, lietuviešu, igaiajiu, un ukraiņu mākslas im rokdarbu skate. Latviešu novietnē bija izstādīti audumi un dažādi mSjamatni^eibas izstrādājumi. Vesela telpa bija riedota glezniecībai, visvairāk reprezentējot grafiķa Riškes veikumus, ļ Bija iestādīti arī dztotara un^sudralia izstrādājumi. 17. au|, SvftndPrfS, gotikā arī kopīgs. pieminēto taijtļbu priekšnesumu vakars, >o ar uminu ievadīja Nelnburgas (yormWald) nov^^a latviešu komitejas priekšsēdis i i . Stnž-diņi. Latviešus pārstāvēja koris un tautas dļiju ansamblis, -H- Nelnburgas novada la^vie^u pārstāvji vie-noJuSiĢS par YMCA»s nodaļas dlbl-n9toiu. N!oda}a8 v^Wfi ievēlēti p. Brencis, R. Strazdiņš, Ķ. Apinim, P. Lāds un .T. Briedis. Atsevišķā$ ņĢ-m^ nēs paredzēts organizēt skautu yn |aidu vienfbas. — Svāndorfas draudzes kapos šejienes latvieši nesen g^ldljai Visvaldi pajāru^ ķas ieradās ncf B<*ļģijas; fi,» upē peldēdamies, cietc^ r^eliiineis-^adlji^jnl \»n Svāndorfas sli|nnļcā;n^izdev|s viņa d 2 ^ u gl^bt (V. gļļf!iftis>. T ^ n ^ ItBgf^at ņn ffoUingenaa PJD^ftiiļļil franēti joslā M\inĶB ap 200 latvieJu, np ķuflem puse dz!yo nometnē, 58- rējle privāti,, Tāp^t ķfi 0tā« pa^ls nometnēs,! aļ;ī še grūti izrateft r^sl-gfUIlli sabiedrisku dzM, bet toties aH to negatīvo parādību, kas re<ļ;pa-ma? lielajās l^oļonljās. 14. aug. R«it- < ļingenā ar labiem *an?kum^^ jvle-sojās latviešu baleta vienība. -Jaunus iemītniekus kolonijā uzņem vienīgi t$^, ja tie atrod darbu B.>. — UNRRA*s apspriedē OldenburgS atzīmēta nolaidība un paviršība DP darbā. UNBRA's direktor^ Olden-burgas nometnēm paziņojis, ka katrņ (cOl^u ,saņem6t Stldalbas par nodarbināto DP n<Ŗv!2ību un ka viņi V^cot daudz mazāk nekā vā^fiSI. ?iņojot par So parldibu^ Ved^las nometnes neatzito Baltijas padomju republiku ārlietu ministru atraSanās Padomju Savienības delegācijā miera konferencē Parīzē badījusi/plašu atbalsi pasaules presē. Lielais Šveices laikraksts „Die TaV* 11. augusta numurā par to raksta: „Krievi iera-āvMm P M m ar tādu* delegācijas sastāvu; kaakoniereņces aprindas ra^ dījis neērtu sensāciju. Proti; viņu vidū atrodas trīs delegāti no pretlikumīgi Padomju Savienībai plevie^ notām Baltijas valstīm. Padomju Lietuvu pārstāj ārlietu ministrs Pauls Rotom^s, Padomju Latviju ārlietu ministrs Pauls Vāleskalns un Padomju Igauniju ārlietu ministrs drigorijs Krūss. P.ēdējais ir" kādreizējais- Tērbatas universitātes vēs- IJures profesors, kas jau pirmajā lorim okupādjā 1940. igadā stājās boļševiku rīcībā un uzskatāms par īstu igauņu kvisliņgu paraugu. Nolūks, kādu Padomju; Savienība ar šo dīvaino delegāciju Parīzē grib panākt, ir skaidrs: ar savu klātieni un ar saviem konferences birojā par likumīgiem atzīstamiam mandātiem viņi grib panākt, lāi visas nācijas Parīzes miera konferencē atzītu Baltijas tautu iekļauSanu Padomju Savienībā vismaa de laeto, ja ne de jure^ l i d z JHm gan, izņemot Zviedri* ju, rtetumu un ziemeļu valstis ir lie* §0 iekļaušanu atzīt, un tam ir 8ak#s ar HitJerai^Staļina 1939. gada noilgumu. It sevišķi Anglija un ASV vēl joprojām ua^skata Igauniju, Lat^ viju un Lietuvu par patstāvīgām valstīm, kufU SUverēnitāte^ ō^^ taufel tiesību p i e ^^ okufiāciju nav išnīcināta, līdzīgi tam, kā tas bija ar Vācijas kara laikā okup5tajā:tn valstīm. Baltijas valstu diplomStisikās pārstāvības ASV un AnģMjā tiirpina savu dari)ū." Tālāk jaiiaaksts iu>rā^ pēc aiņaņfi noPļW dām* Tallinas, Rļgaš un Viļņas ēnu figūru klātieni uzlūkojot par krievu iekšējo darlšianu, kas nekādā ziņā neietverot; sevī notikuša fakta tiesisko atzīšanu vai zaudējumu. Laik-raib^ ts āri pi^ BaJitijas valstu dij^omati^ ju Vašiniļtori un LoMona^^^^ p ^ „pret krievu vasaras sezonas komē-zē." hlaāeV* raksta: „Baļttiju nedrīkst aizmirst, jo tas ir pBfsaUles sirdsapziņas jautā jumļļu&is^^^^^j būtībā ir izmēj^nājuma akmens demokrātiju iespējām pēc kara postījumiem pasaulē radīt īstu kārtību. Ja taisnība; un tiesību apziņa ir spēkā, tad Baltijas jautājums bez t^mas ir sSkaidrs iBaJīttjas t ^ rift no Atlantijas cbartas augstajiem priŗigipiem." Angļu laikraksts ,.Sunday Tim^** raksta, ķa krievu ir tUds pat kā Pētera Lielā vai Katrīnas laiķlr krievi tagad dažādos v^i-^ dCfcS g?ib anek^ ap 100 i i ^ i , Jiītfirzājot pād^o^^^^^^^^^ ^^s^ Avlie*« norāda: ,;p^^ula ir m < ^ slima !iWlkain6r tā naVi^morālii^ atves^rfiiries, t i k ^ konferencēm taisnīgus lēmumus. No lielajiem politiķiem bieži dzirdam Jaiikus vārdus par tdteiflbu un brīvību, pjir tautu un indivīdu tiesībām. Bet kāda ir īstenība? Labu atbildi uz to dod angļu laikraksts Herald'V kas raksta: Salīdzināsim valstsvīra ideālismu ar nedaudziem lietiem. Varbūt visievērojamākais no tiem, ir konspirācija nekad nebilst ne vārdu par Baltijas valstīm. ŠiņI gadījuma liekuli* ba ir pilnīga. Nekāda politiska iz^ doma nevar atrast ne mazākā at^^ taisnojuma šo trīs demokrātisko valstu izvarošanai. Viņām karš ir bijis iebrukuniu im^^ aprija. Okupācijas Varas ir iztiirējtigās ārkārtīgi brutāli pret šo zemju civiliem iedzīvotājiem, liels procents no tiem ilbnāvēti, deportēti vai piespiesti doties nožēlojamā eksilā. Tādēļ šis klusums, šis absolūtais klu-sums par Baltijas valstīm. Vai mēs varam sagaidīt mieru un taisnīgas kārtības atjaiunošanu kā starptmi* lidcirti ataje^ viri un tautas gan^^^w^ augsto ideālismu, bet tajā p^ ir gatavas >ftiimirst tik Jtelus noziegumus.?* ,,Lpndonas Avīze" te piebilst, ka tikiner, kaipēr starptautiskā jPoHtikā panāk ar veto palidnbu, mums no konferimcēm maz ko gaidīt .Aatvlelu B«88 A u s t^ lattiaksts „MbaJsi^^ nopietni brīdina tavitiolV^ un u<Mrādai ka neaponlbi v«^ savirSība darbā var j m f & vi^ Siem būt liktenīga (»Atbabs'' Vede^ ļ8), Lalkļ(»aksts »»D8imtenes Balss", ko B3A«y^rl^<iifen% iadtva un redi-ģlia zemisko, a»vl^ojies ar Jlanavas nometne isnākoJp „T6vw zemi" un no 1. septembra pārtrauc iimāhlanu ,jD!iimt«i^ Balss UdaUnejos abonentus pārņem uTIv* ismet' M ) . — LCK i«glitibas nck aare secina novadu un apgabalu ko^ mitējas ap^siināt visus arodu speciā- Ultus (i?ņemot lauksaimniecības darbiniekus un šoferus) — arodskolu skolotājus, inženierus, techniķus, instruktorus, amatu meistarus un uzņēmumu va^tājus un organizēt So speciālistu sanāksmes pa arodiem ar ^ādietn uftdevumiom: apspriest attiec cīga a r o d ^ l a ^ ^ un darba iespS^ jas savā Tiovadā vai apgabalā, izstrādāt arodizglītības programmu projektus arcttu kujrsw«n riesp^ arpd-skolim, Uzraudzīt pārstāvjus plajāka m^ga arodspedi^stu aps^ uh i^aud^n p i e m i ^^ ņēmumu resp. arodpasāķumu.organizēšanai un vadlš^al gadījumam» ja pēc tSdiem rastos vajadzība. Latr viešu agirbnomu biedrība jau izstrā^ dājusi programmas dažādu lauksaimniecības nozagu kursiem: saimniecību vadītāju, lopkopības, krejo-tavu vadītāju, putnķopIba^jS, zivkopības, biškopības, (&zkop!bās, a u^ un dānieņu pārstrMāiai^ mājsaimniecības, kopgaldu vadītāju im lauksairaniecibas-būvniecības kursiem. Sīs progrspfnn^ izgUti** bas i^care; piesūt^^ mtitnēri - l^iikraksts ziedojis latviešu preses biedrībai 1.000 marku (JLCKl^^ lēSanu instrukcija paredz vairakpa-kāpeniskās vēlēšanas k& apgabalu ķomitfiip tā padc»nes vē-lējatiāiA* vairākpakāpe^^ v i ^ t l l ā k atsvešina I s t o t a^ bu, V l ^ MSHui m v i ^ ^ vēleSanļas. Par to derētu padomāt arī LCP, jo šodien vairs nevar aizbildināties ar to, ka vēlēšanas šādā veidā nevarēs noorganizēt Pagājuša rudenī šie ie-bildunīt ^ija vietā, bet pēc gā(k (»- ganizēta darba tiem vairs nav pamata (,,Ōienaa S S l ^ UNRRA's augstSkā vadība devusi jy}(mentu un sliid^ ASy j n r a ņ^ niecībi 15. J ^ i ^ ^ ^Latviešu Vēstnesis" var turpināt iznākšanu ari pēc 31. augusta. 1. septembra^ ^Latviešu Vēstnesi" var abonēt uz 1 vai 2 mēnešiem. Pēc 7. septembra laikrakstu turpinās i^esfitft tikai iiem kpUekttviem v ^ i n ^ ^ li^m abonentiem; kas par abonementu jau samaksājuši tieši man 1 ^ ^Latviešu Vēstneša" pārstāvjiem, bet pārējiem abonentiem —. pfe to msĀsāJnmu Tuvāki noradījunir Juipn jaonais tarife alkdami ši numura sludinājumu daļas beigās. ^ > Izdevējs rīkojumu, ka katrai ŪNRRA*s vienībai turpmāk jāaprūpē vismaz 5.000 DP. Tfiy>kā Bahijas tautu^^^n^^ Bŗ^nSvdgā pašrefe^^d personu, tad nonfttn^s līdzšinējā ap* rūpētajā 230. UNRRA»s vienība tagad nometnes aprūpes darbu node-^ vust tJlttlRA's 27^ lls^ Brauņšveigā). ^^^^^"^ Fišbacbas^MIrcfeidas 1^ metnes Bavārijā nodibināta dārzkopības ^skola, kas līdz nākoSfi gada septembrim paredzējusi sagatavot 100—150 mpcltu dārzkopju. Skola sāksies 2. septembri, ik dienas paredzot 4 praktiskas un 4 teorētiska» darba ^tundas. Skolā paredzēti teorijā un praksē šādi mācību priekj-metl: ķīmija, dārzkopības aritmētika un mērniecība, latviešu, 'angļu un vācu valoda, ener^jas mācība, me-tereoloģlja un klimatoloģija, - lauksaimniecības enciklopēdija, botānika, auģsnas un mēslošanas mācība, dārzkopības mašīnu un^arbartku.mocība, dārzkopības orgahizācija, tlrdz-hiļecibas aprēl^ņl^^^^^^^^u^ dārzkopības būvniecība, augu ^ mlbas, kaitēkļi un te apkarošana» sakņfcoplba, dafldārziiiecļba, p ipiba, zemstlkla kultūras, a u ģ ^ ( ^ ^ selekcija un sēklkopība un ķl^oplba (,,Vēstis*^ Fišbachā),-^ A. Kaktiņš un N. Valdovska no sa-vaslīdzšļnējās dzīves vietas - Glāsen-bachas latviešu nometnes Austrijā atvadījušies ar latviešu dziesmu ;m āriju vakaru t»I^vie5u Balss Au^ Arturs Haugars Saimes dzl]! zemē tver, Sēklu eiedt saista, Sulas dz^ im lapsas veŗ . Jauna liepa slcaista. SpiĢStlbā ^ I rņīt Spēks aŗ s ^ u dab\i; Sļasaļstlt, bet atraisīt A u ^ u un IfībH, JSņli S^anna ' Neļainis kinaiā rrrr M^m» ^m«4to^ dļtājiem... -T^ Tie p^H mēļļ ^ esp», kuivgi€^ tītftk. •pņlisfti zinaia, kus# m} Ve»wa|^s pien^ķ^i^^t W t ^ va^ēt\i par- pasn^iette^. Vai t^d m ^bi \m^^ ^mA bija i?a* g ^ |f#ējisi y ^ \ i . g ^^ tie' ņi^ ieķ.^ ug^i, kiratlia no pie^ d i i ^ n ^ , s|v^*]tt^^s^ m vS^iia rēs^-olas.! 's^imm Wia iwaibi-liātas visād^ klPlsāiļv ©ieva» tc^ zina, y ^ viss, ķo yiņi t ^ dar|ja, notika ar labu ziņu, vai tur nebija klāt nelaba v^tll^ia^ Bķet šien^ siņai- ' dīgajiem kun^eiņa ts^Ģu nebija nekā kopēja ar uguns rijējiem. Tāpēc AJŌ^ dopDāia, ķa tie viņu tikai mujķo.^ Bet saķi» di^aņgs, vai tevi nesū^ tīļa iMfĶ Veļķu ^ e r i a Jupjtns? — ^uņāi^ P??^ja -T. Tak viņi mūs — Dakterfe gan^ Andžs atzinās. —, a^c^ci^ mūsmājas un saka: jūd^ n ^ \ ^ m^us kuraža> sak, būs ci^fiļuņiem ļa^ba un sjtita s ^ . . . Ņuļtadi taķ ta lieta pavisam ska^clra! Ķvx tad ir kuraia? - 7 - Ķuraža ir- k^ogā, stadulā, kur tad nu citur? Atbraucu jau vakar un zirgus tik ilgi vis nevar salā stādināt... — Nu tad iesim uz krogu! — Var jau iet Andžs, norūca Vēl nevisai apmierināts. Bet kad Alunāns pastāstīja, ka pazīstot sko^ la^ tēv9 Rātmind^i, tāpat kā ari skdmeisterus Kronvāldu un Pil- SātniAū, Viņš apmierinājās; ja svešie ar! nebija Īsti kumēdiņu rādītāji, tad^ cithH&u smējēji jau arī nē, ja jau sagājās ar latviešu cilvēkiem. lEuiata Ua lAata un pilna ar Sien^ t i , ka i m ^ tu? i ^ i m a fm- ^ r ī z ^ z ansainajām piemās cepurēm. Siens smaržoja un sildīja tā,i ķa ^^ēšaņa bija crt^ ua pa- \tķm^ ?i^\^m m bUs^ ra^ «ania^n^ m m ' Andis rādījsi savu braucēja mSku^ lifgi fiMm MeHski Nebija ko re-^ ķad v i p jau btia pie Bebriem, izlE^ņea cami Jbrfiu kdonijat un lasniedaa Erg)us. Tur kungi gribaja pusdi^t W Andib skubināja braukt tālāk, ;ko gribēja pirms tum-^ Saa sasniegt V^iebalgu, lī&t kurai vol atlika turpat savas trīs jūdzes, un ziemas diena jau nav gara — Labi* — Akmāns teica, mēs jau varam, pusdienas ēst arī kuražā. Izbraukuši eaurt Jumurdas. silam, kungi sāka rīliroties ar pusdienu gatavošanu. Bet vēl pirms tam viņi ļāva ar lq:ietnu troksni siH^āgt kādas pudeles korķim. Baudījuši ^ 0 tās paši, viņi ielēja glāzi ari Andžam. Tas tik bija d^ēriens^ Ssilds un tomēr uģunigSj - p - brandvīns tam tālu Ietika l i d ^ Kā kumēdiņu rādītāji, tlpat ari Andris kļuva jautri — Ņu ir laiks, ka taisām kādu jokuh — Ahināns paklusam tĢīca frizierim, — dodiet man gaišo vīrieša parūku. /Frizieris to sameklēja, un Ahi-nāns Iespīlēja sev galvā. Reizē ar to viņš saverkšķēja seju tādā gri^ masē, ka kļuva pilnīgi nepazīstams". Neviļus paskatījies atpakaļ^ Andža tumšmatainā AJunāna vietā ieraudzīja svešu sarkanmatainu tēviņu. — Kas tad tie par jokiem?! —. viņš iesaucās un sāka berzēt aŗ dūraini acis. — Ko nu blēņojas, — (ļpmā gaņ, ķa e i , . . , Viņš paskatījās atkal uņ — sar-ķanmatis bija pazudis^ tā vietā sē- Id^ja atkal tas pats Rīgas kungs. ~ Vai nu esmu no kumēdiņu rādītāju saldā dzēriena noreibis vai ar! viņi ir uz vienu roku ar pašu... THl) — Aiiidls nospļāvās, jo nav ^bi, ja pret vakaru piemin" nelabā vārdu. K m t nu jel drīzāk i^enāktu Cirsti! No turienes Hdi Māhi krogam taii vaira atliek tikai viena jūdze mkvisaiNiārt tikai pazīstamas Vietaa liur varēja justies dauda dr6- šākl Tci ta^hi mežu vidu kumēdiņu ifādSt^m... kas to varēja zināt, kas viņiiem aiz Idas? Abi kungi pa to starpu klusi sa-ŗuiiājās ui^ ķaut ko darīja, bet tā ķā VbjLU galivas ŅJa dzf^l noliektas ķu-ražas siena cisās^ tad nevarēja saredzēt, «u* ko VQ^. nodarbojas. Ķad tik nu atkal netaisa .kādas b l ^ s l - Mdža baiiila un tik sku-bināJia «irgus, lai ātrāk sasniegtu Ci,]|'$tus. Un t^ jau tie m klāt» ja kļuva red?;^^ jaii kungu māja ar sarkana jumtu, t ā ^ klēts, bet aiz tās CScstu Ijŗogs. Paldies Dievam! — Andžs a t v i ^ t ^ n i ^ ^ ā s . Cik nu vairs tālu li^Ķ Māiu krogam, gandrfe a? roku pasniedzams... Piepēm viņam nāsis i^itās p a^ kama ceptai gaļas smarža. Andžs ar patiiku ierāva degunā. Viņam ienāca prāta, ka māte jau droši vien viņu gaida majā^ bet ierīti, ar dvieli pārsegt^iu i^av māla bļodiņa ar ceptu cukg^iļu sāpolu mērcēm — Klau, kučieri^ — piepeši iesaucās meiln>gj5ne}ais kungs, te tev būs kaut kas uz kārā zoba. — Viņš sniedza AJSlidžanļ preU desiņā durtu brūnu mednieku desu. Andžs norāva dm^aini ip, aizbāzis to aiz rakstitsis jostas, satvēra ^su. Bet kas tadt tas;? Ta bija tik karsta,, ka gandri? applaucēja viņam inrkstusk Andža smadZiCņes strādāja d^i^udžauUi tomiēr to viļņas nespēja atrisināt» ķa ķuiņediņu itādītāji mež£^ vidu varējļa dabūt karstu desu? Kā var^a ra^^a u^uns 'ivc s'ienu pildītajā kuražf? Bet ja u&m nebijaļ, tad ^. ^ ^ kaut kasi nebija kārtībā. Varbūt tast biia pa-^ ļ: jaudas, visam nelabs ķarstumSi varbūt pat» ka ta& biia iuskaa likums» air k^ kumbrs, kas Andž| kariete naja. Viņš pievilka^ožus kunļe#)u rādītāji viņa^ apmānīja Andžam neienāca prātā, ka triaiera parūku to spuldiilte.:: ';;-.\;;v Andisi iasaucāa^ u^^^ ai$Ud()^ ļ;^^^r^ gala^ sniegā.^^^ vairs tālu līdz bet paskaties tik,^^k^^^^ tev gjītavi i e g ^ postā ^ pašām mājām, v Andžs - uzmetās kuražas priekšā i^ļos un saviļāja ap pātegu. t^^^^ no kiiraāas, M pa^ kā zina? Jā, bet ko tad tdks f ^^^^^ dakteris Ja tā pame^ g^la mērenos rikSos. Taiu» kad Andžs tos apturSja pie lofoga l ē veņa, viņiļ sāni cilājās kā kal^a plēšas un gaisā cēlās balti. garaiņi» Ko kroga kāpnēm atbraucējiem pretī notuntuļoja resns virs. — Velns āŗ* ārā! '^^^^^ ieraudisfiis putās s^ -T brauc tavu braukS^u! Kāds v ^ tevi Jsti trieca?! "Tas bija dakt<OT Jurjāns^ ^^^^iņam V S 8 l ^ n ā ^ ari c i ^ R ī ^ o e ^^ s a i ^ d i ^ i un^ n ^ ivas ar pātagu. Tie me^a leRSos; 1^^^ saučai/ rapd«W«a mēdMjm tādStāji satrttoi^ ausīties, jb^kuražā^mētājās no ceļa malas uz otru, bet viņu galvām pāri lUdoja: zirgu kāju «^«^ [nezināju, ka tu mani tik sttprt mi-sniegi » pikas. Turi zirgus! r-^^^^^A^ par šo^Uelo steigu ņem nāns sauca^ ^ dtādi ti© m^ sniegā kā i»«)u kūļus» Alunanam pretī savu s l a v ^ t^>a- Bet Andžs neMsoīsīJās, tik v i s a^ ja pšitaģu un kliedza mgiem, ļ»»|no saviem «Ķirpa" biedriem jau tii brijāa pa Ueloeļu M v i ^ ^ ^ Vecpiebalgas isteliģesr K u J ^ Uterārs pulciņš). Tūliņ ^ dak-kumēkiiņu rādītāji sauca, b domāja, ka viņi iaklie&kādua^^^^b vības vārdu» t — Pumpurs! bālužiām l ū p ^ — Mūsu t ē v s . piedod mūsu pa-afipesg tos 1^^^^^ iŗ ta&u ir pibūgi trakst kumēdiņUi lai ^izāk sasniegttt^^^^^^^ M krogu Viņa ptere pārtdājās^^^^^a^^ riļafB,ausene atšļuka P ^ No- [ K t o Ļ V jAo. tāluma Ud% šiipifc jirtidu '^slavUbr Nu reiaUt* patiesībā ģemjsejutavul'* Alunāi^ saAvēris v^ nadejķlaBD^ja. Kamēr Alunāns sasvei^^ ar rāiirtāp sagaidītājiem, dakteris/ no ^em zibēja raibie verstes stabi, koki ļ Andža bija izta^j^ājis^^ iim ceļmalas mājas, kur pie durvwļšanas ienieslu. Vijrt smiedi^^ sa* ^t^ija ļaudis,^^^^^B^ rokām unrlgāja krogā, kaoļār Andfe bratĶra^ kaut ko saiBca; visi pazina daktera tVeftiem. . | Jurjiina zirgus m domāja^ ka —- Bŗ tu viņus sazini? ņur-bied<^ sātuši trakot Bet AndŽjUdeja^ — cik tur bija buir^fei^bas, trieca žirgts bez ž3as^ft»as ua tieJcik-nē.' Bet ka viss bija tā, ki/va-ļH^ tādaniki baitaa «uļoja cDitķlapi, to man neiestāšos ne dakterii^ he<fe kāds dtsĻ ua kaut 1as aci bijis B«* nups^ aiz u^ti^sm m P«f*- ti^kpat svēts kā patļt vecais SpUp» BHj^ Wmm jm^\xk\wcSSAi^.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 28, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-08-28 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460828 |
Description
Title | 1946-08-28-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
C^lifpiilliii
tvļi^ās. Dlļinrias totviešu hometni
v i l paredzēti ngvie^ot ap jooo i w
sonu, Hte ar to lī nometne būtu Ut-laka
visā apgabalā. Pie nometnes
nodibināta mūzikas skola, kurā pier
teikusies 42 audzēkņi. Rosīgs darbs^
turpinās arī pārējos nometnes izglītības
pa$āķymosf Kopdarbības kopā
211 darbinieku. Nometnes darbos
neiesaistītie vīrieši mežā sagatavo
nometees'vajadzībām ap 8.000 steru
malkas (A. K.). — 16., 17,; un 18. aug.
Svāndbrfā, Augšpfalcā, notika lat-vi^
u, lietuviešu, igaiajiu, un ukraiņu
mākslas im rokdarbu skate. Latviešu
novietnē bija izstādīti audumi un
dažādi mSjamatni^eibas izstrādājumi.
Vesela telpa bija riedota glezniecībai,
visvairāk reprezentējot grafiķa
Riškes veikumus, ļ Bija iestādīti
arī dztotara un^sudralia izstrādājumi.
17. au|, SvftndPrfS, gotikā arī
kopīgs. pieminēto taijtļbu priekšnesumu
vakars, >o ar uminu ievadīja
Nelnburgas (yormWald) nov^^a latviešu
komitejas priekšsēdis i i . Stnž-diņi.
Latviešus pārstāvēja koris un
tautas dļiju ansamblis, -H- Nelnburgas
novada la^vie^u pārstāvji vie-noJuSiĢS
par YMCA»s nodaļas dlbl-n9toiu.
N!oda}a8 v^Wfi ievēlēti p.
Brencis, R. Strazdiņš, Ķ. Apinim, P.
Lāds un .T. Briedis. Atsevišķā$ ņĢ-m^
nēs paredzēts organizēt skautu
yn |aidu vienfbas. — Svāndorfas
draudzes kapos šejienes latvieši nesen
g^ldljai Visvaldi pajāru^ ķas ieradās
ncf B<*ļģijas; fi,» upē peldēdamies,
cietc^ r^eliiineis-^adlji^jnl \»n
Svāndorfas sli|nnļcā;n^izdev|s viņa
d 2 ^ u gl^bt (V. gļļf!iftis>. T ^ n ^
ItBgf^at ņn ffoUingenaa PJD^ftiiļļil
franēti joslā M\inĶB ap 200 latvieJu,
np ķuflem puse dz!yo nometnē, 58-
rējle privāti,, Tāp^t ķfi 0tā« pa^ls
nometnēs,! aļ;ī še grūti izrateft r^sl-gfUIlli
sabiedrisku dzM, bet toties
aH to negatīvo parādību, kas re<ļ;pa-ma?
lielajās l^oļonljās. 14. aug. R«it-
< ļingenā ar labiem *an?kum^^ jvle-sojās
latviešu baleta vienība. -Jaunus
iemītniekus kolonijā uzņem vienīgi
t$^, ja tie atrod darbu B.>. —
UNRRA*s apspriedē OldenburgS atzīmēta
nolaidība un paviršība DP
darbā. UNBRA's direktor^ Olden-burgas
nometnēm paziņojis, ka katrņ
(cOl^u ,saņem6t Stldalbas par nodarbināto
DP n<Ŗv!2ību un ka viņi V^cot
daudz mazāk nekā vā^fiSI. ?iņojot
par So parldibu^ Ved^las nometnes
neatzito Baltijas padomju republiku
ārlietu ministru atraSanās
Padomju Savienības delegācijā miera
konferencē Parīzē badījusi/plašu
atbalsi pasaules presē. Lielais Šveices
laikraksts „Die TaV* 11. augusta
numurā par to raksta: „Krievi iera-āvMm
P M m ar tādu* delegācijas sastāvu;
kaakoniereņces aprindas ra^
dījis neērtu sensāciju. Proti; viņu
vidū atrodas trīs delegāti no pretlikumīgi
Padomju Savienībai plevie^
notām Baltijas valstīm. Padomju
Lietuvu pārstāj ārlietu ministrs
Pauls Rotom^s, Padomju Latviju
ārlietu ministrs Pauls Vāleskalns un
Padomju Igauniju ārlietu ministrs
drigorijs Krūss. P.ēdējais ir" kādreizējais-
Tērbatas universitātes vēs-
IJures profesors, kas jau pirmajā
lorim okupādjā 1940. igadā stājās
boļševiku rīcībā un uzskatāms par
īstu igauņu kvisliņgu paraugu.
Nolūks, kādu Padomju; Savienība
ar šo dīvaino delegāciju Parīzē grib
panākt, ir skaidrs: ar savu klātieni
un ar saviem konferences birojā par
likumīgiem atzīstamiam mandātiem
viņi grib panākt, lāi visas nācijas Parīzes
miera konferencē atzītu Baltijas
tautu iekļauSanu Padomju Savienībā
vismaa de laeto, ja ne de
jure^ l i d z JHm gan, izņemot Zviedri*
ju, rtetumu un ziemeļu valstis ir lie*
§0 iekļaušanu atzīt, un tam ir
8ak#s ar HitJerai^Staļina 1939. gada
noilgumu. It sevišķi Anglija un ASV
vēl joprojām ua^skata Igauniju, Lat^
viju un Lietuvu par patstāvīgām
valstīm, kufU SUverēnitāte^ ō^^ taufel
tiesību p i e ^^
okufiāciju nav išnīcināta, līdzīgi tam,
kā tas bija ar Vācijas kara laikā
okup5tajā:tn valstīm. Baltijas valstu
diplomStisikās pārstāvības ASV un
AnģMjā tiirpina savu dari)ū."
Tālāk jaiiaaksts iu>rā^ pēc
aiņaņfi noPļW
dām* Tallinas, Rļgaš un Viļņas ēnu
figūru klātieni uzlūkojot par krievu
iekšējo darlšianu, kas nekādā ziņā
neietverot; sevī notikuša fakta tiesisko
atzīšanu vai zaudējumu. Laik-raib^
ts āri pi^
BaJitijas valstu dij^omati^
ju Vašiniļtori un LoMona^^^^ p ^
„pret krievu vasaras sezonas komē-zē."
hlaāeV* raksta: „Baļttiju nedrīkst aizmirst,
jo tas ir pBfsaUles sirdsapziņas
jautā jumļļu&is^^^^^j būtībā
ir izmēj^nājuma akmens demokrātiju
iespējām pēc kara postījumiem
pasaulē radīt īstu kārtību. Ja
taisnība; un tiesību apziņa ir spēkā,
tad Baltijas jautājums bez t^mas ir
sSkaidrs iBaJīttjas t ^
rift no Atlantijas cbartas augstajiem
priŗigipiem."
Angļu laikraksts ,.Sunday Tim^**
raksta, ķa krievu
ir tUds pat kā Pētera Lielā vai Katrīnas
laiķlr krievi tagad dažādos v^i-^
dCfcS g?ib anek^
ap 100 i i ^ i ,
Jiītfirzājot pād^o^^^^^^^^^ ^^s^
Avlie*« norāda: ,;p^^ula ir m < ^
slima !iWlkain6r tā naVi^morālii^
atves^rfiiries, t i k ^
konferencēm taisnīgus lēmumus. No
lielajiem politiķiem bieži dzirdam
Jaiikus vārdus par tdteiflbu un brīvību,
pjir tautu un indivīdu tiesībām.
Bet kāda ir īstenība? Labu atbildi
uz to dod angļu laikraksts
Herald'V kas raksta:
Salīdzināsim valstsvīra ideālismu ar
nedaudziem lietiem. Varbūt visievērojamākais
no tiem, ir konspirācija
nekad nebilst ne vārdu par Baltijas
valstīm. ŠiņI gadījuma liekuli*
ba ir pilnīga. Nekāda politiska iz^
doma nevar atrast ne mazākā at^^
taisnojuma šo trīs demokrātisko
valstu izvarošanai. Viņām karš ir
bijis iebrukuniu im^^ aprija.
Okupācijas Varas ir iztiirējtigās
ārkārtīgi brutāli pret šo zemju civiliem
iedzīvotājiem, liels procents
no tiem ilbnāvēti, deportēti vai piespiesti
doties nožēlojamā eksilā. Tādēļ
šis klusums, šis absolūtais klu-sums
par Baltijas valstīm. Vai mēs
varam sagaidīt mieru un taisnīgas
kārtības atjaiunošanu kā starptmi*
lidcirti ataje^
viri un tautas gan^^^w^
augsto ideālismu, bet tajā p^
ir gatavas >ftiimirst tik Jtelus noziegumus.?*
,,Lpndonas Avīze" te piebilst,
ka tikiner, kaipēr starptautiskā
jPoHtikā
panāk ar veto palidnbu, mums no
konferimcēm maz ko gaidīt
.Aatvlelu B«88 A u s t^
lattiaksts „MbaJsi^^ nopietni brīdina
tavitiolV^ un u |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-08-28-02